docInformatīvs izdevums nacionālās ziņu aģentūras LETA klientiem
download 
Report Transcription
Informatīvs izdevums nacionālās ziņu aģentūras LETA klientiem
LETA vēstis 2008/1 Informatīvs izdevums nacionālās ziņu aģentūras LETA klientiem Uzruna > Konkurētspēju stiprinot Šis – 2008. gads – Nacionālajai ziņu aģentūrai LETA, tāpat kā valstij kopumā, ir saimniekošanas efektivitātes izvērtēšanas laiks. Latvijas ekonomiskās attīstības palēnināšanās sekas ir jūtamas ne tikai statistikas rādītājos makrolīmenī, bet arī ikvienā organizācijā un uzņēmumā mikrolīmenī. LETA kā informācijas ražošanas un pārstrādes uzņēmumam ir sarežģīta infrastruktūra. Mūsu galvenie aktīvi ir tehnoloģijas, loģistika un darbinieki. Tāpēc aģentūras šā gada svarīgākais izaicinājums ir radniecīgs daudziem Latvijas uzņēmumiem – ar esošo resursu kopumu panākt kvalitatīvāku un efektīvāku rezultātu. Virzībā uz jauniem mērķiem gan nav iemesla apstāties. Informācijas apstrādi un servisu LETA šodien nodrošina gandrīz 200 darbinieku, ik diennakti saražojot pāri par 800 ziņām, mums ir reportieri visos Latvijas novados un kaimiņvalstīs, un mēs sadarbojamies ar lielākajām ziņu aģentūrām pasaulē. Mūsu attīstības uzdevumus diktē klientu arvien augošās prasības, atbilstoši tām mēs šogad meklējam vispiemērotākos risinājumus tekstu, video, audio, foto un grafikas apvienošanai vienotā ziņu servisā, vienlaikus saglabājot līdzšinējās tradicionālās prioritātes – ziņu ātrumu un kvalitāti apvienojumā ar inovatīvām tehnoloģijām, un daudzveidīgu un interesantu formātu. Tādējādi Nacionālā ziņu aģentūra LETA arī turpmāk būs laikmetīga un moderna multimediju ziņu aģentūra. Mēs bieži uzsveram, ka lepojamies ar saviem klientiem un esam pateicīgi, ka jūs rosināt mūs pastāvīgi attīstīties un pilnveidoties – reti kuram Latvijas uzņēmumam ir tik profesionāli un izglītoti klienti kā aģentūrai LETA. Ceram, ka mūsu informācija jums aizvien dod priekšrocības kompetentu lēmumu pieņemšanā, tā stiprinot jūsu konkurētspēju un līderpozīcijas katram savā jomā. Kā allaž, arī turpmāk priecāsimies satikt jūs klātienē, lai pie kafijas tases pārrunātu dažādus jautājumus, uzklausītu ieteikumus un apmainītos domām. Ar sirsnīgiem sveicieniem – Agris Strautnieks, LETA valdes priekšsēdētāja vietnieks Šajā namā Rīgā, Marijas ielā 2, strādā Nacionālā ziņu aģentūra LETA. vēstis 2008/1 < Jaunumi Jauna Iepirkumu datu bāze „Nozare.lv” Lai klienti pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk uzzinātu informāciju par aktuālajiem valsts un pašvaldības iestāžu publiskajiem iepirkumiem un izsolēm, biznesa informācijas portāls „Nozare.lv” izveidojis jaunu Iepirkumu datu bāzi. Jaunā navigācija, ērtās atlases un pilnveidotās meklēšanas iespējas nodrošina zibenīgu pieeju informācijai par konkursiem, cenu aptaujām un to rezultātiem, kas publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu mājaslapās, „Latvijas Vēstnesī”, kā arī nacionālajā un reģionālajā presē. Dati tiek apkopoti no vairāk kā 400 avotiem. Ik dienu iepirkumu datu bāzei tiek pievienoti vidēji 180 jauni ieraksti. 140 no tiem ir paziņojumi par iepirkumiem, 40 – par izsolēm un iepirkumu rezultātiem. „Nozare.lv” datu bāzē informāciju var aplūkot vienkopus, grupēt pa nozarēm vai iepirkuma veidiem, kā arī kārtot pēc to izsludināšanas vai beigu termiņa. Pakalpojuma abonenti pēc izvēlētiem atslēgvārdiem vai frāzēm aktuālo informāciju var saņemt arī e-pastā. Savukārt uzņēmumi savas cenu aptaujas un konkursus par pakalpojumu un preču iegādi var izsludināt, tiešsaistes režīmā ievietojot šo informāciju „Nozare.lv”. Iepirkumu datu bāzi ir iespēja abonēt kā atsevišķu pakalpojumu. Iepazīties ar jauno piedāvājumu var, izmantojot 7 dienu bezmaksas viesa pieeju „Nozare.lv”. Izdota „Gadagrāmata 2007” Klajā laista ikgadējā Nacionālās ziņu aģentūras LETA gadagrāmata, kurā jau tradicionāli tiek atspoguļoti aizvadītā gada notikumi Latvijā un pasaulē. Izdevums veidots kā 2007. gada fotohronika, kurā LETA fotoreportieru labākos, kā arī situatīvi unikālākos fotoattēlus no dažādām aizvadītā gada norisēm paskaidro un papildina notikumu apraksti. Starptautisko procesu atspoguļošanai gadagrāmatā iekļauti LETA partneraģentūru AFP, ITAR-TASS, ELTA fotogrāfu darbi. Šis izdevums ir speciāls veltījums LETA klientiem un sadarbības partneriem, Latvijas bibliotēkām, to saņem Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras elites pārstāvji, lielāko uzņēmumu vadītāji, un tas tiek izplatīts bez maksas. Izdevums tapis ar digitālās fototehnikas ražotāja „Nikon” atbalstu. „Gadagrāmata 2007” PDF versijā ir apskatāma arī LETA mājaslapā. leta 90 gadu jubileja 2009. gada 4. martā Nacionālā ziņu aģentūra LETA svinēs 90 gadu jubileju. Tās pirmsākumi un tālākā gaita ir veidojusies mijiedarbē ar Latvijas valsti un tās vajadzībām informācijas un komunikācijas jomā – nodrošināt ziņu apriti par svarīgāko Latvijā un pasaulē. Šajā – pirmsjubilejas periodā – tiks vākti arhīvu materiāli, apkopotas darbinieku atmiņas, pētīta aģentūras darbība Bermontiādes, Otrā pasaules kara un Latvijas PSR laikā, kā arī LETA nesenā pagātne pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Īsa ziņu aģentūras LETA vēsture interesentiem jau lasāma www.leta.lv sadaļā LETA-90. 1919. gada jūlija sākums. Latvijas Pagaidu valdība Liepājā pie kuģa „Saratov” neilgi pirms atgriešanās Rīgā. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (priekšplānā centrā). 4. martā Ulmaņa valdība Liepājā nodibināja Latvijas Preses biroju „Latopress”. Foto no Latvijas Kara muzeja krātuves vēstis 2008/1 Jaunumi > LETA fotogrāfijas albumā par Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku Fotoalbumā „PREZIDENTE. Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laika fotogrāfijās 1999-2007”, ko klajā laidis apgāds „Dienas grāmata”, izmantotas arī Nacionālās ziņu aģentūras LETA un tās starptautisko partneraģentūru fotogrāfijas. Apjomīgā izdevuma 350 lappusēs iespējams izsekot bijušās valsts vadītājas prezidentūrai, sākot no pirmajiem mirkļiem valsts pirmās personas statusā 1999. gadā līdz pat 2007. gada pateicības akcijai „Saulesziedi Prezidentei”. Kopā albumā aplūkojamas vairāk nekā 400 fotogrā fijas. Izdevumā iekļauti 55 LETA fotoattēli, kā arī Valsts prezidenta kancelejas un laikraksta „Diena” fotoarhīva materiāli. Grāmatas vākam ir izmantota LETA fotogrāfija, kuras autors ir Lauris Nagliņš. LETA Dziesmu svētku ziņas LETA videoziņas portālos un TV Kopš gada sākuma Latvijas lielākajos interneta portālos Delfi, Apollo, Tvnet, Diena, TV.lv saistībā ar aktualitātēm Latvijā un pasaulē skatāmas LETA VIDEO sagatavotas videoziņas, kuru tematika aptver sabiedriski politiskos, izklaides un kultūras, kā arī sporta notikumus. Savukārt televīzijām, kuras jau izmanto LETA videoziņas, tiek izstrādāta jauna, moderna un vienkārši lietojama arhīva platforma audiovizuālo materiālu izmantošanai. Jauni eksperti „Nozare.lv” blogosfērā LETA biznesa informācijas portālā „Nozare.lv” ekspertiem blogotājiem pievienojušās vairākas Latvijas biznesa sabiedrībā labi zināmas personas. Ekonomikas doktore un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, preču zīmes „Zaļā karotīte” autore Inguna Gulbe „Nozare.lv” raksta par aktuālajiem pārtikas un lauksaimniecības jautājumiem, savukārt lielākās un ietekmīgākās darba devēju intereses pārstāvošās organizācijas ģenerāldirektore Elīna Egle izsaka savu viedokli par nozīmīgām norisēm Latvijas tautsaimniecībā. Aktuālo ziņu, foto un video informāciju par svētku pasākumiem un ar tiem saistītajiem notikumiem operatīvi nodrošina LETA Ziņu nodaļa, Fotoserviss un LETA Video sadarbībā ar Dziesmu svētku biroju. Speclentes veidošanā var iesaistīties arī ikviens interesents, iesūtot vēsturiskus materiālus par agrāko dziesmu un deju svētku norisi sadaļai „Interesanti”, kā arī sniedzot atbildi uz „Dienas jautājumu”. Lai rosinātu viedokļu daudzveidību, „Nozare.lv” būvniecības un apdrošināšanas blogu sadaļai pievienojušies divi jauni eksperti – Ainārs Maceikevičs, SIA „Firma L4” būvuzraugs un vecākais būvinženieris, kurš būvniecības nozarē darbojas jau 20 gadus, un Ēriks Gailāns, RSK apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs, kurš apdrošināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, ieņemot vadošus amatus vairākās ar apdrošināšanu saistītās kompānijās. Loģistikas nozari pārstāv Johans Kleins – „Dominante Loģistikas Sistēma” prokūrists un eksperts loģistikas jautājumos, kurš jau gadu strādā Latvijā, cerot būt noderīgs ar savu vairāk nekā 25 gados Rietumeiropā uzkrāto loģistikas eksperta praksi. XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki norisināsies Rīgā no 5. jūlija līdz 12. jūlijam, pulcējot 35 000 dalībnieku no visas Latvijas. „Nozare.lv” jaunāko blogu ierakstu pieteikumi ik dienu tiek publicēti arī LETA mājaslapā. Šobrīd „Nozare.lv” blogo 22 dažādu jomu eksperti. Pirms XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem un to laikā Nacionālā ziņu aģentūra LETA piedāvā specializētu ziņu lenti par Dziesmu un deju svētkiem ikvienam „www.leta.lv” apmeklētājam. Vienā teikumā! No intervijas ar LTV1 analītiskā raidījuma „Jauna nedēļa” veidotāju un vadītāju Egilu Zariņu žurnālā „Rīgas Viļņi+” 2008. gada 21. februārī: „Liekas, ka esmu informatīvs narkomāns – man ir slikti, ja neredzu televīzijas ziņas un 30 reižu dienā nepārskatu LETAs ziņu lenti.” vēstis 2008/1 < Jaunumi Pilnveidotas ziņu lentes krievu un angļu valodā LETA veido politiķu publicitātes reitingu Pieaugot svešvalodās runājošo klientu un ārzemju sadarbības partneru skaitam, LETA paplašinājusi ziņu sadaļu krievu un angļu valodā. Līdz šim aktuālā informācija svešvalodās tika publicēta divās – LETA sociālpolitikas un biznesa – ziņu lentēs. Tagad tā tiek kategorizēta trīs atsevišķās jaunās sadaļās, aptverot sporta, kriminālziņas, kultūras un izklaides ziņas. Līdz ar to ir palielinājies arī šāda satura tulkoto ziņu apjoms. Kopš februāra LETA Mediju montoringa nodaļa sadarbībā ar Ziņu nodaļu uzsākusi ikmēneša politiķu publicitātes reitinga veidošanu. Pētījums uzsākts, gatavojoties padziļināti atspoguļot politiskās norises pirms 2009. gadā Latvijā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kultūras un izklaides ziņu lentē gan krievu, gan angļu valodā var uzzināt par jaunumiem kultūras un mākslas pasaulē, aktuālo šovbiznesā un slavenību dzīvē, kā arī gūt informāciju par interesantiem un kurioziem atgadījumiem Latvijā. Sporta ziņu lentē krievu un angļu valodā lasāma informācija par nozīmīgākajām Latvijas sporta aktualitātēm, kā arī Latvijas sportistu starptautiskajiem panākumiem. Kriminālziņas tiek piedāvātas krievu valodā, informējot ne tikai par noziedzību, bet arī dažādiem negadījumiem un tiesībsargājošo institūciju aktualitātēm Latvijā. Pētījumā iekļauti visi LR Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un vairāku partiju līderi – kopumā 168 politiķi. Pētījuma gaitā tiek analizēti 17 nacionālie preses izdevumi un 35 reģionālie laikraksti. Dati tiek papildināti ar ekspertu komentāriem un vērtējumu, skaidrojot, kādi darbi vai citas aktivitātes ļāvušas konkrētiem politiķiem pakāpties publicitātes reitingu tabulā. LETA ir lielākais mediju monitoringa pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas veic ne tikai preses, TV, radio un interneta portālu monitoringu, bet arī publicitātes kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, sniedzot informāciju par iestāžu un uzņēmumu, to produktu un pakalpojumu, kā arī konkurentu publicitātes apjomu un saturu. Fotoziņas angļu valodā Pilnveidojot piedāvājumu angliski lasošajiem klientiem un ārvalstu partneriem, LETA ir izveidojusi fotoziņu sadaļu ar aprakstiem angļu valodā. Fotolente ik dienu tiek papildināta ar aktualitātēm – starptautiskas nozīmes notikumiem, kā arī Latvijā svarīgām vai saistošām norisēm. Fotoziņas ārvalstīs izplata ar LETA partneraģentūru starpniecību. „Barons LMT” spēlētājs Armands Šķēle (nr. 22, balts) SEB Baltijas Basketbola līgas spēlē, kurā tiekas „Barons LMT” un „Siauliai” basketbola komandas 2008. gada aprīlī. vēstis 2008/1 Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žuijē (no kreisās), Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Beļģijas franču kopienas Latvijā pārstāvis Daniels Menšaerts tikšanās laikā Ārlietu ministrijā Rīgā 2008. gada martā. Dānijas Ministru prezidents Anderss Fogs Rasmusens (no kreisās) un Valsts prezidents Valdis Zatlers tikšanās laikā Rīgas pilī 2008. gada aprīlī. Mecosoprāns Elīna Garanča 2008. gada martā preses konferencē Rīgā, kas veltīta V.Bellīni operas „Kapuleti un Monteki” koncertuzvedumam. Pasaules apritē Aktuāla ziņu informācija latviešu, angļu un krievu valodā Gan starpkaru periodā, kad LETA bija Latvijas valsts ziņu aģentūra, gan padomju laikā, kad tai bija atvēlēta vien oficiālās PSRS ziņu aģentūras TASS filiāles funkcijas loma, tika gatavotas ziņas par notikumiem pasaulē – ar piebildi, ka no 1940. gada vasaras līdz pat 80. gadu beigām (izņemot vācu okupācijas laiku) to saturu noteica padomju ideoloģija un kontrolēja cenzūra. „Šodien LETA Ārzemju ziņu nodaļa nesalīdzināmi pievilcīgākos – brīvā tirgus apstākļos veido ziņas par Latviju angļu un krievu valodā, pasaules ziņas latviešu valodā un sporta ziņas, turklāt izmanto daudzveidīgus, ātrus informācijas izplatīšanas kanālus,” saka Guntars