docpēteris krilovs
download 
Report Transcription
pēteris krilovs
Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 85 Zane Kreicberga, Latvijas Kultûras akadçmijas lektore PÇTERIS KRILOVS Pçteris Krilovs (1949) ir Latvijas Kultûras akadçmijas (LKA) profesors, bakalaura un maìistra programmu “Audiovizuâlâ mâksla” vadîtâjs, kino un teâtra reþisors. Ieguvis izglîtîbu Maskavâ, Vissavienîbas valsts kinematogrâfijas institûta aktierfilmu reþijas fakultâtç Igora Talankina meistardarbnîcâ (1969—1975). Kopð 1984. gada Pçteris Krilovs ir strâdâjis arî kâ aktiera meistarîbas pasniedzçjs — vispirms Tautas kinoaktieru studijâ, tad kopâ ar reþisori Annu Eiþvertiòu, uzòemoties vadît divus Daugavpils teâtra aktieru kursus (1988—1992; 1989—1993) Jâzepa Vîtola Latvijas Valsts konservatorijâ (tagad — Latvijas Mûzikas akadçmija). Kopð 1993. gada Krilovs strâdâ Latvijas Kultûras akadçmijâ (profesors kopð 1998. gada), kur vadîjis vairâkus teâtra aktieru kursus — apvienoto aktieru un reþisoru kursu (1993—1997), t.s. Valmieras teâtra aktieru kursu (1999—2003) un aktieru kursu, kas mâcîjâs no 2003. lîdz 2007. gadam —, kâ arî veidojis diplomdarba izrâdes citu profesoru vadîtiem aktieru kursiem. Vairâkas studentu diplomdarbu izrâdes kïuvuðas par leìendâriem un neaizmirstamiem notikumiem Latvijas teâtra vçsturç — “Vâjprâtîgâ stâsts, pilns niknuma un trokðòa” pçc Viljama Folknera româna (1991) un Fjodora Dostojevska “Velni” 85 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 86 Sarunas Daugavpils teâtrî, Fjodora Dostojevska “Brâïi Karamazovi” (1997) LKA Zirgu pastâ. 1992. gadâ Pçteris Krilovs ir saòçmis Latvijas Teâtra darbinieku savienîbas balvu par darbu teâtra pedagoìijâ. No 1994. lîdz 1996. gadam Krilovs bija Daugavpils teâtra mâkslinieciskais vadîtâjs. 1995. gadâ kopâ ar domubiedriem nodibinâja Starptautisko Jaunâ teâtra festivâlu “Homo Novus”, lîdz 2004. gadam bija festivâla direktors. Krilovs ir arî viens no Latvijas Jaunâ teâtra institûta (1998) dibinâtâjiem. Ievadam: Zane Kreicberga Arî man savulaik krietni paveicâs bût reþisora Pçtera Krilova studentei. No 1993. lîdz 1997. gadam mâcîjos Latvijas Kultûras akadçmijas apvienotajâ aktieru un reþisoru kursâ, no kura nâkuði Baiba Broka un Kaspars Znotiòð, Andris Keiðs un Anita Sproìe, Regnârs Vaivars un Artûrs Skrastiòð, Viesturs Kairiðs, Gatis Ðmits, Dþ. Dþ. Dþilindþers un citi aktieri un reþisori. Toreiz man likâs, ka mums — tiem, kas gribçja kïût par reþisoriem, — pârâk maz mâca reþijas teoriju un pârâk daudz “lien dvçselç”. Palûkojoties uz to ar laika distanci, esmu sapratusi, ka tâ ir Pçtera Krilova metode: arî tâlâk intervijâ viòð apgalvo, ka “aktieris kïûst par pedagoga novçrojuma objektu, kas pedagogam jâapgûst no iekðpuses, lai aktieris savukârt to varçtu darît ar citiem”. Ðo metodi Krilovs nemâca kâ teoriju, bet praktizç, tâ demonstrçdams studentiem tâs efektivitâti. Krilova metodes lielais pluss ir tas, ka nodarboðanâs ar teâtri katram studentam neizbçgami kïûst par “personîgu darîðanu”, proti, Pçteris padara neiespçjamu formâlu un tehnisku attieksmi pret profesiju. Ja tu gribi bût teâtrî, tad jâbût gatavam iepazît sevi no visâm, arî ne tâm patîkamâkajâm pusçm, kâ arî jâpieòem, ka aktiera instruments ir ne tikai íermenis, bet arî dvçsele. Ðîs koordinâtu sistçmas negatîvâ puse tomçr ir tâda, ka vâjâkas personîbas aktieri kïûst atkarîgi tieði no Krilova caururbjoðâ skatiena, proti, strâdâjot ar savu pedagogu, aktieri uzrâda labus 86 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 87 Pçteris Krilovs filmâ “Rîgas sargi” rezultâtus, bet pie citiem reþisoriem apjûk, saskaroties ar cita veida prasîbâm un attiecîbâm. Viòiem nepiecieðams ilgâks laiks, lai pârrautu “nabas saiti” un adaptçtos reâlajâ teâtra vidç. Tâdçjâdi dziïâs personîgâs attiecîbas, kas Pçterim izveidojas ar topoðajiem aktieriem mâcîbu procesâ un kuras viòð pamato ar “krievu skolas” iespaidu, jo “krieviem ir raksturîga bezpardonnost jeb iejaukðanâs cita dzîvç, robeþu pazaudçðana attiecîbâs, kas izpauþas arî, mâcot aktiermeistarîbu”, vienlaikus gan palîdz, gan traucç. Krilovs intervijâ vairâkkârt uzsver, ka konkrçtajiem vingrinâjumiem vai darbîbâm nav lielas nozîmes, svarîgs ir pareizi izvçlçts un izprasts virziens. Arî ðo principu uztveru duâli. No vienas puses, jâ, visu nosaka “orientçðana pareizajâ gultnç” un ir svarîgi aktierim trençt “tçla intuitîvo apjçgðanu”. Taèu, no otras puses, intuitîvi apjçgtajam tçlam ir adekvâti jâiemiesojas aktiera íermenî, un tas lielâ mçrâ ir aktiera tehnikas jautâjums, kam reizçm mâcîbu procesâ nav pievçrsta vajadzîgâ uzmanîba. 87 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 88 Sarunas Lai kâdi bûtu Pçtera Krilova metodikas plusi un mînusi, ðodienas Latvijas teâtra aina bez viòa studentiem nav iedomâjama. Protams, jâatzîmç arî citu pedagogu ieguldîjums, jo Krilovs vienmçr strâdâjis cieðâ sadarbîbâ ar citiem aktiera meistarîbas pasniedzçjiem, piemçram, Annu Eiþvertiòu un Edmundu Freibergu. 