Lejuplādēt PDF versiju

AS UPB INFORMATĪVAIS IZDEVUMS
JANVĀRIS 2008
2007. Gada
notikumU
Numura tēma
Eksports
Eksporta kāpināšanai jākļūst par valsts prioritāti
Vīna studija
Vīns. Starp Veco un Jauno pasauli
OskaRs Mors
Galvenais – komandas darbs
Vācija – Dānija – Īslande – Šveice – Latvija: Ādaži – Tukums – Madona – Cēsis – Daugavpils – Gulbene
Jelgava – Jēkabpils – Kuldīga – Liepāja – Limbaži – Ogre – Rēzekne – Rīga – Saldus – Smiltene – Talsi – Valmiera – Ventspils
SATURS
4
NOTIKUMI
UPB 2007.GADA TOP 8.
12 NUMURA TĒMA – EKSPORTS
Eksporta kāpināšanai jākļūst par valsts prioritāti. Viens no svarīgākajiem
Latvijas ekonomiskās izaugsmes un attīstības stūrakmeņiem ir eksports.
Roberts Kārkliņš
20
UPB industriālais parks Liepājā palīdz attīstīt eksportu un ir devis vietu
četrām mūsdienīgām ražotnēm.
nozare.lv, speciāli UPB
Numura aktuālā tēma – eksports
Kad runājam par valsts un mūsu pašu
ekonomisko labklājību, jāapzinās, cik svarīga nozīme tās sasniegšanā ir eksportam.
Mūsdienu atvērtās ekonomikas apstākļos
ražotāji veiksmīgi var attīstīties, domājot
ne tikai par vietējo tirgu. Sacenšoties ar
citu valstu uzņēmumiem, apgūstot jaunas zināšanas un tehnoloģijas, iespējams
iegūt tālākai izaugsmei nepieciešamo pamatu un spēku.
Savu preču un pakalpojumu eksports
uzskatāmi parāda katras valsts un tās uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā
tirgū. Tāpat tas raksturo šīs valsts labklājības līmeni un iespējas to uzlabot.
Latvijas uzņēmumiem pēdējo gadu
laikā preču eksportu ir izdevies būtiski
palielināt, tomēr ar šo pieaugumu nav bijis pietiekami, lai mazinātu Latvijas ekonomikai ne sevišķi labvēlīgo iezīmi – importa ievērojamo pārsvaru pār eksportu.
To, ka varam gūt panākumus arī citās
zemēs, pierāda tie Latvijas uzņēmumi,
kas, apvienojot neatlaidīgu darbu, kompetenci un mūsdienu tehnoloģijas, gadu
no gada palielina savu ražojumu eksportu. Starp šādiem uzņēmumiem ir arī UPB
holdings (UPB), kam eksports kļuvis par
vienu no darbības stratēģiskajām prioritātēm.
>> 12.lpp.
TUVPLĀNĀ
24
PERSONĪBA
Intervija ar UPB viceprezidentu Oskaru MORU, kurš visaugstāk cilvēkos
vērtē spēju uzņemties atbildību un drosmi atzīt savas kļūdas, bet par
uzņēmuma veiksmes formulas galvenajiem faktoriem viņš uzskata rūpīgu
plānošanu un radošu komandas darbu.
28
PIEREDZE
UPB darbinieku receptes saulainākai ziemai.
INTERJERS UN DIZAINS
30Krāsas, emocijas un intensitāte flīzēs. H&L STUDIJA iepazīstina ar itāļu
ražotāja Atlas Concorde jauno kolekciju Intensity.
32
Laikmetīgs lifts – tehnoloģiju un estētikas apvienojums
Dažādu veidu lifti un paceļamās iekārtas ir ikdienišķa mūsdienu ēku
funkcionalitātes nepieciešamība.
34
KULTŪRA
UPB galerijā Helēna HEINRIHSONE: “Sarkanā man ir visaptverošākā krāsa,
saturiski visdziļākā. Sarkanā ir manu izjūtu pamatkrāsa.”
36
AILE JAZZ festivāls
Ekskluzīva intervija ar mūziķi Andersu BERGLUNDU.
38
CEĻĀ
Itālija – mūžam pievilcīgā zeme.
42
VĪNA STUDIJA
44
FOTOSTĀSTS
Vīns. Starp Veco un Jauno pasauli. Februāra beigās Čīlē sāk Chardonnay,
balto vīnogu, novākšanu. Ražas svētki turpinās līdz maijam.
Māksla ekskluzīvā kalendārā.
46
BRĪVAM BRĪDIM
Konkurss. Anekdotes. Krustvārdu mīkla.
42
UPB ŽURNĀLS 2008/1, iznāk reizi ceturksnī
Izdevējs: AS UPB. Reģistrācijas nr. 000703192
Reklāmas izvietošana: Tālr. +371 67358933
Atbildīgais par izdevumu: AS UPB Mārketinga
un sabiedrisko attiecību departaments
Kontaktinformācija: AS UPB pārstāvniecība Rīgā
Basteja bulvāris 6/1-4
Tālr.: +371 67358933, fakss: +371 67358930
[email protected], www.upb.lv
12
SATURS | Janvāris 2008 | UPB | 3
NOTIKUMI
UPB holdings (UPB) ir viena no vadošajām būvniecības un būvkonstrukciju ražošanas kompānijām valstī ar 17 gadu darbības pieredzi Latvijā
un ārvalstīs. UPB ietilpst vairāk kā 30 ražotnes un uzņēmumi, kuri apvienoti patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās (lielākās – AILE grupa,
MB BETONS grupa, RK METĀLS grupa, UPB ENERGY grupa, UPB NAMS
grupa). Uzņēmumi un to ražotņu tīkls pārklāj visu Latvijas teritoriju.
Pēdējos gados veiksmīgu darbību uzsākuši jauni UPB uzņēmumi Vācijā,
Šveicē, Dānijā, Īslandē. Stabili sadarbības partneri iegūti daudzās ES un
NVS valstīs. UPB strādā vairāk kā 1600 darbinieku. Pieaugot aktivitātēm
starptautiskajos tirgos, 2007.gadā sasniegts 48% liels apjoma pieaugums
ar 78 miljonu latu apgrozījumu. Mūsu darbība vērsta uz ilgtermiņa attīstību un pārliecinošu izaugsmi.
UPB HOLDINGA
2007. GADA Noz±m±gÅko NOTIKUMU
Šā gada pirmajā UPB žurnāla numurā ievietojam holdinga 2007.gada notikumu TOP 8, kura sastādīšana balstīta uz mūsu uzņēmumu speciālistu
un vadītāju vērtējumu un balsojumu. Pagājušais gads UPB bijis notikumiem ļoti bagāts, un topā iekļuvušo nomināciju vietu sadalījumam nav
noteicošā loma, jo visi notikumi ir saistīti un papildina viens otru.
4 | UPB | GADA TOP 8
Gada nozīmīgākie
notikumi Ražošanā
• Lielākajās UPB holdinga uzņēmumu grupās veiktas vērienīgas investīcijas
ražotņu tīkla paplašināšanā un industriālo parku attīstībā:
• MB BETONS grupa 2007.gadā nodeva ekspluatācijā jaunas transportbetona ražotnes SALDUS MB, RĒZEKNES MB,
būvniecības procesā ir VENTSPILS MB un ĀDAŽU MB transportbetona ražotnes, iegādāta jauna dzelzsbetona rūpnīca, ko
plānots būvēt Pierīgā; darbu sāka AILE grupas stikloto konstrukciju ražotne STIKLU CENTRS Liepājā, kas ir ceturtā
Pulvera ielas industriālā parka kārta, bet augustā uzsākta alumīnija stikloto konstrukciju STIKLU CENTRS ražotnes būvniecības pirmā kārta Daugavpilī, kas vienlaikus ir Daugavpils
industriālā parka aizsākums.
• Turpinās jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstība un ražošana vietējam un eksporta tirgum:
RK METĀLS grupas tipveida angāri; HOWAL dzelzsbetona
veidņu sistēmas; UPB tipveida pilnsaliekamā dzelzsbetona saliekamās mājas; UPB ENERGY grupas koģenerācijas staciju tipveida moduļi; alumīnija/stiklu konstrukcijas – elementu fasādes un
citi produkti.
SALDUS MB transportbetona ražotne.
Normunds HORsTS
MB BETONS grupas valdes priekšsēdētājs
UPB aizvadītais gads bija nozīmīgs un
veiksmīgs. Pozitīvi vērtējams fakts, ka
ievērojami pieaug eksporta apjomi. Investīcijas modernās tehnoloģijās un izvērstas
ražošanas bāzes attīstība ļauj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību un
strādāt pie arvien tehnoloģiski sarežģītākiem projektiem. Savietojot to ar UPB eksporta aktivitātēm un jaunu tirgu apguvi
Skandināvijā un bijušajās NVS valstīs, tiek likts nopietns pamats
starptautiski industriāla koncerna attīstībai ar pamatbāzi Latvijā.
Aizvadītais gads noteikti veiksmīgs bija arī visai MB BETONS
grupai. Tieši MB BETONS grupa 10 gadu laikā UPB ietvaros sasniegusi visstraujāko ekonomisko un tehnoloģisko izaugsmi.
STIKLU CENTRS ražotne Liepājā.
GADA TOP 8 | UPB | 5
NOTIKUMI
Gada nozīmīgākie notikumi
eksportā
• Tiek realizēti vai aizsākti nozīmīgi
eksporta objekti – Fredrikstadas stadions, Sandenfjord stadions Norvēģijā;
komerctelpu un daudzdzīvokļu komplekss Ostbrocentret Kopenhāgenā, Dānijā; turpinās darbs pie apjomīga projekta – universitātes Pedagogikum Upsalā,
atkritumu pārstrādes rūpnīcas Tidaholm
Brenslen, iepakojumu rūpnīcas CC Pack,
iepirkšanās centra Putten Stokholmā,
Zviedrijā; naftas platformu tehnoloģiju
rūpnīcas un tirdzniecības centra Kophollen, daudzfunkcionālā kompleksa Trim
Tower Stavangerā, Norvēģijā; daudzdzīvokļu ēkas Tryggvagata, ēku kompleksa
Nordurbakki 11-13 Īslandē un citi.
• Jaunu UPB holdinga meitas uzņēmumu izveidošana Īslandē un Dānijā.
UPB stikloto konstrukciju montāžas grupa un NCC darbu
vadītāji pie biroju ēkas Koppholen, Norvēģijā.
Biroju ēka Koppholen, Sandnes, Norvēģijā (vizualizācija).
Liekto stiklu privātmājas projekts Tronheimā, Norvēģijā.
Biroju ēka Koppholen, Sandnes, Norvēģijā.
Uģis GRĪNBERGS
Mārtiņš APINIS
UPB eksporta departamenta direktors
nozare.lv,
Makroekonomikas nozares redaktors
Pagājušais gads UPB holdingam eksporta jomā bijis ļoti veiksmīgs.
Kopš 2006.gada nogales strādā UPB
holdinga eksporta departaments, un tagad
droši var teikt, ka tā izveide ir attaisnojusies. Nozīmīga pērn bijusi arī UPB meitas
kompāniju izveide Dānijā un Īslandē.
UPB piedalījies vairākos lielos projektos ārvalstīs, klientiem piedāvājot ne tikai vienu, bet arī divu un trīs produktu grupu kompleksos
risinājumus, ieskaitot projektēšanu, transportēšanu un montāžu.
Šobrīd noslēgts līgums un uzsākta ražošana, piegāde un montāža lielākajā eksporta projektā (ap sešu miljonu eiro vērtībā) ārvalstīs UPB vēsturē – universitātes jaunā korpusa būvniecība Upsalā, Zviedrijā, kur UPB piegādā un montē metāla un dzelzsbetona
konstrukcijas.
Pagājušajā gadā esam piesaistījuši daudzus jaunus ārvalstu klientus, kā arī nostabilizējuši sadarbību ar jau esošajiem pasūtītājiem.
Prognozējam, ka šogad eksporta apjoms varētu pat dubultoties.
6 | UPB | GADA TOP 8
Laikā, kad kredītu pieejamība komercbankās samazinājusies un vietējās
būvniecības apjomi šogad, visticamāk,
kritīsies, uzņēmuma vēlme darboties
eksporta tirgos uzskatāma par veiksmīgu biznesa diversifikāciju. Pārāk cieša pieķeršanās tikai Latvijas
tirgum un ticība, ka vietējais patēriņš nemitīgi augs, ir vispārēja problēma mūsu valstī.
Ekonomiskās krīzes iespējamība prasa biznesa dažādošanu,
un būtu labi, ja to varētu darīt ar ārējo tirgu palīdzību, savukārt
uzņēmumi, kas spītīgi turēsies tikai pie realizācijas iespējām
Latvijā, nākamo pāris gadu laikā var izrādīties vislielākie zaudētāji.
Beidzot jāsaprot, ka Latvijai nebūs nekāds unikāls attīstības
modelis uz pasaules fona, un pēc tam, kad iepriekšējie gadi bija
veiksmīgi biznesa paplašināšanai tepat uz vietas, ir pēdējais
laiks meklēt tirgus nišas arī citās valstīs.
Gada nozīmīgākie notikumi UPB
ENERGY grupā
UPB ENERGY stends izstādē AGRITECHNICA 2007 Hannoverē, Vācijā.
Ēriks Hjorts
Andris PIEBALGS
UPB viceprezidents,
UPB ENERGY grupas valdes priekšsēdētājs
Latvijai jārēķinās ar to, ka naftai un
gāzei ir viens piegādātājs un alternatīvu
īpaši nav, izņemot pašu saražoto. Tātad
Latvijai savas nacionālās neatkarības
un cilvēku potenciāla izmantošanai
visprātīgāk ir ieguldīt atjaunojamās enerģijās, jo potenciāls ir,
ko pierāda kaut vai notiekošais ar biodegvielu – tikko sakārtoja likumdošanu, investīcijas pusgada laikā ir milzīgas, un
lietas attīstās. Neesmu mainījis viedokli, ka Latvijā ir milzīgas iespējas atjaunojamām enerģijām, kas pagaidām netiek
izmantotas.
2004
2005
52 milj. Ls
39 milj. Ls
68%
Saskaņā ar 2007.gada stratēģisko plānu nopietna attīstība notika visās UPB
holdinga uzņēmumu grupās. Investīcijas
eksporta attīstībā, jaunu ražotņu būvniecībā un esošo paplašināšanā 2007.
gadā ieguldīti vairāk kā 10 miljoni latu.
UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums 2007.gadā sasniedzis 78 miljonus
latu, kas ir par 48% vairāk nekā 2006.
gadā.
23 milj. Ls
Gada NOZīmīgākie finanšu rādītāji
35%
48%
2007.gads UPB ENERGY grupai bijis ļoti
nozīmīgs. Tas bija pirmais pilnas darbības
gads Vācijas uzņēmumam, kura apgrozījums
3 milj. EUR vērtējams kā ļoti labs rādītājs blīvajā Vācijas koģenerācijas staciju tirgū. Pēc
vācu inženieru dokumentācijas izveidots 21
ar biogāzi un dabasgāzi darbināms koģenerācijas staciju prototips.
Iepriekšējais bijis arī panākumu gads Liepājā ražoto koģenerācijas
staciju eksportam uz Lielbritāniju un Īriju. Energoresursu cenu pieauguma laikā koģenerācijas staciju izmantošana ir iespēja taupīt resursus, tai skaitā, finanšu. Esam gara ceļa priekšā, un pirmais posms
parāda, ka ejam pareizā virzienā.
Eiropas Komisijas
enerģētikas komisārs
2006
78 milj. Ls
• Ar dabas gāzi un biogāzi darbināmu
koģenerācijas staciju eksports klientiem
uz Lielbritāniju, Īriju un Vāciju.
• Uzņēmums UPB GmbH paplašina
servisa tīklu Vācijā – izveidojot četrus
servisa centrus un apkalpojot vairāk kā
150 servisa objektus.
• UPB ENERGY grupa, pārstāvot bioenerģijas nozari, piedalās lielākajā lauksaimniecības izstādē pasaulē AGRITECHNICA 2007 Hannoverē, Vācijā.
2007
UPB Holdinga Konsolidētā neto apgrozījuma kāpums
GADA TOP 8 | UPB | 7
Gada realizētie objekti Latvijā
2007.gadā pabeigti vai turpinās būvniecības darbi pie virknes nozīmīgu objektu
Latvijā, kā, piemēram, Užavas alus darītavas jaunais ražošanas korpuss, Talsu
2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta
halle, pilnsaliekamā dzelzsbetona tipveida daudzdzīvokļu māju komplekss Ogrē
(projekta autors – Arhitekta U.Pīlēna birojs); Madonas, Ludzas, Grobiņas sporta
halles, CSDD komplekss Madonā, aviācijas bāze Ludzā, kā arī citi objekti.
Pilnsaliekamā dzelzsbetona daudzdzīvokļu māju komplekss Mednieku ielā Ogrē.
Užavas alus darītava Ventspils rajonā.
Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halle.
GADA TOP 8 | UPB | 9
NOTIKUMI
Sandra ZELČA
UPB personāla stratēģiskās vadības un
attīstības departamenta direktore
Gada nozīmīgākie notikumi
personālvadībā
• Tiek aizsākta jauna tradīcija –
Jauno darbinieku dienas.
• UPB darbinieku skaits Latvijā un ārvalstīs pārsniedz 1600.
• Uzbūvēta pirmā 12 dzīvokļu māja
UPB holdinga speciālistiem Liepājā.
Gada nozīmīgākās atzinības
• Valsts ieņēmumu dienesta atzinība
UPB holdingam kā lielākajam nodokļu maksātājam valsts budžetā Kurzemē
2006.gadā.