Grīnums, LETA Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs ar teju desmit gadu darba pieredzi šajā amatā. – Kā tiek nodrošināta ziņu atlases procesa vadība? – Cenšamies iet vidusceļu starp globālo aģentūru liktajiem uzsvariem un Latvijas auditoriju interesējošām tēmām, kas ne vienmēr saskan. Mazliet jau no lielajām aģentūrām ietekmējamies, tomēr neaizmirstam, ka uz notikumiem raugāmies no Rīgas, nevis no Londonas, Maskavas vai Ņujorkas skatupunkta. Protams, sava loma ir arī ziņu redaktoru personiskai izpratnei un spējai orientēties milzīgajā notikumu jūrā, tomēr kā vadlīnijas kalpo redakcijā noteiktas prioritātes un tēmu sadalījumi konkrētiem žurnālistiem. Cenšamies būt maksimāli objektīvi, politiski strīdīgos jautājumos aprakstot visu iesaistīto pušu viedokļus. – Kādi ir informācijas atlases kritēriji? – Ārzemju ziņās latviešu valodā dominē pasaules sociālpolitikas ziņas, tāpat arī Latvijas ziņām angļu un krievu valodā lielākais apjoms ir ziņu aģentūrām klasiskajās sociālpolitikas un ekonomikas sadaļās. Klientu ērtībai atsevišķi izdalījām sporta un izklaides/kultūras ziņu plūsmu, kā arī kriminālziņas krievu valodā, jo pēc šādas tematikas informācijas ir jūtams pieprasījums. – Bez izcilām svešvalodu zināšanām un tulkošanas prasmēm jūsu nodaļā nemaz nevar strādāt? – Krievu un angļu valodas redaktoriem šīs valodas arī ir dzimtās, kurās tie ieguvuši filoloģisku izglītību – tā ir kvalitātes standartlatiņa. Jāteic, ka Ārzemju ziņu nodaļā strādājošie cilvēki – kā tulkotāji un žurnālisti, tā reportieri un redaktori – ir ne vien ar augstu izglītības līmeni un plašu redzesloku, bet apveltīti arī ar talantiem uz valodām un zināmu apsēstību ar informāciju. Ja runājam par Latvijas ziņu veidošanu krievu vai angļu valodā, gribu noraidīt iespējamo priekšstatu, ka tās tiek tulkotas, jo tas būtu pārmēru vienkāršoti teikts. Protams, pamatinformācija tiek ņemta no ziņām latviešu valodā un vēstis 2008/1 < Ārzemju ziņas tām ir vienots standarts. Bet, rakstot to pašu ziņu svešvalodā, tā bieži tiek papildināta ar auditorijai nepieciešamu fona informāciju un konteksta izskaidrojumiem. Savukārt pasaules ziņas sākotnējā kvalitāte ļoti atkarīga no avota. Protams, ka profesionāli uzrakstītu ziņu, piemēram, saņemsim no mūsu sadarbības partneriem – starptautiskajām ziņu aģentūrām. Izmantojot citus avotus, bieži pašiem nākas strādāt pie informācijas pilnveidošanas, jo nereti izmantojama ir tikai ziņas faktuālā informācija, bet pārējais teksts jāraksta no jauna. Turklāt redaktoram jāspēj gan ātri atrast, gan izmantot informāciju no brīvi pieejamiem resursiem, protams, ar attiecīgu atsauci. Manām ausīm principiāli pieņemamāk, ja saka – ārzemju ziņas tiek rakstītas, nevis tulkotas. – Kādus informācijas avotus izmantojat? – Pasaules norišu atspoguļojumam par pamatu ņemam Reuters, AFP un ITAR-TASS materiālus, bet par ziņu avotiem kalpo arī drukāto mediju un starptautisko telekompāniju ziņu dienestu, uzticamības ziņā pārbaudītu interneta mediju informācija. Uz tiem var droši balstīties, lai „nenogulētu” pasaules vai Eiropas mēroga notikumus, jo lielajām aģentūrām tie nepamanīti un neaprakstīti nepaliks. Turpretim informācijas par kaimiņvalstīs notiekošo, piemēram, par naftas produktu noplūdi Baltkrievijā, kas svarīga no Latvijas viedokļa, tām var nebūt, ja vien katastrofa nav liela mēroga. Tāpat – ja mūs interesē Somija vai Dānija, bieži vien neatradīsim aktuālu informāciju par norisēm šajās valstīs lielo partneraģentūru ziņās, jo ne vienai, ne otrai nav galveno lomu uz pasaules politiskās skatuves. Vislabākā sadarbības pieredze gan ziņu, gan foto jomā ir ar Lietuvas aģentūru ELTA. – LETA starpkaru periodā, izrādās, slēgusi līgumus ar vairāk nekā 20 citu valstu ziņu aģentūrām... – Mūsdienu pasaule ir citāda un mediju tirgus arī. Manuprāt, mazo valstu ziņu aģentūrām būtu jātīklojas, lai informācijas apmaiņas ceļā veidotos zināms pretsvars globālajām aģentūrām, taču, mēģinot šādu tīklu veidot, tās atduras pret daudziem šķēršļiem. Viens no tiem – liela daļa aģentūru ziņo tikai savā nacionālajā valodā, īpaši gadījumos, ja aģentūra pieder valsts medijiem, tātad strādā nacionālās preses apgādāšanai ar ziņām. Piemēram, respektablās dāņu ziņu aģentūras „Ritzau” izpilddirektors ļoti solīdi man atbildēja, ka labprāt sadarbotos ar LETA, taču ziņu angļu valodā „mums nav un tuvākajā nākotnē nebūs”. Kaut arī austrieši uzskata, ka pārstāv lielu valsti, aģentūras APA pamatinformācija ir vācu valodā – angļu valodā tai ir desmit reižu mazāk ziņu nekā LETA. Savukārt mūsu nodaļā, sekojot pēdējās desmitgades tendencēm, darbs bāzēts uz angļu valodas speciālistiem, un citu, piemēram, skandināvu valodu speciālistu, darbs Latvijas ziņu tirgū diemžēl neatmaksājas. – Vai partneraģentūras izmanto LETA ziņas krievu un angļu valodā? – Jā, protams. Taču, kā minēju, Latvija ir maza valsts un tās norises globālajā kontekstā reti kad ir saistošas. Mūsu ziņas krievu un angļu valodā ir noderīgas dažādiem medijiem, vēstniecībām un starptautiskām pārstāvniecībām, uzņēmumiem un organizācijām, un veidojam tās ar zināmu misijas apziņu. Tās bieži ir lasāmas Krievijas medijos un ziņu portālos, savukārt vēstis 2008/1 < LETA ārzemju ziņas 1. ZIŅU PERSONĀLS pasaules ziņu, angļu un krievu valodas, un sporta ziņu redakcijās strādājošie 22 ziņu profesionāļi nodrošina ziņas par svarīgākajiem notikumiem ārvalstīs latviešu valodā, adaptē un tulko Latvijas ziņas krievu un angļu valodā, kā arī veido ziņu plūsmu par sportu Latvijā un pasaulē 2. ZIŅU PRODUKTI ik dienu ap 70–100 pasaules un Baltijas ziņas latviešu valodā, starp 30–60 – atkarībā no notikumu daudzuma – Latvijas ziņas krievu un angļu valodā, līdzīgs apjoms Baltijas ziņām angļu valodā; ziņu piegādes kanāli – internets, wap un sms 3. STARPTAUTISKIE PARTNERI starptautiskās ziņu aģentūras Reuters, AFP, ITAR-TASS, Lietuvas ziņu aģentūra ELTA, par ziņu avotiem kalpo arī drukāto mediju un starptautisko telekompāniju ziņu dienesti, uzticamības ziņā pārbaudīti interneta mediji angļu valodā publicētā informācija ar lielo partneru starpniecību var sasniegt jebkuru pasaules mediju. Šobrīd veidojam arī LETA ziņu fotogrāfiju izlasi ar komentāru informāciju angļu valodā, kas paredzēta gan klientiem ārvalstīs, gan angliski runājošajai auditorijai tepat Latvijā. To izplatīsim arī ar mūsu starptautisko partneru starpniecību. – Kas izmanto pasaules ziņas latviešu valodā? – Viena no būtiskākajām klientu grupām ir mediji, kā arī valsts institūcijas un uzņēmumi, bet faktiski – jebkurš LETA ziņu lietotājs. Strādājam, lai apmierinātu visu tik dažādo klientu plašās intereses. Reizēm arī naktīs, piemēram, Sidnejas