starpvalstu migrācija eiropas savienībā: latvijas iedzīvotāju migrācija

Transcription

LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Elīna Apsīte-Beriņa
STARPVALSTU MIGRĀCIJA EIROPAS
SAVIENĪBĀ: LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU
MIGRĀCIJA UZ LIELBRITĀNIJU
Promocijas darba kopsavilkums
Doktora zinātniskā grāda iegūšanai ģeogrāfijas nozarē
Apakšnozare: cilvēka ģeogrāfija
Rīga, 2013
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes
zinātņu fakultātē Cilvēka ģeogrāfijas katedrā laika posmā no 2009. gada līdz
2012. gadam.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”
Nr.2009/0138/ 1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004 atbalstu.
Darba zinātniskā vadītāja:
Dr. geogr., prof. Zaiga Krišjāne
Darba recenzenti:
Dr. habil. oec., Dr. geogr. Pārsla Eglīte (Latvija Zinātņu akadēmija)
Dr. habil. oec., prof. Juris Krūmiņš (Latvijas Universitāte)
Dr. geogr., prof. Tiit Tammaru (Tartu Universitāte)
Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2013. gada 1. martā plkst. 14.00 Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Rīgā, Alberta ielā 10,
313. auditorijā.
Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes
Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija,
Rīgā, Raiņa bulv. 19.
Atsauksmes sūtīt: Dr. geogr., prof. Zaigai Krišjānei, LU Ģeogrāfijas un Zemes
zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, LV-1586, Rīga, Latvija, Fakss: +371 7332704, e-pasts: [email protected]
Promocijas padomes priekšsēdētāja,
Dr. geogr., prof. Agrita Briede
Promocijas padomes sekretāre,
Dr. geogr., doc. Solvita Rūsiņa
© Elīna Apsīte-Beriņa, 2013
© Latvijas Universitāte, 2013
ISBN 978-9984-45-656-0
ANOTĀCIJA
Iedzīvotāju starpvalstu migrācija ir nozīmīgs pētījuma objekts ģeogrāfijā.
Cilvēku pārvietošanās pāri valstu robežām ir komplekss process, kuru raksturo
migrācijas virzieni un plūsmas, iesaistīto iedzīvotāju sastāvs, pārcelšanās sociālie
un ekonomiskie apstākļi. Starpvalstu migrācija ir aktuāls jautājums mūsdienu
sabiedrībā un zinātnē gan Latvijas un Eiropas Savienības, gan pasaules mērogā.
Kopš Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā audzis gan migrācijas apjoms, gan pētījumu skaits par iedzīvotāju pārvietošanos no jaunajām
uz vecajām dalībvalstīm brīvā darba tirgus apstākļos. Lielbritānija ir viens no
galvenajiem darbaspēka galamērķiem no Latvijas. Eiropas Savienības iekšējā
ekonomiskā telpa ir atvērta un dinamiska migrācijai starp dalībvalstīm. Pētījumi
rāda, ka ekonomisko migrāciju papildina jaunas un daudzveidīgas migrācijas
formas, kas, neņemot vērā ģeogrāfisko attālumu, bieži saistītas ar ģimenes
savstarpējās saziņas saikņu uzturēšanu. Dažkārt mobilitāte pat nav saistīta ar
pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, bet tā ir atkārtota un bieži iegūst cirkulāru vai
pagaidu raksturu. Tāpat līdzšinējie izpētes rezultāti apstiprina migrācijā iesaistīto iedzīvotāju grupu pārvietošanās veidu, informācijas apmaiņas un saziņas
daudzveidību. Tāpēc mūsdienu paaugstinātās mobilitātes ietekmē zinātnē tiek
meklēti jauni risinājumi un iespējas sasniegt un veidot komunikāciju ar mobilajiem iedzīvotājiem. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība paver
plašas iespējas ģeogrāfiskās mobilitātes izpētē.
Starpvalstu migrācijas plūsmu jaunākās iezīmes un to izpēte nav izņēmums
Eiropas Savienības kontekstā. Promocijas darba “Starpvalstu migrācija Eiropas
Savienībā: Latvijas iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju” mērķis ir novērtēt
migrācijas plūsmu raksturu 21. gadsimta sākumā, analizējot Lielbritānijā
esošās migrantu grupas no Latvijas, to saziņu ar dzimteni un reemigrācijas
iespējas. Pētījuma priekšmets ir starpvalstu migrācijā no Latvijas uz Lielbritāniju iesaistītās iedzīvotāju grupas, kas pētītas, izmantojot komunikāciju portāla
www. draugiem. lv Lielbritānijā dzīvojošos lietotājus. Inovatīvā datu ieguves
metode Latvijas migrācijas pētījumos ļāva iegūt jaunus datus par dažādām
Lielbritānijā dzīvojošām Latvijas iedzīvotāju grupām – šī komunikāciju portāla
lietotājām.
Papildus pieejamo statistikas datu un iegūto kvantitatīvo datu masīva analīzei promocijas darbā izmantotas strukturētās intervijas. Aptaujas un interviju
rezultāti raksturo Lielbritānijā dzīvojošās Latvijas iedzīvotāju grupas.
Atslēgvārdi: Latvija, Lielbritānija, emigrācija, migrantu neformālie sociālie
tīkli, reemigrācija.
Saturs
ANOTĀCIJA ..............................................................................................3
IEVADS ......................................................................................................5
Tēmas aktualitāte .......................................................................................... 5
Promocijas darba mērķis ............................................................................. 6
Promocijas darba uzdevumi ....................................................................... 6
Promocijas darba zinātniskā novitāte ....................................................... 7
Promocijas darba rezultātu aprobācija ..................................................... 7
1. PĒTNIECISKIE JAUTĀJUMI UN HIPOTĒZES ..............................11
2. PĒTĪJUMA MATERIĀLS UN METODES ........................................14
3. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU EMIGRĀCIJA
UZ LIELBRITĀNIJU .......................................................................... 16
4. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU LIELBRITĀNIJĀ
RAKSTUROJUMS ..............................................................................18
4.1.Migrantu izmantotie informācijas avoti saziņai ar Latviju ......... 18
4.2. Emigrācijas motīvi un iemesli ........................................................... 21
4.3. Pirmskrīzes un krīzes migrantu reģionālās atšķirības ................. 23
4.4. Aizbraucēju pamatnodarbošanās Latvijā un Lielbritānijā ........... 26
4.5. Atkārtota migrācija un reemigrācija................................................. 29
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI ........................................................33
IZMANTOTĀ LITERATŪRA ..................................................................68
IEVADS
Globalizācijas procesu rezultātā pēdējās divās desmitgadēs ievērojami
mainījies migrācijas plūsmu raksturs un iesaistīto iedzīvotāju sastāvs. Transporta, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība ir samazinājusi ar
pārcelšanos saistītos cilvēka emocionālos apsvērumus un finansiālās izmaksas.
Mūsdienās pārvietošanās starp valstīm ir kļuvusi daudz vienkāršāka, pieejamāka
un ērtāka, līdz ar to daudzveidīgākas kļuvušas ģeogrāfiskās mobilitātes formas.
Ņemot vērā migrācijas lomu indivīda dzīvē, migrācija arvien biežāk tiek raksturota kā komplekss un daudzšķautnains process (Boyle, 2009). Cilvēki, kuri
pārstāv dažādas sociālās un ekonomiskās grupas, piedalās ģeogrāfiskās mobilitātes procesos, pārceļas no vienas valsts uz citu un uzsāk pastāvīgu dzīvi ārpus
dzimtenes. Dažkārt viņi pēc noteikta laika atgriežas, tad atkal izceļo uz to pašu
vai citu valsti. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj uzturēties un strādāt vienā
valstī, bet pastāvīgi dzīvot citā valstī. Līdz ar to kļūst daudzveidīgāki savstarpējās
sociālās saziņas tīkli, ko izmanto aizbraucēji un palicēji. Ģeogrāfiskais attālums
kontaktu uzturēšanai ar ģimeni un draugiem nav izšķirošs. Lielisks piemērs
ir plaši analizētā zemo cenu aviokompāniju ietekme starpvalstu mobilitātes
pieaugumā. Zemo cenu aviopārvadājumi un autobusu maršruti daudziem potenciālajiem migrantiem atvieglojuši pārcelšanās procesa norisi (Burrell, 2011).
Starpvalstu migrācija no Latvijas ir nozīmīgs pētījuma objekts. Latvijā līdz
šim pētīta iedzīvotāju iekšzemes un ārvalstu migrācija (skat. Krišjāne, Bauls
2005; 2011; Bērziņš, 2011; Krūzmētra, 2011; Krišjāne et al., 2007; Krišjāne,
Eglīte, 2009; Hazans, 2003; 2011; Hazans un Philips 2010; Eglīte et al., 2002;
Indāns et al., 2006; Lulle, 2007; Mežs, 2011; Dzenovska, 2012.). Tomēr līdz šim
maz aplūkotas un pētītas iedzīvotāju grupas, to komunikācijas kanāli, aizbraukšanas motīvi un atgriešanās iespējas. Promocijas darbā analizētās tēmas sniedz
kompleksu ārvalstīs dzīvojošo latviešu raksturojumu.
Tēmas aktualitāte
Latvijas sabiedrībā migrācijas procesiem ir būtiska nozīme un to izpētei ir
sena vēsture. Vēsturisko notikumu rezultātā pēc Padomju Savienības sabrukuma
valstī notikusi migrācijas virzienu maiņa – no migrantus uzņemošas valsts
Latvija 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā kļuvusi par valsti ar augstu
emigrācijas līmeni. Tādēļ aktuāls ir kļuvis jautājums par migrācijas procesa
virzītājspēkiem un to raksturu.
Līdzīgi kā citu Austrumeiropas migrantu gadījumā migrācijas plūsmu raksturā nozīmīga loma ir migrantu neformālajiem sociālajiem tīkliem, no kuriem
migranti gūst informāciju un saņem atbalstu (Wedel, 1986; White, Ryan, 2008).
Tie ir radi, draugi un paziņas, savukārt formālo migrantu tīklu pamatā ir oficiālās
5
organizācijas, piemēram, arodbiedrības. Lai gan sākotnēji starp migrantiem
un palicējiem ir būtiskas socioekonomiskās atšķirības, migrācijas tīklu teorija
paredz, ka šīs atšķirības samazinās migrantu sociālo kontaktu paplašināšanās
rezultātā (Faist, 2000). Tas savukārt samazina ar pārcelšanos saistītās ekonomiskās izmaksas un psiholoģiskos riskus. Latvijas gadījumā ir konkrēti apstākļi, kas
saistīti ne vien ar migrantu sociālo tīklu esamību, bet arī ekonomisko, sociālo
un politisko apstākļu kopumu. Tas ne vien ietekmē lēmuma pieņemšanu par
aizbraukšanu, bet var arī veicināt atgriešanos, kā arī noteikt sociālās attiecības
un saziņu starp aizbraukušajiem un palikušajiem.
Promocijas darbs analizē aktuālās emigrācijas plūsmas no Latvijas 21. gadsimta sākumā, uzsverot savstarpējās saziņas telpas veidošanos komunikācijas
uzturēšanai ar dzimteni un reemigrācijas iespējas. Turklāt pētījumā aplūkotie
migrantu sociālie tīkli ne vien veicina migrācijas plūsmu attīstību, bet vērtējami
arī kā nozīmīgs migrācijas pētniecības instruments. Iepriekšējos pētījumos
atklāts, ka sociālajiem tīkliem migrācijā ir svarīga loma: tie ietekmē lēmumu
pieņemšanu, nosaka migrācijas plūsmu virzienu, veido un uztur transnacionālās
saiknes, ietekmē migrantu izvietojumu un integrācijas pakāpi (Zell, Skop, 2010).
Turklāt jaunākie pētījumi apstiprina, ka interneta izmantošana migrācijas pētījumos ir unikāls pētniecības instruments un aktuāls izpētes virziens (Hiller,
Franz, 2004; Oiarzabal, Reips, 2012; Nedelcu, 2012; Oiarzabal, 2011).
Promocijas darba mērķis
Promocijas darba “Starpvalstu migrācija Eiropas Savienībā: Latvijas iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju” mērķis ir izvērtēt migrācijas plūsmu raksturu
21. gadsimta sākumā, analizējot Lielbritānijā esošās migrantu grupas no Latvijas,
to saziņu ar dzimteni un reemigrācijas iespējas.
Promocijas darba uzdevumi
Starpvalstu migrācijā iesaistīto iedzīvotāju grupu no Latvijas vērtējumā
izvirzīti šādi darba uzdevumi:
• apkopot līdzšinējo starpvalstu migrācijas pētījumu pieredzi ģeogrāfijā;
• izvērtēt teorētiskās nostādnes, aktuālākos pētījumu virzienus par migrāciju, piemērojot tos Latvijas–Lielbritānijas gadījuma izpētei;
• raksturot Latvijas iedzīvotāju emigrāciju uz Lielbritāniju kopš pievienošanās Eiropas Savienībai, analizējot migrācijas plūsmu raksturu un
dinamiku;
• izvērtēt starpvalstu migrācijā uz Lielbritāniju iesaistīto dažādo iedzīvotāju grupu sastāva raksturojumu, informācijas iegūšanas un atbalsta tīklu
lomu emigrācijā, saziņas uzturēšanas nozīmi, nodarbošanās un reemigrācijas iespējas.
6
Promocijas darba zinātniskā novitāte
•
Latvijā pirmo reizi migrācijas pētījumos pielietota interneta aptaujas metodika, ar sociālā komunikāciju portāla starpniecību aptaujājot ārzemēs
dzīvojošos Latvijas iedzīvotājus.
• Pirmo reizi Latvijā izmantots apjomīgs datu masīvs, kas ļauj kompleksi
raksturot ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju grupas Lielbritānijā.
• Iegūts komplekss Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas iedzīvotāju
raksturojums, izpētot noteiktu iedzīvotāju grupu saziņas nozīmi emigrācijas
iemeslos, uzturēšanās ilgumā, nodarbinātībā un reemigrācijas iespējās.
Promocijas darba rezultāti ir izmantojami, lai pilnveidotu migrācijas un
reemigrācijas politiku Latvijā. Izzinot Latvijas valsts piederīgo aizbraucēju
grupas raksturojumu, iespējams pilnveidot sadarbību un ikdienas komunikāciju
ar valsts piederīgajiem ārvalstīs. Pētījuma rezultāti ir reprezentatīvi arī citu
migrācijas plūsmu raksturošanai valstīs ar līdzīgiem sociāli ekonomiskajiem
apstākļiem. Pētījuma rezultātus var izmantot migrācijas politikas pilnveidošanai.
Promocijas darba rezultātu aprobācija
1.McCollum, D., Shubin, S., Apsite, E. and Krisjane, Z. (2013) Re-thinking
labour migration channels: the experiece of Latvia from EU accession to
economic recession. Pieņemts publicēšanai Population, Space and Place.
ISI Journal Citation Reports © Ranking: 2011: 3/23 (Demography); 16/73
(Geography). 24. lpp.
2. Apsite, E. (2012) “Latvian Emigration Patterns – Regional Perspective”.
Economic Science for Rural Development Nr. 27., 2012, ISSN 1691–3078.
19.–24. lpp.
3. Apsite, E., Krisjane, Z., Berzins, M. (2012) “Emigration from Latvia
under economic crisis conditions”, 2012 2nd International Conference
on Social Science and Humanity IPEDR vol.31. IACSIT Press, Singapore.
134.–138. lpp.
4. Apsite, E., Lundholm, E. and Stjernström,O. (2012) “Baltic State migration
system: The case of Latvian immigrants in Sweden” The Journal of Nordic
Studies Vol. 6. No.1.2012.00. 31.–51. lpp.
5.Findlay, A., McCollum, D., Shubin, S., Apsite, E. and Krisjane, Z. (2012)
‘The role of recruitment agencies in imagining and producing the ‘good’
migrant’. Social and Cultural Geography . 2010 Impact Factor: 2.036. Ranking in 2010 SSCI: 8/67 (Geography). 18. lpp.
‘Imagining and producing the ‘good’ migrant: The role of recruitment agencies in shaping bodily goodness.’ Centre for Population Change Working
Paper 19. 31. lpp.
7
7.Krisjane, Z., Berzins, M., Apsite, E. Post Accession Migration from the
Baltic States: the case of Latvia. Pieņemts publicēšanai Glorius, B., Grabowska-Lusinska, I. (eds) Post accession migration: Flows and patterns. Amserdam: Amsterdam University Press.
8. Apsite, E. (2012) “Labour mobility within the EU: impacts of return
migration: Latvia case study”. European Foundation for the Improvement
of Working and Living Conditions. http://www.eurofound.europa.eu/pub
docs/2012/43/en/2/EF1243EN.pdf
9. Apsite, E. (2012) “Lielbritānijā dzīvojošo latviešu pieredzes un saikne ar
Lielbritāniju”. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XIII. Liepāja: LiePa,
2012. 597. 239.–247. lpp.
10. Apsite, E. (2011) “Occupational changes: Latvian migrants in the UK and
Sweden”. ISSN 2029–5103. Human resources – the main factor of regional
development, No. 5, 27.–32. lpp.
11. Apsite, E. (2011) “Will they return? Latvian imigrants in the United Kingdom”. European Integration and Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives.
11.–25. lpp.
12. Apsīte, E. (2011) “Sociālo tīklu nozīme migrācijas procesā: Latvijas un Lielbritānijas piemērs.” Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XIII. Liepāja:
LiePa, 2011. 886. 251.–257. lpp.
13. Apsite, E. (2010) “Geographical aspects of Mobility from the New European Member States: the case of Latvian Migrants in the United Kingdom”,
Latvijas Universitātes Raksti Zemes un Vides Zinātņu sērijā, 2010, Rīga.
295.–307. lpp.
Dalība starptautiskajās konferencēs:
1. A Long Way from Home: The Baltic People in the United Kingdom conference, University of Glasgow, Glasgow, Scotland 7–8 February, 2013.
Ziņojums – referāts Migration since the EU enlargement: migrant groups and
patterns – the case of Latvia (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
2. The Second EastBordNet Conference “Relocating Borders: a comparative
approach”, Berlin, Germany, January 11–13, 2013. Ziņojums – referāts: Re
locating of borders: the case of Latvian migrant transnational contacts and
remittances (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
3. International Geographic Congress, Cologne, Germany, August 26–30,
2012. Ziņojums – referāts: Likelihoods and realities of return migration.
2012. Ziņojums – referāts: Embodying the ‘good’ worker: The imagina
tion and production of the ideal labour migrant. (Līdzautori: A. Findlay,
D. McCollum, S. Shubin, Z. Krisjane)
5.Centre of Population Change conference Innovative perspectives on population mobility: mobility, immobility and well being, St. Andrews, Scotland,
8
July 2–3. Ziņojums – referāts: “Imagining and producing the good migrant:
the role of recruitment agencies in shaping bodily goodness”. (Līdzautori:
A. Findlay, D. McCollum, S. Shubin, Z. Krisjane).
6. 13th International Scientific Conference “Economic science for rural development 2012”, Jelgava, April 26–27, 2012. Ziņojums – referāts: Latvian
regional diferences for the emigration patterns to the UK.
