Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko

Transcription

Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko
Daina Lāce
Pirmais Rīgas pilsētas
arhitekts
Johans Daniels Felsko
(1813–1902)
The First Riga City Architect
Johann Daniel Felsko (1813–1902)
Der erste Rigaer Stadtarchitekt
Johann Daniel Felsko (1813–1902)
Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds
2012
2
3
Latvijas Mākslas akadēmijas
Mākslas vēstures institūta disertācijas III
Manai ģimenei
Daina Lāce
Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902)
Grāmatas pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijā 2010. gadā
aizstāvētā disertācija (vadītāja Dr. Elita Grosmane)
Izdota ar LMA Mākslas vēstures institūta zinātniskās padomes
2012. gada 12. novembra lēmumu
Recenzenti:
Dr. Silvija Grosa
Dr. Jānis Zilgalvis
Prof. Dr. hab. Malgožata Omilanovska (Małgorzata Omilanowska), Polija
Prof. Dr. Nijole Lukšonīte-Tolvaišiene (Nijolė Lukšionytė-Tolvaišienė), Lietuva
Literārā redaktore: Māra Ņikitina
Korektore: Kristiāna Ābele
Tulkotājas: Stella Pelše (angļu val.), Agnese Bergholde (vācu val.)
Mākslinieks: Rauls Liepiņš
Maketētājs: Kaspars Podskočijs
Makets: Al secco
© Daina Lāce, 2012
© Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012
© Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012
ISBN 978-9934-8355-1-3
4
5
SATURS
Atbalstītāji:
Valsts kultūrkapitāla fonds
M. C. A. Böckler – Mare Balticum-Stiftung
Pašvaldības aģentūra “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
Rīgas dome
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Pašvaldības aģentūra
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA BIROJS
Pateicības:
Inārai Appenai, Laurai Apsei-Circenei, Ingmar Berthelsen,
Zigrīdai Ciematniecei, Dacei Čolderei, Jurim Dambim,
Ilmāram Dirveikam, Santai Dobelei, Aijai Dzenei, Elitai Grosmanei,
Skārletai Kalniņai, Eduardam Kļaviņam, Ventai Kocerei,
Pēterim Korsakam, Valdai Kvaskovai, Jurim un Kārlim Andrejam Lāčiem,
Imantam Lancmanim, Ilzei Martinsonei, Anitai Meinartei,
Ingrīdai Miklāvai, Guntai Mindei, Pārslai Pētersonei, Gvido Princim,
Andrim, Annai un Gunai Priedoliem, Vijai Strupulei, Aijai Taimiņai,
Zandai Treimanei, Margarete Walter, Sandrai Veismanei,
Silvijai Voitei, Viesturam Zanderam, Jānim Zilgalvim
6
Ievads
Historiogrāfisks pārskats
Laikabiedru publikācijas līdz 1902. gadam
20. gs. publikācijas par Johanu Danielu Felsko
Arhīvu un muzeju fondu materiāli
11
16
17
24
35
I daļa. Johana Daniela Felsko dzīve un darbība
39
I.1. No mūrniekmeistara mācekļa līdz pilsētas arhitektam
39
I.1.1. Bērnība un jaunība
39
I.1.2. Studijas Karaliskajā daiļo mākslu
akadēmijā Kopenhāgenā. 1835–1840
45
I.1.3. Pirmie gadi pēc atgriešanās Rīgā. 1841–1843
49
I.1.4. Rīgas rātes kases kolēģijas būvmeistars. 1844–1851
51
I.1.5. Rīgas pilsētas arhitekts – cariskās Krievijas ierēdnis.
1852–1879
54
I.2. Jaunrades hronoloģisks pārskats
64
I.2.1. Sākotnējā pieredze būvmeistara amatā. 19. gs. 40. gadi
65
I.2.2. Jaunas stilistiskās vēsmas Johana Daniela Felsko darbībā.
19. gs. 50. gadi
69
I.2.3. Radošais pacēlums. 19. gs. 60. gadi
73
I.2.4. Profesionālās darbības pēdējais posms. 19. gs. 70. gadi
78
II daļa. Projektu un celtņu vēsture un stilistika
II.1. Rīgas plāns. 1856–1857
II.1.1. Johana Daniela Felsko līdzdalība plāna sagatavošanā
II.1.2. Eiropas 19. gs. pirmās puses pilsētbūvniecības pieredze
II.1.3. Krievijas pilsētbūvniecības paraugprojekti
19. gs. sākumā
II.1.4. Johana Daniela Felsko un Oto Dīces Rīgas plāna projekts
II.1.5. Secinājumi
II.2. Sakrālā arhitektūra
II.2.1. Apaļloka stils
II.2.1.0. Apaļloka stila pirmsākumi. Stila daudzveidība,
specifika un hronoloģija atsevišķos Vācijas
arhitektūras centros
II.2.1.1. Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca Āgenskalnā
(projekts 1850; būve 1851–1852)
II.2.1.2. Piņķu Sv. Annas baznīca
(projekts 1852; būve 1853–1854)
83
83
83
87
91
92
99
101
101
101
104
111
7
II.2.1.3. Piņķu Sv. Nikolaja baznīca.
Nerealizēts projekts. 1856
II.2.1.4. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca (projekti 1859–1861;
būve 1864–1867; pārbūve 1875–1879)
II.2.1.5. Salas Sv. Jāņa baznīca (projekts 1864–1868;
būve un iekārta 1869–1873)
II.2.2. Neogotika
II.2.2.0. Ieskats sakrālās neogotikas pirmsākumos
II.2.2.1. Rīgas Anglikāņu baznīca
(projekts 1852; būve 1853, 1857–1859)
II.2.2.2. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca
(projekts 1863; būve un iekārta 1864–1869)
II.2.2.3. Piņķu Sv. Nikolaja (Jāņa) baznīca
(projekti 1856, 1862, 1871; būve 1872–1874)
II.2.2.4. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca
(projekts 1874; būve 1876–1878)
II.2.3. Baznīcu pārbūves
II.2.3.1. Rīgas Sv. Jāņa baznīcas tornis (būve 1849–1850)
II.2.3.2. Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca
(projekti 1849, 1854, 1858; pārbūve 1859–1860)
II.2.3.3. Rīgas Doms
(projekti 1859, 1861; pārbūve 1862–1867)
II.2.3.4. Ikšķiles baznīca (projekti 1866, 1871, 1873,
1875, 1878; pārbūve 1879–1880)
II.2.4. Secinājumi
II.3. Sabiedriskās ēkas
II.3.1. Agrie projekti. 1842–1859
II.3.1.1. Dubultu saviesīgā ēka (projekts 1847; būve 1847–1848)
II.3.1.2. Noliktavu uzrauga un ugunsdzēsēju ēka Maskavas
priekšpilsētā (projekts 1859;
būve 19. gs. 50.–60. gadu mija)
II.3.1.3. Pilsētas bāreņu patversme (projekti 1842, 1844;
pārbūve 1845–1846)
II.3.1.4. Rīgas rātsnams (projekts 1845–1847; pārbūve 1848–1850)
II.3.1.5. Melngalvju nams (pārbūve 1857–1859)
II.3.2. Mazā ģilde (projekti 1862–1864; būve 1864–1866)
II.3.3. Skolas
II.3.3.1. Pilsētas reālģimnāzija (projekti 1863–1864;
būve 1865–1867; pārbūve 1874)
II.3.3.2. Amatu biedrības amatniecības skola
(projekts 1876; būve 1876–1877)
II.3.3.3. Pilsētas reālskola (projekts 1876; būve 1876–1879)
II.3.4. Veselības aprūpes un labdarības iestādes
II.3.4.1. Rīgas pilsētas slimnīca
(projekts ne vēlāk kā 1870; būve 1870–1873)
II.3.4.2. Sadovņikova labdarības iestāde
(projekts 1873; būve 1874–1876)
8
115
117
122
127
127
131
139
154
160
165
166
167
172
179
183
187
187
187
189
190
194
196
201
213
214
220
221
224
II.3.5. Secinājumi
233
II.4. Dzīvojamās ēkas
236
II.4.1. Agrie projekti
237
II.4.1.1. Švābes nams Rātslaukumā