olimpisko spēļu laikā, kad jau no agra rīta LETA ziņās visas aktuālās norises bija aprakstītas, rezultāti sagrupēti tabulās. Toreiz klienti sūtīja e-pastus, sakot paldies par labo darbu. Vispār tie ir reti gadījumi, jo Latvijā, kā zināms, cilvēki drīzāk tendēti norādīt uz to, kas nepareizi, par ko gan arī jāsaka paldies, jo tā kļūdaino informāciju varam ātrāk izlabot. – Vai darbs Ārzemju ziņu nodaļā notiek 24 stundas diennaktī? – Ja nav noticis kas tāds, kam visa pasaule vai Latvija seko ar aizturētu elpu, tad darbu sākam sešos no rīta un beidzam desmitos vakarā. Protams, pastāv stingra maiņu darba sistēma, un tādā ziņā esam īsta informācijas fabrika. Dienas gaitā pasaulē notiek daudz dažādu procesu, tāpēc svarīgi saprātīgi izkārtot mūsu cilvēkresursus – nereti varam savu darbu darīt itin mierīgi, līdz pienāk brīdis, kad, šķiet, netiekam vairs ne ar ko galā. Tā mēdz būt pēcpusdienā, kad vērojama visblīvākā informācijas plūsma. Kad diena aiz muguras, tomēr esam pārliecināti, ka neko svarīgu neesam palaiduši garām. Ārzemju ziņas > Klientu atsauksmes Durajs Polats, Turcijas vēstnieks Latvijā Marija Ušakova, ITAR-TASS korespondente Latvijā LETA jau daudzus gadus ir respektablās Krievijas telegrāfa aģentūras ITAR-TASS uzticams sadarbības partneris. LETA sniedz autoritatīvas, kompetentas un, galvenais – objektīvas ziņas par Latviju – apsveicami, ka kopš neilga laika ievērojami plašāk arī krievu valodā. Šī informācija ir īpaši vērtīga, jo atbilst visiem spēcīgas ziņu aģentūras produktiem nepieciešamajiem kritērijiem: ir operatīva, precīza, objektīva un kompakta. Ne reizi vien esam pārlie cinājušies, ka LETA ziņām, komentāriem, analītiskajiem produktiem un prognozēm var pilnībā uzticēties. LETA ir pierādījusi sevi kā uzticamu informācijas sniedzēju ekonomikas, politikas un kultūras jomā, atspoguļojot aktualitātes kā Rīgā, tā Latvijā un visā Baltijā. Informējot par aktuālākajiem plānotajiem notikumiem valstī, arī sniedzot ziņas par valsts attīstību, tiek ņemta vērā vēstniecības darbinieku ierobežotā latviešu valodas prasme. Īpaši uzteicams mums šķiet informācijas piegādes savlaicīgums, aktuālie papildinājumi un pielikumi, kā arī plašā LETA arhīva un ikdienas Latvijas preses ziņu apkopojums. Evelīna Kaldoja, Igaunijas dienas laikraksta „Postimees“ ārzemju ziņu nodaļas vadītāja Andrejs Kovaļovs, LR Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas nodaļas vadītājs LETA ziņas krievu un angļu valodā plaši izmanto Latvijas vēstniecības citās valstīs. Šī informācija svešvalodās atvieglo vēstniecībās strādājošo amatpersonu darbu, tām sniedzot oficiālo informāciju par norisēm Latvijā gan attiecīgās valsts iestādēm, gan kolēģiem citās vēstniecībās. LETA ziņas svešvalodās izmantojam arī kā pateicīgu materiālu uzrunu un prezentāciju gatavošanai. Svarīgas ir kā politiskās un ekonomiskās ziņas, tā kultūras informācija. Ir ļoti nedaudzi avoti, no kuriem iegūstama uzticama informācija par Baltijas valstīm angļu valodā. Mūsu laikraksta redakcija, abonējot LETA ziņas angļu valodā, vēlējās risināt vienu no mūsdienu mediju problēmām: proti, iegūt jaunāko informāciju par Āfrikas lielākajām valstīm ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā par Eiropas mazajām, tostarp Baltijas, valstīm. Caurmēra igaunis daudz vairāk zina par Francijas politiku nekā par norisēm Latvijas vai Lietuvas politikā. Taču – vai daudz lietderīgāk nebūtu zināt, kas notiek tepat blakus, mums kaimiņos? Ar LETA palīdzību to tagad stāstām saviem lasītājiem. Zelma Buile, Izraēlas vēstniecības Latvijā Preses nodaļas pārstāve Izraēlas vēstniecība Latvijā un Lietuvā jau vairākus gadus abonē LETA ziņas un preses apskatus angļu valodā, ar kuru palīdzību var gūt priekšstatu par jaunākajām aktualitātēm abu valstu politikā, ekonomikā un kultūrā. Ja ziņās parādās kāda informācija saistībā ar Izraēlu vai tās amatpersonām, vizītēm, no diplomātu puses tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Mūsu nodaļas darbā lieti noder LETA preses pārskatu piegāde pa e-pastu, jo tas ir ļoti ērti. vēstis 2008/1 < Mediju monitorings Informācijas plūsmas vērtība Paplašināts analizējamo parametru klāsts Pieprasījums pēc LETA analītiskajiem produktiem – publicitātes kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes – ir ar augošu tendenci. Sabiedrisko attiecību un mārketinga cilvēkiem tie nepieciešami galvenokārt tādēļ, lai profesionālā līmenī izvērtētu savu darbu un prezentētu publicitātes kampaņu rezultātus klientiem. Bet uzņēmēji, valsts iestādes vai sabiedriskās organizācijas, kas ieguldījušas komunikācijas kampaņā lielākus vai mazāku finanšu līdzekļus, ar šādas analīzes palīdzību var novērtēt komunikācijas speciālistu paveikto, kā arī izmērīt atdevi ieguldītajiem resursiem. LETA Mediju monitoringa nodaļa izstrādā risinājumus visdažādākajām klientu vēlmēm un vajadzībām, ievērojot katra specifiku un prasības. Jekaterina Rūte, LETA Mediju monitoringa nodaļas analītiķe, atzīst, ka pilnveidot monitoringa piedāvājumu rosina LETA klientu prasības, kuras tiem savukārt izvirza komunikācijas kampaņu pasūtītāji: tie vēlas saņemt visaptverošu, tomēr pēc iespējas detalizētāku publicitātes analīzi atbilstoši labākajiem standartiem. LETA klientiem piedāvā divu veidu publicitātes analīzi – kvantitatīvo un kvalitatīvo. Kvantitatīvo analīzi Jekaterina salīdzina ar statistiku: „Tabulā uzskaita, kurā datumā, laikrakstā un lappusē, tieši kurā lappuses vietā konkrētais raksts publicēts, un pēc tam šos datus atbilstoši metodikai saskaita.” Turpretim kvalitatīvā analīze dziļāk izvērtē pašu saturu un prasa lielāku koncentrēšanos, uzmanību un zināšanas, jo palaist garām nedrīkst itin neko. Jekaterina norāda, ka klienti vairāk interesējas par kvalitatīvo analīzi, jo tas ir pamatīgs un noderīgs darbs ar augstu pievienoto vērtību. Pārsvarā to pasūta lielie uzņēmumi un valsts pārvaldes institūcijas, ministrijas, bet tiklab tā ir vērtīga arī vidējam uzņēmumam, politiskajām partijām, tirdzniecības tīkliem un citiem. Analītisko pētījumu saprātīgi veidot regulāri – reizi mēnesī, jo tādējādi var arī ātrāk reaģēt uz noteikto situāciju. Ko klients iegūst no kvalitatīvās analīzes? Dziļāks saturiskās informācijas izvērtējums ļauj labāk novērtēt esošos rezultātus un to atbilstību izvirzītajiem komunikācijas uzdevumiem. Piemēram, tikai viena tā sastāvdaļa – publicitātes atspoguļojuma veids – parāda, cik pozitīvi, negatīvi vai neitrāli medijos atainots analizējamais uzņēmums. Detalizēti parametri sniedz aizvien objektīvāku ainu par uzņēmuma, zīmola vai valsts institūcijas attēlu medijos, kā arī priekšstatu par mārketinga un sabiedrisko attiecību cilvēku