dzivnieki

Transcription

dzivnieki

Daļas
un
veselums
Holistiska pieeja apkārtējās vides
un ilgtspējas izglītībai
Darba lapas
Daļas un veselums
Holistiska pieeja apkārtējās vides
un ilgtspējas izglītībai
Saturs
Holistiskie piemēri
Ķīmija
Misija
Skābie apstākļi
4
Darba lapa 1
Laba dzīve
5
Darba lapa 1
Ekoloģiskā pēda
6
Darba lapa 1
7
Darba lapa 2
8
Darba lapa 3
9
Darba lapa 4
Zivju spēle
23 Darba lapa 1
24 Darba lapa 2
Oglekļa cikls
25 Darba lapa 1
26 Darba lapa 2
27 Darba lapa 3
Bioloģija
Daļas un veselums
28 Darba lapa 1
10 Darba lapa 1
29 Darba lapa 2
11 Darba lapa 2
30 Darba lapa 3
31 Darba lapa 4
Fizika
Vēsas ziņas karstajai planētai
12 Darba lapa 1
13 Darba lapa 2
14 Darba lapa 3
15 Darba lapa 4
Elektriskais tīkls
16 Darba lapa 1
17 Darba lapa 2
18 Darba lapa 3
19 Darba lapa 4
Daba darbojas virzienā uz priekšu
20 Darba lapa 1
21 Darba lapa 2
22 Darba lapa 3
Ko mēs darām ar ūdeni?
32 Darba lapa 1
33 Darba lapa 2
34 Darba lapa 3
34
Slēgtā dārza mistērija
35 Darba lapa 1
36 Darba lapa 2
37 Darba lapa 3
Ģeogrāfija
Ekonomika
Bitenieka stāsts
Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība
38 Darba lapa 1
60 Darba lapa 1
39 Darba lapa 2
61 Darba lapa 2
40 Darba lapa 3
62 Darba lapa 3
Laimīgā planēta
41 Darba lapa 1
42 Darba lapa 2
43 Darba lapa 3
44 Darba lapa 4
Neredzamo ūdeņu stāsts
45 Darba lapa 1
46 Darba lapa 2
47 Darba lapa 3
48 Darba lapa 4
Sociālās zinības
Mīti un leģendas
49 Darba lapa 1
50 Darba lapa 2
51 Darba lapa 3
Ilgtspējīgs patēriņš
52 Darba lapa 1
53 Darba lapa 2
54 Darba lapa 3
55 Darba lapa 4
Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja
56 Darba lapa 1
57 Darba lapa 2
58 Darba lapa 3
59 Darba lapa 4
Mobilie telefoni, gorillas un bruņotie konflikti
63 Darba lapa 1
64 Darba lapa 2
65 Darba lapa 3
Ekonomiskā atbildība
66 Darba lapa 1
67 Darba lapa 2
Holistiska pieeja
V
ides un ilgtspējas izglītībai esam izvēlējušies holistisku pieeju. Pamatā tas
nozīmē, ka viena mācību joma nevar izslēgt citas jomas, jo tās visas ir savstarpēji
vienotas sarežģītā un smalkā veidā. Lai gan nebūtu iespējams izvēlēties piemērus,
kuri aptvertu visas mācību jomas, sākumam pietiks ar spēcīgu saikņu identificēšanu
to starpā. No otras puses, ir skaidrs, ka skolas turpinās iedalīt mācību procesu
atsevišķos priekšmetos. Tādēļ darba lapu iedalījums veidots, ņemot vērā sekojošas
starpdisciplinārās saiknes: holistiskie piemēri, kuri aptver dažādas mācību jomas;
dabaszinātņu piemēri (fizika, ķīmija un bioloģija); kā arī sociālās zinātnes (ģeogrāfija,
sociālās zinības un ekonomika).
Holistiskie piemēri
Holistiska pieeja vides un ilgtspējas izglītībai parāda pašreizējās iespējas atbalstīt
sinerģisku vides, sociālo, kultūras un ekonomisko faktoru izpratni lokālā un globālā
kontekstā. Tā atklāj, kā katrs no šiem faktoriem rosina ilgtspējīgāku un veselīgāku
dzīvesveidu indivīdos un kopienās, kā arī veicina kritisku domāšanu par tādiem
jautājumiem kā taisnīgums un sociālais taisnīgums.
Dabaszinātnes
Trīs mācību jomas ir izmantotas, lai parādītu, kā kompleksām sistēmām ir iezīmes,
kuras raksturo tās kā veseluma individualitāti, un ka šīs iezīmes ir piemērojušās
lielākām sistēmām, kuru daļa tās ir. Fizikas piemēri rāda sakarības globālās sasilšanas
un elektrisko tīklu jautājumos, kā arī runā par dabas procesu virzību uz priekšu.
Ķīmijā parādītas sakarības starp cilvēku rīcību un paskābināšanās procesiem.
Bioloģijas piemēri rāda, kā organismi veido vietējo ekosistēmu un tālāk arī biosfēras
daļu.
Sociālās zinātnes
Lai uzsvērtu interesantos un unikālos spēcīgas ilgtspējas aspektus, sākot ar
dabiskajām vidēm, ieskaitot vietējo kultūru un jau pastāvošos kopienas un ekonomiskos nosacījumus, ir izmantotas trīs mācību jomas. Ģeogrāfijas piemērā redzami
sarežģītie kopīgo resursu traģēdijas jautājumi. Sociālo zinību sadaļā runāts par
vietējām tradīcijām un resursiem, kuri pastiprina vietējo kultūras mantojumu,
veicinot kritiskas pārdomas par taisnīgumu un ilgtspējīgu patēriņu. Ekonomikas
sadaļas piemēri sasaista aizvien pieaugošo patērēšanas krīzi ar ekonomisko un
sociālo atbildību.
3
Misija
Holistiski
piemēri
Misija
Darba lapa
1
Darba lapa 1
Planētas Padome norīkojusi Tevi plānot un piedalīties visaizraujošākajā
cilvēces misijā. Tev ir jāaprīko gigantisks kosmosa kuģis, lai dotos ceļojumā
kosmosā un nākotnē. Uzdevuma nosacījumi ir sekojoši:
- ceļojums ilgs 6000 gadu,
- Tev vienmēr būs pieejama saules gaisma,
- kosmosa kuģī vienlaicīgi var atrasties ne vairāk kā 100 personu vienlaicīgi.
Ko Tu ņemsi līdzi?
4
Holistiski
piemēri
Laba dzīve
Laba dzīve
Darba lapa
1
1. Labas dzīves nosacījumi
“Kas ir visnozīmīgākie nosacījumi, kam jāpiepildās,
lai dzīve būtu laba?”
Izveidojiet pārus, sekojot skolotājas norādēm.
- Iepazīstiniet viens otru ar saviem labas dzīves
nosacījumiem;
- Pārrunājiet tos, un papildiniet ar nosacījumiem, par ko
esat vienojušies.
Pēc diskusijas mēs esam vienojušies, ka:
Personisks vērtējums
Uzrakstiet šos nosacījumus, nepārrunājot tos
ar citiem.
Diskusija pāros
Izveidojiet grupas pa četri, sekojot skolotājas norādēm.
Atkārtojiet to pašu, ko iepriekš, kad darbojāties pāros.
Labotā versija pēc plenārsesijas: ar ko jāpapildina, kas
jāatmet un kas jāmaina mūsu darba lapas 3. sadaļā?
Diskusija grupā pa četri
Diskusija grupā pa četri
Pēc diskusijas četratā, mēs esam vienojošies , ka:
5. Lielāka bilde: Ilgtspējīga dzīve un ekosistēmu pakalpojumi
Diskusija un darbs grupās pa četri
- Sniedziet tādu ekosistēmu pakalpojumu piemērus, kas nozīmīgi „labas un ilgtspējīgas dzīves” nodrošināšanai.
- Apkopojiet savas diskusijas un secinājumus rakstiskā ziņojumā un prezentējiet savus secinājumus rakstiski,
plakāta formātā vai nelielas izstādes veidā.
5
Ekoloģiskā pēda
Ekoloģiskā pēda tagad tiek plaši lietota visā pasaulē
kā mērījums vides ilgtspējai.
Holistiski
piemēri
Ekoloģiskā
pēda
Darba lapa
1
1. Kas ir ekoloģiskā pēda?
Uzraksti īsu jēdziena definīciju.
2. Ekoloģisko pēdu nereti iedala vairākās jomās, pamatojoties uz to,
kādus ekoloģiskos pakalpojumus tās sniedz. Aplūko attēlus,
un izveido īstu aprakstu tam, ko varam no šīm jomām saņemt.
a. Bioproduktīva zeme
b. Bioproduktīva jūra
c. Enerģijas zeme
d. Apbūvēta zeme
e. Bioloģiskā daudzveidība
6
Bioloģiskā kapacitāte
Laukums x bioproduktivitāte
1.8 gha/cilvēks (2010.gads)
Pieaugt?
Samazināties?
Samazināties?
Kā var ekoloģiskās pēdas pieprasījums:
Pieaugt?
Kā bioloģiskā kapacitāte var:
Kopīgo resursu noplicināšana
GLOBĀLĀ KRĀTUVE
Populācija x patēriņš/cilvēks x
resursu un atkritumu intensitāte
27 gha/ cilvēks (2010.gadā)
Pieprasījums pēc ekoloģiskās pēdas
Holistiski
piemēri
Ekoloģiskā
pēda
Darba lapa
2
7
Holistiski
piemēri
Ekoloģiskā
pēda
Globālie hektāri un valstu
ekoloģiskā pēda
Darba lapa
3
1. Globālais hektārs ir noderīgs jēdziens, lai salīdzinātu ekoloģisko pēdu
starp valstīm un cilvēkiem. Kas ir globālais hektārs?
Ja mēs sadalītu globālos hektārus taisnīgi, tad katram pasaules iedzīvotājam būtu
pieejami divi globālie hektāri (=20 000 m2, aptuveni četru futbola laukuma izmērā).
Pirmajā attēlā ir redzami dažādu valstu ekoloģisko pēdu aprēķini. Otrajā attēlā ir
redzamas ekoloģisko pēdu attīstības tendences.
1. att.
Valsts
Populācija
(milj.)
Dānija
Amerikas Savienotās valstis
Zviedrija
Norvēģija
Vācija
Apvienotā Karaliste
Botsvāna
Dienvidāfrika
Pieejamie globālie hektāri
Svazilenda
Zimbabve
Lesoto
Angola
Zambija
Mozambika
Kongo Demokrātiskā republika
Malāvija
Ekoloģiskā
pēda (gha)
5
308
9
5
82
61
2
49
6.7 miljards
1
13
2
18
12
22
63
14
8.3
8.0
5.9
5.6
5.1
4.9
2.7
2.3
1,8
1.5
1.3
1.1
1.0
0.9
0.8
0.8
0.7
2. att. Ekoloģiskā pēda uz vienu cilvēku 1960-2010
Globālie
hektāri
7
6
Valstis ar augstu ienākumu līmeni
5
4
3
2
1,8 gha
1
Valstis ar vidēja un zema ienākuma līmeni
0
1960
1970
1980
1990
Ekoloģiskā pēda, adaptēta no Vikipēdijas (24/04/2012)
2000
2010
Ekoloģiskās pēdas atlass (2010.gads)
1. Kāpēc dažādās zemēs ir atšķirīgas ekoloģiskās pēdas? Nosauciet trīs pamatotus iemeslus.
2. Kas noticis ar ekoloģisko pēdu laika gaitā? Aprakstiet tendences, un sniedziet
vismaz trīs skaidrojumus par šo procesu iemesliem.
8
Holistiski
piemēri
Ekoloģiskā
pēda
Ekoloģiskā pēda un taisnīgums
Darba lapa
Pamatinformācija
4
Katra cilvēka ekoloģiskās pēdas izmērs atšķiras gan valstu iekšienē, gan ārpus to robežām.
Ja visa zemeslode tiktu sadalīta taisnīgi, katram pienāktos aptuveni divi globālie hektāri
(gha), taču realitāte ir pavisam savādāka. Ko mēs varētu darīt, lai šo nevienlīdzību
mazinātu?
O,7 gha
1,5 gha
10,0 gha
Uzdevums
Tu un Tava klase esat uzaicināti pārstāvēt savu valsti Starptautiskajā jauniešu
konferencē „Dzīvesveids, ekoloģiskā pēda un taisnīgums”. Lai sagatavotos
konferencei, jūs darbosieties grupās pa 3 vai 4, un jūsu uzdevums būs izdomāt
ieteikumus un argumentus, kā mainīt un ietekmēt izvēles un dzīvesveidu
jauniešiem visā pasaulē.