7. AAG Annual Meeting, New York, USA, February 24–28, 2012. Ziņojums –
referāts: Crisis impacts on Latvian emigration patterns.
8. The 7th International Scientific Conference “Urban and Regional Development in Global Context”, Klaipeda University, Faculty of Social Science,
Lithuania, September 29–30, 2011. Ziņojums – referāts: Occupational chan
ges: Latvian migrants in the UK and Sweden.
9. The 3rd congress of EUGEO, London, United Kingdom, August 30–31,
2011. Ziņojums – referāts: Compositional diversity of Latvian migrants in the
UK. (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
10.IMISCOE Eighth Annual Conference Dynamics of European Migration
Space: Economy, Politics and Developement, Warsaw, Poland, September 7–9,
2011. Ziņojums – referāts: Crisis emigrants and the future: the case of Latvia.
11.European Integration and Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives,
University of Latvia, Riga, Latvia, September 26–27, 2011. Ziņojums – referāts: Will they return? Latvian imigrants in the United Kingdom.
12. 6th International Conference of Population Geographies, Umeå University,
Umeå, Sweden, June 14–17, 2011. Ziņojums – referāts: The changing profile of
Latvian migrants during recession. (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
Umeå, Sweden, June 14–17, 2011. Ziņojums – referāts: Developing transna
tional social space between Latvia and Sweden. (Līdzautori: E. Lundholm,
O. Stjernström).
14. Nordic Geographers Meeting 2011 ENSPAC, Roskilde University, Roskilde,
Denmark, May 24–27, 2011. Ziņojums – referāts: Nordic countries: new
emigration destinations for Latvian migrants. (Līdzautori: E. Lundholm,
O. Stjernström).
15. 14. starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra: Robežas un
jauni apvāršņi”, Liepāja, Latvija, May 19–20, 2011. Ziņojums – referāts: Liel
britānijā dzīvojošo latviešu pieredzes un saikne ar Latviju.
16.RGS – IBG Annual International Conference London, United Kingdom,
September 1–3, 2010. Ziņojums – referāts: Changing employment patterns of
migrants: Latvian migrants in the United Kingdom.
17. The International Geographical Union (IGU) Regional Conference, T
elAviv,
July 12–16, 2010. Ziņojums – referāts: Changing pattern of migration in
the Rīga Metropolitan Area: suburban exodus. (Līdzautori: Z. Krišjāne,
M. Bērziņš).
9
18. Trinity Immigration Initiative. International Conference 2010 “New Migration, New Challenges” Dublin, Ireland, June 30 – July 3, 2010. Ziņojums –
referāts: New migration patterns and experiences of Latvian labour migrants.
(Līdzautore: Z. Krišjāne).
19. The Annual postgraduate population studies Conference St. Andrews, Scotland, June 28–30, 2010. Ziņojums – referāts: Social networks and transnatio
nal activities among different Latvian migrant groups in the United Kingdom.
20.Contemporary Labour Migration Conference Galway, Ireland, May 13–15,
2010. Ziņojums – referāts: Latvian migration waves to the United Kingdom
and Ireland. (Līdzautore: Z. Krišjāne).
21.13. starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra: haoss un
harmonija”, Liepāja, Latvija, April 29–30, 2010. Ziņojums – referāts: Sociālo
tīklu nozīme migrācijas procesā: Latvijas un Lielbritānijas piemērs.
22.5th International Conference of Population Geographies Hanover, NH,
USA, August 6–9, 2009. Ziņojums – referāts: Geographical aspects of mobi
lity from the new European member states: the case of the Latvian migrants in
the United Kingdom.
23. Imiscoe cluster A1 conference, Migration flows in Europe: Empirical findings and theoretical implications, Budapest, Hungary, June 25–26, 2009.
Ziņojums – referāts: Post Accession Migration from the Baltic States. (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
24. Remaking Migration Theory, Braiton, United Kingdom, May 13–14, 2009.
Ziņojums – posteris: Latvian migrants in the United Kingdom: different
groups and mobility trends.
10
1. PĒTNIECISKIE JAUTĀJUMI UN HIPOTĒZES
Migrācijas plūsma starp Latviju un Lielbritāniju 21. gadsimta sākumā noris
brīva darbaspēka kustības apstākļos. Tas nosaka ne tikai šādas migrācijas tiesisko regulējumu, bet arī apmēru un intensitāti. Savukārt aplūkotās starpvalstu
migrācijas noturīgumu starp abām valstīm raksturo plūsmu regularitāte, savstarpējo saikņu stiprums un daudzveidība. Iepriekš veiktie pētījumi atklāj migrantu
neformālo sociālo tīklu nozīmi darbaspēka kustībā no jaunajām dalībvalstīm
uz Lielbritāniju (Thaut, 2009; Ryan, 2011; Parutis, 2011; Pinger, 2009). Tāpēc,
ievērojot jaunākās teorētiskās nostādnes un iepriekšējo starpvalstu migrācijas
pieredzi Latvijā, darbā izvirzīti pētnieciskie jautājumi un vairākas hipotēzes.
Pirmais pētnieciskais jautājums saistīts ar migrācijas plūsmu vispārējo raksturu 21. gadsimta sākumā, nošķirot divus emigrācijas posmus dažādos sociāli
ekonomiskajos apstākļos.
1. jautājums. Kādas pazīmes raksturo migrācijas plūsmas no Latvijas uz
Lielbritāniju, pirmkārt, pēc Latvijas pievienošanas Eiropas Savienībai un,
otrkārt, ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvijā kopš 2008. gada?
Tradicionāli nozīmīgs starpvalstu migrācijas izpētes jautājums ir procesos
iesaistīto iedzīvotāju sastāva raksturojums. Latvijas gadījumā atšķirībā no Igaunijas tika atklāta skaita samazināšanās emigrantiem ar augstu izglītības līmeni
(Anniste et al., 2012).
2. jautājums. Kādas galvenās pazīmes raksturo Latvijas iedzīvotāju grupas
Lielbritānijā un kas veicina emigrācijas pieaugumu no Latvijas?
Iepriekš veiktajos pētījumos par darbaspēka emigrāciju no Latvijas ir
noskaidrota dažādu faktoru nozīme šajā procesā. Pētījums atklāj, ka augstāka
varbūtība pārcelties uz ārvalstīm, lai vairāk nopelnītu ir raksturīga vīriešiem
(Krišjāne et al., 2007). Savukārt sievietes starpvalstu migrācijā vairāk iesaistās
ģimenes apvienošanas nolūkā (Massey, Espinosa, 1997; de Haas, 2010). Ģimenes
saišu uzturēšana ir nozīmīgs dzīvesvietas maiņas motīvs starptautiskajā migrācijā (Bengtsson, Johansson, 1993; Hedberg, Kepsu, 2003; Bailey et al., 2004;
Lundholm, 2007). Tāpat saziņa un informācijas apmaiņa ar ģimenes locekļiem,
draugiem un paziņām ir būtiska darbavietas meklējumos. Iepriekš izpētīts, ka
Lielbritānijā aptuveni 50% migrantu savas darbavietas atrod, pateicoties informācijai, ko sniedz draugi un paziņas (Grieco, 1987; Southiseng, Walsh, 2011).
Neformālie sociālie tīkli ir ne tikai nozīmīgs informācijas resurss, bet tie spēj
arī ietekmēt migrācijas procesu attīstību. Migrantu veidotie tīkli ne tikai veicina
migrāciju, bet arī ietekmē un iedrošina atgriezties jeb reemigrēt (Burrell, 2009).
Īpaši nozīmīgi tas ir tad, ja aizbraucēji uztur ciešu saikni un investē (ar naudas
pārvedumiem) izceļošanas valstī (Beets, Willekens, 2009). Kā minēts, migrācijas
11
lēmums ir indivīda, bet biežāk mājsaimniecības kopējs lēmums (Stark, 1991;
Duvell, 2004). Ekonomisko apsvērumu ietekmēts lēmums atstāt dzimteni un
ģimeni nozīmē, ka migranti ir atvērti jaunai pieredzei, gatavi riskēt un pārvarēt
grūtības, lai uzlabotu savu un ģimenes finansiālo situāciju (Mesnard, 2004;
Dustmann, Kirchkamp, 2002; Docquier, Rapoport, 2004). Sākotnēji aizbrauc
viens ģimenes loceklis, bet pēc laika tam pievienojas pārējie (Haug, 2008). Lai
atklātu sociālo tīklu nozīmi migrācijas procesā no Latvijas, izvirzīta nākamā
hipotēze.
1. hipotēze. Ārvalstīs dzīvojošo radu un draugu migrācijas pieredze un
neformālie migrantu sociālie tīkli ir nozīmīgi informācijas avoti par darba
un sadzīves apstākļiem ārpus Latvijas, kā arī būtisks rādītājs emigrācijas
pieaugumā vai sarukumā.
Iepriekš veiktie pētījumi apstiprina, ka vēlme vairāk nopelnīt ir nozīmīgs
motīvs darba meklējumiem ārvalstīs (Krišjāne et al., 2007; Eglīte, Krišjāne, 2009;
Hazans, 2011). Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos palielinās gan izceļošanas
apmēri no Latvijas, gan motīvu daudzveidība. Savukārt pētnieki citās valstīs atklāj, ka recesijas izraisītā neskaidrība un nedrošība samazina mobilitāti (Findlay
et al., 2010). Lai gan ekonomiskā krīze Eiropā bija plaši izplatījusies, Lielbritānijā pieejamās nodarbinātības iespējas emigrantiem no Latvijas bija lielākas, nekā
paliekot dzimtenē.
2. hipotēze. Ekonomiskie iemesli ir noteicošie emigrācijai no Latvijas uz
Lielbritāniju. Vēl lielāku nozīmi atšķirībā no agrāko pētījumu pieredzes tie
iegūst ekonomiskās lejupslīdes laikā.
Iebraucējiem no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm visbiežāk pirmā
darba pieredze Lielbritānijā ir zemu kvalificētos darbos (Parutis, 2006; Favell,
2008). Dzīvesvietas maiņas rezultātā migranti ir spiesti adaptēties jaunajā situācijā, kas bieži saistīta ar statusa, kvalifikācijas un prasmju pazemināšanos vai
zudumu (Markova, Black, 2007; Favell, 2008). Indivīda izvēli pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī mudina augstāki paredzamie ienākumi (Massey et al., 1996,
1997). Migrācijas plūsmas nosaka darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma
attiecības ieceļošanas valstī. Iebraucēji aizņem vakantās darbavietas zemāk kvalificētos darbos un mazāk atalgotās profesijās, kas vairs nav saistošas vietējiem
iedzīvotājiem (Piore, 1979). Tādēļ nākamā izvirzītā hipotēze ir šāda.
3. hipotēze. Vairumam Latvijas iedzīvotāju grupu pamatnodarbošanās
Lielbritānijā ir neatbilstoša Latvijā iegūtajai izglītībai un profesionālajai
kvalifikācijai.
Migrācijas izpētē būtiski ir ekonomiskās attīstības cikli, kas visai tiešā veidā
ietekmē iedzīvotāju nodomus mainīt dzīvesvietu. Starptautiskās finanšu krīzes
iespaidā 2008. gada beigās Latvijas ekonomikā sākās recesija. Ekonomiskās
12
lejupslīdes apstākļos daudziem Latvijas iedzīvotājiem radās grūtības segt
ikmēneša izdevumus. Īpaši grūti tas bija mājsaimniecībām, kas ekonomiskās
izaugsmes laikā bija ņēmušas mājokļa un patēriņa kredītus (Stenning et al.,
2010). Tāpēc arī ievērojams skaits aizbraucēju savu emigrācijas lēmumu pamato
ar nepieciešamību nopelnīt, lai samaksātu ikmēneša kredītu. Paredzams, ka
aktuālā emigrācija daudz būtiskāk ietekmēs jaunās piepilsētas apbūves teritorijas
(Bičevska, 2012). Īpaša nozīme tam varētu būt Pierīgā, kur iepriekš bija vērojama intensīva suburbanizācija. Turklāt emigrācijas palielināšanās krīzes apstākļos
apstiprina, ka Latvijas situācija ir atšķirīga no citu valstu pieredzes, kur recesijas
izraisītās neskaidrības samazina iedzīvotāju mobilitāti (Findlay et al., 2010).
Tāpēc nākamā tiek izvirzīta šāda hipotēze.
4. hipotēze. Ekonomiskās lejupslīdes laikā starpvalstu migrācijā bez ie
priekšējas migrācijas pieredzes iesaistās jaunas iedzīvotāju grupas no Rīgas
un Pierīgas, kuru dzīves līmenis ir augstāks nekā pārējā Latvijas teritorijā.
Reemigrācijas procesam ir komplekss raksturs un ne vienmēr iespējams
noteikt tā precīzu iznākumu. Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā novērotais migrācijas pieaugums no jaunajām uz vecajām dalībvalstīm sākotnēji
tika uztverts kā īstermiņa pasākums. Tomēr ekonomisko un sociālo apstākļu
atšķirības izceļošanas un ieceļošanas valstīs tikai pastiprina migrācijas plūsmas.
Turklāt ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ievērojami mainījies migrantu sākotnējais uzturēšanās nolūks ārvalstīs, kā arī migrantu grupas kļuvušas daudzveidīgākas. Reemigrācijas gadījumā izceļošanas valsts iegūst kvalificētu darbaspēku,
jo ārvalstīs iegūtās prasmes un pieredze palīdz iekļauties darba tirgū (Iara, 2006;
Stark et al., 1997). Lai gan aizbraucēju grupā ir liela dažādība, ir svarīgi noskaidrot, kādi ir šo cilvēku nākotnes plāni attiecībā uz reemigrācijas iespējām, kas tiks
pārbaudīti šajā hipotēzē.
5. hipotēze. Nodarbinātības problēmu izraisīta atkārtota migrācijas pie
redze no Latvijas pēc apstākļu uzlabošanās un stabilizēšanās Latvijā var
palielināt reemigrācijas apjomu.
13
2. PĒTĪJUMA MATERIĀLS UN METODES
Pētījuma materiāls
Promocijas darba pētījuma priekšmets ir starpvalstu migrācijā no Latvijas uz
Lielbritāniju iesaistītās iedzīvotāju grupas, kas pētītas, izmantojot komunikāciju
portāla www.draugiem.lv Lielbritānijā dzīvojošos lietotājus. Lai gūtu visaptverošu
migrācijas plūsmu raksturojumu no Latvijas, darbā izmantoti šādi materiāli:
• Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publicētie statistikas dati par ārvalstu migrāciju.
• Lielbritānijas statistikas biroja pieejamie dati par reģistrētajiem Latvijas
valsts piederīgajiem.
• Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas publicētie dati par Strādnieku reģistrācijas
shēmā reģistrētajiem (WRS) (2004. g. – 2011. g. aprīlis) un Nacionālās
apdrošināšanas numuru (NINo) saņēmušajiem Latvijas valsts piederīgajiem
(2002–2011).
• 2012. gada martā veiktās interneta aptaujas rezultāti, kuras laikā iegūti dati
no 1117 Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, kuri ir komunikāciju portāla
www.draugiem.lv lietotāji.
• Strukturēto interviju materiāls, kas iegūts 2011. un 2012. gada laikā no
Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem.
Promocijas darbā izmantotais datu masīvs iegūts 2012. gada martā, izmantojot interneta aptaujas metodi. Interneta aptauja, izmantojot komunikāciju
portālu draugiem.lv, ļāva iegūt datu masīvu no Lielbritānijā dzīvojošās Latvijas
iedzīvotāju grupas, kuri ir portāla lietotāji. Pirms pētījuma veikšanas un anketas ievietošanas paredzētajā interneta mājas lapā metodes pilnveidošanai un
precizēšanai 2010. gada martā tika veikts pilotpētījums. Pētījuma metodoloģijas
pilnveidošana un respondentu izlases izveide uzlaboja reprezentativitātes rādītājus. Interneta aptaujas izlase veidota proporcionāli Lielbritānijas aktīvo mēneša
lietotāju raksturojumam atbilstoši dzimuma un vecuma sadalījumam. Tādējādi
izlase veidojas un pārstāv to Latvijas iedzīvotāju daļu, kuri ir sociālā komunikāciju portāla lietotāji un ģeogrāfiski atrodas Lielbritānijā. Aptauja norisinājās
tiešsaistes režīmā, izmantojot interneta pārlūkprogrammu, tā indivīdu profilos
tika parādīta tiem lietotājiem, kuri aptaujas laikā uzturējās Lielbritānijā. Izmantojot atlases jautājuma funkciju, pieeja anketai tika liegta tiem, kuri Lielbritānijā
tikai viesojās vai uzturējās neilgu laiku un kuri tur nedzīvo pastāvīgi. Sociālā
komunikāciju portāla draugiem.lv lietotāju skaits ir ap 2 miljoniem, iekļaujot
gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus un ārvalstniekus, kuri sevi saista
ar Latviju. Komunikāciju portālam Latvijas interneta lietotāju ikdienā ir būtiska
nozīme. To ikdienā lieto 59,8% respondentu, bet kopumā pulcē 87,6% Latvijas
interneta lietotāju (Click, H+K Research, 2012).
14
Aptaujas struktūra veidota, nošķirot vairākus jautājumu blokus, piemēram,
sociāli demogrāfiskais respondentu raksturojums, emigrācijas motīvi, iemesli,
uzturēšanās ilguma īpatnības, komunikācijas paradumi u.c. Empīriskā pētījuma
kvalitatīvo datu ieguve ir otrais posms, kas sekoja kvantitatīvo datu ieguvei.
Tiešsaistes aptaujas pēdējā sadaļā tika lūgts norādīt savu elektroniskā pasta
adresi, kas ļāva sazināties un uzdot papildus jautājumus. Līdzās jau esošajām
elektroniskā pasta adresēm, tika izmantota arī t.s. sniega pikas metode, kas ļāva
iegūt vēl vairāk respondentu, kas piedalījās sīkākā jautājumu izpētē.
Pēc pilnveidotas metodikas veiktais pētījums 2012. gada martā ļāva iegūt
datus no 1117 Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, no kuriem bija
461 vīrietis un 656 sievietes. Lai gan gados jaunu cilvēku īpatsvars ir lielāks,
aptaujā ir pārstāvēti cilvēki no 16 līdz 63 gadu vecumam. Vislielākā vīriešu
respondentu grupa ir vecumā no 24 līdz 30 gadiem, bet sievietes vecumā no
16 līdz 23 gadiem.
Lielbritānijā iebraukušo jauno dalībvalstu migrantu, emigrantu no Latvijas
sadalījumam vecuma grupās, kā arī komunikāciju portāla www.draugiem.lv
Lielbritānijā dzīvojošo respondentu sadalījumam vecuma grupās nav būtiskas
atšķirības. Aptaujāto respondentu vecuma grupu sadalījums sakrīt arī ar Lielbritānijā ieceļojušo Strādnieku reģistrēšanās shēmas datiem (WRS) datiem, kurā
43% no visiem Lielbritānijā reģistrētajiem imigrantiem no jaunajām dalībvalstīm
ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Izmantotās datu apstrādes metodes
Promocijas darba izstrādē izmantots daudzveidīgs datu apstrādes metožu
klāsts:
• Zinātniskās literatūras un iepriekšējo pētījumu analīze.