• Augstas vietas vadošajos Latvijas
topos – pēc žurnāla Kapitāls (11/2007)
datiem 101 Vērtīgākais Latvijas uzņēmums UPB starp visiem uzņēmumiem ie-
Aizvadītais
gads UPB holdingam bijis ražīgs,
attīstība
turpinās, un to nodrošinājusi visa mūsu
darbinieku komanda. Esam piesaistījuši
daudzus jaunus darbiniekus. Tie ir gan
savas nozares profesionāļi ar vērā ņemamu pieredzi, gan jaunieši, kuri paralēli mācībām augstskolā UPB holdingā
apgūst praktiskas darba iemaņas. UPB
darbinieku skaits Latvijā un ārvalstīs
pārsniedz 1600.
ņem 29.vietu (uzņēmuma vērtība – 93,71
miljoni LVL), būvniecības nozarē UPB –
2.vietā.
Pēc laikraksta Dienas Bizness pielikuma TOP 500 starp Latvijas lielākajiem
uzņēmumiem 2006.gadā pēc neto apgrozījuma UPB ierindojas 86.vietā. Starp lielākajiem konsolidēto pārskatu iesniegušajiem uzņēmumiem UPB – 21.vietā. Starp
lielākajām būvniecības kompānijām UPB
– 7.vietā. Starp lielākajiem Kurzemes uzņēmumiem UPB – 6.vietā.
• Gada zelts UPB ENERGY ūdens
motosporta komandas sportistam Mārtiņam Bergholcam – 2007.gada pasaules čempiona tituls.
Par uzņēmuma izaugsmes tempiem
liecina Jauno darbinieku dienu pasākumi – 2007.gadā gandrīz 100 jaunos
darbiniekus iepazīstinājām ar UPB attīstības perspektīvām, uzņēmuma ražotnēm un objektiem. Šajā gadā turpināsim iesākto.
Personāla departamenta uzdevumi
ir cieši saistīti ar UPB holdinga attīstības plāniem. Aktīvi strādāsim pie jaunu
speciālistu piesaistīšanas gan darbam
Latvijā, gan ārvalstīs. Turpināsim investēt darbinieku mācībās un veselības
apdrošināšanā. Veicināsim to karjeras
izaugsmi, pilnveidosim motivācijas sistēmu. Runājot gan ar potenciālajiem,
gan esošajiem darbiniekiem, ar prieku
varu secināt, ka viņi ir ļoti motivēti izvēlēties UPB kā savu darba devēju.
Komandai kopvērtējumā – 1.vieta
Latvijas čempionātā, 2.vieta Baltijas
čempionātā; individuāli sportistiem trīs
1.vietas Latvijas čempionātā, trīs 1.vietas
Baltijas čempionātā, 1. un 3.vieta Eiropas čempionātā.
• Par finansiālu atbalstu Liepājas rajona
izglītības iestādēm UPB holdings nominācijā Mecenāts saņēma Draudzīgā aicinājuma fonda medaļu un goda diplomu.
Olafs
ZVEJNIEKS
žurnāla Kapitāls
galvenais redaktors
Šādi salīdzinoši
uzņēmumu
saraksti ir populāri,
bet to izveide ir
ļoti darbietilpīgs process. Tāpēc jau arī
nemaz nav tik daudz to izdevumu, kas
šādus topus veido. Mums tas prasa aptuveni pusgadu nopietna darba.
Datu vākšana un rēķināšana sākas jau
jūnijā un turpinās līdz pat septembrim.
Bet, kad informācija apkopota, pirms
publicēšanas vēlreiz viss jāpārbauda.
To, ka tas ir svarīgi arī pašiem uzņēmumiem, redzam kaut vai pēc tā, cik emocionāli tie reaģē. Žurnāla numurs, kurā
otro gadu pēc kārtas publicējām 101
Latvijas vērtīgākā uzņēmuma sarakstu,
ir pārdotākais numurs.
10 | UPB | GADA TOP 8
Ilze FREIMANE
Gada Nozīmīgākās
sabiedriskās aktivitātes
• UPB Izglītības fonda STABILITĀTE stipendiātu skaits sasniedz 76
studentus. Septembrī tika rīkota pirmā
UPB studentu diena.
• UPB sadarbībā ar Latvijas atzītākajiem māksliniekiem – Ievu Iltneri, Aiju
Zariņu, Barbaru Gaili, Jāni Mitrēvicu,
Intu Celmiņu, Helēnu Heinrihsoni,
Daci Lielo, Sandru Krastiņu, Edgaru
Vērpi, Frančesku Kirki, Ivaru Heinrihsonu un Ilzi Avotiņu, izdevis mākslas
kalendāru 2008.gadam.
• Regulāras mākslinieku personālizstādes gada garumā notika UPB izstāžu galerijā Liepājā.
• Jau otro gadu sadarbībā ar Liepājas domi tika organizēts starptautisks
festivāls AILE Jazz, kas pulcē atzītus
džeza virtuozus.
Māksliniece Barbara Gaile izstādes atklāšanā UPB galerijā.
UPB viceprezidente
Godprātīgas
darba devēju attiecības ar darba
ņēmējiem, augsta
biznesa kultūra un
ētika, atvērtība un
respekts globālām vērtībām – tās ir īpašības, kas kļuvušas par neatņemamu UPB
holdinga darbības sastāvdaļu.
Skaidri definēti mērķi un kritēriji ļauj
mērķtiecīgi realizēt dažādas sociālas
programmas kultūras, izglītības un sporta jomā. Svarīgi, lai visas šīs darbības būtu
ar abpusēju ilgtermiņa ieguvumu.
Šogad pavasarī jau trešo reizi Liepājā
notiks starptautisks festivāls AILE Jazz,
turpinās laba sadarbība ar Latvijas populārākajiem māksliniekiem, kuri regulāri savas
ekspozīcijas izstāda UPB galerijā, ar labiem
rezultātiem startē UPB ENERGY ūdens
motosporta komanda, mērķtiecīgi darbojamies izglītības jomā. Tā ir tikai daļa no mūsu
iecerēm un realizētajiem projektiem. Vienā
teikumā sakot, korporatīvā sociālā atbildība
ir labākais veids, kā uzņēmumam paust savas vērtības, principus un filosofiju.
GADA TOP 8 | UPB | 11
NUMURA TĒMA
Eksporta
kāpināšanai jākļūst
par valsts prioritāti
Roberts KĀRKLIŅŠ nozare.lv, speciāli UPB
Viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomiskās izaugsmes un attīstības stūrakmeņiem ir eksports. Pēdējos gados mūsu valsts uzņēmumi savas produkcijas eksportu ir spējuši būtiski palielināt, tomēr importa pārsvars joprojām ir
ievērojami lielāks. Lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, gan valstij, gan
uzņēmumiem daudz nopietnāk jāpievēršas citu valstu tirgu apgūšanai. Viens
no redzamākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas mērķtiecīgi strādā, lai paaugstinātu savu konkurētspēju ārvalstīs un eksporta apjomus, ir UPB holdings.
>>
12 | UPB | EKSPORTS
Produkcijas piegāde vienam no UPB eksporta projektiem – daudzdzīvokļu mājai Askheimā, Norvēģijā.
EKSPORTS | UPB | 13
NUMURA TĒMA
Eksports
ir viena no UPB holdinga stratēģiskajām
prioritātēm, un šobrīd tas nodrošina 21%
no holdinga apgrozījuma. 2006.gadā holdinga konsolidētais neto apgrozījums sasniedza 75 miljonus eiro, bet 2007.gadā
– vairāk nekā 111 miljonus eiro. UPB stratēģiskais mērķis – tuvāko trīs gadu laikā
ar darbību ārvalstu tirgos nodrošināt 40%
no holdinga kopējā apgrozījuma.
Mērķa sasniegšanai tiek pakārtota
eksporta, ražošanas, finanšu, mārketinga
un personāla politika, veicinot ražošanas
jaudu, produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanu. Holdinga uzņēmumu attīstībā katru gadu tiek investēti miljoniem latu. 2007.gadā investīcijās
ieguldīti vairāk kā 10 miljoni latu, kas
galvenokārt izlietoti eksporta attīstībai,
jaunu ražotņu būvniecībai, paplašinot un
modernizējot esošo ražotņu tīklus.
Uldis Pīlēns,
UPB holdinga
prezidents,
uzsver, ka
eksporta
palielināšanai
jākļūst par
valsts kopējo
ekonomisko prioritāti, jo tas vairos labklājību, ļaus samazināt
inflāciju un uzlabos citus valsts
ekonomiskos rādītājus.
Robežas zaudē nozīmi
U.Pīlēns skaidro, ka lēmumu par UPB
eksporta darbības aktivizēšanu savulaik
noteikuši vairāki faktori. Pirmkārt, būvniecības nozares, kurā holdinga uzņēmumi sākotnēji pārsvarā darbojušies, attīstības cikliskais raksturs. Pēc strauja kāpuma
parasti seko tirgus piesātinājums, kad celtniecības nozarē strādājošo uzņēmumu
jaudas sāk pārsniegt pieprasījumu.
Otrkārt, darbība tikai Latvijā holdinga
uzņēmumiem neļautu piemēroties citu
Eiropas Savienības valstu kompāniju darba efektivitātes un tehnoloģiju līmenim,
kas atvērtas ekonomikas apstākļos mazinātu konkurētspēju arī Latvijas tirgū.
14 | UPB | EKSPORTS
“Nacionālās robežas, ņemot vērā dažādu tirgu attīstības cikliskumu, zaudē savu
nozīmi. Ja savu ražošanas jaudu attīstību
plānotu, balstoties vienīgi uz Latvijas tirgu,
mēs īstenotu daudz piesardzīgāku investīciju politiku, tomēr tas nozīmētu daudz
mazākas iespējas vēlāk konkurēt starptautiskajā tirgū,” stāsta UPB holdinga vadītājs.
U.Pīlēns pauž pārliecību, ka uzņēmuma eksporta spēju noturēšanai augstā līmenī arī nākotnē
savlaicīgi jāievieš augstāka
tehnoloģiskā līmeņa produkti.
“Latvijas un Austrumeiropas uzņēmumi rietumu tirgū nevarēs būt mūžīgi lētākie, jo izmaksas aug. Lai konkurētu, mums jāievieš produkti, kas ir
tehnoloģiski augstvērtīgāki un kuru
cenas struktūrā darbaspēka izmaksu
līmenis vairs nav tik dominējošs, bet
būtiskākais ir kompetence. Mēs varam
būt zaudētāji, ja uz savu darbību raudzīsimies tikai nacionālā tirgus līmenī
vai uz eksportu – tikai Eiropas Savienības ietvaros. Tāpat varam būt zaudētāji
arī tad, ja savlaicīgi nebūsim ieviesuši
augstāka tehnoloģiskā līmeņa produktus citos, ārpus būvniecības esošos
sektoros. Tādēļ eksportam mēģinām
piesaistīt jaunas, inovatīvas nozares,
kas varētu nākotnē kompensēt kritumu
citos tirgus segmentos,” skaidro uzņēmuma vadītājs.
Ar skatu uz jauniem tirgiem...
Līdz šim aktīvākā UPB holdinga uzņēmumu darbība izvērsta Ziemeļvalstīs
– Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Īslandē, un pasūtījumu apjoms šajos tirgos
ar katru gadu pieaug. Palielinoties eksportējamās produkcijas daudzumam,
ārzemēs aizsākts holdinga pārstāvniecību un meitas uzņēmumu veidošanas
darbs. 2007.gadā nodibināti uzņēmumi
Dānijā un Īslandē, bet 2008.gadā tādus
plānots izveidot Norvēģijā un vairākās
citās valstīs. Pārstāvniecību un uzņēmumu izveidošana ļauj uzlabot eksporta
projektu īstenošanu un komunikāciju ar
klientiem.
Neraugoties uz panākumiem Eiropas ziemeļos, UPB paralēli strādā arī
pie citu tirgu apgūšanas. Piemēram,
UPB ENERGY grupas darbība galvenokārt saistīta ar Vāciju, Šveici, kā arī
Lielbritāniju un Īriju, savukārt būvkonstrukcijas tiek eksportētas arī uz
Lietuvu, Igauniju un Somiju. UPB holdinga nākotnes plāni saistīti arī ar austrumu virzienu, pašlaik tiek pētītas darbības iespējas Ukrainā, kas ir ļoti liels,
izejvielām un energoresursiem bagāts
tirgus.
UPB holdinga trīs galvenie eksporta virzieni ir dzelzsbetona
elementi un saliekamās konstrukcijas, metāla būvkonstrukcijas un stiklotās konstrukcijas.
Salīdzinoši nesen šīm produktu
grupām pievienojušās arī koģenerācijas stacijas.
Būtiska holdinga uzņēmumu priekšrocība ir spēja ārvalstu būvobjektiem piedāvāt kompleksu risinājumu, nodrošinot
dzelzsbetona, metāla un stikloto konstrukciju projektēšanu, ražošanu, izdevīgu
loģistiku un montāžu.
...un attīstības virzieniem
Komplekso
risinājumu
eksportu nodrošina holdinga uzņēmumi
MB BETONS grupa, RK METĀLS grupa, AILE grupa. Šo uzņēmumu eksportētās produkcijas apjomi ar katru gadu
palielinās. Piemēram, stikloto konstrukciju ražotājas AILE grupas eksporta īpatsvars kopējā apgrozījumā no 7% 2004.
gadā pieaudzis līdz 19% un 35% attiecīgi
2005.gadā un 2006.gadā. Savukārt MB
BETONS grupas dzelzsbetona eksports,
kurš aizsākās aptuveni pirms diviem gadiem, šajā laikā ievērojami palielinājies,
veidojot aptuveni ceturto daļu no holdinga kopējā eksporta.
UPB Eksporta departamenta
direktors Uģis Grīnbergs akcentē, ka daudziem holdinga uzņēmumu ražotajiem produktiem
ir labas perspektīvas palielināt
eksporta apjomus.
>> 16.lpp.
EKSPORTS | UPB | 15
NUMURA TĒMA
Piemēram, koka/alumīnija logu konstrukciju AL COM eksports veido 90–95%
no saražotā, un šobrīd produkts lielākoties
tiek piegādāts klientiem Īslandē, bet nākotnē šo konstrukciju noiets varētu palielināties arī Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā.
Viens no jaunākajiem UPB holdinga stratēģiskās attīstības virzieniem, kas paver
plašas eksporta iespējas, ir videi draudzīgu
koģenerācijas staciju projektēšana, ražoša-
Fredrikstades stadions Norvēģijā – stiklotās konstrukcijas.
Hamraborg tilts Reikjavīkā, Īslandē – metāla konstrukcijas.
na un serviss, ko nodrošina trijās valstīs –
Vācijā, Šveicē un Latvijā – strādājošie UPB
ENERGY grupas uzņēmumi.
“Alternatīvās enerģijas jeb enerģētikas
liberālās likumdošanas sektorā mēs saskatām UPB ENERGY grupas nākotni,
kā arī pietiekami lielu pievienoto vērtību,
lai tas būtu Latvijai svarīgs eksporta produkts,” pievēršanos šim darbības virzienam skaidro U.Pīlēns.
Panākumus nosaka kvalitāte
Pieaugot holdinga uzņēmumu eksporta
apjomiem, 2006.gadā tika izveidots UPB
16 | UPB | EKSPORTS
eksporta departaments. Šādas struktūras
radīšana ir palīdzējusi apvienot uzkrātās
zināšanas un pieredzi, kā arī vienkāršojusi komunikāciju gan holdingā ietilpstošo
uzņēmumu starpā, gan ar klientiem ārvalstīs. Eksporta departamenta darbība
aptver visus holdinga eksporta virzienus,
un tā darbinieki nodrošina komunikāciju
ar klientiem, seko projektu izpildes gaitai,
meklē efektīvākos loģistikas risinājumus,
Stokholmā, Zviedrijā; naftas platformu
tehnoloģiju rūpnīca un tirdzniecības
centrs Kophollen, daudzfunkcionālais
komplekss Trim Tower Stavangerā,
Norvēģijā; daudzdzīvokļu ēka Tryggvagata Īslandē un citiem.
U.Grīnbergs uzsver, ka pērn noslēgts līdz šim lielākais UPB holdinga
eksporta līgums par dzelzsbetona un
metāla konstrukciju piegādi un montāžu
Karaliskā bibliotēka Kopenhāgenā, Dānijā – dzelzsbetona konstrukcijas.
Jahtu tirdzniecības un apkopes centrs Ellingsen Reikjavīkā, Īslandē – stiklotās un metāla konstrukcijas.
strādā pie jaunu pasūtījumu saņemšanas,
piedalās starptautiskās izstādēs.
Kopš eksporta darbības uzsākšanas
UPB holdinga uzņēmumi ārvalstīs īstenojuši daudzus objektus. Ievērojamākie
2007.gadā realizētie ir Fredrikstadas
stadions, Sandenfjord stadions Norvēģijā; Dānijas Karaliskā bibliotēka,
komerctelpu un daudzdzīvokļu komplekss Ostbrocentret Kopenhāgenā, Dānijā, kā arī citi objekti. Turpinās darbs
pie tādiem objektiem kā atkritumu
pārstrādes rūpnīca Tidaholmā, Zviedrijā, iepakojumu rūpnīca CC Pack Tibro Zviedrijā, iepirkšanās centrs Putten
Upsalas universitātes jaunā korpusa Pedagogikum būvniecībai Zviedrijā. Līguma summa ir ap sešiem miljoniem eiro,
bet tuvākajā nākotnē tā varētu pieaugt, jo
objektam gaidāma arī otrā kārta.