(pārbūves projekts 1857, nav realizēts)
238
II.4.1.2. Kvartāla kompleksā apbūve teritorijā
Aleksandra iela – Troņmantinieka bulvāris –
Suvorova iela – Parka iela (projekts 1865, nav realizēts) 239
II.4.2. Projekti ēkām Sanktpēterburgas priekšpilsētā
240
II.4.2.1. Johana Daniela Felsko nams Elizabetes ielā 5a, tag. 49
(projekts nav saglabājies; būve ne agrāk kā 1858)
240
II.4.2.2.Vernera nams Kalēju ielā, tag. Ģertrūdes ielā 7
(projekts 1878; būve 1878–1879)
243
II.4.2.3. Jakoba nams Lielajā Aleksandra ielā,
tag. Brīvības ielā 71 (projekts 1879; būve 1879–1880) 244
II.4.2.4. Jakša nams Esplanādes bulvāra un Ganību ielas stūrī,
tag. Antonijas ielā 2 (projekts 1879; būve 1879–1880)246
II.4.3. Johana Daniela Felsko projektētās
dzīvojamās ēkas ārpus Rīgas
248
II.4.3.1. Olaines kungu māja (projekts ap 1860,
nav realizēts)
248
II.4.3.2. Ūlu muižas pils Pērnavas apkārtnē
(projekts nav saglabājies; būve 1859–1860)
249
II.4.3.3. Limbažu pastorāts (projekta varianti 1878; būve?) 250
II.4.4. Secinājumi
251
Nobeigums
253
Pielikumi
255
Nepublicētie avoti
255
Johana Daniela Felsko projekti (hronoloģiskā secībā)
255
Nedatētie Johana Daniela Felsko projekti
265
Hipotētiskie Johana Daniela Felsko projekti
267
Arhīvu, muzeju un citu iestāžu materiāli
270
Latvijas Valsts vēstures arhīvs (izlase)
271
Bibliogrāfija
277
Ziņas par Johanu Danielu Felsko periodikā viņa dzīves laikā (hronoloģiskā secībā)
277
Literatūra
280
Attēlu saraksts
289
Summary and List of Images
295
Zusammenfassung und Abbildungsverzeichnis
309
Personu rādītājs
324
Vietu rādītājs
331
Saīsinājumi
335
Krāsainie attēli
337
224
230
9
IEVADS
Ievads
Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (Johann Daniel Felsko, 1813–1902) pieder pie ievērojamākajām personībām Latvijas
19. gadsimta arhitektūras vēsturē. Viņa radošais mantojums veido savdabīgu tiltu starp gadsimta sākuma klasicisma un pēdējās trešdaļas historisma1
arhitektūru. Felsko pamatoti var uzskatīt par vienu no historisma pamatlicējiem Rīgas un Latvijas arhitektūrā. Rīgas 19. gs. arhitektūras jautājumi
jau vairākus gadu desmitus ir pētnieku uzmanības lokā, tomēr, neraugoties
uz publikāciju skaitu, materiāla apguve nav uzskatāma par pietiekamu, jo
lielākajai daļai Latvijas tālaika vadošo arhitektu, Felsko ieskaitot, detalizētas
monogrāfijas līdz šim nav veltītas.2 21. gs. sākumā pētniekiem ir iespēja paskatīties uz materiālu distancēti. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas
19. gs. arhitektūras kontekstā pievērstu uzmanību Felsko personībai.
Johana Daniela Felsko dzīves dati aptuveni sakrīt ar diviem svarīgiem
notikumiem Rīgas vēsturē – priekšpilsētu nodedzināšanu 1812. gadā un
pilsētas septiņsimtgades svinībām 1901. gadā. Tas ir laiks, kad Rīga no relatīvi mazas, provinciālas pilsētas izauga par lielpilsētu Baltijas jūras krastā –
nozīmīgu rūpniecības centru un cariskās Krievijas eksporta ostu. Pilsētas ekonomiskais uzplaukums 19. gs. 60. gados sekmēja arī grandiozas
arhitektoniskās un pilsētbūvnieciskās pārmaiņas. Lai gan pastāvēja cieši
ekonomiskie sakari ar Krieviju, Rīga arhitekta Felsko aktīvās profesionālās
Visaptverošā analīzē balstītu historisma dalījumu piecos posmos pirmo reizi 1967. gadā
sniedza Vīnes 19. gs. arhitektūras vadošā pētniece Renāte Vāgnere-Rīgere (Renate WagnerRieger, 1921–1980). Vācu kultūrtelpā Vāgneres-Rīgeres piedāvātā periodizācija veido pamatu līdz pat šai dienai. Tā izmantota arī šajā disertācijas publicējumā, kurā eklektisma
jēdziens lietots tikai 19. gs. otrās puses parādību raksturošanai, kad vienas ēkas fasādē
apvienoti dažādu laikmetu un stilu dekoratīvie elementi. Vāgneres-Rīgeres periodizācijas
pamatā ir Vācijas vēstures attīstības periodi: pirmais historisma posms līdz Vīnes kongresam (1780–1815) – klasicisms; otrais posms līdz buržuāziskajai revolūcijai (Vormärz)
(1815–1830) – bīdermeiers; trešais (1830–1850/1860) – romantiskais historisms; ceturtais
(1860–1880/1890) – stingrais jeb dogmatiskais historisms; piektais (1890–ap 1900) – vēlais
historisms (līdz jūgendstilam). Tomēr jāņem vērā, ka eksaktas robežas nav iespējamas, jo tās
lielā mērā nosaka nacionālā un reģionālā daudzveidība. Sk.: Wagner-Rieger R. Der Historismus
in der Architektur des 19. Jahrhunderts // Stil und Überlieferung in der Kunst des Abendlandes. – Berlin: Mann, 1967. – Bd. 1: Epochen europäischer Kunst. – S. 99; Koelblin A.
August Menken (1856–1903): Späthistorist zwischen Köln, Berlin und Danzig. –
Petersberg: Imhof, 2004. – S. 294–295.
2
21. gs. situācija pamazām sākusi mainīties. Sk.: Krastiņš J. Arhitekts Jānis Alksnis.
1869–1939. – Rīga: ADD Projekts, 2009. – 400 lpp.
1
10
11
Ievads
darbības laikā bija vāciska pilsēta, jo rusifikācijas vilnis to sasniedza tikai
gadsimta pēdējā ceturksnī.3
Felsko biogrāfijas pamatfakti ir labi zināmi. Dzimis un audzis Rīgā, pēc
arhitektūras studijām Karaliskajā daiļo mākslu akadēmijā4 Kopenhāgenā
(Det Kongelige Akademi for de Skønne Kunster) trīsdesmit piecus gadus bijis Rīgas pilsētas arhitekts, pēc kura projektiem Rīgā uzcelta virkne ievērojamu sabiedrisko un dzīvojamo ēku. Pilsētas arhitekts izstrādāja arī Rīgas
plānojuma pārveidošanas projektu, savienojot viduslaicīgo pilsētas kodolu
ar plašajām priekšpilsētām. Felsko projektētās celtnes ir Rīgas vēsturiskā
centra nozīmīga sastāvdaļa. Bez Mazās ģildes, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas,
Krievijas vēstniecības ēkas un Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas nav iedomājams Latvijas 19. gs. arhitektūras izvērtējums. Tā ir ļoti svarīga, kaut arī
tikai neliela viņa radošā mantojuma daļa, kas atspoguļo profesionālās darbības posmu, kad Rīgas pilsētas arhitekts jau bija pārkāpis mūža piecdesmit gadu slieksni un vēsturisko neostilu celtnes bija vispāratzīta, stabila
vērtība kā Eiropas, tā arī Rīgas un Latvijas arhitektūrā. Mazāk zināmas ir
Felsko agrās celtnes, viņa sākotnējais arhitektoniskais redzējums un izaugsme. Arī Felsko projektēto celtņu apraksti, tāpat kā to analīze, līdzšinējās
publikācijās reti kad izvērsti plašāk, aprobežojoties tikai ar celtniecības
gadu nosaukšanu un vispārēju stilistikas pieminējumu.