• Statistisko datu analīzes, grupēšanas, salīdzināšanas metodes.
• Ekonometriskās datu apstrādes metodes datu masīva analīzei – aprakstošā
statistika, binārā logaritmiskā regresija, Hī-kvadrāta analīze, šķērsgriezuma
tabulas analīze. Datu apstrādē un analīzē lietota statistikas datorprogramma
SPSS Windows 19.0.
• Kartogrāfiskā metode ilustratīvā materiāla izveidošanai un rezultātu vizualizēšanai.
• Kvalitatīvo datu apstrādei izmantota deduktīvā satura analīze un struktu
rēšana.
Promocijas darbā papildus pieejamiem statistikas datiem procesa raksturošanai būtiskākā ir empīriskā daļa, kas sastāv no aptaujas rezultātiem, kas iegūti
no Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri aptaujāti, izmantojot
interneta aptaujas metodi. Balstoties uz datiem, aprakstošā statistika sniedz
ieskatu dažādu grupu raksturojumā. Darba gaitā izveidoti vairāki logaritmiskās
regresijas modeļi, ar kuru palīdzību pārbaudītas darbā izvirzītās hipotēzes.
15
3. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU EMIGRĀCIJA UZ
LIELBRITĀNIJU
Latvijas valsts piederīgo migrācijas statistiskā uzskaite Latvijā ir fragmentāra, tādēļ promocijas darbā izmantota gan Latvijas, gan galamērķa valsts Lielbritānijas pieejamā statistika. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie
dati parāda, ka 10 gadu periodā no visiem aizbraukušajiem 23% atrodas Lielbritānijā, 16% Īrijā un 15% Vācijā (3.1. att.). Pēc Latvijas Republikas pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas valsts piederīgo personu skaits
Lielbritānijā ir 19 451 personas, tai skaitā 133 Latvijas nepilsoņi (PMLP, 2012).
3.1. att. Emigrantu no Latvijas proporcionālais sadalījums pa valstīm (2000–2011)
Avots: izveidojusi autore pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012
3.2. att. Lielbritānijā no Latvijas iebraukušo reģistrēto Nacionālās apdrošināšanas
numuru dinamika pa gadiem
Avots: izveidojusi autore pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem
16
Savukārt saskaņā ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas ārzemju pilsoņu
ieceļošanas NINo reģistrācijas datiem no 2002. gada janvāra līdz 2011. gada
martam Lielbritānijā ieradušies ap 120 tūkstošiem imigrantu no Latvijas. Taču
pēc Strādnieku reģistrācijas shēmas (WRS) datiem laika posmā no 2004. gada
maija līdz 2011. gada aprīlim Lielbritānijā nodarbināti ap 80 tūkstošiem Latvijas
valsts piederīgo.
Drīz pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2005. gadā saskaņā ar
NINo datiem ieradās 13 500 Latvijas valsts piederīgie, bet maksimums tiks sasniegts 2010. gadā ar 28 280 personām, kuras Lielbritānijā ieguvušas nacionālās
apdrošināšanas numuru. 2009. gada straujais reģistrēto iebraucēju pieaugums
atbilst Latvijas ekonomiskās situācijas lejupslīdes periodam. Neliels reģistrēto
personu kritums vērojams 2011. gadā, kad reģistrējušās 21 570 personas, kā arī
iepriekš 2007. un 2008. gadā, kad reģistrējās attiecīgi 6051 un 6933 personas.
17
4. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU LIELBRITĀNIJĀ
RAKSTUROJUMS
Promocijas darbā izvērtēts Latvijas iedzīvotāju grupu Lielbritānijā migrācijas plūsmu raksturs, uzsverot saziņas nozīmi ar dzimteni un reemigrācijas
iespējas. Starpvalstu migrācija no Latvijas uz Lielbritāniju raksturota, migrācijas
pētījumos izmantojot inovatīvu datu ieguves metodi – interneta aptauju. Lietojot
šo metodi, bija iespējams sasniegt un iegūt informāciju par Latvijai ģeogrāfiski
attāli esošām iedzīvotāju grupām.
4.1. Migrantu izmantotie informācijas avoti saziņai ar
Latviju
Būtiska nozīme saziņai ar dzimteni un informācijas iegūšanas procesā ir
radu, draugu un paziņu lokam, kas veido informācijas apmaiņas telpu. Respondentu pieredze migrācijas lēmuma pieņemšanā norāda uz būtisku radinieku un
draugu nozīmi gan vispārējas informācijas iegūšanā, gan konkrētā palīdzībā,
ko viņi ir saņēmuši no Lielbritānijā dzīvojošajiem. Ir formālie un neformālie
informācijas iegūšanas veidi. Kā redzams 4.1. attēlā, neformālie, uz savstarpējās
pazīšanās saitēm balstītie kontakti Latvijas migrantu gadījumā ir noteicošie.
4.1. att. Informācijas iegūšanas kanāli par migrācijas iespējām uz ārvalstīm
Pēc aptaujas rezultātiem 58% respondentu kā informācijas iegūšanas avotu
par darba un dzīves iespējām Lielbritānijā izmantojuši radus un draugus ar
attiecīgu pieredzi. Citi pētījumi par austrumeiropiešiem parāda, ka tie bieži
18
izmanto nevis oficiālos migrācijas ceļus (rekrutēšanas aģentūras, valsts iestādes),
bet gan tieši neformālos informācijas avotus (White, Ryan, 2008). Citus informācijas iegūšanas veidus, piemēram, meklējot sludinājumos preses izdevumos
un internetā, izmantojuši tikai 5,6%, bet personīgi sazinoties ar darba devēju
ārzemēs – 14,7% respondentu.
Lai gan primārie aizbraukšanu motivējošie iemesli bijuši ekonomiska
rakstura, migrācija bieži notikusi, sazinoties palicējiem un migrantiem, kuri ar
savu iepriekšējo pieredzi un atbalstu pārcelšanās procesu atvieglojuši. Migrantu
veidotie neformālie sociālie tīkli saziņā ar dzimteni kalpo par informācijas
iegūšanos avotu, kā arī sniedz emocionālo, finansiālo un praktisko palīdzību
migrācijas procesā. Tā, piemēram, “mani darbā iekārtoja bērnības drauga māsa”,
“kaimiņiene no Latvijas, kura iepriekš te strādāja”.
Intensīva saziņas uzturēšana ar Latviju palielina migrantu veidotajos tīklos
iesaistīto personu skaitu. “Vai zini kādu, kurš dzīvo Anglijā?” – jautājums, kas
informācijas iegūšanas nolūkā bieži tiek uzdots paziņām vai līdzcilvēkiem ar
atbilstošu pieredzi vai pieeju informācijas resursiem, lai uzzinātu par iespējām
iesaistīties starpvalstu migrācijā. Austrumu–rietumu migrācijas izpētē migrantu
sociālo tīklu nozīmei ir būtiska loma (Ryan et al., 2008). Piemēram, Somijas un
Zviedrijas migrācijas gadījumā migrantu sociālajiem tīkliem starp iepriekšējiem
un pašreizējiem migrantiem ir būtiska nozīme priekšstata izveidē, izvēloties
Zviedriju par migrācijas galamērķi (Hedberg, 2004; Olofsson, Malmberg, 2010).
Latviešu gadījumā līdzīgi kā citu autoru pētījumos apstiprinās, ka personas,
kuras strādā zemu kvalificētās pozīcijās, biežāk izmanto neformālos rekrutēšanas
kanālus (Pellizzari, 2004; Hellerstein et al., 2008; Sumption, 2009), kas balstīti
uz radniecības vai draudzības saitēm “Mans onkulis palīdzēja man atrast darbu,
bet es palīdzēju savam draugam augļu pakotāja profesijā”, “palīdzēja sens draugs
no manas pilsētas, bet es palīdzēju savam brālim un viņa sievai atrast darbu
rūpnīcā – noliktavā”.
Migrantu neformālie sociālie tīkli bieži balstās uz radniecības saitēm, to parāda arī iegūtie rezultāti, kur Lielbritānijā dzīvojošie latvieši visbiežāk, 85% gadījumu, dzīvo kopā ar kādu no saviem ģimenes locekļiem. Ģimenes bieži ir dibinātas
Latvijā un, ja arī sākotnēji kāds no ģimenes locekļiem ārvalstīs ir bijis viens, tad
pēc laika ir pievienojušies citi ģimenes locekļi. Tomēr šajā grupā ietverti arī vīrieši
un sievietes, kuri ģimeni izveidojuši ar Lielbritānijas pilsoņiem vai kādas citas
valsts pārstāvjiem un pašlaik dzīvo Lielbritānijā. Retāk nekā ar partneriem, bērniem un tuviem draugiem latvieši Lielbritānijā dzīvo kopā ar saviem vecākiem. Ja
tie ir pieauguši bērni, kuri ar visu ģimeni pārcēlušies uz ārzemēm, tad vecāka gada
gājuma cilvēki bieži tiek aicināti līdzi, lai visa ģimene būtu kopā. 47,3% no visiem
respondentiem norādīja, ka Latvijā ir palikuši vecāki, 33% – kāds no tuvākajiem
ģimenes locekļiem – māsa un vai brālis, 12% respondentu palicis viens vai vairāki
bērni (arī vecāki par 18 gadiem), 5,4% respondentu Latvijā nav palicis neviens
ģimenes loceklis un tikai 2,2% respondentu dzīvesbiedrs atrodas Latvijā. Savukārt,
19
vērtējot ģimenes sastāvu Lielbritānijā, visbiežāk, 27% respondentu ir kopā ar
saviem bērniem, 25% kopā ar dzīvesbiedru no Latvijas, 19,4% un 10,4% gadījumu
Lielbritānijā ir kopā ar brāļiem/māsām un vecākiem. 15% respondentu Lielbritānijā uzturas bez citiem savas ģimenes locekļiem, 3,2% no visiem respondentiem
ir dzīvesbiedrs no ārvalstīm. Analizējot Latvijā palikušo ģimenes locekļu sastāvu,
saistībā ar sūtījumiem no ārvalstīm, parādās, ka 46% gadījumu sūtījumi domāti
tieši vecākiem, kuri palikuši Latvijā. 18% respondentu neko uz Latviju nesūta,
17% sūta citiem radiniekiem, 10% saviem Latvijā palikušajiem bērniem, 6% respondentu atbalsta kādu citu personu un 3% sūta naudu vai citus sūtījumus saviem
dzīvesbiedriem Latvijā. Analizējot sūtījumus, ko respondenti sūta no Lielbritānijas
uz Latviju, visbiežāk – 38% ir nauda, 33% dāvanas, 18% sadzīvē nepieciešamās
lietas un tikai 11% uz Latviju neko nesūta.
Saziņas veids un biežums ar Latviju (4.2. attēls) parāda informācijas
apmaiņas intensivitāti aizbraucēju komunikācijā ar palicējiem. Ap 70% respondentu ikdienas vai vairākas reizes nedēļā sazinās ar Latviju, izmantojot sociālās
komunikācijas portālus internetā. Papildus tam ap 60% respondentu ar augstu
regularitāti par savas iknedēļas informācijas iegūšanas avotu izmanto Latvijas
TV, radio un ziņu portālus, kas parāda aizbraucēju augsto informētības līmeni
par norisēm Latvijā.
4.2. att. Saziņas veidi un biežums ar Latviju
Radu un draugu kā informācijas iegūšanas avota nozīmes un saziņas
uzturēšanas ar dzimteni analīze apstiprina hipotēzi, ka šie elementi ir būtiski
migrācijas pieaugumā no Latvijas un, izmantojot attīstītu saziņu starp Lielbritāniju un Latviju, sniedz informāciju un atbalstu jaunu migrantu piesaistē. Datu
analīzes rezultāti norāda uz neformālo informācijas iegūšanas avotu nozīmi
Latvijas–Lielbritānijas migrācijas izpētes gadījumā. Radi un draugi ar atbilstošu
pieredzi kalpo par informācijas avotu, izzinot darba un dzīves iespējas, sniedzot
20
atbalstu gan pirmreizējiem migrantiem, gan ģimenēm. Lielākā daļa Lielbritānijā
dzīvojošo respondentu tur uzturas kopā ar kādu no saviem ģimenes locekļiem,
tajā pašā laikā aktīvi uztur saziņu ar dzimteni, interesējoties par aktualitātēm
Latvijā.
4.2. Emigrācijas motīvi un iemesli
Lielbritānijā dzīvojošās Latvijas iedzīvotāju grupas ir daudzveidīgas. Vērtējot aizbraukšanas motīvus (4.3. attēls), var nošķirt 3 galvenās grupas – darba jeb
ekonomiskie migranti, studenti un piedzīvojumu meklētāji, ģimeņu apvienošanās migranti. Ekonomisko jeb darba migrantu sākotnējais aizbraukšanas mērķis
saistāms ar ārvalstīs pieejamām darba iespējām un augstāku atalgojumu, kas arī
apstiprina iepriekš izvirzīto hipotēzi.
4.3. att. Migrantu grupas atbilstoši aizbraukšanas motīviem
4.3. attēls parāda respondentu aizbraukšanas motīvus: 68% respondentu
sevi uzskata par darba jeb ekonomiskajiem migrantiem, 12% respondentu uz
Lielbritāniju devušies, lai apvienotos ar saviem ārzemēs esošajiem ģimenes
locekļiem vai arī izveidotu ģimeni ārvalstīs, un 20% sevi pieskaita pie piedzīvojumu meklētājiem vai studentiem. Eiropas darba tirgus pieejamība visiem tiem,
kuri vēlējās doties ārpus Latvijas, sniedz šādu iespēju. Neformālo migrantu tīklu
izplatītā informācija un atbalsta sniegšana starpvalstu migrācijā iesaistīja arvien
jaunus darba migrantus. Migrantu grupās uzturēšanās ilgums un nākotnes plāni
laika gaitā var mainīties un arī pārklāties, tādēļ grupu raksturojums jāskata kompleksi. Sākotnējais students var kļūt par darba migrantu vai arī darba migrants
ārvalstīs izveidot ģimeni.
21
Emigrācijas iemesli – gan tie, kas atgrūž no Latvijas, gan Lielbritānijai
piesaistošie – bieži pārklājas un vērtējami kā komplekss: “pirmkārt, iemesls bija
finanšu trūkums... otrkārt, manai partnerei māsa šeit strādā jau ceturto gadu un
piedāvāja mums pārcelties uz dzīvi pie viņas”, “mani pamudināja doties prom,
jo banka paaugstināja kredītprocenta likmi, tāpēc mana ikmēneša maksājuma
summa palielinājās gandrīz 3 reizes”, “finanšu grūtības”, “drūma gaisotne valstī”,
“privāti apstākļi – šķiršanās”, “apprecējos ar angli”, “vēlējos studēt ārzemēs”.
Turpmāk, vērtējot aizbraukšanu pamudinošos iemeslus, parādās divi raksturīgākie iemesli. Pirmkārt, tie ir augsti kredītmaksājumi, nespēja veikt ikmēneša
maksājumus 19,5% un, otrkārt, neskaidrība/nedrošība par savu nākotni. To arī
norādījuši 19,5% respondentu.
4.4. att. Aizbraukšanu pamudinošie iemesli
Bezdarbu un grūtības atrast darbu kā būtisku prombraukšanas iemeslu
minēja 17,8% respondentu. Papildus ekonomiska rakstura apstākļiem iemeslu
dažādību ilustrē vēlme ceļot un iegūt dzīves pieredzi ārpus savas dzimtās valsts
robežām, kas brīvā darba tirgus apstākļos nav mazsvarīgi. Svarīgākie iemesli
līdzās ekonomiskajiem nosacījumiem un starptautiskas dzīves pieredzes iegūšanai ir ģimenes un privātie apstākļi –12,4%. Ar to saprotami tādi emigranti,
kuri uz ārzemēm devušies pie tur esošajiem partneriem, bērniem, radiniekiem
un draugiem. Rezultāti norāda uz ekonomisko faktoru nozīmi lēmuma pieņemšanas procesā. Tikai 4,4% no aptaujas respondentiem neuzskata Latvijā esošos
apstākļus par neatbilstošiem un savu aizbraukšanu nepamato ar nepievilcīgo
ekonomisko situāciju Latvijā. Tikai 2,8% respondentu kā noteicošo emigrācijas
iemeslu uzsvēruši nekvalitatīvu Latvijas izglītības sistēmu. Hī-kvadrāta analīzē,
salīdzinot aizbraukšanas periodus (2004–2007 un 2008–2012) ar atbildēm par
22
bezdarbu Latvijā un augstiem kredītmaksājumiem, parādās statistiski nozīmīgs
rezultāts. Tādi motīvi kā darba iespēju trūkums, jauna pieredze, studiju iespējas
aizbraukšanas periodos neparāda statistiski nozīmīgas atšķirības.
Neskaidrība par tuvākajām nākotnes iespējām, situācijas nedrošība un
tūlītēja nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem ikmēneša maksājumu veikšanai,
pamudinājums emigrēt no Latvijas radies, jo: “civilvīrs pazaudēja darbu, strā
dāju viena, saņēmu mēnesī 250 latus, nespēju samaksāt maksājumus, nerunājot
par kredītiem”, “nespēju vairs samaksāt kredīta maksājumus un te, pavērās iespēja
strādāt Anglijā un to arī izmantoju”, “paliku Latvijā bez darba. Dzīvoklis bija
paņemts uz kredīta”.
Ekonomisko emigrācijas iemeslu nozīme migrācijas procesā apstiprina
iepriekš izvirzīto hipotēzi, ka lielākā daļa Latvijas migrantu, līdzīgi kā citi
Austrumeiropas migranti, raksturojami kā darba jeb ekonomiskie migranti.
Sākotnējo vēlmi vairāk nopelnīt, uzlabot dzīves apstākļus ekonomiskās krīzes
apstākļos nomainījusi nepieciešamība veikt ikmēneša maksājumus, kā arī vispārēja neskaidrība un nedrošība par dzīves apstākļiem Latvijā. Krīzes periodā
būtiskākie iemesli atšķirībā no iepriekšējā perioda ir augstie kredītmaksājumi
un darba vietu trūkums Latvijā, kas nodrošinātu vēlamo darba samaksu.
4.3. Pirmskrīzes un krīzes migrantu reģionālās atšķirības
Atbilstoši uzturēšanās ilgumam Lielbritānijā respondentus var sadalīt divās
grupās, kas atšķiras pēc kontekstuālajiem nosacījumiem konkrētajā periodā.
Lielākā daļa aptaujas respondentu –79,6% uz ārvalstīm devušies laika posmā no
2008. līdz 2012. gadam, kas cieši saistīts ar globālo ekonomikas lejupslīdi un tās
ietekmi uz apstākļu maiņu Latvijā. Pirmskrīzes periodā laika posmā no 2004.
līdz 2008. gadam no visiem respondentiem uz Lielbritāniju devušies 20,4%.
Vairums migrantu, kas uz ārzemēm devušies krīzes periodā, informāciju un
praktisku palīdzību par aizbraukšanu ieguvuši caur neoficiālajiem migrantu informācijas avotiem, un galvenie aizbraukšanas iemesli ir nepieciešamība vairāk
nopelnīt un stabilitātes trūkums Latvijā.