Eksporta departamenta vadītājs akcentē, ka veiksmīgai eksporta darbībai un
jaunu pasūtījumu saņemšanai ir vairāki
priekšnoteikumi, turklāt ražojumu cena
nav noteicošais. Viņaprāt, tuvāko gadu
laikā cenas faktors eksportam uz Eiropu
kļūs arvien maznozīmīgāks, jo izlīdzinās
ar ražošanu saistītās izmaksas un pārdošanas cena jau ir ļoti tuva attiecīgo valstu
ražotāju prasītajai.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pasūtītāju izvēli
Skandināvijas valstīs palīdzējis
nosvērt par labu UPB holdinga
uzņēmumu piedāvājumam, pēc
U.Grīnberga teiktā, noteikti ir
kvalitāte.
pievienošanās Eiropas Savienībai, mūsu
valsts eksports ir diezgan ievērojami
audzis. Piemēram, saskaņā ar Eiropas
statistikas biroja Eurostat datiem 2005.
gadā Latvijas kopējais eksports veidoja
410 miljonus eiro, iepriekšējā gada rādītāju pārsniedzot par 28%. Savukārt
2006.gadā eksporta vērtība sasniedza
490 miljonus eiro, bet pieaugums bija
17% liels. Pagājušā gada deviņos mē-
Kompānijas Hydro centrālā biroja ēka Norvēģijā – stiklotās konstrukcijas.
2005.gadā imports Latvijā veidoja
690 miljonus eiro, bet 2006.gadā – jau
900 miljonus eiro, pieaugot attiecīgi par
22% un 29%. Straujš importa pieaugums
pār eksportu ir bijusi viena no Latvijas
ekonomikas īpatnībām jau kopš pagājušā
gadsimta deviņdesmito gadu sākuma.
Situācija nedaudz uzlabojās pēc
valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kad
uz strauji pieaugošā eksporta rēķina
Daudzdzīvokļu māju komplekss Brunneby-Hälla Borensbergā, Zviedrijā – dzelzsbetona konstrukcijas.
Kompānijas Prologis loģistikas centrs Zviedrijā – dzelzsbetona konstrukcijas.
Vēl būtiskas UPB priekšrocības ir holdinga uzņēmumu ražotnes, to modernās
ražošanas iekārtas un tehnoloģijas. Svarīgs faktors ir arī saražotās produkcijas
montāža un šādu darbu iepriekšējā pieredze dažādos nozīmīgos objektos.
Ārējā tirdzniecībā
dominē imports
UPB holdinga uzņēmumiem ar ārvalstu tirgu apgūšanu sokas diezgan labi, bet
kāda tad šobrīd ir Latvijas eksporta kopējā aina?
Jāatzīst, ka pēdējos gados, sevišķi pēc
nešos salīdzinājumā ar 2006.gada atbilstošo laika posmu Latvijas eksports
bija palielinājies par 23% un veidoja 440
miljonus eiro.
Lai gan Latvijas uzņēmumu
eksporta kopējā vērtība ar katru
gadu pieaug, ārējās tirdzniecības
bilance joprojām saglabājas negatīva – ievesto preču un izstrādājumu pārsvars pār eksportētajām ir diezgan ievērojams.
ārējās tirdzniecības negatīvā bilance
samazinājās, taču līdz ar pieaugošo patēriņa bumu laika posmā no 2006.gada
beigām līdz 2007.gada vidum importa
pārsvars pār eksportu svārstījās tuvu
100% atzīmei, kas nozīmē, ka Latvijā
ievesto preču vērtība faktiski divkārt
pārsniedza valsts eksporta vērtību. Īstenojot valdības noteiktos inflācijas
samazināšanas pasākumus, kas ierobežoja arī kredītlīdzekļu saņemšanas
iespējas, vērojama patēriņa pakāpeniska mazināšanās. Tas savukārt nedaudz
ļauj uzlabot arī ārējās tirdzniecības bilances rādītājus. Piemēram, 2007.gada
EKSPORTS | UPB | 17
NUMURA TĒMA
Nozīmīgākie eksporta partneri: (tūkst. latu)
Lietuva
Igaunija
Vācija
Krievija
Zviedrija
59 614
51 178
34 486
34 284
26 623
Nozīmīgākie importa partneri: (tūkst. latu)
Vācija
93 904
Lietuva
82 622
Krievija
65 649
Igaunija
51 241
Polija
44 593
Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. latu., 2007.gada novembris. Avots: LR Centrālās statistikas pārvalde.
novembrī importa pārsvars pār eksportu veidoja aptuveni 75%.
Negatīva ārējās tirdzniecības bilance
valsts ekonomikai rada vairākas nevēlamas iezīmes. Vispirms palielinās tekošā
konta deficīts, citiem vārdiem sakot, uz
ārvalstīm par importētajām precēm aizplūst krietni vairāk naudas nekā mūsu
valsts uzņēmumi saņem no savu preču
un pakalpojumu eksporta. Vērtējot pēc
šī makroekonomikas rādītāja, Latvija šobrīd ieņem vienu no augstākajām
vietām pasaulē, kas, tāpat kā straujais
inflācijas kāpums, nav uzskatāma par
valsts ekonomikas attīstībai labvēlīgu
tendenci.
Būtiski jāpalielina eksports
Iekšējā patēriņa mazināšanās, kas,
spriežot pēc jaunākajiem mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītājiem un arī
kopējām Latvijas ekonomikas attīstības
tendencēm, varētu turpināties arī 2008.
gadā, protams, ir apsveicama, jo, piebremzējoties importa pieaugumam, ārējās tirdzniecības aina uzlabojas. Tomēr
no valsts ekonomikas veselības viedokļa
šādā situācijā daudz svarīgāka par importa mazināšanos ir eksportējamās produkcijas apjomu straujāka palielināšana.
Lai šo mērķi sasniegtu, būtiski ir
vairāki faktori, piemēram, ārējā pieprasījuma pieaugums Latvijai tradicionālajās eksporta jomās, kā arī mūsu
valsts uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanās. Kā norādīts 2007.gada
vidū Latvijas Bankas veiktajā pētījumā Latvijas preču eksporta attīstības
izvērtējums: tirgus daļu analīze, tad
laikā no 2000. līdz 2006.gadam Latvijas eksporta pieaugumu aptuveni
18 | UPB | EKSPORTS
līdzīgā apmērā noteica abi šie faktori. Tomēr situācija būtiski mainījusies
2006.gadā, kad mūsu valsts uzņēmumu konkurētspēja, pretstatā iepriekšējo gadu tendencei, vairs nepieauga,
un eksporta izaugsme sasniegta, tikai
pateicoties spēcīgajam pieprasījumam
ārējos tirgos.
Viens no Latvijas uzņēmumu konkurētspējas starptautiskajos tirgos mazināšanās iemesliem ir eksportējamās
produkcijas un pakalpojumu sadārdzināšanās, ko nosaka kā vispārējā inflācija, tā arī darbaspēka, energoresursu
un citu ražošanas izmaksu pieaugums.
Latvijas Bankas eksperti secinājuši,
ka pēdējā laikā attīstība divās no trijām nozīmīgākajām Latvijas eksporta
produktu grupām – koksne un tās izstrādājumi un tekstils – nav bijusi labvēlīga. Turklāt šo produktu eksporta
attīstība raksturojama kā vāja konkurētspējas izaugsme maz perspektīvos
tirgos. Eksperti atzīst, ka pozitīvākais
attīstība scenārijs – strauji augoša konkurētspēja perspektīvos tirgos – bijis
vērojams tikai trijās Latvijas eksporta
produktu grupās: metāli un to izstrādājumi, plastmasas un to izstrādājumi,
kā arī transportlīdzekļi.
Latvijas Bankas pētījumā arī norādīts
– vairākas pazīmes liecina, ka Latvijas
preču eksporta attīstība pēdējos gados
diemžēl nav bijusi pārliecinoša. Piemēram, pēc eksporta intensitātes (eksporta
attiecības pret iekšzemes kopproduktu)
Latvija ir vienā no pēdējām vietām starp
Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Latvijā šis rādītājs vidēji no 2000.gada
līdz 2006.gadam bija 29%, bet, piemēram,
tādās valstīs kā Ungārijā, Čehijā un Slovākijā – 57–65%.
Latvijas ārējās tirdzniecības partneri, 2007.gada
novembris. Avots: Ārējās tirdzniecības statistikas daļa.
Šie dati un pašreizējā valsts
ekonomiskā situācija norāda, ka
Latvijas uzņēmumiem ir nopietni
jāstrādā pie eksporta konkurētspējas paaugstināšanas, jo no
tā būs atkarīga gan uzņēmumu,
gan arī Latvijas tālākā attīstība.
Latvijas eksporta vērtējums
Raita KARNĪTE
ekonomiste,
Latvijas ZA Ekonomikas
institūta direktore
No Latvijas viedokļa daudz labāk būtu,
ja mūsu uzņēmumi varētu eksportēt ražojumus, kas ir pēc iespējas tuvāk gala
produktam. Tādā gadījumā pievienotā
vērtība paliktu Latvijā. Tad arī peļņa tiktu izlietota mūsu valstī. Pretējā gadījumā
eksporta darbībai ir nosacīta nozīme.
Skaidrs, ka Latvijas tradicionālās
eksporta nozares ilglaicīgi nevarēs balstīt visu eksportu. Domāju, ka nākotnē
perspektīvas varētu būt dažādas pakalpojumu nozares. Vispirms tie būtu
transporta, tranzīta, loģistikas un ar
šīm jomām saistītie pakalpojumi, kurās vienīgās ir pozitīva maksājumu bilance. Tāpat par Latvijai perspektīvām
eksporta jomām nākotnē var uzskatīt
izglītības, zinātnes, ārstniecības, juridiskos un līdzīga veida pakalpojumus.
Rūpniecībā ir iedīgļi un iestrādes, un
var cerēt, ka no tiem izveidosies spēcīgi
eksportējoši uzņēmumi, taču tādu nav
daudz.
TUVPLĀNĀ
UPB industriālais parks
palīdz attīstīt eksportu
Industriālais parks Liepājā
Adrese: Pulvera ielā 22, 24, 26, 28
Teritorijas kopējā platība: 33 873 m2
Kopējais nodarbināto skaits: 189
4 modernas un ES standartiem atbilstošas ražotnes:
AILE grupas alumīnija/koka Al COM stikloto konstrukciju eksporta ražotne
AILE grupas alumīnija stikloto konstrukciju eksporta ražotne
AILe grupas stikloto konstrukciju ražotne Stiklu Centrs
UPB ENERGY grupas koģenerācijas staciju ražotne
20 | UPB | INDUSTRIĀLAIS PARKS LIEPĀJĀ
INDUSTRIĀLAIS PARKS LIEPĀJĀ | UPB | 21
TUVPLĀNĀ
UPB industriālais parks
Anda PŪCE
Kurzemes Vārds, speciāli UPB
UPB holdinga attīstītais industriālais parks Liepājā Pulvera ielā, kas aktīvi darbojas
kopš 2005.gada, devis vietu četrām mūsdienīgām ražotnēm.
Par Pulvera ielas industriālā parka izveidi un darbību izvaicājām
UPB holdinga Attīstības departamenta direktori Noru KALNU
un AILE grupas valdes locekli un ražošanas vadītāju Ingu APENĪTI.
Nora KALNA
UPB attīstības departamenta direktore
Kāpēc tika izveidots parks?
N.Kalna: Industriālā parka izveidošana blakus Liepājas ostai Pulvera ielā
pirms trim gadiem tika uzsākta, lai radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošu un
dabai draudzīgu ražošanas un noliktavu
ēku kompleksu. Parks atrodas Liepājas
brīvostas Speciālajā ekonomiskajā zonā
(SEZ), kas ir ekonomiski un ģeogrāfiski
izdevīga vieta ražošanas, ražotņu biroju
un noliktavu izvietošanai. Ja pims tam te
bija visai nepievilcīga, krūmiem aizaugusi teritorija, tad tagad šeit ir četri ražošanas korpusi (katrs 2231 m2 platībā)
ar labi attīstītu, modernu infrastruktūru
un ar visām nepieciešamajām komunikācijām nodrošināta teritorija (kopējā
platība 33873 m2).
Pulvera ielas industriālā parka attīstīšana ir 2003.gadā dibinātā SIA TAT
projekti lielākais veikums. Šis UPB hol-
dinga uzņēmums darbojas nekustamo
īpašumu, teritoriju, esošo un no jauna
būvējamo ēku apsaimniekošanas, iznomāšanas, ārvalstu investoru un vietējo
uzņēmēju piesaistīšanas, industriālo,
biznesa parku stratēģiju izstrādes un to
īstenošanas jomā.
Kādi apsvērumi noteica vietas
izvēli?
N.K.: Pulvera ielas parka priekšrocības ir atrašanās vēsturiski industriālā
rajonā pie ostas dzelzceļa sistēmas atzara blakus dzelzceļa preču stacijai un
nelielais attālums no prāmju termināla, maģistrālā tranzīta autoceļa Liepāja
– Rīga un Liepājas starptautiskās lidostas. Industriālā parka plānojumā teritorija sadalīta 5 zemes gabalos ar vienotu iekšējo transporta kustības shēmu
pa apli ar divām iebrauktuvēm, kravas
laukumiem, autostāvvietām un zaļajām
zonām.
AILE grupas ražotnēm parkā ir
liels īpatsvars.
I.Apenītis: Jā, tā tas ir. Pirmā industriālā parka korpusa izbūve tika pabeigta
2005.gada vidū. Tajā darbu uzsāka AILE
grupas alumīnija/koka stikloto konstrukciju eksporta ražotne. Pēc gada tika pabeigta otrā korpusa izbūve, un 2006.gadā
ekspluatācijā tika nodota AILE grupas
alumīnija stikloto konstrukciju ražotne.
Kā veicās ar tālāko parka
attīstību?
N.K.: Parka trešā kārta tika nodota
ekspluatācijā 2006.gada nogalē, un šajā
korpusā darbojas UPB ENERGY grupas koģenerācijas staciju ražotne. Tas ir
mūsu ilgtermiņa stratēģiskais projekts
energotehnisko iekārtu projektēšanā,
ražošanā un servisā, pamazām iekarojot savu vietu Rietumeiropas tirgū. Vie-
22 | UPB | INDUSTRIĀLAIS PARKS LIEPĀJĀ
Ingus APENĪTIS
AILE grupas valdes loceklis un ražošanas vadītājs
nā ēkā ar UPB ENERGY iekārtojies arī
UPB holdinga eksporta departaments,
kas izmanto visas parka priekšrocības,
darbojoties izvirzīto eksporta plānu sasniegšanai. Pērn tika pabeigta arī parka
ceturtā kārta un uzbūvēta AILE grupas
uzņēmuma STIKLU CENTRS stikloto
konstrukciju ražotne.
Kādas ir nākotnes ieceres?
N.K.: Turpināsim parka attīstīšanu,
uzsākot vēl neapbūvētās teritorijas labiekārtošanu, jo tur ir vieta vēl vienam
ražošanas dubultkorpusam.
Līdzīgi kā Liepājā, arī Daugavpilī plānots veidot industriālo parku, izvietojot
vienuviet dažādu UPB holdinga grupu
ražotnes. Daugavpils ir otra lielākā Latvijā pilsēta, turklāt tā atrodas pie sazarotām
dzelzceļa un sauszemes maģistrālēm, kas
savieno Latviju ar Krieviju, Baltkrieviju un
Lietuvu. Tas padara Daugavpili par starptautiska tranzīta krustpunktu.
AILE grupas alumīnija/koka AL COM stikloto konstrukciju eksporta ražotne.
AILE grupas alumīnija stikloto konstrukciju eksporta ražotne.
UPB ENERGY grupas koģenerācijas staciju ražotne.
AILE grupas stikloto konstrukciju ražotne STIKLU CENTRS.
INDUSTRIĀLAIS PARKS LIEPĀJĀ | UPB | 23
PERSONĪBA
GALVENAIS – komandas darbs
Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness, speciāli UPB
UPB Holdinga viceprezidents, AILE grupas un UPB NAMS grupas valdes priekšsēdētājs,
RK METĀLS grupas valdes loceklis Oskars MORS atzīst, ka visaugstāk cilvēkos vērtē spēju
uzņemties atbildību un drosmi atzīt savas kļūdas, bet par uzņēmuma veiksmes formulas
galvenajiem faktoriem viņš uzskata rūpīgu plānošanu un radošu komandas darbu.
24 | UPB | OSKARS MORS
Vai sekmīgai uzņēmumu vadīšanai
ir kāds nosacījums, princips?
Pamatā ir plānošana. Ir akcionāru
nosprausti stratēģiskie mērķi, un jāplāno, kā tos sasniegt. Būtībā tas notiek
duāli – kopā ar komandu plānojam, kā
šos mērķus sasniegt, bet dažkārt arī
mērķu izvirzīšana notiek pēc komandas
iniciatīvas. Jau vairāku gadu garumā holdingā rosinām cilvēkus uz pašiniciatīvu,
un pamazām tas sāk izdoties.
Vai tas nozīmē, ka katram darbiniekam ir iespējas izteikt savu viedokli, piedāvāt savus ierosinājumus?
Pavisam nesen AILE grupā man bija
saruna ar puišiem, un viņi teica – kādreiz
esot bijis viegli, jo bija kāds, kurš pasaka –
ko un kā darīt, atlika tikai izpildīt. Tagad ir
skaidrs, kas jādara uzņēmuma līmenī, bet,
kas jāveic personīgi katram, vismaz vidējā
vadības līmenī, netiek definēts.
Tas nozīmē, ka darbiniekam jābūt
ārkārtīgi lojālam, ļoti motivētam, lai
sagaidītu no viņa maksimālo atdevi?
Man liekas, tur jau slēpjas tas foršums
– tā var atraisīt cilvēkos iniciatīvu un
sekmēt radošu darbu. Tieši uzlikti rāmji
padara darbu garlaicīgu. Bet iespēja radoši strādāt arī veicina lojalitāti.
Esmu bijis pārsteigts, kā atraisās cilvēki, ja viņiem rada
iespēju, kā izpaužas drosme
uzņemties atbildību, Un tā ir tā
pirmā lieta – spēja un drosme
uzņemties atbildību. Iniciatīva
vienmēr ir tikai ar pluszīmi.