1997. gadâ Alvis Hermanis izveidoja Jaunâ Rîgas teâtra (JRT) trupu uz bijuðo Daugavpils teâtra aktieru un tobrîd Latvijas Kultûras akadçmiju tikko pabeiguðo jauno aktieru bâzes, arî tagadçjâ trupas sastâvâ gandrîz puse JRT aktieru ir Krilova studenti. Valmieras teâtra un Nacionâlâ teâtra jaunâkâs paaudzes aktieru trupâs “Krilova skolu” izgâjuðie arî ieòem nozîmîgu vietu. Ar topoðajiem aktieriem un kino reþisoriem LKA strâdâ Pçtera bijuðie studenti Anita Sproìe, Gatis Ðmits un ðo rindu autore. Stabilu vietu Latvijas teâtra reþijâ ieòçmuði Dþ. Dþ. Dþilindþers, Viesturs Kairiðs (ðobrîd vairâk operu un filmu reþisors), Regnârs Vaivars, Viesturs Meikðâns un Indra Roga (reþiju apguvusi Sanktpçterburgâ). Kad Pçteris stâsta par savu mâcîbu pieredzi Vissavienîbas Valsts kinematogrâfijas institûtâ, es atceros mûsu aktieru un reþisoru apvienotâ kursa mâcîbu procesu. Ðíiet, vismaz divi principi pie mums bija pârceïojuði no Maskavas — tas, ka reþisoriem paðiem daudz jâspçlç, un “procesa blîvums” —, mçs tieðâm strâdâjâm no rîta lîdz vakaram, reizçm pat nakðòojot Zirgu pastâ, kurâ tolaik mûsu rîcîbâ bija tikai trîs nelielas telpas. Pirmajâ mâcîbu gadâ vingrinâjâmies meistarîbâ kopâ ar aktieriem un gandrîz katru mçnesi saòçmâm jaunu reþijas uzdevumu. Regulârâs darbu skates pieradinâja pie radoðâ procesa nepârtrauktîbas, iemâcîja paðorganizçties un sadarboties. Aktieriem jau no paða sâkuma bija ne tikai jâdarbojas pedagogu droðajâ vadîbâ, bet arî jâspçlç topoðo reþisoru etîdçs un fragmentos, kas varbût bija metodoloìiski riskanti, taèu paâtrinâja mûsu izpratni par iespçjamo aktiermeistarîbas un reþijas metoþu daudzveidîbu (un nepiecieðamîbu) un trençja gan elastîbu un pielâgoðanos, gan kritisku attieksmi un analîtisku pieeju. 88 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 89 LKA apvienotais aktieru un reþisoru kurss 1993—1997 Attiecîbâ uz mûsu kursu “Krilova skolas” esence reprezentçjâs divâs izrâdçs. 1995. gada pavasarî (4. semestrî) mçs iestudçjâm Mihaila Bulgakova românu “Meistars un Margarita”, kuru aizvedâm uz studentu festivâlu Bezansonâ (Francijâ). Ðajâ izrâdç bija daudz kas no Krilova intervijâ minçtâs ekscentrikas. Diemþçl no ðâ iestudçjuma saglabâjuðâs vien atmiòas un daþi fotoattçli. Otra izrâde — pçc Fjodora Dostojevska româna 1997. gada pavasarî tapuðie “Brâïi Karamazovi” — bija aktiera meistarîbas diplomdarbs, kura trîs daïas kopumâ ilga septiòas stundas un par kuru krievu teâtra zinâtnieks Nikolajs Pesoèinskis izteicies: “Tas ir brînums — ar tik jauniem, nepieredzçjuðiem aktieriem kamerstila izrâdç, psiholoìiskâ teâtra neþçlîgajâ tuvplânâ sasniegt tik dziïu, gudru rezultâtu!” Turpinâjumâ ieskats Pçtera Krilova veidotajâ LKA aktieru un reþisoru apvienotâ kursa (1993—1997) pirmo divu mâcîbu gadu plânâ, kas oriìinâlâ aizòem septiòas lappuses maðînrakstâ. 89 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 90 Sarunas LATVIJAS KULTÛRAS AKADÇMIJAS TEÂTRA MÂKSLAS NODAÏAS AKTIERU UN REÞISORU APVIENOTÂ KURSA MÂCÎBU PLÂNS I MÂCÎBU GADS I SEMESTRIS A) Kopîgâs nodarbîbas. Reþisori un aktieri. – Ievads. Teorçtiskais pamatojums. Vçsturiskais apskats. – Darbîba uz skatuves kâ aktiera mâkslas un reþijas pamata izteiksmes lîdzekïu galvenais elements. – Etîde kâ darbîbas pamatelements. Etîþu princips teorijâ. Etîde no uzdevuma ar improvizâcijas palîdzîbu lîdz rezultâtam. Etîdes nenobeigtîba un neatkârtojamîba. – Vingrinâjumu cikls: – atbrîvoðanâs vingrinâjumi, atbrîvotîba — gatavîba darboties; – ritms, ritma maiòa, darbîba vairâkos ritmos paralçli; – uzmanîbas vingrinâjumi, koncentrçðanâs spçjas, traucçjumi; – daþâdu fizisku paðsajûtu atmiòas treniòð, precizitâtes izjûta, paðkontrole; – novçroðanas spçju attîstîba, kontroles uzdevums ar nosaukumu “Novçrojums dabâ, dzîvç” (ðâdus vingrinâjumus, ja ir nepiecieðamîba, atkârtot vairâkas reizes); – vingrinâjumi, kuros âtri jâpielâgojas dotiem apstâkïiem, saspçle, partnera sajûta, savas darbîbas atkarîba no impulsa, kas nâk no partnera, partneriskâs saites izjûta. B) Etîdes, uzdevumi ar izvçrstu apstâkïu aprakstu, uzdevumi, kuri jâsagatavo, nedaudz jâsamçìina vai arî jâsacer pieturas punkti improvizâciju íçdei: – motivâcija un skatuviskâ darbîba, 90 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 91 Pçteris Krilovs – skatuviskâ vientulîba, – darbîbas pamatojums, cçloòi, apstâkïi, mçría skaidrîba un piemçroðanâs apstâkïu izmaiòâm, – uzmanîba, novçrtçjums, reakcija. Sadalîtâ uzmanîba. C) Uzdevumi skatuviskâs telpas un darbîbas paplaðinâðanai. Darbîbas pârnesumi aiz skatuves telpas. Saikne ar darbîbu “aiz skatuves”. Darbîba saistîbâ ar skaòu aiz skatuves. Skatuves telpa — kâ fragments no visaptveroðas telpas. D) Dzîvnieku etîdes. Etîdes ar priekðmetiem, etîdes ar priekðmetiem, kuriem pieðíirtas citas funkcijas. Etîdes ar iedomâtiem priekðmetiem. E) UZDEVUMI TIKAI REÞISORIEM REÞISORU PATSTÂVÎGIE DARBI – Teâtra mâkslas izteiksmes lîdzekïi, “valodas” pamatelementi. Teorija. Ieskats XX gs. teâtra problçmâs. (teorçtiskâs nodarbîbas) Par ðiem jautâjumiem semestra beigâs studenti iesniedz rakstisku darbu sacerçjuma veidâ. – K. Staòislavska teorijas studijas. – M. Èehova viedoklis, teorija, vingrinâjumu cikls. – Novçrojumi dabâ, reâlajâ dzîvç, pârnesumi uz skatuves. F) Patstâvîgo darbu cikls I semestrî. “Paðportrets” (Kâds cits vienotâ pabeigtâ etîdç attçlo “paðportreta“ autoru. Piedalâs arî citi reþisori). “Dzejolis” — izvçlçtam dzejolim adekvâta forma un inscençjums. Poçtika. Poçtiskâ valoda. “Pasaka” — teâtra tçlainîba. “Mans sapnis” — tçlainîba, kas saistîta ar autora individualitâti. Sapòa “notikuma“ precîzs pârnesums. 