Izvēle Nr. 1
Jūs dzīvojat nabadzīgā zemē. Jūs esat uzzinājuši, ka pārtikušo zemju ekoloģiskā
pēda pieaug, un tāda dzīve nav ilgtspējīga. Lūdzu, uzrakstiet vēstuli skolēniem
pārtikušajā zemē, izskaidrojot neilgtspējīga dzīvesveida sekas. Iesakiet viņiem
ekoloģiskās pēdas samazināšanas veidus.
Izvēle Nr. 2
Jūs esat no pārtikušas zemes. Jūs esat uzzinājuši, ka bagāto valstu ekoloģiskā pēda
pieaug. Lūdzu, uzrakstiet vēstuli skolēniem no nabadzīgas zemes, izskaidrojot
savu dzīves veidu un izvēles, kā arī šī dzīvesveida sekas. Pastāstiet par to, ko jūs
darāt, lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu katrs atsevišķi, pilsētas un valsts
līmeņos.
Kādas ilgtspējīgus paradumus jūs ieteiktu neatmest nabadzīgo zemju
iedzīvotājiem, lai viņu ekoloģiskā pēda paliktu neliela?
9
Holistiski
piemēri
Zivju spēle
Zivju spēle
Darba lapa
Nepieciešams
1
Liela papīra lapa, kur iezīmēta ezera līnija. Tas būs spēles laukums.
Sērkociņu kastītes ar vismaz 200 sērkociņiem.
Boss
Sagatavošanās
1. Sadalieties grupās ar 1 bosu un 5 spēlētājiem katrā (A līdz E).
2. Boss ieliek 50 sērkociņu (jeb 50 tonnu zivju) ezerā, un piešķir spēlētājiem
kārtas numurus no A līdz E.
3. Dalībnieki izlasa instrukcijas pirmajai spēlei un nesarunājoties spēlē,
atbilstoši personīgajai spēles stratēģijai.
Spēles noteikumi pirmajai spēlei
1. Viena spēle sastāv no 8 kārtām.
2. Spēlētājs A, kas iesāk pirmo kārtu, būs pēdējais nākamajā kārtā, un tā tālāk
līdz 8. kārtai. Tādējādi, katram no spēlētājiem vismaz vienā no kārtām būs
iespēja būt pirmajam.
3. Spēlētāji zvejo, viens pēc otra ņemot sērkociņus ārā no ezera, sākot no
A līdz E. Katrs pats izlemj, kāds būs loms, taču šeit ir daži noteikumi:
- Maksimālais loma lielums vienā kārtā var būt 6 sērkociņi (6 tonnas zivju)
- Laivas un aprīkojuma izmantošanas izmaksas ir 1 sērkociņš katram
spēlētājam katrā kārtā, neatkarīgi no tā, cik daudz zivju katrs noķer. Tas uz
Tevi attiecas, pat ja neesi noķēris neko. Šīs makšķerēšanas izmaksas
jāsamaksā bosam katras kārtas beigās.
- Katras kārtas beigās zivju populācija atjaunojas, ezerā palikušajam zivju
skaitam dubultojoties. Tomēr ir robežas: ezers nevar uzturēt vairāk par 70
tonnām zivju vienlaicīgi. Boss ir atbildīgs, lai spēlētāji sekotu noteikumiem,
un lai katras kārtas beigās tiktu atjaunota zivju populācija (boss pievieno
ezerā sērkociņus, un savāc makšķerēšanas izmaksas no dalībniekiem).
4. Pirmās spēles laikā spēlētāji nekādā gadījumā nedrīkst sarunāties.
E
A
D
B
C
Pirmās spēles uzvarētājs ir tas, kam pēc 8 kārtām ir visvairāk zivju.
Spēles noteikumi otrajai spēlei
1. Šajā spēlē Tu nekonkurē ar citiem spēles dalībniekiem: jūs spēlējat kā
komanda un sacenšaties ar citām komandām klasē. Savā grupā jūs visi
(ieskaitot Bosu) drīkstat pārrunāt un vienoties, kā vēlaties veidot spēles
stratēģiju.
2. Otrās spēles noteikumi ir sekojoši:
- Spēlējiet spēli pēc pirmās spēles noteikumiem, izņemot to, ka šajā spēlē
savas komandas ietvaros varat sarunāties.
- Pēc 8 kārtām ezerā ir jābūt palikušām vismaz 50 tonnām zivju.
Šīs spēles uzvarētāji ir komanda, kurai pēc 8 kārtām ir visvairāk zivju un ir
izpildīti visi noteikumi (vismaz 50 tonnu zivju palikušas ezerā).
10
Holistiski
piemēri
Zivju spele
Zivju spēle
A. Izspēlējiet pirmo un otro spēli, un ierakstiet katras grupas rezultātus tabulā.
Grupa
1
Grupa
2
Grupa
3
Grupa
4
Grupa
5
Grupa
6
Grupa
7
Darba lapa
2
Grupa
8
Pirmā spēle
Loma lielums: Uzvarētājam
Pirmā spēle
Loma lielums: Komandai kopumā
Otrā spēle
Loma lielums: Komandai kopumā
1. Salīdziniet kopējo komandas loma lielumu pirmajā un otrajā spēlē.
Kāpēc rezultāti ir tik atšķirīgi? Pārrunājiet to.
2. Kas nepieciešams, lai pārvaldītu kopēju resursu?
3. Cik liela ir ideālā zivju populācija ilgtspējīgai makšķerēšanai?
4. Kad zivju populācija sāk noplicināties?
B. Izlasiet par „kopējo resursu traģēdiju.” Sasaistiet to, ko esat iemācījušies
spēles laikā, ar to, ko uzzinājāt par „kopējo resursu traģēdiju” (pēdējo klašu skolēni
var salīdzināt Hārdingas un Ostroma viedokļus). Pārrunājiet to grupās vai uzrakstiet īsu eseju.
C. Cik ļoti piemēroties spējīgai ir jābūt zivju populācijai, lai varētu cīnīties ar tādām katastrofām, kā naftas noplūde?
11
Fizika
Vēsas ziņas
karstai planētai
Vēsas ziņas karstai planētai
Darba lapa
Trīs planētas
Šajā attēlā var iepazīties
pamatfaktiem par Venēras,
Zemes un Marsa atmosfēras
stāvokļiem un temperatūru.
ZEME
VENĒRA
1
MARSS
A. Iepazīsties ar šiem faktiem,
lai varētu salīdzināt planētas.
B. Aizpildi tabulu, izmantojot
informāciju no attēla.
Bieza atmosfēra,
kas satur 96% CO2 .
Vidējā temperatūra
+420 C.
VENĒRA
0.04% CO2
atmosfērā,
vidējā temperatūra
+15 C.
ZEME
Plāna atmosfēras kārta
(gandrīz viss CO2
atrodas augsnē),
vidējā temperatūra
-50 C.
MARSS
Vidējā temperatūra:
CO2 saturs atmosfērā (%):
Atmosfēras biezums
(bieza, vidēja, plāna):
Attālums līdz saulei
(vislielākais, vidējs, vismazākais):
C. Kādas vielas īpašības piemīt ūdenim uz šīm planētām?
(piemēram, ledus, šķidrs ūdens, tvaiks)
Marss
Zeme
Venēra
D. Iedomājies, ka ar kosmosa kuģi nolaidies uz šīm planētām.
Tu uzvelc skafandru, atver durvis un izkāp uz planētas.
Izvēlies vienu no planētām, un apraksti, kāda būtu Tava pieredze.
E. Salīdzini savu rakstīto ar to skolēnu rakstīto, kas izvēlējās citu planētu.
12
Fizika
Vēsas ziņas
karstai planētai
Vielu īpašības
Darba lapa
2
3
A. Papildini attēlu un uzraksti dažādu
daļu nosaukumus.
4
2
1
5
1
2
3
4
5
B. Apraksti, kas notiek ar ledu sildīšanas procesā. Lieto vārdus:
ciets, šķidrs, gāzveida, aprakstot ūdens iespējamos stāvokļus.
C. Papildini attēlu.
13
Fizika
Vēsas ziņas
karstai planētai
Kolba un Zemes temperatūra
A. Smalkais līdzsvars
Darba lapa
Ūde
Ielej karstu ūdeni kolbā un pievieno tam dažus ledus
gabalus. Nelielu laika sprīdi Tu iegūsi ūdeni visos tā
trīs iespējamos stāvokļos vienlaicīgi!
ns tv a
Led us
iks
M ākoņ
3
i
Karsts ūdens
Salīdzini situāciju kolbā ar trīs planētām:
Marss
Venera
Zeme
B. Kādi faktori ietekmē Zemes temperatūru un klimatu?
14
Albedo un siltumnīcas efekts
Fizika
Vēsas ziņas
karstai planētai
Darba lapa
4
15
Fizika
Elektriskais
tīkls
Elektriskais tīkls
Darbarīki un cits ekipējums, kas jālieto
Darba lapa
1
Celt ar un uz
Plāna metāla plāksne, lai
ražotu “slēdžus” un
“tosters” (05.-0.8 mm
biezumā).
Skrūvgriezis
Metāla dzirkles
Urbja uzgaļi
Urbis
Saplāksnis (10 mm
biezumā), uz kura viss
jāizvieto un jāsaslēdz
(izmērs 30x40 cm).
Papīra līme.
Skrūves
Spuldžu pamatne
Spuldzītes
Elektriskais motors
Knaibles
Sadales kastes
Elektrības vadi
Lodāmurs
Baterijas
Lodmetāls
Pretestības
stieple
Āmurs
Trauksmes
zvans
16
Fizika
Elektriskais
tīkls
Elektriskais tīkls
Elektrisko slēdžu veidošana
1. Uzzīmē mērījumus saskaņā ar
zīmējumu un atzīmē, kur
vajadzētu izdarīt urbumus un
griezumus metāla plāksnē. (Ja
grasies izgatavot vairākus
slēdžus, atzīmē visus, pirms sāc
griezt un urbt).
2. Ar āmuru izveido iespiedumu
un iezīmē urbšanas vietas.
Izmanto 3 mm urbi.
3. Apvīlē pēc urbuma palikušos
negludumus.
4. Izmanto metāla dzirkles, lai
sagrieztu atsevišķus slēdžus, un
sagriez metālu atzīmētajās
vietās. Izmanto vīli, lai
nolīdzinātu asos stūrus un malas.
5. Ieloki un ievieto slēdža garo daļu
elastīgajā daļā (skat. attēlu).
6. Iestiprini slēdžus un izmanto tās
pašās skrūves, lai piestiprinātu
Darba lapa
2
20
50
12
8
12
8
10
(visi mērījumi ir mm)
10
10
10
10
3 mm urbja diametrs
Griezums pēc urbšanas un
apvīlēšanas
Iestiprināta slēdža šķērsgriezums ar savienotājvadiem
Elastīgā daļa
Atklāti elektriskie vadi
Metāla plāksnes nogrieztā daļa
Skrūve
Saplāksnis
17
Fizika
Elektriskais
tīkls
Elektriskais tīkls
Tostera veidošana
Darba lapa
20
Lai izveidotu vienkāršu tostera modeli
1. Izpēti projektu un atzīmē atbilstošos
mērījumus uz metāla loksnes
(visi mērījumi ir milimetros).
20
3
20
20
2. Izurb caurumus (3 mm diametrā).
3. Nogriez iekrāsotās daļas, apvīlē stūrus
un asās malas.
20
30
20
4. Saloki četras ļipiņas tā, lai izveidotos
atvērta kaste, un pieskrūvē to modelim.
Uzstādīšana
5. Nogriez hroma niķeļa vada posmu
10 cm garumā (0,4 mm) un cieši aptin
to ap naglu vai ļoti tievu skrūvgriezi,
izveidojot kvēldiegu.
6. Atrodi piemērotus savienotājvadus, to
galos izveido mezglu un noņem
plastmasas apvalku 5 mm garumā.
Iekrāsotās daļas ir jānogriež.
Visi mērījumi ir mm.
7
Hroma niķeļa vītne
Mezgls
Lodēšana
7. Pielodē vadu galus hroma niķeļa
spirālei.
8. Uzstādi kvēldiegu tostera iekšpusē,
iekšpusē ievietojot brīvos vada galus.
Novērs iespēju, ka lodlampa vai spirāle
nonāktu kontaktā ar tostera sienām.
(Ja Tev nav lodmetāla, tikpat labi var
vienkārši savienot vada galus.)
Tosterā uzstādīta spirāle
18
Fizika
Elektriskais
tīkls
Elektriskais tīkls
Darba lapa
4
Kā izveidot elektrisko tīklu
1. Iesit naglas vietās, kur baterija tiks pievienota elektriskajam tīklam.
2. Iesit trešo naglu 2 cm attālumā no viena no baterijas poliem.
3. Izveido vienkāršu „sakausējumu”, pievienojot trešo naglu vienam no poliem.
Izmanto hroma-niķeļa pretestības stiepli 0,4 mm diametrā, skat. attēlu.