Raisās smadzeņu vētras, kolektīvas
idejas. Agrāk teica – kolektīvā atbildība ir bezatbildība. Izrādās, ne vienmēr.
Turklāt ikviena ideja šādā demokrātiskā
veidā iziet caur kolektīvo intelekta sietu,
izslēdzot kļūdas. Rezultātā uzņēmums
attīstās. Ar to jāsaprot attīstība ne tikai
skaitļu izteiksmē – apgrozījumi, peļņa,
apjomi, tirgi, bet arī – cilvēkresursu
ziņā.
Faktiski UPB nekad nav bijis tā, ka
cilvēkam ir stingri definēti darba pienākumi, rāmji – ne pa labi, ne pa kreisi. Sarežģītāk ir tad, ja atnāk cilvēks no malas,
kas pieradis pie šādas stingras kārtības.
Es tad saku – nu, ja vajag, izdomā sev
pienākumu sarakstu.
Vai tomēr kādreiz nav bijis kārdinājums atrisināt ieilgušas diskusijas,
uzsitot dūri galdā un paliekot pie
sava viedokļa?
Nenoliedzu, arī tā ir bijis. Bet pēc tam
pa lielākai daļai to esmu nožēlojis. Tātad
neesmu mācējis kaut kādā sagatavošanas posmā cilvēkiem vai nu pietiekami
izskaidrot mērķus, vai devis nepietiekami smalki iezīmētu vīziju.
Ja darbinieks kaut ko nepareizi
dara, tā ir arī mana kļūda. Es jau
varētu būt tiesnesis, mācītājs, ja
vajag, kā smejos. Varētu pateikt
– tu esi labais, tev ir taisnība,
tu – nē, tev nav taisnība – ar to
automātiski aizverot šo cilvēku
ciet uz ilgu laiku. Bet no tā nu gan
es cenšos vienmēr izvairīties.
Savukārt, ja cilvēki paši ir
nonākuši pie kādas atziņas, lēmuma, tad tam ir cits svars. Tur
rodas papildu motivācija, kas
ir vairāk nekā materiāli labumi.
Cilvēkam jāsaprot, ka viņš nav tikai kaut kāda skrūvīte mehānismā,
bet viņš var piedalīties arī radošajā
procesā – plānošanā, uzņemties
atbildību par rezultātu. Šādā veidā
arī darbinieku virzīšanās pa karjeras
kāpnēm ir loģiskāka.
Kolektīvā izvirzīšanās notiek dabiski – tas, kurš iekaro kaut kādu autoritāti, pierāda savu varēšanu. Diendienā strādājot kopā, vislabāk var iepazīt
cilvēku. Kolektīvi pieņemtais lēmums par cilvēku noteikti ir
objektīvāks. Savukārt,
ja kādam neveicas,
tad vadītājam jāskatās – varbūt cilvēks
vienkārši nav savā
vietā, un, pārceļot
viņu citur, būs pavisam citi rezultāti.
Īpašības, bez kurām
vadītājam neiztikt?
Spēja atzīt savas kļūdas ir viena
no būtiskākajām vadītāja īpašībām.
Vai arī pašam gadījušās kļūdas, kuras bijis jānožēlo?
Nožēlot – tā ir viena lieta. Pavisam cita – tās atzīt, pateikt cil-
vēkiem – man nebija taisnība! Protams,
tā ir bijis.
Ja varētu sākt visu no jauna, vai
kaut ko darītu citādi?
Nē, tādas spēlītes gan man nepatīk. Tad
jau tikpat labi varētu gribēt ar šodienu sākt
dzīvot no kāda 15 gadu vecuma. To nu es
negribētu nekādā gadījumā! Kā nodzīvot
to, kas man vēl ir priekšā – par to jādomā!
Kolektīvam jāveido alpīnistu ķēde gadījumā – ja viens paklūp. Citi notur un
iet uz priekšu.
Kas ir visgrūtākais vadītāja darbā?
Zaudēt cilvēkus. Ja kāds no komandas izkrīt – tas nozīmē, ka es kā vadītājs
esmu kaut ko palaidis garām. Aiz darbiem, aiz skriešanas neesmu pamanījis
cilvēku. Tas ir atkal jautājums par prioritātēm, kam jāvelta uzmanība vispirms.
>>
“Vadītājam nav
jābūt speciālistam visos
tehniskajos jautājumos.
Taču roka uz pulsa jātur un
jāmāk izskaidrot kopējo
mērķu vīziju.”
OSKARS MORS | UPB | 25
PERSONĪBA
“Nekādā gadījumā negribētu ar šodienas dzīves pieredzi sākt dzīvot no kāda 15 gadu vecuma,” saka Oskars Mors. “Taču tas nenozīmē kļūt par snobu, dažkārt šo dzīves pieredzi vienkārši
jāaizmirst, lai kopā ar ģimeni ļautos jautrībai.”
Kaut arī UPB holdings sen jau pāraudzis reģionāla uzņēmuma robežas un tam atvērta vai visa Eiropa, svētkos kopā ar kolēģiem un tuviniekiem vislabāk tikties dzimtajā jūras krastā. Tieši
tāpēc Oskara Mora 50.jubilejā draugi un kolēģi viņu sveica jūras malā.
Būt uzņēmumu vadītājam un veidot darbinieku komandu
ir grūti, taču Oskars Mors spēj saliedēt cilvēkus ne tikai
darbā – viņš ir arī krusttēvs 2007.gadā izveidotajai UPB
ENERGY ūdens motosporta komandai.
26 | UPB | OSKARS MORS
Latvijas nākotne atkarīga no tā, cik lielu intelektuālo potenciālu spēs uzkrāt nākamās
paaudzes. Tāpēc Liepājas 5.vidusskolas renovācija bija viens no prioritāriem objektiem UPB.
Cilvēki tātad ir pirmajā vietā. Bet
metāls, stikls, būvniecība – tās tomēr
ir atšķirīgas jomas, vai nav grūti orientēties tehnoloģiskajos procesos?
Te ir svarīga vēl viena vadītāja īpašība – ticība cilvēkiem,
elementāra uzticēšanās saviem
speciālistiem. Jo viņu profesionalitāte kādā konkrētā tehniskā jomā noteikti ir galvas tiesu
pārāka par vadītāja kompetenci.
Es taču nevaru būt speciālists dažādās
smalkās ražošanas lietās! Tāpēc uzticos
speciālistu kompetencei – pārbaudu, bet
uzticos.
Protams, ja kaut kas neiet labi, tad
kopā iedziļināmies problēmā, un dažkārt var ārkārtīgi interesantas jaunas lietas uzzināt. Taču, ja tu nespēj cilvēkiem
uzticēties, tad tu neesi labs vadītājs. Vadītāja zināšanas ir vairāk horizontālas,
speciālistiem – vertikālas, respektīvi,
dziļākas.
Holdings aug, klāt nāk jauni uzņēmumi, paplašinās darbības ģeogrāfija, vai ir darbības jomas, kuras ar laiku varētu zaudēt aktualitāti ?
Nav tādu, kuras būtu jāatmet pavisam.
Mēs cenšamies sekot līdzi visām
jaunākajām tendencēm, inovatīvām tehnoloģijām ikvienā ražotnē, lai neatpaliktu no laika.
Bet ir ļoti perspektīvas jomas,
kurās jāiet arvien dziļāk, piemēram, enerģētika.
“Laba vadītāja receptes man nav, bet princips ir – pareizās proporcijās salikt pragmatisko un emocionālo. Citādi
nevar objektīvi iejusties cita cilvēka situācijā. Sarežģīti ir
ar cilvēkiem strādāt un viņus vadīt. Tā ir milzīga vadītāja
meistarība – salikt pareizi cilvēkus kopā! “
2008.gadu prognozē kā ekonomiski
grūtu. Kā tam gatavojas UPB?
Galvenais ir orientēšanās uz eksportu
un intelektuālā potenciāla paaugstināšana. Uzņēmuma līmenī veidosim jaunu
struktūru, jo holdinga uzņēmumos strādā daudz talantīgu, labu inženieru, konstruktoru. Jāizveido patstāvīgs inženieru –
konstruktoru birojs. Holdinga uzņēmumu
vadība jāsaliedē vienotā komandā – nav
tik svarīgi, ko katrs paveicis atsevišķi, bet
– kā tas iekļaujas kopējos mērķos.
Jāpadara holdings neatkarīgs no
politiskās un ekonomiskās situācijas
valstī. Bija cerība, ka valsts attīstību var panākt caur valdības, un
parlamenta darbu. Tas nestrādā, tāpēc jādomā, kā radīt attīstības impulsu centrus valstī.
Ja valstī būs krīze, uzņēmumam
jābūt ārpusē, lai pelnītu un skolotu
bērnus, kas pārņems stafeti. Lai
noturētu cilvēkus, piesaistītu
intelektu, jādomā, kā importēt zinātniekus, nevis aizlaist
mūsu talantus pasaulē.
Mēs nezinām, kāds būs nākamais gads Eiropā, tāpēc jābūt
ļoti spēcīgai, gatavai komandai,
kas spēj reaģēt uz dažādām
situācijām. Būvniecība ir inerta
nozare, kurā kopējās ekonomiskās izmaiņas izpaužas ar
aptuveni gada nobīdi. Tāpēc var
prognozēt un, pareizi plānojot, sagatavoties paredzamajai
situācijai.
Konkurence un līdz ar to stress pieaug arī Eiropā. Bet postpadomju valstīs
ir tāda priekšrocība, ka esam pieraduši pie sarežģītām situācijām. Kad veco
Eiropas valstu ierastajā labklājībā cilvēkam gadās krīzes situācija, viņš netiek
ar to galā. Mūsu cilvēki ir daudz spējīgāki pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Līdzīgi kā pēckara paaudze Vācijā.
Mums jāmāk būvēt tikpat strauji, kā
viņi prata tajā laikā.
Tāpēc ik gadus notiek holdinga konferences, kas ir īsta smadzeņu vētra un
mērķu nospraušana gan kārtējam gadam, gan trīs un piecu gadu periodam.
“Ja ko darīt, tad darīt no visas sirds – šis princips nes labus rezultātus
gan darbā, gan atpūtā. To uzskatāmi demonstrē Oskars Mors. Un vismaz
viena viņa sirds daļiņa pavisam noteikti pieder iemīļotajam hobijam –
makšķerēšanai.”
OSKARS MORS | UPB | 27
PIEREDZE
UPB darbinieku receptes
saulainākai ziemai
Dāvids LĒVALDS
Ziema ir laiks, kad cilvēki steidz baudīt ziemas priekus, citi dodas uz dienvidu zemēm
pēc saules siltuma, bet vēl kāds nododas kultūras dzīvei. Aicinājām UPB darbiniekus
padalīties ar savu īpašo recepti ziemā, kā radīt piepildījuma sajūtu šajā gada laikā,
ko viņi iesaka darīt garos ziemas vakaros vai tumšos rītos, kā palutināt ķermeni,
sirdi un dvēseli...
Normunds DŪČIS
Inerto Materiālu servisa direktors
Viennozīmīgi, ziema ir
jāpavada pēc iespējas aktīvāk!
Vajag aizbraukt paslēpot! Tā
kā šī ziema nav īpaši bagāta
ar sniegu, tad šogad biežāk
vizinos ar motociklu,
nevis slēpēm.
Anita ANTONA
UPB finanšu departamenta direktore
Man patīk tāda īsta ziema ar sniegu. Vakaros eju uz baseinu, tad
liekas, ka vasara ir pavisam tuvu! Noteikti ieteiktu apmeklēt kādu teātra izrādi vai koncertu. Vēl ziemā esmu iecienījusi doties ceļojumos
uz siltākām zemēm. Un karstvīns! Tas noteikti palīdzēs.
Normunds KAIRIS
BŪVMEHANIZĀCIJAS direktors
Es ieteiktu brīvajā laikā atrast kādu nodarbošanos. Aiziet uz baseinu vai sporta zāli. Aizbraukt,
teiksim, pamakšķerēt. Pats cenšos pavadīt brīvo
laiku pēc iespējas aktīvāk. Aizbraucu uz mežu,
eju makšķerēt un sportoju. Reizi nedēļā spēlēju
hokeju UPB komandā. Noteikti aizbrauciet ar ģimeni kaut kur pie dabas, kaut vai uz Bernātiem
pašļūkt no kalna, kamēr ir tāda izdevība!
K
atram no mums ir savi nākotnes plāni un ieceres. Mēs cenšamies izdarīt pareizu izvēli šo plānu sasniegšanai. Izaicinājums, jaunas zināšanas un starptautiska pieredze, plašas karjeras iespējas, jauks kolektīvs un kopīgi atpūtas pasākumi
– šādu darba vidi UPB holdings piedāvā saviem darbiniekiem. Mēs ticam, ka uzņēmuma veiksmes pamatā ir veselīga
atmosfēra un darbinieku strādātprieks.
28 | UPB | RECEPTES SAULAINĀKAI ZIEMAI
Edgars TOOMS
Anda SLEŽE
UPB eksporta departamenta projektu
vadītājs
UPB biroja vadītāja
Par ziemu ir jāmāk priecāties! Jo garajos ziemas vakaros
var paspēt izdarīt to, kam parasti nav laika, piemēram, lasīt
grāmatas. Mums ir doti četri gadalaiki, un katrā no tiem var
atrast savu jaukumu. Varbūt ir īstais laiks paņemt atvaļinājumu un doties uz siltajām zemēm. Jācenšas dzīvi padarīt
krāsaināku un gaišāku. Ja man mazliet sāk apnikt ziema, tad
jāatceras, ka visas ziemas reiz beidzas un sākas pavasaris
Ziemu uztveru pozitīvi. Vienīgi
sniega varētu būt vairāk. Šogad esmu
atklājis, manuprāt, vislabāko recepti –
dodos uz ezeru, uzvelku slidas un aiziet! Nodarbojos ar distanču slidošanu.
Ziemā noteikti jāmēģina atrast laiks
ārpus darba – izklaidēm, sportiskām
aktivitātēm.
Haralds JOHANNSENS
UPB Dānijas uzņēmuma vadītājs
Aldis RĒRIHS
Dānijā, salīdzinoši ar pārējām Skandināvijas valstīm laika apstākļu ziņā
īpašu ziemas noskaņu baudīt nevar.
Arī šis gads nav izņēmums, un sniegs
šogad mūs iepriecinājis tikai vienu reizi. Ziema ir laiks, kad man ir vēlēšanās
vairāk laika pavadīt, lasot grāmatas,
dodoties pastaigās gar jūru, vakaros
apmeklējot dažādus kursus, seminārus vai kultūras pasākumus. Savukārt,
pats iecienītākais vairumam dāņu un
arī manai ģimenei ir pēc iespējas vairāk laika pavadīt
mājās ģimenes
lokā.
UPB NAMS projektu vadītājs
Ziemu vērtēju pozitīvi un noteikti ieteiktu paslēpot. Pašam arī tā lieta ļoti patīk. Bet, ja ziemā sniega ir mazāk, tad īsti
pozitīvs lādiņš varētu būt kāds ceļojums ārpus Latvijas, kaut
kur tuvāk saulei. Pats nesen ar ģimeni aizbraucu uz Ēģipti. Patīkami!
Inga MELDERE
UPB mārketinga projektu direktore
Man ziema asociējas ar patīkamām sarunām ar draugiem par dzīvi
vakarā pie lielas tējas tases ar grenadīnu vai ar aizrautīgu vakaru, spēlējot
galda spēles. Un ziema noteikti ir
laiks, kad gribas sevi un savus mīļos
vairāk palutināt un patīkami pārsteigt.
Domāju, ka dāvināšanas prieks ir
recepte, ko noteikti izmēģināt ne tikai
svētkos, bet visu gadu!
Ja vēlaties pievienoties mūsu komandai un/vai virzīties augšup pa karjeras kāpnēm, lūdzam sazināties ar UPB personāla departamentu:
Sandra Zelča, mob. tālr.26467022, [email protected], Basteja bulv. 6/1-4, Rīga;
Anija Balode, mob. tālr.29440555, [email protected], Dzintaru iela 19, Liepāja.
RECEPTES SAULAINĀKAI ZIEMAI | UPB | 29
INTERJERS UN DIZAINS
KRĀSAS, EMOCIJAS,
INTENSITĀTE
Šoreiz H&L Studija iepazīstina ar itāļu ražotāja ATLAS CONCORDE
jauno kolekciju INTENSITY - spēcīga vizuālā iedarbība, spilgtas,
gandrīz tīras krāsas lielā garenformāta flīzē 30,5x91,5 cm, astoņu toņu gamma,
bagātīgs dekoratīvo elementu klāsts ar svītrojuma un apļu elementiem.
INTENSITY kolekcijas daudzveidība ir
piemērota plašai stilistikai – atkarībā no
dizaina tendenču interpretācijas, to var
izmantot, radot ekstravaganta, minimālisma, neoromantisma vai haiteka stila
interjeru.
INTENSITY kolekcijās flīzēm ir viens for­
māts 30,5x91,5 cm, taču ļoti daudzveidīgs
ir piedāvāto dekoratīvo elementu klāsts.
Kolekcija ir domāta tiem, kuriem patīk rotaļas ar moduļiem – dažādu krāsu toņu savienošana, faktūru modelēšana – svītro­ti
dekori ar rožainām drapērijām utt., vai arī
atsevišķu dekoratīvo elementu sapludināšana vienotā veselumā, veidojot oriģinālus
un individuālus dizainus.