91 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 92 Sarunas II SEMESTRIS Kopîgie uzdevumi un vingrinâjumi gan reþisoriem, gan aktieriem. A) I semestrî apgûto vingrinâjumu pârzinâðana un spçja sastâdît paðiem vienu—divas stundas garu vingrinâjumu bloku no atbrîvoðanâs lîdz maksimâlai koncentrçtîbai, saasinâtai uzmanîbai un íermeòa pârvaldîðanai: – etîdes, kurâs situâcija, spçles noteikumi raisa darbîbu lîdz “pirmajam“ vârdam, kurð tomçr netiek pateikts; – etîdes pçc kâdas noteiktas situâcijas, arî pçc pateikta vârda, darbîba, paturot prâtâ neizrunâtu vârdu; – darbîba — etîde, kas balstâs uz kontrapunkta. Kontrapunkts var bût gan kâda situâcija, gan skaòa; – vingrinâjumi, kuri izraisa emocionâlo atmiòu, daþâdu atmiòas situâciju izmantoðana. B) II semestrî studenti sâk strâdât ar lielâkâm etîdçm, kurâm jâsacer scenârijs un jâmçìina, lai panâktu zinâmu mçría skaidrîbu, lîdzekïu lakoniskumu, nobeigtîbu: – “Gleznas”. Kâdas patstâvîgi izvçlçtas gleznas pârvçrðana nelielâ stâstâ — etîdç ar minimâlu vârdu pielietojumu tâ, lai pati glezna ir pçdçjais “kadrs” etîdç; – “Rituâls”. Kâda rituâla sacerçðana, darbîba, kurâ sacerçtais rituâls orientçts kaut ko panâkt, izraisît vai radît ceremoniju; – komiskas situâcijas apspçlçðana, sakâpinot, lîdz rodas “gegs”; – etîdes, kas veido veselu novçrojumu ciklu vienâ darbîbas vietâ (stacija, kafejnîca, slimnîca, iela). C) Etîþu cikls, kurâs drîkst lietot vârdu — pirmais vârds, gaidîtais vârds, teikums, paziòojums. UZDEVUMI REÞISORIEM, IZMANTOJOT AKTIERUS 1) “Veltîjums Èaplinam” — gegs, komisks notikums, situâcija, stâstiòð Èaplina stilistikâ; 92 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 93 Pçteris Krilovs 2) “Balâde” — etîde, scenârijs, kurâ modelçta balâdes forma un elçìiskâ poçtika; 3) “Ieraksts manâ dienasgrâmatâ” — etîde, stâsts, kurâ ietverts notikums no personîgâs pieredzes, kuram ir “intîms” moments, spçle, kurâ citi (aktieri) mçìina iemiesot personîgâs pieredzes tçlus, emocionâlâs “afektîvâs” atmiòas restaurçðana ar aktieru palîdzîbu; 4) Teorçtiskais darbs, kurâ apkopota pirmâ kursa pieredze, galvenâs problçmas un pamatjautâjumi. Darbs brîvâ formâ, var bût jautâjumi — atbildes, dialogs ar “Teoriju”. Mâcîbu darbs tiek plânots tâ, lai katrs no trim meistarîbas pasniedzçjiem strâdâ ar studentiem vienu vai divas nodarbîbas nedçïâ (10—12 stundas), tad kopîgâs nodarbîbas — skates, kurâs tiek apkopoti rezultâti, vçrtçti darbi, ieskaites, eksâmeni. Daudzus vingrinâjumus, etîdes studenti mçìina paði, atrâdot reizi mçnesî pedagogiem. Reþisori mçìina savus patstâvîgos darbus paði, norunâtos datumos atrâdot pedagogiem mçìinâjumu stadijâ un gatavus darbus. Katrs semestris noslçdzas ar divu dienu eksâmenu. Eksâmenos studenti (visi) saòem atzîmi aktiermeistarîbâ. Reþisori saòem atzîmi “Reþijas pamati”. II MÂCÎBU DARBA GADS III SEMESTRIS Kopîgie uzdevumi: – vingrinâjumu cikla atkârtoðana, – vingrinâjumu etîdes, – novçrojumi, etîdes ar precîzu novçrojumu izmantoðanu. Aktieri: – pedagogu vadîbâ izvçlas vienu vai divas lomas lielos fragmentos no antîkajâm traìçdijâm. Semestra laikâ katrs no pedagogiem mçìina un sagatavo semestra eksâmenam izvçlçtos fragmentus (pedagogi — Eiþvertiòa un Krilovs). 93 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 94 Sarunas – pedagoga (E. Freibergs) vadîbâ iestudç vienu no XIX gadsimta komçdiju þanrâ uzrakstîtiem viencçlieniem (piem., A. Èehovs, N. Gogolis, A. Puðkins, O. Vailds). Piezîme: tâdâ veidâ aktieru mâcîbu darbi liek aktieriem darboties pçc þanra, stila, izteiksmes lîdzekïiem pilnîgi pretçjos virzienos. Reþisori: – Semestra laikâ izvçlas XX gs. prozas sev tuvu rakstnieku un inscenç uz skatuves kâdu no ðî rakstnieka îsajiem stâstiem. Reþisoram paðam jâdramatizç proza skatuves prasîbâm, jâsadala lomas, jâatrod prozâ ietvertâs poçtikas ekvivalents uz skatuves. – Reþisors vairâkas reizes atrâda kâdam no meistarîbas pedagogiem darbu mçìinâjumu periodâ. Uzklausot pedagoga ieteikumus, reþisors maina, labo, precizç un pilnveido savu inscençjumu. – Rezultâtâ jâtop nelielam, pabeigtam, formâ pârdomâtam un adekvâtam izvçlçtai prozai uzvedumam. Piezîme: Pats galvenais ðajâ uzdevumâ ir palîdzçt jaunam reþisoram sakârtot skatuves izteiksmes lîdzekïus un strâdât ar aktieriem vienotâ atslçgâ, stilâ. IV SEMESTRIS Uzdevums aktieriem: – pedagogu vadîbâ izvçlçties un semestra laikâ iestudçt fragmentu: – no kâdas klasiskas komçdijas (Goldoni, Goci, Lope de Vega); – no krievu klasiskâs satîriskâs prozas (Gogolis, Saltikovs-Ðèedrins, Dostojevskis); – no krievu klasikas, kurâ bûtu spçcîgs dramatisks çtiski filozofisks konflikts (Dostojevskis, Tolstojs, Gorkijs). Uzdevums reþisoriem: – semestra laikâ uzvest divus fragmentus no vienas vai divâm XX gs. lugâm; – uzrakstît teorçtisko reþisora eksplikâciju izvçlçtâm lugâm, pamatot 94 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 95 Pçteris Krilovs savu interesi, lugas virsuzdevumu reþisora interpretâcijâ, sadalît un nopamatot lomu sadali; – vairâkas reizes mçìinâjumu periodâ parâdît kâdam no pedagogiem, kâ virzâs darbs; – atrast izvçlçtam darbam adekvâtu aktieru darboðanâs stilu, izteiksmes lîdzekïus, skatuves mâkslas valodu; – strâdât ar aktieriem pçc etîþu sistçmas, lietojot kâdu no