4. Pievieno divām naglām elektrības vadus un izvieto galveno elektrības līniju,
kas ieies visās Tevis izveidotā modeļa istabās.
5. Ievieto sadales kastes tur, kur būs nepieciešami savienojumi ar galveno
elektrības līniju.
6. Pareizā pozīcijā pievieno visus objektus galvenajai līnijai.
7. Pārliecinies, ka katrai ķēdei ir savs slēdzis un vadi ir pareizi pievienoti plusa
un mīnusa poliem Tavā tīklā.
naglas
galvenā elektrības līnija
Ķēdes pievienošana galvenajai
elektrības līnijai
Galvenās elektrības līnijas sākums
paralēli pievienots
elektriskais motors
– –
––
–
+
ķēde
– –
––
– –
––
elektrības vadi sadales kaste
galvenā elektrības līnija
– –
––
+
– –
––
–
„sakausējums” sadales
kaste
– –
––
„sakausējums” (0,4 mm hroma niķeļa stieple)
– –
––
Galvenās elektrības līnijas izvietošana
Darba sākšana
vadītāji
– –
––
4,5 V
baterija
slēdži
sērijveidā savienotas
gaismas ligzdas
19
Spontāni procesi
Fizika
Daba darbojas
virzienā uz
priekšu
Darba lapa
1
Eksperiments Nr. 1
Saliec 9 spraudītes kvadrāta formā, bet citas 9 spraudītes uzmet gaisā.
Vai Tu vari uzmest tā, lai spraudītes nokrītot veidotu tādu pašu kvadrātu?
Jā
Nē
1. Formulē šī eksperimenta pieredzi dabas likuma formā.
2. Nosauc vēl 2 šī likuma piemērus.
Eksperiments Nr. 2
Ielej mērglāzē siltu ūdeni un pieber sāli. Samaisi. Ber klāt sāli tik ilgi,
kamēr vien to ir iespējams izšķīdināt ūdenī.
3. Kā Tu varat parādīt, ka sāls ir ūdenī, kaut arī to nav iespējams saskatīt?
S A LT
4. Saskaņā ar Tevis iepriekš noformulēto likumu, vai šo procesu var apvērst otrādi?
Tas ir, vai Tu varat atdalīt sāli no ūdens?
Jā
Nē
Kādēļ?
Ja atbilde ir jā, kādā veidā to var izdarīt?
Diskusija grupā
Atrodiet „nespontānu” procesu piemērus. Tie ir procesi,
kuri rada kārtību, piemēram, vistas augšana sēklu dēļ un
olas rašanās no vistas.
Sagatavojieties pastāstīt savus piemērus visai klasei.
20
Olas vārīšana. Kas notiek?
Fizika
Daba darbojas
virzienā uz
priekšu
Darba lapa
2
Ja olas uzdevums nav pārvērsties par cāli, bet gan tikt apēstai garšīgās brokastīs, tā ir
jānovāra. Lai kādā veidā mēs to vēlētos darīt, šim procesam būs nepieciešami dabas
resursi, šajā gadījumā tas, protams, būs siltums, viena no enerģijas formām. Kas patiesībā
notiek, kad mēs vārām olu?
Eksperiments Nr. 3 Karstais stienītis
Izmanto vazelīnu vai margarīnu, lai pielīmētu spraudītes pie metāla stienīša. Turi stienīti
virs sveces tā, lai karstuma avots atrastos vienā stienīša galā. Gaidi rezultātu. Kādā secībā
spraudītes nokrīt, un kādēļ tā?
Atomi vairāk vibrē karstajā pusē
Karsts
Auksts
Uzzīmē molekulas un attēlo to vibrāciju pēc tam, kad svece ir nopūsta,
bet stienītis vēl joprojām ir silts:
21
Fizika
Daba darbojas
virzienā uz
priekšu
„Labākais” olas vārīšanas veids
Darba lapa
Desmitgades
Miljoni gadu
Saules
„plīts”
Tieša
plūsma
Ogles
Fosilais kurināmais
Derīgie izrakteņi
No kurienes
rodas karstums?
3
Koksne
Biomasa
Fondi
5. Jautājums: Kurām no trīs minētajām kategorijām pieder priekšmeti trīsstūrī? Sašķiro tos!
Derīgie izrakteņi
Fondi
Zivis
Ogles
Vējš
Saules stari
Nafta
li Viļņi
Urān
Metā
s
Fosfors
K
oksne Dabasgā
ti
ze
s aizspros
Ūden
Derīgie izrakteņi
(neatjaunojamie)
Dabas resursi, kas
glabājušies miljoniem
gadu
Fondi (atjaunojamie)
Dabas resursi, kas
glabājušies neilgu laiku
Plūsmas (atjaunojamas)
Dabas resursi, kas plūst
vairāk vai mazāk
konstanti
Plūsma
Ilgtspējas novērtēšana
Trīs vārīšanas izvēles
Ja Jums vajadzētu novērtēt augstāk minētās kategorijas pēc to ilgtspējas, kā Jūs to darītu?
1
2
3
Tad kā
vārīt olu?
22
Ķīmija
Skābie apstākļi
Skābie apstākļi
Paskābināšana laboratorijā
darba lapa
1
1. Apraksti, kā darbojas uzskates līdzeklis.
Kādēļ ūdens pudelēs maina krāsu?
Skaidrojumā izmanto ķīmiskās reakcijas formulas!
2. Mērglāzei ar ūdeni pievieno pāris piles skābes indikatora (BTB indikatora). Caur salmiņu lēnām pūt gaisu
ūdenī. Turpini, līdz panāksi ūdens krāsas maiņu.
Kādēļ ūdens mērglāzē mainīja krāsu?
Skaidrojumā izmanto ķīmiskās reakcijas formulas!
Pirms
Pēc
23
Fosilo kurināmo dedzināšana
Skābais lietus pH 3-5,6
Paskābināšanās reālajā dzīvē
Skābie apstākļi
Ķīmija
Skābie apstākļi
darba lapa
2
24
Ķīmija
Oglekļa cikls
Oglekļa cikls
darba lapa
1
A. Papildini dokumentu.
5
4
3
2
1
B. Apraksti dažādos celiņus oglekļa ciklā un novērtē, cik ilgs laiks katrā celiņā ir
nepieciešams oglekļa atomiem, lai izietu pilnu ciklu.
1. celiņš
2. celiņš
3. celiņš
4. celiņš
5. celiņš
25
Ķīmija
Oglekļa cikls
Oglekļa cikls
Oglekļa plūsma (1.-3.celiņš)
darba lapa
2
1. Apraksti, kā zaļie augi ir saistīti ar oglekļa ciklu.
Fotosintēze un elpošana
2. Kāpēc būtu pareizi teikt, ka visu oglekļa ciklu vada saule?
CO2
3. Tu apēd saldu augli no koka un pēc brīža Tavs ķermenis to ir sagremojis.
Apraksti, kā šis process iekļaujas oglekļa ciklā
O2
Oglekļa dioksīds + ūdens
CO2 + H2O
glikoze + skābeklis
C6H12O6 + O2
Elpošana
O2
4. Uzraksti vienkāršotu ķīmiskās reakcijas formulu procesam
(cukurs=glikoze=C H O ).
5. Tu izmanto dažādus bioloģiskā kurināmā veidus, lai apkurinātu
māju un pagatavotu ēdienu. Apraksti, kā bioloģiskais kurināmais ir
saistīts ar oglekļa ciklu.
CO2
Bioloģiskā kurināmā sadegšana
O2
CO2
6. Uzraksti vienkāršotu ķīmiskās reakcijas formulu šim procesam
(koksne=celuloze=C H O )
Koksne
Kokogles
26
Ķīmija
Oglekļa cikls
Oglekļa cikls
Oglekļa plūsma (3.-5.celiņš)
darba lapa
3
A. Veic eksperimentu saskaņā ar skolotājas norādījumiem.
1. Apraksti enerģijas līmeņa atšķirību pārbaudāmajos šķidrumos.
Bioloģisko un fosilo kurināmo sadegšana
Termometrs
Ūdens
2. Apraksti atšķirības tajā, kā spirts un benzīns ir saistīts ar oglekļa ciklu
3. Apraksti atšķirības tajā, kā spirts un benzīns palielina CO2 līmeni
atmosfērā.
Oglekļa cikls un paskābināšanās
B. Veic eksperimentu saskaņā ar skolotājas norādījumiem.
1. Kāpēc indikators mainīja krāsu eksperimenta laikā?
Skābes
indikators
2. Apraksti, kā eksperiments ir saistīts ar oglekļa ciklu.
Okeānu paskābināšanās
3. Kā fosilo kurināmo izmantošana ietekmē koraļļus un gliemežvākus
okeānā?
Koraļļi
Gliemežvāki
27
Daļas un veselums
Bioloģija
Daļas un
veselums
darba lapa
1
Šūna ir mazākā vienība, kas spēj raksturot dzīvību. Lai izdzīvotu, šūnā pastāv
vielmaiņa, kuras laikā tā saņem enerģiju un resursus no apkārtnes un izdala dažādus
atkritumu produktu veidus. Šūnas izdzīvo, izmantojot resursus lineāras plūsmas
veidā.
1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās šūnas
dzīvības procesos.
2. Nosauc piecus šūnu tipus savā ķermenī.
3. Kā Tu domā, kāpēc Tavā ķermenī ir dažādi šūnu tipi?
4. Sniedz piecus labus piemērus tam, kā šie dažādie šūnu tipi palīdz
visa organisma funkcionēšanai.
5. Apskati attēlu labajā pusē. Šūnām organismā ir divi dažādi
„pienākumi”. Īsi apraksti saikni starp šūnu un organismu.
„Izdzīvot”
„Palīdzēt
organismam”
28
Daļas un veselums
Bioloģija
Daļas un
veselums
darbalapa
2
Organisms ir mazākā funkcionējošā ekosistēmas vienība. Lai izdzīvotu, organismiem ir jāuzņem enerģija un resursi no apkārtnes un jāatbrīvojas no dažādiem
atkritumu produktu veidiem. Organismi izdzīvo, izmantojot resursus lineāras
plūsmas veidā.
1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās
organisma dzīvības procesos.
2. Nosauc piecas dažādas sugas, ko var sastapt ekosistēmā.
3. Kā Tu domā, kāpēc ekosistēmā pastāv dažādas sugas
(augsta bioloģiskās daudzveidības pakāpe)?
4. Sniedz piecus labus piemērus tam, kā šīs dažādās sugas palīdz visas
ekosistēmas funkcionēšanai.
5. Apskati attēlu labajā pusē. Sugām ekosistēmā ir divi dažādi „pienākumi”. Īsi
apraksti saikni starp sugu un ekosistēmu.
“Izdzīvot”
“Palīdzēt
ekosistēmai”
29
Daļas un veselums
Ekosistēma ir mazākā funkcionējošā vienība, kas, izmantojot tikai saules enerģiju,
pārstrādā un rada visus tai nepieciešamos resursus. Lai „izdzīvotu”, ekosistēma ir atkarīga
no ciešas sadarbības starp tās daudzskaitlīgajām un daudzveidīgajām sugām. Viņu
sadarbībai ir jānodrošina ekosistēma ar pietiekamu enerģijas daudzumu, kā arī
jāpārstrādā visi nepieciešamie resursi tik efektīvi, lai būtībā nerastos atkritumu produkti.
Bioloģija
Daļas un
veselums
darbalapa
3
1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās
ekosistēmas dzīvības procesos.
2. Nosauc trīs dažādas ekosistēmas, ko var sastapt biosfērā.
3. Kā Tu domā, kāpēc biosfērā pastāv dažādas ekosistēmas?
4. Sniedz trīs labus piemērus tam, kā šīs dažādās ekosistēmas palīdz visas
biosfēras funkcionēšanai.
5. Apskati attēlu labajā pusē. Ekosistēmām biosfērā ir divi dažādi „pienākumi”.
Īsi apraksti saikni starp ekosistēmu un biosfēru.
“Izdzīvot”
“Palīdzēt
biosfērai”
30
Daļas un veselums
Bioloģija
Daļas un
veselums
darbalapa
4
Visu sistēmu (šūnu, organismu, ekosistēmu un biosfēras) veselība un
labklājība ir atkarīga no noteiktiem optimāliem faktoriem. Šos apstākļus
sauc par robežām un globālā līmenī tie nesen ir ieguvuši planētas robežu
nosaukumu.