Plašā krāsu gamma ļauj kombinēt visneiedomājamākās salikumu variācijas. 1
Arī ražotājs palīdz sajust krāsas garšu interjerā, nodefinēdams katru krāsu vārdos
– gaišpelēkā krāsa ir tīra kā rītausma, sarkanā krāsa – patiesa kā mīlestība, zilā krāsa ir dzidra kā debesis, brūnā – eleganta kā
kakao, zaļā krāsa – svaiga kā laims, zilā –
dziļa kā jūra, oranžā krāsa ir smeldzīga kā
saulriets, bēšā – salda kā medus. Krāsas
dizainiskā nozīme var mainīties arī no flīzes un dekoratīvo elementu novietojuma
horizontāli vai vertikāli.
Iespaidīgu vizuālo efektu dod flīzes
1
30 | UPB | FLĪZES
glancētā virsma. 2 Atšķirībā no matētās
virsmas glancētā virsma ir pamanāmāka,
izteiktāka, spilgtāka un graciozāka. Kolekcijas rektificētās malas dod iespēju izmantot pēc iespējas mazāku šuvi starp flīzēm,
kas rada viengabalainības sajūtu un plašu
intensīvā toņa sajūtu. Cits jautājums, kāda
loma tai atvēlēta, jo spilgtā emalja INTENSITY kolekcijas flīzes padara spožas kā spoguli, kas lieliski der akcentam, dekorācijai
vai fonam. 5
TEXTURE tipa dekori turpina modē esošo auduma faktūras līniju. Kombinācijā ar
pamatflīzi rodas monokrāsas salikums ar
tapešu rakstu, tā radot interesantu, mājīgu
vidi.
STRIPE līnijas dekori ir vertikāli pozicionētu stilizētu līniju elements, kas rada romantisku, bezgalīgu līniju plūdumu
augšup. 3
LINE tipa dekoratīvie elementi ir precīzi
zīmētu horizontālu līniju bezgalība telpas
plašuma radīšanai. 7
Damask tipa raksts atrodams ROSE līnijā, 8 kur ar smalka grafiska zīmējuma palīdzību panākts mežģīnes efekts. Sienu vai
sienas daļu tas padara īpaši greznu, ar romantikas elpu apdvestu. Gaismas spēles
rotaļājas plaukstošajā rozes pumpurā, un
trauslā līnija, kura veido ziedlapiņu maģis-
ko apli, ir jutekliskā plaknes faktūra, kas
flīzi padara līdzvērtīgu izsmalcinātai auduma drapērijai.
Sienas gleznas iespaids rodas, izmantojot BLOOM līnijas dekoratīvos elementus.
Trīs flīžu kombinācijā stilizēti attēlota rožu
ziedēšana. Ziedu gleznas atturīgās aprises
labi saskanēs ar pārējo telpas dizainu. 4
Mozaīkas līnijas SQUARE un CIRCLE katra
paredzēta savam stilam. Jau pazīstamās
kvadrātainās SQUARE mozaīkas regulārie gabaliņi noderēs minimālisma stila interjerā,
savukārt CIRCLE 6 apaļie mozaīkas gabali radīs romantisku noskaņu un labi kombinēsies ar apļa aplikācijām citos interjera dizaina elementos.
Silto toņu INTENSITY Cocoa un Honey līnijas
flīzes telpā rada izsmalcinātas elegances
atmosfēru. Gluži kā zeltaina medus kāre,
no neliela izmēra flīžu modeļiem var tikt
veidota dekoratīva sienas apdare ēdamistabā vai virtuvē. Siltās krāsas interjeru
caurstrāvo ar omulību un medus smaržu.
Liela laukuma piesātinātu krāsu mirdzošās flīzes uzsver telpas arhitektoniskās kvalitātes. Šāda sienas apdares forma spēj radīt telpas plašuma un īpašās
gaisotnes sajūtu, kur starp ierastajām
trīs dimensijām darbojas arī ceturtā –
emocionalitāte.
2
3
4
6
5
7
8
STILS: FLĪZES | UPB | 31
INTERJERS UN DIZAINS
Laikmetīgs lifts –
tehnoloģiju un estētikas apvienojums
Dažādu veidu lifti un paceļamās iekārtas ir ikdienišķa mūsdienu ēku
funkcionalitātes nepieciešamība. faktiski tieši liftu tehnoloģiskā attīstība
ir radījusi iespēju būvēt debesskrāpjus. Būtiski, protams, izvēlēties uzticamu zīmolu
produktu, kas nepievils ekspluatācijas procesā un arī stilistiski atbildīs
ēkas raksturam. ŠTEIN LIFTI Latvijas tirgum piedāvā pilnu paceļamo iekārtu spektru.
Sadarbības partneri paceļamo iekārtu piegādei ir Eiropas vadošie ražotāji.
Liftiem ir izvirzīta vesela virkne
prasību. Pirmkārt, tiem jābūt drošiem
ekspluatācijā, otrkārt, tiem jābūt ergonomiskiem ar kompaktu tehnisko
aprīkojumu, treškārt, liftam organiski
jāiekļaujas ēkas arhitektoniskajā risinājumā. Liftu izvēli konkrētajam objektam nosaka tā trokšņu līmenis, celtspēja, kustības ātrums un ekspluatācijas
izmaksas, no kurām lielu daļu veido
elektroenerģijas patēriņš. Optimāls
kompromiss starp visiem minētajiem
faktoriem noteiks ideālo liftu katram
konkrētajam objektam.
Paceļamās iekārtas
sabiedriskām ēkām
Būvniecībai strauji attīstoties, tikpat
strauji attīstās pieprasījums pēc liftiem
RBS Skals biroju ēkā Matrožu ielā, Rīgā, ŠTEIN LIFTI.
32 | UPB | LIFTI
un paceļamajām iekārtām. Jebkura jauna
sabiedriska vai dzīvokļu ēka tiek aprīkota
ar liftiem, kuri iekaro arī privāto sektoru.
Tie tiek ierīkoti ne vien jaunbūvēs, bet arī
renovētās ēkās. Pastāv vairāki risinājumi,
kas ļauj pagājušā gadsimta sākumā būvētās
daudzdzīvokļu ēkās ierīkot mūsdienīgus
liftus. ŠTEIN LIFTI piedāvājuma klāstā ir
atbilde pat īpaši izsmalcinātam pieprasījumam pēc tehniskā izpildījuma, kvalitātes,
apjoma un dizaina – tās ir dažāda veida
paceļamās platformas ražošanas vajadzībām, kravas lifti, speciāli lifti, kas paredzēti kravas pacelšanai kopā ar pavadoni
vai lifti, kas piemēroti kravas pacēlāju pārvietošanai. Celtspēja šiem liftiem ir līdz
6 tonnām. Tirdzniecības centriem tiek piedāvāti eskalatori un pasažieru konveijeri
ar variējamām tehniskām iespējām. Atsevišķi eskalatori un pasažieru transportieri
tiek aprīkoti ar sistēmu, kas nodrošina iekārtas automātisku ieslēgšanos un izslēgšanos atkarībā no cilvēku plūsmas. Tā ir
ekonomiski pamatota tehniska nianse,
kas ļauj ievērojami samazināt iekārtas
darbībai nepieciešamās elektroenerģijas
apjomu. Eskalatoriem un pasažieru konveijeriem pieejamas visdažādākās apdares
iespējas, sākot no standarta risinājumiem
līdz apdarei ar nerūsējošo tēraudu un stiklotiem paneļiem, caur kuriem interesenti
var vērot iekārtas darbību.
Pasažieru lifti
Inovācijas pasažieru liftu ražošanas
tehnoloģijās tiek ieviestas katru gadu,
orientējoties uz augošo pieprasījumu pēc
risinājumiem maksimālam komfortam.
Lifti tiek aprīkoti ar touch screen vadības
Viesnīca Islande hotel Rīgā, ŠTEIN LIFTI.
Biroju ēka Duntes ielā, Rīgā, ŠTEIN LIFTI.
Tirdzniecības centrs RIMI Stirnu ielā, Rīgā, ŠTEIN LIFTI.
paneļiem un datorizētām vizualizācijām,
atspoguļojot jebkuru lifta darbību – durvju atvēršanu, aizvēršanu, pārvietošanos.
Ar speciālām kodu kartēm iespējams ar
liftu nokļūt tieši dzīvoklī. Šādu risinājumu ŠTEIN LIFTI ir īstenojuši dzīvojamo
ēku kompleksā Metropolia, kur speciālas
kodu kartes kalpo kā atslēga, lai lifts paceltos līdz konkrētajam dzīvoklim.
Tiek investēts risinājumos, kas paredz
samazināt liftu elektroenerģijas patēriņu
un liftu šahtu izmērus, bet nesamazinot
liftu celtspēju. Tiek izstrādāti kompaktāki
liftu piedziņas motori, saglabājot to jaudu. Pasažieru lifti tiek piedāvāti ar dažāda
veida apdari, celtspēju un kustības ātrumu. Kabīnes apdares izvēli nosaka gaume un plānoto investīciju apjoms. Lifta
sienas iespējams izgatavot no nerūsējošā
tērauda, plastikas paneļiem, cēlkokiem,
stikla. ŠTEIN LIFTI
piedāvā iespēju izvēlēties atbilstošos aksesuārus – uzstādīt
īpašu apgaismojumu,
dizaina
rokturus,
spoguļus dizainiski
neatkārtojamai lifta
kabīnei. Plašas iespējas pieejamas arī durvīm, kuru materiālu
un stilu nosaka ēkas
interjera risinājums.
Lifta platforma privātmājā, ŠTEIN LIFTI.
Panorāmas lifti
Viena no pēdējām modes tendencēm
ir panorāmas lifti no stiklotiem paneļiem – taisniem vai liektiem. Šo ekskluzīvo liftu konfigurācija ir daudzveidīga,
taču, lai nodrošinātu maksimāli plašu
redzes leņķi, lifts tiek veidots tikai no
stiklotiem paneļiem – no grīdas līdz pat
kabīnes griestiem. Šāds lifts nereti kļūst
ne vien par praktisku, bet īpaši izsmalcinātu interjera elementu. Vairāk informācijas par liftiem www.lifti.lv.
Panorāmas lifts privātmājā, ŠTEIN LIFTI.
LIFTI | UPB | 33
KULTŪRA
Helēna Heinrihsone
spilgts akcents
uz vienmuļa fona
Sandra LEJiŅA
Pašā 2007.gada nogalē UPB galerija mākslas cienītājiem sagādāja ekskluzīvu
Ziemassvētku dāvanu – gleznotājas Helēnas HEINRIHSONES personālizstādi
Piedzīvojumi, spilgtu akcentu Liepājas pelēkajā ziemā. Tie ir desmit gadu laikā
tapuši darbi, dažādi, tomēr lieliski kopā saderoši.
stādes atklāšana Liepājā pēc mākslinieces pašas atzinuma ir gan lielisks gada
noslēgums, gan iesāktā turpinājums
jaunajā gadā. Liepājas galeriju apmeklētājiem šī savukārt ir pirmā iespēja pašu
mājās redzēt H.Heinrihsones gleznas.
Spilgts un krāsains,
trausls un maigs
Māksliniece izstādes atklāšanā kopā ar mazmeitu.
Helēna HEINRIHSONE
• Dzimusi 1948.gadā
• P rofesionālā specializācija:
glezniecība, litogrāfija, akvarelis, animācija, porcelāna
apgleznojumi
• Izglītība: Jaņa Rozentāla Rīgas
Mākslas vidusskola; Latvijas
Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa
Pēc mākslinieces triumfējošā iznāciena aizvadītās vasaras vidū Rīgā (personālizstāde Sveiks, Kurmi! Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un portretu
izstāde Intimus galerijā Māksla XO) iz-
34 | UPB | GALERIJĀ
“Iedvesma nenāk pie sliņķiem,”
vaicāta, vai glezno regulāri, atbild
H.Heinrihsone. Lielajai aizvadītās vasaras personālizstādei māksliniece gatavojusies apmēram gadu, ik rītu ceļoties
sešos un strādājot. Reizēm pietiek ar
savām izjūtām, lai gūtu iedvesmu, taču
ir jābūt arī inspirācijai no ārpuses, atzīst māksliniece. Palīdz arī galerijas,
kas iedvesmo, uzaicinot radīt konkrētu
darbu kādai grupas izstādei. Pēc galerijas Māksla XO pasūtījuma, piemēram,
tapusi glezna Sazvērestība – parafrāze
par Kārļa Hūna akvareli Bērtuļa nakts
priekšvakarā.
H.Heinrihsones darbu saturs ir vispārcilvēcisks: asaras un smiekli, sāpes
un prieks, ciešanas un laime, bailes un
drosme, cildenums un nodevība, nāve
un mīlestība. Vizuāli – maskas, galvaskausi, rozes, sarkans, melns, spilgts, krāsains, bet arī trausls, maigs, rozā. Tipiski
vai netipiski latviešu glezniecībai? Tipiski vai netipiski Kubaņas kazaka meitai?
Grūti atbildēt, jo vairāk tāpēc, ka pēdējo
septiņu gadu laikā māksliniece jau izkopusi citu glezniecības manieri, kurā plakanos krāsu laukumus aizstājuši daudz
izsmalcinātākie lazējumi.
“Pašlaik esmu aizrāvusies ar Goiju,”
izstādes atklāšanā Liepājā atzina māksliniece. Bet runājot par nākotnes iecerēm:
“Gribu attīstīt kaut ko pretēju rozēm –
tādu brutālu, zvērīgu veču pusfigūras vai
tikai torsus, savienojot tos ar kalnu ainavu.” Mākslinieci iedvesmojuši Berlīnē
redzētie vācu romantiķu darbi – skaistās
ainavas, saulrieti utt., kuriem pretī viņa
nolēmusi likt kaut ko pilnīgi pretēju.
Izstāde Piedzīvojumi Liepājā
aplūkojama līdz 20. februārim.
UPB galerijā Dzintaru ielā 19, Liepājā.
“Helēnas Heinrihsones darbi ir
dziļi personiski. Gan sižetu izvēle,
gan to interpretācija sakņojas
dzīvē iegūtajā pieredzē, saskarsmē ar citām kultūrām, atvērtībā
pret pasauli un sabiedrību.”
Maruta KALNUPE
Latvijas Nacionālā
mākslas muzeja
Glezniecības kolekcijas
glabātāja.
Lai gan H.Heinrihsones personālizstāde
Liepājā aplūkojama pirmoreiz, māksliniece
atzīst, ka jūtas te kā mājās – pirms viņas
UPB galerijā savus darbus jau izstādījis dzīvesbiedrs Ivars Heinrihsons, savukārt abu
meita Anna veidojusi scenogrāfiju Liepājas
teātra izrādēm.
H.Henrihsone izstādes atklāšanā.
Ķermeņi un galvas, 2002, audekls, eļļa.
“Sarkanā man ir visaptverošākā krāsa, saturiski visdziļākā.
Sarkanā ir manu izjūtu pamatkrāsa.
Sarkanais ir tik stiprs kā tad, kad cieši samiedz acis.
Melnais – kas visu sakārto. Baltais – no kā jāuzmanās.
Un roze – absolūtā skaistuma simbols. Roze ietver sevī pilnīgi
visas krāsas un formas. Kur nu vēl saturs!”
Rožu kompozīcija I, 1998, audekls, eļļa.
Rožu kompozīcija II, 1998, audekls, eļļa.
GALERIJĀ | UPB | 35
KULTŪRA
vēl tuvāk klausītājiem
Kaspars Andersons
4.-26. aprīlis, 2008, Liepāja
www.ailejazz.lv
Šogad AILE Jazz atklās pasaules augstākās klases ģitārists – austrālietis Tomijs Emanuels, kuram visos pasaules
kontinentos uzgavilē simtiem tūkstošu
fanu. Sajūsmas vērti ir momenti, kad
viņš, būdams arī lielisks bundzinieks,
pamanās vienlaicīgi spēlēt kā ģitāru, tā
bungas.
Otra festivāla lielā zvaigzne ir Igors
Butmans, saksofonists, kurš meistarīgi
pārvalda savu instrumentu un pārsteidz
ar emocionāli piesātinātu muzicēšanu
gan kā solists, gan kā viņa vārdā nosauktā Krievijas džeza zvaigžņu orķestra līderis.
Festivālā neizpaliks arī dejai veltīts
vakars, kurā redzēsim ļoti azartisku un
profesionālu tandēmu – deju grupu
Dzirnas un čellu trio Melo M – īpaši
veidotā programmā.
Šajā gadā festivāls dosies tuvāk savam
klausītājam – džeza mūzika skanēs ne
tikai ārpus festivāla koncertzālēm dažādos Liepājas klubos, bet arī uz ielas.
Bigbendu dienā Rožu laukumā muzicēs
gan Liepājas, gan Jelgavas Big Band un
džeza orķestris no Šauļiem, kā arī izcili
solisti – Kristīne Svolkinaite (Lietuva),
atraktīvā latviešu dziedātāja Ieva Kerēvica un ģitārists Aleksandrs Vasiļenko
(Krievija).
Protams, īpašas uzmanības vērts būs
koncerts, kurā temperamentīgā afroamerikāņu
izcelsmes
dziedātāja
LaGylia Frazier kopā ar
vairākiem
skandināvu
džezmeņiem
pieredzes
bagātā zviedru diriģenta,
komponista un aranžētāja
Andersa Berglunda vadībā
uzkarsēs festivāla klausītāju emocijas un
liks sirdīm pukstēt svinga ritmos.
36 | UPB | AILE JAZZ FESTIVĀLS
Līdzās festivālam Rīgas Ritmi vai Saulkrasti Jazz Liepājā
notiekošais džeza festivāls Aile Jazz ir samērā jauna
mūzikas tradīcija Latvijā. Šogad savas pastāvēšanas
trešajā gadā festivāls no diviem koncertiem tā pirmsākumos izaudzis līdz pasākumu programmai mēneša
garumā un ieguvis stabilu klausītāju loku, kas gaida
kārtējo tikšanos ar spožākajām ārvalstu un pašmāju
džeza zvaigznēm.
