docPromocijas darbs kopsavilkums
download 
Report Transcription
Promocijas darbs kopsavilkums
LATVIJAS UNIVERSITĀTE DIĀNA ZANDE DEPRESIJAS SIMPTOMI VECĀKIEM GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ UN PĒC DZEMDĪBĀM, SOCIĀLAIS ATBALSTS UN ZĪDAIŅA TEMPERAMENTS PERINATAL DEPRESSION SYMPTOMS AND PERCEIVED SOCIAL SUPPORT FOR MOTHERS AND FATHERS IN ASSOCIATION WITH EARLY INFANT TEMPERAMENT PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS Doktora grāda iegūšanai psiholoģijas nozarē Apakšnozare: klīniskā psiholoģija SUMMARY OF DOCTORAL THESIS Submitted for the degree of Doctor of psychology Subfield of clinical psychology Rīga, 2015 Latvijas Universitāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Diāna Zande DEPRESIJAS SIMPTOMI VECĀKIEM GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ UN PĒC DZEMDĪBĀM, SOCIĀLAIS ATBALSTS UN ZĪDAIŅA TEMPERAMENTS Promocijas darba kopsavilkums Doktora grāda iegūšanai psiholoģijas nozarē Apakšnozare: klīniskā psiholoģija Rīga, 2015 Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Psiholoģijas nodaļā laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē ” Nr.2009/0138/ 1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004. Darbs sastāv no ievada, piecām nodaļām, nobeiguma, literatūras saraksta, 8 pielikumiem. Promocijas darbā ir iekļauti 7 attēli, 20 tabulas, 8 pielikumi, izmantoti 329 literatūras avoti. Darbā ir 142 lapaspuses bez pielikumiem, 149 lapaspuses ar pielikumiem. Darba forma: disertācija psiholoģijas nozarē, klīniskās psiholoģijas apakšnozarē Darba zinātniskais vadītāja: profesore, PhD Sandra Sebre Darba recenzenti: 1) (Semjuels Putnams, PhD, profesors Boudoinas Universitātē ASV); 2) (Jeļena Koļesņikova, Dr. psych., docente Rīgas Stradiņa Universitāte); 3) (Anika Miltuze, Dr.psych., docente Latvijas Universitāte). Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2015. gada 17. februārī plkst. 14.30. Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Rīgā, Kalpaka bulvārī 4. LU Psiholoģijaszinātņu nozares promocijas padomes priekšsēdētāja promocijas padomes sekretāre _______________/ Sandra Sebre/ (paraksts) _______________/ Anika Miltuze/ (paraksts) © Latvijas Universitāte, 2015 © Diāna Zande 2015 2 Saturs Anotācija …………………………………………………………………………………………. 4 Promocijas darba vispārīgs raksturojums .……………………………………………………….. 5 Promocijas darba saturs ………………………………………………………………………….. 9 Teorētiskā daļa ……………………………………………………………………………....... 9 Metode ………………………………………………………………………………………... 12 Rezultāti ………………………………………………………………………………………. 14 Iztirzājums …………………………………………………………………………………….. 18 Izmantotās literatūras saraksts ……………………………………………………………………. 22 Zinātnisko publikāciju saraksts …………………………………………………………………… 26 3 Anotācija Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes un tēva depresijas simptomu mijiedarbību ar zīdaiņa temperamentu un izjusto sociālo atbalstu. Pētījumā tika iesaistītas sievietes (n=258) grūtniecības trešajā trimestrī un viņu partneri (n=258). Grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas dalībnieki atbildēja uz Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujas (Cox, Holden, & Sagovsky, 1987), Gotlandes vīriešu depresijas aptaujas (Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002) un Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptaujas (Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988) jautājumiem. Trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas vecāki atbildēja uz Aptaujas par mazuļa uzvedību, uzlabotais, ļoti īsais variants (Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam, Helbig, Gartstein, Rothbart, & Leerkes, 2014) jautājumiem. Galvenie šī pētījuma secinājumi ir vairāki. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā. Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos un augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi. Mātes un tēvi norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet mātēm depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām. Rezultāti rāda, ka starp vecāku depresijas simptomiem un bērna temperamenta negatīvo emocionalitāti pastāv abpusēja mijiedarbība. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustais sociālais atbalsts prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Pētījuma rezultāti var būt svarīgi, veidojot informatīvu materiālu vecākiem un speciālistiem par vecāku depresiju perinatālajā periodā un zīdaiņa temperamentu. Atslēgas vārdi: depresijas simptomi, zīdaiņa temperaments, izjustais sociālais atbalsts 4 PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Sabiedrības un pētnieku uzmanība arvien vairāk pievēršas vecāku emocionālajām izjūtām perinatālajā periodā (grūtniecības laikā un pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas), un šobrīd ir zināms, ka depresijas simptomus vai pat klīnisku depresiju šajā laikā izjūt daudzas mātes (Gaynes, Gavin, & Meltzer-Brody, 2005; O’Hara & Swain, 1996) un tēvi (Paulson & Bazemore, 2010) visā pasaulē. Depresija ir viens no izplatītākajiem emocionālajiem traucējumiem sievietēm perinatālajā posmā, kas skar apmēram 20% sieviešu (O’Hara, Wisner, Asher, & Asher, 2014) un nozīmīgi ietekmē ne tikai māti, bet arī bērnu. Vīriešu depresijai perinatālajā posmā pēdējās dekādēs pievērsts arvien vairāk uzmanības, tomēr šajā pētījumu jomā vēl arvien ir daudz neskaidra (Wee et al., 2011), un joprojām lielākajā daļā pētījumu par perinatālo depresiju vīrieši netiek iekļauti vai ir maz pārstāvēti (Ramchandani et al., 2011). Lielākā daļa vecāku, kuri cieš no depresijas simptomiem perinatālajā posmā, nemeklē un nesaņem palīdzību (Marcus, 2009). Mazulis pirmos dzīves mēnešus ikdienas ir kopā ar saviem vecākiem. Bērna veselīgu attīstību nosaka viņa bioloģiskie rādītāji, temperamenta iezīmes, vides parametri un, īpaši zīdaiņa tiešie aprūpētāji (Field, 2011). Ir secināts, ka mātes depresija var iespaidot bērna attīstību dažādās jomās, bet tas, kā zīdaiņa temperaments prognozē vecāku depresijas simptomus, līdz šim ir maz pētīts un zināšanas par to pagaidām ir ierobežotas. Tiek uzsvērta vecāku audzināšanas nozīme bērna attīstībā, bet jau no dzimšanas zīdainim ir aktīva loma bērnu un vecāku savstarpējās attiecībās (Cole, LeDonne, & Tan, 2013). Jaunākajos pētījumos un teorētiskajās pieejās tiek uzsvērts, ka bērnu un vecāku mijiedarbība ir divvirziena (Tronick, 2007). Jau no pirmajām dzīves dienām bērni ir atšķirīgi savās reakcijās uz vidi, un to nosaka temperamenta agrīnās iezīmes. Zīdaiņa temperamenta izpausmes mazuļiem var novērot no dzimšanas, un tās tiek uzskatītas par „personības attīstības pamatu” (Rothbart, 2011). Vienu no mūsdienīgākajiem skatījumiem uz mazuļu temperamentu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ASV attīstījusi Mērija Rotbarta (Mary Rothbart) un viņas kolēģi (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994).Aptaujas vecākiem par bērnu temperamentu, ko veidojusi Rotbarta un viņas kolēģi, tiek plaši izmantotas pētījumos daudzās pasaules valstīs (Putnam & Stifter, 2008). Ģimene nav atrauta no plašākas sociālās vides. Daudzi pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka sociālais atbalsts ir svarīgs aizsargfaktors pret depresijas attīstību, bet nepietiekams vai nepieejams sociālais atbalsts perinatālajā posmā ir riska faktors depresijas attīstībai grūtniecēm un sievietēm pēc dzemdībām (Ford & Ayers, 2009; O Hara, 1986). Ja vecāki neizjūt atbalstu un turklāt viņu bērniņš ir prasīgs, daudz raud, ir grūti nomierināms, tad vecāku emocionālais noskaņojums var pasliktināties, kas savukārt var sekmēt to, ka mazulis kļūst vēl nemierīgāks. Analizējot zinātnisko literatūru, var secināt, ka līdz šim ir bijis daudz pētījumu par perinatālās depresijas izplatību, riska faktoriem un sekām, ko šis traucējums rada visai ģimenei. Tomēr joprojām trūkst longitudinālu pētījumu, kuros aplūkotu vecāku depresijas simptomu, izjustā sociālā atbalsta un zīdaiņa temperamenta mijiedarbību perinatālajā periodā. Tādēļ svarīgi šos traucējumus pētīt kopumā, ietverot visu ģimenes sistēmu, un longitudinālā pētījuma dizainā. Zinātniskā novitāte Kā atzīmēts pētījumos un metaanalīzēs, joprojām ir aktuāli veikt longitudinālus pētījumus atšķirīgās kultūrās par dažādiem perinatālās depresijas aspektiem, kuros būtu iesaistītas ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Šis ir longitudināls pētījums trijos posmos, kurā tika iesaistītas grūtnieces un viņu partneri un kurā tika pētīta mijiedarbība starp depresijas simptomiem vecākiem un zīdaiņa temperamentu, sākot no grūtniecības trešā trimestra līdz bērna sešu mēnešu vecumam. Šis ir pirmais zināmais longitudinālais pētījums Latvijā, kurā perinatālās depresijas simptomu izpētē tiek iesaistīti arī vīrieši. Kā vienu no pētījuma stiprajām pusēm var minēt samērā lielo izlasi, īpaši Latvijas demogrāfiskās situācijas kontekstā, kur dzimstība joprojām ir zema. Pēdējā laikā tiek diskutēts par to, vai vīrieši var izjust atšķirīgus depresijas simptomus, nekā tos, kuri norādīti slimību klasifikatoros (Cohran & Rabinovitz, 2000; Martin, 2013). Šī pētījuma ietvaros tika izmantotas divas aptaujas depresijas simptomu mērīšanai, no kurām viena izveidota, lai līdztekus 5 tradicionāli atzīto depresijas simptomu noteikšanai mērītu simptomus, kuri var būt vairāk raksturīgi vīriešiem. Šī aptauja pētījuma ietvaros adaptēta latviešu valodā. Ir ļoti neliels skaits pētījumu, kur mazuļu temperaments pirmajā gadā tiktu izvērtēts atkārtoti un pirmais mērījums veikts tik agrā vecumā. Šajā pētījumā tika izmantota mūsdienīgākā zīdaiņu temperamenta aptauja, ar kuru bērna temperamentu abi vecāki izvērtēja trīs un sešu mēnešu vecumā. Šīs aptaujas adaptācija latviešu valodā ir ieguldījums šīs aptaujas aprobācijā dažādās kultūrās. Tā kā tiek diskutēts, ka mātes depresijas simptomi, iespējams, ietekmē to, kā viņa novērtē sava bērna temperamentu, tad šajā pētījumā depresijas un zīdaiņa temperamenta mijiedarbība tika pārbaudīta, veidojot abu vecāku kopējo bērna temperamenta novērtējuma rādītāju. Pētījuma rezultātu praktiskais pielietojums Šim pētījumam ir ne tikai zinātniska, bet arī sociāla un praktiska lietderība. Pētījuma rezultāti ir pamats, lai nākotnē izstrādātu un ieviestu praktiskus ieteikumus grūtnieču aprūpes uzlabošanā, lai vairāk pievērstu uzmanību ne tikai grūtniecības fizioloģiskajām, bet arī emocionālajām norisēm. Būtiski ir aktualizēt arī topošo un jauno tēvu emocionālās izjūtas perinatālajā periodā. Pētījuma mērķis Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes un tēva depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta mijiedarbību ar zīdaiņa temperamenta rādītājiem. Pētījuma jautājumi Atšķirības starp grupām. 1. Vai pastāv atšķirības starp māšu un tēvu grupām zīdaiņa temperamenta iezīmju, depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta novērtējumā? Atšķirības starp mērījumu posmiem. 2. Vai pastāv atšķirības zīdaiņa temperamenta iezīmju, depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta novērtējumā starp mērījumu posmiem māšu un tēvu grupās? Saistība. 3. Kāda ir saistība starp depresijas simptomiem un izjusto sociālo atbalstu, un bērna temperamenta iezīmēm māšu un tēvu grupās? Vecāku depresijas simptomu prognozes. 4. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (mātes novērtējumā) prognozē depresijas simptomus mātēm sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot mātes depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni? 5. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (tēva novērtējumā) prognozē tēvu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kontrolējot tēva depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni? 6. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē depresijas simptomus mātēm un tēviem sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni? Zīdaiņa temperamenta prognozes. 7. Vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna temperamentu (mātes novērtējumā) triju mēnešu vecumā? 8. Vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā? 9. Vai mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (mātes novērtējumā) sešu mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā? 10. Vai mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā? 11. Vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (tēva novērtējumā) sešu mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā? 6 12. Vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā? Papildu jautājums. Vai pētījumam adaptēto un izmantoto aptauju (Edinburgas pēcdzemdību aptauja, Gotlandes vīriešu depresijas aptauja, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju un Aptaujas par mazuļa uzvedību uzlabotais, ļoti īsais variants) latviešu versiju psihometriskie rādītāji atbilst oriģinālo aptauju psihometriskajiem rādītājiem? Pētījuma priekšmets Depresijas simptomi, zīdaiņa temperaments (reaktivitāte, negatīvā emocionalitāte, pašregulācijas spējas), izjustais sociālais atbalsts. Pētījuma metode Pētījuma dalībnieki Pētījumā piedalījās sievietes (n=258) vecumā no 21 līdz 41 gadam un viņu partneri (n=258) vecumā no 21 līdz 46 gadiem. Mērījumi 1. Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja (Edinburgh Postnatal Depresson Scale – EPDS; Cox et al., 1987) (turpmāk – EPDA). 2. Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale – GMDS; Zierau et al., 2002) (turpmāk – GVDA). 3. Aptauja par mazuļa uzvedību – uzlabotais, ļoti īsais variants (Infant Behavioral Questionnaire – revised, very short form IBQ–RVSF; Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam et al., 2014) (turpmāk – AMU). 4. Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptauja (Multidimensional Scale of Perceived Support MSPSS; Zimet et al., 1988) (turpmāk – ISADA). Jautājumi par sociodemogrāfisko situāciju grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas. Pētījuma procedūra Pētījuma veikšanai tika saņemta Rīgas Austrumu slimnīcas Medicīnas un biomedicīnas pētījumu ētikas komitejas atļauja. Pirmajā pētījuma posmā piedalījās grūtnieces pēdējā grūtniecības trimestrī bez grūtniecības sarežģījumiem un viņu partneri. Vecāki tika meklēti topošo vecāku skolu nodarbībās un vecmāšu un ginekologu privātpraksēs Rīgā un Latvijas lielākās pilsētās. Trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām vecāki atkārtoti atbildēja uz aptauju jautājumiem. Vecāku aptaujāšana notika interneta vidē individuāli, bez laika ierobežojuma. Datu apstrādes un analīzes metodes Datu apstrādei un analīzei tika izmantota SPSS programmas 20.0 versija. Galvenās statistiskās metodes – regresiju analīze, korelāciju analīze, Vilkoksona rangu tests, Frīdmana z kritērijs, Kolmogorova-Smirnova tests. Pētījuma uzdevumi 1. Apzināt un izanalizēt zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu. 2. Izstrādāt pētījuma mērķim atbilstošu pētījuma projektu. 3. Izvēlēties atbilstošus instrumentus depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta, kā arī zīdaiņu temperamenta iezīmju mērīšanai, veikt to tulkojumu un adaptāciju latviešu valodā. 4. Veikt pētījuma metožu aprobāciju pilotpētījumā. 5. Ievākt datus, tos apstrādāt un izanalizēt, izmantojot atbilstošas statistiskās metodes. 6. Interpretēt rezultātus un izstrādāt secinājumus. 7. Atspoguļot pētījuma rezultātus promocijas darbā, un to noformēt. Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes Atšķirības starp māšu un tēvu grupām 1. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā. 2. Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos un augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi. 7 Atšķirības starp mērījumu posmiem 3. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā. 4. Mātes un tēvi norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet mātēm depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām. Saistība 5. Jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) vienā mērījumu posmā, jo augstāks depresijas simptomu līmenis citos mērījumu posmos gan mātēm, gan tēviem. 6. Jo zemāks norādītā izjustā sociālā atbalsta līmenis, jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) gan mātēm, gan tēviem. 7. Jo izteiktāki ir māšu un tēvu depresijas simptomi (EPDA un GVDA), jo viņi bērna negatīvo emocionalitāti novērtē kā augstāku. 8. Jo izteiktāki ir tēvu depresijas simptomi (EPDA) trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, jo viņi bērna pašregulācijas spēju novērtē kā zemāku. Vecāku depresijas simptomus prognozē 9. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā (gan mātes, gan tēva, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Zīdaiņa temperamentu prognozē 10. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (gan mātes novērtējumā, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā. 11. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (mātes novērtējumā) sešu mēnešu vecumā. 12. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā. 13. Tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā vērtējumā). 14. Pētījumā izmantotajām aptaujām, t. i., Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujai, Gotlandes vīriešu depresijas simptomu aptaujai, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptaujai un Aptaujai par mazuļa uzvedību (uzlabotais, ļoti īsais variants), ir pietiekami augsti iekšējās saskaņotības rādītāji, un tās var izmantot turpmākos pētījumos. Šajā longitudinālajā pētījumā iegūtie rezultāti apstiprina mūsdienu psiholoģijas zinātnes atziņas par to, ka gan mātes, gan bērna psiholoģiskā labklājība ir atkarīga no abpusējas savstarpējās mijiedarbības starp māti un bērnu. Pētījuma rezultāti paplašina izpratni par to, ka agrīnajā zīdaiņa vecumā pastāv arī abpusēja mijiedarbība starp tēva un mazuļa emocionālo labklājību. Var secināt, ka bērna temperaments – negatīvā emocionalitāte trijos mēnešos prognozē gan mātes, gan tēva depresijas simptomus sešus mēnešus pēc dzemdībām, un arī gan mātes, gan tēva depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu – negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. 8 PROMOCIJAS DARBA SATURS Teorētiskā daļa Depresija perinatālajā posmā Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektajā versijā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders 5th ed.; American Psychiatric Association, APA, 2013; turpmāk – DSM-V) iekļauta diagnoze „depresija ar sākumu perinatālajā periodāˮ, kuras simptomi sākas grūtniecības laikā vai pirmajās četrās nedēļās pēc dzemdībām (APA, 2013). Bieži pēcdzemdību depresiju definē kā depresīvu saslimšanu bez psihotiskiem traucējumiem ar izplatību un simptomiem, kuri neatšķiras no depresijas citā dzīves laikā, bet tā sākas pirmajos mēnešos pēc dzemdībām (Cox, Murray, & Chapman, 1993). Ir dažādas teorijas, kuras izskaidro depresijas rašanos un uzturošos mehānismus. Bioloģiskā pieeja perinatālās depresijas attīstībai uzsver tieši fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā (Groer & Morgan, 2007) - vielmaiņas disbalansu, hormonālās izmaiņas, un serotonīna disbalansu. Citi pētnieki uzsver psiholoģiskos un sociālos faktorus. Pēcdzemdību depresijas biopsihosociālajā modelī (Milgrom, Martin, & Negri, 1999) iekļauti gan bioloģiski faktori (iedzimtība un hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām), gan psiholoģiskie faktori (bērnības pieredze un problēmu risināšanas stratēģijas), gan sociāli faktori (sociālais atbalsts un pārmaiņas partneru attiecībās). Metaanalīzēs secināts, ka pēcdzemdību galvenie riska faktori ir: deprsija grūtniecības laikā, trauksme grūtniecības laikā, negatīvas kognīcijas, negatīvi dzīves notikumi, nepietiekams sociālais atbalsts, depresija anamnēzē un zemi ienākumi (Beck, 2001). Nesenā pētījumā (Meltzer-Brody, Boschloo, Jones Sullivan, & Penninx, 2013) riska faktori bija jaunāka māte, augstāka izglītība, augsts neirotisms, bērnības trauma un seksuālā vardarbība. Pētījumos secināts, ka arī mazuļa temperamenta aspekti var sekmēt pēcdzemdību depresijas attīstību (Fisher, Rowe, Feekery, 2004; Murray et al., 1996; Porter & Hsu, 2003). Pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka gan grūtniecības laikā, gan pēc bērna piedzimšanas sievietes norāda augstākus depresijas rādītājus nekā vīrieši (Goodman, J., 2004; Matthey, Barnett, Ungerer, & Waters, 2000; Teixeira et al., 2009). Vairāku nesenu longitudinālu pētījumu rezultāti rāda, ka sievietēm grūtniecības laikā depresijas simptomi var būt augstāki nekā pēc dzemdībām (Banti, Mauri, Oppo et al., 2011; Milgrom et al., 2008). Savukārt cita pētījuma rezultāti rāda, ka depresijas simptomi grūtniecības laikā un vienu mēnesi pēc bērna piedzimšanas ir nemainīgi (Liou, Wang, & Cheng, 2014). Pētījumu metaanalīzē secināts, ka laikā no partneres grūtniecības pirmā trimestra līdz bērna gada vecumam tēvu depresijas līmenis viszemākais ir pirmajos trīs mēnešos pēc bērna piedzimšanas, bet laikā no trīs līdz sešiem mēnešiem pēc bērna piedzimšanas tam ir tendence kļūt izteiktākam (Paulson & Bazemore, 2010). Citu pētījumu rezultāti rāda, ka vīrieši visaugstāko nomāktību izjūt partneres grūtniecības pirmā trimestra sākumā, nevis pēc bērna piedzimšanas (Condon et al., 2004). Var secināt, ka vīriešiem, tāpat kā sievietēm, depresijas simptomu izteiktība perinatālajā periodā visai plaši variē. Tas būtu jāprecizē turpmākos pētījumos, lai atklātu posmus, kuri vecākiem ir emocionāli īpaši grūti. Ir zināms, ka aptuveni 30% sieviešu, kurām bija depresija grūtniecības laikā, arī pirmā gada laikā pēc dzemdībām izjūt depresijas simptomus (Goodman, 2004). No minētā izriet, ka lielu skaitu zīdaiņu audzina un aprūpē mātes, kuras pēc dzemdībām izjūt emocionālas grūtības. Tas var sekmēt sarežģījumus mātes un bērna savstarpējā mijiedarbībā, (Tronick & Reck, 2009). Ir secināts, ka mātes depresija var ietekmēt zīdaiņa kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību (Field, 2011; Milgrom, Westley, & Gemmill, 2004; Tronick & Reck, 2009). Kopumā mātes depresija paaugstina iespēju, ka mazulis var ciest no ļoti plaša spektra emocionāliem traucējumiem (Glover, 2014). Lai gan pētījumu skaits par tēvu depresijas simptomu saistību ar bērna agrīno attīstību ir ierobežots, līdz šim ir secināts, ka pastāv saistība starp tēva depresiju un mazuļa emocionālo un uzvedības attīstību (Letourneau, et al., 2012; Ramchandani et al., 2011). Temperaments Jau no pirmajām dzīves dienām bērni ir atšķirīgi savā uzvedībā, un to nosaka temperamenta agrīnās iezīmes. Pēdējās dekādēs temperamenta izpētei pievērsušies daudzi pētnieki un ir izveidoti vairāki temperamenta teorētiskie modeļi. Vienu no jaunākajām temperamenta teorijām izveidojusi Mērija Rotbarta (Mary Rothbart) un kolēģi (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994). Rotbarta definē 9 temperamentu kā individuālas atšķirības reaktivitātē un pašregulācijā, ko laika gaitā ietekmē gēni, nobriešana un pieredze (Rothbart & Derriberry, 1981). Rotbartas teorijas pamatā ir pieņēmums par to, ka gan bērna uzvedības reakcijas, gan šīs reakcijas regulējošie aspekti ir saistīti ar neirobioloģiskajiem procesiem (Rothbart & Ahadi, 1994; Rothbart, 2011). Šī pieeja balstās uz neirozinātnes pētījumiem un uzsver mijiedarbību starp bērna reaktīvajiem impulsiem un viņa centieniem tos regulēt. Rotbarta uzskata, ka reaktivitāte un pašregulācijas spēja ir vispārēji un elastīgi temperamenta faktori, un tos iespējams aplūkot veģetatīvās nervu sistēmas, endokrīnā, uzvedības un emocionālā līmenī (Rothbart, 2011). Rotbarta savas idejas atspoguļo temperamenta struktūrā, kas ietver trīs plašus faktorus – reaktivitāti, negatīvo emocionalitāti un apzinātu reakciju kontroli jeb pašregulācijas spēju (Rothbart & Bates, 2006). Pēdējo dekāžu laikā Rotbartas teorētiskās atziņas un pētījumu rezultāti būtiski papildinājuši temperamenta izpratni, un viņas veidotās vecāku aptaujas par bērnu uzvedību ir visplašāk lietotās aptaujas temperamenta pētījumos pēdējos gados (Putnam & Stifter, 2008). Vairākas temperamenta iezīmes novērojamas jau jaundzimušā periodā, tomēr daudzi temperamenta aspekti šajā laikā vēl vāji izpaužas (Rothbart, 2007; Rothbart, Ahadi, & Hershey, 1994; Rothbart & Bates, 2006). Jaunākie pētījumi apstiprina to, ka vēlākās temperamenta izpausmes ir ietekmētas pat jau prenatālajā periodā intrauterīnās pieredzes dēļ (Huiznik, 2012). Bērna smadzenēm pirmā dzīves gada laikā strauji attīstoties, arī temperamenta specifiskās izpausmes visai strauji mainās (Gartstein & Rothbart, 2003). Bērna temperamenta attīstība intensīvi turpinās līdz pat pirmsskolas vecumam (Rothbart & Bates, 1998) un turpina attīstīties arī vēlāk. Šobrīd ir ierobežots to pētījumu skaits, kuros bērna temperamentu pirmajā dzīves gadā izvērtētu abi vecāki. Līdz šim secināts, ka vecāki bērna pirmajā dzīves gadā visai līdzīgi novērtē dažādas sava bērna temperamenta iezīmes, (Bayly & Gartstein, 2013; Casalin, et al., 2012). Jautājums par to, cik lielā mērā bērna temperamenta attīstību nosaka iedzimtība, cik vide un viņa aprūpētāji, joprojām ir aktuāls, un pētījumi šajās jomās ir būtiski. Iepriekšējās dekādēs veikto pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka mātes, kurām ir depresijas simptomi, norāda augstāku zīdaiņu negatīvo emocionalitāti (Austin et al., 2005; Edhborg, Seymur, Lundh, & Winstrӧm, 2000; McGrath, Records, & Rice, 2008; Muzik, 2010) un mazuļa “grūto temperamentu” (Edhborg et al., 2000; Porter & Hsu, 2003; Hanington, Ramchandani, & Stein, 2010; Kerstis et al., 2013; McGrath et al., 2008). Tēvu depresijas simptomu saistība ar zīdaiņa temperamenta iezīmēm perinatālajā periodā līdz šim pētīta nepietiekami. Dažu pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka tēviem, kuriem ir depresijas simptomi, ir tendence savus mazuļus novērtēt kā “grūtus” vai viegli aizkaitināmus (Dave, Nazareth, Sherr, & Senior, 2005; Schoppe-Sullivan &Mangelsdorf, 2013). Cita pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka vīrieši, kuriem ir depresija, savus zīdaiņus uztver kā vairāk nomāktus nekā tēvi, kuriem nav depresijas (Ramchandani et al., 2011) un, ka tēvu internalizētās problēmas (augstāki depresijas un trauksmes rādītāji) četrus mēnešus pēc bērna piedzimšanas prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (Potapova, Gartstein, & Bridgett, 2014). Citos pētījumos secināts, ka mātes, bet ne tēva depresijas simptomi sešas nedēļas pēc bērna piedzimšanas vāji prognozē bērna aizkaitināmības novērtējumu mazuļa sešu nedēļu vecumā (Atella, DiPietro, Smith, & St. James-Roberts, 2003) Lai gan tiek uzsvērta vecāku audzināšanas nozīme bērna attīstībā, jau no dzimšanas arī zīdainim ir liela ietekme arī uz vecāku dzīvi (Cole, LeDonne & Tan, 2013). Jaunākajos pētījumos un teorētiskajās pieejās tiek uzsvērts, ka bērnu un vecāku mijiedarbība ir divvirziena (Tronick, 2007). Vecāku depresijas simptomi var veicināt negatīvu sava mazuļa uztveri, bet arī mazuļa augsta negatīvā emocionalitāte var sekmēt nomāktības attīstību vecākiem – var būt iespējams, ka mazuli ar negatīvākiem temperamenta aspektiem var būt grūti nomierināt un veidot attiecības, kas var sekmēt depresijas simptomu attīstību (Austin et al., 2005). Vienā no pirmajiem nozīmīgajiem pētījumiem par māšu un zīdaiņu temperamenta saistībām, tika konstatēts, ka mātes, kuru zīdaiņi ir viegli aizkaitināmi, bieži un intensīvi raud un grūti nomierinās, izjūt augstāku trauksmi un nomāktību nekā sievietes, kuru mazuļi ir mierīgi un raud mazāk (Cutrona & Troutman, 1986; Fisher, Rowe & Feekery, 2004; Porter & Hsu, 2003). Cita pētījuma rezultāti ļāva secināt, ka augsta zīdaiņa aizkaitināmība pirmajās dzīves nedēļās prognozēja depresiju mātēm, kuras bija depresijas attīstības riska grupā, bet nebija riska faktors depresijas attīstībai mātēm no zema riska grupas (Murray et al., 1996). 10 Nesenā pētījumā par vecāku depresijas un bērna temperamenta divvirziena saistību (Hanington, Ramchandani, & Stein, 2010) rezultāti parādīja, ka bērna temperamenta ietekme uz vecāku depresiju bija vāja. Pētījumā netika noskaidrota vecāku depresijas simptomu un bērna temperamenta mijiedarbība zīdaiņa vecumā. Var secināt, ka jautājums par iespējamu abpusēju mijiedarbību starp vecāku depresijas simptomiem un zīdaiņa temperamentu joprojām ir aktuāls. Sociālais atbalsts Vecāku depresija perinatālajā periodā var radīt ilgstošas nelabvēlīgas sekas visai ģimenei, un šajā dzīves posmā mātēm un tēviem ir svarīgi būt iekļautiem sociālās attiecībās, kurās viņi jūtas atbalstīti un saņem atbalstu, ja tas nepieciešams. Pēdējos gados sociālo atbalstu definē kā psiholoģisko un materiālo resursu nodrošinājumu, ko indivīdam sniedz sociālais tīkls, lai palīdzētu paaugstināt indivīda spēju tikt galā ar stresu (Cohen, 2004), vai kā emocionālu, praktisku vai informatīvu palīdzību, ko indivīdam sniedz nozīmīgi cilvēki (ģimene, draugi, kolēģi), un šis atbalsts tiek saņemts reāli, vai indivīds izjūt, ka nepieciešamības gadījumā viņš to saņems (Thoits, 2010). Pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka sociālais atbalsts ir svarīgs aizsargfaktors pret depresijas attīstību (Castle et al., 2008). bet nepietiekams vai nepieejams sociālais atbalsts perinatālajā posmā ir riska faktors depresijas attīstībai grūtniecēm un sievietēm pēc dzemdībām (Ford & Ayers, 2009; O Hara, 1986). Līdzšinējo pētījumu rezultāti parāda, ka vīrieši partneres grūtniecības laikā un gadu pēc bērna piedzimšanas norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni (Condon et al., 2004), un arī sievietēm grūtniecības 3. trimestrī un divas nedēļas pēc bērna piedzimšanas sociālā atbalsta līmenis ir nemainīgs (Xie et al., 2009). Šī pētījuma rezultāti tomēr ir pretrunā ar citiem, kuros secināts, ka sievietēm izjustā sociālā atbalsta līmenis krītas laikā no grūtniecības uz sešām nedēļām pēc dzemdībām un uz trim mēnešiem pēc dzemdībām (Gao et al., 2014), un, ka tēvi pēc bērna piedzimšanas izjutuši sociālā atbalsta samazināšanos (Castle et al., 2008). Šie atšķirīgie pētījumu rezultāti var būt saistīti ar to, ka pētījumi veikti dažādās sociālās grupās un kultūrvidēs, kur gan reāli saņemtais, gan uztvertais sociālais atbalsts var atšķirties. Kutronas un Trūtmanes (Cutrona & Troutman, 1986) pētījuma rezultāti rādīja, ka zīdaiņa “grūtais temperaments” bija cieši saistīts ar mātes pēcdzemdību depresijas līmeni, bet sociālais atbalsts darbojās kā aizsargfaktors, sevišķi ar pašefektivitātes starpniecību. Citā pētījumā (Gelfand, Teti & Fox, 1992) mātes, kuras sava mazuļa temperamentu uztvēra kā “grūtu”, norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu. Tomēr šo pētījumu rezultāti neļāva spriest par mijiedarbību starp mātes depresijas simptomiem un zīdaiņa “grūtu” temperamentu. Ir pētījums, kura rezultāti parādīja, ka mātes, kurām bija depresija, savus mazuļus uztvēra kā vairāk “grūtus” divus un arī sešus mēnešus pēc dzemdībām, neatkarīgi no sociālā atbalsta. (McGrath et al., 2008). Ir pavisam maz pētījumu, kur, pētot depresijas simptomu saistību ar sociālo atbalstu un zīdaiņa temperamentu, būtu iekļauti tēvi, un netika atrasts pētījums, kur šādā longitudinālā pētījumā būtu iekļauti abi vecāki. Pētījumā (Zelkowitz & Milet, 1997) piedalījās 50 vīrieši, kuru partnerēm bija diagnosticēta pēcdzemdību depresija, un 50 vīrieši, kuru partnerēm nebija noteikta šāda diagnoze. Tēvi, kuru partnerēm bija depresija, norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu un augstāku stresa līmeni. Savukārt,vīrieši, kuri norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu, izjuta augstāku depresijas līmeni, tomēr saņemtā sociālā atbalsta līmenis nebija saistīts ar sava mazuļa uztveri kā “grūtu”. Joprojām trūkst longitudinālu pētījumu, kuros aplūkotu vecāku depresijas simptomu, izjustā sociālā atbalsta un zīdaiņa temperamenta mijiedarbību perinatālajā periodā, un lielākajā daļā pētījumu par perinatālo depresiju vīrieši netiek iekļauti vai ir maz pārstāvēti. Lai gan pēdējos gados pētījumu skaits par zīdaiņa temperamenta dažādiem aspektiem ir pieaudzis, tomēr joprojām ir maz longitudinālu pētījumu, kuros ir pētīts, kā vecāku depresijas simptomi savstarpēji mijiedarbojas ar zīdaiņa temperamenta rādītājiem. Vairums pētījumu analizē vecāku depresijas simptomu un bērna temperamenta faktoru mijiedarbību viena mērījuma ietvaros, vai arī longitudināls pētījums ticis veikts izlasēs, kur bērni ir jaunāki par trijiem mēnešiem vai vecāki par sešiem mēnešiem. Bērna temperaments ir novērtēts tikai vienā mērījuma punktā, un parasti novērtētāja ir bijusi māte. Minētais ļauj secināt, ka ir būtiski veikt pētījumus, kuros zīdaiņa temperaments un vecāku depresijas simptomi un izjustais sociālais atbalsts tiek pētīti longitudināli, iesaistot abus vecākus vairākos mērījumu punktos. 11 Metode Pētījuma dalībnieki. Pirmajā pētījuma posmā piedalījās grūtnieces (n = 258) pēdējā grūtniecības trimestrī (30.–40. grūtniecības nedēļā M = 33,16; SD = 1,38) bez grūtniecības sarežģījumiem un viņu partneri (n=258). Respondentu vecums aptaujas pirmajā posmā sievietēm bija no 20 līdz 41 gadam (M = 28,26; SD = 3,99), bet vīriešiem no 21 līdz 46 gadiem (M = 30,31; SD = 4,86). Augstākā izglītība bija 216 (83,72%) sievietēm un 160 (62,02%) vīriešiem. Par precētām sevi atzina 180 (69,77%) sieviešu un 182 (70,82%) vīrieši, bet pārējie pāri dzīvoja nereģistrētā kopdzīvē. Pilsētā dzīvoja 243 (94,19%) pāri. Tikai 2 sievietes (0,78%) un 3 vīrieši (1.17%) norādīja ienākumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī, kas ir zemāki par 100 ls jeb 142.29 EUR. Grūtniecību par plānotu atzina 211 (82,10%) sievietes un 213 (82,88%) vīrieši. Nekādu sarežģījumu ar grūtniecības attīstību nebija 237 (92,58%) sievietēm, bet 19 (7,42%) sievietēm bija nenozīmīgi sarežģījumi. Pirmo bērnu gaidīja 208 (80,93%) ģimenes. Pētījuma dalībnieku ģimenēs piedzima 127 (49,61%) meitenes un 129 (50,39%) zēni. Bērnam un sievietei pēcdzemdību periodā nebija konstatēti nopietni veselības sarežģījumi; laikposmā, kad notika pētījums, ģimenē nebija vairāk par vienu krīzes situāciju – darba zaudējums, smaga slimība u. c. Dalībnieku iesaistīšanās pētījumā bija brīvprātīga. Kopumā pētījuma dalībniekus varētu nosaukt par zema riska grupu. Mērījumi. Lai noskaidrotu pētījuma dalībnieku vecumu, izglītības līmeni, ienākumu līmeni, plānoto dzemdību laiku, sievietes un bērna veselības stāvokli pēcdzemdību periodā, kā arī citus datus, izveidota sociodemogrāfiskā aptauja. Depresija grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Lai mērītu depresijas simptomu izteiktību grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, tika izmantotas divas aptaujas. Pirmā ir Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujas latviešu variants (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS; Cox, Holden, & Sagovsky, 1987). Latvijā aptauja adaptēta Maijas Kulinskas kursa darbā (Kulinska, 2004, nepublicēts materiāls). Šī promocijas darba ietvaros veikta aptaujas tulkojuma uzlabošana un adaptācija (Zande & Sebre, 2012). EPDS ir pētījumos un klīniskajā praksē plaši izmantota pašnovērtējuma aptauja, kurā ir 10 apgalvojumi par iespējamiem depresijas simptomiem iepriekšējo septiņu dienu laikā. Katram apgalvojumam tiek dots novērtējums no 0 līdz 3 punktiem, un maksimālais punktu skaits ir 30. Aptaujas oriģinālās versijas Kronbaha alfa ir 0,87. Latviešu valodā adaptētās versijas Kronbaha alfa dažādos mērījumu posmos sieviešu grupā variē no 0,78 līdz 0,88, bet vīriešu grupā no 0,70 līdz 0,78. Otrā ir Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale – GMDS; Zierau, Bille, Rutz & Bech, 2002). Šī aptauja tika izveidota, lai uzlabotu depresijas epizodes atklāšanu vīriešiem, un tajā papildus tradicionālajiem jautājumiem par depresijas simptomiem, piemēram, enerģijas trūkumu un nomāktību iekļauti jautājumi par aizkaitināmību, dusmām un agresīvu uzvedību. Tā izmantota arī pētījumos pēcdzemdību depresijas mērīšanai jaunajiem tēviem (Madsen & Juhl, 2007) un pētījumos, kuros piedalās sievietes (Mӧller-Leimkühler, Bottlender, Strauss & Rutz, 2004). Aptaujā iekļauti 13 apgalvojumi par izjūtām pēdējā laikā. Atbildes tiek sniegtas Likerta skalā no 0 līdz 4, kur 0 nozīmē “nemaz neatbilst”, bet 4 nozīmē “atbilst izteikti”. Latvijā aptauja adaptēta šī promocijas darba ietvaros (Zande & Sebre, 2012). Oriģinālās versijas Kronbaha alfa bija 0,86. Latviešu valodā adaptētās versijas Kronbaha alfa dažādos mērījumu posmos vīriešu grupā variē no 0,81 līdz 0,84, bet sieviešu grupā no 0,79 līdz 0,87, kas ir labs iekšējās saskaņotības līmenis un kopumā atbilst oriģinālajai Kronbaha alfai. Ārējā validitāte tika aprēķināta, veicot aprēķinus ar Spīrmena korelācijas koeficientu starp EPDA un GMDS rādītājiem. Rezultāti norāda augstu ārējo validitāti visos trijos mērījumu posmos gan mātēm (rs= 0,65–0,67, p < 0,01), gan tēviem (rs = 0,48–0,61, p < 0,01). Depresijas noteikšanai iesaka izmantot tā saucamo “dubulto skrīningu” jeb divas pašnovērtējuma aptaujas, kas varētu paaugstināt mērījumu objektivitāti (Lee et al., 2000). Tādēļ gan vīrieši, gan sievietes šajā pētījumā atbildēja uz abu depresijas aptauju jautājumiem visos trijos mērījumu punktos. Tā kā gan māšu, gan tēvu grupās pastāvēja statistiski nozīmīga korelācija starp abu depresijas aptauju rādītājiem visos trijos mērījumu posmos (rs = 0,48–0,67, p < 0,01), tad tika pieņemts lēmums prognožu aprēķinos izmantot nevis divu dažādu depresijas aptauju rādītājus, bet izveidot kopēju depresijas simptomu līmeņa rādītāju. Tas tika aprēķināts, pārveidojot abu aptauju rezultātu z vērtības un summējot 12 šīs vērtības. Abu depresijas aptauju summārais rādītājs turpmāk tiks apzīmēts kā “depresijas simptomi mātēm” un “depresijas simptomi tēviem”. šis rādītājs tika izmantots prognožu modeļu veidošanā. Zīdaiņa temperaments. Lai mērītu zīdaiņa temperamentu, tika izmantota Aptauja par mazuļa uzvedību, uzlabotais, ļoti īsais variants, (turpmāk – IBQ) (Infant Behavioral Questionnaire (IBQ) revised, very short form; Gartstein, & Rothbart, 2003; adaptācija latviešu valodā Zande & Sebre 2011). Šī ir vismūsdienīgākā zīdaiņa temperamenta aptauja. Tajā ir 37 jautājumi par zīdaiņa uzvedību dažādās ikdienas situācijās pagājušās nedēļas laikā. Atbildes tiek sniegtas skalā no 1 līdz 7, kur 1 nozīmē “nekad”, 7 nozīmē “vienmēr” un ir iespējams sniegt atbildi NA – “nav attiecināms”, ko dara, ja bērns pagājušās nedēļas laikā nav bijis jautājumā aprakstītajā situācijā, vai atbildētājs nav redzējis bērnu šajā situācijā. Aptaujā ir trīs apakšskalas – reaktivitāte (12 jautājumi), negatīvā emocionalitāte (12 jautājumi) un pašregulācijas spēja (13 jautājumi). Reaktivitātes dimensija ļauj noskaidrot, cik intensīvi bērns reaģē uz izmaiņām vidē, cik viņš ir pozitīvi noskaņots. Negatīvā emocionalitāte mēra, cik daudz bērns uzrāda negatīvu garastāvokli un grūtības nomierināties. Pašregulācijas dimensija mēra zīdaiņa agrīnās pašregulācijas spējas. Oriģinālās aptaujas Kronbaha alfa ir 0,68 Reaktivitātes skalā, 0,74 Negatīvās emocionalitātes skalā, un 0,74 pašregulācijas spēju skalā, bet latviešu valodas versijas māšu grupā Kronbaha alfa ir 0,68 un 0,63 Reaktivitātes skalā, 0,72 un 0,78 Negatīvās emocionalitātes skalā un 0,75 un 0,72 Pašregulācijas spēju skalā (bērna triju un sešu mēnēsu vecumā). Aptaujas latviešu versijas Kronbaha alfa tēvu grupā ir 0,81 un 0,68 Reaktivitātes skalā, 0,81 un 0,84 Negatīvās emocionalitātes skalā un 0,78 un 0,75 Pašregulācijas spēju skalā (bērna triju un sešu mēnešu vecumā). Tiek diskutēts, ka mātes depresijas simptomi var veicināt to, ka viņa sava bērna temperamentu novērtēs kā vairāk “grūtu” (Atella et al., 2003; Bayly & Gartstein, 2013). Lai mazinātu iespējamās “novērtētāju subjektivitātes”, ir ieteicams bērna temperamenta mērīšanā izmantot vairākus novērtētājus vai novērtējuma veidus, tos kombinējot. Šajā pētījumā bērna temperaments tika vērtēts, balstoties uz vecāku novēroto un novērtēto bērna uzvedību, tāpēc regresijas analīzes tika veiktas, analīzē iekļaujot abu vecāku kopējo bērna negatīvās emocionalitātes novērtējumu. Šis rādītājs tika aprēķināts, veidojot vidējo rādītāju no abu vecāku bērna negatīvās emocionalitātes novērtējumiem. Vispirms tika veikta korelāciju analīze ar Pīrsona korelācijas koeficientu zīdaiņa reaktivitātes, negatīvās emocionalitātes un pašregulācijas spēju skalām starp māšu un tēvu grupām bērna trīs un sešu mēnešu vecumā. Pastāvēja saistība starp māšu un tēvu bērna temperamenta novērtējumiem bērna trīs mēnešu vecumā: reaktivitātei (r = 0,41, p < 0,01), negatīvajai emocionalitātei (r = 0,39, p < 0,01), pašregulācijas spējām (r = 0,34,p < 0,01), un sešu mēnešu vecumā: reaktivitātei (r = 0,44, p < 0,01), negatīvajai emocionalitātei (r = 0,39, p < 0,01), pašregulācijas spējām (r = 0,28, p < 0,01). Tālāk tika aprēķināta Kronbaha alfa. Kronbaha alfa zīdaiņa negatīvās emocionalitātes skalā abos mērījumos (bērna trīs un sešu mēnešu vecumā) bija 0,78. Kronbaha alfa reaktivitātes skalā bērna triju mēnešu vecumā bija 0,72, bērna sešu mēnešu vecumā bija 0,70. Kronbaha alfa bērna pašregulācijas spēju skalā triju un sešu mēnešu vecumā bija 0,78. Var secināt, ka bērna negatīvās emocionalitātes (abu vecāku kopējais vērtējums) skala atbilst psihometrijas prasībām, un to var izmantot turpmākos aprēķinos. Sociālais atbalsts. Sociālā atbalsta mērīšanai izmantota Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptauja (turpmāk – ISADA) (Multidimensional Scale of Perceived Support, MSPSS; Zimet et al., 1988). Latvijā metodi adaptējušas Voitkāne, Miezīte un Raščevska, 2003). Šajā pašnovērtējuma aptaujā ir 12 jautājumi par saņemto atbalstu no ģimenes, draugiem un citiem nozīmīgiem cilvēkiem., un atbilžu iespējas ir no “pilnīgi nepiekrītu” līdz “pilnīgi piekrītu”. Aptaujā ir trīs apakšskalas – Atbalsts no ģimenes, Atbalsts no draugiem un Atbalsts no īpaša cilvēka, un ir iespējams aprēķināt kopējā saņemtā atbalsta summu. Oriģinālā Kronbaha alfa aptaujas summārajam rādītājam bija 0,88. Šajā pētījumā aprēķiniem tika izmantota tikai izjustā sociālā atbalsta summa, un Kronbaha alfa dažādos mērījumu posmos vīriešu un sieviešu grupās bija no 0,84 līdz 0,93. Procedūra. Longitudinālā pētījuma dati tika ievākti no 2011. gada jūnija līdz 2014. gada janvārim. Pirmajā pētījuma posmā topošo vecāku skolās, vecmāšu un ginekologu privātpraksēs un ar interneta starpniecību vecāki, kuri gaidīja bērnu, ritēja grūtniecības trešais trimestris (no 30. līdz 40. grūtniecības nedēļai) un grūtniecība bija bez sarežģījumiem, tika uzaicināti piedalīties pētījumā par vecāku izjūtām, gaidot mazuli un pēc dzemdībām, kā arī mazuļa uzvedību. 13 Tika izskaidrota pētījuma gaita, laiks, ko tas prasīs no pāra un konfidencialitātes jautājumi. No vecākiem tika saņemta mutvārdu piekrišana piedalīties pētījumā. Aptauju izsūtīšana un saņemšana notika internetā, tāpēc pilnīgu anonimitāti nodrošināt nebija iespējams, bet katram dalībniekam bija iespēja saņemt un sūtīt savas aptaujas nesaistīti ar partneri no dažādām e-pasta adresēm, aptaujā norādot kopīgu sava pāra kodu. Vairāk nekā 600 vecāku pāri, kuri piekrita piedalīties, savās norādītajās e-pasta adresēs saņēma aptaujas un vēstuli par turpmāko pētījuma gaitu. Pirmā posma aptauju komplektā bija iekļauta īsa aptauja par sociodemogrāfiskajiem datiem, EPDA, GVDA, ISADA. Pirmajā posmā tika saņemtas atbildes no 378 pāriem. No tām 50 aptaujas bija nederīgas (neprecīzi aizpildītas, daudz izlaistu jautājumu). Aptaujas otrajā un trešajā posmā piekrita piedalīties 293 pāri. Šiem pāriem tika lūgts paziņot bērna dzimšanas datumu, lai uz trīs mēnešu vecumu varētu izsūtīt otrā pētījuma posma aptaujas. Par bērniņa piedzimšanas datumu informāciju sniedza 280 pāri. Otrā posma aptaujā vecāki atkārtoti atbildēja uz EPDA, GVDA un ISADA aptauju jautājumiem, bet jautājumu secība tika sajaukta. Tika iekļauti jautājumi par kritisku notikumu esamību un AMU jautājumi. Ja nedēļas laikā atbildes netika saņemtas, tika izsūtīta atgādinājuma vēstule. Uz otrā posma jautājumiem tika saņemtas derīgas aptaujas no 271 vecāku pāra. Kad bērniņam bija pilni seši mēneši, 271 vecāku pārim tika izsūtīts trešais aptauju komplekts, kurā bija daži jautājumi par to, vai ģimenē kopš iepriekšējā pētījuma posma ir bijuši kritiski notikumi, kā arī EPDA, GVDA, ISADA un AMU aptaujas. Atpakaļ tika saņemtas derīgas aptaujas no 258 pāriem. Šo pāru atbildes tika iekļautas turpmākajā datu analīzē. Datu apstrāde un analīze. Datu apstrādei un analīzei tika izmantota SPSS programmas 20.0 versija. Galvenās statistiskās metodes – regresiju analīze, korelāciju analīze, t – stjūdenta kritērijs, Vilkoksona rangu tests, Frīdmana z kritērijs, Kolmogorova-Smirnova tests. Rezultāti Atšķirības starp grupām. Mātes savu bērnu pašregulācijas spējas novērtē augstāk nekā tēvi gan bērna triju mēnešu vecumā (t = 4,24, p < 0,001), gan bērna sešu mēnešu vecumā (t = 3,59, p < 0,001). Depresijas aptauju un izjustā sociālā atbalsta aptaujas sadalījums neatbilst normālam, tāpēc aprēķini tika veikti ar neparametriskajām metodēm. Lai noskaidrotu, vai pastāv dzimumatšķirības depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta līmenī grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām, tika veikti aprēķini, izmantojot Vilkoksona z kritēriju. Tēvi uzrāda zemāku depresijas simptomu līmeni (mērītu ar EPDA), nekā mātes, partneres grūtniecības trešajā trimestrī (z = ˗ 7,17, p < 0,001), trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 7,24, p < 0,001), kā arī sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗5,32, p < 0,001). Tēvi uzrāda zemāku depresijas simptomu līmeni (mērītu ar GVDA), nekā mātes, partneres grūtniecības trešajā trimestrī (z = ˗ 8,88, p < 0,001), trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 6,58, p < 0,001) un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 6,38, p < 0,001). Partneres grūtniecības trešajā trimestrī tēvi norāda zemāku izjustā sociālā atbalsta līmeni nekā mātes (z = ˗ 2,36, p < 0,01). Starp tēvu un māšu grupām nav atšķirības izjustā sociālā atbalsta līmenī trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Atšķirības starp mērījumiem. Zīdaiņu reaktivitāte sešu mēnešu vecumā pēc māšu novērtējuma ir augstāka (t (256) = ˗ 23,19, p < 0,001), nekā trīs mēnešu vecumā. Arī negatīvā emocionalitāte sešu mēnešu vecumā ir augstāka (t (256) = ˗ 5,89, p < 0,001), nekā triju mēnešu vecumā. Tēvu grupā zīdaiņu reaktivitātes novērtējums sešu mēnešu vecumā ir augstāks (t (253) = ˗ 17,79, p < 0,001), nekā triju mēnešu vecumā. Negatīvās emocionalitātes novērtējums bērna sešu mēnešu vecumā ir augstāks (t (253) = ˗ 5,24, p < 0,001), nekā triju mēnešu vecumā. Māšu un tēvu grupa nav atšķirību zīdaiņa pašregulācijas spēju līmeņa novērtējumā triju un sešu mēnešu vecumā. Tā kā depresijas simptomu un sociālā atbalsta rādītāju sadalījums neatbilst normālam, tad, lai pārbaudītu, vai ir atšķirības depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta līmenī starp mērījumiem grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas māšu un tēvu grupās, tika veikti neparametriskie Frīdmana testi, izmantojot χ2 – kritēriju. Statistiski nozīmīgās atšķirības starp mērījumiem grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas tika izvērtētas, veicot Post–hoc testus, izmantojot Vilkoksona testu ar z – kritēriju. 