Rīgas pilsētas arhitekta tiešie darba pienākumi aizņēma daudz laika, viņa
pārraudzībā bija arī būvobjekti pilsētas patrimoniālajā apgabalā un tās lauku
īpašumos Piņķu, Ikšķiles, Ogres un Limbažu apkaimē. Felsko projektēšanas
prakse galvenokārt bija orientēta uz Latviju, ikdienā pārsvarā risinot praktiskus būvniecības jautājumus. Viņš neiesaistījās starptautiski izsludinātajos
projektu konkursos, kā to mērķtiecīgi darīja viņa laikabiedrs Ludvigs Bonštets (Ludwig Bohnstedt, 1822–1885), un ar laiku automātiski tika ierindots lokālu parādību kategorijā. Taču jaunākie pētījumi viņa veikumu liek
pārskatīt un samērot ar tālaika Eiropas nozīmīgāko arhitektu projektētajām
celtnēm, jo Latvijas mērogā Felsko pirmajās divās radošās darbības desmitgadēs bija vadošais, varētu pat teikt – vienīgais arhitekts, kura izstrādātie
projekti bija absolūts jaunums reģiona arhitektūrā.
Jāuzsver, ka tieši Felsko laikabiedri, viņa vienaudži, Rietumeiropā radīja
arhitektūru, kas pazīstama kā historisma hrestomātiskie piemēri. Tā bija
19. gs. otrajā desmitgadē dzimušo arhitektu paaudze – Georgs Gotlobs
Ungeviters (Georg Gottlob Ungewitter, 1820–1864) un Konrāds Vilhelms Hāze (Conrad Wilhelm Hase, 1818–1902) Vācijā, Ogastuss Velbijs
Katram bija sava Rīga: Daudznacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam /
Sast. K. Volfarte, E. Oberlenders. – Rīga: AGB, [2004]. – 31.–112. lpp.
4
Tagad Dānijas Karaliskā mākslas akadēmija (Det Kongelige Danske Kunstakademi).
3
12
Nortmors Pjūdžins (Augustus Welby Northmore Pugin, 1812–1852) un
Džordžs Gilberts Skots (Sir George Gilbert Scott, 1811–1878) Anglijā,
Ežēns Emanuēls Violē le Diks (Eugène-Emmanuel Viollet-le-Duc, 1814–
1879) un Luijs Ogists Bualo (Louis Auguste Boileau, 1812–1896) Francijā, kā arī Johans Daniels Herholts (Johan Daniel Herholdt, 1818–1902)
Dānijā. Viņu studijas oficiāli vēl noritēja klasicisma tradīcijās, bet iegūtās
zināšanas pārsniedza akadēmiski klasicizējošo ietvaru – topošo arhitektu interešu lokā bija arī romānikas, gotikas un renesanses laika celtnes.
To detalizētu iepazīšanu atviegloja ievērojams skaits apjomīgu izdevumu ar vēsturisku ēku plānu, fasāžu un arhitektonisko detaļu attēliem un
profesionāliem komentāriem, ko bija sagatavojusi 18.–19. gs. mijas arhitektu paaudze. Tā sākotnēji darbojās, romantiski patriotisku jūtu vadīta,
tomēr samērā ātri romantiskas gravīras līdzpilsoņu izklaidei tika šķirtas
no akadēmiski precīziem vēsturisko celtņu un to detaļu uzmērījumiem.
Profesionālie izdevumi bija plaši pieejami augstākajās mācību iestādēs –
politehnikumos, būvakadēmijās un mākslas akadēmijās, kur arhitektūru
studēja, iepazīstot vēsturiskos paraugus. Felsko laikabiedri pēc augstskolas beigšanas, sākot ar 1840. gadu, bija gatavi piedāvāt principiāli jaunus, vēsturiskajā materiālā bāzētus arhitektoniskos risinājumus. Eiropas
arhitektūras vēsturēs tas ieguvis dogmatiskā jeb arheoloģiskā historisma5
perioda apzīmējumu: skrupulozi tika studēts vēsturiskais materiāls, pēc
viduslaiku parauga organizētas būvskolas amatniekiem, izmantotas arī senās celtniecības metodes. Felsko laikabiedri Hāze un Ungeviters Vācijā,
Pjūdžins Anglijā apzināti un mērķtiecīgi veidoja historisma arhitektūras
tradīciju Eiropā, aktīvi projektējot celtnes, izdodot parauggrāmatas, strādājot ar studentiem – nākamo arhitektu paaudzi, kas profesionālo darbību
sāka vienlaicīgi ar Karlu Johanu Felsko (Carl Johann Felsko, 1844–1919)
Ievads
Lai lakoniski un tēlaini iezīmētu noteiktus 19. gs. Eiropas arhitektūras vēstures posmus,
pētnieki terminam “historisms” pievieno apzīmētājus: romantiskais, dogmatiskais jeb
arheoloģiskais, stingrais un vēlais historisms. Sk.: Aldrich M. Gothic Revival. – London:
Phaidon, 1997. – 240 p.; David-Sirocko K. Georg Gottlob Ungewitter und die malerische Neugotik in Hessen, Hamburg, Hannover und Leipzig. – Petersberg: Imhof, 1997. –
416 S.; Dolgner D. Historismus: Deutsche Baukunst 1815–1900. – Leipzig: Seemann,
1993. – 148 S.; Germann G. Neugotik: Geschichte ihrer Architekturtheorie. – Stuttgart:
Deutsche Verlags-Anstalt, 1974. – 248 S.; Koelblin A. August Menken (1856–1903):
Späthistorist zwischen Köln, Berlin und Danzig. – Petersberg: Imhof, 2004. – 463 S.;
Lukšionytė-Tolvaišienė N. Istorizmas ir modernas Vilniaus architektūroje. – Vilnius: Vilniaus
dailės akademijos leidykla, 2000. – 179 p.; Mignot C. Architektur des 19. Jahrhunderts. –
Stuttgart: DVA [Deutsche Verlags-Anstalt], 1983. – 327 S. (pirmpubl.: Mignot C.
L’Architecture au XIXe siècle. – Paris: Moniteur; Fribourg: Office du Livre, 1983); Milde K.
Neorenaissance in der deutschen Architektur des 19. Jahrhunderts: Grundlagen, Wesen
und Gültigkeit. – Dresden: Verlag der Kunst, 1981. – 351 S.; Савельев Ю. Р. Искусство
историзма и государственый заказ: Вторая половина XIX – начало XX века. –
Москва: Совпадение, 2008. – 400 с.
5
13
Ievads
19. gs. pēdējā ceturksnī, kad viņa tēvs Johans Daniels Felsko jau baudīja
emeritētā Rīgas pilsētas arhitekta statusu.
Lai adekvāti novērtētu Felsko, vecākā, veikumu un arī tā vietu kopējā
Eiropas arhitektūras panorāmā, nepieciešams lakonisks ieskats historisma hronoloģiskajās robežās Latvijā un Eiropā, samērojot tās ar Rīgas
pilsētas arhitekta aktīvās profesionālās darbības laiku. Līdz šim uzskatīts,
ka historisma pirmsākumi Latvijā rodami 19. gs. 30.–40. gados, bet uzplaukums sācies 60. gados.6 Šo hronoloģiju nevar automātiski pārnest
uz citām Eiropas valstīm, jo tur historisma pirmsākumi bija vērojami
daudz agrāk un līdz 19. gs. 40. gadiem, kad sākās Felsko aktīvā profesionālā darbība, jau bija iziets noteikts teorētiskās un praktiskās attīstības
ceļš. Rīgas pilsētas arhitekta Felsko apzinīgais vecums (sākot ar vanderzeļļa gaitām) un intensīvā radošā darbība sakrita ar tā sauktā romantiskā
un stingrā historisma posmiem.