Aptaujas rezultāti (4.5. attēls) parāda respondentu dzīvesvietas pirms emi
grācijas. Respondenti pārstāv visus Latvijas reģionus. Vislielākais respondentu
skaits 39,8% ir no Rīgas un Pierīgas, 20,2% respondentu izbraukuši no Vidzemes, 18,4% no Kurzemes, 14,9% no Zemgales un vismazākais respondentu
skaits 6,7% no kopējā respondentu skaita izbraukuši no Latgales. Lielā aizbraukušo proporcija no valsts centrālās daļas ir suburbanizācijas sekas. Šajā reģionā
ekonomiskās izaugsmes gados bija aktīva mājokļu iegādes kreditēšana, tādēļ
krīzes gados bija jāsaskaras ar grūtībām veikt ikmēneša maksājumus. Papildus
tam augstais bezdarba līmenis ekonomiskās lejupslīdes gados Latvijā ietekmējis
lēmumu finanšu situācijas uzlabošanas nolūkā meklēt darbu ārvalstīs.
23
4.5. att. Respondentu sadalījums pēc dzīvesvietas Latvijā
4.6. att. No Latvijas aizbraukušo respondentu ģeogrāfiskais sadalījums
pa reģioniem Latvijā
24
Pētot migrācijas ģeogrāfiskos aspektus, svarīgi noskaidrot aizbraucēju ģeogrāfisko sadalījumu Latvijas kontekstā. Laika posmā starp Latvijas pievienošanos
Eiropas Savienībai un ekonomisko lejupslīdi Latvijā palielinājās Pierīgas reģiona
iedzīvotāju skaits. Tur pēdējā desmitgadē ir audzis ne vien iedzīvotāju skaits un
blīvums, bet arī strādājošo darba samaksa. Augstākā darba samaksa ir Rīgā un
Pierīgā, bet zemākā Vidzemes un Latgales reģionos (Bērziņš, 2011). Ekonomiskās lejupslīdes laikā tieši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji bijuši paaugstināta riska
grupā, nespējot veikt ikmēneša maksājumus un viņi pieļauj lielāku varbūtību
dodies uz ārvalstīm.
Latvijas iedzīvotāji pirmskrīzes periodā bieži izmantoja kredītu iegūšanas
iespējas (Smith, Svein, 2010; Bohle, 2010), kas, piedaloties ģeogrāfiskās mobilitātes suburbanizācijas procesā, visbiežāk tika izmantots nekustamā īpašuma
iegādei Pierīgā (Bērziņš, 2011). Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos
Latvijā, daudzi aizbraucēji lēmumu par emigrāciju pamato ar nepieciešamību
nopelnīt, lai veiktu ikmēneša maksājumus, “lai palīdzētu vīram atdot kredītus”,
“samaksātu par savu dzīvokļa kredītu”.
Logaritmiskās regresijas modeļa rezultāti (4.1. tabula) parāda, ka aizbraucēji no Rīgas un Pierīgas salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām vairāk izbrauca krīzes periodā. Papildus tam aizbraucējiem no Rīgas un Pierīgas nav bijusi
iepriekšēja migrācijas pieredze. Aizbraucēju ģeogrāfisko atšķirību kontekstā
statistiski nozīmīgas atšķirības ir nodarbošanās raksturojumā pirms un pēc
aizbraukšanas. Modelis parāda, ka studentu un skolēnu grupai ir lielāka iespējamība būt no citas vietas Latvijā, ne no Rīgas un Pierīgas. Statistiski nozīmīgs
rezultāts ir kvalificēta fiziska darba strādnieku grupai, speciālistiem, ierēdņiem
un dažāda līmeņa vadītajiem, kā arī radošo profesiju pārstāvjiem, kuri salīdzinājumā ar studentu, skolēnu grupu ir ar lielāku varbūtību būt no Rīgas un
Pierīgas. Savukārt, apskatot pamatnodarbošanos Lielbritānijā pēc emigrācijas,
atklājas, ka tie, kuri Lielbritānijā ir bezdarbnieku statusā vai fiziska darba
strādnieki, salīdzinot ar studentu/skolēnu grupu, ir ar lielāku varbūtību no
citas Latvijas vietas nevis Rīgas un Pierīgas. No Rīgas un Pierīgas izbraukušie
Lielbritānijas darba tirgū ieņem augstākas pozīcijas un nav raksturojami kā
mazkvalificēts darbaspēks.
No visiem respondentiem lielākais aizbraucēju skaits no Rīgas un Pierīgas
ir reģistrēts ekonomiskās lejupslīdes laikā, kas arī apstiprina hipotēzi. Papildus
tam regresijas modeļi parāda atkārtotas migrācijas pieredzes nozīmi pirms ekonomiskās krīzes un krīzes laikā. Tie, kuri izbraukuši no Rīgas un Pierīgas, ir bez
iepriekšējas migrācijas pieredzes.
25
4.1. tabula
Izbraukšanas reģiona atšķirības respondentu raksturojumā
Binārās logaritmiskās regresijas modelis. Analīzē iekļauti (n = 1095), nav kvalificēti
atlasei (n = 22), kopējais skaits (n = 1117). Atkarīgais mainīgais izbraukšanas reģions:
0 = citviet Latvijā; 1 = Rīga, Pierīga.
B
Sig.
Pamatnodarbošanās Latvijā
Skolēns, students (ref)
0,097
0,525
Mājsaimnieks/-ce
0,059*
0,446
Bezdarbnieka statuss
0,082
0,366
Fiziska darba strādnieks
0,016**
0,527
Kvalificēts strādnieks
(strādā fizisku darbu)
0,000***
0,867
Speciālists/ierēdnis
0,136
0,633
Uzņēmuma īpašnieks
0,000***
1,026
Vadītājs, radoša profesija
Pamatnodarbošanās
Skolēns, students (ref)
0,051*
–0,572
Lielbritānijā
Mājsaimnieks/-ce
0,015**
–1,018
Bezdarbnieka statuss
0,002***
–0,775
Fiziska darba strādnieks
0,143
–0,394
Kvalificēts strādnieks
(strādā fizisku darbu)
0,059*
–0,643
Speciālists/ierēdnis
0,575
–0,298
Uzņēmuma īpašnieks
0,364
–0,366
Vadītājs, radoša profesija
Aizbraukšanas periods
2004–2007
–0,338
0,054*
2008–2012 (ref)
Atkārtota migrācija
Jā
–0,342
0,019**
Nē (ref)
Constant
–0,037
0,879
-Log likelihood
1413,307
Chi-square
45,698
Cox&Snell R Square
0,041
Nagelkerke R Square
0,056
Overall percentage
64,2
*, **, *** – vērtējums ir statistiski būtisks ar ticamības varbūtību, respektīvi, 90%, 95% vai 99%
4.4. Aizbraucēju pamatnodarbošanās Latvijā un
Lielbritānijā
Austrumeiropas migrantu kontekstā bieži tiek minēta iepriekšējās kvalifikācijas un prasmju nepilnīga izmantošana galamērķa valstī. Latvijas iedzīvotāju
grupu raksturojums Lielbritānijā apstiprina hipotēzi un rezultāti parāda, ka vairums aizbraucēju ir nodarbināti par savām prasmēm zemāk kvalificētos darbos,
taču saņemtais atalgojums ir augstāks nekā Latvijā.
26
Pārmaiņas respondentu nodarbošanās veidā kopumā parāda statistiski nozīmīgas atšķirības. 4.7. attēlā redzama respondentu pamatnodarbošanās Latvijā,
kā arī pamatnodarbošanās Lielbritānijā aptaujas veikšanas brīdī.
4.7. att. Nodarbinātības statusa salīdzinājums Latvijā pirms aizbraukšanas un
Lielbritānijā
Būtiskas atšķirības ir vairākās nodarbošanās kategorijās. Divas lielākās
kategorijas ir strādnieki, to īpatsvars ir pieaudzis no 18,1% dzimtenē līdz 38,2%
Lielbritānijā. No 15,4% Latvijā līdz 23,7% Lielbritānijā pieaudzis kvalificētu fiziska darba strādnieku īpatsvars. Latvijā pirms aizbraukšanas mācījās vai studēja
27,8% respondentu, bet Lielbritānijā no tiem aptaujas brīdī studēja vien 8,5%
respondentu. Latvijā pirms aizbraukšanas vislielākais respondentu īpatsvars ir
grupās: speciālisti/ierēdņi, bezdarbnieki, dažāda līmeņa vadītāji, radošo profesiju
pārstāvji, kā arī uzņēmumu īpašnieki. Citāda tendence ir mājsaimniecēm/-iem,
kuru īpatsvars Lielbritānijā ir lielāks nekā pirms tam Latvijā.
Pārmaiņas nodarbinātības statusā, salīdzinot Latviju un Lielbritāniju, ir statistiski nozīmīgas, ko apstiprina veiktais Hī-kvadrāta tests (sig.,000). Lielbritānijas darba tirgus pieprasījums koncentrēts uz mazkvalificētu, fiziska darba strādnieku kategoriju. Šķērsgriezuma tabulas rezultāti parāda, ka trešdaļa studentu/
skolēnu grupas, kvalificētu strādnieku un speciālistu/ierēdņu Lielbritānijā ieņem
mazkvalificētu fiziska darba strādnieku pozīcijas. Apmēram puse respondentu
ar bezdarbnieku statusu un fiziska darba strādnieki Latvijā arī turpmāk Lielbritānijā ir nodarināti mazkvalificētu darbu segmentā. Savukārt pozitīvi vērtējams
tas, ka puse Latvijas kvalificēto fiziska darba strādnieku, piemēram, celtnieki, arī
Lielbritānijā ir nodarbināti līdzīgā pozīcijā nevis zemākā. Līdz ar algu atšķirību
starp izpētes valstīm, ievērojama daļa no Latvijas emigrējušo, neņemot vērā iepriekšējo kvalifikāciju Latvijā, pieņēmuši sava statusa maiņu un ārvalstīs strādā
27
mazāk kvalificētu darbu nekā Latvijā. Tomēr emigrantu grupa Lielbritānijā pēc
nodarbošanās sektora un sfēras ir daudzveidīga. Daļa aizbraucēju arī ārvalstīs
strādā augstas kvalifikācijas speciālistu darba vietās, tādā veidā izmantojot iespējas, ko piedāvā Eiropas brīvais darba tirgus.
Tautsaimniecības sfēras, kurās nodarbinātas Lielbritānijā dzīvojošo respondentu grupas, pirms un pēc aizbraukšanas atspoguļotas 4.8. attēlā. Būtiskākās
pārmaiņas redzamas rūpniecības sektorā, kurā Latvijā strādājuši tikai 8,2%, bet
Lielbritānijā 29,4% respondentu. Lielbritānijā un Latvijā būtiski neatšķiras lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības sektorā strādājošie 3,8% Latvijā
un 5,8% Lielbritānijā. Sfērās, kas saistīta ar transportu, sakariem un noliktavām
Latvijā strādāja 4,7% respondentu, bet Lielbritānijā skaits palielinājies līdz
11,5%. Sektori, kuros Latvijā strādā lielākā respondentu daļa, ir būvniecība, tā
no 8,9% Latvijā sarukusi uz 2,3% Lielbritānijā.
4.8. att. Tautsaimniecības sfēras Latvijā un Lielbritānijā
Vairums no Latvijas emigrējušo darba meklētāju ir jauni vīrieši ar vidējo vai
vidējo profesionālo izglītību. Lielbritānijā tiem, veicot zemu vai mazkvalificētu
darbu, iespējams sasniegt augstāku ienākumu līmeni nekā Latvijā. Daudzi Latvijā
strādājošie, saskaroties ar problēmām ikmēneša kredītu maksājumu veikšanā,
izvēlējušies strādāt ārvalstīs, lai finansiāli varētu atbalstīt savas ģimenes un maksāt
parādsaistības. Ekonomiskajiem jeb darba migrantiem raksturīgs sākotnējais plāns
par pagaidu darbu ārvalstīs, kas bieži vien pakāpeniski mainās un ģimenes apvienošanās kārtībā pārcelšanās uz ārzemēm kļūst par pastāvīgas dzīves vietas maiņu.
Pamatnodarbošanās pārmaiņas Latvijā un Lielbritānijā atklāj statistiski
nozīmīgas atšķirības nodarbinātības statusā un apstiprina hipotēzi, jo rezultāti
28
parāda, ka vairums Lielbritānijā strādājošo, salīdzinot ar Latviju, ir nodarbināti
savai iepriekšējai kvalifikācijai un izglītībai neatbilstošā pozīcijā. Pieredzei un
prasmēm atbilstošu vietu darba tirgū iespējams uzlabot līdz ar uzturēšanās
ilguma palielināšanos.
4.5. Atkārtota migrācija un reemigrācija
Brīva darbaspēka pārvietošanās Eiropas Savienībā nodrošina augstu mobilitātes līmeni. Aptaujas rezultāti parāda, ka 73% respondentu ir iepriekšējās
migrācijas pieredze. Logaritmiskās regresijas modelis (4.2. tabula), raksturojot
migrantu grupu ar atkārtotas migrācijas pieredzi, parāda būtiskas atšķirības.
Pirmkārt, pirmskrīzes migrantu grupa salīdzinājumā ar krīzes migrantiem, uz
ārvalstīm ceļojuši jau iepriekš. Otrkārt, tā migrantu grupa, kuri tuvāko piecu
gadu laikā Latvijā neplāno atgriezties, biežāk ir bez iepriekšējas migrācijas
pieredzes. Savukārt tā migrantu grupa, kura uz ārvalstīm devusies jau iepriekš,
parāda lielāku varbūtību atgriezties Latvijā. Treškārt, visām pārējām vecuma
grupām salīdzinājumā ar migrantiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem, ir lielāka iepriekšējās migrācijas pieredze. Statistiski nozīmīgs koeficients ir vecuma grupai
no 24 līdz 30 gadiem.
4.2. tabula
Migrantu grupa ar atkārtotas migrācijas pieredzi
atlasei (n = 86), kopējais skaits (n = 1117). Atkarīgais mainīgais migrācijas pieredzē:
0 = nav braukuši atkārtoti; 1 = ir braukuši atkārtoti.
B
Sig.
Vecuma grupas
16–23 (ref)
0,013**
0,421
24–30
0,743
0,076
31–37
0,038**
0,695
38–44
0,110
0,551
Vecāki par 45
Aizbraukšanas periods
2004–2007
2,173
0,000***
2008–2012 (ref)
Atgriešanās Latvijā
Nē, neatgriezīšos
–0,360
0,024**
Jā, atgriezīšos (ref)
Constant
1,099
0,000
-Log likelihood
1087,819
Chi-square
99,035
Cox&Snell R Square
0,092
Nagelkerke R Square
0,132
Overall percentage
72,3
29
Aptaujas rezultātu analīze par respondentu tuvāko piecu gadu nākotnes plāniem atklāj, ka iespējamo reemigrantu grupa ir 25% no visiem atbildējušajiem
(4.9. attēls). 63% no respondentiem uzsver, ka tuvāko piecu gadu laikā plāno
palikt Lielbritānijā, savukārt 12% respondentu tuvāko piecu gadu laikā drīzāk
plāno doties uz kādu citu valsti nevis uz Latviju. Kā iespējamos galamērķus šī
respondentu grupa min ASV, Kanāda, Vācija, Austrālija un citus.
4.9. att. Reemigrācijas plāni
Kopumā 75% respondentu tuvāko piecu gadu laikā atgriezties neplāno.
No tā attur iepriekš minētā neskaidrība par nākotnes apstākļiem Latvijā un
nepietiekami ienākumi, lai segtu ikmēneša maksājumus. Ekonomiskās situācijas
uzlabošanās Latvijā varētu nodrošināt daļēju emigrantu atgriešanos. Iepriekšējie
aprēķini Latvijā parāda, ka laika posmā no 2009. līdz 2010. gadam atgriezās
8% emigrantu (Hazans, 2011). Taču augstais bezdarba līmenis, algu atšķirība
dažādās valstīs un nepievilcīgo ekonomisko apstākļu kopums Latvijā nākotnē
daudzus var atturēt no iespējamās atgriešanās.
Logaritmiskās regresijas modelis (4.3. tabula) parāda, ka vīriešiem salīdzinājumā ar sievietēm ir mazāka varbūtība atgriezties. Taču respondenti vecuma
grupā no 31 līdz 37 gadiem salīdzinājumā ar jaunākiem respondentiem vecumā
līdz 30 gadiem ir ar lielāku varbūtību atgriezties. Kopumā visām izglītības līmeņa grupām, salīdzinot ar pamatizglītības grupu, ir mazāka varbūtība atgriezties,
bet statistiski nozīmīgs rezultāts ir migrantiem ar vispārējo vidējo izglītību,
arodizglītību un vidējo profesionālo, kuri neplāno atgriezties Latvijā. Savukārt,
igauņu atgriešanās no Somijas pētījumā izglītības līmenim nav saistības ar atpakaļ migrācijas tendencēm (Pungas et al., 2012).
Tiem, kuri migrējuši atkārtoti, salīdzinot ar migrantiem bez iepriekšējās
migrācijas pieredzes, palielinās varbūtība atgriezties, un tas parāda veiksmīgu
cirkulārās migrācijas modeli Eiropas iekšējā telpā. Tie, kuri uz ārzemēm devušies
kā darba migranti un kuriem iemesls, kas mudina aizbraukt no Latvijas saistīts ar
bezdarbu un darba iespēju trūkumu, salīdzinājumā ar citiem iemesliem, parāda
30
4.3. tabula
Migrantu grupu raksturojums pēc nodomiem reemigrēt
atlasei (n = 86), kopējais skaits (n = 1117). Atkarīgais mainīgais atgriešanās Latvijā:
0 = neatgriezīsies Latvijā; 1 = atgriezīsies Latvijā.
B
Sig.
Dzimums
Vīrietis
-0,334
0,029**
Sieviete (ref)
Vecuma grupas
16–23 (ref)
0,522
0,114
24–30
0,033**
0,565
31–37
0,078
0,569
38–44
0,063
0,547
Vecāki par 45
Izglītība
Pamatizglītība (ref)
-0,645
0,003***
Vispārējā vidējā izglītība
-0,552
0,019
Arodizglītība/vidējā
profesionālā
Augstākā izglītība
-0,340
0,303
Atkārtota migrācija
Jā
0,385
0,015**
Nē (ref)
0,404
0,032**
Bērni Lielbritānijā
Kopā ar bērniem
Bērnu nav, nav kopā
Lielbritānijā (ref)
Aizbraukšanas iemesls
Bezdarbs, darba trūkums
0,364
0,036**
Cits iemesls (ref)
Constant
1,845
0,000***
-Log likelihood
1136,732
Chi-square
40,581
Cox&Snell R Square
0,039
Nagelkerke R Square
0,057
Overall percentage
74,3
lielāku atgriešanās varbūtību. Tas nozīmē, ka tie, kuri uz ārzemēm devušies
peļņas nolūkā, uzlabojoties ekonomiskajiem apstākļiem, varētu atgriezties uz
dzīvi Latvijā. Interesanti, ka tie, kuri Lielbritānijā ir kopā ar bērniem, salīdzinot
ar tiem, kuriem bērnu nav vispār vai ir palikuši Latvijā, parāda lielāku varbūtību
atgriezties Latvijā. Galvenokārt, tas attiecas uz gados jaunu cilvēku grupu, kuriem ģimenes vēl nav izveidotas un tās, iespējams, tiks veidotas ārvalstīs.