14 Mātēm depresijas simptomu līmenis (mērīts ar EPDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 3,32, p < 0,01), un arī simptomu līmenis (mērīts ar GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 3,54, p < 0,001). Saistības. Pirms tika veikta hierarhiskā regresiju analīze, tika aprēķināta depresijas simptomu (EPDA un GVDA) un izjustā sociālā atbalsta, un zīdaiņa temperamenta rādītāju savstarpējā saistība atsevišķi māšu un tēvu grupās. Tika konstatēts, ka abās grupās pastāv saistība starp depresijas simptomiem (EPDA un GVDA) un izjusto sociālo atbalstu, kā arī starp depresijas simptomiem (EPDA un GVDA) un bērna negatīvo emocionalitāti. Tēviem, bet ne mātēm tika konstatētas arī saistības starp depresijas simptomu rādītājiem trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (EPDA) un bērna pašregulācijas spējām gan triju, gan sešu mēnešu vecumā. Jo augstāki bija depresijas rādītāji, jo tēvi sava bērna pašregulācijas spējas novērtēja kā zemākas. Tā kā vecāku depresijas simptomiem (kopējais abu aptauju rādītājs) gan māšu, gan tēvu grupās bija saistība tikai ar zīdaiņa negatīvo emocionalitāti, tad regresiju modeļi tika veidoti, iekļaujot tikai šo bērna temperamenta iezīmi, bet reaktivitātes un pašregulācijas spēju mērījumi turpmākā analīzē netika iekļauti. Tika veiktas regresiju analīzes, kurās tika iekļauts tikai mātes novērtējums par zīdaiņa negatīvo emocionalitāti, tad analīzes, kurās tika iekļauts tikai tēva novērtējums par zīdaiņa negatīvo emocionalitāti un tad tika veidoti modeļi, kuros iekļauts abu vecāku kopējais bērna negatīvās emocionalitātes novērtējums. Promocijas darba kopsavilkumā atspoguļoti prognožu modeļi, kuros iekļauts abu vecāku kopējais bērna negatīvās emocionalitātes novērtējums. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, – vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē depresijas simptomus mātēm sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni, tika veikta hierarhiskā regresijas analīze. Tā kā iepriekšējo pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka zemi sociodemogrāfiskie rādītāji ir riska faktors pēcdzemdību depresijas attīstībai, tad vispirms tika aprēķināta saistība starp depresijas simptomiem mātēm sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un sociodemogrāfiskajiem rādītājiem. Tā kā starp šiem mainīgajiem netika novērota saistība, tad turpmākā analīzē sociodemogrāfiskie rādītāji netika iekļauti. Rezultāti apkopoti 1. tabulā. 1. tabula. Hierarhiskā regresijas analīze, prognozējot māšu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc dzemdībām (N = 257) Modelis 1. 2. Neatkarīgie mainīgie Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu vecumā * p < 0,05, *** p < 0,001. 15 B SE β R2 0,23 0,05 0,22*** 0,56 0,53 0,05 0,57*** ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,09* 0,22 0,05 0,21*** 0,51 0,05 0,53*** ˗ 0,01 0,01 ˗ 0,08 0,37 0,10 0,16*** 0,59 Pirmajā solī tika kontrolēti depresijas simptomi mātēm grūtniecības trešajā trimestrī, depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjustais sociālais atbalsts. Šie neatkarīgie mainīgie izskaidro 56% no māšu depresijas simptomu sešus mēnešus pēc dzemdībām variācijas (R2 = 0,56, F (3,254) = 108,40, p < 0,001). Modelī iekļaujot bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā, prognoze paaugstinās par 3% (R2 = 0,59, F (4,253) = 89,01, p < 0,001), bet izjustais sociālais atbalsts šajā modelī vairs nav statistiski nozīmīgs prognozētājs. Arī tēvu grupā tika izveidoti hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, lai noskaidrotu, vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē tēvu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kontrolējot tēva depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni. Tāpat kā māšu grupā, arī tēvu grupā nebija saistības starp depresijas simptomiem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un sociodemogrāfiskajiem rādītājiem, tāpēc regresijas analīzē šie rādītāji netika iekļauti. Hierarhiskās regresijas analīzes pirmajā modelī tika kontrolēti tēvu depresijas simptomi partneres grūtniecības laikā un trīs mēnešus pēc dzemdībām un izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (skat. 2. tabulu). 2. tabula. Hierarhiskā regresijas analīze, prognozējot tēvu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (N = 255) Modelis Neatkarīgie mainīgie 1. Depresijas simptomi tēviem partneres grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas 2. Depresijas simptomi tēviem partneres grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu vecumā B SE β R2 0,33 0,05 0,32*** 0,51 0,51 0,06 0,44*** ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,14** 0,33 0,05 0,32*** 0,49 0,06 0,43*** ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,14** 0,23 0,08 0,12** 0,53 ** p < 0,01, *** p < 0,001. Kā redzams 2. tabulā, tēvu depresijas simptomi partneres grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas prognozē depresijas simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izskaidro 51% no tēvu depresijas simptomu variācijas (𝑅 2 = 0,51, F (3,254) = 89,73, p < 0,001). Nākamajā regresijas analīzes solī kā neatkarīgo mainīgo iekļaujot bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā, prognoze pieaug par 2% (𝑅 2 = 0,53, F (4,253) = 70,88, p < 0,001). Šajā modelī visi neatkarīgie mainīgie prognozē depresijas simptomus, un to visvairāk ietekmē depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Regresijas modeļi, prognozējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā Tālāk tika noskaidrots, vai māšu un tēvu depresijas simptomi prognozē zīdaiņa temperamentu, respektīvi, vai pastāv divvirziena mijiedarbība starp bērna negatīvo emocionalitāti un vecāku depresijas simptomiem. Lai noskaidrotu atbildi uz pētījuma jautājumu, – vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā, tika izveidots vēl viens hierarhiskās regresijas modelis, kurā kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti izjustais 16 sociālais atbalsts mātēm grūtniecības trešajā trimestrī un izjustais sociālais atbalsts mātēm grūtniecības trešajā trimestrī (skat. 3. tabulu). Tā kā tēvu grupā netika konstatēta saistība starp tēvu depresijas simptomiem partneres grūtniecības trešajā trimestrī un zīdaiņa temperamentu, tad analīze tika veikta tikai māšu grupā. 3. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā māšu grupā (N = 257) Modelis 1. Neatkarīgie mainīgie B Izjustais sociālais atbalsts mātēm ˗ 0,05 grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi mātēm 0,08 grūtniecības 3. trimestrī SE β R2 0,01 ˗ 0,05 0,03 0,03 0,18** ** p < 0,01. Modelis ir statistiski nozīmīgs un izskaidro 3% no zīdaiņa negatīvās emocionalitātes rādītāju variācijas triju mēnešu vecumā (R2 = 0,03, F (2,255) = 3,80, p < 0,01). Šajā modelī tikai depresijas simptomi mātēm grūtniecības laikā statistiski nozīmīgi prognozē zīdaiņa negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Regresijas modeļi, prognozējot bērna temperamentu sešu mēnešu vecumā Tālāk tika veikti aprēķini, lai noskaidrotu, vai mātes un tēva depresijas simptomi prognozē zīdaiņa temperamentu sešu mēnešu vecumā. Vispirms tika veikti aprēķini māšu grupā. Lai noskaidrotu, vai mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā, tika izveidots vēl viens hierarhiskās regresijas modelis (skat. 4. tabulu). 4. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā māšu grupā (N = 257) Modelis 1. Neatkarīgais mainīgais B Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu 0,56 vecumā SE β R2 0,05 0,57*** 0,32 2. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu vecumā Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3. trimestrī Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc dzemdībām 0,54 0,05 0,54*** 0,36 ˗ 0,01 0,00 ˗ 0,13* 0,04 0,03 0,09 0,06 0,02 0,14* * p < 0,05, *** p < 0,001. Hierarhiskās regresijas modeļa 1. solī tika kontrolēta zīdaiņa negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā. Kā redzams 4. tabulā, zīdaiņa negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (R2 = 0,32 (F (1,256) = 123,16, p < 0,001). Nākamajā solī regresijas modelī kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām un izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc dzemdībām. Arī šis modelis ir statistiski nozīmīgs un izskaidro 35% no bērna negatīvās emocionalitātes sešu mēnešu vecumā variāciju (𝑅 2 = 0,36 (F (4,253) = 36,07, p < 0,001). Šajā modelī bērna negatīvo emocionalitāti 17 vislabāk prognozē bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā, un šo prognozi pastiprina mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc dzemdībām un zemāks sociālais atbalsts. Lai noskaidrotu, vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu sešu mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā vērtējumā), kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā, tika veidoti hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, kur pirmajā solī tika kontrolēta zīdaiņa negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā bet nākamajā solī tika veidots modelis, kurā iekļauti tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas kā neatkarīgie mainīgie (skat. 5. tabulu). 5. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā tēvu grupā (N = 253) Modelis 1. Neatkarīgie mainīgie B Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu 0,56 vecumā 2. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu 0,55 vecumā Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus ˗ 0,01 pēc bērna piedzimšanas Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc 0,07 bērna piedzimšanas SE β R2 0,05 0,57*** 0,33 0,05 0,56*** 0,35 0,00 ˗ 0,12* 0,03 0,12* * p < 0,05, *** p < 0,001. Kā redzams 5. tabulā, bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā izskaidro 33% no bērna negatīvās emocionalitātes variācijas sešu mēnešu vecumā (R2 = 0,33 F (1,256) = 123,16, p < 0,001). Modelī iekļaujot tēva depresijas simptomus trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjusto sociālo atbalstu, prognoze pieaug par 2% (R2 = 0,35, F (3,254) = 45,28, p< 0,001). Iztirzājums Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes un tēva depresijas simptomu mijiedarbību ar zīdaiņa temperamenta rādītājiem un izjusto sociālo atbalstu. Atšķirības starp grupām. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti rāda, ka vecāki bērna pirmajā dzīves gadā visai līdzīgi novērtē dažādas sava bērna temperamenta iezīmes (Bayly & Gartstein, 2013). Šajā pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka mātes savu bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstākas nekā tēvi. Šo var skaidrot ar to, ka pirmajos bērna dzīves mēnešos mātes ar savu mazuli parasti kopā pavada daudz vairāk laika nekā tēvi, un var pieņemt, ka mātes ir labāk iepazinušas savu mazuli, apguvušas prasmi uztvert, saprast zīdaiņa signālus un atbildēt uz tiem, kā arī nomierināt bērnu sekmīgāk nekā tēvi. Sievietēm depresijas simptomi (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos bija augstāki nekā vīriešiem, un apstiprina līdz šim secināto, ka sievietēm depresijas simptomi gan pirms, gan pēc bērna piedzimšanas ir augstāki nekā vīriešiem (Goodman, J., 2004; Matthey et al., 2000; Paulson & Bazemore, 2010; Teixeira et al., 2009). Šajā pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka grūtniecības trešajā trimestrī sievietes izjūt izteiktāku sociālo atbalstu nekā vīrieši. Sieviete grūtniecības laikā parasti saņem īpaši daudz uzmanības, kas var pastiprināt izjūtu par sociālā atbalsta pieejamību. Savukārt vīrietis šajā laikposmā tiek uztverts kā galvenais atbalsta sniedzējs partnerei, un par viņa vajadzībām vai izjūtām apkārtējie parasti interesējas mazāk, nekā par topošās mātes izjūtām. 18 Atšķirības starp mērījumiem. Gan mātes, gan tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā. To var skaidrot ar to, ka sešu mēnešu vecumā bērni vairāk laika ir nomodā nekā triju mēnešu vecumā, biežāk nokļūst jaunā vidē, kur nogurst un var reaģēt emocionāli negatīvi. Vairums mazuļu un māšu un tēvu bērna sešu mēnešu vecumā jau izveidojuši savu saskarsmes veidu, piemēram, mazuļi zina, ka ar aktīvu kliegšanu var vislabāk pievērst sev vecāku uzmanību, un raud intensīvi, lai panāktu sev vēlamo. Arī bērna reaktivitāti gan mātes, gan tēvi sešu mēnešu vecumā novērtēja kā augstāku nekā trīs mēnešu vecumā. Analizējot šos rezultātus, vispirms jāņem vērā tas, ka bērna attīstība nosaka to, ka sešu mēnešu vecumā viņš spēj labāk uztvert stimulus un reaģēt uz tiem nekā triju mēnešu vecumā. Šie rezultāti atbilst arī secinājumiem par trīs un sešus mēnešus vecu bērnu temperamenta attīstību. Šajā vecumā zīdaiņiem tipiski raksturīga vieglāka kontakta dibināšana saskarsmē, kā arī augsta ieinteresētība par dažādiem stimuliem (Rothbart et al., 2001; Rothbart & Bates, 1998). Iegūtie rezultāti rāda, ka mātēm depresijas simptomi, kas mērīti ar EPDA un ar GVDA, grūtniecības laikā ir augstāki nekā sešus mēnešus pēc dzemdībām. To var skaidrot ar to, ka grūtniecības trešajā trimestrī, kad tuvojas dzemdību laiks, sievietes var izjust visai daudz raižu par gaidāmajām dzemdībām, par savām spējām aprūpēt mazuli. Tuvojoties dzemdībām, sievietes nereti raizējas par to, kā tiks galā ar jaunajiem mātes pienākumiem, kas var sekmēt depresijas simptomu attīstību. Dažus mēnešus pēc dzemdībām sievietes jau bija apguvušas ar mātes lomu saistītās prasmes, iepazinušās ar bērna vajadzībām un iemācījušās tās apmierināt, kas varētu sekmēt depresijas simptomu mazināšanos. To, ka depresijas simptomi no pirmā uz trešo mērījumu samazinājās, var skaidrot arī ar to, ka pētījuma dalībnieces kopumā var raksturot kā zema riska grupu. Lielākajai daļai respondentu bija augstākā izglītība, plānots bērns, zema riska grūtniecība, kā arī ģimenē nebija bijuši vairāk par diviem kritiskiem notikumiem, kas ir riska faktori pēcdzemdību depresijas attīstībai. Kopumā šie rezultāti vismaz daļēji apstiprina arī citu pēdējo gadu longitudinālo pētījumu rezultātus, kas norāda, ka sievietēm grūtniecības laikā depresijas simptomi var būt augstāki nekā pēc dzemdībām (Banti et al., 2011; Milgrom et al., 2008). Pētījuma rezultāti rāda, ka tēvu grupā nav atšķirības depresijas simptomu līmenī starp trim mērījumiem. Šie rezultāti ir pretrunā ar vienas no pēdējo gadu metaanalīzes rezultātiem, kuri ļauj secināt, ka laikā no partneres grūtniecības pirmā trimestra līdz bērna gada vecumam tēvu depresijas līmenis viszemākais ir pirmajos trīs mēnešos pēc bērna piedzimšanas, bet laikā no trīs līdz sešiem mēnešiem pēc bērna piedzimšanas tam ir tendence kļūt izteiktākam (Paulson & Bazemore, 2010). Šos rezultātus var skaidrot ar to, ka respondenti bija zema riska grupa, pētījuma laikā ģimenē nebija vairāk par vienu kritisku notikumu, un tāpēc tēvu depresijas simptomu līmenis starp mērījumiem nemainījās. Gan sievietes, gan vīrieši norādīja stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos. Šie rezultāti saskan ar iepriekš secināto, ka vīrieši partneres grūtniecības laikā un gadu pēc bērna piedzimšanas norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni (Condon et al., 2004), un arī sievietēm grūtniecības 3. trimestrī un divas nedēļas pēc bērna piedzimšanas sociālā atbalsta līmenis ir nemainīgs (Xie et al., 2009). Šī pētījuma rezultāti tomēr ir pretrunā ar citiem, kuros secināts, ka sievietēm izjustā sociālā atbalsta līmenis krītas laikā no grūtniecības uz sešām nedēļām pēc dzemdībām un uz trim mēnešiem pēc dzemdībām (Gao et al., 2014), un, ka tēvi pēc bērna piedzimšanas izjutuši sociālā atbalsta samazināšanos (Castle et al., 2008). Šie atšķirīgie pētījumu rezultāti var būt saistīti ar to, ka pētījumi veikti dažādās sociālās grupās un kultūrvidēs, kur gan reāli saņemtais, gan uztvertais sociālais atbalsts var atšķirties. Saistības un prognozes. Analizējot korelācijas starp vecāku depresijas simptomiem un bērna temperamentu, nav iespējams secināt, vai vecāku depresijas simptomus vairāk ietekmē tas, ka mazulis ir negatīvi emocionāls, vai otrādi, vecāku depresijas simptomi vairāk iespaido to, ka viņi savu mazuli novērtē kā emocionāli negatīvu. Tādēļ, lai noskaidrotu, kā vecāku depresijas simptomi mijiedarbojas ar zīdaiņa temperamenta iezīmēm, tika veidoti vairāki prognožu modeļi. Tā kā starp EPDA un GVDA rādītājiem gan māšu, gan tēvu grupā visos trijos mērījuma punktos bija saistība, tad no šo divu aptauju rādītājiem tika izveidots kopējais depresijas simptomu rādītājs, kas tika iekļauts visos prognožu modeļos. Pirms tika veidoti regresiju modeļi, vispirms tika aprēķināta kopējo depresijas simptomu, izjustā sociālā atbalsta un zīdaiņa temperamenta rādītāju savstarpējā saistība atsevišķi māšu un tēvu 19 grupās. Tā kā vecāku depresijas simptomiem gan māšu, gan tēvu grupās bija saistība tikai ar zīdaiņa negatīvo emocionalitāti, tad regresiju modeļi tika veidoti, iekļaujot tikai šo bērna temperamenta iezīmi, bet reaktivitātes un pašregulācijas spēju mērījumi turpmākā analīzē netika iekļauti. Lai noskaidrotu, vai ir mijiedarbība starp bērna temperamentu un vecāku depresijas simptomiem longitudināla pētījuma ietvaros, tika veidoti vairāki hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, prognozējot depresijas simptomus mātēm un tēviem, un pēc tam prognozējot bērna negatīvo emocionalitāti. Vecāku depresijas simptomu prognozes. Prognozējot vecāku depresijas simptomus, iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Rezultāti māšu grupā saskan ar iepriekšējos pētījumos secināto, ka mātes, kuru zīdaiņi ir viegli aizkaitināmi, bieži un intensīvi raud un grūti nomierinās, izjūt augstāku trauksmi un nomāktību, nekā sievietes, kuru mazuļi ir mierīgi un raud mazāk (Porter & Hsu, 2003; Fisher, Rowe, & Feekery, 2004), un, ka mātēm, kuru bērniem ir “grūts” temperaments, ir lielāks depresijas risks (Cutrona & Troutman, 1986; Murray et al., 1996). Ir vispāratzīts, ka bērna veselīga attīstība ir atkarīga no viņa aprūpētājiem, savukārt pētījumā iegūtie rezultāti paplašina izpratni par to, ka vecāku emocionālā labsajūta var būt atkarīga arī no bērna jau pirmajos mēnešos pēc viņa piedzimšanas, un pastāv bērna efekts uz vecākiem. Ja mazulis daudz raud, ir nemierīgs un prasīgs, tad vecāki var izsīkt, just mazāk prieka no saskarsmes ar bērnu un pat izjust depresijas izpausmes. Turklāt tas attiecas ne tikai uz māti kā bērna galveno aprūpētāju, bet arī uz tēvu. Mūsdienās arvien vairāk tēvu iesaistās mazuļa aprūpē un audzināšanā, kļūst mazulim emocionāli pieejamāki, un varētu domāt, ka arī emocionāli jūtīgāki pret mazuļa uzvedību. Tādēļ ir svarīgi skaidrot vecākiem, ka mazuļa raudāšana, prasīgums var sekmēt to, ka vecāki jūtas nomākti vai pat izjūt depresijas simptomus. Tomēr vislielāko depresijas simptomu daļu sešos mēnešos gan mātēm, gan tēviem izskaidroja depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kas atbilst gan iepriekšējo pētījumu rezultātiem, gan teorētiskajiem modeļiem par to, ka depresijas simptomi iepriekš prognozē depresijas simptomus vecākiem perinatālajā periodā (Beck, 1996; Beck, 2001; Goodman, 2004; O’Hara & Swain, 1996; Rahman, Iqbal, & Harrington, 2003), un ka depresijas attīstībā būtiska nozīme ir arī ģenētiskajiem faktoriem. Šajā pētījumā šo prognozi pastiprināja nepietiekams izjustā sociālā atbalsta līmenis. Šie rezultāti saskan ar pētījumu atziņām par sociālo atbalstu kā riska faktoru depresijas attīstībā perinatālajā periodā (Milgrom et al., 2008). Bērna temperamenta - negatīvās emocionalitātes prognozes. Līdzīgi kā veidojot vecāku depresijas simptomu prognozes modeļus, tika veidoti vairāki modeļi, lai prognozētu bērna negatīvo emocionalitāti. Vispirms tika veidoti modeļi, lai noskaidrotu, vai depresijas simptomi mātēm prognozē bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Pēc tam tika veidoti līdzīgi prognožu modeļi, lai noskaidrotu bērna negatīvās emocionalitātes prognozes sešu mēnešu vecumā (gan māšu, gan tēvu grupās). Šajos modeļos tika kontrolēta bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka depresijas simptomi mātēm grūtniecības laikā prognozē bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Šie rezultāti apstiprina iepriekš secināto par to, ka mazuļi, kuru mātēm grūtniecības laikā ir bijuši depresijas simptomi, var piedzīvot dažādas komplikācijas, tajā skaitā paaugstinātu negatīvo emocionalitāti (Field et al., 2006). Šī pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka mātes emocionālajam stāvoklim grūtniecības laikā ir visai tālejošs iespaids uz bērna negatīvo emocionalitāti un mātēm, kuras izjūt nomāktību vai depresiju, gaidot bērnu, jāsniedz pēc iespējas daudz palīdzības, lai uzlabotu viņu emocionālo pašsajūtu un tā mazinātu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz bērna temperamenta attīstību. Analizējot bērna negatīvās emocionalitātes sešu mēnešu vecumā prognožu modeļus, var secināt, ka mātes depresijas simptomi un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē augstāku bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Iegūtie rezultāti sasaucas ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, kuros secināts, ka nepietiekams sociālais atbalsts var sekmēt to, ka mātes, kurām ir depresija, sava bērna temperamentu uztver kā “grūtu” (Cutrona & Troutman, 1986; Gelfand, Teti, & Fox, 1992). Minēto var skaidrot ar teorētiskajiem modeļiem, kuros uzsvērts, ka bērna temperamenta attīstība notiek mijiedarbībā ar vidi un tiešo 20 aprūpētāju (Rothbart, 2011; Thomass & Chess, 1977). Iegūtie rezultāti arī parāda to, ka starp mātes depresijas simptomiem un zīdaiņa negatīvo emocionalitāti pastāv divvirziena mijiedarbība. Ja bērniņš ir prasīgs, daudz raud, ir gluži dabiski, ka mātei nepieciešams gan fiziskais, gan emocionālais atbalsts un palīdzība viņa aprūpē un audzināšanā. Ja māte to saņem nepietiekoši vai jūtas, ka nesaņem pietiekoši, viņai var būt grūtāk parūpēties par mazuli, kas var sekmēt to, ka bērniņš kļūst vēl nemierīgāks. Tēvu grupā tika veidoti līdzīgi prognožu modeļi, kuros pirmajā solī tika kontrolēta bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā. Pētījuma rezultāti rāda, tēvu depresijas simptomi triju mēnešu vecumā prognozēja bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Arī zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozēja augstāku bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Rezultātus varētu skaidrot ar to, ka vairāk nomākti tēvi ir mazāk pozitīvi emocionāli attiecībās ar zīdaini, kas sekmē bērna atbildes reakciju – augstāku negatīvo emocionalitāti. Iegūtie rezultāti paplašina izpratni par to, kā laikā no grūtniecības trešā trimestra līdz bērna sešu mēnešu vecumam vecāku depresijas simptomi mijiedarbojas ar zīdaiņa temperamentu un ļauj secināt, ka starp tiem pastāv abpusēja divvirziena mijiedarbība. Pētījuma galvenie secinājumi ir: Atšķirības starp māšu un tēvu grupām 1. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā. 2. Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos un augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi. Atšķirības starp mērījumu posmiem 3. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā. 4. Mātes un tēvi norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet mātēm depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām. Saistības 5. Jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) vienā mērījumu posmā, jo augstāks depresijas simptomu līmenis citos mērījumu posmos gan mātēm, gan tēviem. 