19. gs. arhitektūrā Eiropā un visā pasaulē risinājās būtiski attīstības
procesi, tika atklāti un praksē aizvien plašāk lietoti jauni materiāli, kas
kardināli mainīja nākamo laikmetu arhitektūru. Eiropā 19. gs. tika pārskatīts un izvērtēts iepriekšējo gadsimtu arhitektūras vēsturiskais mantojums, sākot ar ēku plāniem un beidzot ar dekoru. Ļoti īsā laikā gadsimta
pirmajā trešdaļā kvalitatīvi un kvantitatīvi mainījās arhitektu zināšanas
par romānikas, gotikas un renesanses arhitektūru. Laikmetā, kad lielās sabiedriskās un privātās ēkas vēl cēla klasicizējošās formās, arhitektu birojos
vēsturiskos arhitektoniskos elementus jau izmantoja dažādu ideālprojektu
sacerēšanai. Liela daļa no tiem tā arī nekad netika realizēti, tomēr tie izpildīja savu uzdevumu – mainīja arhitektu attieksmi, izpratni un zināšanas par pagātnes celtņu plānu daudzveidību un dekoratīvo formu radošu
izmantojumu laikmetīgajā – 19. gs. arhitektūrā. No 18. gs. beigām līdz
19. gs. vidum arhitektūrā notika intensīvi stilistiskie eksperimenti un,
kā norāda Georgs Germans (Georg Germann), katra nākamā arhitektu
paaudze kritizēja iepriekšējo par seno formu izpratni un lietojumu ēku
projektos.7 Historisms 19. gs. 40.–50. gadu mijā kļuva par savdabīgu arhitektūras paradigmu arī Rīgā, kur pilsētas arhitekta Felsko darbība parāda
Eiropas vispārējās arhitektoniskās domas attīstību un iecienītāko stilistisko paņēmienu maiņu laikposmā no 1840. līdz 1880. gadam. 19. gs. vidū
strauji pieaugošā tehnoloģiskās attīstības dinamika, telegrāfa, fotokameru
Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – Rīga: Sorosa fonds – Latvija; AGB, 1996. – 11.,
25. lpp.; Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 1988. – 5., 7. lpp.;
Zilgalvis J. Neogotika Latvijas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 2005. – 9.–33., 54.–62. lpp.
7
Germann G. Neugotik: Geschichte ihrer Architekturtheorie. – Stuttgart: Deutsche
Verlags-Anstalt, 1974. – S. 144–151.
6
14
un starptautiskās profesionālās periodikas sniegtā informācija ienāca Eiropas attālākajos centros. Rīga un tās vadošais arhitekts 19. gs. vidū bija
gatavi uzņemt Rietumeiropas jaunākos arhitektoniskos strāvojumus, lai
popularizētās idejas un nostādnes radoši attīstītu tālāk.
Publicētā darba tēmas aktualitāti noteica līdz šim detalizēti, balstoties uz arhīvu materiāliem, neizzinātais pirmā akadēmiski izglītotā Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko radošais mantojums, ko
bija nepieciešams padziļināti analizēt, lai novērtētu tā laikmetīgumu
un unikalitāti ne tikai Latvijas un Baltijas jūras reģiona, bet arī vācu
kultūrtelpas kontekstā. Izziņas procesā tapa publikācijas8, kas atsevišķos
gadījumos papildināja līdzšinējos spriedumus un pieņēmumus, savukārt
citus nācās koriģēt.
Lai sasniegtu pētnieciskā darba mērķi – sagatavotu uz oriģinālmateriāliem balstītu biogrāfisku monogrāfiju, tika izvirzīti uzdevumi:
1) apzināt visus Felsko sagatavotos, dažādās materiālu krātuvēs
(arhīvos, muzejos) izkaisītos grafiskos projektus un tāmes, kā arī
laika gaitā pārbūvēto vai abos 20. gs. pasaules karos zudušo celtņu
vēsturiskās fotogrāfijas;
2) balstoties uz arhīvu materiāliem un 19. gs. periodiku, sagatavot detalizētas atsevišķu Felsko projektēto ēku būvvēstures, kas atspoguļotu
notikumu attīstības gaitu no pirmajām pasūtītāju iecerēm, projektu
variantiem, pamatakmens svinībām un spāru svētkiem līdz celtnes
iesvētīšanas ceremonijai – būvdarbu oficiālajam noslēgumam;
3) analizēt pēc Rīgas pilsētas arhitekta projektiem uzceltās ēkas un nerealizētos projektus, izzinot vēsturiskās stilistiskas izvēles dominantes viņa darbības konkrētās desmitgadēs;
4) noteikt Felsko projektēto ēku plānojuma un arhitektonisko elementu laikmetīgumu Eiropas arhitektūras kontekstā, meklēt analoģijas un iespējamos ierosmju avotus;
5) detalizēti iepazīt monogrāfijas par 19. gs. arhitektiem – Felsko
laikabiedriem –, kas atklātu laikmeta vispārējās arhitektoniskās
daudzveidības aspektus un arhitektu rokraksta galvenās iezīmes;
6) atsevišķā nodaļā skatīt Rīgas pilsētas plāna pārveides projektu, samērojot to ar 19. gs. vidū citur valdošajām un īstenotajām pilsētbūvnieciskajām idejām;
Ievads
Lāce D. Johans Daniels Felsko un baznīca Limbažu apkaimē // Materiāli par kultūru Latvijā /
Sast. Anita Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 2002. – 66.–84. lpp.; Lāce D. Johans Daniels Felsko
un Mazās ģildes pārbūve Rīgā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 17.–28. lpp.;
Lāce D. Jaunākie pētījumi par Vidzemes guberņas 19. gadsimta arhitektiem // Mākslas Vēsture
un Teorija. – 2005. – Nr. 4. – 38.–52. lpp.; Lāce D. Rīgas plānojums 19. gadsimta vidū: esošais
un vēlamais // Pilsēta. Laikmets. Vide : Rakstu krājums / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns,
2007. – 36.–59. lpp.
8
15
Ievads
7) iezīmēt Felsko profesionālā mantojuma vietu lokālās arhitektūras
un mākslas vēsturē, kā arī Eiropas 19. gs. arhitektūras kontekstā;
8) apkopojot materiālu, konstatēt, kādā mērā Felsko piedāvātās idejas saglabājās neatkārtojama izņēmuma statusā, veidoja jaunus,
atdarināšanas cienīgus paraugus vai saplūda ar pārējo historisma
laikmeta arhitektūru.
Materiāls kārtots un analizēts, izmantojot tematisko un hronoloģisko principu. Pētījuma metodoloģija nav tikusi ierobežota vienas
konkrētas metodes ietvaros. Formālā analīze sniedza izziņas materiālu, savukārt analītiskā un atributīvā mākslas zinātnes metode ļāva noskaidrot ēku autorību vēl pirms celtniecības vēsturiskās dokumentācijas atklāšanas arhīvu fondos. Darbā lietota arī salīdzinoši tipoloģiskā
metode, kas deva iespēju gan analizēt Felsko projektētās celtnes, izmantojot analoģijas ar Eiropas arhitektūras objektiem, gan pievērsties to
stilistiskai interpretācijai.
Pētījuma pamattekstu veido ievads, divas daļas un nobeigums. Ņemot vērā izpētes materiāla specifiku, ievadā historiogrāfiskajā pārskatā
detalizēti aplūkoti 19. gs. periodikā publicētie materiāli, kas nereti ietver unikālu, vēlākos pētījumos neatspoguļotu faktoloģisko materiālu
par Felsko profesionālo darbību. Pirmajā daļā aplūkotas Felsko biogrāfijas daudzveidīgās šķautnes un sniegts vispārējs viņa radošā mantojuma raksturojums pa desmitgadēm, norādot uz stilistiskām novācijām
un jauniem celtņu plānojuma tipiem. Otrajā daļā pievērsta padziļināta
uzmanība atsevišķiem objektiem un to būvvēsturēm, kā arī raksturotas
mākslinieciski stilistiskās tendences arhitekta jaunradē. Šo daļu veido
četras nodaļas ar vairākām apakšnodaļām, kur tematiski un hronoloģiski izsekots Felsko ieguldījumam Rīgas jaunā plāna sagatavošanā,
sakrālajā arhitektūrā, sabiedrisko un dzīvojamo ēku celtniecībā. Ikvienas nodaļas izskaņā ir secinājumi. Nobeigumā konstatēts konkrētajā
pētniecības posmā paveiktais un iezīmētas turpmākā zinātniskā darba
perspektīvas. Pamattekstam pievienoti pielikumi. 19. gs. vācu avotu
norādēs saglabāta oriģinālrakstība, kas var atšķirties no mūsdienu ortogrāfijas. Grāmatā minēto personu dzīves dati nav norādīti gadījumos,
kad tos nav izdevies noskaidrot.