1. Kādi ir optimālie šūnas apstākļi cilvēka organismā?
2. Kādi ir optimālie cilvēka izdzīvošanas apstākļi?
3. Kādi ir optimālie dabiskas ekosistēmas ilgtspējas apstākļi?
4. Kādi ir optimālie apstākļi dzīvības uzturēšanai uz zemes?
31
Bioloģija
Ko mēs darām
ar ūdeni?
darbalapa
1
Ūdens kāzās
Zulu cilts tradīcija Dienvidāfrikā paredz, ka tradicionālo kāzu dienas agrā rītā daži
radinieki un draugi pavada līgavu uz upi, lai viņa nopeldas brīvā, tekošā ūdenī. Tā ir
rituāla daļa, kas iezīmē iepriekšējā perioda beigas, kad aptuveni trīs dienu laikā
līgava neizgāja no būdas.
1. Kādos veidos cilvēki izmanto ūdeni?
2. Vai cilvēki Tavā apkaimē vēl joprojām peldas un mazgājas upēs, dīķos vai citās
ūdens tilpnēs?
3. Kādēļ cilvēki peldas vai nepeldas upē?
Ūdenim nepieciešamās vides pētīšana
1. Grupa, uzdevums
Nosakiet ūdens avotus un izvietojumu jūsu pētījuma apkārtnē. Uzzīmējiet karti, lai
parādītu jūsu secinājumus citiem klasesbiedriem. Lietojiet apzīmējumus, lai
norādītu uz avotiem, piemēram, krāns, upe, dīķis, avoti, peļķes, pudeles.
1. Grupa, jautājumi
a. Aprakstiet, kā izskatās ūdens.
b. Kādas ir tā formas un krāsas?
c. Kur tas atrodas?
d. Kāda ir tā kvalitāte un daudzums?
e. Vai tas ir brīvi pieejams ikvienam? Kāpēc?
2. Grupa, uzdevums
Nosakiet ūdens izmantojumu jūsu pētījuma apkārtnē. Uzzīmējiet karti vai plakātu,
lai parādītu jūsu secinājumus citiem klasesbiedriem.
Kur ūdens tiek izmantots kā mājās, citām dzīvām būtnēm?
Kur ūdens tiek izmantots dzīvības uzturēšanai?
Kur ūdens tiek izmantots sildīšanai vai dzesināšanai?
Kur ūdens tiek izmantots augu audzēšanai?
Kur ūdens tiek izmantots citām funkcijām? Kas tās ir par funkcijām?
3. Grupa, uzdevums
Padomājiet, kur cilvēku rīcībai ir pozitīva vai negatīva ietekme uz ūdens daudzumu
un/vai kvalitāti. Uzzīmējiet karti, lai parādītu šo vietu atrašanos un skaidri norādiet
pozitīvās un negatīvās ietekmes.
1. Kādu rīcību uzskatījāt par negatīvu rezultātu izraisošu? Kāpēc?
2. Kādu rīcību uzskatījāt par pozitīvu rezultātu izraisošu? Kāpēc?
3. Kā visa šī rīcība ietekmē citus cilvēkus?
4. Kā visa šī rīcība ietekmē citas dzīvas būtnes?
32
Bioloģija
Ko mēs darām
ar ūdeni?
Rezultātu aplūkošana
Turpinot darboties tajās pašās grupās, izmantojiet savu karti, zīmējumus un
piezīmes, lai veiktu sekojošo uzdevumu?
darba lapa
2
Ūdens uz
Zemes
1. uzdevums: Apkopojiet informāciju
Pusi no stundai atvēlētā laika izmantojiet, lai kopā ar grupu apkopotu lauka
darbā iegūto informāciju. Aprakstiet, ko jūs redzējāt? 1.grupa apraksta ūdens
avotus. 2.grupa apraksta ūdens izmantojumus. 3.grupa apraksta cilvēku
pozitīvo un negatīvo rīcību.
Saldūdens 1%
Ledus 2%
Sālsūdens 97%
Kas ir būtiskākās lietas, ko iemācījāties?
Kā jūsu atradumi pozitīvi ietekmē cilvēkus?
Kā jūsu atradumi negatīvi ietekmē cilvēkus?
2.uzdevums: plenāra plānošana
Izmantojiet otru pusi stundai atvēlētā laika, lai izplānotu paši savu veidu, kā
prezentēt savus atradumus visai klasei. Katrai grupai jāsagatavo 10 minūšu
prezentācija un vēl 5 minūtes laika jāparedz diskusijai. Prezentācijā līdzvērtīgi
jāpiedalās visiem grupas dalībniekiem. Sagatavojiet vizuālos uzskates
materiālus savai prezentācijai.
33
Bioloģija
Ko mēs darām
ar ūdeni?
Rīcības uzsākšana: plenārs
darba lapa
3
Vērtīgo dabas resursu, piemēram, ūdens, saglabāšana nozīmē, ka mums visiem ir
aktīvi jārīkojas. Tas jādara ne tikai individuāli, bet arī kopīgi. Katras grupas uzdevums ir dalīties ar sava lauka darba rezultātiem tādā veidā, kas klausītājos radītu
interesi un pārdomas, līdz pat tam, ka klausītāji gribēs rīkoties, lai aizsargātu esošos
dabas resursus un ūdeni, kā arī uzlabot un aizsargāt tā lietošanu.
1. uzdevums
Katra grupa pēc kārtas prezentē savus materiālus 10 minūtes, kam seko 5 minūšu
jautājumu un atbilžu posms.
2. uzdevums
Pēc visām 3 prezentācijām, sadaliet klasi 3 jaunās grupās un dodiet vismaz 30
minūtes laika, lai identi cētu rīcības projektu, ko jūsu klase varētu veikt pētāmajā
laukā. Sekojiet šīm vadlīnijām, lai uzrakstītu Rīcības Projekta Plānu.
- Nosaukums.
- Ievads: Kas ir problēmas cēlonis? Sniedziet informāciju, kas mudināja jūs rīkoties.
- Mērķi: Nosauciet vismaz trīs lietas, ko gribat panākt.
- Metodoloģija: Nosauciet rīcības soļus, kas vajadzīgi katra mērķa sasniegšanai.
- Resursi: Kādi resursi (cilvēkresursi, nanses, darbs utt.) būs nepieciešami?
(Paskaidrojiet, kā klase varētu iegūt šos resursus.)
- Laika gra ks: Parādiet, kad ir jāveic katrs solis (un kurš būs atbildīgs par to, ka tas
tiek veikts labi un laicīgi).
- Partnerības: Nosauciet iespējamos partnerus kopienā (piemēram, saistīta pro la
nevalstiskā organizācija vai institūcija, uzņēmums vai indivīds).
- Novērtējums: Paskaidrojiet, kā jūsu rīcības projekts tiks novērtēts un kurš to darīs.
3. uzdevums: Mājasdarbs
Katra grupa prezentē savu Rīcības Projekta plānu. Visiem skolēniem ir iespēja
uzdot jautājumus un pārrunāt katru plānu. Skolēni apkopos labākos punktus un
ieteiks, kā tos varētu īstenot, lai uzlabotu situāciju. Tad viņi var izveidot interešu
grupu un uzrakstīt vēstuli ar saviem ierosinājumiem kādam Saeimas deputātam vai
vietējas pašvaldības pārstāvim.
34
O2
A. Apraksti un paskaidro, kā augi
baktērijas ir atkarīgi viens no otra.
Noslēpums ir sadarbošanās
CO2
Elpošana
VIELMAIŅA
Resursi
Cukurs, O
Produkti,
atkritumi
B. Tavi atkritumi ir mani resursi!
Apraksti un paskaidro!
Atkritumi
CO , ūdens
Resursi
Fotosintēze
- Kā tas spēj izdzīvot?
H2O
Risinājums ir otrreizēja pārstrāde
C. Otrreizēja pārstrāde
Kas to dara un kādā veidā?
O2, CO2
N, P, K
Bioloģija
Slēgtā dārza
mistērija
darba lapa
1
35
Bioloģija
Slēgtā dārza
mistērija
Dzīvības elpa
darba lapa
A. Apraksti un paskaidro CO satura
svārstības kolbā.
- Kādēļ līkne svārstās?
- Kas notiek ar augu, kad CO daudzums
nokrīt līdz nullei?
Ja Tu veiktu CO daudzuma mērījumus kolbā un
atmosfērā, laika gaitā būtu redzamas gan kopsakarības,
gan arī atšķirības.
CO2
2
O2
CO daļiņas
miljonos
400
Laiks
B. Paskaidro un apraksti CO satura
svārstības atmosfērā.
- Kādēļ līknei ir augšupejoša tendence?
- Kādēļ pastāv gada cikls?
Oglekļa dioksīda
koncentrācija
(ppmv)
390
Oglekļa dioksīds atmosfērā
Mērījumi veikti Manua Loa,
Havaju salas
380
370
360
350
340
Gada cikls
330
320
Jan
1960
1970
1980
1990
Apr
Jūl
Okt
2000
Jan
2010
310
36
Oglekļa dioksīda līdzsvars atmosfērā
Bioloģija
Slēgtā dārza
mistērija
darba lapa
3
A. Izskaidro, kā notiek oglekļa
dioksīda samazināšanās
atmosfērā (oglekļa zušana).
Biomasas
rašanās
Kūdras
rašanās
Fosilo
kurināmo
rašanās
Organisko
nogulšņu
rašanās
B. Paskaidro, kā oglekļa dioksīds
nonāk atmosfērā (oglekļa avoti).
Atmežošana
Fosilo
kurināmo
dedzināšana
Kūdras lauku
kultivēšana
37
Bitenieka stāsts
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Bitenieka
stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
31
2008.gadā divi Zimbabves iedzīvotāji Šumbas kungs ar kundzi,
atgriezās mājās no bankas, nesot somu pilnu ar naudu, kopā
tie bija 5 triljoni Zimbabves dolāru. Viņiem neizdevās nopirkt
ģimenei nepieciešamos kukurūzas miltus, cukuru vai pārtikas
eļļu, jo produkti tirgū nebija pieejami. Šumbas kungs
apdomāja, ko varētu darīt ģimenes labā. Tad viņš atcerējās, kā
viņa vecaistēvs gādāja par ģimeni, turot Āfrikas savvaļas bites un ievācot medu.
Šumbas kungs nolēma izveidot bišu stropu.
Hova kungs viņam palīdzēja izveidot stropu, izmantojot vietējos resursus. Par to viņš
prasīja medus burku, nevis naudu. Neilgi pēc tam, kad stropā iemājoja bišu spiets,
Šumbas kungs ievāca medu ģimenes vajadzībām. Viņš paļāvās uz prasmēm, ko bija
iemācījies no vectēva. Lai padarītu bites miegainas medus ievākšanas laikā, viņš
dedzināja dažus augus. Mazliet vēlāk kopiena ievēroja, ka ēdamo ogu krūms, kurš
sen nebija nesis ražu, tagad bija pilns ar ogām, turklāt apkaimē varēja novērot
lielāku putnu sugu daudzveidību. Nākamās lietus sezonas sākumā ražu sāka nest vēl
divas ogu sugas un citi mazi augļi. Bērni dzinās pakaļ daudzveidīgiem brīnišķiem
tauriņiem, kādi agrāk nebija redzēti. Kopiena ievēroja arī to, ka daudzi bērni pārstāja
ciest no biežajām saaukstēšanās un klepus lēkmēm, kā tas bija agrāk.
Pieaugot pieprasījumam pēc medus, Šumbas kungs uzlika vēl divus stropus un sāka
tirgot medus pārpalikumu. Tagad viņš varēja atļauties samaksāt bērnu skolas naudu.
Kādu dienu viņš devās uz pilsētu meklēt pārdošanas iespējas. Nākamajā rītā
piezvanīja viņa sieva un pastāstīja, ka visi trīs stropi bija nodedzināti, jo kāds no
kopienas mēģināja bez atļaujas ievākt medu. Šumbas kungu šis zaudējums sagrāva,
viņš sēdās iekšā nākamajā autobusā un devās mājās. Ilgajā mājupceļā viņš nolēma
atsākt bišu turēšanas projektu un sāka plānot jaunas stratēģijas, kā panākt projekta
ilgtspēju nākotnē.
Kam šīs bites piederēja?
Pārrunājiet īpašumtiesības un ieguvumus no bitēm.
Skolēni individuāli atbild uz jautājumiem:
1. Kuri jautājumi šajā stāstā piesaistīja Tavu uzmanību?
2. Kā Tu domā, no kurienes nāca bites?
3. Kam šīs bites piederēja?
4. Kādu labumu bites sniedza Šumbas kungam un apkārtējai videi?
5. Nosauc dažas pārmaiņas kopienā, kas radās bišu turēšanas rezultātā.
6. Cik, pēc Tavām domām, ir vērtas bites ekonomiskā izteiksmē? Un kam?
Sadalieties grupās pa 4 un pārrunājiet savas atbildes. Uzrakstiet kopsavilkumu.
Jums vajadzētu sagrupēt punktus ekoloģiskos, sociālos un ekonomiskos ieguvumos.