Anderss BERGLUNDS, ekskluzīvā intervijā UPB
• Diriģents, orķestra vadītājs, pianists, aranžētājs, komponists, producents
• D zimis 1948.gadā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Klavieres
sācis spēlēt sešu gadu vecumā un no vienpadsmit gadiem kopā ar
Stokholmas zēnu kori devies turnejā pa Eiropu
• Ar mūziku saistīta visa A.Berglunda dzīve. Piedalījies koncertturnejās kopā ar dažādiem māksliniekiem un orķestriem, to starpā
Mike Watson, Lill Lindfors u.c.
• 1975.gadā sāk patstāvīgu brīvmākslinieka dzīvi. Kā vadītājs
strādājis ar Eirovīzijas orķestriem
• Radījis mūziku uzvedumiem un filmām, arī daudziem
A.Lindgrēnes darbiem – gan filmām, gan teātra izrādēm
• Aktīvi sadarbojies arī ar Latvijā labi pazīstamo mūziķi Robertu Velsu starptautiski augsti novērtētajā projektā Rapsodija roka stilā,
kurā simfoniskais orķestris un diriģēšana ir īpaši svarīgi
Anders Berglunds /Anders Berglund/ (no kreisās) pēc koncerta Karaliskajā Alberholā Londonā kopā ar labiem draugiem
un kolēģiem Zviedrijas populārākajā TV šovā Så ska det låta – TV šova vadītāju Pīteru Harisonu /Peter Harrysson/ un
mūziķi Robertu Velsu /Robert Welss/.
Anderss Berglunds: Mūzikai jādod pilna vaļa
Diriģējot vienu no slavenākajiem Skandināvijas orķestriem - Norčepingas Simfonisko orķestri, tā mājvietā Norčepingas koncertzālē.
Pirms viesošanās Latvijā, izmantojot
interneta iespējas, uzdevām Andersam
Berglundam dažus jautājumus.
Jūsu vizītkartē rakstīts: diriģents,
pianists, aranžētājs, komponists un
producents… Kā jūs varētu raksturot
savu profesiju, jo izskatās, ka mūzika
ir visa jūsu dzīve?
Visas manas mūzikas nozares profesijas ir savstarpēji cieši saistītas, un man ir
ārkārtīgi svarīgi spēt darboties mūzikas
vidē gan kā mūziķim, gan kā aranžētājam. Protams, profesionalitāte nerodas
vienā dienā. Tas ir intensīvs darbs. Un
ir lieliski, ja varu justies pietiekami pārliecinošs kā diriģents, pianists vai komponists. Bet, protams, attīstība nekad
neapstājas.
Daudz reižu esat diriģējis Eirovīzijas orķestri, kā arī uzstājies kā pianists dažādos televīzijas šovos. Tai
pašā laikā jūtaties kā zivs ūdenī arī
klasiskajā džezā – tātad, kā spējat panākt tik ciešu sadarbību ar Eirovīziju,
vienlaicīgi rakstot aranžējumus džeza svinga stilā?
Man jebkāda mūzika ir mūzika ar
lielo burtu, ja vien tā ir kvalitatīva un
nopietni izpildīta. Tagad esmu pametis
Eirovīzijas skatuvi, jo tur vairs nav dzīvā
orķestra. Izskatās, ka mūzika uz šīs skatuves vairs nav pats galvenais, daudz lie-
lāka nozīme ir izpildītāja apģērbam (vai
tā trūkumam). Bet, ja šis šovs cilvēkiem
sagādā prieku, kādēļ to neizbaudīt?
Pirms pāris gadiem Latvijā bija
neparasts mūzikas projekts ar nosaukumu Crossroads – albums,
kur klasiskā mūzika savijās ar džezu. Tas baudīja lielu popularitāti.
Atcerējos jūsu izteicienu: Mūzikai jādod pilna vaļa neatkarīgi no
žanra. Vai šo apgalvojumu varētu
uzskatīt par raksturīgu iezīmi jūsu
muzikālajā filosofijā?
Noteikti! Bahs, Mocarts, Sinatra – tie
visi ļauj vaļu pilnīgai brīvībai mūzikā,
žanrs nav tik svarīgs. Būtiska ir mūzikas
izjūta un aizrautība, kā arī klausītāju atbalsts un līdzi jušana.
Jūs esat pazīstams arī ar saviem
jauninājumiem. Viens no tiem saucas
hoover illusion (putekļusūcēja ilūzija), kad simfoniskais orķestris skan
kā putekļusūcējs. Kā pie tā nonācāt?
Es neteiktu, ka esmu liels novators,
tomēr man patīk izaicinājumi, un ir taču
tik interesanti eksperimentēt ar orķestra
instrumentiem. Minēto kompozīciju uzrakstīju Zviedrijas Radio simfoniskajam
orķestrim un dziedātājam Bjornam Skifam komiskai pantonīmai par kāda vīra
un sievas cīniņu ap televizoru, noskaidrojot, kādu programmu skatīties sestdienas vakarā… Mūzikas instrumenti
un profesionāli mūziķi paver visplašākās
iespējas. Kas ir teicis, ka jāapstājas pie
sasniegtā? Vienmēr var iet vēl tālāk.
Šī nebūs jūsu pirmā reize Latvijā un
Liepājā. Jau esat diriģējis Liepājas simfonisko orķestri kopā ar Robertu Velsu
viņa projektā Rhapsody in Rock. Kāds
iespaids palika par Latvijas mūziķiem
un klausītājiem?
Ar labi izglītotajiem un pret visiem
mūzikas žanriem atvērtajiem Latvijas
mūziķiem ir prieks strādāt. Latvija ir
zeme, kur labu mūziku vienmēr novērtē.
Un par to ir patiess prieks.
Zinām, ka šoreiz festivālā AILE Jazz
uzstāsities ar Magnusa Johansona
kvartetu, Anti Sarpilas Swing Band un
La Gaylia Frazier. Ko jūs domājat par
šiem mūziķiem, un kāda ir iepriekšējās sadarbības pieredze ar viņiem?
Patiešām ar nepacietību gaidu jauno
tikšanos ar Latvijas mūziķiem un iespēju
iepazīstināt viņus ar LaGaylia Frazier, šo
brīnišķīgo izpildītāju. Ar lepnumu atvedīšu sev līdz dažus pieredzējušus mūziķus no Zviedrijas, un kopā mēs spēlēsim
svinga mūziku. Esmu pārliecināts, ka tas
būs tā vērts. Mūzikai jādod pilna vaļa, es
vienmēr saku. Un to mēs arī darīsim.
Dzirdēts, ka atsevišķās reizēs pats
arī dziedat izrādēs. Kam jānotiek, lai
jūs sāktu dziedāt?
Tik pajautājiet man (smejas)!
AILE JAZZ FESTIVĀLS | UPB | 37
CEĻĀ
ITĀLIJA – MŪŽAM PIEVILCĪGĀ ZEME
Itālija ir Eiropas līdere flīžu ražošanā, tāpēc nav nejaušība, ka H&L studijas piegādātāji ir arī no Itālijas. H&L studijas direktors Ģirts KLAIŠIS ik gadu dodas uz itāļu
rīkotajām izstādēm un prezentācijām. Galvenās aktivitātes notiek Boloņas apgabalā, bet, pateicoties sadarbības partneriem, Ģirtam katru gadu
ir iespēja iepazīt arvien jaunu Itālijas daļu.
Dāvids Lēvalds
Valsts platība: 301 323 km2
Iedzīvotāju skaits: 57 777 000
Iekārta:
parlamentāra republika
Galvaspilsēta:
Roma (2,6 milj.iedz.)
Lielākās pilsētas: Milāna (4,3 milj.
iedz.), Neapole (3,6 milj.iedz.),
Turīna (1,5 milj. iedz.), Florence,
Boloņa, Dženova
Reliģija: katoļu (90%) u.c.
Ko der zināt par itāļiem
• i tāļi fano par futbolu
un pirmo formulu
• v iņiem nepatīk čigāni
un viesstrādnieki,
jo tiem ir zagļu slava
• Itālijā sievietes tiek vērtētas
augstāk nekā citur Eiropā
• i tāļiem ģimene un tradīcijas
ir pirmajā vietā
Toskānas panorāma.
38 | UPB | ITĀLIJA
Katram savu Itāliju
Parasti, kad domājam par Itāliju, prātā
nāk Roma ar savu seno vēsturi, Kolizejs,
Pizas tornis un itāļu populārākais ēdiens
– pasta. Taču tas ir vienpusīgs skatījums
uz šo kontrastu pilno zemi, kas spēj apmierināt pat visprasīgāko ceļotāju vēlmes. Tā ir piemērota gan ekotūristam un
mākslas mīļotājam, gan arī vienkāršam
tūristam. Lai gan tā pieder siltajām zemēm, ziemā tur iespējams arī slēpot.
Itāliju, tāpat kā itāļus, ir jāiepazīst. To
nevar izdarīt, pavadot nedēļas nogali,
nedēļu vai divas kādā no Itālijas pilsētām. Šī zeme ir jāapceļo, jāizjūt katra apgabala savdabība un unikalitāte. Atliek
vienīgi novēlēt – katram savu Itāliju!
Toskāna – tīrība un vācu seriāli
Ja kontrastā nogurumam no ikdienas darba spriedzes gribas pabūt tur,
kur lielāks svars dabai, kur var nogaršot
kādu no pasaules supervīniem – Tignanello, Masseto, Ornellaia, Sassikaia
u.c., tad Toskāna ir īstā vieta. Izslavēts
ar savu tīrību un ainavas vērtībām, šis
reģions ir kā noklāts ar maziem ciematiņiem, vīnogu plantācijām, tas paliek
atmiņā ar romantiskiem vīna pagrabiņiem un garšīgiem sieriem. Tūrisms tur
ir augstā līmenī, un cilvēki – laipni un
atsaucīgi. Pašu itāļu gan tur nemaz nav
tik daudz. Šo Itālijas daļu biezā slānī
apdzīvo vācieši, kuri to ļoti iecienījuši.
Ne velti liela daļa vācu seriālu tiek filmēti tieši Toskānā.
Sicīlija nav Itālija
Tā uzskata paši sicīlieši. Daļēji tam
var piekrist, jo atšķirībā no Toskānas
šeit daba ir daudz nabadzīgāka un cilvēki noslēgtāki. Sicīlija atrodas tikai trīs
kilometrus no pašas Itālijas jeb Kalabrijas pussalas un 160 km attālumā no
Ceļot
• a r lidmašīnu –
sākot no LVL 29 ar AirBaltic
• a r auto
(īrētu vai savējo)
Privāta pludmale pie vienas no Sardīnijas viesnīcām.
H&L STUDIJAS direktors Ģirts Klaišis vienā no skaistākajiem jūras līčiem Itālijā –
Puglijas apgabala Monte Barone dabas parkā pie Adrijas jūras.
Āfrikas krastiem. Šeit lielā daudzumā
tiek audzētas olīvas. Sicīlieši stingri
pieturas pie tradīcijām un nelabprāt
runā angliski. Sicīlijas galvaspilsēta
un lielākā pilsēta ir feniķiešu celtā Palermo, kas bagāta ar daudzu gadsimtu
un stilu arhitektūras pieminekļiem, jo
pilsēta bijusi dažādu kultūru (rietumu,
Bizantijas, arābu) ietekmē. Vērtīga ir
Palermo normāņu arhitektūra. Palermo
dēvē arī par mafijas galvaspilsētu. Izslavētā sicīliešu mafija gan lēnām zaudē
savu ietekmi.
Interesanti!
• i tāļiem nav pieņemts aicināt
ciemiņus mājās, visi saieti
notiek krodziņos
• r estorānos oficianti
ir tikai vīrieši
• i tāļi fano par
latviešu sievietēm
• precēšanās vecums –
ap 30 gadiem
Sardīnija – tūristu paradīze
Sala, kurā var sastapt slavenības, miljonārus un izbaudīt visas ekstras, ko tūrisma nozare jebkad izdomājusi. Tā ir
vieta, kas īpaši pielāgota tūristiem. Sardīnija ir dārga un ne visiem pa kabatai,
bet vilties tā noteikti neliek nevienam.
Pasakainās ainavas, sarkana granīta klintis un skaistās pludmales, baltas smiltis
un tīrs gaiss. Ko gan vēl var vēlēties...
Laikam vienīgi – zemākas cenas.
Puglija
Pēdējais brauciens Ģirtam bija uz
Puglijas apgabalu, kas atrodas pie Adrijas jūras pašā Itālijas zābaka piesītī. Vieta, kura tūristiem ir mazāk pazīstama,
Ģirtam šķita vispievilcīgākā. Nepieradināta daba, klintis, debeszils ūdens. Puglija piesaista tieši ar to. Lai to apskatītu,
vislabāk izīrēt laivu un braukt gar klinšaino krastu, baudot ainavu. Ģirtam
ar savu kompāniju gadījās piestrādāt arī par glābē-
Braucot ar laivu, jāuzmanās no zemūdens klintīm, bet šo
nevarēja nepamanīt.
jiem. Kāds vāciešu pāris bija iebraucis
ar motorlaivu vienā no piekrastes alām,
kur gadījies salauzt dzenskrūvi. Pamanījuši vāciešu nelaimi, letiņi devās palīgā
un veiksmīgi izvilka tos krastā.
>>
Ko atvest mājās
• pastu – makaronus
• k afijas receptes
• daudz fotogrāfiju
• v īnu
• s ieru, žāvēto gaļu
• Ferrari auto modelīti
ITĀLIJA | UPB | 39
CEĻĀ
Café Borgia
(1 krūze)
100 ml piena; 2 ēd. karotes
pūdercukura ar šokolādes
skaidiņām; 100 ml stipras,
karstas kafijas; 25 ml putukrējuma; 2 šķipsnas vaniļas cukura
ar īstu vaniļu; apelsīna miziņa.
Sajaukt pienu ar pūdercukuru,
uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai un ieliet krūzē. Pieliet
kafiju. Saputot putukrējumu
ar vaniļas cukuru un iecilāt to
dzērienā. Pārkaisīt ar rīvētu
apelsīna miziņu.
Sicīlijas piekraste.
Itāļu virtuve –
pastu ar ķirbjiem vai gaļu?
Par itāļu virtuvi laikam nevienam nav
jāstāsta. Itāļu vizītkarte ir itāļu makaroni, siers un vīni. Tie ir visdažādākie. Katrā apgabalā pildījums var atšķirties – no
gaļas līdz pat ķirbjiem. Itāļi noteikti nav
nekāds piemērs svara vērotājiem. Viņi
Mazpilsēta Puglijā.
40 | UPB | ITĀLIJA
vienā maltītē uz galda var likt pat līdz
15 dažādiem ēdieniem. Lielā cieņā ir arī
dārzeņu salāti ar olīveļļu.
Tradicionāli ēdienreize bez vīna nav
iedomājama. Tāpat viņiem ir sava izpratne par dzērienu ar nosaukumu – kafija. Ja
vidējais latvietis pazīst parastu kafiju, kafiju ar pienu un kafiju ar cukuru, tad itāļi
ar to neaprobežojas. Viņus var uzskatīt
par īstiem kafijas guru. Viņi kafiju nelieto
maltītes laikā, tās dzeršanai tiek atvēlēts
atsevišķs laiks. Ne velti kafijas ražotāji
rīko speciālus kursus, kur jāapgūst itāļu
kafijas tradīciju pamati, īsta itāļu espresso
crema pagatavošana, pareiza itāļu kafijas
dzeršana.
CEĻOJUMS | UPB | 41
Vīns
VĪNA STUDIJA
Foto - Imants Ķīkulis
Starp Veco un
Jauno pasauli
Signe ŠĒNFELDE
žurnāla
Labu Apetīti
galvenā redaktore,
speciāli UPB
Dalījums Vecajā un Jaunajā pasaulē
vīnzinībā pastāv tikai gadus trīsdesmit, kad
Eiropā sāka parādīties vīni no Austrālijas,
Kalifornijas, Čīles, Argentīnas un Dienvidāfrikas. Sākumā eiropieši šos vīnus ierindoja
eksotikas sarakstā līdzās ķenguru steikiem,
taču nebija ilgi jāgaida, līdz vīnu pasaule
“nekad vairs nebūs tāda, kāda bija”. Jaunās
pasaules vīni iekaroja ar... cenu, jo Eiropas
jaunā paaudze ir mācīta rēķināt, un, grozies
kā gribi, Čīles, Argentīnas un Dienvidāfrikas vīni ir labākais piedāvājums, runājot par
kvalitātes atbilstību cenai.
Vecās pasaules tradīcijas
Francija gadu desmitiem bijusi lielākā
vīna ražotāja Eiropā un arī toņa noteicēja.
Bordo reģionā darītais vīns no slavenajiem
un dārgajiem vīna dārziem joprojām daiļrunīgi vēsta par franču vīna darīšanas filosofiju, kas balstās pārliecībā, ka labs vīns
var tapt vienīgi no izcilu vīna dārzu augļiem (svarīga ir atrašanā vieta upes ielejā
vai kalna nogāzē, kas nosaka mikroklimatu, tostarp augsnes sastāvu), muižā (īpašumā, ciematā), kas sevi pierādījis gadu desmitiem, bet labāk – gadu simtiem.
Tas nozīmē, ka lielākā loma vīnogu tapšanā par vīnu pienākas Dieviņam, jo, piemēram, vīnogulāju laistīšana karstā vasarā
nav pieļaujama: vīnogām jānobriest apstākļos, kādus sarūpējusi Māte Daba.
Februāra beigās Čīlē sāk Chardonnay, balto vīnogu, novākšanu. Ražas svētki turpinās līdz maijam.