HISTORIOGRĀFISKS PĀRSKATS
Kaut arī kopš 20. gs. pēdējās trešdaļas vispārējā interese par historisma
arhitektūru Latvijā ir augusi, tomēr tēmai veltītā profesionālā zinātniskā
literatūra ir visai ierobežota. Pētniecības vēsture ir samērā īsa, bet intensīva.
16
Tāpēc ir lietderīgi hronoloģiskā secībā pārskatīt visus publicētos tekstus (periodiku, turpinājumizdevumus, grāmatas), kas informē par Rīgas
pilsētas arhitektu Johanu Danielu Felsko un viņa projektētajām ēkām. Tādējādi arī iespējams uzskatāmi atklāt attieksmi, kāda dažādos laikmetos
pastāvējusi pret 19. gs. arhitektūras stilistisko daudzveidību.
Historiogrāfisks
pārskats
Laikabiedru publikācijas līdz 1902. gadam
Faktoloģisko pamatu Felsko darbības analīzei nereti nākas aizgūt no 19. gs.
periodikas un leksikona tipa izdevumiem. Leksikoni sniedz īsu un koncentrētu informāciju par personu un tās radošo veikumu, bet lakonismam ir savi
trūkumi. Pirmkārt, tiek atmesti it kā mazsvarīgāki fakti, kas ar laiku pilnībā
pakļauti aizmirstībai. Otrkārt, jaunāko leksikonu autoriem ne vienmēr ir iespējams pārbaudīt iepriekšminētos datus, tādējādi pārrakstīšanās un “uzlabojumi” ceļo no viena izdevuma uz nākamo, radot augsni pārpratumiem.
Lai noskaidrotu Felsko darbības vērtējumu 19. gs. un atsevišķu ēku
būvvēstures datus, jāpievēršas viņa laikabiedru publikācijām. Joprojām
svarīgs avots ir tālaika prese – oficiālais vēstnesis Rigasche Zeitung, Rīgas
Literāri praktiskās pilsoņu savienības laikraksts Riga(i)sche Stadtblätter ar
pielikumu Notizblatt des Technischen Vereins in Riga un Tērbatā izdotais
nedēļraksts Das Inland, kas publicēja materiālus par Igauniju, Vidzemi un
Kurzemi. Epizodiski informācija par Felsko projektētajām ēkām parādījās
Jelgavā izdotajā “Mājas Viesī”, “Latviešu Avīzēs”, kā arī Neue Zeitung für
Stadt und Land un Düna-Zeitung.9 Faktoloģiski bagātāko materiālu sniedz
Rigasche Stadtblätter, kas dažkārt sadarbojās ar Rigasche Zeitung. Atsevišķu objektu izvērstus apskatus abi izdevumi nereti viens no otra mēdza
pārpublicēt.10 Plašākus jaunuzcelto ēku būvvēstures, plānojuma un stilistikas apskatus lasītājiem piedāvāja gadagrāmata Rigascher Almanach.
Minētajos periodiskajos izdevumos laikposmā no 1841. līdz 1902. gadam
detalizēta vai lakoniska informācija par Johanu Danielu Felsko un viņa
projektētajām ēkām iekļauta vairāk nekā 120 reižu.
Periodikā publicētās ziņas var sadalīt divās lielās grupās – biogrāfijas
fakti11 un informācija par radošo mantojumu. 1868. gadā, atzīmējot
Felsko 25 darba gadus valsts amatos, presē publicēts pirmais viņa
dzīves un darbības pārskats.12 Pēc sešpadsmit gadiem to ar nelieliem
Sk.: Pielikumi (277.–280. lpp.)
Rigasche Zeitung 1874. gadā, piemēram, no Rigasche Stadtblätter pārpublicēja tekstu par
jaunuzcelto Piņķu Sv. Nikolaja baznīcu, savukārt Rigasche Stadtblätter no Rigasche Zeitung
1878. gadā – Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas apskatu.
11
Sk.: Pielikumi (277.–280. lpp.)
12
Zur Tages Chronik // Rigasche Stadtblätter. – 1868. – Nr. 37. – 12. Sept. – S. 266.
9
10
17
Ievads
papildinājumiem iekļāva izdevuma Rigasche Biographieen nebst einigen
Familien-Feiern, Jubiläums-Nachrichten, etc. trešajā sējumā.13 Abi teksti
turpmāk kļuva par pamatu pilsētas arhitekta īsai biogrāfijai, autoriem
atsevišķos gadījumos nekritiski pieņemot 1843. gadu kā laiku, kad
Felsko iecelts pilsētas arhitekta amatā.
Preses materiālu lielāko daļu veido informatīva rakstura ziņas par ēku
celtniecības gaitu, piemiņas akmens likšanu pamatos, spāru svētkiem un
iesvētīšanas ceremoniju. Nereti atrodama informācija par būvdarbu vadītājiem, konkrētiem amatu (mūrnieku un namdaru) meistariem un būves kopējām izmaksām, kā arī – atsevišķos gadījumos – izvērsti vēsturiski pārskati
par pārbūvējamo ēku. 19. gs. presē atspoguļoti ar ēkas celtniecību saistītie
svētku pasākumi, klātesamības iespaidu radot ar secīgu programmas izklāstu
(svinīgs gājiens, runas un dziesmas vācu un latviešu, vēlāk arī krievu valodā),
kā arī būvlaukuma un runātāju tribīnes dekorāciju aprakstu. Īpaša nozīme
piešķirta celtnes pamatakmens likšanas svinībām. Tas bija brīdis, kad pamati, tāpat kā laba daļa no cokola, jau bija uzbūvēti un ikviens no klātesošajiem
varēja pārliecināties par jaunceltnes aizņemto teritoriju. Taču pastāvēja arī
atkāpes no šīs tradīcijas: par Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas būvdarbu sākumu norādīta gan pamatakmens svinīga likšana (1864), gan tā iesvētīšana
(1865).14 Domājams, šie divi fakti kļuva par iemeslu celtniecības darbu sākuma atšķirīgiem datējumiem vēlāko gadu publikācijās.
Pārskatot visu periodikas materiālu, konstatējama izklāsta specifika, kas atšķiras pa desmitgadēm. 19. gs. 40.–50. gados ēku raksturojumi ir ļoti vispārēji:
“izskatīga celtne”, “cēlais būvstils”, “ļoti iepriecinošs iespaids”.15 Sākot ar 60. gadiem, parādās stilistikas pieminējums: “baznīcu gotika”16, “romānika”17. 19. gs.
40.–60. gadu presē nereti nākas sastapties ar terminoloģiju, kas mūsdienu lasītājam ir sveša: “viduslaiku piļu stils” (mittelalterlicher Burgen-Stil), “bizantiskais
stils” (byzantinischer Styl).18 Tie ir 19. gs. sākumā Berlīnes arhitekta Karla Frīdriha
Šinkela (Karl Friedrich Schinkel, 1781–1841) darinātie un lietotie arhitektūras
termini, kas neizturēja laika pārbaudi un nozares literatūrā nenostiprinājās.19
Rigasche Biographieen nebst einigen Familien-Feiern, Jubiläums-Nachrichten, etc. –
Riga: Schnakenburg, 1884. – Bd. 3: 1865–1879. – S. 122.
14
Miscellen // Rigasche Stadtblätter. – 1864. – Nr. 34. – 20. Aug. – S. 274; Denkschrift.
Gedenkstein // Rigasche Stadtblätter. – 1865. – Nr. 23. – 3. Juni. – S. 171–174;
Cr. [Cirīts M.]. Par jaunas Ģertrūdes baznīcas gruntsakmeņa likšanu Rīgā // Mājas Viesis. –
1865. – Nr. 26. – 28. jūn.
15
Anglikanische Kirche in Riga // Das Inland. – 1848. – Nr. 27. – 5. Juli. – Sp. 582–583;
Korespondenz // Das Inland. – 1850. – Nr. 28. – 10. Juli. – Sp. 440.