38
Bitenieka stāsts
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Bitenieka
stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
Kas nogāja greizi?
32
Apspriediet grupā sekojošus jautājumus.
1. Kāpēc, pēc jūsu domām, kaimiņš nodedzināja bites?
2. Kā būtu jāizturas pret šo kaimiņu, pēc jūsu domām?
3. Kā bišu nodedzināšana ietekmēja Šumbas kunga ģimeni, kopienu, kaimiņu,
kurš nodedzināja bites, un arī dabisko vidi?
4. Kādēļ Šumbas kungs, atgriežoties mājās, nolēma atsākt bitenieka darbu?
5. Ierosiniet jaunas stratēģijas Šumbas kungam. Kā mēs varam izmantot šo
gadījumu ilgtspējīgas kopienas veidošanā?
Ierosiniet savā grupā priekšlikumus ilgtspējīgas bišu turēšanas plānam.
Prezentējiet šo plānu klasei.
39
Bitenieka stāsts
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Bitenieka
stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
3
Mājasdarbs
Strādājot grupās pa 4, parādiet, kā mēs varam tikt galā ar kopienas neizpratni
par apkārtējo vidi.
Lietojiet piemēros no citiem ekosistēmas pakalpojumiem.
- Kā mēs varētu iepriekš apspriestās stratēģijas izmantot jaunajās situācijās
mūsdienu sabiedrībā?
- Kā ekosistēmas pakalpojumu pārvalde var atbalstīt ilgtspējīgu kopienas
iztiku?
Šim uzdevumam būs nepieciešams veikt papildus izpēti. Prezentējiet savu
darbu klasē, izveidojiet plakātu vai uzrakstiet eseju.
40
Ģeogr ja
Laimīgā
planēta
Laimīgā planēta
Personiskajai izdzīvošanai nepieciešamais
darba lapa
1
Aktivitāte Nr. 1
Ej ārā un padomā, ko tu redzi, dzirdi, smaržo vai sajūti sev apkārt. Kas no tā Tev
palīdzēja šorīt izdzīvot?
Uzskaiti šos vitāli svarīgos resursus.
Sadalieties pa pāriem, izvēlieties un uzskaitiet resursus no iepriekšējā saraksta, par
kuriem vienosieties, ka tie ir izdzīvošanai paši svarīgākie. Izskaidrojiet, kāpēc šis
resurss jums ir vajadzīgs dzīvē.
1
2
3
4
Norādiet uz kopīgajiem dzīvību uzturošajiem resursiem dažādās vietās, kas
attēloti zīmējumos.
Kam, pēc jūsu domām, pieder šie resursi?
Tie ir daži no dzīvību uzturošajiem resursiem, ko sauc arī par „globālajiem
kopīgajiem resursiem”. Tie nāk no dabas un sniedz „ekosistēmas pakalpojumus”.
41
Laimīgā
planēta
Laimīgā planēta
Personisko robežu izpratne
darba lapa
2
Aktivitāte Nr. 2
A. Lineāra plūsma
B. Otrreizēja izmantošana
Paskaidro, kas, pēc tavām domām, varētu notikt ar indivīdu katrā pudelē
attiecībā uz dzīvību uzturošām sistēmām, piemēram:
Ūdeni
Gaisu
Pārtiku
Enerģiju
Tavas atbildes parāda, ka pastāv robežas attiecībā uz to, ko var panākt, lietojot pieejamos
resursus lokālā līmenī.
42
Laimīgā
planēta
Aktivitāte Nr. 3
darba lapa
o
c i k sfo r
ls a
kļa
pe
Slā i k l s
c
Bio l
dauoģiskās
d zv
ī b a eid s ci k
ls
a
na slāņ
Ozo dīšanās
r
noā tosfērā
stra
Atmosfēras ae
(vēl nav aprēķ rosols
ināt
s)
(vē pie Ķ
ln s
a
pas Oke
kā ān
bin u
ā
s
nā
ša
limata pārmaiņas
ais s ) K
isk ojum ināts
īm rņ rēķ
ā ap
v
3
F
P ār
m
z e ai ņ a s
li e t m e s
oša
nā
s
ālai
Glo b d e n s
ū
d
l
sa
ms
toju
iz m a n
Ja Zeme tiktu ielikta kolbā un sarkanie segmenti norādītu uz robežām, mēs būtu
tās pārkāpuši.
Nosauciet dažas sociālās un ekonomiskās aktivitātes, kuras ir novedušas pie
šādas situācijas sarkanajos segmentos.
Bioloģiskās daudzveidības zaudēšana
Klimata pārmaiņas
Slāpekļa satura palielināšanās
43
Laimīgā
planēta
Laimīgā planēta
Aktivitāte Nr. 4
darba lapa
4
Izlasiet šo uz pierādījumiem balstīto rakstu, kas sniedz cerību.
Pārvarot atmežošanu – mežu un ekosistēmas pakalpojumu atjaunošana
Neraugoties uz ilgstošo mežu degradāciju, daudzās
valstīs sāk palielināties mežu platības. Jauni meži
rodas agrākajās lauksaimniecības zemēs, un mežu
plantācijas tiek stādītas komerciāliem un
atjaunošanas mērķiem. Plantācijas un atjaunoti
meži spēj uzlabot ekosistēmas pakalpojumus un
veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,
taču tie nespēs mēroties ar sākotnējo mežu
klājuma sastāvu un struktūru. Pieejas mežu
ekosistēmu atjaunošanai ir stipri atkarīgas no mežu
un augsnes degradācijas pakāpes, pārpalikušās
augu valsts dažādības, kā arī atjaunošanas
mērķiem. Pastāv daudzas iespējas apvienot
ambiciozu mežu atjaunošanas un reģenerācijas
plānus ar ilgtspējīgu lauku dzīvesveidu un
kopienas līdzdalību. Jauniem mežiem būs
nepieciešama jauna pārvalde, kā mainīgām un
pielāgoties spējīgām sistēmām, kuras var izturēt
klimata pārmaiņas, dabiskās vides fragmentāciju
un citas cilvēka radītas problēmas.
Avots: Chazdon, R.L., 2008, pieejams:
www.sciencemag.org/content/320/5882/1458
Ir novērota arī būtiska ozona slāņa noārdīšanās palēnināšanās, kas norāda uz to, ka
dzīvības uzturēšanas sistēmas un ekosistēmu pakalpojumus ir iespējams atjaunot.
Explain how the ozone layer is being restored.
Izskaidro, kā Tu kā indivīds, Tava skola, ģimene vai
kopiena var samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu.
Citas aktivitātes, ko mēs varam darīt vides aizsardzības labā
Šeit aprakstīti spilgtākie piemēri, kā dažas kopienas ir uzsākušas rīcību, kas
mainījusi kopīgo resursu traģēdiju par veselīgu un dzīvību uzturošu planētu. Ar
CAPE Kapacitātes Attīstības Programmas palīdzību ir izstrādāta „12 rokas nospiedumu” bukletu sērija, kā resurss izglītotājiem, vadot „Rīcību pretim ilgtspējai”.
Bukletu kopijas var iegūt caur ShareNet un tajos runāts par tādiem tematiem kā:
Dušas un vannas ūdens atkārtota izmantošana, Bites, Zaļie, Avoti, Uzbrucēji,
Izzūdošās upes, Dārzu dizains, Atkritumi, Roibuš, Mātes koka sēklas utt. Tos var
lejuplādēt arī www.capeaction.org.za.
Aktivitāte Nr. 5
Skolēni var lūgt skolotājai palīdzēt iesaistīties skolas līmeņa vides aizsardzības
projektos, kā tas aprakstīts „Rokas nospiedumu” sērijā vai uzsākt citus projektus,
kas iederētos jūsu skolā. Jūs varētu aizsākt šo projektu klasē, un pamazām tas
varētu kļūt par visas skolas aktivitāti, kas parādītu spēcīgu ilgtspēju un pārstāvību.
44
Holistic
Examples
Neredzamo
ūdeņu stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
Šajā stāstā darbojas divi varoņi – skolēns Toms (T) un Ūdens glāze (Ū). Varoņu
dialogs tiks pārtraukts, lai skatītāji varētu veikt vairākus uzdevumus, kuros tiks
pārrunātas vai vērtētas noteiktas dialoga daļas. Pirmais uzdevums ir jāveic pirms
dialoga sākšanās, tā ir sagatavošanās izrādei.
31
1.uzdevums (Darba lapa 2)
Stāsts sākas ar to, ka Toms ēd brokastis un runājas ar mammu. Toms palūdz ūdeni
un mamma iedod viņam 2 litru krūku, jautājot, vai tas būs pietiekami. Toms atbild,
raugoties uz tikko piepildītu ūdens glāzi:
T:
Ū:
T:
Ū:
Domāju, ka ar diviem litriem pietiktu visai dienai!
Ar diviem litriem nepietiktu visai dienai!
Izbeidz! Tu esi ūdens glāze, un tev nevajadzētu sarunāties ar mani!
Jā, es esmu ūdens glāze, taču šajā stāstā es necietīšu vis klusu! Esmu ūdens,
esmu noguris, ka pret mani izturas kā pret gaisu. Ar diviem litriem dienā varbūt
pietiek, lai padzertos, bet tavā dzīvē vēl ir tik daudz neredzama ūdens. Kā tu
domā, cik ūdens patērē viens cilvēks dienā?
2.uzdevums (Darba lapa 2)
Mēs atgriežamies pie stāsta, kad Toms rēķina un min, cik daudz ūdens viņš dienā
izlieto:
T: Hmm... ja pieskaita arī vēl pāris tējas krūzes, tāpat nesanāks vairāk par 3 litriem!
Ū: Nu nu, bet tu taču nelieto mani tikai dzeršanai, vai ne?
T: Nē, protams, ja es pieskaitu dušu un drēbju mazgāšanu, un vēl arī visu citu, ko
ūdens man palīdz izdarīt dienas laikā, varbūt sanāks simts litri dienā.
Ū: Nav slikts minējums, bet daudzi cilvēki izlieto pat 500 litrus dienā. Taču mēs vēl
joprojām runājam tikai par ūdeni, kas nāk pa kaut kāda veida krānu. Taču
neaizmirsti, ka lielāka daļa ūdens, ko tu izmanto, ir neredzama!
T: (aizkaitināts) Jā, es zinu, ka ūdens var izvārīties vai iztvaikot un kļūt neredzams
tvaiks, bet personīgi es nelietoju šāda veida ūdeni!
Ū: Nomierinies. Atbildi, lūdzu, cik daudz manis tiek lietots, lai pagatavotu
grauzdētu maizīti?
T: (smejas) Aha, mēģini mani piemānīt! Kad maize tiek grauzdēta, no tās iztvaiko
ūdens. Tāpēc jau tā kļūst cieta!
Ū: Tev taisnība Tom, taču, klau, te būs tas tiešām neredzamais ūdens maizē: kad
kvieši, no kuriem vēlāk tapa maize, vēl tikai auga, viņiem vajadzēja daudz
ūdeni. Tāpat ūdens tika lietots, lai apstrādātu graudus, izceptu un iepakotu
maizi. Tā nu katrai šķēlei bija vajadzīgi 40 litri ūdens, pirms tā nonāca uz tava
šķīvja.
T: (protestē) Un vienalga tā bija diezgan sausa!
Ū: Protams, neredzamais ūdens ir tikpat bezgaršīgs, cik neredzams, taču tas ir ļoti
T: Tas ir pat vairāk ūdens, nekā biju domājis izlietojam visā dienā, tikai vienai
45
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Neredzamo
ūdeņu stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
Šie daļa uzdevumu jāpilda grupā un daļa – individuāli. Iedvesmu un dažus pamatfaktus
atradīsi lomu spēlē „Neredzamo ūdeņu stāsts”. Citus nepieciešamos faktus un uzdevumus
skolotāja dos nākamajās stundās.
32
1. Ūdens saturs I
Kuros no šiem objektiem ir visvairāk ūdens?
Pārrunājiet grupās un pamatojiet atbildi:
2. Tavs dienišķais ūdens
Darbs grupās.
Cik daudz ūdens jūs katrs lietojat dienā?
Sastādiet sarakstu, apkopojiet daudzumu un izstāstiet klasei pirms turpinās stāsts
Mērķis
Ūdens daudzums
Mērķis
Ūdens daudzums
Kopā
3. Ūdens saturs II Darbs grupās. Īsa diskusija grupā:
a. Stāstā tiek runāts par neredzamu vai virtuālu ūdeni. Izskaidrojiet pasaules virtuālo ūdeni!
b. Pēc stāsta otrās daļas noklausīšanās: Kurš no objektiem 1.uzdevumā satur visvairāk ūdens?
Paskaidro!