6. Jo zemāks norādītā izjustā sociālā atbalsta līmenis, jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) gan mātēm, gan tēviem. 7. Jo izteiktāki ir māšu un tēvu depresijas simptomi (EPDA un GVDA), jo viņi bērna negatīvo emocionalitāti novērtē kā augstāku. 8. Jo izteiktāki ir tēvu depresijas simptomi (EPDA) trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, jo viņi bērna pašregulācijas spēju novērtē kā zemāku. Vecāku depresijas simptomu prognozes 9. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā (gan mātes, gan tēva, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Zīdaiņa temperamenta - negatīvās emocionalitātes prognozes 10. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (gan mātes novērtējumā, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā. 11. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (mātes novērtējumā) sešu mēnešu vecumā. 12. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā. 13. Tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā vērtējumā). 14. Pētījumā izmantotajām aptaujām, t. i., Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujai, Gotlandes vīriešu depresijas simptomu aptaujai, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptaujai un Aptaujai par mazuļa uzvedību (uzlabotais, ļoti īsais variants), ir pietiekami augsti iekšējās saskaņotības rādītāji, un tās var izmantot turpmākos pētījumos. 21 Apkopojot, var teikt, ka šī pētījuma rezultāti ir ieguldījums līdzšinējo pētījumu kontekstā, un paplašina izpratni par vecāku depresijas simptomu un bērna temperamenta mijiedarbību. Galvenie pētījuma secinājumi ir, ka mātes depresijas simptomi prognozē bērna negatīvo emocionalitāti gan triju, gan sešu mēnešu vecumā, un tēva depresijas simptomi prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Un otrādi, bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē depresijas simptomus mātēm un tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Šī pētījuma rezultāti var būt pamats izglītojoša materiāla sagatavošanai profesionāļiem un vecākiem par depresijas simptomiem topošajiem un jaunajiem vecākiem, kā arī par to, kā mātes emocionālais stāvoklis grūtniecības laikā var atsaukties uz mazuļa temperamenta attīstību pirmajos mēnešos pēc piedzimšanas. Arī zīdaiņa temperaments ir jēdziens, par kuru Latvijas sabiedrība joprojām nav pietiekami plaši informēta, jo mūsu valstī šajā jomā pētniecība tikai sākas. Pētījuma rezultāti ļauj paplašināt zināšanas par agrīnām zīdaiņa temperamenta izpausmēm, par to, kā tās mijiedarbojas ar vecāku emocionālo stāvokli pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas. Būtu vēlams arī vairāk stāstīt vecākiem par to, kā bērniņa negatīvā emocionalitāte var iespaidot vecāku sajūtas, mācīt vecākus, kā pazīt sava mazuļa temperamenta izpausmes. Zināšanas par to, ka dažādu zīdaiņu temperaments atšķiras jau tūlīt pēc piedzimšanas, var vecākiem palīdzēt labāk pieņemt sava mazuļa temperamenta iezīmes un veidot sekmīgāku mijiedarbību ar viņu. Pētījuma vajadzībām tulkotās un adaptētās aptaujas var izmantot turpmākos pētījumos, kā arī pēc aptauju standartizācijas un profesionāļu izglītošanas kā instrumentu psihologu darbā ar klientiem. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti gan psihologu, gan vecmāšu, pediatru un ģimenes ārstu ikdienas darbā, strādājot ar topošajiem un jaunajiem vecākiem. Pētījumam ir arī ierobežojumi. Kā galveno pētījuma ierobežojumu var uzskatīt to, ka depresijas simptomu mērīšanai visos mērījumu punktos tika izmantotas pašnovērtējuma aptaujas, nevis klīniskā intervija. Arī zīdaiņa temperamenta mērīšanai tika izmantotas aptaujas, kurās vecāki izvērtē sava bērna uzvedību; nav izmantoti novērojumi vai laboratorijas mērījumi. Būtisks pētījuma ierobežojums ir tas, ka atbildes tika sniegtas interneta vidē, tāpēc nebija iespējams kontrolēt, vai pāri, sniedzot atbildes, savā starpā neapspriežas un pietiekami iedziļinās jautājumos. Nākotnē, veicot līdzīgus pētījumus, būtu vēlams informāciju ievākt frontāli. Kā vēl vienu pētījuma ierobežojumu var minēt viendabīgo izlasi, ko var uzskatīt par zema riska grupu. Nākotnē būtu svarīgi veidot lielas izlases, kurās tiktu iekļauti respondenti no dažādām riska grupām un sociokulturālajiem kontekstiem, lai šīs izlases būtu reprezentatīvas Latvijā, un būtu iespējams veikt mijiedarbību salīdzināšanu augsta un zema riska grupās. Tas arī sniegtu iespēju veikt starpkultūru salīdzināšanu. Turpmāk būtu svarīgi veikt līdzīgus pētījumus, iekļaujot mērījumu punktus no grūtniecības sākuma līdz bērna pirmā dzīves gada beigām vai ilgāk, lai varētu izpētīt vecāku depresijas simptomu dinamiku un to mijiedarbību ar bērna temperamentu ilgākā laikposmā. Izmantotās literatūras saraksts American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.). Washington, DC: American Psychiatric Press. Atella, L. D., DiPietro, J. A., Smith, B. A., James-Roberts, I. (2003). More than meets the eye: Parental and infant contributions to maternal and paternal reports of early infant difficultness. Parenting: Science & Practice, 3 (4), 265–284. Austin, M. P., Hadzi-Pavlovic, D., Leader, L., Saint, K., & Parker, G. (2005). Maternal trait anxiety, depression and life event stress in pregnancy: Relationships with infant temperament. Early Human Development, 81 (2), 183–190. Banti, S., Mauri, M., Oppo, A., Borri, C., Rambelli, C., Ramacciotti, D., et al. (2011). From the third mounth of pregnancy to 1 year postpartum, Prevalence, incidence, recurrence, and new onset of depression. Results from the Perinatal Depression – Research & Screening unit study. Comprehensive Psychiatry, 52 (4), 343–351. Bayly, B., & Gartstein, M. (2013). Mother’s and father’s reports on their child’s temperament: Does Gender matter? Infant Behavior & Development, 36 (1), 171–175. 22 Beck, C. T. (1996). A meta-analysis of predictors of postpartum depression. Nurs Res, 45 (5),297-303. Beck, C. T. (2001). Predictors of postpartum depression: an update. Nurs Res, 50 (5), 275–85. Casalin, S., Luyten, P., Vliegen, N., & Meurs, P. (2012). The structure and stability of temperament from infancy to toddlerhood: A one-year prospective study. Infant Behavior & Development, 35, 94–108. Castle, H., Slade, P., Barranco-Wadlow, M., Rogers, M. (2008). Attitudes to emotional expression, social support and postnatal adjustment in new parents. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 26, 180–194. Cohen, S. (2004). Social relationships and health. American Psychologist, 59, 676–684. Cohran, S. V., & Rabinowitz, F. E. (2000). Men and depression: Clinical and empirical perspectives. San Diego, CA: Academic Press. Cole, P. M., LeDonne, E. N., & Tan, P. Z. (2013). A longitudinal examination of maternal emotions in relation to young children’s developing self-regulation. Parenting: Science and Practice, 13, 113–132. Condon, J. T., Boyce, P., & Corkindale, C. J. (2004). The first-time fathers study: a prospective study of the mental health and wellbeing of men during the transition to parenthood. Aust N Z J Psychiatry, 38 (1–2), 56–64. Cox, J. L., Holden, J. M., & Sagovsky, R. (1987). Detection of postnatal depression. Development of the 10-item Edinburgh Postnatal Depression Scale. Br J Psychiatry, Suppl, 150, 782–786. Cutrona, C. E., & Troutman, B. R. (1986). Social support, infant temperament and parenting self– efficacy: a mediational model of postpartum depression. Child Development, 57 (6), 1507– 1518. Davé, S., Nazareth, I., Sherr, L., & Senior, R. (2005). The association of paternal mood and infant temperament: a pilot study. British Journal of Developmental Psychology, 23 (4), 609–621. Edhborg, M., Seimyr, L., Lundh, W., & Windström, A. M. (2000). Fussy child – difficult parentood? Comparisons between families with a “depressed” mother and non-depressed mother 2 months postpartum. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 18 (3), 225–238. Field, T. (2011). Prenatal depression effects on early development: A review. Infant Behavior and Development, 34 (1), 1–14. Field, T., Diego, M., Hernandez-Reif, M., Figueiredo, B., Deeds, O., Contogeorgos, J., & Ascencio, A. (2006). Prenatal paternal depression. Infant Behavior and Development, 29 (4), 579–583. Fisher, J., Rowe, H., & Feekery, C. (2004). Temperament and behavior of infants aged 4–12 months on admission to a private mother–baby unit and at 1 and 6–month follow-up. Clinical Psychologist, 8 (1), 15–21. Ford, E., & Ayers, S. (2009). Stressful events and support during birth: The effect on anxiety, mood and perceived control. Journal of Anxiety Disorders, 23 (2), 260–268. Gao, L. L., Sun, K., Chan, S. W. C. (2014). Social support and parenting self-efficacy among Chinese women in the perinatal period. Midwifery, 30 (5), 532–538. Gartstein, M. A., & Rotbarth, M. K. (2003). Studying infant temperament via the revised infant behavior questionnaire. Infant Behavior & Development, 26 (1), 64–86. Gaynes, B. N., Gavin, N., Meltzer-Brody, S., et al. (2005). Perinatal depression: prevalence, screening accuracy, and screening outcomes. Evid Rep Technol Assess (Summ), 119, 1–8. Gelfand, D. M., Teti, D. M., & Fox, C. R. (1992). Sources of parenting stress for depressed and nondepressed mothers of infants. Journal of Clinical Child Psychology, 21 (3), 262–272. Glover, V. (2014). Maternal depression, anxiety, and stress during pregnancy and child outcome; what needs to be done. Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology, 28, 25–35. Goodman, J. H. (2004). Paternal postpartum depression, its relationship to maternal postpartum depression, and implications for family health. J Adv Nurs, 45 (1), 26–35. Goodman, S. H. (2004). Postpartum depression beyond the early postpartum period. Journal of Obstetric Gynecological Neonatal Nursing, 33 (4), 410–420. Groer, M. W., & Morgan, K. (2007). Immune, Health, and endocrine characteristics of depressed postpartum mothers. Psychoneuroendocrinology, 32 (2), 133–139. Hanington, L., Ramchandani, P., & Stein, A. (2010). Parental depression and child temperament: 23 Assessing child to parent effects in a longitudinal population study. Infant Behavior & Development, 33 (1), 88–95. Kerstis, B., Engström, G., Edlund, B., & Aarts, C. (2013). Association between mothers’ and fathers’ depressive symptoms, sense of coherence and perception of their child’s temperament in early parenthood in Sweden. Scandinavian Journal of Public Health, 41 (3), 233–239. Kulinska, M. (2006). Pēcdzemdību depresijas saistība ar priekšstatu par māti bērnībā un pieaugušo vecumā. Bakalaura darbs (nepublicēts materiāls). Lee, D., Alexander, S. K., Chiu, H. & Chung, T. (2000). Screening for postnatal depression using the double-test stragegy. Psychosomatic medicine, 62 (2), 258–263. Letourneau, N., Dennis, C.-L., Benzies, K., Duffett-Leger, L., Stewart, M., Tryphonopoulos, P. D., & Watson, W. (2012). Postpartum depression is a family affair: Addressing the impact on mothers, fathers, and children. Issues in Mental Health Nursing, 33, 445–457. Liou, S., Wang, P., & Cheng, C. (2014). Longitudinal study of perinatal maternal stress, depressive symptoms and anxiety. Midwifery, 30 (6), 795–801. Madsen, S. A., & Juhl, T. (2007). Paternal depression in the postnatal period assessed with traditional and male depression scales. The Journal of Men’s Health & Gender, 4 (1), 26–31. Martin, L. A., Neighbors, H. W., & Griffith, D. M. (2013). The experience of symptoms of depression in men vs women. Analysis of the National comorbidity survey replication. JAMA Psychiatry, 70 (10), 1100–1106. Matthey, S., Barnett, B., Ungerer, J., & Waters, B. (2000). Paternal and maternal depressed mood during the transition to parentthood. Journal of Affective Disorders, 60 (2), 75–85. McGrath, J. M., Records, K., & Rice, M. (2008). Maternal depression and infant temperament characteristics. Infant Behavior & Development, 31 (1), 71–80. Milgrom, J., Gemmill, A. W., Biltszta, J. L., Hayes, B., Barnett, B., Brooks, J., Ericksen, J., Ellwood, D., & Buist, A. ( 2008). Antenatal risk factors for postpartum depression: a large prospective study. Journal of Affective Disorders, 108 (1–2), 147–157. Milgrom, J., Westley, D. T., & Gemmill, A. (2004). The mediating role of maternal responsiveness in some longer term effects of postnatal depression on infant development. Infant Behaviour & Development, 27, 443-454. Milgrom, J., Martin, P. R., Negri, L. M. (1999). Treating Postnatal Depression: A Psychological Approach for Health Care Practitioners. John Willey & Sons Ltd. Mӧller-Leimkühler, A. M., Bottlender, R., Strauss, A., & Rutz, W. (2004). Is there evidence for a male depressive syndrome in inpatients with major depression? Journal of Affective Disorders, 80 (1), 87–93. Murray, L., Stanley, C., Hooper, R., King, F., & Fiori-Cowley, A. (1996). The role of infant factors in postnatal depression and mother–infant interactions. Dev Med Child Neurol, 38 (2), 109–119. Muzik, M. (2010). S07 – 02 - Maternal perinatal depression: impact on infant emotion regulation and later toddler behavior problems. European Psychiatry, Suppl. 1 (25), 58. O’Hara, M. W. (1986). Social support, life events, and depression during pregnancy and puerperium. Archives of General Psychiatry, 43, 569–573. O’Hara, M. W., Wisner, K. L., Asher, & N., Asher, H. (2014). Perinatal mental illness: Definition, description and aetiology. BP & Research Clinical obstetrics and Gynaecology,28,3-12. O’Hara, M. W., & Swain, A. M. (1996). Rates and risk of postpartum depression – a meta-analysis. International Review of Psychiatry, 8 (1), 37–54. Paulson, J. F., & Bazemore, S. D. (2010). Prenatal and postpartum depression in fathers and its association with maternal depression. A meta-analysis. JAMA, 303 (19), 1961–1969. Porter, C., & Hsu, H. (2003). First-time mothers’ perceptions of efficacy during the transition to motherhood: links to infant temperament. Journal of Family Psychology, 17 (1), 54–64. Posner, M. I., & Rothbart, M. K. (2009). Toward a physical basis of attention and self-regulation. Psysics in Life Reviews, 6 (2), 103–120. Potapova, N. V., Gartstein, M. A., & Bridgett, D. J. (2014). Paternal influences on infant temperament: effects of father internalizing problems, parenting – related stress, and temperament. Infant Behavior and Development, 37, 105–110. 24 Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., & Rothbart, M. K. (2012). Development and assessment of short and very short forms of the Infant Behavior Questionnaire– Revised. Unpublished manuscript: Preliminary findings presented at the73 Biennial Meeting of the Society for Research in Child Development in Denver, Colorado. Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., Rothbart, M. K., & Leerkes, E. (2014). Development and assessment of Short and Very short forms of the Infant Behavioral Questionnaire – Revised. Journal of Personality Assessment, 96 (4), 445–458. Putnam, S., P. & Stifter, C., A. (2008). Reactivity and regulation: the impact of Mary Rothbart on the study of temperament. Infant and Child Development, 17, 311 – 320. Rahman, A., Iqbal, Z., & Harrington, R. (2003). Life events, social support and depression in childbirth: perspectives form a rural community in the developing world. Psychol Med, 33 (7), 1161–1167. Ramchandani, P. G., Psychogiou, L., Vlachos, H., Iles, J., Setlna, V., Netsi, E., & Lodder, A. (2011). Paternal depression: An examination of its links with father, child and family functioning in the postnatal period. Depression And Anxiety, 28 (6), 471–477. Rothbart, M. K. (1981). Measurment of temperament of infancy. Child Development, 52, 569–578. Rothbart, M. K. (2007). Temperament, development, and personality. Asociation for Psychological Science, 16 (4), 207–212. Rothbart, M. K. (2011). Becoming who we are. Temperament and personality in development. New York, London: Guilford Press. Rothbart, M. K., Ahadi, S. A. (1994). Temperament and the development of personality. Journal of Abnormal Psychology, 103 (1), 55–66. Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (1998). Temperament. In W. Damon (Series Ed.) & N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol 3, 5th ed., pp. 105–176). New York: Wiley. Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (2006). Temperament. In W. Damon & R. Lerner (Series Eds.), & N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol. 3, 6th ed., pp. 37-86). New York: Wiley. Rothbart, M. K., & Derryberry, D. (1981). Development of individual differences in temperament. In M. E. Lamb, & A. L. Brown (Eds.), Advances in developmental psychology (Vol. 1, pp. 37– 86). Mahwah, NJ: Erlbaum. Schoppe-Sullivan, S. J., & Mangelsdorf, S. C. (2013). Parent characteristics and early coparenting behavior at the transition to parenthood. Social Development, 22, 363–383. Teixeira, C., Figueiredo, B., Conde, A., Pacheco, A., & Costa, R. ( 2009). Anxiety and depression during pregnancy in women and men. Journal of Affective Disorders, 119 (1–3), 142–148. Thoits, P. A. (2010). Stress and health: Major findings and policy implications, Journal of Health and Social Behavior, 51 (Special Issue), S31–S53. Thomass, A. & Chess, S. (1977). Temperament and Development. New York: Bruner / Mazel. Tronick, E. Z, & Reck, C. (2009). Infants of depressed mothers. Harv Rev Psychiatry, 17 (2), 147–156. Tronick, E. Z. (2007). The neirobehavioral and socio–emotional development of infants and children. New York, London: W. W. Norton & Company. Voitkāne, S., Miezīte, S., & Raščevska, M. (2004). Saistība starp praktisko intelektu, psiholoģiskās labklājības un sociālās pielāgošanās rādītājiem. Latvijas Universitātes Raksti. Psiholoģija, 664, 89–121. Zande, D., Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar dažādu dzemdību vides pieredzi. Latvijas Universitātes Raksti, 774, 81–96. Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh postnatal depression scale and Gotland male depression scales in Latvia. International Journal of Psychology, Vol. 47, ICP 2012 Supplement, 30. Zelkowitz, P., & Milet, T. H. (1997). Stress and support as related to postpartum paternal mental health and perceptions of the infant. Infant Mental Health Journal, 18 (4), 424–435. Zierau, F., Bille, A., Rutz, W., & Bech, P. (2002). The Gotland Male Depression Scale: A validity study in patients with alcohol use disorder. Nord J Psychiatry, 56 (4), 265–271. 25 Zimet, G. D., Dahlem, N. W., Zimet, S. G., & Farley G. K. (1988). The Multidimensional Scale of Perceived Social Support. Journal of Personality Assessment, 52 (1), 30–41. Xie, R., Guoping, H., Koszycki, D., Walker, M., Wen, S. W. (2009). Prenatal social supports, postnatal social support, and postpartum depression. Annals of Epidemiology, 19 (9), 637-643. Wee, K., Y., Skouteris, H., Pier, C., Richardson, B., & Milgrom, J. (2011). Correlates of ante- and postnatal depression in fathers: A systematic review. JAD, 130 (3), 358–377. Zinātnisko publikāciju saraksts Promocijas darba rezultātus atspoguļojošās publikācijas Zande, D. & Sebre, S. (iesniegts publicēšanai). Longitudinal associations between symptoms of parental perinatal depression, social support and infants temperament. Baltic Jornal of Psychology. Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh Postnatal Depression Scale and Gotland Male Depression Scales in Latvia. International Journal of Psychology, ICP 2012 supplement, vol. 47, 30. ISSN: 0020 – 7594. Ar promocijas darbu saistītās publikācijas Zande, D. & Sebre, S. (pieņemts publicēšanai). Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un pētījumos. LU raksti. Zande, D. & Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. LU raksti, 774. sējums, Psiholoģija, 81-96. Zande, D. & Sebre, S. (2011). Motherʼs Sense of Competence in Relation to Infant Temperament Following Home Birth Versus Hospital Birth. International Proceedings of XV European Conference on Developmental Psychology ECDP, 521- 525. ISBN: 978-88-7587-636-4. Ar promocijas darbu saistītās prezentācijas zinātniskajās konferencēs Zande, D. & Sebre, S. Longitudinal changes in mothers' and fathers' perinatal depression symptoms and perceptions of social support. 44rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014. Zande, D. & Sebre, S. Parental perinatal depression symptoms, perceived social support and infant temperament in longitudinal associations. 44rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014. Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un pētījumos. Latvijas Universitātes 71. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men during transition to parenthood. 2nd Annual international conference on Cognitive and Behavioral Psychology, Singapore, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men: A longitudinal study. 43rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Marrakech, Morocco, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Adaptation of Edinburgh Postanatal Depression and Gotland Male Depression Scales in Latvia. XXX International Congress of Psychology, Capetown, SAR, 2012. Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. Latvijas Universitātes 69. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2011. Zande, D. & Sebre, S. Mother’s sense of competence in relation to infant temperament following home birth versus hospital birth. 15th European Conference on Developmental Psychology, Bergen, Norway, 2011. Zande, D. Depression in Men: Symptoms, Screening and Treatment. Baltic Military Psychologist Conference, Rīga, Latvija, 2011. 