darbu. Ja, piemēram, komunikācijas kampaņai atvēlēts dāsns finansējums, bet vienā mēnesī medijos parādījušies labi ja desmit raksti, tas ļauj izvērtēt ieguldīto resursu un rezultāta efektivitāti. Taču pieminēšanas daudzums nav vienīgais rezultāts, svarīgāk ir novērtēt kvalitāti – vai materiāls ir sasniedzis mērķauditoriju, cik pamanāms tas bijis, cik pozitīvs utt. Nereti neliels raksts lielākā dienas vēstis 2008/1 laikraksta pirmajā lapā var būt iedarbīgāks nekā plašs materiāls lokālā izdevumā, ja uzņēmums nedarbojas šajā reģionā, vai arī tieši otrādi. „LETA veiktie mediju pētījumi atšķiras ar ļoti plašu analizējamo parametru klāstu. Protams, vajadzības uzņēmumiem nav vienādas un ir atkarīgas no to komunikācijas mērķiem. Mēs pielāgojamies un piedāvājam labāko risinājumu,” izskaidro Jekaterina un bilst: „Pašlaik pilnveidojam izstrādātos publicitātes un komunikācijas efektivitātes indeksus. Ar pirmo rādītāju novērtē publicitātes kvalitāti, ar otro – ietekmi uz aptvertās auditorijas daudzumu. Abus drīzumā iekļausim piedāvājumā mūsu klientiem.” < LETA publicitātes analīzes 1. KVANTITATĪVĀ UN KVALITATĪVĀ ANALĪZE publicitātes kvantitatīvā analīze dod priekšstatu par publicitātes apjomu un intensitāti: laiku, vietu, skaitu un citiem statistikas rādītājiem noteiktā laika posmā; publicitātes kvalitatīvā analīze balstās uz kvantitatīvajā analīzē apkopotajiem datiem, veicot satura detalizētāku izpēti un novērtējumu 2. DAUDZVEIDĪGS PĒTĪJUMU KLĀSTS analīzes ietvaros apkopo un analizē informāciju par zīmoliem, produktiem, pakalpojumiem un personām vai noteiktu tirgus segmentu, kā arī par atsevišķu uzņēmumu vai tā konkurentiem 3. MAKSIMĀLS MEDIJU NOKLĀJUMS analīzes gaitā izmantoto mediju klāsts aptver vairāk nekā 100 medijus Latvijā – nacionālos un reģionālos preses izdevumus, lielākos radio un TV kanālus un interneta portālus latviešu, krievu un angļu valodā; mediju sarakstu sastāda atbilstoši klienta vajadzībām LETA arhīvs > Pirmā videoziņu aģentūra Baltijā LETA VIDEO izvēršas elektroniskajos medijos Gan Latvijas drukātajos, gan interneta medijos ievērojamu satura daļu nodrošina ziņu aģentūras LETA teksta un fotoziņas. Pēdējo mēnešu laikā savu vietu lielākajos interneta portālos – Delfi, Apollo, Tvnet, Diena.lv, Tv.lv – iekarojušas arī LETA videoziņas. LETA VIDEO galvenais redaktors Mārtiņš Lukaševičs (attēlā otrais no labās) apgalvo, ka cilvēkiem ar fotoattēlu aplūkošanu jau sen vairs nepietiek, ir vēlme piedzīvot un izbaudīt notikuma klātbūtnes efektu un tieši video formāts to nodrošina pilnā mērā. Publikai un TV profesionāļiem Mārtiņš norāda, ka LETA videoziņu lietotāju auditorija sastāv no divām būtiski atšķirīgām grupām: caurmēra skatītājiem jeb publikas, kas interneta vidē vēlas savām acīm redzēt un „būt klāt” tajā vai citā notikumā, kas atainots videomateriālā; un profesionāliem lietotājiem – televīziju producentiem. Kā vienai, tā otrai auditorijas daļai svarīgi ātri saņemt ziņu materiālu. LETA videoziņas tiek radītas saziņā ar LETA Ziņu dienestu. Kopīgi tiek analizēta jaunākā informācija, kopīgi koordinēts darbs – tādējādi radot operatīvu daudzformāta informācijas produktu. Pasaules notikumi tiek atainoti, adaptējot LETA starptautisko partneraģentūru – Reuters un AFP – videomateriālus. Nākotnē plānots piesaistīt arī citus ārvalstu producentus un specializētas videoziņu aģentūras. Telekompānijas LETA VIDEO filmētos materiālus izmanto savu sižetu veidošanā. Šāda sadarbība ir jau uzsākta ar Latvijas lielākajām televīzijām – LNT, TV3 un Latvijas Televīziju, ieinteresēts ir arī Pirmais Baltijas kanāls un 10 Krievijas televīzijas kanāls RTR. Mārtiņš uzsver, ka LETA VIDEO sagatavots filmējums izmaksu ziņā var būt izdevīgāks un tās komanda, pateicoties ciešajai sadarbībai ar aģentūras LETA Ziņu dienestu, arī nereti spēj reaģēt ātrāk par citām producentu grupām. Drīzumā LETA VIDEO gatavojas piedāvāt televīzijām jaunu, modernu un vienkārši lietojamu audio un vizuālo materiālu arhīva platformu, kuras pamatā būs vienkāršota meklēšana un lejupielāde. Tehnoloģijas LETA VIDEO tehniskais nodrošinājums ir salīdzinoši modernāks par Latvijas televīzijās pašlaik izmantotajām tehnoloģijām, kuru iespējas zināmā mērā vēl ierobežo kasešu formāts. Videoziņu aģentūras darbība notiek un pakalpojumi tiek sniegti tikai digitālā formātā un interneta vidē. Mārtiņš Lukaševičs stāsta: „Video ir daudz dažādu formātu un standartu. Daļu no ražošanas procesa arī pašas televīzijas veic digitāli, taču jāņem vērā, ka vēstis 2008/1 < http://video.leta.lv televīzijas satura ražošana ir ļoti komplicēts process, kura ražošanas posmos iesaistīta dažāda tehnika un tehnoloģijas. To savietojamība bieži vien ir galvenā problēma, jo nav iespējams tikai daļēji pāriet uz jaunākām tehnoloģijām, ir jāmaina visa sistēma. Tas ir dārgi, tāpēc televīzijas to dara pamazām. Tā kā mēs jau no paša sākuma esam darbojušies tikai digitālā formātā, jo kā producenti veidojam ziņas kanālā TV24, mums ir daudz vienkāršāk adaptēt visjaunākos ciparu formāta risinājumus, kādi pasaulē parādās. Līdz ar to esam citiem mazliet priekšā.” LETA VIDEO arī iegādātas vienas no jaunākajām profesionālajām „Sony” videokamerām – XDCAM-EX. Šai digitālajai kamerai ir „high definition” (HD) formāts, un filmēto materiālu tā uzkrāj 16 gigabaitu atmiņas kartēs. Kameras kvalitāte un izšķirtspēja atbilst reklāmas un videoklipu, un pat mākslas filmu uzņemšanas standartiem. Videoportāls klientiem Sagatavotie sižeti un nofilmētais materiāls ir pieejams LETA VIDEO mājaslapā, un klients pats tos var ērti pārpublicēt savā interneta medijā flash formātā, atliek vien ievadīt embedēšanas (iegultās komandas) kodu. Izmantojot šo pakalpojumu, LETA VIDEO sadarbības partneri ievērojami ietaupa savu laiku un naudu. Klienti – interneta mediji un televīzijas – ik dienu tiek informēti par jaunākajiem sagatavotajiem videosižetiem, taču arī paši var iepazīties ar konkrētajā dienā publicētajiem materiāliem LETA VIDEO mājaslapā. „Tas ir līdzīgi, kā redaktors seko līdzi aģentūras LETA ziņu lentei. Uzzināt jau laikus par LETA VIDEO konkrētajā dienā paredzētajām filmēšanām var, apskatot ziņu aģentūras LETA dienas kalendāru, kurā tiek īpaši atzīmēti notikumi, kurus apmeklēs ziņu reportieris, fotogrāfi vai LETA VIDEO operatori. Dažreiz kāda pasākuma filmēšanu ieplānojam īpaši pēc klientu vēlmēm,” stāsta Mārtiņš. Šobrīd portāls http://video.leta.lv pagaidām vēl ir brīvi pieejams, plānots, ka tas kļūs par vietni tikai autorizētiem klientiem. Audiovideo arhīvs Viena no videoziņu aģentūras priekšrocībām ir martā ieviestā jaunā profesionālā arhivēšanas programma „Metus”, kas audio un videomateriālus ļauj aprakstīt, glabāt