46
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Neredzamo
ūdeņu stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
4. Virtuālais ūdens dažādos produktos
a. Uzmini virtuālā ūdens apjomu zemāk uzskaitītajos produktos.
b. Salīdzini savus minējumus ar citu klasesbiedru minējumiem.
c. Pieraksti skolotājas nosaukto pareizo atbildi (www.virtualwater.eu).
Mans minējums
Pareizā atbilde
Mans minējums
3
Pareizā atbilde
Tea
d. Personisks komentārs.
5. Ūdens-liesa maltīte
Jums nepieciešama informācija, ko sniegs skolotāja, kā arī interneta pieslēgums.
a. Izveidojiet labu un barojošu vakariņu plānu ar mazu ūdens pēdu.
b. Salīdziniet savu un klasesbiedru rezultātu.
Vērtīgas saites:
www.waterfootprint.org
www.virtualwater.eu
47
Holistic
Ģeogr ja
Examples
Neredzamo
ūdeņu stāsts
Ecological
Footprint
worksheet
darba lapa
34
6. Ūdens ikkatram
Uzraksti īsu avīzes rakstu vai izveido nelielu
plakātu izstādi ar nosaukumu „Taisnīga un
ilgtspējīga mūsu kopējā ūdens lietošana”
- Strādājiet grupās pa 2-3 cilvēkiem.
- Izlemiet, kāda būs jūsu raksta vai izstādes
mērķa grupa.
- Pārrunājiet to, kā pielāgosiet materiālu mērķa
grupai.
- Izmantojiet dotos attēlus iedvesmai, kā arī
izmantojiet citus faktus, skaitļus un konceptus,
ko esat iemācījušies šo stundu laikā.
Lielākā sfēra attēlo visu ūdeni virs, uz un zem
Zemes.
Vidējā sfēra attēlo Zemes kopējo šķidro dzeramo
ūdeni.
Pati mazākā sfēra attēlo visu pieejamo saldūdeni
upēs un ezeros.
Kartē attēlota vidējā nacionālā ūdens pēda m3 uz
cilvēku/gadā laikā no 1996.-2005.gadam.
Zaļajā krāsā iekrāsoto valstu ūdens pēda ir
mazāka par pasaules vidējo līmeni.
Dzeltenajā un sarkanajā krāsā iekrāsoto valstu
ūdens pēda ir lielāka par pasaules vidējo līmeni.
Vērtīgas saites:
www.waterfootprint.org
www.virtualwater.eu
Avoti:
Ūdens Zemē un virs tās: Hovards Perlmans, USGS. Džeks Kuks,
Vudsholas Okeanogr jas institūts. Datu avots: Igors Šiklomanovs,
1993. http://ga.water.usgs.gov/edu/earthhow-much.html
Vidējā ūdens pēda: Mekonnen, M.M. un Hoekstra, A.Y. (2011)
Nacionālās ūdens pēdas uzskaitījums: ražošanas un patēriņa zaļā, zilā
un pelēkā ūdens pēda, Ūdens vērtības pētījuma ziņojums, Sērija
Nr.50, UNESCO-IHE, Delfta, Nīderlande
48
Mīti un leģendas
Sociālās zinības
Mīti un
leģendas
darba lapa
1
Šie divi piemēri ir mītiski stāsti, kas bija kopīgi dažos afrikāņu ticējumos. Pārrunājiet
tos un atbildiet uz jautājumiem.
Piemērs Nr. 1
Zimbabvē ir koks, par ko nostāsti vēsta, ka tas spēja sniegt pārtiku, ja cilšu vecākie
bada laikos nostājās tā ēnā un palūdza pārtiku. Dievi koka pakājē noliktu ēdienu.
Tādējādi tradīcija aizliedz šī svētā koka nociršanu. Vai Jūsu apkaimē ir līdzīgi stāsti?
Piemērs Nr. 2
Malāvijā leoparda nogalināšanu varēja atļaut tikai vietējais virsaitis. Jebkurš cits,
kuru noķertu nogalinām leopardu, tiktu izraidīts no kopienas un zemes. Ja tomēr
tika pieļauts izņēmums, virsaitis kon scēja leoparda ādu.
Lai apspriestu jautājumus, pārdomā cilvēku cieņu pret tradicionālajiem nostāstiem
un to vērtībām, pārdomā mītus un kā tie veicina bioloģisko daudzveidību un
ekosistēmu pakalpojumus.
Diskusija
1. Izmantojot stāstā sniegto informāciju, varētu teikt, ka šajā stāstā netiek runāts
par ekosistēmas pakalpojumiem.
a. Vai Tu piekrīti šim viedoklim?
b. Argumentē savu viedokli. Kur vien iespējams, Tev vajadzētu papildināt atbildi
ar piemēriem no Tavas kopienas/valsts.
2. Kādu lomu abu piemēru stāstos
spēlē koki/dzīvnieki ekosistēmas
pakalpojumu nodrošināšanā?
49
Pamatiedzīvotāju tradicionālo
zināšanu loma
Sociālās zinības
Mīti un
leģendas
darba lapa
2
Diskusija
Daži cilvēki uzskata, ka pastāv kon ikts starp moderno domāšanas veidu un
tradicionālajām zināšanām, kas vairs netiek tik ļoti cienītas kā kādreiz.
1. Kādu lomu tradicionālās zināšanas var spēlēt dabisko resursu aizsardzībā un
saglabāšanā?
2. Kādu lomu Tu vari spēlēt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā?
3. Izmantojot modernas idejas un savu dzīves pieredzi, radi stāstu un leģendu,
kas veicinātu dabas resursu aizsardzību.
4. Kā mēs varētu aktīvi iesaistīt visus pārējos bioloģiskās daudzveidības
aizsargāšanā?
50
Mīti un leģendas
Dalīšanās ar tradicionālajiem nostāstiem
Sociālās zinības
Mīti un
leģendas
darba lapa
3
Diskusija un rakstīšana
Leģenda no Zviedrijas
8.gs. Ziemeļu valstīs dominēja vikingi. Daļa no viņu reliģijas bija ticība Asa dieviem.
Vikingi bija karotāju sabiedrība, un ja kāds nomira kaujā, viņš nonāca Valhallā, kur
dzīvoja dievi. Valhallā katru vakaru notika lielas dzīres, kurās tika ēsta cūka. Kad tā
bija notiesāta, dzīrotāji savāca visus kauliņus un ielika tos ādas maisā. Nākamajā
dienā cūka bija augšāmcēlusies. Kādu vakaru viens no vikingiem salauza cūkas
kaulus un izēda kaulu smadzenes. Šī iemesla dēļ nākamajā dienā cūka nevarēja
augšāmcelties.
1. Kādu ilgtspējas mācību mēs varam paņemt no šī stāsta?
a. Padomā par citiem stāstiem, ko Tu esi dzirdējis. Dalies savā stāstā ar pārējiem
klasesbiedriem.
b. Kāds ir sakars starp stāstu un ilgtspēju?
2. Izmantojot mūsdienu idejas un Tavu dzīves pieredzi, radi stāstu un mītu, kas
veicinātu dabas resursu aizsardzību.
51
Vides maltīte
– norādījumi skolēniem
Sociālās zinības
Ilgtspējīgs
patēriņš
darba lapa
1
Jūsu komandai ir jāizplāno un jāsagatavo maltīte, ko jūs ēdīsiet visi kopā. Jums būs
jānopērk visas nepieciešamās sastāvdaļas, izlietojot skolotājas iedoto naudu. Pēc tam
jūsu maltīte tiks pārbaudīta, lai novērtētu tās ietekmi uz vidi, ņemot vērā produktu
veidu un iepakojumu. Ietekmes novērtēšanai tiks izmantota Vides maltītes audita lapa.
Komandas galējais rezultāts parādīs jūsu maltītes ietekmi uz vidi. Jo lielāks ir rezultāts,
jo lielāka arī ietekme.
1. Aktivitāte – Maltītes plānošana
Maltītes plānošana: komandai ir aptuveni 20 minūtes, lai izplānotu maltīti. Ja grupā ir
vairāk nekā 6 skolēni, izvēlieties 4 pārstāvjus, kuri dosies iepirkties.
Iepirkšanās: paredziet vismaz vienu stundu iepirkšanās procesam. Galvenās grūtības
un sarežģītās izvēles šajā aktivitātē būs saistītas ar iepirkšanos.
Maltītes pagatavošana un ēšana: atgriezieties skolā un sagatavojiet maltīti. Saklājiet
un izdekorējiet galdus. Kopīgi izbaudiet maltīti un pagaršojiet ēdienu, ko gatavojušas
citas komandas
2. Aktivitāte – Vides maltītes pārbaude
Atkritumu pārbaude: grupas ietvaros sakārtojiet kartona kastē savāktos atkritumus pa
kategorijām, sašķirojiet tos otrreizējai pārstrādei. Jums vajadzēs paskaidrot, kādēļ esat
sakārtojuši atkritumus šādā veidā.
Maltītes pārbaude: katrai komandai vajadzētu pārbaudīt savu maltīti, izmantojot
Vides maltītes pārbaudes lapu.
- Atzīmējiet pārbaudes lapā katru nopirkto preci un tās cenu.
- Aprēķiniet, cik naudas esat iztērējuši un cik ir palicis pāri.
- Sadaliet iepakojumus pa veidiem atbilstoši Vides maltītes punktu lapai. Saskaitiet,
cik gabalu no katra iepakojuma veida jums ir. Piemēram, ja komandai ir divi
plastmasas maisiņi, iepakojuma punkti ir jāpieskaita par katru no tiem. Aprēķiniet
iepakojuma punktus.
- Nosakiet, kādi pārtikas veidi jums ir. Aprēķiniet punktus par pārtikas veidiem.
- Aprēķiniet galējo punktu skaitu un interpretējiet to saskaņā ar Vides maltītes skalu.
Atskaites un kopsavilkums: palūdziet katru komandu parādīt viņu punktu skaitu
un paskaidrot, kā šie punkti ir iegūti. Pārrunājiet aktivitāti un mācību ieguvumus.
Atkārtoti izejot cauri aktivitātei, kā jūs domājat, ko varētu darīt citādāk un labāk,
lai samazinātu punktu skaitu?
Vides maltītes skala
10-40
41-60
Ilgtspējīgs patēriņš
Drusku pārsniedz ilgtspējīga patēriņa robežas – nepieciešams
veikt izmaiņas
Vairāk par 60 – Ārkārtīgi neilgtspējīgs patēriņš – nepieciešams veikt
radikālas izmaiņas
Avots: Taylor, L. (2010). My carbon footprint; Project 90X2030 and WESSA: Share-Net, Howick.
52
Vides maltīte – pārbaudes lapa
Sociālās zinības
Ilgtspējīgs
patēriņš
darba lapa
NOPIRKTĀS
PRECES
VEIKTAIS
ATTĀLUMS, LAI
NOPIRKTU ŠO PRECI
CENA
IEPAKOJUMS
ĒDIENU/
DZĒRIENU VEIDS
2
VIETĒJS, VALSTS,
IMPORTĒTS
Ja preces pirktas vienā
veikalā, pieskaitiet tikai
vienu attālumu. Ierakstiet
„tāds pats” citās sadaļās
KOPĀ
IEPĒRKOTIES VEIKTAIS ATTĀLUMS
IZTĒRĒTS
IEPAKOJUMS
PĀRTIKAS/DZĒRIENU VEIDS
VIETĒJS, VALSTS, IMPORTĒTS
PAVISAM KOPĀ
53
0
3
10
30
Mājās audzēts
No kurienes nāk jūsu
ēdiens? Cik tālu tas ir
ceļojis līdz veikalam?
Valsts. Preces nākušas
no vietām, kas atrodas
vairāk nekā 30 km
attālumā, tomēr ir
ražotas mūsu
Importa. Šis produkts
ticis importēts no
citas valsts
0
1
2
3
4
5
Dārzeņi, augļi, salāti,
tīra augļu sula
Maize, rīsi, pasta,
kukurūzas miltu
izstrādājumi, tēja,
Jauktas sulas
Vista, zivs, konservi,
olu izstrādājumi,
saldējums
Sarkanā gaļa, alkohols,
gāzētie dzērieni
1
2
3
4
5
Otrreiz izmantojama
stikla pudele
Izmetama pudele
Papīrs, kartons,
bundža
Salikts iepakojums,alumīnija bundžas,
mīksta plastmasa
Cieta plastmasa
1
2
3
4
5
Pārtērējām līdz
40 santīmiem
Pārtērējām 40-80
santīmus
0,8 – 1,2 LVL
pārtēriņš
1,2 – 1,5 LVL
pārtēriņš
Vairāk kā 1,5 LVL
pārtēriņš
0.5
1
2
3
4
5
6
Braucām
ar riteni
Ar mašīnu – 1 km
Punkti
Audzēta savā dārzā
No kurienes nāk jūsu
ēdiens? Cik tālu tas ir
ceļojis līdz veikalam?