16
Notizblatt des Technischen Vereins in Riga. – 1862. – Nr. 4. – 21. März (2. Apr.). – S. 20.
17
M. G. [Gotfriedt M.]. Das Real-Gymnasium // Rigascher Almanach für 1868. –
Riga: Häcker, 1867. – S. VIII–X. – Abb.
18
Riga // Das Inland. – 1848. – Nr. 11. – 15. März. – Sp. 216–217.
19
Börsch-Supan E. Berliner Baukunst nach Schinkel: 1840–1870. – München: Prestel, 1977. – S. 30.
13
18
Galvenais ieguvums no preses ir precīzs faktoloģiskais materiāls.
Tomēr jārēķinās ar to, ka atsevišķos gadījumos būvdarbi atspoguļoti
epizodiski, nereti radot faktu kļūdas jaunāko laiku publikācijās. Tā,
piemēram, četras publikācijas savulaik veltītas Sv. Jura hospitāļa celtniecībai.20 Domājams, tieši šo tekstu virspusēja lasīšana bija pamats
Historiogrāfisks
pārskats
līdz šim pastāvošajam uzskatam, ka Felsko projektējis hospitāļa pārbūvi. Patiesībā viņš projektēja tikai galvenās celtnes piebūvi un saimniecības ēku pagalmā21 (2. att.), bet vēsturiskās ēkas pārbūves projektu
sagatavoja Vidzemes guberņas arhitekta palīgs Pauls Hardenaks (Paul
Hardenack, 1820–1879)22.
Sākot ar 19. gs. 60. gadiem, par izstrādātajiem lielu sabiedrisko un sakrālo ēku projektiem rakstīja Rīgas Tehniskā biedrība. Tās sēžu atreferējumos, kas publicēti Rigasche Stadtblätter pielikumā, Felsko trīs projekti
Riga // Blätter für Stadt und Land. – 1844. – Nr. 46. – 15. Nov. – S. 182–183; Riga //
Rigaische Stadtblätter. – 1845. – Nr. 17. – 26. Apr. – S. 132–134; Grundstein-Legung des
Georgen-Hospitals // Rigaische Stadtblätter. – 1845. – Nr. 25. – 21. Junius. – S. 193–195;
Grundstein-Legung des Georgen-Hospitals. Fortsetzung // Rigaische Stadtblätter. – 1845. –
Nr. 26. – 28. Junius. – S. 202–206.
21
LVVA, 6828. f., 6. apr., 255. l., 1. lp.; Grundstein-Legung des Georgen-Hospitals //
Rigaische Stadtblätter. – 1845. – Nr. 25. – 21. Junius. – S. 193–194.
22
LVVA, 1382. f., 2. apr., 1551. l., 80. lp.
20
2. Sv. Jura
hospitāļa piebūves
un saimniecības
ēkas projekts
19
Ievads
(Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas, Sv. Jāņa ģildes pārbūves un reālģimnāzijas
projekts) novērtēti atzinīgi.23
Rigasche Stadtblätter epizodiski iekļāva arī Rīgas rātes kases kolēģijas
sagatavotās atskaites par finanšu izlietojumu to ēku celtniecībai, kuras
atradās pilsētas jurisdikcijā. Tādējādi saglabājušās ziņas par funkcionāliem objektiem, kas citādi nav fiksēti. Sadaļā par jaunbūvēm, piemēram,
lasāms, ka 1867. gadā pie Biķernieku skolas uzceltas saimniecības ēkas
(stallis, ratnīca, klēts, ledus pagrabs). Kā norāda laikraksts, Biķernieku
skolu un ķestera dzīvokli uzcēla jau 1866. gadā.24
Atsevišķus pilsētai funkcionāli nepieciešamus projektus teorētiski vajadzēja izstrādāt Rīgas rātes kases kolēģijas būvmeistaram Felsko, bet preses
materiālos viņš nav minēts. Jānis Krastiņš, piemēram, ar Felsko vārdu saista
pilsētas gāzes apgaismes iestādes ēku celtniecību bijušā Jēkaba ravelīna teritorijā.25 1861. gada 12. jūlijā26 ar pamatakmens likšanas svinībām noslēdzās pirms vairākām nedēļām iesāktie zemes darbi un pamatu mūrēšana.27
Publikācija arī informē par Rīgas gāzes apgaismes iestādes ieceri un Berlīnes gāzes saimniecības (Communal-Gaswerke) tehniskajam direktoram
K. A. Kīnelam (C. A. Kühnell) pasūtīto projektu. Pēc gada Rigascher
Almanach teksta autors īsos vārdos rada priekšstatu par teritorijas plānojumu un celtniecības darbu gaitu, ēku stilistiku atstājot ārpus uzmanības
loka.28 Iespējams, Felsko līdzdarbojās gāzes apgaismes iestādes projektēšanā, tomēr dokumentāru apstiprinājumu šim faktam nav izdevies atrast.
Citā gadījumā periodikā precizēta kāda atsevišķa objekta būvvēstures
gaita. Latvijas Valsts vēstures arhīvā izdevies atrast Felsko 1866. gadā parakstītu projektu Daugavmalas gaļas tirgotavas (Landscharren) pārbūvei.
Bet 1872. gadā Rigasche Stadtblätter ziņoja par tirgotavas pārbūves un
paplašināšanas darbu atcelšanu starp Klostera un Jaunajiem vārtiem, jo
būtiski sadārdzinājušies būvmateriāli (piemēram, dzelzs).29
Project zur Gertrud-Kirche in Riga // Notizblatt des Technischen Vereins in Riga. – 1862. –
Nr. 4. – 21. März (2. Apr.). – S. 20; Projecte zum Umbau des Hauses der St. Johannis-Gilde // Notizblatt des Technischen Vereins in Riga. – 1862. – Nr. 12. – 16. Oct. –
S. 60; Vermischtes: Erbau eines Gebäudes für die Realschule // Notizblatt des Technischen
Vereins in Riga. – 1863. – Nr. 7. –18. Febr. (2. März). – S. 70.
24
Biķernieku skola ar ķestera dzīvokli izmaksāja 1950, saimnieciskās ēkas – 715 rubļu. –
Neue Bauten und Anlagen // Rigasche Stadtblätter. – 1868. – Nr. 30. – 25. Juli. –
S. 213–214.
25
Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – 98., 106., 260. lpp.
26
Šeit un turpmāk visi datumi līdz 1918. gadam doti pēc vecā stila.
27
Riga // Rigasche Stadtblätter. – 1861. – Nr. 28. –13. Juli. – S. 246.
28
Die Gas-Erleuchtungs-Anstalt zu Riga // Rigascher Almanach für 1863. – Riga: Häcker,
1862. – S. 5–8. – Abb.
29
Notizen zur Statistik Rigas pro 1872. Communalbauten // Rigasche Stadtblätter. – 1873. –
Nr. 13. – 22. März. – S. 113.
23
20
Kopš 1857. gada Vilhelma Ferdinanda Hekera (Wilhelm Ferdinand
Häcker, 1774–1842) vārdā nosauktā izdevniecība laida klajā gadagrāmatu Rigascher Almanach ar divām vai trim vara gravīrām, ko Leipcigā
pēc fotogrāfijām un laikabiedru zīmējumiem izgatavoja Augusts Vēgers
(August Weger, 1823–1892). Rigascher Almanach publicēja arī pilsētā
jaunuzcelto ēku attēlus ar nelielu ieskatu celtnes būvvēsturē. Šai darbā
Historiogrāfisks
pārskats
aktīvi iesaistījās Tērbatā studējušais Rigasche Stadtblätter ilggadējais redaktors Napoleons Asmuss (Napoleon Asmuß, 1805–1879). Gadagrāmatā publicēto aprakstu uzdevums nebija veikt ēkas arhitektonisko
analīzi, tie aprobežojās ar stilistikas pieminējumu, kam dažkārt tika
pievienots secīgs telpu uzskaitījums. Taču šie teksti ir nozīmīgi, jo tajos rodamas precīzas ziņas par projekta autoru, celtniecības darbu gaitu
un izpildītājiem, kas gadījumos, kad nav saglabājušies arhīvu materiāli
un celtne jau 19. gs. beigās pārbūvēta (piemēram, Rīgas bāreņu patversme30, Sv. Mārtiņa baznīca31), ir neatsverams ieguvums pētniekam. Lielākā rakstu daļa joprojām pieder pie pamatpublikācijām par konkrētiem
N. A.[Asmuß N.]. Das Stadt-Waisenhaus in Riga // Rigascher Almanach für 1874. – Riga:
Häcker, 1873. – S. 45–48. – Abb.