26 University of Latvia Faculty of Education, Psychology and Art Diāna Zande PERINATAL DEPRESSION SYMPTOMS AND PERCEIVED SOCIAL SUPPORT FOR MOTHERS AND FATHERS IN ASSOCIATION WITH EARLY INFANT TEMPERAMENT Summary of Doctoral Thesis Submitted for the degree of Doctor of Psychology Subfield of Clinical psychology Riga, 2015 27 The doctoral thesis was carried out: at the Department of Psychology, Faculty of Education, Psychology and Art, University of Latvia, from 2010 to 2014 Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē ” Nr.2009/0138/ 1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004. The thesis contains the introduction, five chapters, reference list, eight appendices. Form of the thesis: dissertation in psychology, subfield in clinical psychology Supervisor: professor, Ph.D. Sandra Sebre Reviewers: 4) (Samuel Putnam, PhD, professor at Bowdoin College, USA); 5) (Jeļena Koļesņikova, Dr. psych., docent at Riga Stradins University, Latvia); 6) (Anika Miltuze, Dr.psych., docent at University of Latvia). The thesis will be defended at the public session of the Doctoral Committee of Psychology, University of Latvia, at 14.30 on february 17th, 2015, Rīga, Jūrmalas gatve 74/76. The thesis is available at the Library of the University of Latvia, Kalpaka blvd. 4. Chairman of the Doctoral Committee Secretary of the Doctoral Committee _______________/ Sandra Sebre/ _______________/ Anika Miltuze/ © University of Latvia, 2015 © Diāna Zande, 2015 28 Table of contents Annotation ……………………………………………………………………………… A general description of the promotional work ………………………………………… Dissertation content …………………………………………………………………….. Theory and literature review ………………………………………………………… Method ……………………………………………………………………………… Results ………………………………………………………………………………. Discussion ………………………………………………………………………………. References ………………………………………………………………………………. List of scientific publications …………………………………………………………… 29 30 31 35 35 38 40 44 48 51 Annotation The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions of social support as well as changes in infant temperament characteristics. Participants included women (n=258), who were recruited during the third trimester of pregnancy, and their partners (n=258). They completed the Edinburgh Postnatal Depression Scale (Cox, Holden, & Sagovsky, 1987), The Gotland Male Depression Scale (Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002) and Multidimensional scale of Perceived Social Support, (Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988) at three points in time: during the third trimester of pregnancy, 3 months and 6 months after the childbirth. Parents also completed the Infant Behavior Questionnaire - revised, very short form (Putnam, Helbig, Gartstein, Rothbart, & Leerkes, 2014) at 3 and 6 months after childbirth. Mothers deem their children's regulatory capacity to be higher at their ages of three and six months than do fathers. Both mothers and fathers deem their infant children's negative affect and surgency at six months of age to be higher than at the age of three months. Mothers indicate more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three stages of measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester of pregnancy than do fathers. Both mothers and fathers indicate a steady level of perceived social support at all three stages of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third trimester of pregnancy is higher than three and six months postpartum. Bidirectional links were found between parents’ depression symptoms and infant negative affect. Infant negative affect at the age of 3 months predicted depression symptoms in both mothers and fathers 6 months after childbirth; mothers' depression symptoms during the pregnancy predicted infants' negative affect at the age of 3 months. Both mothers' and fathers' depression symptoms and a low level of perceived social support 3 months after childbirth predicted infant negative affect at the age of 6 months. Practical implications include the necessity of psychoeducational information and psychotherapeutic treatment in situations of maternal or paternal perinatal depression. Key words: depression symptoms, infant temperament, perceived social support 30 A GENERAL DESCRIPTION OF THE PROMOTIONAL WORK Both scientists and the public at large are increasingly more often focusing on parents' emotionality during the perinatal period, and it is known that depression symptoms and even clinical depression is experienced by many mothers (aproximetely 15 %) during this period (Gaynes, Gavin, & Meltzer-Brody, 2005; O’Hara & Swain, 1996) and fathers (Paulson & Bazemore, 2010). Depression has been recognized as one of the most serious emotional complications for mothers (O'Hara, Wisner, Asher, & Asher, 2014), affecting not only the mother, but also to a significant degree her child. Fathers’ depression during the perinatal period has been studied much less frequently, but nevertheless has received an increasing amount of attention within the recent decades. Yet there is still much to be examined in regard to fathers’ depression during the perinatal period (Wee et al., 2011) since most studies on perinatal depression still exclude or underrepresent men (Ramchandani et al., 2011). At the level of practical implications, most parents suffering from depression symptoms during the perinatal period still do not seek or receive help (Marcus, 2009). For the first months of their lives, infants spend every day with their parents. A healthy development of infants is determined by their biological indicators, temperament traits, environmental factors and, especially, by their primary caretakers (Field, 2011). Mothers' depression has been shown to affect infants' development in various respects, yet the predictive effect of infants' temperament on parents' depression symptoms has been studied little and knowledge about it is still very limited. Although parenting is undeniably an essential aspect of the development of the child, from their birth onwards children also affect the lives of their parents (Cole, LeDonne, & Tan, 2013). Recent research and recent theoretical approaches emphasize the reciprocal nature of the child-parent relationship (Tronick, 2007). From the first days of his/her life the infant’s behavior differs in expression of early temperamental traits. Over the past several decades various theoretical explanations of temperament have been developed, the most recent and notable of which has been the temperament theory developed by Mary Rothbart and her colleagues (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994). The questionnaires for parents developed by Rothbart, Gartstein, Putnam and colleagues, have become the most widely used questionnaires in recent studies of infant and child temperament (Putnam & Stifter, 2008). The family is not isolated from the broader social environment. Many studies have indicated that social support is important for the prevention of depression and its alleviation, and that insufficient or unavailable social support during the perinatal period poses a risk for the development of depression for pregnant women and new mothers (Ford & Ayers, 2009; O'Hara, 1986). If parents do not perceive that they are receiving adequate social support and their child is demanding, cries often and is difficult to pacify, then their emotional disposition may grow worse, thus promoting increased unrest in their children. Analysis of the scientific literature indicates that there have been many studies concerning the prevalence of perinatal depression, its risk factors and consequences. However, there is still a dearth of longitudinal studies which explore the interaction between infants' temperament and parents' depression symptoms and perceived social support. Various studies have examined the implied reciprocity of parents' depression symptoms and their child's temperament factors within the limits of a single measurement time, while the relatively few longitudinal studies have mostly included children younger than three months of age or older than six months. Even in these studies infant temperament is often assessed at a single measurement time, and the only evaluation of the infant’s temperament is by the infant’s mother. Therefore, it is important to perform additional longitudinal studies of infant temperament and parents' depression symptoms with the participation of both parents and at several points of measurement. Scientific novelty The following is a study including both mother and fathers, conducted longitudinally at three points of measurement, initially involving women in the third trimester of pregnancy and their partners, and further examining the interaction of parents' depression symptoms, perceived social support and infant 31 temperament from the third trimester of mothers' pregnancy through the infant’s age of six months. This is the first known longitudinal study in Latvia regarding perinatal depression and infant temperament, and the first study involving also men in perinatal depression symptom research. In addition, since this study both parents assessed the temperament of their infant, it was possible to calculate a composite infant temperament rating, including the evaluations from both parents. Within the scientific literature, lately the possibility that men may experience different depression symptoms from those listed in general classifications of mental disorders is discussed (Cohran & Rabinovitz, 2000; Martin, Neighbors, & Griffith, 2013). In this study depression symptoms were measured by the use of two questionnaires, one of which has been developed specifically for the purpose of the measurement of those depression symptoms more typical of men along with the traditionally acknowledged more general depression symptoms. This questionnaire, The Gotland Male Depression Scale (Zierau et al., 2002), was translated and adapted to Latvian in the course of this study. One of the strong points of this study is also the relatively large sample size, relative to the demographics of Latvia with its low birthrate. Practical applicability The results of this study can serve as a basis for the future development and implementation of practical suggestions to improve the psychological care for new mothers, taking into account not only the physiological, but also the emotional processes during pregnancy. It is also important to raise an awareness of fathers' emotionality during the perinatal period. Aim of this study The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions of social support as well as changes in infant temperament characteristics. Research questions Differences between groups. 1. Do the ratings of infant temperament traits, depression symptoms and perceived social support differ between mothers' and fathers' groups? Differences between measurement points. 2. Do the ratings of infant temperament traits, depression symptoms and perceived social support differ between points of measurement in mothers' and fathers' groups? Associations. 3. What is the relationship between depression symptoms, perceived social support and infant temperament traits in mothers' and fathers' groups? Predictions of parents’ depression symptoms. 4. Does infant temperament (as reported by mother) at the age of three months predict maternal depression symptoms six months postpartum, controlling for maternal depression symptoms at previous points of measure and perceived social support? 5. Does infant temperament (as reported by father) at the age of three months predict paternal depression symptoms six months postpartum, controlling for paternal depression symptoms at previous points of measure and perceived social support? 6. Does infant temperament (as reported by mother/father combined) at the age of three months predict mothers’/fathers’ depression symptoms six months postpartum, controlling for depression symptoms at previous points of measure and perceived social support? Predictions of infant temperament. 7. Do maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy predict infant temperament (as reported by mother) at the age of three months? 32 8. Do maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy predict infant temperament (in the merged parental assessment) at the age of three months? 9. Do maternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported by mother) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months? 10. Do maternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported by mother/father combined) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months? 11. Do paternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported by father) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months? 12. Do paternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported by mother/father combined) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months? Additional question. Do the psychometric indicators of the Latvian translation of the questionnaires adapted and employed in this study (Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression Scale, Multidimensional Scale of Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire – revised, very short form) correspond with those of the original? Main topics of the research Depression symptoms, infant temperament (surgency, negative affect, regulatory capacity), perceived social support. Method Participants Women (n=258) aged from 21 to 41 years and their partners (n=258) were recruited during the third trimester of pregnancy. Study measures used 1. Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS, Cox et al., 1987). 2. The Gotland Male Depression Scale (GMDS, Zierau et al., 2002). 3. Multidimensional Scale of Perceived Social Support, (MSPSS, Zimet et.al., 1988). 4. Infant Behavior Questionnaire – Revised, Very Short Form (IBQ – RVSF, Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam et al., 2014). Procedure Expectant parents in the third trimester (weeks 30 through 40) of pregnancy without complications were invited to participate in the study. The invitations were disseminated at classes for expecting parents, through sites on the internet and at the private practices of midwives and gynecologists. Participation was voluntary, informed and confidential. The study was approved by the Medical and Biomedical Research Ethics Committee of the Riga East Clinical University Hospitals Support Foundation. Parents completed questionnaires at three points of time: in the third trimester of pregnancy, 3 months and 6 months after the childbirth. Questionnaires were distributed and returned via the internet. Data processing and analysis methods For the processing and analysis of the data SPSS software v.20.0 was used. The main statistical methods applied were correlation analysis, regression analysis, t – student test, Wilcoxon Signed–Rank test, Friedman's test, Kolmogorov-Smirnov test. Study tasks 1. To review and analyze the scientific literature. 2. To develop the study project in accordance with the research aims. 3. To choose adequate instruments for assessing symptoms of depresssion, level of perceived social support in parents, and infants’ temperament, translate these instruments into Latvian. 4. To perform the approbation of the methods within a pilot study. 33 5. To collect and process the data, using appropriate statistical methods. 6. To interpret the results and draw conclusions. 7. To integrate and analyze the results of the study in the dissertation thesis. Conclusions proposed for the dissertation defense Differences between groups. 1. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher at the ages of three and six months than do fathers. 2. Mothers indicated more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three points of measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester than did fathers. Differences between measurement points. 3. Both mothers and fathers reported their infant’s negative affect and surgency at six months of age to be higher than at the age of three months. 4. Both mothers and fathers indicated a steady level of perceived social support at all three points of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third trimester of pregnancy was higher than at three and six months postpartum. Associations. 5. There was found a positive correlation between the ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) at the various points of measurement. 6. There was found a negative correlation between the ratings of perceived social support and the ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) in both mothers and fathers. 7. There was found a positive correlation between the ratings of both mothers' and fathers' depression symptoms (EPDS and GMDS) and their infant's negative affect. 8. There was found a negative correlation between fathers' depression symptoms (EPDS) three months after childbirth and their infant's regulatory capacity. Parents' depression symptoms predicted by: 9. Infant negative affect at the age of three months (as reported by mother/father combined) predicted depression symptoms in both mothers and fathers six months postpartum. Infant temperament - negative affect predicted by: 10. Maternal depression symptoms during the third trimester predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age of three months. 11. Maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy and three months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mothers) at the age of six months. 12. Maternal depression symptoms and a lower level of perceived social support three months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age of six months. 13. Paternal depression symptoms three months postpartum predicted infant negative affect at the age of six months (as reported by mother/father combined). 14. The Latvian translations of the questionnaires which were used for the purposes of this study, i.e., Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression Scale, Multidimensional Scale of Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire (revised, very short version) show sufficiently high levels of internal consistency to be used in further studies. In summary, the results of this study can be seen as a contribution within the context of previous studies and expands the understanding of the interaction and bidirectional effect of parents' depression symptoms and infant temperament. The main conclusions of the study are that mothers' depression symptoms predict infants' negative affect at both three and six months of age, and fathers' depression symptoms predict infants' negative affect at the age of six months. And in the other direction – infants' negative affect at the age of three months predicts depression symptoms in mothers and fathers six months after childbirth. 34 DISERTATION CONTENT Theory and Literature Review Perinatal depression The newly published DSM-V (APA, 2013) describes a diagnosis of “perinatal depression” as a “Depressive Disorder with Peripartum Onset”, with its symptoms emerging during pregnancy or within four weeks postpartum (APA, 2013). A commonly used definition of postpartum depression is that it is a depressive illness without psychotic disorders, resembling ordinary depression in its prevalence and symptoms, and beginning within the first few months postpartum (Cox, Murray & Chapman, 1993). Several theoretical models have been developed for the explanation of perinatal depression. The biological approach emphasizes physiological changes during the course of pregnancy (Groer & Morgan, 2007), including metabolic imbalance, hormonal changes and serotonin imbalance. Other researchers have emphasized psychological and social factors. An biopsychsocial model of postnatal depression (Milgrom, Martin & Negri, 1999) includes both biological factors (i.e. hereditary factors and postnatal hormonal changes), psychological factors (i.e.childhood experience, and problem-solving strategies) and social factors (i.e. social support and changes in partner relationships). Meta-analyses have shown the following risk factors for postnatal depression: antenatal depression, antenatal anxiety, negative cognitions, stressful life events, insufficient social support, a history of depression, low selfesteem and low income (Beck, 2001). A recent study (Meltzer-Brody, Boschloo, Jones Sullivan, & Penninx, 2013) has shown risk indicators to be younger age, higher education, high neuroticism, childhood trauma, and sexual abuse.Studies have also shown infant temperament to affect the development of postnatal depression (Fisher, Rowe, & Feekery, 2004; Murray et al., 1996; Porter & Hsu, 2003). The results of several studies show that women exhibit higher levels of depression both during pregnancy and after childbirth than do their male partners (Goodman, 2004; Matthey, Barnett, Ungerer & Waters, 2000; Teixeira et al., 2009). The results of several recent longitudinal studies show that women's depression symptom levels may be higher during pregnancy than after childbirth (Banti, Mauri, Oppo et al., 2011; Milgrom et al., 2008). However, the results of a more recent study indicate the depression symptom level to be the same during pregnancy as it is one month postpartum (Liou, Wang, & Cheng, 2014). A metaanalysis has shown that during the time period between the first trimester of their partner’s pregnancy and their child’s age of one year, father’s depression level is the lowest during the first three months postpartum and tends to increase from three to six months postpartum (Paulson & Bazemore, 2010). Yet some studies show that men experience the highest levels of depression at the beginning of the first trimester of their partners' pregnancy – not after childbirth (Condon, Boyce, & Corkindale, 2004). It may be concluded that the depression symptom levels of men vary widely during the perinatal period, as do those of women. Further studies are needed to examine and clarify which periods are emotionally the most difficult for parents. Approximately 30% of the women who suffered from depression during pregnancy continued to experience depression symptoms throughout the first year postpartum (Goodman, 2004). Therefore, a vast number of infants are raised and cared for by mothers who suffer from emotional difficulties postnatally, and this may promote problems in the interaction between the mother and child (Tronick & Reck, 2009). Depression has been recognized as one of the most serious emotional complications for mothers (O'Hara, Wisner, Asher, 2014), affecting not only the mother, but also to a significant degree her child. Studies have shown that mother’s depression can affect the infant’s cognitive, emotional and social development (Field, 2011; Milgrom, Westley & Gemmill, 2004; Tronick & Reck, 2009). Mother’s depression generally increases the probability of further wide-spectrum emotional complications for her children (Glover, 2014). Research on the relationship between father’s depression and the early development of the child has been limited, but associations between father's depression and the infant's 35 emotional and behavioral development have been observed (Letourneau et al., 2012; Ramchandani et al., 2011). Temperament From the first days of his/her life the infant’s behavior differs in expression of early temperamental traits. Many researchers have turned to the study of temperament over the latter decades and several theoretical temperament models have been developed. The most recent and notable of them is the temperament theory developed by Mary Rothbart and her colleagues (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994). Rothbart defines temperament as individual differences in reactivity and self-regulation which, through time, are influenced by genes, maturation and experience (Rothbart & Derriberry, 1981). Rothbart's theory is grounded in the assumption that both the behavioral reactions of children and the processes regulating these reactions are based upon neurobiological factors (Rothbart, 2011). Rothbart's model places emphasis on the infant’s reactivity and self-regulation, focusing on the interaction between the infant’s reactive impulse and his/her attempts at regulation. Rothbart proposes that reactivity and self-regulation are universal and elastic dimensions of temperament, which can be observed on the level of the vegetative nervous system, the endocrine system, behavior and emotionality (Rothbart, 2011). Rothbart has developed a framework of temperament which consists of three broad factors – surgency, negative affect and effortful control (at ages post-infancy) or regulatory capacity (during the infancy period) (Rothbart, Chew & Gartstein, 2001; Rothbart, 2011). The theoretical insights of Rothbart and the results of her studies have significantly broadened our understanding of temperament. Some temperament traits can be observed even at infancy, though many temperamental aspects are not yet very apparent at this time (Rothbart, 2007; Rothbart & Bates, 2006). As the latest studies confirm, temperament traits are influenced even by the intrauterine experience during the prenatal period (Huiznik, 2012). As the infant's