dažādos formātos un viegli atrast. Arhīvā pašlaik tiek uzglabāti pēdējo 3 gadu videomateriāli, no kuriem lielāko daļu veido LETA VIDEO producētā televīzijas kanāla TV24 saturs. Kopumā tajā šobrīd ir ap 20 000 minūšu jeb 3500 materiālu no dažādām plaša spektra norisēm Latvijā, tie ir ātri sameklējami un uzreiz izmantojami. Pašlaik arhīva materiālus var iegūt, sazinoties ar aģentūru, bet pēc dažiem mēnešiem arhīvs būs brīvi pieejams LETA VIDEO klientiem, izmantojot interneta pieslēgumu. Ik mēnesi klāt nāk aptuveni 200 jauni iefilmējumi, kā arī vismaz 550 videoziņas un sižeti. Mārtiņš Lukaševičs atzīst, ka citi producenti šādu apjomu nodrošināt nevar, turpretim „mēs spējam radīt videosaturu jebkuram plaša spektra vai nišas portālam, kā arī piemēroties specifisku interešu grupu vajadzībām”. Komanda LETA VIDEO septiņpadsmit cilvēku komandu veido operatori, žurnālisti, videoinženieri, redaktori un vēstis 2008/1 < Videotematu TOPS* 1. Izklaide – 34% 2. Politika, sabiedrība – 27% 3. Tiesas, kriminālprocesi – 19% 4. Sports – 13% 5. Kultūra – 7% ____________________________________________________ * Izveidots pēc 2008. gada janvārī – martā veiktā LETA VIDEO pētījuma par Latvijas 5 lielāko interneta portālu (delfi, apollo, tvnet, vdiena, tv.lv) apmeklētāju saturiskajām interesēm videojomā. datorgrafiķi. Mārtiņš visus sauc par īstiem profesionāļiem, kas turklāt nav šauri specifisku jomu pārzinātāji vien, un uzsver, ka kolēģi ir ļoti vispusīgi, atvērti, tendēti uz jaunu zināšanu ieguvi un attīstību. Komandas pieredze veidojusies, nodrošinot saturu TV24, kā arī izpildot dažādus pasūtījumus – filmēšanas un montāžas darbus uzņēmumiem un organizācijām. Pirmavots un piegādātājs LETA VIDEO dokumentē notikumus tāpat kā LETA ziņu dienests, atšķirība ir formātos un izplatīšanas kanālos. Saturiski videoziņas tiek veidotas, tikai atspoguļojot faktus, tādējādi informācija ir korektāka un reālajai situācijai atbilstošāka nekā redakcionāli veidotā sižetā. Ja cilvēks grib būt „aculiecinieks”, izdarīt pats savus secinājumus un uzticēties savai uztverei, šādi materiāli noder labāk. Ne velti LETA VIDEO jau vairākkārt medijos minēts kā informācijas pirmavots. Pastāvīgi tiek meklēti arī interneta portāliem piemērotākie formāti un pasniegšanas veidi, jo atrast pareizo ir svarīgi – interneta auditorijai ir savas specifiskas prasības: tā grib ātri uzzināt, nevēlas atvēlēt informācijas ieguvei daudz laika, un pie datora ekrāna tai ir pavisam cits uzvedības modelis, nekā ja tā sēdētu mājās pie televizora. „Mēs tam esam pielāgojušies,” saka Mārtiņš, „tāpēc interneta medijiem esam piemērotākais videoziņu piegādātājs.” nozare.lv > Informācija no pārbaudītiem avotiem Izveidota pilnīgākā Iepirkumu datu bāze Latvijā Apkopotas un grupētas informācijas vērtība pieaug ar katru dienu, lielāks kļūst arī to cilvēku skaits, kuriem jau apstrādāta informācija nepieciešama darba vajadzībām. Biznesa informācijas portāls „Nozare.lv” saviem klientiem datus par konkursiem un izsolēm piedāvā kopš 2002. gada un labi pārzina šīs jomas specifiku. „Nozare.lv” vadītājs Edmunds Rudzītis stāsta, ka 2008. gada sākumā, pieaugot šāda rakstura informācijas apjomam un atsaucoties LETA klientu vajadzībām, līdzšinējās iestrādes liktas par pamatu jaunam produktam – Iepirkumu datu bāzei, kurā iekļauta informācija par aktuālajiem iepirkumiem, izsolēm un to rezultātiem Latvijā. – Precizēsim – kas ir Iepirkumu datu bāze? – Tajā vienuviet, „Nozare.lv” mājaslapā, lietotājam ērtā veidā apkopojam publicēto informāciju par valsts un pašvaldību iepirkumiem. Biznesa cilvēki iegūst informāciju un iespēju piedalīties valsts pasūtījumu izpildē, savukārt valsts iestādēm – pasūtītājiem palielinās iespēja saņemt izdevīgāko un vajadzībām atbilstošāko risinājumu. Iepirkumus, kas ir lielāki par 10 000 latu, regulē Publisko iepirkumu likums, un tie tiek publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Savukārt pasūtījumi 1000–10 000 latu robežās, kas ir apmēram 70%–80% no visiem iepirkumiem – tātad lielākā daļa –, tajā neparādās. Šo informāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem attiecīgajai valsts vai pašvaldības iestādei vismaz piecas dienas pirms iepirkuma veikšanas jāpublicē savā mājaslapā internetā vai, ja tādas nav, vietējā laikrakstā. Tas nozīmē, ka milzīgs biznesa videi 12 svarīgas operatīvās informācijas apjoms ir izkaisīts internetā un ikviens, kurš reiz pats pārskatījis valsts iestāžu mājaslapas, zina, cik laikietilpīgs un nogurdinošs process tas ir. – Ar ko jaunais atšķiras no agrākā piedāvājuma? – Atbildot vienā teikumā – Iepirkumu datu bāzē visa informācija ir pieejama un aplūkojama vienuviet, līdz šim sludinājumi tika sadalīti un publicēti pa atsevišķām nozarēm. Ir jauns izkārtojums un pilnveidota navigācija, kas sniedz ērtākas atlases un meklēšanas iespējas. Runājot par saturu – ir daudz lielāks informācijas apjoms, jo datus apkopojam no vairāk nekā 400 avotiem, tai skaitā no Iepirkumu uzraudzības biroja, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu mājaslapām, „Latvijas Vēstneša”, nacionālās un reģionālās preses. „Nozare.lv” Iepirkumu datu bāze nodrošina ātru pieeju šai informācijai par konkursiem, cenu aptaujām vēstis 2008/1 < nozare.lv un to rezultātiem, un būtiski, ka tā nāk no pārbaudītiem avotiem un ir uzticama. – Vai ir aptverti maksimāli iespējamie avoti? – Jā, esam apzinājuši visus lielākos un nozīmīgākos Latvijas informācijas avotus. Atbilstoši audzis arī ikdienas ierakstu apjoms – Iepirkumu datu bāzē parādās vidēji vairāk nekā 140 jaunu ierakstu dienā, mēnesī līdz 3000 ierakstiem. Turklāt mēs caurlūkojam arī reģionālo un nacionālo presi – vienīgie šajā segmentā monitorējam iepirkumu informāciju no tik daudziem preses izdevumiem. Jāteic – citu tik plaša apjoma iepirkumu datu bāzi Latvijas interneta vidē neesmu sastapis. – Cik ātri tajā vai citā avotā publicētā informācija parādās „Nozare.lv” Iepirkumu datu bāzē? – Nav tā, ka, līdzko šī informācija publicēta kādā no avotiem, tā uzreiz automātiski redzama arī „Nozare.lv” Iepirkumu datu bāzē. Bet dienas laikā tas notiek, mēs strādājam ātri, citādi mūsu datu bāzei nebūtu jēgas, ņemot vērā, ka uzņēmējiem ir svarīgi saņemt informāciju par iepirkumu pēc iespējas agrāk – iepirkumi līdz 10 000 latu ir „aktīvi” tikai 5 dienas. – Kā šis produkts atvieglo jūsu klientu darbu? – Veicam milzīgu tehnisko darbu – caurlūkojam visus avotus, savācam informāciju un to publicējam. Klientam ir pieeja datu bāzei un viņš ātri var uzzināt sev vajadzīgu un uzticamu informāciju. Uzņēmējam pašam sekot līdzi ir laikietilpīgi un dārgi gan izmaksu, gan cilvēkresursu ziņā – neatkarīgi