vingrinâjumu virzieniem, kuri apgûti pirmajâ mâcîbu gadâ. Ceturtajâ semestrî pedagogu un studentu — reþisoru laiki tiek sadalîti pa dienâm tâ, lai viena no meistarîbas nodarbîbu dienâm bûtu pilnîgi viena no meistariem rîcîbâ (6—8 st.). Sestdiena ir rezerves diena, kurâ viens no meistariem var nozîmçt papildu mçìinâjumus (4—6 st.). Reþisoru grupas studenti mçìina savus patstâvîgos darbus vakaros pçc mçìinâjumiem vai citâm nodarbîbâm. Kâds no meistarîbas pedagogiem katras divas nedçïas piedalâs topoðo reþisoru mçìinâjumos (3—4 st.). Katru mçnesi notiek darbu atrâdîðana meistariem. Ðajâs skatçs tiek nosprausti jauni uzdevumi, vçrtçts padarîtais, apspriesti teorçtiski jautâjumi un darba organizâcija. Nodaïas pedagogi sagâdâ iespçju mçìinâjumu perioda beigâs ar saviem darbiem strâdât uz profesionâlo teâtru skatuvçm. Daþas skates (ja ir tâda iespçja) notiek profesionâlâkos teâtros. – Visi studenti gada beigâs (pçc ceturtâ semestra) saòem atzîmi aktiera meistarîbâ, bet reþisori — papildu atzîmi reþijas pamatu apgûðanâ. Piezîme: Reþisori pedagogu vadîbâ mçìina fragmentus, kuros viòi darbojas kâ aktieri. Ðie darbi vçlâk kïûst par atseviðíu eksâmenu reþisoriem aktiera meistarîbâ. Kursa vadîtâjs Pçteris Krilovs 95 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 96 Sarunas Saruna ar Pçteri Krilovu Intervç Zane Kreicberga, sarunâ piedalâs Inga Pçrkone Zane Kreicberga: Kas veidojis tavu izpratni par aktiera meistarîbas metodiku? Pçteris Krilovs: Es esmu ïoti pateicîgs par izglîtîbas lîmeni, kâdu saòçmu Vissavienîbas Valsts kinematogrâfijas institûtâ (VVKI), studçjot kino reþiju. Toreiz man nevarçja ienâkt prâtâ, ka kâdreiz pasniegðu aktiermeistarîbu. Arî ðodien tie, kas vçlas mâcîties kino reþiju, sâkotnçji maz interesçjas par darbu ar aktieri un nenojauð, ka viòiem nâksies daudz strâdât aktiermeistarîbas sfçrâ. Mums bija ïoti daudz stundu aktiermeistarîbâ, un lielâ mçrâ nâca par labu tas, ka paralçlajâ kursâ pie mûsu meistara Igora Talankina tika gatavoti baltkrievu kino aktieri. Mçs kâ reþisori bijâm “piestiprinâti” tam aktieru kursam, un mûs trîs gadus izmantoja kâ melno darbaspçku. Tajâ paðâ laikâ mçs arî ïoti daudz paði spçlçjâm. Skolai bija fundamentâla bâze, un liela nozîme bija tieði procesa blîvumam, kâ arî institûta tradîcijai, ka mûsu darbus nâca skatîties un vçrtçt ne tikai mûsu pedagogi, bet arî citi pasniedzçji — augstas raudzes profesionâïi. Sâkumâ man “negâja”, pirmajâ kursâ man bija ïoti sliktas atzîmes aktiera meistarîbâ, un pasniedzçji droði vien domâja, ka es kâ aktieris nekam nederu. Bet es zinu to brîdi otrajâ kursâ, kad sapratu, kas man kâ aktierim ir jâdara ar sevi, un lîdz ar to — kas jâdara ar citiem. Tas notika pie runas pedagoìes Allas Jegorovas. Man galvâ pçkðòi notika klikðíis, un es sapratu, kâ jâpiesavinâs teksts, kâ jâpakârto domâðana, izjûta, emocija. Es sâku runât tekstu savâ balsî un atradu savu valodu. Turklât apjautu, ka nav jâbût loìiskam, izskaitïotam un “satamborçtam” ar kaut kâdiem prâta diktçtiem likumiem un mazâm etîdîtçm, bet jâpanâk, lai tu kâ haizivs — haps! — paòem medîjumu vienâ mirklî. Vçlâk, kopâ ar Baibu Tjarvi pçtot Mihailu Èehovu, es sapratu to èehovisko intuitîvo apjçgu, ka nevajag ilgi analizçt un 96 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 97 Pçteris Krilovs studiju laikâ Maskavâ bûvçt, un no savas sîkâs un banâlâs pieredzîtes kaut ko kairinât ârâ, bet jâpanâk tâda intuitîva apjçgsme, ka tu pçkðòi saproti bûtisko, kas ir jâspçlç. Z. K.: Precizçsim, ko VVKI nozîmçja kino aktieru apmâcîba? Vai jûs filmçjât savas etîdes, vai tomçr tâ bija vairâk lîdzîga teâtra aktieru apmâcîbai? P. K.: Mçs filmçjâm salîdzinoði maz. Mçs spçlçjâm cits pie cita filmu etîdçs, bet tâ bija aptuveni viena desmitâ daïa no apmâcîbas. Mçs ïoti daudz spçlçjâm uz skatuves “pa tukðo”. Tâ pat nebija skatuve, bet vienkârða telpa, un tâ arî tika teikts, ka mçs strâdâjam laukumâ jeb telpâ, turklât visnotaï spartiâniskos apstâkïos. Lielâkoties mçs spçlçjâm “miskastei” — nospçlç un aizmirsti, nospçlç un aizmirsti. Visu Gogoli un visu krievu klasiku izòçmâm cauri. Ðî skola atðíîrâs no Valsts Teâtra mâkslas institûta skolas, jo kinematogrâfiskums bija kâ elks, kas jâpielûdz. Ar mums no rîta lîdz vakaram strâdâja peda97 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 98 Sarunas gogu asistenti (meistars nâca labi ja vienu reizi nedçïâ, bieþi vien tikai reizi mçnesî), un viòi visu laiku deva savu vçrtçjumu — tas ir labi, tas nav labi, tas ir slikti. Tagad es novçrtçju, ka viòiem bija kolosâla gaume un stingra testçðanas principu sistçma. Turklât tas attiecâs ne tikai uz to, ko mçs paði darîjâm, bet arî uz to, kâ vçrtçjâm filmas. Ðî pastâvîgâ vçrtçðana pieradinâja pie noteiktas vçrtîbu sistçmas un kritçrijiem. Kad es atbraucu no Maskavas uz Rîgu, man tâ laika Rîgas Kinostudijas mâkslas padomes sçdes likâs pat ne katastrofa, bet kaut kas ârpus jebkâdiem kritçrijiem, jo nevarçja saprast, kâpçc vienu aktieri kritizç, bet citu, kurð, skaidri redzams, spçlç briesmîgi, nç. Tâ testçðanas kultûra, ko mûsos ielika, ir nenovçrtçjama. Z. K.: Vai nav tâ, ka tos kritçrijus nemaz nav iespçjams pilnîgi precîzi definçt, tomçr tie pastâv un izkristalizçjas pieredzes ceïâ? P. K.: Jâ, protams, jo to nevar matemâtiski pierâdît. Tâ ir tâda tûlîtçja izpratnes aptvere: tu paskaties un uzreiz vari novçrtçt — ir labi vai nç. Slikta skola varçtu apzîmogot ar kliðejisku domâðanu, taèu Maskavas skola bija labâ lîmenî. Turklât, neraugoties uz tâ laika Breþòeva apoteozi, mçs bijâm ïoti kritiski un mums nemaz tik viegli nevarçja visu ko iestâstît. Mani visvairâk pârsteidza tas, ka kopçjâ izpratne un vçrtçðana, kâ arî tehnika un metodoloìija bija ârkârtîgi augstâ lîmenî. Z. K.: Mçs lietojam apzîmçjumu “krievu skola”, taèu aiz ðâ termina var slçpties ïoti daþâdas pieejas, kas lielâ mçrâ atkarîgas no katra konkrçtâ pedagoga, òemot vçrâ, uz ko tiek likts uzsvars. Pamatâ ir Staòislavska izstrâdâtâ metodika, taèu tâs daþâdâs adaptâcijas var novest pie visai atðíirîgiem rezultâtiem. Inga Pçrkone: Vai Maskavas institûtâ tika apskatîtas arî tâdas tehnikas kâ, piemçram, “Ekscentriskâ aktiera fabrika” vai lîdzîgas? Vai tomçr dominçja Staòislavskis? P. K.: Jâ, Staòislavska sistçma dominçja, un lielâkoties mçs strâdâjâm reâlpsiholoìiskâ teâtra tradîcijâ — apstâkïi, apstâkïu ana98 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 99 Pçteris Krilovs lîze utt. Taèu mums bija arî vesels uzdevumu cikls, kurâ mçs apzinâti lietojâm ekscentriku. Veselu gadu mçs strâdâjâm ar Gogoïa “Revidentu”, taèu nevis ar lugas tekstu, bet gan ar etîþu veidâ sacerçtâm epizodçm. Man, piemçram, bija jâiestudç lugâ tikai atstâstîta epizode par vçstures skolotâju, kurð, runâjot par Maíedonijas Aleksandru, lauþ krçslus. Mçs izdomâjâm, ka viòð ir stosteklis, kuram, runâjot par patçtiskâm tçmâm, stostîðanâs kâpinâs tâdâ mçrâ, ka viòð vairs nevar parunât. Un tad viòð dusmojas. Arî reþijâ mums bija daudz uzdevumu, ârpus reâlistiskâs pieejas robeþâm. Z. K.: Kâ tu nonâci lîdz tam, ka pats kïuvi par aktieru pedagogu? P. K.: Pirmkârt, man patîk strâdât ar aktieriem. Man vajadzçja aktierus manai pirmajai filmai “Un rasas lâses rîtausmâ” (1977), un es tos nolûkoju Tautas kinoaktieru studijas uzòemðanâ. Tâ es iepazinos ar Ainu Matîsu un Arnoldu Liniòu, kas vadîja ðo studiju, un sâku iet pie viòiem. No 1984. lîdz 1986. gadam mums ar Annu Eiþvertiòu piedâvâja vienu studiju vadît gandrîz pilnîgi no A lîdz Z, jo Liniòð bija ïoti aizòemts teâtrî un viòi paðu spçkiem nevarçja tikt galâ. Tajâ studijâ mâcîjâs vçlâkie Daugavpils teâtra aktieri Indra Roga, Andris Makovskis, Ìirts Krûmiòð, Atis Jaksis. Ar viòiem es Kinoaktieru studijâ nostrâdâju pilnu divu gadu ciklu, un drîz vien 1988. gadâ viòi turpinâja studijas pie manis un Annas Eiþvertiòas Latvijas Valsts konservatorijas, tagad Mûzikas akadçmijas, Daugavpils teâtra aktieru kursâ. Ar Annu mçs iepazinâmies Maskavâ, kur viòa studçja teâtra reþiju Valsts Teâtra mâkslas institûtâ. Es jau Maskavâ sapratu, ka man padodas darbs ar aktieriem. I. P.: Viens ir tas, ka tu pats saproti, kâ veidot tçlu, bet pavisam cits — kâ to otram iestâstît. Vai to var iemâcîties, vai tas ir Dieva dots talants? P. K.: Tâs ir iemaòas. Jâsaprot, kas jâizdara ar aktiera domâðanu un psihi, lai viòa emocionâlo dabu ieregulçtu pareizajâ virzienâ. Piemçram, izraisît cilvçkam slâpju sajûtu, lai viòð savukârt rada kus99 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 100 Sarunas tîbu pçc ûdens. Aktierî jârada sajûta kaut kâ trûkumam, nepiecieðamîbai pçc kaut kâ, tad viòð atrod veidu, kâ rîkoties attiecîgajâ situâcijâ. Vai arî, pilnîgi otrâdi, jâliek koncentrçties uz kâdu konkrçtu darbîbu, kas pat var nebût saistîta ar runâjamo tekstu un ir ðíietami nelietderîga un absurda, taèu tâ koncentrç uzmanîbu un neïauj aktierim kïût abstraktam. Loìiski to formulçt ir ïoti grûti. Konkrçtajai darbîbai paðai par sevi nav gandrîz nekâdas nozîmes, galvenais ir to orientçt pareizajâ gultnç. I. P.: Kâdus uzdevumus tu dod aktieriem? Lasot literatûru par aktiera mâkslu, izkristalizçjas divas pamatpieejas. Vienai raksturîgi meklçt impulsus zemapziòâ un tad skatîties, kâ tas izpauþas uz âru, bet otra nonâk pie tçla, sâkot ar ârçjo raksturojumu. P. K.: Es izmantoju abus ceïus. Man pçdçjâ laikâ patîk uzdot kopçðanas uzdevumus. Mihails Èehovs uzskatîja, ka ârçjâ kopçðana ir ïoti produktîva. Ja aktieris skrupulozi un precîzi kâdu kopç, tad viòð it kâ “iebrauc” tâ cilvçka psihç. Es to daru pats un mâcu arî aktieriem, tâ ir viena no manas metodes sastâvdaïâm. Ja tu ieraugi interesantu, neparastu cilvçku un mçìini pçc iespçjas precîzi izðíobît savas grimases, lai viòam maksimâli lîdzinâtos, tu vari uz daþâm sekundçm noíert viòa domâðanu un emocionâlo konstrukciju, to, kâ viòð izprot un reaìç. Protams, var teikt, ka tas ir pakaïdarinâjums vai fantâzija, un kâds varbût, tâ darot, neko nenoíers. Bet novçrojumi un absolûta sinhronizâcija ir viens no paòçmieniem, kâ ietiekties cilvçka bûtîbâ. Turklât sinhronizâcija ir jâtaisa nedomâjot, tai nevajag meklçt nekâdu racionâlu attaisnojumu, vienkârði jâkopç. Ja tu ilgi seko kâdam cilvçkam viòa gaitâ un pçkðòi paklûpi, tad arî tas cilvçks, kuru tu kopç, tajâ brîdî paklups. Loìiskâ domâðana, civilizâcijas blazçtâ puse pieradina pie tâ, ka mçs visu noformulçjam. Bet formulçjums nav nekas. Ilgi studçjot uzvedîbu un precîzi to atkârtojot, tu visu saproti — tu vari noíert domâðanas ritmu, temperatûru, tâ cilvçka mentâlo “krâsu”. Tas ir viens no Staòislavska mâcîbas stûrakmeòiem, ko 100 