Atkārtotas migrācijas pieredzes mainīgais reemigrācijas modelī tika iekļauts,
lai pārbaudītu hipotēzi, ka augstāka varbūtība atgriezties ir tiem, kuriem ir iepriekšēja migrācijas pieredze un galvenie aizbraukšanas iemesli ir ekonomiska
rakstura. Iegūtie rezultāti apstiprina hipotēzi, ka, uzlabojoties ekonomiskajiem
apstākļiem un iegūstot vēlamo darba samaksu Latvijā, reemigrācijas apjoms
varētu palielināties.
31
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Promocijas darba mērķis ir sasniegts – pētījumā izvērtēts starpvalstu
migrācijas plūsmu raksturs 21. gs. sākumā, analizējot Lielbritānijā iebraukušo
Latvijas iedzīvotāju grupas, to saziņu ar dzimteni un reemigrācijas iespējas.
Darbā analizēti pieejamie statistikas dati un apkopoti iepriekšējie pētījumi,
atspoguļoti interneta aptaujas un strukturēto interviju rezultāti. Datu apstrāde
un interpretācija atspoguļota šādos secinājumos.
• Latvijas iedzīvotāju starpvalstu migrācijas plūsmas uz Lielbritāniju 21. gs.
sākumā, līdzīgi kā no citām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm,
palielinājās, sākot ar 2004. gadu. Galvenie iemesli saistīti ar iespēju doties uz
ārzemēm peļņas un dzīves pieredzes nolūkā. Savukārt, pārmaiņas plūsmu
raksturā vērojamas ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad ekonomisku nepieciešamību spiestas starpvalstu migrācijā iesaistījās daudzveidīgas Latvijas
iedzīvotāju grupas. Laika posmā no 2004. līdz 2012. gadam Lielbritānijā
oficiāli reģistrēti ap 120 tūkstošiem Latvijas valsts piederīgo.
• Pētījumā analizēto Latvijas iedzīvotāju grupu raksturojums Lielbritānijā ir
daudzveidīgs. Galvenās raksturojošās pazīmes nosaka, ka krīzes migrantu
vidū ir lielāks vīriešu īpatsvars ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, kā
arī dažādu nozaru speciālisti. Lielākais migrantu īpatsvars ir vecumā līdz
30 gadiem, kuri pēc veiktās analīzes rezultātiem parāda mazāku varbūtību
atgriezties. Viens no apstākļiem, kas uztur augstu emigrācijas līmeni, ir
migrantu ciešā saziņa ar dzimteni un neformālie sociālie tīkli, kas sniedz
informāciju un atbalstu potenciālajiem migrantiem. Pāris reizes nedēļā
vai biežāk ar Latviju sazinās ap 70% respondentu. Papildus tam ik nedēļu
Latvijas TV, radio un ziņu portālus izmanto 60% respondentu, norādot uz
augstu ieinteresētības līmeni par Latvijā notiekošajiem procesiem.
• Analīzes rezultāti norāda uz migrantu un palicēju saziņas nozīmi ar dzimteni un neformālo informācijas iegūšanas avotu nozīmi Latvijas–Lielbritānijas
migrācijas izpētes gadījumā. 58% respondentu informāciju par aizbraukšanas iespējām un atbalstu guvuši no saviem radiem un draugiem ar atbilstošu pieredzi, nevis izmantojuši oficiālās institūcijas. Tie daudziem snieguši
informāciju par darba un dzīves iespējām, sniedzot atbalstu pirmreizējiem
un atkārtotiem migrantiem, kā arī viņu ģimenēm. 85% respondentu Lielbritānijā uzturas kopā ar kādu no ģimenes locekļiem. Neformālo migrantu
sociālo tīklu attīstība starp Latviju un Lielbritāniju norāda uz migrācijas
procesa pašuzturošo nozīmi, kas balstās uz informācijas apmaiņu un tīklu
izplešanos.
• Vairums Latvijas iedzīvotāju Lielbritānijā līdzīgi kā citi Austrumeiropas
migranti raksturojami kā darba jeb ekonomiskie migranti. Tomēr ekonomiskās recesijas apstākļos iepriekšējo vēlmi vairāk nopelnīt un uzlabot
32
•
•
•
•
sadzīves apstākļus nomainījusi izteikta nepieciešamība nopelnīt, lai varētu
veikt ikmēneša maksājumus, kā arī papildus tam stabilitātes trūkums un
vispārēja neskaidrība par saviem dzīves apstākļiem Latvijā. Tādēļ, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, krīzes migranti nošķirami kā jauna migrantu
grupa.
Laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam no Latvijas uz Lielbritāniju devušies
79% respondentu. Ekonomiskās krīzes laikā pastiprināti aizbraukusi gados
jaunu cilvēku grupa, kuri informāciju par aizbraukšanas iespējām ieguvuši
no radiem un draugiem ar atbilstošu pieredzi, vairāk vīriešu nekā sieviešu.
Krīzes migranti biežāk aizbraukuši ekonomisku motīvu vadīti un retāk
ārvalstī ir kopā ar saviem bērniem un partneri, palielinājies kvalificētu
strādnieku/speciālistu īpatsvars, kā arī aizbraukšana no Rīgas un Pierīgas,
kas ir reģions ar augstāko dzīves līmeni Latvijā.
No visiem respondentiem lielākais aizbraucēju skaits ekonomiskās lejupslīdes laikā bijis no Rīgas un Pierīgas. Papildus tam Eiropas iekšējās migrācijas
norisē būtiska nozīme ir atkārtotai migrācijas pieredzei, kas norāda uz cirkulāru, atkārtotu Latvijas iedzīvotāju migrāciju uz ārvalstīm. Savukārt tieši
krīzes migranti, kuri izbraukuši no Rīgas un Pierīgas, uz ārzemēm devušies
pirmo reizi. Rezultāti arī atklāj, ka no Rīgas un Pierīgas izbraukuši vairāk
kvalificētu darbinieku/speciālistu nekā no citiem reģioniem.
Pamatnodarbošanās Latvijā pirms aizbraukšanas un pēc ierašanās Lielbritānijā atklāj statistiski nozīmīgas atšķirības nodarbinātības statusā. Vairums
Lielbritānijā strādājošo, salīdzinot ar Latviju, ir nodarbināti savai iepriekšējai kvalifikācijai un izglītībai neatbilstošā pozīcijā. Uzturēšanās ilguma
palielināšanās ārvalstīs un ieguldījums cilvēkkapitālā palielina iespēju darba
tirgū ieņemt savām prasmēm un pieredzei atbilstošu pozīciju.
Reemigrācijas plūsmu raksturā būtiska nozīme ir atkārtotai migrācijai uz
ārvalstīm. Tie, kuri migrējuši atkārtoti, salīdzinot ar tiem, kuriem šādas
pieredzes iepriekš nav bijis, parāda lielāku varbūtību atgriezties. Tādā veidā
Eiropas iekšējā telpā parādās veiksmīgs cirkulārās migrācijas piemērs. Šī
migrantu grupa gūst labumu no uzturēšanās ārvalstīs, bet tajā pašā laikā
saredz iespējas atgriezties Latvijā. Papildus tam atklājas, ka tie, kuri uz
ārzemēm devušies kā darba migranti darba iespēju trūkuma dēļ Latvijā,
salīdzinājumā ar citiem iemesliem parāda lielāku varbūtību atgriezties.
Tas nozīmē, ka tie, kuri uz ārzemēm devušies ar nepieciešamību nopelnīt,
ekonomiskās situācijas uzlabošanās un stabilizēšanās gadījumā varētu atgriezties dzimtenē.
33
Priekšlikumi turpmākajiem pētījumiem
Pētījuma gaitā gūtas jaunas atziņas, kuras papildina iepriekšējos pētījumus,
tādēļ starpvalstu migrācijas turpmākajiem pētījumiem Latvijā izvirzīti šādi
priekšlikumi:
• Nepieciešams turpināt pētījumus, izmantojot iestrādes interneta aptauju
veikšanā, lai iegūtu kvalitatīvus, datu apstrādē izmantojamus datus par
dažādām iedzīvotāju grupām ārvalstīs.
• Latvijas izpētes gadījuma kontekstā maz pētīts migrantu salīdzinošais raksturojums dažādās galamērķa valstīs, kur iespējams salīdzināt kopīgos un
atšķirīgos raksturlielumus.
• Iedzīvotāju starpvalstu migrācijas pētījumos nepieciešams veikt pētījumus,
kas ļauj uzzināt apstākļus un priekšnosacījumus, kas varētu sekmēt reemigrāciju un līdz ar to demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā.
Priekšlikumi politikas pilnveidei
•
•
•
Migrācija ir komplekss un mainīgs process un emigrācijas dinamika kādā
laika posmā dažādu apstākļu ietekmē mainās, jo īpaši globalizācijas ietekmē
un Eiropas Savienības brīvas darbaspēka kustības apstākļos. Tādēļ šādos
apstākļos ierobežotās valsts administratīvās funkcijas migrācijas politikā
jāizmanto efektīvi, uzturot saziņas saikni, komunicējot par abpusēji interesējošiem jautājumiem un problēmām. Latvijas migrācijas un reemigrācijas politikai jābūt saskaņotai ar Latvijā, Eiropā un pasaulē notiekošajiem
procesiem.
Migrantu veidotajiem neformālajiem informācijas iegūšanas un apmaiņas
veidiem emigrantu grupu vidū no Latvijas Lielbritānijā ir būtiska nozīme.
Tie migrantus saista ar dzimteni kultūras un piederības saitēm. Informatīvā
un saziņas telpa starp Latviju un Lielbritāniju ir būtisks informācijas kanāls,
ko saziņas uzturēšanai var izmantot arī oficiālās iestādes, aktualizējot pilsonisko un politisko līdzdalību valsts attīstībā. Tādēļ reemigrācijas politikas
veidošanā būtiska un nepieciešama ir savstarpējās saziņas loma un valsts
loma tās uzturēšanā.
No Latvijas uz Lielbritāniju aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju grupu savstarpējās atšķirības ir ievērojamas. Reemigrācijas politikas veidošanā, lai
sasniegtu valstij stratēģiski vēlamu rezultātu reemigrācijas apjoma pieaugumā, ir nepieciešama selektīva pieeja dažādām migrantu grupām, nošķirot
atgriešanās gatavību starp tiem, kuri ir gatavi atgriezties, un tiem, kuri šo
iespēju tikai apsver. Turklāt apdomājot katras piesaistītās reemigrācijas
grupas integrācijas iespējas Latvijā.
34
University of Latvia
Faculty of Geography and Earth Sciences
Elīna Apsīte-Beriņa
INTERNATIONAL MIGRATION IN THE
EUROPEAN UNION: MIGRATION FROM
LATVIA TO THE UNITED KINGDOM
Summary of Doctoral Thesis
Submitted for the degree of Doctor of Geography
Subfield: Human Geography
Riga, 2013
This Thesis was written under the auspices of the Department of Geography of
the Faculty of Geography and Earth Sciences of the University of Latvia, from
2009 to 2012.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
The research was promoted with the support of the European Union Social Fund’s project No.
Nr.2009/0138/1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004 “Support for Doctoral Studies at the University of Latvia”.
Supervisor:
Professor Dr. geogr., prof. Zaiga Krišjāne
Reviewers:
Dr. habil. oec., Dr. geogr. Pārsla Eglīte (Latvian Academy of Science)
Dr. habil. oec., prof. Juris Krūmiņš (University of Latvia)
Dr. geogr., prof. Tiit Tammaru (University of Tartu)
This Thesis will be defended at a public session of the Promotion Council held
at the University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, 10 Alberta
Street, Room 313, Rīga, on March 1, 2013, at 14.00.
The thesis is available at the Multi-branched Library of the Library of the
University of Latvia: Computer, science, law and theology (Riga, Raiņa blvd. 19,
2 floor, room 203).
References can be sent to Professor Zaiga Krišjāne, Faculty of Geography and
Earth Sciences, University of Latvia, Raiņa Boulevard 19, Rīga LV-1586, Latvia,
e-mail: [email protected].
Chairman of the Doctoral Committee
Dr. geogr., prof. Agrita Briede
Secretary of the Doctoral Committee
Dr. geogr., doc. Solvita Rūsiņa
ISBN 978-9984-45-656-0
© Elīna Apsīte-Beriņa, 2013
© University of Latvia, 2013
Contents
INTRODUCTION .....................................................................................38
The Novelty of the Thesis ............................................................................ 38
Aim of the Doctoral Thesis ......................................................................... 39
The Research Tasks ....................................................................................... 39
Novelty ............................................................................................................ 40
Approbation of the Results ......................................................................... 40
1. RESEARCH QUESTIONS AND HYPOTHESIS ..............................44
2. THE RESEARCH MATERIAL AND METHODS ............................47
3. LATVIAN EMIGRATION TO THE UNITED KINGDOM ............49
4. LATVIAN MIGRANT GROUPS
IN THE UNITED KINGDOM ...........................................................51
4.1.Migrant Information Channels
and Communication with Latvia ...................................................... 51
4.2. Emigration Motives and Reasons ..................................................... 54
4.3. Regional Differences for Pre-crisis and Crisis Migrants .............. 56
4.4.Occupations in Latvia and the UK ................................................... 58
4.5. Repeated Migration and Return Migration .................................... 62
CONCLUSIONS AND SUGGESTIONS ...................................................65
LIST OF REFERENCES ............................................................................68
INTRODUCTION
The processes of globalization in the last two decades have influenced
significant changes in the nature of migration flows and the composition of
populations involved in them. Transport development as well as information
and communication technologies have reduced the considerations related to the
human, emotional and financial costs of relocation. Currently, moving between
countries is easier, more affordable and more convenient resulting in diversified
and varied forms of geographical mobility. Migration is increasingly being described as a complex and multifaceted process (Boyle, 2009), taking into account
the role of migration in an individual’s life. People from different social and
economic groups participate in the processes of geographic mobility, moving
from one country to another and starting an independent life away from their
country of origin. Sometimes they return after a certain time or migrate again
to the same or another country. Modern technologies have made it possible to
reside and work in one country but mainly be based in another. Consequently,
there is increasing diversity of mutual social communication networks between
migrants and non-migrants. Geographic proximity is no longer crucial for
maintaining contact with family and friends. The impact of low-cost airlines on
transnational mobility has been widely analyzed. Low-cost air travel and bus
routes facilitate and ease the resettlement process for many potential migrants
(Burrell, 2011).
Latvian international migration is an important object of study. There are
several studies on internal and international migration (see Krisjane, Bauls
2005; 2011; Eglite et al., 2002; Berzins, 2011; Kruzmetra, 2011; Krisjane et al.,
2007; Krisjane, Eglite, 2009; Hazans, 2003; 2011; Hazans un Philips 2010; Indāns
et al., 2006; Lulle , 2007, Mezs, 2011; Dzenovska, 2012). However, so far there
is little discussion and research on migrant groups, maintained communication
channels, motives of emigration and return migration. This dissertation topic
analyzes the characteristics of those Latvians who are living abroad.
The Novelty of the Thesis
An analysis of the long history of the migration processes evident in Latvian
society is essential to this work. As a result of the collapse of the Soviet Union,
Latvia experienced significant change in migration directions. Latvia was a migrant-receiving country at the end of the 20th and early 21st centuries but now
has become a country with a high emigration rate. Therefore, it is significant to
understand the nature of and driving forces behind this migration. Similar to
other Eastern European migrants, informal social networks play an important
role in the way Latvian migrants receive information and support (Wedel, 1986;
38
White and Ryan, 2008). Informal migrant networks consist of relatives, friends
and acquaintances while formal migrant networks are usually based on formal
organizations, such as trade unions. There are significant economic disparities
between migrants and non-migrants, but migration network theory suggests
that this gap narrows as the migrant social networks expand (Faist, 2000) and
more people are involved in the networks. This in turn reduces the economic
cost and psychological risks of migration. In the case of Latvia there are specific
conditions associated not only with the presence of migrants in social networks,
but also economic, social and political conditions. That set of circumstances
not only affects the decision to leave, but can also contribute to the return, as
well as the social relationships and communication between the migrants and
non-migrants.
The doctoral thesis analyzes the current emigration flows from Latvia in the
beginning of the 21st century, by emphasizing the formation of transnational
space, communication with the country of origin and return migration options.
Furthermore, the study discusses migrant social networks and how they not
only promote the increase of migration flows, but are an important migration
research tool. Previous studies have found that social networks play an important role in migration. They affect decision-making, the direction of migration,
and establishing/ maintaining transnational ties of the migrants’ location and
degree of integration (Zell, Skop, 2010). Furthermore, recent studies show that
online migrant’ social networks serve as a unique research tool and topical
research direction (Hiller, Franz, 2004; Oiarzabal, Reipu, 2012; Nedelcu, 2012;
Oiarzabal, 2011).
Aim of the Doctoral Thesis
The aim of the doctoral thesis is to evaluate the character of migration flows
in the 21st century by analyzing Latvian migrant groups in the United Kingdom, their communication tendencies with the origin and the return migration
possibilities.
The Research Tasks
The main research tasks involved with analyzing Latvian migrant groups
undergoing international migration are:
• Compile previous research on migration studies in the field of geography;
• Evaluate theoretical perspectives, topical migration research objects, applying those specifically for the Latvia – UK case study;
• Characterize emigration from Latvia to the UK since the European Union
enlargement by analyzing migration flows and dynamics;
39
• Evaluate Latvian migrant groups involved in international migration by
group composition, information channels and the role of support networks,
the role of communication with the origin, employment and possibilities of
return migration.
Novelty
• This is the first migration study in Latvia that used online survey methodology through surveys conducted in Latvian social communication portals.
• For the first time in Latvia, the use of an extensive data set allows a complex
characterization of the Latvian population living in the United Kingdom.
• Complex analysis of the Latvian population living and working in the UK;
evaluation of the characteristics for certain groups of people by examining
the role of communication, reasons for emigration, employment changes,
length of stay and return migration.
The research results could be used for migration and return migration
policy improvement in Latvia. Studying the characteristics of Latvian emigrants
groups can be used to improve cooperation and daily communication practices
with nationals living abroad and provide them with necessary information. The
results of the study are representative of migrants from other countries with
similar socio-economic conditions.
Approbation of the Results
1.McCollum, D., Shubin, S., Apsite, E. and Krisjane, Z. (2013) Re-thinking
labour migration channels: the experiece of Latvia from EU accession to
economic recession. Pieņemts publicēšanai Population, Space and Place.
ISI Journal Citation Reports © Ranking: 2011: 3/23 (Demography); 16/73
(Geography). 24. lpp.
2. Apsite, E. (2012) “Latvian Emigration Patterns – Regional Perspective”.
Economic Science for Rural Development Nr. 27., 2012, ISSN 1691–3078.