VIETĒJS/VALSTS
IMPORTĒTS
0
Punkti
Bez iepakojuma
Kādu pārtiku jūs
pirkāt?
PĀRTIKAS VEIDS
0
Punkti
Iekļāvāmies budžetā
Kāds iepakojums ir uz
jūsu nopirktajiem
produktiem? Katrs
iepakojuma veids
jāskaita atsevišķi,
piemēram, 3 plastmasas maisiņi = 3 x 4
IEPAKOJUMS
0
Punkti
Gājām ar
kājām
PĀRTĒRĒTS
2 LVL pareizināti ar
cilvēku skaitu grupā.
Vai esat pārtērējuši
budžetu?
Punkti
Cik tālu un kādā
veidā jūs devāties
uz veikalu, lai
nopirktu preces?
VEIKTAIS
ATTĀLUMS
Sociālās zinības
Ilgtspējīgs
patēriņš
darba lapa
3
54
Sociālās zinības
Ilgtspējīgs
patēriņš
3. Aktivitāte - ziņojums par vides maltītes aktivitāti
darba lapa
4
Galvenie diskusiju jautājumi:
- Ko jūs varējāt darīt, lai samazinātu savu punktu skaitu šajā aktivitātē?
- Ja jūs vēlreiz veiktu šo aktivitāti, vai jūs ko darītu citādāk?
- Kādi apstākļi ietekmēja lēmumus jūsu grupā?
- Vai jūs pieturējāties pie sākotnējā plāna? Ja ne, tad kāpēc?
- Vai veikalā piedāvātā izvēle jums palīdzēja izdarīt videi draudzīgus lēmumus?
- Kā jūs domājat, kas ir atbildīgs par jūsu izvēles ierobežojumu šādā veidā?
- Ko jūs domājat par punktu sistēmu pārbaudes lapā?
- Ko jūs vēlētos mainīt pārbaudes lapā?
- Jūsu ietekme uz vidi ir pārbaudīta, lietojot kāda cita vērtību sistēmu. Kā tas jums
liek justies?
- Vai jūs piekrītat veidam, kādā šī aktivitāte interpretēja jūsu kā patērētāja ietekmi
uz vidi?
- Vai pastāv arī citi vidi ietekmējoši faktori, kuri šajā aktivitātē netiek ņemti vērā?
- Ko Tu varētu darīt savā dzīvē, lai kā patērētājs samazinātu ietekmi uz vidi?
- Kas notiks ar iepakojumu un pāri palikušo pārtiku pēc šīs aktivitātes?
- Kāpēc ir būtiski apdomāt to, kā pārtika tiek audzēta (organiski vai nē), vai arī to,
vai tā ir taisnīga tirdzniecība, vai nē?
Rakstīšana
Uzrakstiet īsu eseju, izsakot savu viedokli par sekojošiem jautājumiem:
- Kā šī aktivitāte palīdz izskaidrot saikni starp mūsu pārtikas izvēlēm un to ietekmi
uz vidi?
- Kā mūsu pārtikas izvēles palīdz sasniegt spēcīgu ilgtspēju?
55
Sociālās zinības
Taisnīgums un
spēcīga ilgtspēja
Cīniņš
darba lapa
1
Pasaules bagātību ataino 100 monētas vai žetoni.
Dalībnieki stāv vai sēž aplī. Iesākumam diviem dalībniekiem būs cimdi, diviem būs
tikai viena brīva roka, un vienam jau ir 5 monētas. Spēle sākas, un viņu uzdevums ir
savākt pēc iespējas vairāk monētu/žetonu, nepieskaroties nevienam citam. Ir tikai
viens noteikums – neviens no dalībniekiem nedrīkst pieskarties citam grupas
dalībniekam.
1
2
3
Kad skolotāja dod starta signālu, savāc pēc iespējas vairāk monētu/žetonu,
nepieskaroties citiem.
Saskaiti savas monētas un pieraksti skaitu.
Izvēlies savu grupu, atzīmējot ar (X).
Ja Tev ir vairāk nekā 13 monētu, atzīmē 1. grupu; ja esi savācis 6-12 monētu,
atzīmē 2. grupu; ja Tev ir 5 monētas vai mazāk, atzīmē 3. grupu.
Grupa
Grupa
Grupa
Vairāk nekā 13 monētas
6-12 monētas
5 monētas vai mazāk
Grupa
Grupa
Grupa
Liela bagātība un vara
(L)
Vidēja bagātība un vara
(V)
Maza bagātība un vara
(M)
1
4
2
3
Izveido savu grupu.
1
2
3
Avots: Kempf, S and Shiman, D. (1994). Center for World Education, University of Vermont.
www1.umn.edu/humanrts/edumat/hreduseries/tb1b/Section2/activity2.html
56
Sociālās zinības
Taisnīgums un
Ekonomiskā „taisnīguma” radīšana
darba lapa
2
Vai uzskati, ka esi ieguvis taisnīgu daļu? Savā grupā radiet plānu taisnīgam
monētu/žetonu sadalījumam visā klasē. Aprakstiet savu plānu un paskaidrojiet, ko
būtu nepieciešams izdarīt.
Pamatojiet, kāpēc jūsu grupas plāns
ir taisnīgs.
.
Izvirziet runātāju, kurš paskaidrotu jūsu grupas plānu pārējiem un atbildētu uz
jautājumiem.
Balsošana
Mana grupa ir
1
Grupa
Es balsoju par
šo plānu
1
2
Grupa
2
3
Grupa
3
Grupa
Grupa
Grupa
Plāns
Plāns
Plāns
Balsošanā izmantojiet vēlēšanu biļetenus.
Uzrakstiet pamatojumu, kādēļ šis plāns uzvarēja balsošanā.
57
Sociālās zinības
Taisnīgums un
Vēlēšanu biļetens
Mana grupa ir
Es balsoju par
šo plānu
1
darba lapa
2
Grupa
Grupa
1
2
3
3
Grupa
3
Grupa
Grupa
Grupa
plāns
plāns
plāns
Balsu aprēķins
Tagad būs jāsaskaita balsis. Balsošanas rezultātu apkopošanā darbojas sekojoši noteikumi:
1. katram no pirmās grupas dalībniekiem ir 5 (5) balsis;
2. katram no otrās grupas dalībniekiem ir 2 (2) balsis;
3. katram no trešās grupas dalībniekiem ir puse (1/2) balss.
1. grupas plāns
balsu skaits no
balsu stiprums
1. grupas
x 5=
2. grupas
x 2=
3. grupas
x 0.5 =
Kopējais balsu skaits par šo plānu
2. grupas plāns
1. grupas
x 5=
2. grupas
x 2=
3. grupas
x 0.5 =
3. grupas plāns
1. grupas
x 5=
2. grupas
x 2=
3. grupas
x 0.5 =
Kurš plāns ir uzvarējis? Tas arī tiks īstenots.
58
Ziņojums par aktivitāti
Sociālās zinības
Taisnīgums un
darba lapa
4
Izlasi jautājumus, lai sagatavotos produktīvai diskusijai. Pārliecinies, ka esi sagatavojies diskusijai par nepieciešamajām un veiktajām pārmaiņām.
Kā sadalīšanas netaisnīgums ir saistīts ar citiem jautājumiem, piemēram, vides
postīšanu?
Vai pastāv saikne starp taisnīgumu un ilgtspēju?
Kuri no šīs spēles aspektiem ataino, kā ir sadalīta pasaules bagātība un vara?
Dažiem dalībniekiem bija cimdi, citiem bija tikai viena brīva roka, bet vienam
dalībniekam jau pirms spēles sākšanas bija 5 monētas. Kādā veidā šī spēle palīdz
labāk izprast nabadzīgu cilvēku/tautu situāciju vai attieksmi? Un kā – bagātu
cilvēku/tautu?
Kāpēc dažiem tika dots vairāk balsu nekā citiem? Vai pareizi tika atainoti cilvēki,
kuriem ir vairāk/mazāk varas?
Kuri mūsdienu pasaulē ir tie, „kam ir”? Kuri ir tie, „kam nav”? Kurām valstīm „ir”
un kurām „nav”? Kuriem mūsu valstī „ir” un kuriem „nav”? Un mūsu pilsētā vai
kopienā? Kāpēc?
Kādēļ tiem, kam „ir”, būtu jādomā par tiem, kam „nav”? Kādu iemeslu dēļ?
Ekonomika? Morāle/reliģija? Politika? Kādēļ lai tie, kam „ir”, dotu naudu vai
resursus tiem, kam „nav”? Vai tas ir nabadzības problēmu risināšanas veids?
Vai Tu domā, ka pasaulē vajadzētu pārdalīt bagātību un varu? Kādēļ? Ja atbildēji
„jā”, vai Tu ierosinātu to paveikt? Pēc kādiem principiem Tu vadītos savā
pārmaiņu priekšlikumā?
Rakstīšana
Uzraksti īsu eseju par tematu „Kā taisnīgums resursu sadalīšanā var palīdzēt
sasniegt ilgtspēju?”, tajā paužot savu viedokli par bagātības un varas sadali mūsu
valstī vai pasaulē.
Iedvesmai vari padomāt par sekojošiem jautājumiem:
Ko Tev nozīmē ekonomiskais taisnīgums?
Apraksti, kā Tu juties savā pozīcijā uzdevuma laikā.
Vai naudai un varai nāk līdzi arī atbildība?
Kā vara un nauda ietekmē cilvēka spēju baudīt cilvēktiesības un cieņu?
Vai nabadzīgām valstīm būtu jāatmaksā savi parādi? Kas notiktu, ja tām nebūtu
tas jādara?
Diskusija grupā un plakāta veidošana
Sadalieties grupās pa 4 un pārrunājiet jautājumu: Kāda ir saikne starp taisnīgumu
un ilgtspēju? Tad katra grupa izveido plakātu.
59
Ekonomika
Šokolāde, verdzība un taisnīga
tirdzniecība
Kur nonāk mūsu nauda?
Šokolāde, verdzība
un taisnīga
tirdzniecība
darba lapa
1
Aktivitāte Nr.1
Ieinteresēto pušu daļas šokolādes tāfelītē
Nauda, ko maksājam veikalā par šokolādes tāfelīti, tiek sadalīta apmēram šādām
grupām. Ja šokolādes tāfelīte, kas sastāv no 20 gabaliņiem, parādītu, kur nonāk
mūsu nauda, cik gabaliņus saņemtu katra grupa?
Grupa
Procenti
Šokolādes gabaliņi
Veikali
Šokolādes uzņēmumi
Valdība (PVN)
Ne-kakao sastāvdaļas un izmaksas
Kakao audzētāji
Pārveidojiet šo tabulu sektoru diagrammā, parādot, kur nonāk mūsu nauda, pērkot
šokolādi, un cik procentus saņem katra grupa. Katram sektoram pievienojiet
papildus informāciju, izskaidrojot, ko tas dara, piemēram, veikali – maksā algas
veikalu darbiniekiem. Sektoru diagrammai izmantojiet atsevišķu lapu.
Kurš izlemj šokolādē ieinteresēto pušu saņemamās daļas un kāpēc?
Vai Tu vari nosaukt trīs iemeslus, kādēļ zemniekiem par pupiņām samaksātā daļa
ir tik maza?
Avots: Toepel, A.(2009) Fair Trade Chocolate Book, www.globalexchange.org
60
Ekonomika
tirdzniecība
Izmanto šīs rindiņas piezīmēm un uzraksti atbildes uz atsevišķas lapas.
un taisnīga
tirdzniecība
darba lapa
2
Aktivitāte Nr.2
Sociālā ietekme
1. Apraksti vismaz divas sociālās sekas, kas izriet no zemās kakao pupiņu audzētāju
darba samaksas!
2. Daudzi kakao audzētāji un viņu bērni nekad nav ēduši šokolādi.
Kā Tu to komentētu?
Verdzība
3. Ir pat tādi kakao audzētāji, kuri vispār nesaņem atlīdzību par savu darbu. Darbinieku,
kuram nemaksā par darbu, sauc par vergu. Kakao saimniecībās vergi bieži vien ir
bērni, kuri atvesti strādāt tālu no mājām un ģimenēm. Apraksti savas domas šajās
sakarā!
Ekoloģiskā ietekme: monokultūra un atmežošana
4. Vēl viena problēma kakao audzēšanas sakarā ir mežu izciršana kakao pupiņu
audzēšanai. Dažkārt cilvēki izveido lielas kakao koku plantācijas vai saimniecības.
Kādēļ tas varētu radīt problēmu?
Ķimikālijas
5. Kakao koki neaug pārāk labi ārpus meža, tādēļ zemnieki lielās saimniecībās lieto
daudz ķimikāliju – pesticīdu, lai izvairītos no kaitēkļiem un slimībām. Viņi arī lieto
mēslojumu, lai augi ātrāk izaugtu. Kādēļ šī varētu būt problēma?