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 101 “Vâjprâtîgâ stâsts, pilns niknuma un trokðòa”. Indra Roga un Andris Makovskis Mihails Èehovs izmantojis, taèu tîrâ veidâ Èehova paòçmieni, manuprât, ðodien ir novecojuði un vairs nestrâdâ. Var sâkt ar psiholoìisko þestu vai taisît visâdus vingrinâjumus, nav svarîgi, kâ pie tâ nonâk, bûtiska ir tikai pati intuitîvâ tçla apjçgðana, kad tas it kâ tiek noíerts aiz astes. Lai gan var arî pçc Staòislavska metodes strâdât ar aktiera afektîvo atmiòu. Iespçjams, ka ðis termins arî ir novecojis, bet ðî metode darbojas. Piemçram, ja runâ ar aktieri par nepatîkamâm lietâm, kuras viòð tikai par lielu naudu psihoanalîtiíim atïautos atklât, tad var viòâ kaut ko atmodinât. Es esmu izstrâdâjis savus paòçmienus un daru to kâ labs íirurgs — cieti, asi un precîzi, skaidri juzdams, kurâ brîdî varu to iegriezumu izdarît un kurâ brîdî tas nostrâdâs. Ðîs sâpîgâs lietas ir vajadzîgas, jo nav jau jçgas strâdât ar cilvçku, kurð íer tçlus, ja viòð pats nav noíerts. Man kaut kas jâzina par aktieri, lai viòð saprot, ka viòð ir manî kâ pedagogâ noíerts. Z. K.: Vai vari nosaukt galvenos principus, kas tev pedagoga darbâ ir jâiemâca aktierim? 101 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 102 Sarunas “Velni”. Ilze Rudzîte un Normunds Bçrzs P. K.: Aktierim ir jâiemâcâs un viòð ir jâiemâca pârvaldît sevi, tas ir katras sistçmas pamatâ. Viòam jâsaprot, ka viòð pats sev ir instruments ar tâdâm kâjâm, tâdâm rokâm, tâdu balsi, tâdu muguru, tâdu gaitu utt. Piemçram, vienam no maniem nesenajiem studentiem bija ïoti sliktas attiecîbas ar vecâkiem, ko, starp citu, varçja redzçt pçc viòa gaitas. Viòð visu laiku bija tâds kâ iebaidîts un tipðinâja maziem solîðiem. Un es viòam teicu — tu vari spçlçt, ko vien gribi, tu vari runât Hamleta tekstu, bet, kamçr tipinâsi, tu nebûsi nekas. Pamazâm mçs viòu izsitâm ârâ no tâs tipinâðanas. Tâpçc jau man ir jânoskaidro, no kurienes tas rodas, kas viòu ir nobaidîjis. Noskaidrojâm. Sâkâm strâdât ar viòa bailçm, bet paralçli, protams, strâdâjâm ar tçliem un lomâm. Un tur sâkas tas duâlisms, kad aktieris kïûst par pedagoga novçrojuma objektu, kas pedagogam jâapgûst no iekðpuses, lai viòð savukârt varçtu to darît ar citiem. Kad aktieris saprot, ka tâ ir íçde, ka viòð tâ tiek vçrots, tad viòð iemâcâs to pârnest uz citiem. Tâ ir dubultspçle. Ja es pieradinu aktierus pie tâ, ka darbâ nekas no 102 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 103 Pçteris Krilovs viòu instrumentârija man nepaliek apslçpts, viòi saprot, ka tas instrumentârijs ir atklâta lieta, ar kuru var operçt, arî paòemot no citiem instrumentârijiem to, ko tev vajag. Protams, svarîga ir arî atbrîvoðanâs, koncentrçðanâs un smalkuma izpratne, ko man Kinematogrâfijas institûts ir iemâcîjis. Piemçram, strâdât tikai ar skatieniem, neko nespçlçt, neakcentçt un nerâdît. Jo, tiklîdz sâk râdît, tas ne tikai vairs nav kino, ðodien tas ir arî ïoti slikts teâtris. To visu es cenðos panâkt ar “pîrâdziòiem” un “pâtadziòu”. Kad izdodas, dod “pîrâdziòu”, kad neizdodas, sit ar “pâtadziòu”. I. P.: Bet kâ, piemçram, no aktiera var dabût dziïdomîgu skatienu? P. K.: Tikai ar domâðanu. Aktierim jâzina, kas tajâ brîdî jâdomâ. Tas patçrç ïoti daudz laika, bet es to prasu arî kâ vingrinâjumu — aktiera iekðçjais monologs attiecîgajâ tçlâ. Reizçm daru tâ — aktieris mçìina tekstu, bet es paralçli dzirdami runâju to, ko, manuprât, tçls domâ. Es aktierim dodu savu reþisora izpratni par domâðanas shçmu, un viòð to interpretç tekstâ, kas viòam dzimst. Tas ir ekonomisks un kompakts darbs. Es varçtu no aktiera prasît, lai viòð to sacer, bet ðâdi ir îsâk. Tas ir tâ, kâ uzkâpt uz viena sçrfoðanas dçïa, kur es turu to buru, bet viòð taisa figûras, lai noturçtos un nenokristu. Uzskatu, ka iekðçjais monologs ir viena no svarîgâkajâm darba sastâvdaïâm, pie kurâm aktieris jâpieradina. Protams, svarîga ir arî psihofizika. Lai nesanâk tâ, ka aktieris domâ, ka viòð domâ, bet psihofizika paralçli râda kaut ko citu. Z. K.: Kâdas ir tavas attiecîbas ar jçdzienu “aktiera tehnika”? Vai kaut kas tâds eksistç, vai tas ir vairâk intuîcijas darbs un pieredze? P. K.: Es arvien vairâk pieðíiru nozîmi aktiera tehnikai. Agrâk es nedaudz pârspîlçju ar aktiera intuitîvo emocionâlo paðatklâsmi, man likâs, ka visam jâpiedzimst un, ja nedzimst, tas nav tâ vçrts. Bet tagad uzskatu, ka diezgan daudz var uztaisît apzinâti. Reizçm es to savâ þargonâ dçvçju par cirku vai baletu, jo tas ir numurs, kas jâiz103 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 104 “Brâïi Karamazovi”. Ìirts Çcis un Regnârs Vaivars pilda. Viens vecs, bet ïoti skaidrs piemçrs ir aina no Fjodora Dostojevska “Velniem”, kurâ Ïiza izskaidrojas ar Stavroginu Pçtera Verhovenska klâtbûtnç. Mçs izdomâjâm tâ, ka brîdî, kad Ïiza saskaòâ ar Dostojevska rakstîto it kâ ìîbst, Verhovenskim viòa jânoíer, jâpaceï, jâizstiepj roka pret Stavroginu un noteikti jânostâjas tango pozâ. Uz piecâm sekundçm jâbût ðai tango pozai, it kâ viòi tûlît varçtu laisties dejâ. Un es viòiem teicu, ka tas ir kâ cirka numurs, kas jâizpilda jebkurâ izrâdç, jebkâdâ situâcijâ. Psiholoìiski ainai nekas netiek atòemts, aktieriem jâturpina spçlçt. Skatîtâji savukârt visu laiku it kâ peld psiholoìiskâ dialoga straumç un tad pieòem to tango pozu kâ virsvçrtîbu. Uz skatîtâjiem tâ aina nostrâdâja vienmçr. Turklât tâ aina bija vçl arî smieklîga, jo es biju viltîgi izrçíinâjis, ka Jânis Elsts ir pusgalvastiesu mazâks par Ilzi Rudzîti. Un es tâdu “cirku” bieþi lietoju. Varbût Maskavâ apgûtâs ekscentrikas iespaidâ es pieðíiru tam ïoti lielu nozîmi. Tas ir tâpat, kâ kâdam çdienam pareizajâ vietâ uzlikt garðvielu. 