19.–24. lpp.
3. Apsite, E., Krisjane, Z., Berzins, M. (2012) “Emigration from Latvia
under economic crisis conditions”, 2012 2nd International Conference
on Social Science and Humanity IPEDR vol.31. IACSIT Press, Singapore.
134.–138 lpp.
4. Apsite, E., Lundholm, E. and Stjernström, O. (2012) “Baltic State migration
system: The case of Latvian immigrants in Sweden” The Journal of Nordic
Studies Vol. 6. No.1.2012.00. 31.–51. lpp.
‘The role of recruitment agencies in imagining and producing the ‘good’
40
migrant’. Social and Cultural Geography . 2010 Impact Factor: 2.036. Ranking in 2010 SSCI: 8/67 (Geography). 18. lpp.
‘Imagining and producing the ‘good’ migrant: The role of recruitment agencies in shaping bodily goodness.’ Centre for Population Change Working
Paper 19. 31. lpp.
7.Krisjane, Z., Berzins, M., Apsite, E. (Accepted for publication) Post Accession Migration from the Baltic States: the case of Latvia. In: Glorius, B.,
Grabowska-Lusinska, I. (eds) Post accession migration: Flows and patterns.
Amsterdam: Amsterdam University Press.
8. Apsite, E. (2012) “Labour mobility within the EU: impacts of return
migration: Latvia case study”. European Foundation for the Improvement
of Working and Living Conditions. http://www.eurofound.europa.eu/pub
docs/2012/43/en/2/EF1243EN.pdf
9. Apsīte, E. (2012) “Lielbritānijā dzīvojošo latviešu pieredzes un saikne ar
Lielbritāniju”. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XIII. Liepāja: LiePa,
2012. 597. 239.–247. lpp.
10. Apsite, E. (2011) “Occupational changes: Latvian migrants in the UK and
Sweden”. ISSN 2029–5103. Human resources – the main factor of regional
development, No. 5, 27.–32. lpp.
11. Apsite, E. (2011) “Will they return? Latvian imigrants in the United Kingdom”. European Integration and Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives.
11.–25. lpp.
12.Apsīte, E. (2011) “Sociālo tīklu nozīme migrācijas procesā: Latvijas un
Lielbritānijas piemērs.” Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XIII. Liepāja: LiePa, 2011. 886. 251.–257. lpp.
13. Apsite, E. (2010) “Geographical aspects of Mobility from the New European Member States: the case of Latvian Migrants in the United Kingdom”,
Latvijas Universitātes Raksti Zemes un Vides Zinātņu sērijā, 2010, Rīga.
295.–307. lpp.
List of abstracts at International conferences:
1. A Long Way from Home: The Baltic People in the United Kingdom conference, University of Glasgow, Glasgow, Scotland 7–8 February, 2013.
Ziņojums – referāts Migration since the EU enlargement: migrant groups and
patterns – the case of Latvia (Līdzautori: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
2. The Second EastBordNet Conference “Relocating Borders: a comparative
approach”, Berlin, Germany, January 11–13, 2013. Presentation: Relocating
of borders: the case of Latvian migrant transnational contacts and remittances (Co-authors: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
41
3. International Geographic Congress, Cologne, Germany, August Z 26–30,
2012. Presentation: Likelihoods and realities of return migration.
2012. Presentation: Embodying the ‘good’ worker: The imagination and pro
duction of the ideal labour migrant.(Co-authors: A. Findlay, D. McCollum,
S. Shubin, Z. Krisjane)
5.Centre of Population Change conference Innovative perspectives on population mobility: mobility, immobility and well-being, St. Andrews, Scotland,
July 2–3. Presentation: “Imagining and producing the good migrant: the role
of recruitment agencies in shaping bodily goodness”. (Co-authors: A. Findlay,
D. McCollum, S. Shubin, Z. Krisjane).
6. 13th International Scientific Conference “Economic science for rural development 2012”, Jelgava, April 26–27, 2012. Presentation: Latvian regional
differences for the emigration patterns to the UK.
7. AAG Annual Meeting, New York, USA, February 24–28, 2012. Presentation:
Crisis impacts on Latvian emigration patterns.
8. The 7th International Scientific Conference “Urban and Regional Development in Global Context”, Klaipeda University, Faculty of Social Science,
Lithuania, September 29–30, 2011. Presentation: Occupational changes:
Latvian migrants in the UK and Sweden.
9. The 3rd congress of EUGEO, London, United Kingdom, August 30–31,
2011. Presentation: Compositional diversity of Latvian migrants in the UK.
(Co-authors: Z. Krišjāne, M. Bērziņš)
10.IMISCOE Eighth Annual Conference Dynamics of European Migration
Space: Economy, Politics and Development, Warsaw, Poland, September
7–9, 2011. Presentation: Crisis emigrants and the future: the case of Latvia.
11.European Integration and Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives,
University of Latvia, Riga, Latvia, September 26–27, 2011. Presentation:
Will they return? Latvian immigrants in the United Kingdom.
Umeå, Sweden, June 14–17, 2011. Presentation: The changing profile of Lat
vian migrants during recession. (Co-authors: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
Umeå, Sweden, June 14–17, 2011. Presentation: Developing transnational
social space between Latvia and Sweden. (Co-authors: E. Lundholm,
O. Stjernström).
14.Nordic Geographers Meeting 2011 ENSPAC, Roskilde University, Roskilde,
Denmark, May 24–27, 2011. Presentation: Nordic countries: new emigration
destinations for Latvian migrants. (Co-authors: E. Lundholm, O. Stjernström).
15. 14. International Scientific conference “Sabiedrība un kultūra: Robežas un
jauni apvāršņi”, Liepāja, Latvija, May 19–20, 2011. Presentation: Lielbritānijā
dzīvojošo latviešu pieredzes un saikne ar Latviju.
42
16.RGS – IBG Annual International Conference London, United Kingdom,
September 1–3, 2010. Presentation: Changing employment patterns of mi
grants: Latvian migrants in the United Kingdom.
17. The International Geographical Union (IGU) Regional Conference, TelAviv,
July 12–16, 2010. Presentation: Changing pattern of migration in the Rīga
Metropolitan Area: suburban exodus. (Co-authors: Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
18. Trinity Immigration Initiative. International Conference 2010 “New Migration, New Challenges” Dublin, Ireland, June 30 – July 3, 2010. Presentation:
New migration patterns and experiences of Latvian labour migrants. (Co-
author: Z. Krišjāne).
19.The Annual postgraduate population studies Conference St. Andrews,
Scotland, June 28–30, 2010. Presentation: Social networks and transnational
activities among different Latvian migrant groups in the United Kingdom.
20.Contemporary Labour Migration Conference Galway, Ireland, May 13–15,
2010. Presentation: Latvian migration waves to the United Kingdom and
Ireland. (Co-author: Z. Krišjāne).
21.13. International Scientific conference “Sabiedrība un kultūra: haoss un
harmonija”, Liepāja, Latvija, April 29–30, 2010. Presentation: Sociālo tīklu
nozīme migrācijas procesā: Latvijas un Lielbritānijas piemērs.
22.5th International Conference of Population Geographies Hanover, NH,
USA, August 6–9, 2009. Presentation: Geographical aspects of mobility from
the new European member states: the case of the Latvian migrants in the
United Kingdom.
23.IMISCOE cluster A1 conference, Migration flows in Europe: Empirical
findings and theoretical implications, Budapest, Hungary, June 25–26, 2009.
Presentation: Post Accession Migration from the Baltic States. (Co-authors:
Z. Krišjāne, M. Bērziņš).
24. Remaking Migration Theory, Brighton, United Kingdom, May 13–14, 2009.
Poster: Latvian migrants in the United Kingdom: different groups and mobili
ty trends.
43
1. RESEARCH QUESTIONS AND HYPOTHESIS
Migration flows between Latvia and the United Kingdom at the beginning of the 21st century takes place in free labour movement conditions. This
determines not only migration legislation, but also the extent and intensity of
mobility. The stability issue in international migration between the two countries is characterized by the regularity of flows, maintenance of close mutual ties
and diversity. The previous studies reveal the importance of migrant informal
social networks for the new Member States citizens to the United Kingdom
(Thaut, 2009; Ryan, 2011; Paruta, 2011; Pinger, 2009). Therefore, in the light of
recent theoretical developments and previous international migration research
experience in Latvia there are two main research questions and a number of
hypotheses raised.
The first research question relates to the general nature of migration flows
at the beginning of the 21st century, distinguishing two main periods of emigration in different socio-economic conditions.
Research question 1. What features characterize Latvian migration to the
United Kingdom, first after accession to the European Union and, thereafter
during the economic downturn in Latvia since 2008?
Traditionally, an important research question of international migration
processes is the characteristics of populations involved in the process. Contrary
to the case study in Estonia (Anniste et al., 2012) where the number of highly
skilled emigrants has decreased recent emigration from Latvia involves a highly
skilled group of population.
Research question 2. What main features characterize the Latvian migrant
groups in the UK and promote the increase of emigration from Latvia?
Previous studies on the labour migration from Latvia found the importance
of various factors in the migration process. The research shows that the higher
probability of moving abroad to earn better wages is more typical for men
(Krišjāne et al., 2007). Women tend to get involved in international migration
in order to reunify the family (Massey, Espinosa, 1997, de Haas, 2010). Maintaining family ties is an important motive for resettlement in international migration (Bengtsson, Johansson, 1993; Hedberg, Kepsu, 2003; Bailey et al., 2004;
Lundholm, 2007). Besides the communication and exchange of information
with family, friends and acquaintances the job finding strategy is also essential.
It has been previously determined that in the UK around 50% of migrants
found their first jobs through information from friends and acquaintances
(Grieco, 1987; Southiseng and Walsh, 2011). Informal social networks are not
only an important information resource, but also can affect the development of
44
the migration process. Networks created and maintained by migrants not only
promote migration, but also influence and encourage return migration (Burrell,
2009). This is particularly important if the emigrants maintain close links and
invest money (by remittances) in the country of origin (Beets, Willekens, 2009).
As mentioned, the migration decision can be individual, but more often the decision is made within the household (Stark, 1991; Duvell, 2004). If the migration
decision to leave home and family is based on economic considerations, this
means that migrants are open to new experiences, willing to take risks and overcome difficulties to improve their family’s financial situation (Mesnard, 2004,
Dustmann, Kirchkamp, 2002, Docquier, Rapoport, 2004).
Usually the first migrant is one person from the household and after some
period of time the rest of the family joins (Haug, 2008). In order to reveal the
role of informal migrant social networks in the migration flows from Latvia
there are the following hypotheses:
Hypothesis 1. Relatives and friends with migration experience and informal
social networks are important sources of information to potential migrants
about the living and working conditions outside Latvia, as well as a signifi
cant indicator of the increase or decrease in emigration.
Previous studies also confirm that the desire to earn more money is an important motivation to find employment abroad (Krišjāne et al., 2007; Krišjāne,
Eglite, 2009; Hazans, 2011). In the conditions of economic downturn, this causes
an increase in emigration and diversifies the motives. While in other countries,
researchers find that the uncertainty and insecurity caused by recession reduced
mobility (Findlay et al., 2010). Despite the economic crisis widespread in Europe, employment opportunities available in the UK were wider than those in
Latvia.
Hypothesis 2. The economy is the prevailing reason for emigration from
Latvia to the United Kingdom. More importantly, unlike prior research
into migration, the factors did change dramatically during the economic
downturn.
Immigrants from the new European Union member states to the United
Kingdom often find themselves in a low-skilled first job (Parutis, 2006; Favell,
2008). As a result of relocation, migrants are forced to adapt to a new situation,
often this results in a decrease or loss of status and qualifications (Markov, Black,
2007; Favell, 2008). An individual’s choice to move permanently to another
country is encouraged by higher expected future income (Massey et al., 1993,
1998). Migration flows are largely determined by the labor market supply and
demand relationship in the host country. Immigrants take up vacancies in lower
skilled and lower paid jobs that are no longer desired by the locals (Piore, 1979).
Therefore, the next hypothesis is following:
45
Hypothesis 3. The majority of Latvian migrant groups in the United King
dom work in occupations with less professional qualification and educa
tional level required than their previous positions in Latvia.
In the migration research economic cycles are important because they
directly affect people’s intention to relocate. Due to the international financial
crisis in late 2008, the economy in Latvia experienced recession. During the
economic downturn, many Latvian citizens experienced difficulties to covering
costs. In particular, it was difficult for households which had in the previous
economic growth years taken on housing or consumption loans (Stenning et al.,
2010). That is why a significant number of emigrants base their emigration
decision on the need to earn to cover the monthly payments. It is expected that
the actual emigration has a much stronger impact on new suburban housing development areas. Of particular importance would be the suburbs of Riga, which
had previously experienced intense suburbanisation. In addition, the emigration
increased by the crisis confirms that the situation in Latvia is different to other
countries where the uncertainty caused by recession reduced the mobility of the
population (Findlay et al., 2010). Therefore, the following hypothesis:
Hypothesis 4. During the economic downturn new migrant groups from
Riga and it’s suburbs without previous migration experience engage in
international migration. However, in these areas the standard of living is
higher compared to the rest of Latvia.
The process of return migration is complex and it is not always possible
to determine the exact outcome. Migration increases from the new to the old
Member States were originally conceived as a short-term action. However, the
economic and social disparities between emigration and immigration countries
only reinforced the migration flows in the longer term. In addition, the economic downturn significantly changed the original purpose of emigration and
the stay abroad, as well as the increased diversity of migrant groups involved in
migration. In the case of return migration, the country of origin obtains skilled
manpower when the foreign skills and experience is reintegrated in the labor
market (Iara, 2006, Stark et al., 1997). Despite the fact that the groups of emigrants are diverse, it is important to find out the future plans of those returning.
It is tested with the next hypothesis:
Hypothesis 5. Employment-induced repeated migration from Latvia
after the improvement and stabilization of conditions can increase return
migration.
46
2. THE RESEARCH MATERIAL AND METHODS
Research Material
The object of the doctoral thesis was migrant groups involved in the international migration from Latvia to the United Kingdom, which have been
investigated using the communication portal www.draugiem.lv and a portal
used by those residing in the UK. In order to gain a comprehensive migration
flow characteristics from Latvia, the following materials are used:
• Central Statistical Bureau of Latvia, Citizenship and Migration Affairs published statistics on migration.
• The UK Statistics Office data on registered Latvian nationals.
• The UK Home Office figures published on the Worker Registration Scheme
(WRS) and the National Insurance Number (NINo) scheme registered
Latvian nationals between May 2004 and April 2011.
• An online survey dataset collected in March 2012 from 1,117 Latvians living
in the UK who are users of the communication portal www.draugiem.lv.
• Structured interview material obtained in the years 2011 and 2012 from
Latvians living in the UK.
The dataset for the doctoral thesis was obtained in March 2012 using a
web-based questionnaire method. An internet survey using the communication
portal draugiem.lv allowed the acquisition of the dataset from the Latvian migrant
groups living in the UK who at the same time were users of the portal. Prior to
the survey, in 2010 a pilot study was conducted. The improvement of the research
methodology and sample selection improved representativeness scores. The internet survey sample is proportional to the active monthly www.draugiem. lv users by
gender and age distribution. In this way the sample is formed and represents the
group of Latvians who utilize social communication portals and are geographically located in the UK. The survey took place online through the web browser.
The survey appeared in the individual profiles who at the time of survey resided
in the UK. Using the selection question function, those who just visited the UK
or stayed for a short time and were not living permanently were excluded from
the survey. There are 2 million www.draugiem.lv users, including those who reside
within and outside Latvia, including a significant number of foreigners who are in
some way associated with Latvia. The use of social communications portals is of
great importance to Latvian Internet users’ everyday habits. It is used by 59.8% of
respondents daily, while in total 87.6% of Latvian Internet users use these portals
in total (Click, H + K Research, 2012).
The structure of the survey consisted of a number of question blocks, such
as the socio-demographic profile of respondents, emigration motives, causes,
duration of stay and the nature of communication patterns with the origin, etc.
47
Qualitative empirical research data extraction was the second stage, which
was followed by the quantitative data acquisition part. The last section of the
online surveys collected e-mail addresses of the respondents and by this further
communication was possible. In addition the snowball method was also utilized.
After the methodology improvements in March 2012, the study obtained
data from the 1,117 Latvians residing in the UK, of which there were 461 male
and 656 female respondents. Despite the higher proportion of young people in
the survey, respondents aged from 16 years to 63. The largest groups of respondents are men aged 24–30 years, and women aged 16–23 years.
There are no significant age differences between A8 country immigrants
in the UK, emigrants from Latvia as well as the communication portal www.
draugiem.lv users. The respondents’ age groups also coincide with the age of
arrivals in the UK Worker Registration Scheme (WRS) data, where 43% of all
UK registered immigrants from the new member states were aged 18–24.
•
•
•
•
•
Research Methods
In the doctoral thesis a varied range of methods was used:
Analysis of the scientific literature and previous studies.
Statistical data analysis, grouping, comparison methods.
Econometric data analyzing methods – descriptive statistics, binary
logarithmic regression, chi-square analysis, cross-sectional analysis of the
table. Data processing and analysis made with statistical software SPSS 18.0
Windows.
Cartographic methods for results visualizations.
Qualitative data processing using deductive content analysis and struc
turing.
The most important empirical analysis in the doctoral thesis is the survey of
Latvian residents living in the UK who were surveyed using the web-based questionnaire method. Based on the data, descriptive statistics provide insights into
the characteristics of different groups. The doctoral thesis contains a number of
logarithmic regression models through which the hypotheses are approved.
48
3. LATVIAN EMIGRATION
TO THE UNITED KINGDOM
Statistical records of international migration in Latvia are fragmentary
therefore the doctoral thesis used both data from the origin and destination
country. The importance of the UK as a main destination country for emigrants
from Latvia is shown in the Figure 3.1. The Latvian Central Statistical Bureau
preliminary census data show that in a 10-year period 23% of all migrants travelled to the UK, 16% to Ireland and 15% to Germany. According to the Latvian
Bureau of Citizenship and Migration affairs, the number of Latvian nationals
in the UK is 19 451 persons, including 133 Latvian non-citizens (PMLP, 2012).
Fig. 3.1 Proportion of Latvian emigrants by country 2000–2011
Source: author using Latvian Central Statistics Bureau data, 2012
Fig. 3.2 Dynamics of UK National Insurance number allocations to Latvian citizens
Source: author using the UK Home Office data
49
By contrast, according to the UK Home Office, NINo figures of registrations
between January 2002 and March 2011 indicate that around 120,000 immigrants
from Latvia were registered in the UK. But the Workers Registration Scheme
(WRS) data for the period May 2004 – April 2011 reflects that the UK employs
about 80,000 Latvian nationals. Shortly after Latvia entered the European Union
in 2005, according to NINo registrations 13,500 Latvian nationals arrived, but
the maximum was achieved in 2010 with 28,280 persons from Latvia who acquired a UK National Insurance number. A slight decrease was seen in persons
registered in 2011, when 21,570 registered persons, as well before 2007 and in
2008, when respectively 6,051 and 6,933 persons were registered.