31
Die Martins-Kirche in Riga // Rigascher Almanach für 1865. – Riga: Häcker,
1864. – S. V–VII. – Abb.
30
3.Vērmanes
parka restorāns.
Ne vēlāk kā
1875
21
Ievads
objektiem, piemēram, Anglikāņu baznīcai, Rīgas Vecajai Sv. Ģertrūdes
baznīcai, Mazajai ģildei un reālģimnāzijai veltītie apcerējumi.32 Tomēr
to nevar attiecināt uz visiem gadījumiem, jo Melngalvju namā un Rīgas
Domā 19. gs. veikto renovācijas darbu apraksti ir ļoti vispārīgi un pat
kļūdaini.33 Tekstā par Rīgas Domu netradicionāli norādītas debespuses,
rakstot, ka no 1866. līdz 1868. gadam “izgatavots vecais dienvidu jeb
galvenais portāls gotiskā stilā”34.
Rigascher Almanach kļuva par pamatu izdevumam Album von Riga,
kur apkopoti četrpadsmit gados publicētie Rīgas jaunceltņu apraksti un
attēli.35 Krājuma sastādītājs un tekstu autors bija Napoleons Asmuss, kas
sākotnēji gadagrāmatās ietvertos objektu aprakstus atsevišķos gadījumos
papildinājis ar jaunu informāciju. Asmuss ļoti vispārīgi un lakoniski
raksturojis ēku stilistiku, piemēram, Anglikāņu baznīca esot celta pēc
Felsko plāna, viņa vadībā, no ķieģeļiem “tīri gotiskā stilā”.36 Reālģimnāzija, pēc autora domām, uzcelta “romāniskā būvstilā”, vieglā, vienkāršā
izpildījumā atbilstoši savam mērķim. Asmuss izsaka arī pieņēmumu, ka
reālģimnāzijas fasādes augstuma un platuma attiecības varētu būt risinātas veiksmīgāk un centrālā daļa vairāk izvirzīta no fasādes plaknes.37
Rīgas jaunceltņu popularizēšana Rigascher Almanach lappusēs turpinājās
arī 19. gs. 70. gados. 1875. gada izdevumā iekļauti divu ar Felsko vārdu
saistītu, bet jau zudušu objektu attēli – Rīgas Sv. Pētera baznīcas interjera
skats ar 40. gadu beigās ieviestajiem gotiskajiem elementiem38 un Vērmanes
parka lielās dārza mājas jeb restorāna kopskats. Gravīra izgatavota, kā vēsta
attēla paraksts, pēc J. D. Felskosen. zīmējuma.39 (3. att.) Domājams, parakstā ieviesusies neprecizitāte un tam vajadzēja norādīt: “J. D. Felsko, sen.”, –
jo tobrīd pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko dēls Karls Johans Felsko
arī jau darbojās kā arhitekts. Attēls mūsdienās ir vienīgā liecība par Felsko
saistību ar Vērmanes parka lielās dārza mājas jeb vecās minerālūdeņu iestādes
Die Anglikanische Kirche zu Riga // Rigascher Almanach für 1863. – S. 2. – Abb.;
N. A. [Asmuß N.]. Das Haus der St. Johannis-Gilde in Riga // Rigascher Almanach für 1867. –
Riga: Häcker, 1866. – S. X–XV. – Abb.; N. A. [Asmuß N.]. Die St. Gertrud-Kirche in Riga //
Rigascher Almanach für 1868. – S. III–VII. – Abb.; M. G. [Gotfriedt M.]. Das Real-Gymnasium // Rigascher Almanach für 1868. – S. VIII–X. – Abb.
33
Das Haus der schwarzen Häupter in Riga // Rigascher Almanach für 1862. – Riga:
Häcker, 1861. – S. 9–10. – Abb.; N. A. [Asmuß N.]. Die St. Marien- oder Dom-Kirche //
Rigascher Almanach für 1877. – Riga: Häcker, 1876. –S. 44–48. – Abb.
34
N. A. [Asmuß N.]. Die St. Marien- oder Dom-Kirche. – S. 48.
35
Asmuß N. Album von Riga. – Riga: Häcker, 1871. – T. 1. – 94 S.
36
Turpat. – 37.–38. lpp.
37
Turpat. – 43. lpp.
38
N. A. [Asmuß N.]. Die Kanzel in der St. Petri-Kirche zu Riga // Rigascher Almanach für
1876. – Riga: Häcker, 1875. – S. 43–46. – Abb.
39
Die Bauten im Wöhrmannschen Park // Rigascher Almanach für 1876. – S. 47–48. – Abb.
32
22
pārbūvi par restorānu ar plašu kolonādi un terasi.40 1878. gadā pirmo reizi
ģeogrāfiski paplašināts gadagrāmatā iekļauto arhitektonisko objektu loks,
publicējot materiālu par Felsko projektēto barona fon Stāla-Holšteina
(Baron von Stael-Holstein) muižas neogotisko kungu māju Pērnavas apkaimē.41 Felsko projektēto ēku apraksti Rigascher Almanach sastopami līdz pat
1880. gadam. Pēdējās publikācijās autori nav skopojušies ar slavinošiem
atzinības vārdiem, piemēram: “Sv. Trīsvienības baznīca uzcelta pēc mūsu
ģeniālā pilsētas arhitekta J. D. Felsko projekta (..) solīdi un apdomīgi.”42
Ar Baltijas preses materiālos lasāmo aptuveno informāciju kontrastē
1873. gadā Vācijas ķeizarvalsts galvaspilsētā Berlīnē izdotais Zeitschrift
für Bauwesen, kur publicēts Felsko izstrādātais Rīgas pilsētas slimnīcas
projekts. Objekta detalizēto tehnisko aprakstu papildina attēli tekstā un
rasējumi atsevišķā sējumā, kas iepazīstina lasītājus ar situācijas plānu, fasādēm un celtnes šķērsgriezumiem. Latvijā šī publikācija kļuva par pamatu
turpmākajiem vispārīgiem Felsko pieminējumiem saistībā ar Rīgas pirmās
slimnīcas celtniecības vēsturi. Taču, pateicoties Felsko projekta apskatam
profesionālā celtniecībai veltītā izdevumā, viņa vārdu vēlāk iekļāva 19. gs.
arhitektūras periodikas bibliogrāfiskajā astoņu sējumu rādītājā43.
1898. gadā iznāca inženiera un Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa tehniskā direktora Bernharda Bekera (Bernhard Becker, 1829–1913) grāmata, kurā, kārtojot objektus alfabētiskā secībā, apkopota informācija
par Rīgas un Rīgas jūrmalas sabiedrisko ēku būvvēsturi 19. gs., kā
arī sniegtas ziņas par Rīgas patrimoniālā apgabala baznīcām (Piņķu
Sv. Annas, Salas Sv. Jāņa un Piņķu Sv. Nikolaja baznīca).44 Kaut gan
Historiogrāfisks
pārskats
Tekstā detalizēti izklāstīts, kādi darbi veikti no 1871. līdz 1875. gadam. Autors uzsver, ka
restorāna ēkas dienvidu un austrumu fasāde ar neskaitāmajiem graciozajiem pilastriem,
glītajām dzegām, karnīzēm un barjerām rada iepriecinošu skatu, ko būtiski netraucē
vecā, ar jaunbūvi nedaudz disharmonējošā rietumu fasāde ar kolonādi. Laika gaitā nācies
pārliecināties, ka telpas vairs neatbilst laikmeta pieaugošajām komforta prasībām un restorāna
saimnieciskajām vajadzībām. Pārbūvējot ziemeļu fasādi, notika izmaiņas arī ēkas plānā.