104 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 105 “Brâïi Karamazovi”. Ìirts Çcis un Andris Keiðs Z. K.: Es tur redzu saistîbu arî ar Mihaila Èehova psiholoìisko þestu, kas vienâ pozâ ietver visu tçla bûtîbu. P. K.: Iestudçjot “Brâïus Karamazovus”, mçs diezgan nomocîjâmies ar to, kâ parâdît, ka Smerdjakovs ir mentâli tâdâ mçrâ atkarîgs no Ivana, ka tâlâk vairs nav kur. Un mçs atradâm to îpaðo þestu: Andris Keiðs, kas spçlçja Smerdjakovu, izstiepj rokas un, it kâ aptverot Ìirta Çèa Ivana galvu, tomçr nepieskaroties tai, prasa: “Nu, tâ taèu bija?”. Es panâcu, lai Keiðs daþas sekundes rokas notur, radot asociâciju ar Jâòa Kristîtâja galvu Salomes rokâs. Uzfilmçtajâ izrâdç tas ir izkadrçts un atstâj pat vçl lielâku iespaidu nekâ izrâdç, kur redzams viss kopplâns. I. P.: Tâtad bûtîbâ, pateicoties ðâdiem þestiem, ir iespçjams spçlçt katru vakaru? Man vienmçr ðíitis ðausmîgi, ka aktieriem ik vakaru jâatkârto spçcîgas emocijas. P. K.: Aktieris zina, uz ko viòam ir jâiet, bet tas notiek pa citiem “koridoriem”. Psiholoìiskais stâvoklis var ieðûpoties vai iegrimt, bet 105 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 106 Sarunas ðî precîzâ forma visu saliek pa vietâm un pieslçdz aktieri pareizajâ intensitâtç. Es jau sen esmu sapratis, ka paralçlajai domâðanai un âtrumam ir liela nozîme. Piemçram, izrâdç “Lûgðana resnajai tantei”, kad nobeigumâ Frenija salîdzina tçlus un stâsta par veco tanti, kurai viòa, tâpat kâ Zûijs, bija piedçvçjusi vçzi, es lûdzu aktrisei Madarai Saldoverei iesmieties, jo nevis slimîba ir svarîga, bet gan tas, ka diviem cilvçkiem ir vienâds redzçjums — ðî sakritîba sajûsmina, tâpçc tâ iesmieðanâs. Nezinu, cik daudz te ir psiholoìijas, cik daudz — formas, bet svarîgi ir panâkt, lai aktieris to vienmçr dara “vienos vârtos”, jo ðeit nevar bût interpretâcijas brîvîbas. Bumbai vienmçr jâbût ieripinâtai precîzi vârtos. Un ir paòçmieni, kâ to panâkt. I. P.: Bet kâ ir ar Brehta atsveðinâjuma efektu? Kur ir aktieris pats un kur — viòa tçls? P. K.: Es par Brehtu varçtu stâstît dienâm un nedçïâm. Es viòu “pârkodu” aiz nemîlçðanas. Man Bertolds Brehts kâ dramaturgs ïoti nepatîk, bet es ar viòu bieþi esmu strâdâjis kâ ar mâcîbu piemçru. Viòð ekstraordinâras situâcijas pakïauj loìikai, it kâ sakot: “Es jums pierâdîðu, ka cilvçki tâ dara!” Bet, spçlçjot Brehtu, ar to vien nepietiek. Tâpçc es no aktieriem prasu psiholoìiski sevi novest lîdz tâdai emocionâlai pakâpei, kurâ hiperemocionalitâte pâriet jau tâdâ kâ racionalitâtç. Pçc manas sapraðanas Brehtu citâdi nevar nospçlçt. Piemçram, “Kaukâza krîta aplî” zaldâts pârnâk un stâsta, kâ viòð ir izdzîvojis karâ. Es saku aktierim, ka nekâdu emociju nedrîkst bût, tu stâsti, kâdos dubïos esi gulçjis, kâ uz tevi ðâva, kâ blakus gulçja kâds ar izlaistâm zarnâm, tas ir tikai uzskaitîjums, bet — tu to visu esi pârdzîvojis. Tu raudâji tur, bet tagad tu tikai atstâsti to visu. Tas iedarbojas ïoti spçcîgi. Domâju, ka Brehts tieði tâ arî bija paredzçjis. Viòð òçma sociâli un mentâli lîdz galçjîbai novestas situâcijas, tâpçc gribçja, lai tâs tikai izziòo. Jo, ja spçlçtu uz izjûtâm, tam bûtu pretçjs efekts, neviens to neuztvertu nopietni. Aktierim jâbût izpratnei par to, kâ tas pats stâsts varçtu izgâzties uz âru 106 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 107 Pçteris Krilovs vienkârðâ sadzîviskâ lîmenî, bet tas jânogremdç un uz tâ jâuzliek intelektuâlais izziòoðanas stils, kas ir nevis emocionâls, bet gan racionâls. Bet, ja to sâk no nulles, nekas nesanâk, jo tas neiedarbojas. Brehtu taisot, ir skaidri jâzina, kâda ir izejas situâcija, uz kâ tas viss ir uzbûvçts. No tehnikas viedokïa tas ir grûti, tâpçc Brehts ir ïoti labs kâ mâcîbu viela aktiera tehnikas attîstîðanai un trençðanai. Z. K.: Vai latvieðiem ir sava “teâtra skola”, vai arî pie mums aktiermeistarîbâ tiek mâcîts pçc “krievu skolas” metodes? Vai mçs varam uzskatît, ka eksistç “Krilova skola”? P. K.: No aktiera tehnoloìijas viedokïa nekâdas îpaðas skolas nav. Eksistç ieradums jeb râmja robeþas, kuras nepârkâpj. Ðajâs robeþâs mums vispiemçrotâkâ ir “krievu skola”. Latvieðu teâtrî piegâjieni un paòçmieni, ar kuriem aktieris izlîdzas, ja reþisors nav devis precîzu uzdevumu, ir ârkârtîgi dzîvi. Ja ðos paòçmienus kâds sâk izkustinât, labâkajâ gadîjumâ viòð tiek uztverts kâ revolucionârs, kas ienes jaunas vçsmas, bet sliktâkajâ gadîjumâ kïûst par ienaidnieku. Latvijas teâtrî ir ïoti daudz kliðeju. Z. K.: Bet no kurienes kliðejas rodas? Mâcîbu procesâ taèu viss tiek virzîts uz to, lai izvairîtos no kliðejâm. P. K.: Tas ir atkarîgs no tâ, par kuru paaudzi mçs runâjam. Jaunâkajâm paaudzçm kliðejas ir daudz mazâk raksturîgas. Taèu studenti, ko esmu kâdreiz mâcîjis, aiziet uz teâtriem un tur uzsûc “ejoðâkâs” kliðejas. Aktieris vienmçr ies pa îsâko un taisnâko ceïu, lai sevi neapgrûtinâtu, ja vien tu viòam neprasîsi iet savâdâk un pa ceïam vçl kaut ko