brain develops at a fast pace during the first year of their lives, so, too, the specific expressions of temper change rather quickly (Gartstein & Rothbart, 2003). The child's temperament keeps developing actively until the primary school age (Rothbart & Bates, 1998). The question of the extent to which a child's temperament is determined by genes or the environment is still open to debate, and further research in this field is important. Studies from previous decades have shown that mothers' depression symptoms correlate with higher negative affect in infants (Austin et al., 2005; Edhborg, Seymur, Lundh, & Winstrӧm, 2000; Muzik, 2010) as well as “difficult temperament” (Kerstis et al., 2013; McGrath, Records, & Rice, 2008; Porter & Hsu, 2003). Although there have been far fewer studies on father's depression symptoms in relation to infant temperament during the perinatal period, the observation has been made that father's depression and low mood after the birth of his child is associated with negative infant temperament (Dave, Nazareth, Sherr, & Senior, 2005; SchoppeSullivan & Mangelsdorf, 2013). It has been suggested that depressed men perceive their infants to be more distressed than do fathers without depression (Ramchandani et al., 2011). A recent study showed that the internalizing problems of fathers (elevated depression and anxiety indicators) during the first four months of their child’s life predicted the child's negative affect at the age of six months (Potapova, Gartstein & Bridgett, 2014). Other research has concluded that it is the mother's, not the father's, depression at six weeks after the birth of the child which predicts the assessment of the infant's irritability (Atella et al., 2003). Although parenting is undeniably an essential aspect of the development of the child from their birth onwards children also affect the lives of their parents (Cole, LeDonne, & Tan, 2013). Recent research and recent theoretical approaches emphasize the reciprocal nature of the child-parent relationship (Tronick, 2007). Parental depression symptoms can promote a negative perception of the child, but a higher level of negative affect of infants can promote the development of depression in parents, since it may be more difficult to develop a positive relationship with an infant who expresses negative temperament and is difficult to placate (Austin et al., 2005). The conclusion of one of the first major studies on the relationship between the infant’s temperament and his/her mother's depression was that mothers of infants who are irritable, prone to cry often, intensely and are difficult to placate, experience more anxiety and depression than women whose babies are calm 36 and cry less often (Cutrona & Troutman, 1986). Several recent studies have confirmed these findings (Fisher, Rowe & Feekery, 2004; Porter & Hsu, 2003). Research has shown that a high level of irritability of infants during their first weeks of life has predicted depression in mothers who were in the high riskgroup for developing depression, but not for mothers in the low-risk group (Murray et al., 1996). Yet not all studies have confirmed this possible bidirectional interaction between parents' depression and their child's temperament, for example, Hanington and colleagues (Hanington, Ramchandani, & Stein, 2010) found that the influence of children's temperament on parents' depression was insignificant. Therefore, the possibility of the reciprocity of the relationship between parents' depression symptoms and the temperament of children in their infancy is a question still open for debate. Social Support Parental depression during the perinatal period can promote adverse consequences for the whole family, and it is important during this time for mothers and fathers to be involved in social relationships in which they feel supported and may actually receive support when necessary. In recent years social support has been defined as the availability of psychological and material resources provided by the social network with the goal of increasing the individual's coping efficacy (Cohen, 2004), or as either real or perceived emotional, practical and informational help to be provided by significant others (family, friends, colleagues) in the case of necessity (Thoits, 2010). Studies suggest that social support is important for the prevention of depression (Castle et al., 2008), while insufficient or unavailable social support during the perinatal period is considered as a risk factor for the development of depression for pregnant women and new mothers (Ford & Ayers, 2009; O'Hara, 1986). The results of previous studies have shown that men report a steady level of perceived social support throughout their partners' pregnancy and the first year postpartum (Condon et al., 2004). Women also have reported a steady level of perceived social support during the third trimester of pregnancy and two weeks postpartum (Xie et al., 2009). However, other studies, in contradiction, have shown that the women's level of perceived social support drops at six weeks postpartum and three months postpartum (Gao et al., 2014), and that fathers experience a drop of perceived social support shortly after childbirth (Castle et al., 2008). The differences in these results may be attributed to the differences in the sociocultural environments of the research participants and how this affects the actual and perceived social support levels. The results of the study by Cutrona and Troutman (Cutrona & Troutman, 1986) showed that infant “difficult temperament” is associated with the postpartum depression levels of their mothers, but that social support can act as a preventive factor, particularly when mediated by the mother’s self-efficacy. In another study (Gelfand, Teti, & Fox, 1992) the mothers who regarded their children's temperament as “difficult” indicated a lower level of perceived social support. Nevertheless, the results of these studies have made no suggestions pertaining to the reciprocity of mothers' depression symptoms and the temperament of their infants. And some studies have shown that mothers with depression regarded their babies as more “difficult” both two and six months postpartum, regardless of social support (i.e. McGrath et al., 2008). Very few studies have included fathers upon the examination of the relationship of depression symptoms, social support and infant temperament, and especially lacking are studies which would include both parents and in a longitudinal research design. Of the few studies of fathers’ perinatal depression, one study (Zelkowitz & Milet, 1997) included men whose partners had been diagnosed with postpartum depression, and men whose partners were not thus diagnosed. Fathers, whose partners were depressed, reported a lower level of received social support and a higher level of stress. Even though the men who indicated less received social support reported a higher level of depression, the level of social support was not related to the perception of their child as “difficult”. Analysis of scientific literature shows that there is still a dearth of longitudinal studies concerning the interaction between parents' depression symptoms, perceived social support and infants' temperament. Therefore, it is important to perform additional longitudinal studies of the infant’s temperament and parents' depression symptoms with the participation of both parents at several stages of measurement. 37 Method Sample. Participating in the study were women (n=258), who were recruited during the third trimester of pregnancy, and their partners (n=258). At the time of recruitment the women were in the 30 th to 40th week of pregnancy (M = 33; SD = 1.38) with no complications. The women were 20 to 41 years old (M = 28.26; SD = 3.99), their male partners were 21 to 46 years old (M = 30.31; SD = 4.86). A majority of the participants had completed university education: 216 (83.72%) of the women and 160 (62.02%) of the men. The family status was as follows: 180 (69.77%) of the women and 182 (70.82%) of the men were married; the remaining were living together, but not married. The vast majority (94.19%) of the couples lived in an urban environment. Almost all of the participants reported that the per-capita monthly family income was equal to or above the average monthly income in Latvia. Planned pregnancy was reported by 211 (82.10%) of the women and 213 (82.88%) of the men. Most (80.93%) of the families were expecting their first child, and born to the participants were 127 (49.61%) girls and 129 (50.39%) boys. None of the women reported any serious postnatal health issues for themselves or their child. None of the families had experienced a serious crisis (e.g., job loss or serious health issues) during the research period. Participation in the study was voluntary. The participants can generally be described as a low-risk group, and this has been taken into consideration upon the interpretation of the results. Measures. A sociodemographic information form was developed so that parents could report on their age, education, income level, expected date of the child’s birth, and after delivery the postnatal health of the mother and the child. Prenatal and postnatal depression. To measure the prevalence of depression symptoms during and after pregnancy, two questionnaires were used, completed by both mothers and fathers. One of the questionnaires was the Latvian translation of the Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS; Cox, Holden, & Sagovsky, 1987). The EPDS was initially translated to Latvian by Maija Kulinska (Kulinska, 2006), and the translation was improved upon (Zande & Sebre, 2012) during the course of this research. The EPDS is a self-report inventory, widely used in research studies and clinical practice, consisting of 10 items concerning possible symptoms of depression during the preceding seven days. Each item is rated from 0 to 3, with a maximum of 30 points. The EPDS was developed as a means to determine postnatal depression symptoms and has been validated with women at six weeks postpartum (Cox et al., 1987). It has has been validated for use during pregnancy (Cox & Holden, 2003) and has been validated for use with mothers and fathers (Edmonson et al., 2010; Matthey, Barnett, Howie, & Kavanagh, 2001). The original Cronbach's alpha of the questionnaire was .87. The Cronbach's alpha in this study varied from .78 to .88 in the female group, and from .70 to .78 in the male group, upon various times of measurement. The other questionnaire used for assessing depression was the Gotland Male Depression Scale (GMDS; Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002), which has been developed specifically for the detection of depression episodes in men. In addition to items on the common symptoms of depression, such as lack of energy and moodiness, it also includes items on irritability, anger and aggressive behavior. It has been previously used in studies for measuring postnatal depression for fathers (Madsen & Juhl, 2007) and mothers (Mӧller-Leimkühler, Bottlender, Strauss, & Rutz, 2004). The GMDS consists of 13 items concerning how the respondent has been feeling lately, assessed on a Likert-type scale from 0 (“not present”) to 4 (“present to a high degree”). The questionnaire was translated from English to Latvian by forward – backward translation as a part of the doctoral thesis (Zande & Sebre, 2012). During the translation process, the ninth item of the GMDS, which includes abuse of drugs and alcohol, excessive physical activity and overeating, was divided into three separate items, and a version of the questionnaire with 15 items was derived. The Cronbach's alpha of the original version was .86; the Cronbach's alpha of the Latvian translation varied at different times of measurement, from .81 to .84 in the male group and from .79 to .87 in the female group. The convergent validity was calculated by correlating the results of the EPDS and GMDS. The results of the correlations of the scores from both depression questionnaires indicate high convergent validity at all three times of measurement for both mothers (rs = .65–.67, p < .01) and fathers (rs = .48–.61,p<.01). 38 Due to the strong correlation between the results from both depression questionnaires, it was decided to calculate a unified index of depression symptom level, derived from the summed z values of the results from the two questionnaires. The summary index of the two depression questionnaires will be referred to as “mothers' depression symptoms” and “fathers' depression symptoms”. This combined depression index (ratings from both depression questionnaires) was used in all of the following regression models. Infant temperament. To measure the temperament of infants, the revised, very short form version of Infant Behavioral Questionnaire (IBQ–RVSF; Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam, Helbig, Gartstein, Rothbart, & Leerkes, 2014; Latvian adaptation by Zande & Sebre, 2011) was used. This is the most recent widely-recognized questionnaire concerning infant temperament, developed by leading temperament researcher Mary Rothbart and her colleagues. The questionnaire consists of 37 items regarding the infant's behavior in various everyday situations in the course of the preceding week. The items are rated on a scale of 1 (“never”) to 7 (“always”), with a possible response of “NA” (“not applicable”) if, during the preceding week, the infant has not encountered the situation described in the item, or the respondent has not witnessed such an encounter. The questionnaire consists of three subscales – Positive Affectivity/Surgency (12 items), Negative Affect (12 items) and Effortful Control or Orienting/Regulatory Capacity (13 items). The Surgency dimension addresses the intensity with which the child reacts to changes in the environment, and is related to positive affect and activity. Negative Affect dimension is a measure of the infant's negative mood and difficulties calming down. Effortful Control dimension is a measure of the infant's early regulatory capacity. The Cronbach's alphas of the original questionnaire were from .68 to .92 for the Surgency scale, .72 to .88 for Negative Affect and .71 to .82 for Regulatory Capacity (Putnam et al., 2014). The Cronbach's alpha for the Latvian translation in this study were .68 and .63 for Surgency; .72 and .78 for Negative Affect; and .75 and .72 for Regulatory Capacity, the mothers’ group; and .81 and .68 for the Surgency; .81 and .84 for Negative Affect; and .78 and .75 for Regulatory Capacity, the fathers’ group. The possible influence of mother’s depression on the assessment of her child’s temperament as “problematic” (Atella et al., 2003; Bayly & Gartstein, 2013) has been discussed above, and, therefore, to decrease the effect of “observer bias”, a combination of several observers were employed. In this study infant temperament was assessed by both mothers and fathers, and the combined averaged score was used in the data analysis. Initial correlation analysis showed that mother’s and father’s assessment of their three months old infant’s temperament were significantly correlated: Surgency (r = .41, p < .01), Negative Affect (r = .39, p < .01), Regulatory capacity (r = .28, p < .01). The Cronbach's alpha of the combined temperament ratings were as follows: Negative Affect scale .78; Surgency scale .72 at three months and .70 at six months; Regulatory Capacity .78 at three and at six months. Social support. Social support was measured with the Multidimensional Scale of Perceived Social Support (MSPSS; Zimet et al., 1988; Kazarian & McCabe, 1991; Latvian translation by Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). This self-report questionnaire consists of 12 items concerning support received from family, friends and significant others, rated on a scale from 1 - “very strongly disagree” to 7 - “very strongly agree”. The questionnaire consists of three subscales – Family, Friends and Significant Other - and a total perceived support score can be calculated. The Cronbach's alpha of the original version was .91 for Significant Other subscale, .87 for Family subscale and .85 for Friends subscale. The reliability of the total scale was .88. The Cronbach's alpha of the Latvian translation varied at different times of measurement, from .81 to .84. In this study only the total perceived social support was used; Cronbach's alpha at the three times of measurement in both male and female groups varied from .84 to .93. Procedure. The data for the longitudinal study were gathered from June 2011 through January 2014. Expectant parents in the third trimester (weeks 30 through 40) of pregnancy without complications were invited to participate in a study concerning how parents are feeling during pregnancy and after childbirth, and the baby’s behavior. The invitations were disseminated at classes for expecting parents, through sites on the internet and at the private practices of midwives and gynecologists. Participation was voluntary, informed and confidential. The study procedure, expected duration, participants' obligations and confidentiality issues were explained. Since some of the questionnaires were distributed and returned via the internet, complete anonymity could not be secured, but each participant could receive and send their questionnaires 39 independently from their partner, using separate mailboxes, indicating their couple's code. Over 600 couples of parents were initially sent the questionnaires and a letter explaining the study. The questionnaires of the first measurement time included the short questionnaire regarding sociodemographic data, EPDS, GMDS and MSPSS. Three hundred seventeen eight couples returned completed questionnaires, but 50 of them were invalid (filled out inappropriately or omitting answers to many of the questions). In the second stage of the study 293 couples agreed to participate. They were instructed to submit the date of birth of their child so that the further questionnaires could be sent to them at the appropriate measurement time: 280 couples provided the date of their children's birth. At the second measurement time parents completed the EPDS, GMDS and MSPSS once again, in mixed order, and the IBQ-RVSF. Those who did not respond within a week were sent a reminder. Questionnaires at the second measurement time were sent to 280 couples, 271 of these responded by returning fully completed questionnaires. Upon their child reaching the age of six months, 271 couples were sent the third set of questionnaires including the EPDS, GMDS, MSPSS and IBQ-RVSF. The EPDS and GMDS were provided in a mixed order to decrease the possibility of trained responses. Fully completed questionnaires were received from 258 couples, and these were the couples from whom information was included in the further data analysis. Data processing and analysis. For the processing and analysis of the data SPSS software v.20.0 was used. The main statistical methods applied were regression analysis, correlation analysis, Student’s t – test, Wilcoxon Signed–Rank test, Friedman's test, Kolmogorov-Smirnov test. Both parametric and nonparametric methods were used because the ratings of infant temperament had normal distribution, but the ratings of depression and perceived social support did not. Results Differences between groups. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher than did fathers at the child's age of three months (t = 4.24, p < .001) and six months (t = 3.59, p < .001). Comparison of fathers’ and mothers’ ratings of depression was carried out with the Wilcoxon Signed– Rank test because the depression ratings did not show normal distribution, and therefore the Wilcoxon z-values for dependent samples was used. Results of this analysis showed that fathers reported lower depression level (measured with EPDS) than their partners at the third trimester of pregnancy (z = ˗ 7.17, p < .001), three months postpartum (z = ˗ 7.24, p < .001), and six months postpartum (z = ˗5.32, p < .001). Fathers reported a lower depression level (measured with GMDS) than their partners at the third trimester of pregnancy (z = ˗ 8.88, p < .001), three months postpartum (z = ˗ 6.58, p < .001) and six months postpartum (z = ˗ 6.38, p < .001). At the third trimester of their partners' pregnancy fathers reported a lower level of perceived social support than did the expectant mothers (z = ˗ 2.36, p < .01). Fathers' and mothers' groups showed no difference in the level of perceived social support three and six months postpartum. Differences between measurement points. Infants' surgency was reported by mothers to be higher at the age of six months (t (256) = ˗ 23.19, p < .001) than at the age of three months. Also, negative affect at the age of six months was reported to be higher (t (256) = ˗ 5.89, p < .001) than at the age of three months. Infants' surgency was reported by fathers to be higher at the infant's age of six months (t (253) = - 17.79, p < .001) than at the age of three months. The assessment of negative affect at the infants' age of six months was higher (t (253) = ˗ 17.79, p < .001) than at their age of three months. There was no difference in the assessment of the level of infants' regulatory capacity at the age of three and six months, as reported by fathers. Because the ratings of depression and perceived social support did not show normal distribution, then the ratings at the three measurement times were compared with use of the nonparametric Friedman χ2 – value. Comparison of ratings at the third trimester of pregnancy, three and six months after birth were compared using Post-hoc analysis with Wilcoxon Signed–Rank test z-values Mothers' depression symptom level (measured with EPDS) during the third trimester of pregnancy was higher than six months postpartum (z = - 3.32, p < .01), and the symptom level (measured with 40 GMDS) at the third trimester of pregnancy was higher than six months postpartum (z = ˗ 3.54, p < .001). Associations and predictions. The interrelation of depression symptoms (EPDS and GVDS), perceived social support and infants' temperament indicators was estimated separately in the mothers' and fathers' groups before the implementation of hierarchical regression analysis. Both groups showed an association between depression symptoms (EPDS and GVDS) and perceived social support, as well as between depression symptoms (EPDS and GVDS) and infants' negative emotionality. For fathers’ ratings negative correlations were found between the ratings of depression symptoms three months postpartum (EPDS) and infants' regulatory capacity at the age of three and six months. To examine the possibilities of a reciprocal relationship between infants' temperament and parents' depression symptoms, several hierarchical regression models were developed. The combined depression index (ratings from both depression questionnaires) was used in all of the following regression models. The first series of regression analyses were performed with the inclusion of only the mother’s assessment of the infant’s negative emotionality; the second series with the inclusion of only the fathers' assessment of infants' negative emotionality; and in the third series models were developed with the inclusion of the combined assessments of both parents of their infant’s negative emotionality. Within this dissertation summary are included only those regression models which include the combined ratings from both parents of their infant’s negative emotionality. Before the development of the regression models, the associations between depression symptoms, perceived social support and infant temperament ratings were calculated for the mothers' and fathers' groups, separately. These initial correlations showed that parents' depression symptoms were associated with infant temperament ratings only in regard to infants' Negative Affect (in both fathers' and mothers' groups), and therefore only this aspect of infant temperament was included in further analysis. Initial calculations also included correlation analysis between parents' depression symptoms and the sociodemographic indicators. As no relation between these variables was found, sociodemographic indicators were excluded from further analysis. To answer the research question - Does infant temperament (as reported by mothers and fathers, combined) at the age of three months predict depression symptoms in their mothers / fathers six months postpartum, controlling for depression symptoms at previous points of measure and for social support? – a series of hierarchical regression analyses were performed. The results are presented in Table 1. Table 1. Mothers’ depression symptoms, perceived social support and infants’ negative affect (in the merged parental assessment) predicting mothers’ depression symptoms six months postpartum (N = 257) Model Independent variables 1. Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester of pregnancy Mothers' depression symptoms 3 months postpartum Mothers' perceived social support 3 months postpartum 2. Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester of pregnancy Mothers' depression symptoms 3 months postpartum Mothers' perceived social support 3 months postpartum Infant's negative affect at the age of 3 months * p < .05, *** p < .001. B SE β R2 .23 .05 .22*** .56 .53 .05 .57*** ˗ .02 .01 ˗ .09* .22 .05 .21*** .51 .05 .53*** ˗ .01 .01 ˗ .08 .37 .10 .16*** .59 In the first step mothers' depression symptoms at the third trimester of their pregnancy, depression symptoms three months postpartum and perceived social support three months postpartum were entered. These independent variables accounted for 56% of the variation in mothers' depression symptoms six 41 months postpartum (R2 = .56, F (3.254) = 108.40, p < .001). Upon the introduction of infants' negative affect at three months, the prediction increased by 3% (R2 = .59, F (4.253) = 89.01, p < .001), while the perceived social support was no longer a statistically significant predictor. In the fathers' group similar hierarchical regression analysis models were developed. In the first step of hierarchical regression analysis, fathers' depression symptoms during their partners' pregnancy and three months after childbirth were entered, as was the perceived social support three months after childbirth (see Table 2). Table 2. Fathers’ depression symptoms, perceived social support and infants’ negative affect (in the merged parental assessment) predicting fathers’ depression symptoms six months postpartum(N = 255) Model 1. Independent variables Fathers' depression symptoms at the 3rd trimester of their partners' pregnancy Fathers' depression symptoms 3 months after childbirth Fathers' perceived social support 3 months after childbirth 2. Fathers' depression symptoms at the 3rd trimester of their partners' pregnancy Fathers' depression symptoms 3 months after childbirth Fathers' perceived social support 3 months after childbirth Infants' negative affect at the age of 3 months ** p < .01, *** p < .001. B SE β R2 .33 .05 .32*** .51 .51 .06 .44*** ˗ .02 .01 ˗ .14** .33 .05 .32*** .49 .06 .43*** ˗ .02 .01 ˗ .14** .23 .08 .12** .53 Fathers' depression symptoms at the third trimester of their partners' pregnancy and three months after childbirth and a low level of perceived social support three months after childbirth predicted depression symptoms at six months after childbirth, and the model accounted for 51% of variation in fathers' depression symptoms ( R² = .51, F (3.254) = 89.73, p < .001). Upon including infants' negative affect at the age of three months, the prediction increased by 2% (R² = .53, F (4.253) = 70.88, p < .001). Next, the influence of mothers' and fathers' depression symptoms on their infants' negative affect was examined. To answer the research question - Do mothers' depression symptoms during the third trimester of pregnancy predict infant temperament at three months?- another hierarchical regression model was developed with mothers' depression symptoms and perceived social support at the third trimester of pregnancy as independent variables (see Table 3). Table 3. Mothers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative affect (in the merged parental assessment) at the age of three months (N = 257) Model 1. Independent variables B Mothers' perceived social support at the 3rd trimester ˗ .05 of pregnancy Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester of .08 pregnancy SE β R2 .01 ˗ .05 .03 .03 .18** ** p < .01. This model accounted for 3% of variation in infants' negative affect ratings at their age of three months (R2 = .03, F (2.255) = 3.80, p < .01). In this model, only mothers' depression symptoms were significant predictors of the negative affect of their infants at the age of three months. Finally, calculations were performed to determine whether mothers' and fathers' depression symptoms predict their infant children's negative affect at the age of six months. Another series of 42 hierarchical regression models were developed, controlling for the infants' negative affect at three months (see Table 4). Table 4. Mothers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative affect (in the merged parental assessment) at the age of six months (N = 257) Model 1. 2. Independent variable Infants' negative affect at the age of 3 months Infants' negative affect at the age of 3 months Mothers' perceived social support 3 months postpartum Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester of pregnancy Mothers' depression symptoms 3 months postpartum * p < .05, *** p < .001 B .56 .54 SE .05 .05 β .57*** .54*** ˗ .01 .00 ˗ .13* .04 .03 .09 .06 .02 .14* R2 .32 .36 In the first step infants' negative affect at the age of three months was entered and shown to predict the infants' negative affect at the age of six months (R² = .32) (F (1.256) = 123.16, p < .001). In the next step, mothers' depression symptoms at the third trimester of pregnancy and three months postpartum and their perceived social support three months postpartum were introduced into the model. This model accounted for 36% of variation in infants' negative affect at the age of six months (R² = .36) (F (4.253) = 36.07, p < .001). In this model, infants' negative affect at six months was best predicted by their negative affect at the age of three months, and this level of prediction was increased by mothers' depression symptoms three months postpartum and by a lower level of perceived social support. To examine whether fathers' depression symptoms predict infants' negative affect at the age of six months, similar hierarchical regression analysis models were developed, controlling for infants' negative affect at three months of age, and including fathers' depression symptoms and the perceived social support three months after childbirth (see Table 5). Table 5. Fathers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative affect (in the merged parental assessment) at the age of six months (N = 253) Independent variables B SE β R2 Infants' negative affect at the age of 3 months .56 .05 .57*** .33 Infants' negative affect at the age of 3 months .55 .05 .56*** .35 Fathers' perceived social support 3 months after ˗ .01 .00 ˗ .12* childbirth Fathers' depression symptoms 3 months after .07 .03 .12* childbirth * p < .05, *** p < .001. As seen in Table 5 , infants' negative affect at the age of three months accounted for 33% of the variation in infants' negative affect at the age of six months (R² = .33 F (1.256) = 123.16, p < .001). Upon the introduction of fathers' depression symptoms three months after the birth of their child the prediction increased by 2% (R² = .35, F (3.254) = 45.28, p < .001). As seen in Table 5 , infants' negative affect at the age of three months accounted for 33% of the variation in infants' negative affect at the age of six months (R² = .33 F (1.256) = 123.16, p < .001). Model 1. 2. 43 Discussion The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions of social support as well as changes in infant temperament characteristics. Differences between groups. The results of previous studies have shown that both parents assess the temperament traits of their children similarly (Bayly & Gartstein, 2013). The results of this study show that mothers consider their children's regulatory capacity at three and six months to be higher than do fathers. These differences in assessment may be due to the greater amount of time which mothers actually spend with their children, compared to that of fathers, and it may be that mothers are better acquainted with their child’s behavior, have developed a better rapport with the child, are more attuned to the child’s signals and appropriate responses to them, and have learned better ways to pacify the child than have fathers. Women's depression symptom ratings (EPDS and GMDS) were higher at all three measurement points than were those of men, and this confirms previous conclusions about the elevated levels of women's depression symptoms both before and after childbirth, in comparison to men (Goodman, 2004; Matthey et al., 2000; Paulson & Bazemore, 2010; Teixeira et al., 2009). The results of this study show that women's perceived social support was higher than men's at the third trimester of pregnancy. Women usually attract considerably more attention during pregnancy than do their partners, and this may encourage others to provide more support to the woman, and hence a higher perception of available social support. Men are considered to be the main supporters of their partners during this time, and others usually pay less attention to their needs and feelings than to those of the expectant mothers. Differences between measurement points. Both mothers and fathers reported their child's negative affect at the age of six months to be higher than at three months. That may be explained by the infant’s tendency to spend more time in the waking state at six months than at three months of age and to be more interacitve with the people and objects in their surroundings, therby more often becomming exhausted within these encounters, and thus resulting in emotionally negative reactions. By six months postpartum most infants have developed their own communicative means of expressing their needs and wants, e.g., infants have learned that intense screaming is the best way to attract their parents' attention, therefore, when necessary they may cry intensely in order for their desires to be fulfilled. Likewise, the infant’s surgency at the age of six months was considered by both mothers and fathers to be higher than at three months of age. Upon interpreting these results, the course of the infant’s development needs to be considered, since the infant has greater ability of stimuli-perception and reaction at the age of six months than at the age of three months. These results correspond with conclusions about the development of infant temperament at the ages of three and six months. Easier rapport and an elevated curiosity regarding various stimuli are typical of infants four to six months old (Rothbart et al., 2001; Rothbart & Bates, 1998). The obtained results show that mothers' depression symptoms, as measured with both EPDS and GMDS, are higher during pregnancy than six months postpartum. That may be due to women's greater degree of worry during the third trimester of pregnancy, regarding the approaching childbirth and their ability to care for the child. As the childbirth approaches women often worry about their ability to attend to all of the new responsibilities of a mother, and this may promote the development of depression symptoms. A few months postpartum women have already acquired many new skills relating to their role as mother, have acquainted themselves with the needs of their child and the means to satisfy these needs, and this may facilitate a decline in their depression symptom levels. The decrease of depression symptoms between the first and the third measurement can also be attributed to the low-risk status of the participants. Most respondents were university educated, and had a planned, low-risk pregnancy, which resulted in a bypassing of many of the risk factors for the development of postpartum depression. Generally the results from this study confirm the results of other longitudinal studies of recent years that indicate the likelihood of higher depression symptom levels in women during pregnancy than after 44 childbirth (Banti et al., 2011; Milgrom et al., 2008). There were no differences between the ratings of fathers' depression symptom levels at the three separate measurement times. This may be attributed to the fact that the fathers participating in the study were from a low-risk group, and they had not experienced any serious crisis during the research period. Their depression symptom level was, consequently, low at all three measurement times. These results contradict the results of a meta-analysis of recent years, which suggests that in the time period between the first trimester of their partners' pregnancy and a year postpartum fathers' depression level is the lowest first three months after childbirth, but tends to rise from three to six months postpartum (Paulson & Bazemore, 2010). Both women and men indicated a steady level of perceived social support at all three stages of measurement. These results correspond with the conclusions of previous studies that men experience a steady level of perceived social support during their partners' pregnancy and the first year postpartum (Condon et al., 2004), and women's social support level remains steady during the period between the third trimester of pregnancy and two weeks postpartum (Xie et al., 2009). Nevertheless, the results of this study contradict those of some others, which concluded that women's perceived social support level drops during the first three months postpartum (Gao et al., 2014), and that fathers also experience a drop in the perceived social support level after childbirth (Castle et al., 2008). The differences in these results may be attributed to the differences in the sociocultural environments of the research participants and how this affects the actual and perceived social support levels. Correlations and Predictions. The correlations between parents' depression symptoms and their children's negative affect do not provide opportunity to address the possible influence of one aspect upon the other across time. Therefore, to explore the interaction between parents' depression symptoms and infants' temperament traits, several regression models were created. As the EPDS and GMDS ratings by mothers and father were positively correlated at all three measurement points, a merged depression symptom index was created from the ratings of both questionnaires, and this was then used in the regression models. To examine the possibilities of a reciprocal relationship between infant temperament and the parents' depression symptoms, several hierarchical regression models were developed, first predicting mothers' and fathers' depression symptoms, and then predicting infants' negative affect. The results showed that infants' negative affect at the age of three months predicted depression symptoms in both mothers and fathers six months after childbirth, and that mothers’ and fathers’ depression symptoms at three months predicted infants’ negative affect at six months after childbirth. The results from the mothers' group correspond with the conclusions of previous studies, suggesting that mothers whose infants are irritable, cry often and intensely and have difficulties calming down, experience greater anxiety and depression than those women whose infants are calm and cry less often (Porter & Hsu, 2003; Fisher, Rowe, & Feekery, 2004); and that mothers of children with a “difficult” temperament have a greater risk of depression (Murray et al., 1996). In the study by Cutrona and Troutman (Cutrona & Troutman, 1986), infants' temperament at the age of three months predicted mothers' depression symptoms, although the prediction of the influence of infants' temperament on mothers' depression symptoms was determined upon the basis of a cross-sectional study with measurements within a single point in time. It is generally recognized that the healthy development of a child depends on its caretakers, but the results of this study broaden the understanding of the effect an infant has on the emotional well-being of his/her parents during the infant’s first months of life - the so called “infant effect” on parents. If the infant cries a lot, is restless and demanding, then his/her parents can become exhausted and less joyful in their interaction with the child and even experience symptoms of depression. And this affects not only the mother as most often the main caretaker of the child, but also the father. Since increasing a greater number of fathers are taking part in caring for their child and its upbringing, and therefore need to be emotionally available to their children, it is important to explain to parents how a child's weeping and demandingness can lower their mood and possibly lead to the experiencing of depression symptoms. Nevertheless, the strongest predictor of depression for both mothers and fathers at six months was the level of depression symptoms three months after childbirth, which corresponds to both the results 45 of previous studies, and theoretical models of previous depression as a predictor of parents' depression during the perinatal period (Beck, 1996; Beck, 2001; Goodman, 2004; O’Hara & Swain, 1996; Rahman, Iqbal, & Harrington, 2003), making note of the significant role of genetic factors in the development of depression. In this study the degree of depression was increased by an insufficient level of perceived social support. These results correspond with the insights of other studies, indicating social support as a risk factor for the development of depression during the perinatal period (Milgrom et al., 2008). The results of the first regression model aimed at determining the effect of mothers' depression symptoms on infants' negative affect, showed that infants' negative affect at the age of three months was predicted by mothers' depression symptoms during pregnancy. This confirms the conclusion of previous studies that infants of mothers who have experienced depression symptoms during pregnancy can suffer from various complications, including a heightened negative affect (Field et al., 2006). The results of this study suggest that the emotional state of a mother during pregnancy exerts an influence on the negative affect of her child, and, therefore, mothers who suffer from low mood or depression during pregnancy should be provided with the necessary assistance to improve their emotional state, thus decreasing the potential for the facilitation of infant negative affect. By providing psychological assistance, for expectant mothers with depression symptoms, already during the pregnancy period, there is less probability of the development of a coercive cycle, whereby mother’s depression affects motherchild interaction and thereby facilitates infant negative affect, which, in turn, further facilitates mother’s depressive symptoms (Leigh & Milgrom, 2008). The analysis of the predictive model of infants' negative affect at the age of six months showed that the increase in the negative affect is predicted by mothers' depression symptoms and a low level of their perceived social support at the previous measurement times. These results are in agreement with the results of previous studies which show that insufficient social support can promote depressed mothers' perception of their children's temperament as “difficult” (Cutrona & Troutman, 1986; Gelfand, Teti, & Fox, 1992). This can be explained by theoretical models which emphasize the interrelation between the development of infants' temperament and the social environment (Rothbart, 2011; Thomass & Chess, 1977). This also implicates a bidirectional effect: if the infant is demanding and cries a great deal, then the mother may have a greater need for both physical and emotional support; but if the mother does not receive sufficient help or feels as if it is insufficient, then it may be more difficult for her to care for the baby, which may promote further restlessness of the child. The results of this study showed that father’s depression symptoms at three months predicted infant’s negative affect at the infant’s age of six months. Likewise, a low level of father-perceived social support predicted a higher negative affect in the infant at the age of six months. These results might be explained by a lesser degree of positive emotionality expressed by depressed fathers in their communication with their infants, thereby promoting heightened negative affect in the child. These results expand the understanding of the interaction of parents' depression symptoms and their infant children's temperament from the third trimester of pregnancy through the infants' age of six months, thus suggesting a reciprocal, bidirectional interaction between the variables. The results from the study can be summarized as follows: Differences between groups. 1. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher at the ages of three and six months than do fathers. 2. Mothers indicated more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three points of measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester than did fathers. Differences between measurement points. 3. Both mothers and fathers reported their infant’s negative affect and surgency at six months of age to be higher than at the age of three months. 4. Both mothers and fathers indicated a steady level of perceived social support at all three points of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third trimester of pregnancy was higher than at three and six months postpartum. 46 Associations. 5. There was found a positive correlation between the ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) at the various points of measurement. 6. There was found a negative correlation between the ratings of perceived social support and the ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) in both mothers and fathers. 7. There was found a positive correlation between the ratings of both mothers' and fathers' depression symptoms (EPDS and GMDS) and their infant's negative affect. 