no tā, vai viņš to dara pats vai uzdod šo darbu savam darbiniekam. – Kādas ir informācijas meklēšanas un kārtošanas iespējas datu bāzē? – Tajā publicēto informāciju var aplūkot vienkopus, grupēt pa nozarēm, kārtot pēc to izsludināšanas vai beigu termiņa, meklēt pēc atslēgvārda. Kopš aprīļa esam ieviesuši papildu iespējas, un tagad klienti var informāciju filtrēt pa iepirkumu veidiem – ir sadalījums publiskajos iepirkumos, cenu aptaujās, atklātajos un slēgtajos konkursos, sarunu procedūrās un tamlīdzīgi. – Vai Iepirkumu datu bāze ir pieejama ikvienam „Nozare.lv” klientam? – Jā, par nelielu papildus maksu esošie Nozare.lv klienti var abonēt kopējo Iepirkumu datu bāzi, taču tāpat kā līdz šim attiecīgās nozares informācijas atlases un grupēšanas iespējas paliek arī katras nozares „Iepirkumu vēstis 2008/1 un izsoļu” sadaļā. Piedevām LETA klienti pēc izvēlētiem atslēgvārdiem vai frāzēm aktuālo informāciju par iepirkumiem un izsolēm var saņemt arī e-pastā, parakstoties uz nozares aģentu. Savukārt tie, kas nav „Nozare.lv” klienti, par tādiem var kļūt, jo Iepirkumu datu bāzi var abonēt arī kā atsevišķu pakalpojumu. – Kurās nozarēs iepirkumu ir visvairāk? – Līdz šim iepirkumi visbiežāk izsludināti būvniecības, transporta, naftas un degvielas, informācijas tehnoloģiju, autotirgus, mežsaimniecības un kokrūpniecības, kā arī pārtikas nozarēs. Šo jomu uzņēmēji īpaši pēdējos gados arī izrādījuši pastiprinātu interesi par mūsu iepirkumu sadaļu. Taču process joprojām vēršas plašumā un skar aizvien jaunas nozares. – Līdzās iepirkumiem piedāvājat arī informāciju par izsolēm. Kas ir tās auditorija? – Izsoļu piedāvājumos pārsvarā prevalē nekustamais īpašums, arī transportlīdzekļi, kādreiz gadās pa jahtai, ja, piemēram, ir kustamās mantas izsole. Mūsu informācijas avoti ir gan „Latvijas Vēstnesis”, gan arī tiesu izpildītāji, kas rīko izsoles. Izsoles, kā rāda prakse, vairāk ietilpst biznesa cilvēku privāto interešu lokā, mazāk skar pašu biznesu. Mūsu atbildība ir nodrošināt savus klientus ar informāciju. – Vai arī klientiem ir iespēja publicēt savu iepirkumu informāciju datu bāzē? – Pašlaik tajā dominē dati par valsts un pašvaldību izsludinātajiem iepirkumiem, bet ikviens uzņēmums var atsūtīt informāciju par savu cenu aptauju, konkursu vai izsoli, un mēs to ievietosim, turklāt bez maksas. Arī tad, ja mērķauditorija būs vairāku nozaru klienti. Mūsuprāt, šī datu bāze ar laiku kļūs par noderīgu „rīku”, kanālu arī privātajam biznesam, meklējot labākos un izdevīgākos risinājumus iepirkumu jomā. – Kādas ir tālākās attīstības ieceres? – Nākotnē plānojam vēl palielināt datu bāzes avotu skaitu. Šobrīd strādājam, lai papildinātu informācijas saņemšanas iespējas e-pastā, izstrādājot īpašu ziņojumu sistēmu – „Iepirkumu aģentu”, kas ļaus e-pastā saņemt ne tikai informāciju par interesējošiem iepirkumiem pēc klienta izvēlētiem konkrētiem atslēgvārdiem, bet arī atgādinājumus par aktuālajiem konkursiem neilgi pirms pieteikšanās termiņa beigām. Izstrādes procesā ir arī citas ieceres. 13 nozare.lv > Alvils Zauers „Redaktors zina, kur veidojas, kur atrodama nozarei būtiskā informācija un kā to pasniegt klientam.” „Nozare.lv” redaktors kopš 2005. gada Atbild par informāciju šādās nozarēs: • Enerģētika • Informācijas tehnoloģijas • Tabaka un alkoholiskie dzērieni • Tiesībsargājošās institūcijas un drošība „Mans uzdevums ir būt par klienta informatīvo palīgu,” ar sevi iepazīstina Alvils Zauers (43), kura pārziņā no kopumā četrām trīs ir „smagās” nozares. „Latvija jau neatrodas uz citas planētas, bet gan iekļāvusies vienotā, globālā ekonomikas sistēmā. Tieši vai pastarpināti norises tajā atstāj savu nospiedumu arī Latvijas ekonomikā. Piemēram, ja Rietumeiropā vai ASV paātrinātos tempos būvē vēja ģeneratoru parkus vai Saūda Arābijā izsludināts liels konkurss par gāzes elektrostaciju iepirkumu – šīs ziņas iespaido un ietekmē arī Latviju. Speciālistam ir jādomā, vai tas iespaidos energoresursu cenas, kāpēc tur tiek tik daudz ieguldīts, kādas tam var būt sekas pēc gada, kādas ilgākā termiņā un tā tālāk,” paskaidro Alvils. Taujāts par eksperta lomu, viņš norāda, ka, piemēram, enerģētikas nozarē lielākajai sabiedrības daļai var būt eksperts šī vārda pilnā nozīmē, tomēr „Latvijas Gāzes” vadītājam Adriānam Dāvim drīzāk esot viedokļa paudējs vai līdzvērtīgs sarunas partneris. „Un tas ir ļoti daudz,” Alvils ir atturīgs un labprātāk dzird sevi saucam par redaktoru. Eksperts, viņaprāt, – par skaļu teikts. Pēc viņa domām, eksperta darbs vairāk saistīts ar izteikti šauru specializāciju kādā jomā. Darbs „Nozare.lv” Alvilam Zaueram nācis pēc pieredzes bagātiem gadiem Kara muzejā un Policijas akadēmijā, kurā strādājot uzrakstīta monogrāfija par zinātniskās tiesu ekspertīzes attīstību Latvijā. Tam sekojis redaktora amats enerģētikas nozares izdevumā, jau agrāk rakstīts arī „Rīgas Laikam”, „Kapitālam” un citiem izdevumiem. „Nozare.lv” Alvils nonācis, pateicoties savai „apetītei” uz ekonomiska rakstura informāciju un prasmei gan ar to prasmīgi apieties, gan tādu radīt. Vaicāts, vai nozares redaktors spēj izraisīt „viedokļu karu” vai „iemest tīklā provokatīvu fakta interpretāciju”, Alvils atbild apstiprinoši. Provocēt jau kādreiz var... Taču, viņaprāt, „Nozare.lv” informācijai, tāpat kā ziņu aģentūras LETA ziņām, svarīgāk ir būt iespējami objektīvākai un neitrālai. Arī viedokļiem, kas tajā tiek atspoguļoti, jābūt plašākas, lielākas sabiedrības daļas, nevis kāda šaura grupējuma interesēs. To nodrošināt arī ir redaktora atbildība. Ingūna Vitenburga „Interneta medija redaktoram ir priekšrocība reaģēt uzreiz.” „Nozare.lv” redaktore kopš 2006. gada Atbild par informāciju šādās nozarēs: • Naftas produkti un degviela • Transports un pārvadājumi • Mežsaimniecība un kokrūpniecība Redaktori Teiciens, ka visdārgākā pasaulē ir informācija, ir nodeldēts, bet joprojām patiess. Jo īpaši mūsdienu biznesa vidē, kad uzņēmuma konkurētspēja sevišķi atkarīga no tā rīcībā esošās informācijas. Biznesa informācijas portālā „Nozare.lv” jau astoto gadu tiešsaistes Savus komentārus un jautājumus redaktoriem varat uzdot, rakstot „Apzināti vēlējos strādāt interneta medijā,” saka Ingūna Vitenburga (38), kura iepriekš – gan politolo ģijas studiju laikā, gan pēc tām – bijusi žurnāliste, tostarp „Dienas Biznesā”. Viņasprāt, drukātie laikraksti šodien nemaz nespēj kalpot par pilnvērtīgiem ziņu avotiem. Laikmeta temps ir tik straujš, ka, piemēram, ziņa par naftas cenu, kuru cilvēks izlasa laikrakstā, ir novecojusi par vismaz 15 stundām. Turpretim „Nozare.lv” portālā var apskatīt, kas laikrakstā rakstīts vakar, kas šodien, un uzzināt arī šā brīža situāciju. Un, ja kādā