6. Kā Tu domā, kādā veidā zemnieki varētu aizsargāt apkārtējo vidi, ja viņi ieņemtu
vairāk naudas par kakao?
61
Ekonomika
tirdzniecība
un taisnīga
tirdzniecība
worksheet
Izmanto šīs rindiņas piezīmēm un uzraksti atbildes uz atsevišķas lapas.
3
Aktivitāte Nr. 3
Zemnieki 4%
Citas sastāvdaļas un izmaksas 37%
Taisnīgas tirdzniecības uzņēmums 10%
Veikals 20%
Valdība 15%
Taisnīgas tirdzniecības šokolādes tāfelīte
Zemnieki 0,5%
Šokolādes uzņēmums 45%
Veikals 20%
Valdība 15%
Parasta šokolādes tāfelīte
Citas sastāvdaļas un izmaksas 19.5%
Izmantojot šo informāciju, aprēķiniet izmaksu sadalījumu katrai šokolādes tāfelītei:
Cena: 0,3 LVL
Cena: 0,6 LVL
PVN (Valdība):
PVN (Valdība):
Veikals:
Veikals:
Šokolādes uzņēmums:
Šokolādes uzņēmums:
Citas sastāvdaļas:
Citas sastāvdaļas:
Zemnieki:
Zemnieki:
1. Padomā par vārdiem „taisnīgs” un „tirdzniecība” un apraksti savu izpratni par taisnīgu tirdzniecību.
2. Apraksti vismaz trīs problēmas, kas saistītas ar Taisnīgas tirdzniecības preču mārketingu/pārdošanu.
3. Ko Tu varētu darīt, lai panāktu, ka veikalos tiek pārdota Taisnīgas tirdzniecības šokolāde?
Kampaņa
Kā Tu varētu pārliecināt savus draugus un ģimeni pirkt Taisnīgas tirdzniecības produktus?
Padomā par trīs labiem argumentiem.
Tu vari sākt ar klasi, tad ar skolu... Mājās sāc ar ģimeni, tad ar kopienu...
62
Ekonomika
Mobilie telefoni,
gorillas un bruņoti
Mobilie telefoni, gorillas un
Elektroniskie atkritumi
darba lapa
1
Aktivitāte Nr.1
Pamatinformācija
2009. gadā pasaulē bija vairā k nekā 5 miljardi mobilo
telefonu pieslēgumu. (Lai aizskaitītu līdz 1 miljardam,
Tev būtu nepieciešami 32 gadi).
Vidējais mobilā telefona dzīves cikls ir tikai 14
mēneši.
Ir aprēķināts, ka ik dienu tiek izmesti aptuveni 426
000 mobilo telefonu. Gada laikā tie ir aptuveni 155
miljoni.
Tikai 10% no mobilajiem telefoniem tiek atkārtoti
pārstrādāti, no kā izriet, ka aptuveni 140 miljoni
mobilo telefonu gadā nonāk atkritumos.
Mobilo telefonu atkārtota pārstrāde aizsargā
pildizgāztuves no daudzām potenciāli bīstamām
ķīmiskām vielām, kas tiek izmantotas telefonos,
ieskaitot antimonu, arsēnu, varu, kadmiju, svinu un
cinku.
1. Cik mobilie telefoni Tev ir piederējuši?
2. Kāds ir bijis ilgākais viena telefona kalpošanas laiks?
3. Cik mobilie telefoni Tev būs bijuši 60 gadu vecumā?
4. Vai Tu vari nosaukt trīs alternatīvas mobilā telefona izmešanai?
I. Raw material
II. Product
III. Waste
O
tr
rei
na
1. Ieraksti diagrammā trīs
nosaukumus procesa
paskaidrošanai!
z ēja
p ā r s tr ā d e u n iz m a n
toš
a
2. Kas šajā lineārajā ražošanas procesā rada problēmu?
3. Apraksti un izskaidro trīs veidus, kā mēs varam palīdzēt samazināt problēmu.
Avots: BBC World News (2002) Mobile phones ’fuel gorillas’ plight’ http://news.bbc.co.uk/2/hi/2036217.stm
63
Ekonomika
Mobilie telefoni,
darba lapa
Lāsts vai svētība?
2
Aktivitāte Nr.2
Diskusijas temati par ekonomisko spiedienu un ekoloģisku vidi
Turpinot pieaugt nepieciešamībai pēc koltāna, nekontrolēta izrakteņu ieguve KDR
turpinās nodarīt kaitējumu apdraudētajai zemieņu gorillu sugai.
Gorillu skaits ir samazinājies no 9000
indivīdu 1996.gadā līdz tikai apmēram 3000 indivīdu mūsdienās.
Bruņotas grupas pārvalda raktuves, kuru dēļ reģionā notiek liela mēroga
lietusmežu iznīcināšana, masveidā iznīcinot gorillu dabisko
dzīvesvietu.
Izrakteņu ieguve ir piesaistījusi vairāk nekā 10000 nelegālu raktuvju
darbinieku mežu aizsargātajās daļās.
Jautājumi diskusijai
1. Mobilo telefonu kā komunikācijas līdzekļu vērtība nāk par veselas sugas
izdzīvošanas un nozīmīgu dzīvesvietu cenu.
4. Ko mēs zaudētu, ja zemieņu gorillu suga izmirtu? Vai vari aprakstīt saikni starp
gorillu nožēlojamo stāvokli KDR un milzīgo pieprasījumu pēc mobilajiem
telefoniem visā pasaulē?
Avots: Arms, M. (2010), How Cell Phone Recycling Can Help African Gorillas:
www.articlesbase.com/cell-phones-articles/how-cell-phone-recycling-can-help-african-gorillas-1780854.html
64
Ekonomika
bruņoti kon ikti
Dari kaut ko!
Mobilie telefoni,
kon ikti
darba lapa
3
Aktivitāte Nr.3
Diskusiju temati par iespējamiem risinājumiem
Ko varētu darīt, lai atrisinātu jautājumus, par ko esam runājuši līdz
šim?
Mēs visi esam dzirdējuši par „delfīniem drošu tunci”. Cerams, drīz
dzirdēsim arī par „gorillām drošu mobilo telefonu”.
Pārdod tālāk savu mobilo telefonu. Daži mobilo telefonu uzņēmumi
uzpērk lietotus telefonus, remontē tos un tad pārdod jaunattīstības
valstīs Latīņamerikā un Āfrikā. Ko Tu par to saki?
Sakopo projekta portfolio vai izveido plakātu
Ekoloģiski jūtīgās vietās dabas resursi var kļūt par lāstu, nevis svētību.
Izvēlies vienu dabas resursu, kas, pēc tavām domām, ir kļuvis drīzāk
par lāstu, nevis par svētību vietējiem.
Apkopo projekta portfolio vai izveido plakātu, lai parādītu, kā tas ir
noticis. Atceries piedāvāt iespējamos problēmas risinājumus.
E-atkritumi
Pārrunājiet elektronisko atkritumu pārstrādi problemātiku.
65
Kādēļ gan aizsargāt antilopi?
Ekonomika
Ekonomiskā
atbildība
darba lapa
1
Pašvaldība lems par nodokli, kura ieņēmumi tiks izmantoti dabas
aizsardzībai, lai uzturētu antilopju skaitu stabilā līmenī. Paturot prātā savus
mēneša ienākumus, cik daudz Tu gribētu maksāt nodokļos šādam mērķim?
Aktivitāte Nr. 1
Grupas aktivitāte (pieci dalībnieki grupā)
Izlem par nodokļa apmēru, kādam Tu piekristu, un iesniedz šīs ziņas
moderatoram, neatklājot savu lēmumu pārējiem dalībniekiem.
Nodarbošanās
Es vēlos maksāt
Uzraksti iemeslus maksājuma likmes izvēlei
Aktivitāte Nr. 2
Grupu diskusija (pieci dalībnieki grupā)
1. Dalies informācijā par antilopēm
Katrs dalībnieks tagad var izstāstīt, ko viņš zina par antilopēm.
2. Katra grupa apspriež:
Kāda būtu piemērota nodokļa likme antilopes aizsardzības nolūkiem
(izteikta procentos no mēneša ienākumiem)?
Kādas iespējas vēl var apsvērt antilopju skaita kontrolēšanai?
66
Ekonomika
Ekonomiskā
atbildība
darba lapa
2
Aktivitāte Nr. 3
Grupu kopēja sesija un diskusija
1. Katra grupa prezentē savu priekšlikumu
2. Kopēja diskusija.
Pārrunājiet rezultātus no stingri utilitāra viedokļa.
Kāds ir naudas marginālais lietderīgums?
Kā naudas lietderīgums ir saistīts ar ekosistēmu pakalpojumu pārvaldību?
Atbildi uz šiem jautājumiem:
- Ko Tev nozīmē nodokļu taisnīgums?
- Apraksti, ko Tu domāji par nodokli, kas tev ir jāmaksā šajā aktivitātē.
- Vai ar dažādiem darbiem un varu ir saistīti pienākumi?
- Kā vara un nauda ietekmē cilvēka iespējas baudīt ekosistēmas pakalpojumus?
- Vai bagātām valstīm vajadzētu palīdzēt nabadzīgajām valstīm aizsargāt viņu
ekosistēmas pakalpojumus?
Vai
- Izveido plakātu.
67
Šī skolotāju izglītības rokasgrāmata ir izveidota Zviedrijas Starptautiskajā centrā izglītībai
ilgtspējīgai attīstībai (SWEDESD).
Redakcija
Autori
Tulkojums latviešu valodā
Sastādītāji: Wolfgang Brunner un Shepherd Urenje
Zinātniskais redaktors: Fredrik Moberg
Valodas redaktore (angļu izdevumam): Tammy Brown
Irma Allen, Magnus Apelqvist, Per Bergstrom, Wolfgang Brunner, Iris Jane Mary Chimbodza,
Lilian Chipatu, Dick Kachilonda, Caleb Mandikonza, Fanuel Manyinyire, Timothy Kamuzu Phiri
un Shepherd Urenje.
Maija Veide, Maija Kāle un Gaļina Aizvakara
Ieteicamais papildmateriāls
Brunner, W & Urenje, S. (2012). The Parts and The Whole: A Holistic Approach to Environmental
and Sustainability Education. Visby: Swedish International Centre of Education for Sustainable
Development.
Autortiesības
Šo skolotāju izglītības rokasgrāmatu ir atļauts reproducēt un adaptēt pētniecības un izglītības
mērķiem, kuriem nav peļņas nolūka, ar nosacījumu, ka autori (Brunner, W. un Urenje, S.) un
izdevējs (SWEDESD) tiek par to informēti pienācīgā veidā.
Gotlandes Universitātes Zviedrijas Starptautiskais centrs izglītībai ilgtspējīgai attīstībai
(SWEDESD) ir dibināts 2008. gadā. To finansē Sida – Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra.
SWEDESD misija ir palīdzēt paplašināt indivīdu un organizāciju rīkoties spēju ilgtspējīgas
attīstības veicināšanai.
Publikācija angļu valodā ir pieejama vairākās interneta vietnēs, ieskaitot
www.swedesd.se un www.sadc-reep.org.za
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercialShareAlike 3.0 Unported Licence.
Makets un ilustrācijas
Latviešu izdevuma makets
Helena Duveborg
Mairita Timrote
Š
ī publikācija ir veidota saistībā ar Apvienoto Nāciju
dekādi „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” , un tās
mērķis ir sniegt atbalstu skolotājiem un pasniedzējiem,
kas cenšas izglītības programmā ieviest vides un
ilgtspējas izglītību. Informācijas un pieredzes avoti
publikācijas veidošanā nāk no Dienvidāfrikas, Svazilendas, Zambijas, Zimbabves un Zviedrijas. Publikāciju
veidojis SWEDEST, Zviedrijas Starptautiskais centrs
izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, un tās pasūtītājs ir Sida –
Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra.
Publikācija sastāv no divām daļām:
Pirmā daļa ir pasniedzēju rokasgrāmata, kurā minēti
holistiski vides un ilgtspējas izglītības piemēri. Tie ir
izvēlēti kā atspēriena punkts sasaistes radīšanai starp
dažādiem mācību priekšmetiem.
Otrā daļa sastāv no darba lapu mapes, ko var izmantot
apmācāmo aktivitātēs. Darba lapas iedalītas trīs sadaļās:
holistiskie piemēri, kuri attiecas uz vairākiem mācību
priekšmetiem, dabaszinātņu piemēri (fizika, ķīmija un
bioloģija) un sociālo zinātņu piemēri (ģeogrāfija, sociālās
zinības un ekonomika).
ISBN 978-91- 637-1218-0

dzivnieki

Transcription

Similar documents

Pasaule tīmeklī - Drossinternets.lv