Francijā šajā laikā vīnogulāji briedina pumpurus
un ver pirmās lapas. Čīlē vīnu rada cilvēks –
vīnkopis un vīndaris, Francijā – teruā
(no franču – terroir – mikroklimats, īpašuma
vērtība un vārds, tradīcijas). Tās ir tikai divas no
Lielā Barjerrifa klintīm, kas vīnu pasauli sadala
Vecajā un Jaunajā.
Ne visur, kur spēj augt vīnogulāji, var
izlolot vīnogu ražu, no kuras radīt
garšā izcilu vīnu. Tādu ideālu vietu
uz pasaules nemaz nav tik daudz, un
98% no tām jau aizņemtas.
Vairums vietās ir par aukstu un slapju (Latvijā, Norvēģijā, Brazīlijā), daudzās par karstu (Āfrikā, Āzijā, Austrālijā, daudzviet Latīņamerikā), citur neder
augsne (tai jābūt pietiekami trūcīgai, jo
vīnakokam ir pamatīgi jāmokās, lai dotu
labu ražu). Tā sanācis, ka vīnam labvēlīgi
ir tikai daži reģioni Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Portugālē, daudz mazāk Austrijā, Bulgārijā, Ungārijā, Gruzijā. Taču
arī tur dzimušajām ogām jānoiet ilgs ceļš,
līdz skābenā sula pārtop izcilā, garšās un
aromātos niansētā elegantā dzērienā.
Tas panākams, vīnu vai vīnu kupāžu
(jaukumu) vairākus gadus nogatavinot
ozola mucās un pēc tam vēl izturot pudelēs. Vīna nobriešanas process ir vislabākais raksturotājs sakāmvārdam, ka
laiks ir nauda.
Visi šie apstākļi nosaka Francijas vīndaru stingro pārliecību, ka labs vīns nevar būt daudz un tas nevar būt lēts, kam
pievienojas vairums Itālijas, Spānijas un
Vācijas amata brāļi.
Jaunās pasaules sapņi
Jaunajā pasaulē pēc tikko minētajiem kritērijiem vīnogulājiem nav ko
meklēt, jo ir pārāk karsts un sauss un
ar salnām un miglām arī ir, kā ir. Taču
tur ir daudz vietas (Grūti salīdzināt
42 | UPB | STARP VECO UN JAUNO PASAULI
vērtīgākos, bieži tikai hektāru lielos,
Francijas vai Itālijas vīna dārzus ar,
piemēram, Čīles simtiem hektāru plašajām plantācijām!) un cilvēku, kuriem
vajadzīgs darbs. Tāpēc, ņemot talkā
sasniegumus apūdeņošanas jomā, vairums Jaunās pasaules vīna dārzu tiek
laistīti. Un, tā kā ziemas tur ir maigākas un saule dzīvelīgāka, vīnogas
ir daudz ražīgākas. Turklāt turienes
cilvēka uzlabotais teruā gādā, lai vīni
nogatavotos ātrāk nekā Eiropā.
Lomu, kāda atvēlēta Jaunās pasaules vīndarim, var pielīdzināt Lielajam
Radītājam, jo tikai no viņa idejām,
drosmes un pārliecības (uz Māti Dabu
paļauties nedrīkst), vīns kļūs par labu
eksporta preci, pēc kā veikalā roku,
iespējams, pasniegs pat gados jauns
francūzis.
To visu sarēķinot – Jaunā pasaulē tapušais vīns ir labs bizness. Turklāt tas
kļūst jo gadu, jo labāks, jo – kurš gan tur
nodarbojas ar vīnu? Ne jau iedzimtie,
bet ienācēji no Eiropas, turklāt no varenākajām vīna muižām un naudīgākajām
dinastijām. Piemēram, vīna dārzus Čīlē
iegādājās barons Filips Rotšilds. Savukārt, Argentīnas un Austrālijas vīnu biznesā ir daudz vīndaru ar vāciskiem uzvārdiem, kuri zina, ar ko iekarot Vecās
pasaules dzīves baudītāju sirdis.
Starp ģeogrāfiju un agronomiju
Būtiskākās atšķirības, ar ko sastopas
ikviens pircējs, stāvot pie vīna plaukta,
ir uzraksts uz etiķetes. Vecās pasaules,
bet galvenokārt Francijas vīnu etiķetes
veiksmīgi spēj atšifrēt tie, kuri skolā nopietni mācījušies ģeogrāfiju, jo uz etiķetes rakstīta nevis vīnogu šķirne, bet gan
vīna izcelsmes vieta, piemēram, vīna
muiža vai ciems. Pārējo – no kādas vīnogu šķirnes, cik ilgi izturēts u.c. informāciju vienkārši jāzina (vai jācer, ka izlasīsi
uzlīmītē pudeles otrā pusē). Jo šablī ir
šablī, tas jāzina visiem, tāpēc skaidrojums, ka Chablis darīts no šardonē šķirnes vīnogām Burgundijā, ir lieks. Uz
pircēju tas atstāj divejādu iespaidu: vieni
atmet ar roku, jo arī pārdevēji šajā jautājumā visbiežāk nav kompetenti vai tieši
otrādi – savdabīgā krustvārdu mīkla liek
ķerties pie grāmatām.
Jaunās pasaules vīna pudeles etiķete ir
daudz lakoniskāka – ražotājs, vīnogu šķirne un ražas gads. Šo sistēmu izdomāja kāds
Kalifornijas žurnālists, kurš vairs nespēja
orientēties sarežģītajā īpašumu un Eiropai
raksturīgo klasisko vīnu nosaukumu jūklī.
Tomēr vecās Eiropas etiķete provocē uz
tālākizglītošanos.
Ko nozīme AC, AOC un Vin de Pays?
Ārkārtīgi stingrā un sarežģītā Francijas vīna likumdošana ir apstiprinājusi
vairāku līmeņu klasifikācijas sistēmu Appellation Controlee, kas gan pati par sevi
negarantē to, ka pudelē ir izcils vīns, bet
norāda, ka tas izgatavots likumā noteiktā
kārtībā. Arī Itālijā ir līdzīga likumdošana,
taču itāļi to mēdz arī interpretēt, nemaz
nerunājot par spāņiem.
Jaunajā pasaulē nav tik nopietnas likumdošanas, un, ja uz pudeles ir tamlīdzīgas atzīmes, drīzāk tā ir uzņēmēja
vēlme, nevis uzraugošās institūcijas
prasība. Taču visu nosaka nauda, ja eiropietis Jaunās pasaules vīnos vilsies, viņš
vienkārši tos nepirks, bet vai tas ir turienes uzņēmēju interesēs?
Uz Eiropas vīna etiķetēm būtiska norāde ir kvalitātes kategorija, par ko liecina dažādu burtu kombinācijās izteiktas
abriviatūras.
• Francijā atzīme uz pudeles etiķetes
Appellation Controllee (saīsinājumā AC
vai AOC) norāda par augstākās kvalitātes kategoriju. Apelācijas kontrole garantē vīna ğeogrāfisko izcelsmi, vīnogu
šķirni, informē par vīna dārzu un vīna
darīšanu. Vin Delimite de Qualite Superior (VDQS) jau ir zemākas kategorijas
vīns, tad seko Vin de Pays (augstas kvalitātes galda vīns) un Vin de Table (vienkāršs galda vīns).
• Itālijas kvalitātes kategorijas garants
ir Denominazione di Origine Controllata e Garantita (DOCG) – ekvivalents
Francijas AC vai AOC. Denominazione
di Origine Controllata (DOC) garantē
vienīgi vīna izcelsmes reğionu, izmantotās vīnogas un darīšanas metodi. Indicazione Geografica Tipica (IGT) – tikai
vīna ğeogrāfisko izcelsmes vietu. Vino da
Tavola – parasts galda vīns, kas gatavots
atbilstoši DOCG vai DOC prasībām.
• Spānijā augstākās kvalitātes vīnu etiķeti rotā uzraksts Denoninacion de Ori­gen
Calificada (DOCa) – franču un itā­liešu
ekvivalentiem atbilst gan tikai Rjo­has apgabalā darītie vīni. Deno­mi­na­­cion de Origen (DO) ir labas kvalitātes vīni, atbilst AC
līmenim. Tālāk seko Vino de la Tierra un
Vino de Mesa.
Vīna darītavas
nosaukums
Jaunā vīna pasaule Dienvidāfrikā Laborie vīna darītava ar
vīna dārziem Parlā.
Jaunās vīna pasaules vīna nogatavināšana
ozolkoka mucās KWV vīna darītavā Dienvidāfrika.
Izcelsmes vietas
apzīmējums
Kvalitātes apzīmējums
Tilpums
Norāde,
ka pildīts vīna darītavā
ES atbilstoša mērvienība
Alkohola saturs
Ražošanas gads
Izcelsmes valsts
Vīna etiķetes atšifrējums.
Uzņēmums,
kas pilda pudelē
Vecās vīna pasaules pils Chateau du Grand Mouëys
ar vīna dārziem Bordo reģionā Francijā.
STARP VECO UN JAUNO PASAULI | UPB | 43
FOTOSTĀSTS
MĀKSLA EKSKLUZĪVĀ KALENDĀRĀ
Sandra LEJIŅA
Decembrī UPB pārstāvniecībā Rīgā tika prezentēts holdinga izdotais mākslas kalendārs 2008.gadam
Mākslinieki Ieva ILTNERE, Aija ZARIŅA, Barbara GAILE, Jānis MITRĒVICS,
Inta CELMIŅA, Helēna HEINRIHSONE, Dace LIELĀ, Sandra KRASTIŅA,
Edgars VĒRPE, Frančeska KIRKE, Ivars HEINRIHSONS un Ilze AVOTIŅA ar saviem darbiem tagad pārstāvēti
mākslas kalendārā, ko klajā laidusi kompānija UPB, kuras galerijā Liepājā pēdējos
trīs gados regulāri notikušas šo mākslinieku personālizstādes. Līdzās gleznu reprodukcijām kalendārā kopā ar Jāņa DEINATA, Normunda BRASLIŅA un Armanda
LĀČA fotogrāfijām rodamas mākslas zinātnieces Laimas SLAVAS sarunas ar katru no māksliniekiem. Viņa saka: “Atzīstami,
ka UPB veidotā latviešu mākslas kolekcija
tagad būs pieejama plašākām aprindām,
šis kalendārs pats par sevi ir laba mākslas
darbu kolekcija”.
Kā kalendāra atvēršanas prezentācijā uzsvēra UPB prezidents Uldis PĪLĒNS, tas izdots, lai popularizētu un atbalstītu
mūsdienu latviešu mākslu.
Mākslinieki, kas līdz šim UPB galerijā viesojās pa vienam,
holdinga Rīgas pārstāvniecībā beidzot sapulcināti visi kopā.
Kalendāru varēja padarīt vēl īpašāku, saņemot autogrāfus
no darbu autoriem, arī no mākslinieces Frančeskas KIRKES.
Māksliniece Ieva ILTNERE dalās mākslas pasniegšanas noslēpumos ar VĪNA STUDIJAS direktoru Valtu GRĪNBERGU.
Pie vīna glāzes raisās omulīgas sarunas māksliniekiem Edgaram
VĒRPEM (pa kreisi), Intai CELMIŅAI, Edvardam GRŪBEM
un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai LĀCEI.
Māksliniece Helēna HEINRIHSONE (no labās) uzskata,
ka daudzi izdod kalendārus, bet neviens no tiem nav
bijis tādā līmenī, kā šis. Gandarītas arī mākslinieces Ilze
AVOTIŅA un Kristīne Luīze AVOTIŅA.
“Kā jūtas manas zivis?” par savu mākslas darbu kolekciju
UPB GmbH Berlīnes birojā UPB viceprezidentei Ilzei FREIMANEI
vaicā mākslinieks Edgars VĒRPE.
44 | UPB | MĀKSLAS KALENDĀRS
Janvāris 2008 | UPB | 45
BRĪVAM BRĪDIM
KONKURSS
Izvēlieties vienu atbildes variantu!
Pareizās atbildes atrodamas šajā žurnālā ietvertajos materiālos. Par katru pareizo atbildi – 1 punkts.
Uzvarēs dalībnieks ar lielāko punktu skaitu (ja tādi būs vairāki, veiksmīgāko noteiks izloze).
UZVARĒTĀJAM – DĀVANU KARTE 50 Ls VĒRTĪBĀ no VĪNA STUDIJAS
Uzvarētājs tiks publicēts nākamajā UPB žurnālā.
Atbildes ar norādi Konkurss iesūtīt līdz š.g.15.martam:
AS UPB, Basteja bulvāris 6/1-4, Rīga, LV-1050 vai uz e-pastu: [email protected]
Vēlam veiksmi!
1.Līdz šim lielākais UPB holdinga noslēgtais eksporta līgums ir par –
Upsalas
Latvijas
Hamburgas
Šveices Universitātes jaunā korpusa būvniecību.
2.Māksliniecei H.Heinrihsonei absolūtā skaistuma simbols ir –
saule
roze
jūra
nakts.
3.Anderss Berglunds radījis mūziku daudziem –
A.Čaka
M.Stārastes
O.Vācieša
A.Lindgrēnes darbiem.
4.Trešā lielākā pilsēta Itālijā pēc iedzīvotāju skaita –
Milāna
Turīna
Neapole
Florence.
5.Kas ģeogrāfiski nošķir Jauno un Veco vīnu pasauli –
Etnas vulkāns
Lielās Barjerrifa klintis
Kraukļa aiza
Fishriver kanjons.
6.UPB holdinga Liepājas Industriālā parka kopējā platība ir –
33 873
18 302
50 011
38 337 m2.
Jūsu vārds, uzvārds_ ____________________________________________________
Tālruņa numurs________________________________________________________
46 | UPB | VĪNA STUDIJA
Paldies visiem 202 dalībniekiem no dažādām Latvijas pilsētām, kuri piedalījās iepriekšējā UPB konkursā. Uz konkursa jautājumiem
pareizi atbildēja 77% dalībnieku.
Izlozes kārtībā par konkursa uzvarētāju kļuva Inese Rutka no Ventspils un balvā saņēma
NOKIA mobilo telefonu (attēlā). Mums bija
prieks, ka vairāki dalībnieki ne tikai pareizi atbildēja uz konkursa jautājumiem, bet arī īpaši
bija noformējuši atbildes. Par oriģinālākajiem
atbilžu noformējumiem UPB veicināšanas
balvas saņēma Felonija Dūša no Jelgavas, Inta
Granta no Saldus, Jāzeps Pastars no Rēzeknes,
Modra Meijere un Antra Šķēle no Ventspils,
Rita Beitmane un Līga Jankēvica no Liepājas,
Gunta Konopļeva no Grobiņas un Rudīte Bērziņa no Vērgales Liepājas rajonā.
Kuri no sekojošajiem faktoriem
Jums ir vissvarīgākie,
kontaktējoties ar cilvēkiem?
Vīrieši
Sievietes
15%
23%
21%
21%
26%
25%
75%
58%
71%
74%
54%
46%
21%
25%
Krustvārdu mīkla
14%
8%
ANEKDOTES
Kāds vīrietis, iepazinies ar jauku sievieti,
saka viņai:
-Gribi, lai mēs braucam ar lielu limuzīnu, kam ir personīgais šoferis?
Sieviete:
-Jā, gribu, ļoti!
Vīrietis:
-Tad sagaidīsim autobusu.
-Cietušais, vai jūs atpazīstat apsūdzētajā
jūsu auto zagli?
-Zināt, pēc viņa advokāta runas es vispār
sāku šaubīties, vai man ir bijis auto…
Apmeklētājs sūdzas oficiantam,
ka krabju salātos nav krabju.
Oficiants nedaudz apdomājas un saka:
-Vai tad grieķu salātos ir grieķi?
Policists uz ceļa aptur kādu auto
un jautā vadītājam:
-Jūs ko, neredzējāt uz ceļa zīmi 40?
-Redzēju.
-Tad kāpēc braucāt par 20 latiem ātrāk?
-Kad tu pildīsi mājas darbus, ir jau vēls!
-Mammu, mācīties nekad nav par vēlu!
Uzraksts universitātē: “Eksāmens
nenotiks, visas biļetes pārdotas”.
-Kapēc nokavēji skolu?
-Ievēroju ceļa zīmes!
-Ko? Kādas vēl ceļa zīmes?
-Nu piemēram: samaziniet ātrumu,
tuvojas skola!
Autors: Dainis Sūna, žurnāls Mezgls, speciāli UPB
Līmeniski
7.Neliela, grezna bagātas sievietes
viesistaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
8.Īsa metāla caurule ar vītni galos radiatoru sekciju savienošanai. 11.Vieglā
automobiļa slēgtā virsbūve. 12.Strādīgs,
taupīgs cilvēks (sar.). 13.Pilsēta, kura,
atbilstoši leģendai, nogrims, kad būs uzcelta. 14.Kokapstrādes darbarīks – taisns
vai izliekts asmens ar rokturiem galos.
16.Ģipša špakteļmasa iekšdarbu veikšanai. 17.Būvmateriālu veidojums, bluķis,
ko var iemontēt celtnē. 19.Konservēti,
sālīti zivju ikri. 22.Plāksne, ko iestiprina
loga ailes apakšējā malā. 23.Cēlgāze, ar
ko pilda īpašas spuldzes reklāmu ierīcēs.
27.Durvju aplodas sānu koks. 29.Sausa
krāsviela, ko lieto krāsu izgatavošanai.
31.Šaurs, garš trauks, tekne dažādu vielu pārvietošanai. 32.Gāzes burbulīši virs
šķidruma. 33.Apgaismošanas vai sildāmās ierīces. 35.Telpa zem iekšējā seguma, pa kuru staigā. 35.Koka dēlīši vai
plāksnes, ko lieto grīdas klāšanai.
specifiska apkārtne. 5.Nepatīkama, neomulīga. 6.Nogādāšana un nodošana
kāda rīcībā. 9.Viela, ar ko pārklāj, piesūcina. 10.Spraugas grīdā, sienās. 15.Augsnes
nosegšanas materiāls ar kūdru, kompostu, kūtsmēsliem. 18.Kanalizācijas tīklam
un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta sēdēšanai. 20.Ienākums, ko regulāri saņem no zemes bez īpašnieka darba.