8. There was found a negative correlation between fathers' depression symptoms (EPDS) three months after childbirth and their infant's regulatory capacity. Parents' depression symptoms predicted by: 9. Infant negative affect at the age of three months (as reported by mother/father combined) predicted depression symptoms in both mothers and fathers six months postpartum. Infant temperament predicted by: 10. Maternal depression symptoms during the third trimester predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age of three months. 11. Maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy and three months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mothers) at the age of six months. 12. Maternal depression symptoms and a lower level of perceived social support three months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age of six months. 13. Paternal depression symptoms three months postpartum predicted infant negative affect at the age of six months (as reported by mother/father combined). 14. The Latvian translations of the questionnaires which were used for the purposes of this study, i.e., Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression Scale, Multidimensional Scale of Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire (revised, very short version) show sufficiently high levels of internal consistency to be used in further studies. In conclusion, the results of this study can be seen as a contribution within the context of previous studies and expands the understanding of the interaction and bidirectional effect of parents' depression symptoms and infant temperament. The main conclusions of the study are that mothers' depression symptoms predict infants' negative affect at both three and six months of age, and fathers' depression symptoms predict infants' negative affect at the age of six months. And in the other direction – infants' negative affect at the age of three months predicts depression symptoms in mothers and fathers six months after childbirth. The results of this study can provide the basis for the preparation of educational materials for professionals and parents concerning depression symptoms during the post-natal period and the effect of mothers' emotional state during pregnancy on the development of her infant's temperament during the first months after childbirth. Parents in Latvia are still insufficiently acquainted with the concept of infant temperament, as research in this field is at its beginning stage in the country. The results of this study can expand the understanding of the early expressions of infant temperament and the interaction with the parents' emotional state during the first months after the infant’s birth. It would also be advisable to inform parents about the effect that the infant’s negative affect can have upon parents' feelings, and to teach parents to recognize their children's temperament expressions. Familiarity with differences in infant temperaments right after birth can help parents accept their child's temperament traits to a greater degree, and thereby to develop a more effective interaction with them. The questionnaires, translated and adapted to Latvian for the purposes of the study, can be employed in future studies and after development of norms and training of professionals used as an assessment measure in psychologists' individual work with clients. The results of this study can be used in the professional work of psychologists, midwives, pediatricians and general practitioners, when working with new parents or parents to-be. The adaptation of the questionnaires in Latvian is a contribution to the approbation of the questionnaire in different cultures. The study is subject to some limitations. The use of self-report questionnaires for the measurement of depression symptoms at all the stages of measurement, instead of clinical interviews, can be 47 considered one of the main limitation of the study. Likewise, for the assessment of the infants' temperament parent-completed questionnaires were used and no controlled observations or laboratory measurements of infant temperament were employed. The study is significantly limited by the respondents' use of the internet for the submission of completed questionnaires, which precluded any control over the couples' discussion or ability to assure sufficient comprehension of the questions. In similar future studies, collecting information face-to-face would be preferable. An additional limitation of the study is the homogeneity of this sample as a low-risk group. In future studies larger samples, including respondents from different risk groups, would be preferable so that the sample would be representative of Latvian society at large, and there would be the possibility of comparing the interactive effects in a high-risk and low-risk group. Of course it would be important to conduct similar research in other sociocultural contexts, perhaps also enabling cross-cultural comparison. To study the dynamics of parents' depression symptoms and their interaction with infants' temperament within a broader time-frame, similar future studies should perform measurements from the beginning of pregnancy through the infant's age of a full year or longer. References American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.). Washington, DC: American Psychiatric Press. Atella, L. D., DiPietro, J. A., Smith, B. A., James-Roberts, I. (2003). More than meets the eye: Parental and infant contributions to maternal and paternal reports of early infant difficultness. Parenting: Science & Practice, 3 (4), 265–284. Austin, M. P., Hadzi-Pavlovic, D., Leader, L., Saint, K., & Parker, G. (2005). Maternal trait anxiety, depression and life event stress in pregnancy: Relationships with infant temperament. Early Human Development, 81 (2), 183–190. Banti, S., Mauri, M., Oppo, A., Borri, C., Rambelli, C., Ramacciotti, D., et al. (2011). From the third mounth of pregnancy to 1 year postpartum, Prevalence, incidence, recurrence, and new onset of depression. Results from the Perinatal Depression – Research & Screening unit study. Comprehensive Psychiatry, 52 (4), 343–351. Bayly, B., & Gartstein, M. (2013). Mother’s and father’s reports on their child’s temperament: Does Gender matter? Infant Behavior & Development, 36 (1), 171–175. Beck, C. T. (1996). A meta-analysis of predictors of postpartum depression. Nurs Res, 45 (5), 297– 303. Beck, C. T. (2001). Predictors of postpartum depression: an update. Nurs Res, 50 (5), 275–85. Castle, H., Slade, P., Barranco-Wadlow, M., Rogers, M. (2008). Attitudes to emotional expression, social support and postnatal adjustment in new parents. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 26, 180–194. Cohen, S. (2004). Social relationships and health. American Psychologist, 59, 676–684. Cohran, S. V., & Rabinowitz, F. E. (2000). Men and depression: Clinical and empirical perspectives. San Diego, CA: Academic Press. Cole, P. M., LeDonne, E. N., & Tan, P. Z. (2013). A longitudinal examination of maternal emotions in relation to young children’s developing self-regulation. Parenting: Science and Practice, 13, 113–132. Condon, J. T., Boyce, P., & Corkindale, C. J. (2004). The first-time fathers study: a prospective study of the mental health and wellbeing of men during the transition to parenthood. Aust N Z J Psychiatry, 38 (1–2), 56–64. Cox, J. L., & Holden, J. (2003). Perinatal mental health: A guide to the Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS). London: Gaskell. Cox, J. L., Holden, J. M., & Sagovsky, R. (1987). Detection of postnatal depression. Development of the 10-item Edinburgh Postnatal Depression Scale. Br J Psychiatry, Suppl, 150, 782–786. Cox, J. L., Murray, D., & Chapman, G. (1993). A controlled study of the onset, duration, and prevalence of postnatal depression. Br J Psychiatry, 163, 27–31. 48 Cutrona, C. E., & Troutman, B. R. (1986). Social support, infant temperament and parenting self– efficacy: a mediational model of postpartum depression. Child Development, 57 (6), 1507– 1518. Davé, S., Nazareth, I., Sherr, L., & Senior, R. (2005). The association of paternal mood and infant temperament: a pilot study. British Journal of Developmental Psychology, 23 (4), 609–621. Edhborg, M., Seimyr, L., Lundh, W., & Windström, A. M. (2000). Fussy child – difficult parentood? Comparisons between families with a “depressed” mother and non-depressed mother 2 months postpartum. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 18 (3), 225–238. Edmonson, O. J. H., Psychogiou, L., Vlachos, H., Netsi, E. & Ramchandani, P. G. (2010). Depression in fathers in the postnatal period: Assessment of the Edinburgh Postnatal Depression Scale as a screening measure. J Affect Disord, 125 (1-3), 365–368. Field, T. (2011). Prenatal depression effects on early development: A review. Infant Behavior and Development, 34 (1), 1–14. Field, T., Diego, M., Hernandez-Reif, M., Figueiredo, B., Deeds, O., Contogeorgos, J., & Ascencio, A. (2006). Prenatal paternal depression. Infant Behavior and Development, 29 (4), 579–583. Fisher, J., Rowe, H., & Feekery, C. (2004). Temperament and behavior of infants aged 4–12 months on admission to a private mother–baby unit and at 1 and 6–month follow-up. Clinical Psychologist, 8 (1), 15–21. Ford, E., & Ayers, S. (2009). Stressful events and support during birth: The effect on anxiety, mood and perceived control. Journal of Anxiety Disorders, 23 (2), 260–268. Gao, L. L., Sun, K., Chan, S. W. C. (2014). Social support and parenting self-efficacy among Chinese women in the perinatal period. Midwifery, 30 (5), 532–538. Gartstein, M. A., & Rotbarth, M. K. (2003). Studying infant temperament via the revised infant behavior questionnaire. Infant Behavior & Development, 26 (1), 64–86. Gaynes, B. N., Gavin, N., Meltzer-Brody, S., et al. (2005). Perinatal depression: prevalence, screening accuracy, and screening outcomes. Evid Rep Technol Assess (Summ), 119, 1–8. Gelfand, D. M., Teti, D. M., & Fox, C. R. (1992). Sources of parenting stress for depressed and nondepressed mothers of infants. Journal of Clinical Child Psychology, 21 (3), 262–272. Glover, V. (2014). Maternal depression, anxiety, and stress during pregnancy and child outcome; what needs to be done. Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology, 28, 25–35. Goodman, J. H. (2004). Paternal postpartum depression, its relationship to maternal postpartum depression, and implications for family health. J Adv Nurs, 45 (1), 26–35. Goodman, S. H. (2004). Postpartum depression beyond the early postpartum period. Journal of Obstetric Gynecological Neonatal Nursing, 33 (4), 410–420. Groer, M. W., & Morgan, K. (2007). Immune, Health, and endocrine characteristics of depressed postpartum mothers. Psychoneuroendocrinology, 32 (2), 133–139. Hanington, L., Ramchandani, P., & Stein, A. (2010). Parental depression and child temperament: Assessing child to parent effects in a longitudinal population study. Infant Behavior & Development, 33 (1), 88–95. Huiznik, A. C. (2012). Prenatal factors in temperament: The role of prenatal stress and substance use exposure. In M. Zentner & R. L. Shiner (Eds.), Handbook of temperament (pp. 297– 315). New York: Guilford Press. Kazarian, S. S. & McCabe, S. B. (1991). Dimensions of social support in the MSPSS: Factorial structure, reliability, and theoretical implications. Journal of Community Psychology, 19 (2), 150–160. Kerstis, B., Engström, G., Edlund, B., & Aarts, C. (2013). Association between mothers’ and fathers’ depressive symptoms, sense of coherence and perception of their child’s temperament in early parenthood in Sweden. Scandinavian Journal of Public Health, 41 (3), 233–239. Kulinska, M. (2006). Pēcdzemdību depresijas saistība ar priekšstatu par māti bērnībā un pieaugušo vecumā. (unpublished bachelor paper). Leigh, B., & Milgrom, J. (2008). Risk factors for antenatal depression, postnatal depression and parenting stress. BMS Psychiatry, 8, 24. Letourneau, N., Dennis, C.-L., Benzies, K., Duffett-Leger, L., Stewart, M., Tryphonopoulos, P. D., & 49 Watson, W. (2012). Postpartum depression is a family affair: Addressing the impact on mothers, fathers, and children. Issues in Mental Health Nursing, 33, 445–457. Liou, S., Wang, P., & Cheng, C. (2014). Longitudinal study of perinatal maternal stress, depressive symptoms and anxiety. Midwifery, 30 (6), 795–801. Madsen, S. A., & Juhl, T. (2007). Paternal depression in the postnatal period assessed with traditional and male depression scales. The Journal of Men’s Health & Gender, 4 (1), 26–31. Marcus, S. M. (2009). Depression during pregnancy: rates, risks and consequences. Canadian Journal of Clinical Pharmacology, 16 (1), 15–22. Martin, L. A., Neighbors, H. W., & Griffith, D. M. (2013). The experience of symptoms of depression in men vs women. Analysis of the National comorbidity survey replication. JAMA Psychiatry, 70 (10), 1100–1106. Matthey, S., Barnett, B., & Kavanagh, D. J. (2001). Validation of the Edinburgh Postnatal Depression Scale for men and comparison of item endorsmet with their partners. J Affect Disorders, 64 (2–3), 175–184. Matthey, S., Barnett, B., Ungerer, J., & Waters, B. (2000). Paternal and maternal depressed mood during the transition to parentthood. Journal of Affective Disorders, 60 (2), 75–85. McGrath, J. M., Records, K., & Rice, M. (2008). Maternal depression and infant temperament characteristics. Infant Behavior & Development, 31 (1), 71–80. Milgrom, J., Gemmill, A. W., Biltszta, J. L., Hayes, B., Barnett, B., Brooks, J., Ericksen, J., Ellwood, D., & Buist, A. ( 2008). Antenatal risk factors for postpartum depression: a large prospective study. Journal of Affective Disorders, 108 (1–2), 147–157. Milgrom, J., Westley, D. T., & Gemmill, A. (2004). The mediating role of maternal responsiveness in some longer term effects of postnatal depression on infant development. Infant Behaviour & Development, 27, 443-454. Milgrom, J., Martin, P. R., Negri, L. M. (1999). Treating Postnatal Depression: A Psychological Approach for Health Care Practitioners. John Willey & Sons Ltd. Meltzer-Brody, S., Boschloo, L., Jones, I., Sullivan, P. F., & Pennix, W. (2013). The EPDS-Lifetime: assessment of lifetime prevalence and risk factors for perinatal depression in a large cohort of depressed women. Arch Womens Ment Health, 16, 465-473. Mӧller-Leimkühler, A. M., Bottlender, R., Strauss, A., & Rutz, W. (2004). Is there evidence for a male depressive syndrome in inpatients with major depression? Journal of Affective Disorders, 80 (1), 87–93. Murray, L., Stanley, C., Hooper, R., King, F., & Fiori-Cowley, A. (1996). The role of infant factors in postnatal depression and mother–infant interactions. Dev Med Child Neurol, 38 (2), 109–119. Muzik, M. (2010). S07 – 02 - Maternal perinatal depression: impact on infant emotion regulation and later toddler behavior problems. European Psychiatry, Suppl. 1 (25), 58. O’Hara, M. W. (1986). Social support, life events, and depression during pregnancy and puerperium. Archives of General Psychiatry, 43, 569–573. O’Hara, M. W., Wisner, K. L., Asher, N., & Asher, H. (2014). Perinatal mental illness: Definition, description and aetiology. Best Practice & Research Clinical obstetrics and Gynaecology 28, 3 – 12. O’Hara, M. W., & Swain, A. M. (1996). Rates and risk of postpartum depression – a meta-analysis. International Review of Psychiatry, 8 (1), 37–54. Paulson, J. F., & Bazemore, S. D. (2010). Prenatal and postpartum depression in fathers and its association with maternal depression. A meta-analysis. JAMA, 303 (19), 1961–1969. Porter, C., & Hsu, H. (2003). First-time mothers’ perceptions of efficacy during the transition to motherhood: links to infant temperament. Journal of Family Psychology, 17 (1), 54–64. Potapova, N. V., Gartstein, M. A., & Bridgett, D. J. (2014). Paternal influences on infant temperament: effects of father internalizing problems, parenting – related stress, and temperament. Infant Behavior and Development, 37, 105–110. Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., Rothbart, M. K., & Leerkes, E. (2014). Development and assessment of Short and Very short forms of the Infant Behavioral Questionnaire – Revised. Journal of Personality Assessment, 96 (4), 445–458. 50 Putnam, S., P. & Stifter, C., A. (2008). Reactivity and regulation: the impact of Mary Rothbart on the study of temperament. Infant and Child Development, 17, 311 – 320. Rahman, A., Iqbal, Z., & Harrington, R. (2003). Life events, social support and depression in childbirth: perspectives form a rural community in the developing world. Psychol Med, 33 (7), 1161–1167. Ramchandani, P. G., Psychogiou, L., Vlachos, H., Iles, J., Setlna, V., Netsi, E., & Lodder, A. (2011). Paternal depression: An examination of its links with father, child and family functioning in the postnatal period. Depression And Anxiety, 28 (6), 471–477. Rothbart, M. K. (1981). Measurment of temperament of infancy. Child Development, 52, 569–578. Rothbart, M. K. (2007). Temperament, development, and personality. Asociation for Psychological Science, 16 (4), 207–212. Rothbart, M. K. (2011). Becoming who we are. Temperament and personality in development. New York, London: Guilford Press. Rothbart, M. K., Ahadi, S. A. (1994). Temperament and the development of personality. Journal of Abnormal Psychology, 103 (1), 55–66. Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (1998). Temperament. In W. Damon (Series Ed.) & N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol 3, 5th ed., pp. 105–176). New York: Wiley. Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (2006). Temperament. In W. Damon & R. Lerner (Series Eds.), & N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol. 3, 6th ed., pp. 37-86). New York: Wiley. Rothbart, M.K., Chew, K. H. & Gartstein, M. A. (2001). Assessment of Temperament in Early Development. In L. T. Singer & P. S. Zeskind (Eds.), Biobehavioral assessment of the Infant (pp. 190–208). New York: Guilford Press. Rothbart, M. K., & Derryberry, D. (1981). Development of individual differences in temperament. In M. E. Lamb, & A. L. Brown (Eds.), Advances in developmental psychology (Vol. 1, pp. 37– 86). Mahwah, NJ: Erlbaum. Schoppe-Sullivan, S. J., & Mangelsdorf, S. C. (2013). Parent characteristics and early coparenting behavior at the transition to parenthood. Social Development, 22, 363–383. Teixeira, C., Figueiredo, B., Conde, A., Pacheco, A., & Costa, R. ( 2009). Anxiety and depression during pregnancy in women and men. Journal of Affective Disorders, 119 (1–3), 142–148. Thoits, P. A. (2010). Stress and health: Major findings and policy implications, Journal of Health and Social Behavior, 51 (Special Issue), S31–S53. Thomass, A. & Chess, S. (1977). Temperament and Development. New York: Bruner / Mazel. Tronick, E. Z, & Reck, C. (2009). Infants of depressed mothers. Harv Rev Psychiatry, 17 (2), 147–156. Tronick, E. Z. (2007). The neirobehavioral and socio–emotional development of infants and children. New York, London: W. W. Norton & Company. Voitkāne, S., Miezīte, S., & Raščevska, M. (2004). Saistība starp praktisko intelektu, psiholoģiskās labklājības un sociālās pielāgošanās rādītājiem. (Relations between practical intelligence and psychological well-being indicators). Latvijas Universitātes Raksti. 664, 89–121. Zande, D., Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar dažādu dzemdību vides pieredzi (Infants’ temperament and mothers’ sense of competence in women with diffent childbirth experience) Latvijas Universitātes Raksti, 774, 81–96. Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh postnatal depression scale and Gotland male depression scales in Latvia. International Journal of Psychology, 47, ICP 2012 Supplement,30. Zelkowitz, P., & Milet, T. H. (1997). Stress and support as related to postpartum paternal mental health and perceptions of the infant. Infant Mental Health Journal, 18 (4), 424–435. Zierau, F., Bille, A., Rutz, W., & Bech, P. (2002). The Gotland Male Depression Scale: A validity study in patients with alcohol use disorder. Nord J Psychiatry, 56 (4), 265–271. Zimet, G. D., Dahlem, N. W., Zimet, S. G., & Farley G. K. (1988). The Multidimensional Scale of Perceived Social Support. Journal of Personality Assessment, 52 (1), 30–41. Xie, R., Guoping, H., Koszycki, D., Walker, M., Wen, S. W. (2009). Prenatal social supports, postnatal social support, and postpartum depression. Annals of Epidemiology, 19 (9), 637-643. 51 Wee, K., Y., Skouteris, H., Pier, C., Richardson, B., & Milgrom, J. (2011). Correlates of ante- and postnatal depression in fathers: A systematic review. Journal of Affective Disorders, 130 (3), 358–377. List of scientific publications Publications reflecting promotional work results Zande, D. & Sebre, S. (submitted for publication). Longitudinal associations between symptoms of parental perinatal depression, social support and infants temperament. Baltic Jornal of Psychology. Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh Postnatal Depression Scale and Gotland Male Depression Scales in Latvia. International Journal of Psychology, ICP 2012 supplement, vol. 47, 30. ISSN: 0020 – 7594. Publications related to promotional work Zande, D. & Sebre, S. (accepted for publication). Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un Pētījumos (Contemporary theories and research on infant temperament). LU raksti. Zande, D. & Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. LU raksti, 774. sējums, Psiholoģija, 81-96. Zande, D. & Sebre, S. (2011). Motherʼs sense of competence in relation to infant temperament following home birth versus hospital birth. International Proceedings of XV European Conference on Developmental Psychology ECDP, 521-525. ISBN: 978-88-7587-636-4. Presentations at scientific conferences related to promotional work Zande, D. & Sebre, S. Longitudinal changes in mothers' and fathers' perinatal depression symptoms and perceptions of social support. 44rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014. Zande, D. & Sebre, S. Parental perinatal depression symptoms, perceived social support and infant temperament in longitudinal associations. 44rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014. Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un pētījumos (Contemporary theories and research on infant temperament) Latvijas Universitātes 71. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men during transition to parenthood. 2nd Annual international conference on Cognitive and Behavioral Psychology, Singapore, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men: A longitudinal study. 43rd Annual Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Marrakech, Morocco, 2013. Zande, D. & Sebre, S. Adaptation of Edinburgh Postanatal Depression and Gotland Male Depression Scales in Latvia. XXX International Congress of Psychology, Capetown, SAR, 2012. Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. (Contemporary theories and research on infant temperament) Latvijas Universitātes 69. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2011. Zande, D. & Sebre, S. Mother’s sense of competence in relation to infant temperament following home birth versus hospital birth. 15th European Conference on Developmental Psychology, Bergen, Norway, 2011. Zande, D. Depression in Men: Symptoms, Screening and Treatment. Baltic Military Psychologist Conference, Rīga, Latvija, 2011. 52