Figure 3.2 shows the dynamics of the Latvian nationals entering the UK
between 2002 and 2011. The sharp increase in the year 2009 corresponds to the
economic downturn in Latvia when emigration numbers increased.
50
4. LATVIAN MIGRANT GROUPS
IN THE UNITED KINGDOM
The doctoral thesis examines the nature of migration flows of Latvian
migrant groups in the UK, highlighting the importance of communication
with the homeland and return migration options. International migration from
Latvia to the UK is characterized using an innovative data gathering method –
online surveys. With this method it was possible to reach geographically distant
Latvian migrant groups.
4.1. Migrant Information Channels and Communication
with Latvia
Relatives, friends and acquaintances have an important role in obtaining
and sharing the information between the host country and country of origin,
thus creating spaces of information exchange. Respondents’ experience in migration decision-making indicates significant input from friends and relatives
both in terms of general inquiries and precise practical assistance they receive
from previous migrants. Information pathways can be divided into formal and
informal types. As shown in Figure 4.1 an informal channel is based on family
contacts which are prevailing in the case of migrants from Latvia.
Fig. 4.1 Information channels as sources for migration options
According to the survey results, 58% of respondents indicated that information on employment and living opportunities in the UK was obtained via
the informal channel of information from family and friends with relevant
51
experience. Other studies of Eastern Europeans have indicated that often, instead of using the official migration routes (recruitment agencies, public authorities) they use informal sources of information (White and Ryan, 2008). Other
sources of information such as searching advertisements in magazines or the
internet were used by only 5.6% respondents, and by contacting the employer
directly by 14.7% of respondents. Despite the fact that the primary emigration
reasons were economic, migration often occurs due to intense communication
between migrants and non-migrants, who share their migration experiences and
support potential migrants making the process easier. Migrants’ informal social
networks in communication with the homeland serve as a source of information
as well as provide emotional, financial and practical assistance in the migration
process. For example, “my working place was arranged by a childhood friend’s
sister”, “my neighbor was the Latvian who previously worked here.”
Intensive maintenance of communication channels with Latvia increases
the number of people involved in the migrant networks. Do you know someone
who lives in Britain? is a question, which is often asked to friends, relatives or
other people with relevant experience to find information about opportunities
to participate in international migration. In the East – West migration research
the role of migrant social networks plays an important role (Ryan et al., 2008).
Elsewhere for example, in the case of Finland and Sweden, migrants’ social
networks among past and current migrants represent a significant role in the
creation of perceptions of Sweden as a migration destination (Hedberg, 20004,
Olofsson, Malmberg, 2010).
In the case of Latvia similar to other studies, the authors confirm that the
people who work in low-skilled positions, more often use informal recruitment
channels (Pellizzari, 2004, Hellerstein et al., 2008; Sumption, 2009), based on
kinship or friendship ties “My uncle helped me to find a job, but I helped my
friend in fruit packer position”, “my old friend from my town helped me, but I
helped my brother and his wife to find a job in a factory-warehouse”.
Migrants’ informal social networks are often based on kinship ties. This was
found in the results, where 85% of Latvians living in the UK lived with one of
their family members. Families usually are created in Latvia, and when one of
the family members moves abroad and after some time other family members
join them. However, this group also includes men and women who intermarry
with British citizens or immigrants from other countries. More seldom than
with partners, children and close friends Latvians in the UK also could live
together with their parents. If they are adult children who moved to a foreign
country with the whole family, the older people are often invited along for the
whole family to be together. 47.3% of all respondents indicated that in Latvia
they still have parents; over 33% – has one of the closest family members – a
sister or a brother, and 12% of respondents left one or more children (including
children over the age of 18 years), 5.4% of respondents have no family members
52
left in Latvia and only 2.2% stated that their partner is still in Latvia. In turn,
assessing the composition of the family in the UK the most common (27% of

respondents) have been with their children, 25% with spouses from Latvia,
19.4% with the brothers/sisters and 10.4% with parents. 15% of the respondents
in the UK are without any family members, 3.2% of all the respondents have a
spouse from abroad. To determine the family remaining in Latvia, the analysis
of remittances to those in Latvia was used. 46% of those who responded that
they remitted some money did so to their parents in Latvia, 18% do not remit
any funds to Latvia, 17% to other relatives, 10% to children left in Latvia, 3% remit money to their spouses, and 6% support some other person. Analysis of the
types of remittances from the UK to Latvia shows that the most common means
of remittances is money with 38%, gifts are 33%, household goods represent
18% and 11% do not remit.
The type and frequency of communication with Latvia (Figure 4.2) shows
the intensity of information exchange between migrants and non-migrants.
About 70% of respondents contact Latvia daily or several times a week by social
communication sites on the internet. In addition, about 60% of those asked
cited TV, radio and news sites from Latvia as a significant source of their weekly
information. This shows the high level of migrants’ involvement in what is taking place in Latvia.
Fig. 4.2 Types and frequency of communication with Latvia
The importance of relatives and friends as a source of information and
the importance of communication between the host country and country of
origin confirms the hypothesis that these elements are essential to the growth
of the emigration from Latvia and development of the transnational social
53
space between Britain and Latvia. This provides information and support and
attracts new migrants. The analysis on migration research between Latvia and
the UK points to the importance of informal sources of information. Friends
and relatives with the relevant experience serve as a source of information on
job and life opportunities, helping the first-time migrants and families. Most of
the respondents in the UK live with their family members and at the same time
actively maintain contact with their homeland and keep an interest in current
events in Latvia.
4.2. Emigration Motives and Reasons
Latvian migrant groups currently living in the United Kingdom is diverse.
Assessing the main motives of emigration, (Figure 4.3) they can be divided
into three main groups – labor or economic migrants, students and adventure
seekers and family reunification migrants. The primary motive for emigration
for economic or labor migrants is poor employment availability and wage differentials with Latvia. This also confirms the hypothesis.
Fig. 4.3 Migrant groups by emigration motives
Figure 4.3 shows the groups of main emigration reasons: 68% of respondents consider themselves labour or economic migrants, 12% traveled to Britain
to unite with the members already residing abroad or create family abroad
and 20% described themselves as adventure seekers or students. Free access to
European labor markets provides the opportunity to live and work outside the
Latvian national state but within Europe. Information and support disseminated
through informal migrant networks involve more new labor migrants. Depending on the time spent abroad, virtually all become economically active workers
54
in the UK, even if it was not their primary motive of emigration. Length of
stay and future plans for different groups of migrants may change over time
and therefore the characteristics of the groups tend to overlap and can be seen
as complex. The migrant can cross between groups: the students can become a
laborer, or those working can establish a family.
When trying to understand the primary reason for emigration, there were
two that were significantly more prevalent than the others. Both the high loan
repayment amounts and uncertainty about the future in Latvia both were cited
as the primary migration motivation by 19.5% of respondents each.
Fig. 4.4 Push factors from Latvia
Unemployment and difficulties finding another job were also a significant
emigration push factor mentioned by 17.8% of respondents. In addition to
the economic conditions, a diversity of reasons cited are also illustrated by
the desire to travel and seek international experience which in the open labor
market conditions is not inconsequential. Key reasons alongside the economic
and international living experience are for family and private reasons: 12.4%
by those meaning emigrants who move abroad to reunify with their partners,
children, relatives and friends from Latvia. The results point to the importance
of economic factors in the decision-making process.
From the survey, 4.4% of respondents considered that the conditions in
Latvia were inadequate and their departure is justified by the unsatisfactory
situation in Latvia. Only 2.8% of respondents emphasized the poor quality of
the education system in Latvia. Chi-square analysis comparing the departure
periods (2004–2007 and 2008–2012) and unemployment rate and high loan
payments in Latvia appear statistically significant. However lack of employment
55
opportunities, new experiences and study opportunities in these varied periods
of emigration do not show statistically significant differences.
Uncertainty concerning the future possibilities and immediate need for
financial resources in order to pay monthly payments often seems to induce
a decision to emigrate from Latvia. For instance: “my husband lost his job, I
worked alone and received 250 lats a month, failure to pay the monthly payments
not even mentioning the loans”, “I was unable to pay the loan payments and then I
had opportunity to work in England and I use it”, “in Latvia I had no job and the
apartment was bought with a loan”.
The role of economic reasons in the migration process confirms the previously set hypothesis. The majority of Latvian immigrants, similar to other
Eastern European migrants, are characterized as labor or economic migrants.
The initial desire to earn more money and improve their living conditions under
the crisis conditions changed the need to cover monthly payments and loans as
well as general confusion and uncertainty about the conditions in Latvia. In the
crisis period the main reasons are different from the previous period and are
high loan payments and the lack of jobs with desired pay in Latvia.
4.3. Regional Differences for Pre-crisis and Crisis Migrants
In terms of the period of emigration respondents can be divided into two
major phases. The majority of survey respondents (79.6%) went abroad during
the period from 2008–2012, which is closely linked to the global economic
downturn and its impact on the changing conditions in Latvia. In pre-crisis
period from 2004–2008 20.4% of respondents emigrated.
Most of the migrants who went abroad in the crisis period received information and practical support from informal sources and the main reasons for
leaving Latvia were the need to earn more wages and the uncertainty of the
future should they remain in Latvia.
The Figure 4.5 shows survey results with respondents’ residence before
emigration. Respondents represent all regions in Latvia. The largest number of
respondents (39.8%) is from Riga and Pieriga, 20.2% of respondents come from
Vidzeme, 18.4% from Kurzeme, 14.9% of Zemgale and the smallest number of
respondents 6.7% are from Latgale region. A large proportion of emigrating from
Riga and Pieriga are the consequences of suburbanisation. In this region there was
a significant impact on those unable to make payments on loans taken out to secure housing in these new areas, combined with high unemployment. These problems resulted in the high number of emigrants from these urban surroundings.
When studying the geographical aspects of migration, it is important to
clarify the geographical distribution of emigrants in the country of origin. In the
period between joining the European Union and the economic downturn there
was an increase in population in Latvia. In the last decade there was not only an
56
Fig. 4.5 Respondents residence in Latvia before emigration
Fig. 4.6 Geographical distribution of respondents by region in Latvia
57
increase in population size and density, but also wages and salaries. The highest
wage level in Latvia is in Riga and Pieriga, while the lowest in Vidzeme and
Latgale (Berzins, 2011). During the economic downturn Riga and Pieriga residents were in an increased economic risk group because they were unable to pay
their monthly housing payments and were more likely to emigrate. In pre-crisis
period many used the easy opportunity to obtain loans, (Smith, Svein, 2010,
Bohle, 2010) the most frequently used for the acquisition of property in Pieriga
(Smith, 2011) and becoming part of geographic mobility in the suburbanisation
process. Thus the emigration decision during the economic downturn by significant number of emigrants was justified by the need to earn more in order
to cover the monthly payments, for example, “to help my husband to pay loans”,
“pay for your housing loan”.
Logarithmic regression model results (Table 4.1.) show that emigrants from
Riga and its suburbs compared to other places in Latvia emigrated more during
the period of economic downturn. In addition those emigrating from Riga and
its suburbs had no previous experience of migration. In the context of emigrant
geographical differences there are statistically significant differences between
their occupation before and after emigration. Modeling suggests that a majority
of all other occupation groups compared to students and pupils in Latvia emigrated from Riga and its suburbs. Students and student groups are more likely
to be from other places in Latvia not from Riga and its suburbs. A statistically
significant result is for the skilled manual workers group, specialists, officials
and different level managers, creative professions who compared to the group of
students and pupils are more likely to be from Riga and its suburbs. By contrast,
looking at the occupations of these migrants in the UK after the emigration, it
appears that those who in the UK are unemployed or manual workers, compared
to the student/pupil group shows a higher probability of coming from another
place rather than Riga and its suburbs. Those coming from Riga and its suburbs
in the British labour market occupy higher skilled positions.
Of all the respondents, the largest number of registered emigrants from
Riga and its suburbs occurred in the period of economic downturn, which also
confirms the hypothesis. In addition, the regression models show the experience
of repeated migration, before the crisis and during the crisis. Those who left
Riga and its suburbs, more often have no prior migration experience.
4.4. Occupations in Latvia and the UK
Eastern European migrants are often mentioned in the context of qualifications and skills loss.
The Latvian migrant group characteristics in the UK supports this hypothesis because the results show that the majority of emigrants are employed below
their skill level, but the received salaries are higher than in Latvia.
58
Table 4.1 Migrant group regional differences
Binary logistic regression model. Included in analysis (n = 1095), not qualify for analysis
(n = 22), total (n = 1117). Dependent variable emigration region in Latvia: 0 = elsewhere
in Latvia; 1 = Riga, Rigas Suburbs
Occupation in Latvia
Occuaption in the UK
Emigration period
Repeated migration
Constant
-Log likelihood
Chi-square
Cox&Snell R Square
Nagelkerke R Square
Overall percentage
Student, pupil (ref)
Homemaker
Unemployed
Worker (physical work)
Qualified worker
(physical work)
Specialist/ official
Entrepreneur
Manager, creative professions
Student, pupil (ref)
Homemaker
Unemployed
Worker (physical work)
Qualified worker
(physical work)
Specialist/ official
Entrepreneur
Manager, creative professions
2004–2007
2008–2012 (ref)
Yes
No (ref)
B
Sig.
0,525
0,446
0,366
0,527
0,097
0,059*
0,082
0,016**
0,867
0,633
1,026
0,000***
0,136
0,000***
–0,572
–1,018
–0,775
–0,394
0,051*
0,015**
0,002***
0,143
–0,643
–0,298
–0,366
–0,338
0,059*
0,575
0,364
0,054*
–0,342
0,019**
–0,037
0,879
1413,307
45,698
0,041
0,056
64,2
Significance: * 10%, ** 5%, *** 1%.
Respondents’ occupation changes from before emigration in Latvia to after
emigration in the UK generally show statistically significant differences. Figure
4.6 shows the respondents occupations in Latvia and in the UK at the time of
the survey.
There are significant differences in the number of occupational categories.
An increase in share of manual workers from 18.1% in Latvia to 38.2% in the
UK and an increase in the share of qualified manual workers from 15.4% in
59
Fig. 4.7 Employment statuses before and after emigration
Latvia to 23.7% in the UK. Before emigration around 28% were studying, while
in the UK only 8.5% of respondents study. The largest shares of respondents
before emigration represent occupations like: specialists/officials, unemployed,
mangers, creative professionals, as well as entrepreneurs. The opposite trend is
for the category of homemakers of which the share in the UK is higher than
before migration in Latvia.
Employment status changes between Latvia and the UK are statistically
significant, which is confirmed by Chi-square test (sig., 000). The UK labor
market demand is concentrated on the low-skilled, manual workers category.
The cross-sectional table results show that one third of students/pupils, skilled
workers and professionals/officials in the UK hold low-skilled manual labor positions. Half of those who in Latvia were unemployed and manual workers after
migration to the UK are employed in the low-skilled labour segment. Positively
half of skilled manual workers in Latvia, such as builders in the UK are employed in a similar position not lower. Thus, the high-wage differences between
countries push a significant percentage of emigrants from Latvia, regardless of
their previous qualifications in Latvia to accept changes in status and working
in less skilled occupations than previously in Latvia. However, emigrants by
occupation group in the UK sector and spheres are varied. Part of the emigrant’s
also abroad work in highly skilled professionals, in such way taking the opportunities offered by the free labor movement within the EU.
Figure 4.8 reflects spheres of the economy emigrants were employed before
and after emigration. The most significant changes are observed in the industrial
60
sector, where in Latvia only 8.2% respondents work in this sector, but in the UK
it is 29.4%.
There is no significant difference between sectors like agriculture, forestry
and fishery and the share increases from 3.8% in Latvia to 5.8% in the UK. In
sectors related to transport, communications and storage share of respondents
increased from 4.7% in Latvia to 11.5% in the UK. A sector in which the share
of workers in Latvia is higher than in the UK is construction, from 8.9% in
Latvia declined to 2.3% in the UK.
Fig. 4.8 Employment sector in Latvia and in the UK
Most job seekers from Latvia are young men with secondary or vocational
education. In the UK they do low-skilled jobs but may result in a higher income
level than in Latvia. Many workers from Latvia, faced with the problems of the
monthly loan payment purposely chose to work abroad to support their families
and to cover their financial obligations. Economic or labor migrants can be
characterized by their initial temporary plan for work abroad, but it can also
gradually change and for example family reunification can lead to a permanent
change of residence.
The main occupational changes in Latvia and the UK reveal statistically significant differences and support the hypothesis. Results show that the majority of
the Latvian workers in the UK compared to the position in Latvia are employed
in the position below their previous qualifications and position. Labour market
position appropriate to the previous experience and skills can be improved with
the increases of stay abroad.
61
4.5. Repeated Migration and Return Migration
Freedom of movement for workers within the European Union provides
a high level of mobility. The survey results show that 73% of respondents have
previous migration experience. A logarithmic regression model (Table 4.2) describing migrant groups in the context of repeated migration shows significant
differences. Firstly, pre-crisis migrant group compared to crisis migrants traveled
abroad previously. Second, the group of migrants who are not planning to return
to Latvia in the next five years are more likely to be without previous migration
experience. The group of migrants with previous migration experience shows
a higher probability to return to Latvia. Thirdly, all other age groups compared
to younger migrants aged 16–23 years have higher probability to have migrated
before. A statistically significant coefficient is for the age group from 24–30 years.
Table 4.2 Migrant group with repeated migration experience
(n = 86), total (n = 1117). Dependent variable repeated migration: 0 = no repeated
migration; 1 = repeated migration.
Age groups
Period of emigration
Return to Latvia
Constant
-Log likelihood
Chi-square
Cox&Snell R Square
Nagelkerke R Square
Overall percentage
16–23 (ref)
24–30
31–37
38–44
Over 45
2004–2007
2008–2012 (ref)
No
Yes (ref)
B
Sig.
0,421
0,076
0,695
0,551
2,173
0,013**
0,743
0,038**
0,110
0,000***
–0,360
0,024**
1,099
0,000
1087,819
99,035
0,092
0,132
72,3
Significance: * 10%, ** 5%, *** 1%.
Analyses of results of the respondents future plans of possible return migration reveals that around 25% of respondents are planning to return in the next
five years (Figure 4.9). 63% of respondents highlighted that within the next five
years they plan to remain in the UK, while 12% of respondents plan to move to
another country and not return to Latvia. As possible destinations this group of
respondents mentioned the U.S., Canada, Germany, Australia and others.
62
Figure 4.9 Return migration plans
Overall, 75% of respondents over the next five years do not plan to return.
The main discouragement is the above-mentioned uncertainty about the future
conditions in Latvia and insufficient income to cover the monthly payments.
Improvements in the economy of Latvia could provide partial increases in return
migration. Previous calculations show that in the period of 2009–2010 around
8% emigrants returned (Hazan, 2011). However in reality, high unemployment
and an unappealing set of economic circumstances may deter many potential
return migrants to actually return.
The logarithmic regression model (Table 4.3) shows that compared to men,
women are less likely to return. However, the age group between 31–37 years is
more likely to return when compared to young people aged less than 30 years. In
general, all groups of education compared to the group with primary education
are less likely to return, but a statistically significant result is for migrant groups
with secondary and vocational education who do not intend to return to Latvia.