21.Šķiedrains, ugunsizturīgs izolācijas
materiāls, kaitīgs veselībai. 24.Tas, kas
atdalās sijājot. 25.Sakost un norīt, patērēt barībai. 26.Titāns, kuru Zevs sodīja, liekot uz pleciem turēt debess velvi.
28.Ūdens augs ar garu skaru, ko izmanto
jumtu jumšanai. 30.Mēbeles naktsmieram. 34.Prasme, mācēšana.
Atbildes
Stateniski
1.Linu vai kokvilnas audums. 2.Sīkos
pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens
strūkla. 3.Ļoti maza naudas summa.
4.Lielākai apdzīvotai videi raksturīga,
Janvāris 2008 | UPB | 47
RUBRIKA
48 | UPB | Janvāris 2008
SUMMARY
EVENTS
TOP 8 EVENTS OF THE YEAR 2007 FOR UPB HOLDING
>> page 4-11
In the first issue of our magazine this year we published the Top 8 Events of the Year 2007 for UPB
Holding listed on the basis of a poll and ballot carried out among our experts and managers. The
last year was extremely rich in events for UPB,
so the sequence of the nominations included in
the Top is not so important, for actually all these
events are mutually interrelated and complementary to one another.
TOP 1 Events of the Year in production
TOP 2 Events of the Year in export
TOP 3 Events of the Year at UPB ENERGY Group
TOP 4 Financial Indicators of the Year
TOP 5 Construction Sites of the Year in Latvia
TOP 6 Events of the Year in HR management
TOP 7 Awards of the Year
TOP 8 Public Activities of the Year
MAIN THEME
EXPORT INTENSIFICATION SHOULD BECOME
A NATIONAL PRIORITY
R.Kārkliņš, nozare.lv especially for UPB
>> 12-18
Export is one of the most critical economy growth
and development cornerstones in Latvia. Over recent years, Latvian businesses have managed to noticeably increase exports however the prevalence of
imports over exports is still dramatically high. For
achievement of economic stability both, totally per
country and in each separate establishment, businesses should much more seriously focus attention
on entering overseas markets. One of the businesses markedly standing out as a purposeful striver
for higher competitiveness on overseas markets and
larger export turnovers is UPB Holding.
Uldis Pīlēns, President of the Holding, emphasizes that export intensification should be made a
common national economic priority because it
will promote the overall well-being, expedite reduction of inflation and improve other national
economic indicators.
Export is among the strategic priorities of UPB
Holding currently ensuring 21% of the Holding’s
turnover. In 2007, the consolidated net turnover of
the Holding reached over 111 million EUR. According to the strategic objective of UPB the Holding
over three coming years should secure 40% of its
turnover from overseas markets’ activities. In 2007,
out of about LVL 10 million invested, most were
channelled into export development, and construction of new production facilities expanding
and modernizing the operating networks of production facilities.
CLOSEUP
UPB INDUSTRIAL PARK EXPEDITES EXPORTS
A.Pūce, Kurzemes Vārds especially for UPB
>> 20-23
The industrial park developed by UPB Holding at
Pulvera iela in Liepāja, in operation since 2005, is
housing four up-to-date production units.
The development of industrial park next to the
Sea Port of Liepāja was started 3 years ago with
an aim of providing a business-friendly envi-
ronment through construction up-to-date and
environmentally friendly complex of production
and warehousing facilities. The park is situated in
the Special Economic Zone of Liepāja Sea Port a commercially and geographically favourable
location for production facilities, their offices and
warehouses. Currently, there are four production
blocks situated in the park (each on 2231 m2)
with area equipped with modern infrastructure
and all the required communications (total area
33873 m2).
PORTRAIT
PRIORITY: TEAM WORK
V.Lēvalde, Dienas Bizness especially for UPB
>> 24-27
Oskars Mors, Vice President of UPB, Chairman
of Board of AILE Group and UPB NAMS Group
and Board Member of RK METĀLS Group admits
that the quality he values the highest in people is
the sense of responsibility and courage admitting
one’s mistakes, while he considers meticulous
planning and creative team work the main factors
of success for any business.
Is there any condition or principle at the basis
of a successful business management?
Planning is at the basis of everything. Stockholders set strategic goals but plans should be made
how to reach them. Actually, this is achieved
through a feed-back. In a team, we would work
on plans on how to reach the goals, while sometimes the goals themselves are initiated by the
team. For some years already we are trying to
encourage people to initiate ideas and gradually
this starts to work.
EXPERIENCE
RECIPES FOR SUNNY WINTER ACCORDING
TO EMPLOYEES OF UPB D.Lēvalds
>> 28-29
In winter season many people go in for winter
sports, others fly south to enjoy the warm weather
while still others indulge in cultural life. We invite
the employees of UPB to share their individual recipes of finding enjoyment during long evenings and
dark mornings of the darkest period of the year.
INTERIOR AND DESIGN
COLOURS, EMOTIONS AND INTENSITY
>> 30-31
This time, H&L STUDIJA presents the new collection INTENSITY by Italian producer ATLAS
CONCORDE: powerful visual effect, bright, almost pure colours, a chord of 8 shades, rich variety of decorative elements with streaky and circle
elements.
CONTEMPORARY ELEVATOR: AMALGAMATION OF TECHNOLOGIES AND ESTHETICS
>> 32-33
Elevators of different types and other lifting devices are an everyday requirement for the functionality of modern buildings; actually, skyscrapers were made possible due to the technological
development of elevators. ŠTEIN LIFTI offers to
Latvian market a full range of elevator equipment. The partners supplying elevator equipment are the leading European manufacturers
in this field.
CULTURE
HELĒNA HEINRIHSONE: A BRIGHT ACCENT
AGAINST A FLAT BACKGROUND
S.Lejiņa
>> 34-35
An exclusive New Year’s Eve present to the fans
of visual arts was made by UPB gallery: Piedzīvojumi, a solo exhibition by painter Helēna HEINRIHSONE came as a bright accent in the grey
winter of Liepāja. The paintings exhibited, created over the last ten years, were different, however
perfectly harmonious.
AILE JAZZ: CLOSER AND CLOSER
TO THE LISTENERS
K.Andersons
>> 36-37
Jazz festival AILE Jazz is a comparatively recent
tradition of musical life in Latvia. This year, the
third since its initiation, the festival has expanded
from just two concerts to an extensive monthlong program of musical events and acquired a
stable circle of listeners looking forward to the
current meeting with the brightest foreign and
local jazz stars.
TRAVEL
ITALY: ETERNALLY ATTRACTIVE COUNTRY
D.Lēvalds
>> 38-40
Italy is the Europe’s leader in production of tiles
therefore it’s not by coincidence that the suppliers
of H&L STUDIJA are coming from Italy. Ģirts
KLAIŠIS, director of H&L STUDIJA visits presentations organized by Italians on annual basis.
The main activities are going on in the region of
Bologna, however, thanks to the business partners, every year Ģirts has the opportunity to get
to know still another part of Italy.
WINE STUDIO
WINE BETWEEN THE OLD AND THE NEW WORLD
S.Šēnfelde
>> 42-43
At the end of February, in Chile, the harvesting of
Chardonnay, the white grapes will start. The harvest festival will continue till the month of May.
At that time in France, the vines have just reached
the budding stage and the first leaves would come
out. In Chile the wine is created by the viticulture
expert and the winemaker, while in France – terroir (French for terroir – microclimate, appellation of origin, name, traditions). The world of
wine is dived into the Old and the New World by
two cliffs in the Great Barrier Reef.
PHOTO STORY
EXCLUSIVE ART CALENDER S.Lejiņa
>> 44
In December, the art calendar for 2008 issued by UPB Holding was presented at UPB
office in Riga.
Works of painters Ieva ILTNERE, Aija ZARIŅA,
Barbara GAILE, Jānis MITRĒVICS, Inta CELMIŅA, Helēna HEINRIHSONE, Dace LIELĀ,
Sandra KRASTIŅA, Edgars VĒRPE, Frančeska
KIRKE, Ivars HEINRIHSONS and Ilze AVOTIŅA have found place in an exclusive art calendar
issued by UPB Holding which runs an art gallery
in Liepāja regularly exhibiting their paintings.
SUMMARY | UPB | 49
СОДЕРЖАНИЕ ХОЛДИНГ UPB
СОДЕРЖАНИЕ
СОБЫТИЯ
ТОР 8 СОБЫТИЙ 2007 ГОДА
>> стр. 4-11
В первый номер журнала UPB этого года мы помещаем ТОР 8 важнейших для холдинга событий
2007 года, составленный на основе оценок и голосования специалистов и руководителей наших предприятий. Прошедший год был для UPB
очень богат на события, и распределение вошедших в топ номинаций не играет решающей роли,
так как все события взаимосвязаны и дополняют
друг друга.
TOP 1 В
ажнейшие события года в производстве
TOP 2 Важнейшие события года в экспорте
TOP 3 Важнейшие события года в группе
UPB ENERGY
TOP 4 Важнейшие финансовые показатели года
TOP 5 Oбъекты года в Латвии
TOP 6 Важнейшие события года в управлении
персоналом
TOP 7 Важнейшие признания года
TOP 8 Важнейшие общественные начинания года
ТЕМА НОМЕРА
НАРАЩИВАНИЕ ЭКСПОРТА ДОЛЖНО
СТАТЬ ГОСУДАРСТВЕННЫМ
ПРИОРИТЕТОМ
Р.Карклиньш, nozare.lv, специально для UPB
>> 12.-18.
Одним из важнейших краеугольных камней экономического роста и развития Латвии является
экспорт. В последние годы предприятия нашей
страны сумели существенно увеличить экспорт
своей продукции, однако по-прежнему сохраняется значительный перевес импорта. Для обеспечения экономической стабильности отдельных
предприятий и страны в целом необходимо
гораздо серьезнее подходить к освоению рынков других стран. Одним из наиболее заметных
латвийских предприятий, целенаправленно работающим над повышением своей конкурентоспособности за рубежом и увеличением объемов
экспорта, является холдинг UPB.
Президент холдинга Улдис Пиленс подчеркивает,
что увеличение экспорта должно стать общегосударственным экономическим приоритетом как
путь к повышению благосостояния, уменьшению
инфляции и улучшению других показателей экономики страны.
Экспорт относится к стратегическим приоритетам холдинга UPB, и в настоящее время он
обеспечивает 21% оборота холдинга. В 2007 году
консолидированный нетто оборот холдинга превысил 111 млн. евро. Стратегическая цель UPB
– в течение ближайших трех лет за счет деятельности на зарубежных рынках обеспечить 40% общего оборота холдинга. В 2007 году в инвестиции
направлено около 10 миллионов латов, главным
образом в развитие экспорта, строительство новых производств, расширение и модернизацию
действующих производственных сетей.
ВБЛИЗИ
ИНДУСТРИАЛЬНЫЙ ПАРК UPB ПОМОГАЕТ
РАЗВИВАТЬ ЭКСПОРТ
A.Пуце, Kurzemes Vārds, специально для UPB
>> 20.-23.
Развитый индустриальный парк UPB в Лиепае на улице Пулвера, активно действующий
с 2005 года, предоставил место четырем современным производствам холдинга.
Размещение индустриального парка рядом с Ли-
50 | UPB | СОДЕРЖАНИЕ
епайским портом три года назад было начато для
создания благоприятной для предпринимательской деятельности среды путем строительства
соответствующего современным требованиям
и дружественного природе комплекса производственно-складских зданий. Парк находится в
Специальной экономической зоне Лиепайского
свободного порта, являющейся экономически и
географически выгодным местом для размещения производственных, офисных и складских помещений. В настоящий момент индустриальный
парк насчитывает четыре производственных
корпуса (каждый площадью 2231 м2) на обеспеченной современной инфраструктурой и всеми
необходимыми коммуникациями территории
(общей площадью 33873 м2).
ЛИЧНОСТЬ
ПРИОРИТЕТ – РАБОТА КОМАНДЫ
В.Левалде, Dienas Bizness, специально для UPB
>> 24.-27.
Вице президент UPB, председатель правления
группы AILE и группы UPB NAMS, член правления группы RK METĀLS Оскар МОРС признает,
что выше всего ценит в людях способность брать
на себя ответственность и смелость признавать
свои ошибки, а главными факторами формулы
успеха предприятия считает тщательное планирование и творческую работу команды.
Есть ли какое-то условие, принцип успешного
руководства предприятием?
В основе всего планирование. Есть обозначенные
акционерами стратегические цели и надо планировать, как их достигнуть. В сущности это двуединый процесс – вместе с командой планируем,
как добиться цели, но зачастую само выдвижение цели происходит по инициативе команды.
Уже несколько лет в холдинге мы поощряем инициативу людей и понемногу это начинает получаться.
ОПЫТ
РЕЦЕПТЫ РАБОТНИКОВ UPB – КАК
СДЕЛАТЬ ЗИМУ СОЛНЕЧНЕЙ Д.Левалдс
>> 28.-29.
Зима это пора, когда одни спешат насладиться
зимними радостями, другие отправляются в южные страны за солнышком, а третьи окунаются в
культурную жизнь. Приглашаем работников UPB
делится своими особыми рецептами – как полноценнее жить в это холодное время года, что
делать долгими зимними вечерами или хмурыми
утрами.
ИНТЕРЬЕР И ДИЗАЙН
КРАСКИ, ЭМОЦИИ, ИНТЕНСИВНОСТЬ
>> 30.-31.
В этот раз H&L STUDIJA знакомит с новой коллекцией INTENSITY от итальянского производителя ATLAS CONCORDE – мощное визуальное
воздействие, почти чистые цвета, гамма восьми
тонов, богатый спектр декоративных украшений
со штриховыми и круговыми элементами.
СОВРЕМЕННЫЙ ЛИФТ – ОБЪЕДИНЕНИЕ
ТЕХНОЛОГИЙ И ЭСТЕТИКИ
>> 32.-33.
Различного рода лифты и подъемники служат
повседневной функциональной необходимостью
современных зданий, фактически именно технологическое развитие лифтов сделало возможным
строительство небоскребов. ŠTEIN LIFTI предлагает латвийскому рынку полный спектр подъемного оборудования. Деловыми партнерами по
поставкам подъемного оборудования выступают
ведущие европейские производители.
КУЛЬТУРА
ГАЛЕРЕЯ UPB – ХЕЛЕНА ХЕЙНРИХСОНЕ:
ЯРКИЙ АКЦЕНТ НА ОДНООБРАЗНОМ ФОНЕ
С.Леиня
>> 34.-35.
В самом конце 2007 года галерея UPB преподнесла ценителям искусства эксклюзивный рождественский подарок – персональную выставку
художницы Хелены ХЕЙНРИХСОНЕ Приключения, внесшей яркий акцент в серую лиепайскую
зиму. Работы написаны на протяжении десяти
лет и тем не менее превосходно гармонируют
друг с другом.
AILE JAZZ – ЕЩЕ БЛИЖЕ К СЛУШАТЕЛЯМ
K.Андерсонс
>> 36.-37.
Джазовый фестиваль AILE Jazz пока является
сравнительно новой музыкальной традицией для
Латвии. На третьем году своего существования
фестиваль из двух концертов на заре своего зарождения вырос до месячной программы мероприятий и заручился стабильным кругом слушателей, ждущих очередной встречи с ярчайшими
звездами зарубежного и латвийского джаза.
ПУТЕШЕСТВИЕ
ИТАЛИЯ – ВЕЧНО ПРИВЛЕКАТЕЛЬНАЯ
СТРАНА Д.Левалдс
>> 38.-40.
Италия является европейским лидером по производству керамической плитки, и поэтому не
случайно, что среди поставщиков H&L STUDIJA
есть и итальянские фирмы. Директор H&L
STUDIJA Гирт КЛАЙШИС ежегодно отправляется на организуемые итальянцами презентации.
Основные события разворачиваются в области
Болонья, но благодаря партнерам Гирт ежегодно
получает возможность познакомиться с новой
частью Италии.
ВИННАЯ СТУДИЯ
ВИНО. МЕЖДУ СТАРЫМ И НОВЫМ
СВЕТОМ С.Шенфелде, главный редактор
журнала Labu apetīti
>> 42.-43.
В конце февраля в Чили начинается сбор белого
винограда Chardonnay. Праздник урожая продолжается до мая. На виноградниках Франции
в это время набухают почки и раскрываются
первые листья. В Чили вино делает человек –
виноградарь и винодел, во Франции – теруа (от
французского – terroir – микроклимат, ценность
и имя, традиции винодельни). Это лишь две из
скал Большого Барьерного рифа, разделяющего
мир на Старый и Новый свет.
ФОТОРЕПОРТАЖ
ИСКУССТВО В ЭКСКЛЮЗИВНОМ
КАЛЕНДАРЕ С.Леиня
>> 44.
В декабре в представительстве UPB в Риге состоялась презентация изданного холдингом
художественного календаря на 2008 год.
Художники Иева ИЛТНЕРЕ, Айя ЗАРИНЯ, Барбара ГАЙЛЕ, Янис МИТРЕВИЦ, Инта ЦЕЛМИНЯ, Хелена ХЕЙНРИХСОНЕ, Даце ЛИЕЛА,
Сандра КРАСТИНЯ, Эдгар ВЕРПЕ, Франческа
КИРКЕ, Ивар ХЕЙНРИХСОНС и Илзе АВОТИНЯ своими работами теперь представлены и в
художественном календаре, выпущенном в свет
компанией UPB, в последние три года регулярно
проводившей в своей галерее в Лиепае персональные выставки этих живописцев.
Janvāris 2008 | UPB | 51
RUBRIKA
52 | UPB | Janvāris 2008