procesā notiek krass pavērsiens, klientam ir iespēja izlasīt eksperta komentāru vai pašam analizēt iegūto informāciju. „Nozare.lv” Ingūna uzskata par elitāru produktu, kurā iespējams gūt vispusīgu priekšstatu par attiecīgo nozari un atrast daudz noderīgu faktu, arī nozares rādītājus. Ja tāda nebūtu, uzņēmējam vai ierēdnim pašam ik dienu nāktos izšķirstīt teju simt laikrakstu, arī reģionālos, pārskatīt interneta avotus, kuru skaits mērāms desmitos. „Turklāt portāla nozares redaktors strādā arī ar ekskluzīvu – citu starptautisko ziņu aģentūru informāciju, kas publiskā mediju telpā tāpat vien nav iegūstama,” atklāj Ingūna un turpina: „Kad klients ienāk „Nozare.lv”, redaktors savu darbu jau ir paveicis – informāciju sameklējis, izvērtējis, atlasījis, salicis „pa plauktiņiem”. Un tam ir nepārvērtējama nozīme arī no servisa viedokļa.” Vaicāta, kas šajā darbā aizrauj, sniedz gandarījumu, viņa atbild: „Te var redzēt spēles laukuma vispusību. Jebkurā tirgū ir gan vietējie un starptautiskie, gan lielie un mazie spēlētāji, katram ir savas specifiskās problēmas un intereses. Mazajiem interesē lielo kompāniju viedoklis, politiķiem un ierēdņiem ir savs redzējums par tās vai citas nozares attīstību. Pretējā pusē ir profesionāļu asociācijas, kuras cenšas ierēdņu un politiķu lēmumus ietekmēt.” Nozares redaktora uzdevums ir līdzsvarot, veidot iespējami objektīvāku ainu. Un to Ingūna, būdama profesionāle, dara, piemetinot, ka saprast noteikta faktora ietekmi uz konkrēto procesu iespējams tikai tad, ja spēj redzēt visu spēles laukumu. 14 vēstis 2008/1 < nozare.lv Mārtiņš Apinis Redaktori režīmā tiek apkopota un sistematizēta jaunākā un aktuālākā informācija par 30 Latvijas biznesa un sabiedrības svarīgākajām nozarēm. Par tā saturu gādā vienpadsmit erudīti, pieredzes bagāti redaktori. Ar četriem no viņiem šajā izdevumā piedāvājam iepazīties tuvāk. uz e-pastu vai zvanot pa tālruni. Kontaktinformācija – www.nozare.lv „Izmantojot mūsu sniegto informāciju, uzņēmējs var pieņemt gudrākus lēmumus un uzlabot sava uzņēmuma finanšu rādītājus.” „Nozare.lv” redaktors kopš 2002. gada Atbild par informāciju šādās nozarēs: • Fondu tirgus • Finanšu pakalpojumi • Makroekonomika • Rūpniecība Sācis kā reportieris un žurnālists, kas izsakās par vides aizsardzības tematiem, paralēli interesējies un vēlāk arī rakstījis par finanšu lietām, Mārtiņš Apinis (31) šodien atrodas īstajā vietā – plašākajā un kompetentākajā biznesa informācijas resursā Latvijā „Nozare.lv”. Tajā viņš redaktora statusā kūrē informāciju valsts ekonomikai un biznesam tik jūtīgās un svarīgās jomās kā fondu tirgi, finanšu pakalpojumi, makroekonomika un rūpniecība. Ja ņem vērā, cik svarīgi ir darīt to, kas pašam tīk, jo tad arī rezultāti ir visaugstākās raudzes, Mārtiņa aizraušanās un zināšanas nāk par labu daudziem. Vaicāts, kāda ir „Nozare.lv” redaktora misija, viņš atbild: „Redaktors ir visaptverošas informācijas sniedzējs, ar uzdevumu klienta dzīvi padarīt iespējami ērtāku – jo no klienta rīcībā esošās informācijas kvalitātes atkarīgi viņa biznesa panākumi.” „Nozare.lv” apkopo gan LETA ziņu klāstu, gan uzņēmumu preses relīzes, gan informāciju par publiskajiem iepirkumiem, gan dažādus rādītājus. Attiecīgās nozares redaktors ne tikai pārrauga šo bloku, viņš arī rada jaunas vērtības – meklē tirgus pētījumus, tos analizē, raksta komentārus, publicē nozares rādītājus, kas atspoguļo esošās vai nākotnes tendences vai potenciālās tendences, apkopo savas un citu ekspertu prognozes. Mārtiņš Apinis uzsver, ka konkrētas nozares informācija, piemēram, par rūpniecību, ir svarīga ne tikai rūpniecībā strādājošajiem. To izmanto arī finanšu pakalpojumu sniedzēji – bankas var izvērtēt, kura nozare ir straujāk augoša, kura lēnāk, līdz ar to finanšu institūcijām iespējams precīzāk plānot savus kredītportfeļus un pakārtot savas darbības vispārējā tirgus situācijas kontekstā. Vai redaktors „Nozare.lv” klientiem pilda arī konsultanta funkcijas? Mārtiņš smejoties atbild, ka padomus gan nesniedzot, taču nozaru atslēgcilvēki un tajās strādājošie labprāt ar viņu kontaktējoties, tālab pārbaudīt savu kompetences līmeni iznākot visai bieži. Roberts Kārkliņš „Nozare.lv” formāta priekšrocība – nav apjoma un laika ierobežojuma, tiek atspoguļoti dažādi viedokļi.” „Nozare.lv” redaktors kopš 2004. gada Atbild par informāciju šādās nozarēs: • Autotirgus • Būvniecība un nekustamais īpašums • Tirdzniecība un pakalpojumi Roberta Kārkliņa (37) līdzšinējā darba biogrāfija ir saistīta ar žurnālistiku, informācijas analīzi un mārketingu, ik pa laikam viņš kopš deviņdesmito gadu vidus gājis prom un atkal atgriezies ar ziņu aģentūru LETA saistītos projektos. Uz jautājumu, kas ir nozares redaktora darba kvalitātes un panākumu rādītājs, Roberts atbild: „Klientu skaita pieaugums. Protams, nepārspīlēsim – atbilstoši Latvijas mērogam. Bet klientu atsauksmēm ir nepārvērtējama nozīme. Otrs faktors – ilgstoša iedziļināšanās, specializēšanās kādā jomā padara „Nozare.lv” redaktorus par ekspertiem citu mediju redaktoru vai pašas nozares pārstāvju acīs. Šis novērtējums, uzticēšanās sniedz zināmu gandarījumu.” Taču arī „Nozare.lv” redaktoriem ir savs ekspertu loks, kas uzrunāti nāk klajā ar viedokļiem. Roberts stāsta, cik svarīgi, lai eksperti ir gatavi izteikties publiskajā telpā, jo ne visi vadošie speciālisti vai akadēmiskie spēki vēlas to darīt. Laika gaitā izkristalizējušies ne vien kompetentākie, bet arī atsaucīgākie speciālisti. Nozares formātā var atspoguļot ļoti daudz dažādu viedokļu. Visiem pietiek vietas, jo interneta medijā zīmju skaitam nav īpašu ierobežojumu. Ko dara nozares redaktors, redzot, ka uzņēmums „producē” vienu paziņojumu medijiem pēc otra? „Ja ir vienas puses viedoklis, mēs atspoguļojam arī otras puses domas un nevienam neļaujam dominēt,” paskaidro Roberts. „Ja es rakstu savu redaktora komentāru, izmantoju abu pušu viedokļus un sameklēju kādu neatkarīgo ekspertu, kurš visu savelk kopā.” Vai „Nozare.lv” ir sava nostāja vai to var pielīdzināt „brīvā tirgus laukumam”, tāpat kā LETA ziņu vietni? Roberts atbild, ka tiek ievērota maksimāla neitralitāte. Redaktora pozīcija visdrīzāk parādās informācijas atlasē. Savukārt, ja viņa rīcībā ir kāda vērtīga informācija, lietderīgs risinājums, kas var noderēt nozarei kopumā, tas tiek pausts redaktora komentārā. vēstis 2008/1 15 LETA foto ‘08 notikumi / cilvēki Latvijā un pasaulē Foto: LETA, ITAR-TASS, AFP, ELTA. Nacionālā ziņu aģentūra LETA • Marijas iela 2, Rīga LV-1502, Latvija, tel. +371 67222509, e pasts: [email protected] vēstis 2008/1 www.leta.lv • www.nozare.lv • www.tv24.lv • www.notikumi.lv • http://video.leta.lv © SIA LETA, 2008 16