izdarît. Tad viòð sâks domât. Z. K.: Vai, tavuprât, laika gaitâ mainâs prasîbas pret aktieri? Vai ir atðíirîba, ko tu dari ar ðodienas studentiem un ko darîji, piemçram, ar Daugavpils kursiem, kas bija tavi pirmie aktieri akadçmiskâ lîmenî? P. K.: Mainâs paaudþu mentalitâte, bet iemaòas — diez vai. Daugavpils aktieri darîja ïoti smalkas lietas un nonâca pie tâm pavisam 107 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 108 Diplomdarba izrâde “Kaukâza krîta aplis”. Ivars Kïavinskis un Ilze Íuzule citâdi nekâ tagadçjie aktieri. Mainâs paaudþu nostâja pret dzîvi. Un tagad dzîve tiek interpretçta arvien vienkârðâk, tâ tiek uztverta caur vienkârðotiem tablo. Audzinot ðodienas aktierus, visvairâk ir jâstrâdâ pie tâ, lai parâdîtu, ka dzîve ir sareþìîtâka, nekâ viòiem ðíiet. Toreiz jaunie aktieri saprata, ka dzîve ir sareþìîta, bet viòi nebija tik brîvi, viòiem bija raksturîga lielâka paðcenzûra, kritiska attieksme, estçtiskâs prasîbas un pietâte pret mâkslu. Bet galu galâ iznâk tas pats — kâ tiem trûka, tagadçjiem netrûkst, bet viòiem nav tâ, kas tiem bija. Z. K.: Vai tas nozîmç, ka tu piemçrojies? P. K.: Ar katru kursu ir jâstrâdâ citâdâk. Lîdz ar to mâcîbu programmu izveidoðana ir kârtîgs zinâtniskais darbs, jo tev ne no kâ ir jâuzzîmç tâlredzîga un produktîva shçma. Un te var palîdzçt tikai tas, ka ieraugi cilvçku kopumâ un saproti, ar ko tev ir darîðana. Domâju, ka “krievu skola” visvairâk no man zinâmajâm skolâm to “dresç”. Varbût tas ir tâpçc, ka krieviem ir raksturîga bezpardonnost jeb 108 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 109 Pçteris Krilovs iejaukðanâs cita dzîvç, robeþu pazaudçðana attiecîbâs, kas izpauþas arî, mâcot aktiermeistarîbu. Citur pasniedz distancçtâk. Varbût tas ir mans defekts, bet es nesaprotu, kâ citâdi var aktieri iemâcît strâdât, ja to nedara pçc ðîs sistçmas. I. P.: Bet kâdas metodes jâizmanto darbâ ar kino aktieriem? Tur bieþi vien ir situâcija, ka nekâda iejuðanâs tçlâ nav iespçjama kino raþoðanas maðinçrijas dçï. Tu kâ reþisors varbût aktieri redzi tikai divas dienas, bet tev atseviðíâ epizodç vajag panâkt no viòa jûtu dziïumu. Kâ tas iespçjams? P. K.: Ja man bûtu jâsagatavo kino aktieri, es daudz ko mainîtu apmâcîbu sistçmâ. Kino aktierim pat vçl vairâk ir jâdod priekðstats par bûtni, kas viòam jâspçlç. Tagadçjais kino reþisoru bakalauru kurss ïoti daudz paði spçlç, lai saprastu, kâ veidot personâþu. Itâïu scenârists un reþisors Èezâre Dzavatîni attiecîbâ uz kino scenârijiem ir teicis: ja tu uzraksti, ka otrajâ plânâ sieviete ieiet veikalâ nopirkt kurpes, tev ir jâzina par ðo sievieti pilnîgi viss — kâda viòai bijusi dzîve, kâda bçrnîba, kâdi ir viòas kompleksi un kâpçc viòai vajag nopirkt kurpes. Pamatojumam jâbût dzelþainam. Tas ir vislielâkais mînuss kino, ja personâþs parâdâs ne no kurienes un arî aiziet uz nekurieni. Izlec kâ velniòð no kastîtes tikai tâpçc, ka tur kaut kam vajag bût kadrâ. Filmçjoties pie Aigara Graubas “Rîgas sargos” (2007), es kâdâ epizodç automâtiski izdomâju, ka tad, kad kamera vçrsîsies uz mani, es nupat bûðu ar kâdu sarunâjies un tajâ mirklî pârtraukðu sarunu, griezîðos un turpinâðu savu darbîbu. Artûrs Skrastiòð to ievçroja un prasîja, kâpçc es tâ daru. Tad es izskaidroju ðo principu, jo aktierim tas ir jâzina. Mâcot paðreizçjos studentus, mçs ar Antru Cilinsku pat esam ðo kontinuitâtes jçdzienu nostiprinâjuði kâ terminu. Z. K.: Kâpçc, tavuprât, gandrîz katrs Kultûras akadçmiju beiguðais aktieru kurss tiek kritizçts par daþâdu aktiermeistarîbas aspektu kvalitâti? Vai problçma ir mâcîbu procesâ, vai arî pastâv 109 Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 110 Sarunas nesaskaòa starp to, kas tiek mâcîts, ar kâdâm prasmçm aktieri iznâk no augstskolas un kâdas ir prasîbas teâtros? P. K.: Mûsu jaunieðiem, lai kur viòi mâcîtos, vispâr ir vâjð priekðstats par to, kâda ir reâlâ dzîve. Ja gribi pats bûvçt savu tâlâko karjeru, tad jau mâcîbu procesâ vajag kaut nedaudz saprast, kur iesi un ko piedâvâsi, un to pieprasîjumu var diezgan labi izskaitïot. Mçs jau mâcâm gandrîz vai tîru laboratorisku mantu, no piesâròojumiem attîrîtu aktiermeistarîbas substanci. Bet teâtros tîrâ veidâ tâ nav vajadzîga. Ja es bûtu Kultûras akadçmijas producents, es paòemtu pusi kursa ar sportistiem un otru pusi ar glîtâm garkâjainâm meitenîtçm. Un beigâs es zinâtu, kâ viòus “pârdot”. Lai tikai viòi vçl pietiekami labi iemâcâs Tenesiju Viljamsu. Un tad mûs slavçtu un teiktu, cik viòi forði strâdâ. Vai arî kinoreþisorus uztaisîtu dziïdomîgus, ar tâdu skarbu, mazliet postsovjetisku pieskaòu, vçlams bez emocijâm, jo emocijas tagad nekotçjas. Grûti izskaidrot, kâpçc pçkðòi tirgû kaut kas ir vai nav pieprasîts. Bet no producçðanas viedokïa mçs mâcâm nepareizi, mçs tomçr cenðamies strâdât tîri. Ja pasaulç bûtu labu producentu pârprodukcija un viòi atbrauktu uz Latviju, viòi te uztaisîtu zeltu ar mûsu cilvçku spçjâm un fantâziju, un to, ko viòi sajçdz. Akadçmijai vajadzçtu attîstît kino un teâtra producçðanas platformu, kas varçtu arî darboties kâ konsultâciju centrs un laboratorija absolventiem. Vajadzçtu “okupçt cilvçku”, uztaisît no viòa mantu un turpinât ar viòu strâdât, nevis izlaist kursu, vaimanât, ka kâds cits viòus nepaòçma, un tikai savâkt tos èiekurus, kas uzbirst uz galvas.