Evidence from the Estonian return migration from Finland research finds that
education level is not related to the tendency to return (Pungas et al., 2012).
Those who have previous migration experience have a higher probability of
return, compared to first-time migrants, showing a successful circular migration
model within the inner EU space. Those who emigrated as labour migrants,
with the main push reason for Latvia unemployment and lack of job opportunities, compared to other reasons, show a greater likelihood of return. This means
that those who went abroad to earn more in the event of eventual economic
condition improvements in Latvia would return to Latvia. Interestingly, those
who in the UK are with their children compared to those without show a higher
probability of return. Mostly, it refers to group of young people who do not yet
have a family which in the future might be created abroad.
63
Table 4.3 Migrant groups by return migration to Latvia
(n = 22), total (n = 1117). Dependent variable return migration: 0 = will not return in
next 5 years; 1 = will return.
Gender
Age groups
Education
Repeated migration
Children in the UK
Emigration reasons
Constant
-Log likelihood
Chi-square
Cox&Snell R Square
Nagelkerke R Square
Overall percentage
Male
Female (ref)
16–23 (ref)
24–30
31–37
38–44
Over 45
Primary (ref)
Secondary
Vocational/ secondary
professional
University
Yes
No (ref)
Children in the UK
No children or no children in the
UK (ref)
Unemployment,
lack of job opportunities
Other reason (ref)
B
–0,334
Sig.
0,029**
0,114
0,565
0,569
0,547
0,522
0,033**
0,078
0,063
-0,645
-0,552
-0,340
0,003***
0,019
0,303
0,385
0,015**
0,404
0,032**
0,364
0,036**
1,845
0,000***
1136,732
40,581
0,039
0,057
74,3
Significance: * 10%, ** 5%, *** 1%.
The variable of repeated migration in the model was included to test the
hypothesis that the higher the probability of return is for those who have previous experience of migration and the main reasons for leaving were economic.
The obtained results support the hypothesis that the improvement in economic
conditions, stabilizing the situation and enhanced availability of jobs in Latvia
would increase return migration flow.
64
CONCLUSIONS AND SUGGESTIONS
The aim of the doctoral thesis is reached by examining the nature of 21st
century international migration by analysing Latvian migrant groups in the UK,
their communication habits with the origin and return migration options. The
research analyzes the statistical data available and previous research, results of
an online questionnaire and semi-structured interview results. Data processing
and interpretation is reflected in the following conclusions.
• Current emigration flows from Latvia started in the beginning of the 21st
century and similar to other new member states, flows increased since 2004
when Latvia joined the European Union. The main initial emigration reasons relate to the profit opportunity and international experience. However
the shift in migration flows’ character have occurred since the economic
downturn when economic necessities forced various groups of the population to move internationally. During the period from 2004–2012 around
120,000 Latvian nationals registered in the UK.
• The Latvian migrant groups in the UK analyzed in the research were diverse.
The main characteristic features state that the higher share of crisis migrants
was higher among males with secondary or vocational education as well
as specialists from different sectors. The largest proportion of migrants was
aged up to 30 years, and this is the group which shows a lower probability
of return. One of the conditions that support a high level of emigration is
close communication with the country of origin and migrant informal social networks that provide information and assistance to potential migrants.
A couple of times a week or more often around 70% of the respondents
communicate with Latvia. In addition to that around 60% watch Latvian
TV, radio and news sites suggesting a high level of interest in current events
in Latvia.
• Results of the analysis indicate the importance of communication between
migrants and non-migrants across national state boarders and points to the
importance of informal sources of information. In the case study of Latvia –
UK migration, 58% of respondents’ information about migration options
and further assistance and support was obtained from their relatives and
friends with prior experience. They serve as a source of information on employment and living facilities abroad providing support both for first-time
and repeated migrants, as well as their families. 85% of respondents in the
UK were staying with one of their family members. Migrant informal social
networks established between Latvia and the United Kingdom refers to the
self-sustaining migration process, based on the exchange of information
and migrant network expansion.
65
• The majority of the Latvian migrant groups in the UK as other Eastern Eu-
•
•
•
•
ropean migrants are characterized as labour or economic migrants. However, during the economic recession the earlier prevalent motives of earning
more money and improving the living conditions changed to the strong
need to earn in order to cover monthly and loan payments in addition to
the general uncertainty and instability of their living conditions in Latvia.
Therefore, based on the results of this study, crisis migrants are defined as a
new migrant group.
Around 80% of the respondents moved to the UK during the period from
2008–2012. During the economic crisis, emigration of young people intensified as they received information about their options from relatives and
friends with sufficient experience, more men than women. Crisis migrants
more often left due to economic reasons and this group less often has their
children and partners with them. Besides, in the crisis period the share of
qualified workers and specialists emigrated from Riga and its suburbs which
has the highest standard of living in Latvia.
Of all respondents, the largest number during the economic downturn
emigrated from Riga and its suburbs. In addition to internal migration
within the European Union, there was also evidence of previous migration,
which points to the circularity and repeated migration of Latvians to foreign
countries. Crisis migrants leaving Riga and its suburbs usually had no
previous experience of migration. The results also reveal that Riga and its
suburbs lost more skilled workers than other regions of Latvia.
The respondents’ occupation in Latvia before departure and occupation
after migrating to the UK reveals statistically significant differences. Most
workers in the UK, compared with Latvia, were employed in positions
below their previous qualifications and skills. Length of stay abroad and
greater investment in human capital increases the chance to improve their
labor market position relative to their previous experience and skills.
In the nature of the flow of return migration, repeated migration to other
countries is essential. Those who migrated again, compared to those without
such experience, show a higher probability of return. In this way it appears
to be a successful example of circularity within the EU internal space. This
group of migrants benefit from their stay abroad, but at the same time sees
a possibility to return. In addition, it is found that those who went abroad
as labour migrants due to lack of job opportunities in Latvia, compared to
other causes, show a higher probability of return. This means that those
who went abroad with the need to improve economic income in the case
of improvement and stabilization of the situation in Latvia could return to
their origin.
66
Proposals for further research
During the research, several new insights were gained that complement previous studies. Therefore future research on international migration from Latvia
raises the following proposals:
• The need for further research using internet based surveys in order to obtain high-quality datasets usable in research about different Latvian migrant
groups abroad.
• In the case study of Latvia there is little migrant group comparison in different destination countries comparing similarities and differences in migrant
group characteristics.
• The studies in international migration need to be focused on the analysis
of conditions and preconditions that could lead to return migration and
improvements in demographic situation in Latvia.
•
•
•
Proposals for policy improvements
Migration is a complex and changing process and emigration dynamics
in a certain period of time changes, particularly under the influence of
various conditions like globalization and the free labour movements in the
European Union. In such circumstances, the limited public administrative
functions of any migration policy should be used efficiently by maintaining
communication links with those abroad and communicating on matters of
mutual interest and necessity. Migration and return migration policies in
Latvia must be consistent with the Latvian, European and global processes.
Migrant informal social networks for information gathering and sharing
among different groups of emigrants is essential. They connect and culturally associate migrants with their homeland. Information and communication
space between Latvia and the UK is an important information channel; the
communication can be used for maintenance of the public authorities, raising the profile of civil and political participation in the country’s development. Therefore, the return migration policy improvements should include
mutual communication and the role of the state in this communication.
The differences between migrant groups from Latvia are significant. In order
to achieve nationally strategic results, a return migration policy should have
a selective approach. There should be an approach distinguishing between
the willingness to return and those who are only considering this option.
In addition, integration capabilities of each return migrant group should be
evaluated.
67
IZMANTOTĀ LITERATŪRA/LIST OF REFERENCES
Anniste, K., Tammaru, T., Pungas, E., Paas, T. (2012) Emigration after EU enlargement: was
there a brain drain effect in the case of Estonia? University of Tartu, Faculty of Economics
and Business, Administration, Working Paper Series, 87, pp. 1–20.
Bailey, A. J., Blake, M. K., Cooke, T. J. (2004) Migration, care, and the linked lives of dualearner households. Environment and Planning A 36(9): 1617–1632.
Beets, G., Willekens, F. (2009) The global economic crisis and international migration: An
uncertain outlook, Vienna Yearbook of Population Research, pp. 19–37.
Bengtsson, T., Johansson, M. (1993) Economic and social factors behind the slowdown of migration in Northern Sweden. In: H. Jussila, L. O. Pettersson and U. Wiberg (eds.) Shifts in
Systems at the top of Europe. Stockholm, Fora.
Bērziņš, M. (2011) Iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes loma suburbanizācijas norisēs Latvijā.
Promocijas darbs. Latvijas Universitāte.
Bičevska, A. (2012) Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’ Latvijas reģioni 2004–2012. Latvijas
Banka. http://www.makroekonomika.lv/dzimpin-rimpin-par-devini-novadin
Bohle, D. (2010) Countries in distress: transformation, transntionalization, and crisis in Hungary and Latvia. Employment and economy in Central and Eastern Europe emecon 1/2010.
Boyle, P. J. (2009) ‘Migration’. In Kitchin, R. and Thrift, N.(eds.) The International Encyclopa
edia of Human Geography, Volume 7, Elsevier, London, pp. 96-107.
Burrell, K. (2011) Going steerage on Ryanair: cultures of migrant air travel between Poland
and the UK. Journal of Transport Geography No. 19, pp. 1023–1030.
CLICK un H+K Research (2012) Pētījums: Sociālo tīklu lietojums Latvijā.
De Haas, H. (2010) The Internal Dynamics of Migration Processes: A Theoretical Inquiry.
Journal of Ethnic and Migration Studies, 36: 10, pp. 1587–1617.
Docquier, F., Rapoport, H. (2004) Skilled migration: the perspective of developing
countries,World Bank Policy ResearchWorking Paper No 3382, August.
Dustmann, C., Kirchkamp, O. (2002) The optimal migration duration and activity choice after
remigration, Journal of Development Economics, No. 67, 2: 351–72.
Duvell, F. (2004) Polish undocumented immigrants, regular high-skilled workers and entrepreneurs in the UK. Institute of Social Studies, Seria:Prace Migracyjne, nr. 54.
Dzenovska, D. (2012) Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: starp zudušām un iespējamām
nākotnēm. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 198 lpp.
Eglīte, P., Krišjāne, Z. (2009) Dimensions and Effects of labour migration to EU countries: The
case of Latvia. In: EU Labour Migration since Enlargement. Trends, impacts and policies,
Eds. Galgoczi, B., Leschke, J. and Watt, A. Ashgate Publishing, pp. 269–290.
Eglīte, P. (2002) Latvijas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva veidošanās XX gs. Latvijas
Okupācijas muzeja gadagrāmata 2001 “Nācijas gūstā”. Rīga, Latvijas 50 gadu okupācijas
muzeja fonds, 94.–110. lpp.
Faist, T. (2000) The Volume and Dynamics of International Migration and Transnational Social
Spaces. Oxford University Press, pp. 197–198.
Favell, A. (2008) The New Face of East – West Migration in Europe. Journal of Ethnic and
Migration Studies. Vol. 34, No 5, July 2008, pp. 701–716.
Findlay, A. Geddes, A., McCollum, D. (2010) International Migration and Recession. Scottish
Geographical Journal, Vol 126 (4), pp. 299–320.
68
Grieco, M. (1987) Keeping it in the Family. Social Networks and Employment Search, London:
Tavistock, 219.
Haug, S. (2008) Migration Networks and Migration Decision – Making. Journal of Ethnic and
Migration Studies Vol. 34, No. 4, pp. 585–605.
Hazans, M. (2003) Potential Emigration of Latvian Labour Force after Joining the EU and its Impact on Latvian Labour Market. Baltic International Center for Economics Policy Studies. 56.
Hazans, M. (2011) Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000-2010. Latvija. Pārskats par tau
tas attīstību 2010./2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja, Red. Zepa, B.,
Kļave, E.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 70–91.
Hazans, M., Philips, K. (2010) The Post-Enlargement Migration Experience in the Baltic Labor Markets. In: Kahanec, M., Zimmermann, K. F. (Eds.), EU Labor Markets After PostEnlargement Migration. Berlin – Heidelberg: Springer, pp. 255–304.
Hedberg, C., (2004) The Finland-Swedish Wheel of Migration. Integration, Identities and Networks 1976–2000, Geografiska regionstudier 61, Uppsala University, Uppsala.
Hedberg, C., Kepsu, K. (2003) Migration as a mode of cultural expression? The case of the
Finland-Swedish minority’s migration to Sweden. Geografiska Annaler B 85(2): 67–84.
Hellerstein, J., McInerney, M.,Neumark, D. (2008) Measuring the Importance of Labor Market
Networks. IZA Discussion paper 3750, October.
Hiller, H. H., Franz, T. M. (2004) New ties, old ties and lost ties: the use of the internet in
diaspora. New Media Society 6: 731.
Iara, A. (2006) Skill Diffusion by Temporary Migration? Returns to Western European Working Experience in the EU Accession Countries, Development Working Papers 210, Centro Studi Luca d’Agliano, University of Milano.
Krišjāne, Z., Bauls, A. (2005) Migrācijas reģionālās iezīmes Latvijā. Demogrāfiskā situācija
šodien un rīt. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti, 3 (4), 130.–
149 lpp.
Krišjāne, Z., Eglīte, P., Bauls A, Lulle, A., Bērziņš, M., Brants, M., Cunska, Z., Gņedovska, I.,
Ivbulis, B., Krūzmētra, Z., Kūle, L., Markausa, I. M., Niklass, M., Pavlina, I., Titova, N., Vanaga, S., Vilciņš, A., Zariņa, I. B. (2007) Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Rīga: Latvijas
Universitāte, LR Labklājības ministrija, 240 lpp.
Krūzmētra, Ž. (2011) Piepilsētas lauku teritorijas apdzīvojuma pārmaiņas Latvijā. Promocijas
darbs, Latvijas Universitāte.
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvaldes dati. www.csb.gov.lv
Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. www.pmlp.gov.lv.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija. Accession Monitoring Report http://webarchive.nationalar
chives.gov.uk/20090804164037/http://www.ukba.homeoffice.gov.uk/sitecontent/documents/
aboutus/reports/accession_monitoring_report/
Lulle, A. (2007) Sociālo tīklu teorijas migrācijas modeļu skaidrojums, Paaudžu nomaiņa un
migrācija Latvijā. Zinātniski pētnieciskie raksti 4 (15) 161.–178. lpp.
Lundholm, E. (2007) New Motives for Migration? On Interregional mobility in te nordic context. Doctoral Dissertation. Department of social and cultural geography. Umea
University, Sweden, GERUM 2007:2.
Markova, E. and Black, R. (2007) East European immigration and community cohesion, York:
Joseph Rowntree Foundation.
Massey, D.S., Espinosa, K.E. (1997) What’s Driving Mexico – U.S. Migration? A Theoretical, Empirical and Policy Analysis. The American Journal of Sociology, Vol. 102, No. 4.
pp. 939–999.
69
Massey, S. D., Arango J., Hugo G., Kouaouci A., Pellegrino A., Taylor J.E. (1996) Theories of
Internationl Migration: A Review and Appraisal. Population and Development Review, 19
(3), pp. 431–466.
Mesnard, A. (2004) Temporary migration and capital market imperfections, Oxford Economic
Papers, 56: 242–62.
Mežs, I. (2011), Dzimstības etniskie un reģionālie aspekti Latvijā 1985.–2010. gadā. Latvijas
Zinātņu akadēmijas vēstis, 65 (3/4).
Nedelcu, M. (2012) Migrants’ New Transnational Habitus: Rethinking Migration Through a
Cosmopolitan Lens in the Digital Age. Journal of Ethnic and Migration Studies, Vol. 38,
No. 9, pp. 1339–1356.
Oiarzabal, J. P., Reips, U. D. (2012) Migration and Diaspora in the Age of Information and
Communication Technologies. Journal of Ethnic and Migration Studies, Vol. 38, No. 9,
pp. 1333–1338.
Oiarzabal, P., J. (2011) The Online Social Networks of the Basque Diaspora. Fast Forwarded,
2005–2009. In: Echeverria, J, Alonso, A., and Oiarzabal, J. P. (Eds.), Knowledge Communi
ties. Center for Basque Studies, University of Nevada, Reno, pp. 119–142.
Olofsson, J., Malmberg, G. (2010) When will the Russians come? On post-Soviet immigration
and integration in Sweden, International Migration, 49, pp. 93–117.
Parutis, V. (2011) Economic Migrants’ or ‘Middling Transnationals’? East European Migrants’ experiences of Work in the UK. International Migration, doi: 10.1111/j.14682435.2010.00677.x
Pellizzari, M. (2004) Do friends and relatives really help in getting a good job? Centre for Economic Performance, Discussion Paper 623, March.
Pinger, P. (2009) Come Back or Stay? Spend Here or There? Return and Remittances: The case
of Moldova. International Migration Vol. 48, No. 5.
Piore, M. J. (1979) Birds of Passage: Migrant Labor Industrial Societies. Cambridge University
Press. New York.
Pungas, E.; Toomet, O.; Tammaru, T.; Anniste, K. (2012) Are Better Educated Migrants Returning? Evidence from Multi-Dimensional Education Data. NORFACE Working Papers,
No. 2012-18, pp. 1–33.
Ryan, L. (2011) Migrants social networks and weak ties: accessing resources and constructing
relationships post-migratio. Sociological Review Vol. 59, No. 4, pp. 707–724.
Ryan, L., Sales, R., Tilki, M., Siara, B. (2008) Social Networks, Social Support and Social Capital: The Experience of Recent Polish Migrants in London. Sociology. Vol. 42, No. 4,
pp. 672–690.
Smith, A., Swein A. (2010) The Global Economic Crisis, Eastern Europe, and the Former Soviet Union: Models of Development and the Contradictions of Internationalization. Eura
sian Geography and Economics, 50, No. 6, pp.
Southiseng, N., Walsh, J. (2011) Informal Networks as Alternatives of Life Development for
Return Migrants. International Journal of Behavioral Science, Vol. 6, No.1, 1–12.
Stark, O. (1991) The migration of labour. Basil Blackwell, Cambridge MA.
Stark, O., Helmenstein, C., Prskawetz, A. (1997) A brain gain with a brain drain. Economics
Letters, 55, 227–34.
Stenning, A., Smith, A., Rochovksá, A., Świątek, D. (2010) Domesticating Neo-Liberalism:
Spaces of Economic Practice and Social Reproduction in Post-Socialist Cities. Oxford, UK:
Wiley-Blackwell.
70
Sumption, M. (2009) Social Networks and Polish Immigration to the UK. Institute for Public
Policy Research. Economics of Migration Working paper 5. P.27
Thaut, L. (2009) EU Integration & Emigration Consequences: The Case of Lithuania. International Migration, 47 (1): 191–233.
Wedel, J. (1986) The Private Poland: An anthropological Look at Everyday Life (New York,
NY: Facts on File).
White, A., Ryan, L. (2008) Polish Temporary Migration: The Formation and Significance of
Social Network. Europe –Asia Studies, Vol. 60, No. 9, November 2008, pp. 1467–1502.
Zell, S., Skop, E. (2011) Social networks and selectivity in Brazilian migration to Japan and the
United States. Population Space Place, 17, pp. 469–488.
71