Izveidojās plaša ieeja, garderobes telpa, dāmu istaba. Lielajai zālei ielika parketa grīdu. Uzceļot
otro stāvu, ieguva guļamtelpas personālam. Izbūvēja ledus un vīna pagrabus un virs tiem –
maizes ceptuvi. Svinību reizēs bija paredzēta iespēja ēkai no Elizabetes ielas piebraukt ar
ekipāžu, izlaist pasažierus zem jumta, kas savienoja divas kompleksa daļas, un izbraukt pa
otriem vārtiem. Autors norāda, ka celtnes pārbūvi noslēgs drīzumā plānotā rietumu fasādes
izdaiļošana. – Die Bauten im Wöhrmannschen Park. – S. 47–48.
41
Schloß Uhla bei Pernau // Rigascher Almanach für 1879. – Riga: Häcker, 1878. –
S. 45–48. – Abb.
42
y–y. Die St. Trinitatis-Kirche bei Riga // Rigascher Almanach für 1880. – Riga: Häcker,
1879. – S. 42–44. – Abb.
43
Bibliographie zur Architektur im 19. Jahrhundert: [Die Aufsätze in der deutschsprachigen
Architekturzeitschriften 1789–1918 / Hg. S. Waetzoldt]. – Nendeln: KTO Press, 1977. –
Bd. 1–8. Felsko vārds ar kārtas Nr. 44323 atrodams 5. sējuma 2428. lappusē. Kopumā Rīga
minēta 21 publikācijā.
44
Becker B. Aus der Bauthätigkeit Rigas und dessen Umgebung in der zweiten Hälfte des
XIX. Jahrhunderts. – Riga: Mellin & Co, 1898. – 112 S.
40
23
Ievads
Bekeru interesēja precīzi datumi, kad notikusi būvdarbu izsole, ielikts
pamatakmens, svinēti spāru svētki, kad celtne iesvētīta un nodota ekspluatācijā, atsevišķi fakti norādīti aptuveni. Bekers grāmatā iekļāvis
divdesmit Felsko projektētās ēkas, bet tikai astoņām nosaukts projekta autora vārds. Bekers publicēja sev zināmo informāciju, necenšoties
tekstus par objektiem vienādot un pilnveidot. Izdevumam pievienota
pilsētas karte, kur uzskatāmi redzamas pilsētbūvnieciskās pārmaiņas,
kas Rīgu skāra laikā no 1858. līdz 1864. gadam (ar sarkanu līniju parādīta vēsturisko nocietinājumu konfigurācija). Grāmatas pirmā nodaļa
veltīta Rīgas plāna pārveidei 19. gs. vidū, un Bekers starp citu raksta:
“Daudzējādā ziņā arī pilsētas arhitekts Felsko saistīts ar pilsētas nocietinājumu likvidācijas darbiem.”45 Bekera publikācija ir pirmais detalizētais 19. gs. celto ēku būvvēstures datu apkopojums, kas vēl joprojām
nav zaudējis aktualitāti.
Apskatītajās laikabiedru publikācijās konstatējamas kopsakarības un
attīstība materiāla izklāstā. Sākotnēji pārsvarā minēti tikai ēku būvvēstures fakti (celtnes pamatakmens svinības, spāru svētki, iesvētīšana), bet
detalizēti apraksti ar norādi uz stilu, kādā ēka celta, un plānojuma apskatu aizsākās 19. gs. 60. gados, kad cēla Mazo ģildi, reālģimnāziju un
Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu. Paša Felsko goddevīga pieminēšana parādās
tikai nākamajā desmitgadē, kad arhitekts projektēja pilsētas reālskolu un
Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcu.
20. gs. publikācijas par Johanu Danielu Felsko
Jaunu posmu Rīgas arhitektūras pētniecībā ievadīja arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa (Wilhelm Neumann, 1849–1919)
publikācijas. 1903. gadā, par paraugu ņemot Vācijas pilsētām Berlīnei
un Hamburgai veltītos izdevumus, Neimaņa redakcijā iznāca rakstu krājums Riga und seine Bauten.46 Grāmatā ēku aprakstus papildina attēli
un mērogā zīmēti plāni. No Johana Daniela Felsko projektētajām ēkām
iekļauti šādi objekti: Sv. Mārtiņa baznīca, Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca,
Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca, Anglikāņu baznīca, Mazā ģilde, Melngalvju nams, rātsnams, reālģimnāzija, reālskola, bāreņu nams,
slimnīca un Sadovņikova labdarības iestāde. Nodaļā par dzīvojamo apbūvi sniegta Felsko lakoniska biogrāfija.47 Projektēto ēku uzskaitījuma
beigās minētas arī divas Felsko celtās dzīvojamās ēkas – Jakša (Jaksch) un
Die Abtragung der Festungswerke // Becker B. Aus der Bauthätigkeit Rigas.. – S. 3.
Riga und seine Bauten. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – 458 S. – 546 Abb.
47
Neumann W., Mehlbart H. Der Wohnbau // Riga und seine Bauten. – S. 361.
45
46
24
Grīnfeltes (Grünfeldt) nami, kam publicēti arī plāni un kopskata attēli.48
Jakša nams raksturots kā efektīga Rīgas bulvāru ēka. Par Grīnfeltes namu
norādīts, ka tas celts no koka.
Krājumā Riga und seine Bauten iekļauto Felsko ēku aprakstu kvalitāte
atšķiras. To noteikušas pieaicināto autoru zināšanas par objektu būvvēsturi,
ēkas plānojuma un stilistikas raksturojums vai minētās informācijas iztrūkums. Profesionāli augstvērtīgus aprakstus sagatavojis Vilhelms Neimanis
par baznīcu arhitektūru. Nepilnīgs faktoloģiskais materiāls parādās, piemēram, reālģimnāzijas aprakstā: “1874. gadā virzienā uz Esplanādi paplašināta
ar piebūvi.”49 Tekstā par pilsētas reālskolu aprakstīts ēkas 20. gs. sākuma plānojums pēc pārbūves, bet par stilistiku jāspriež pēc attēla.50 Savukārt pilsētas
slimnīcā 19. gs. 70. gados veiktie darbi netiek saistīti ar Felsko vārdu, kaut
arī tajā laikā pēc viņa projekta slimnīcas teritorijā bija uzceltas trīspadsmit
ēkas. Neatkarīgi no pamanītajām nepilnībām izdevums joprojām ir viena
no pamatpublikācijām par Rīgas 19. gs. arhitektūru.
1908. gadā Vilhelms Neimanis izdeva “Baltijas mākslinieku leksi­
konu”51, kam pamatā bija Jūliusa Johana Dēringa (Julius Johann
Döring, 1818–1898)52 savāktais materiāls. Kaut arī Neimanis atsaucas uz periodiskajiem izdevumiem, uzmanīgi lasot un pārbaudot viņa
publicētās ziņas par Felsko, vecāko, jāsastopas ar atsevišķiem faktiem, kam Neimanis nav devis norādi uz periodisko materiālu, kaut
arī tāds pastāvēja. Savukārt daži avoti minēti ļoti aptuveni. Vistiešāk
to atspoguļo kļūdainā norāde uz publikāciju par pilsētas slimnīcu53.
Atsaucoties uz Georga Erbkama (Georg Erbkam, 1811–1876) rediģēto
Zeitschrift für Bauwesen, autors sadzīviski raksta: Erbkamsche Bauzeitung, –
un nosauc trīs gadus vēlāku (1876. gada) izdevumu. Neraugoties uz neprecizitātēm, arhitekta Vilhelma Neimaņa apkopotie fakti visu 20. gs.
bija pamats publikācijām par Johanu Danielu Felsko. Dažādi autori, savas kompetences ietvaros materiālu nedaudz pārveidojot vai paplašinot,
vēlāk to iekļāva gan Ulriha Tīmes (Ulrich Thieme, 1865–1922) un Fēliksa
Historiogrāfisks
pārskats
50
51
Turpat. – 359.–361. lpp. – 404.–407. att.
Das Stadtgymnasium // Riga und seine Bauten. – S. 221–222. – Abb. 194–195.
Die Stadt-Realschule // Riga und seine Bauten. – S. 224–225. – Abb. 200–201.
Lexikon baltischer Künstler / Hg. W. Neumann. – Riga: Jonck & Poliewsky, 1908. –
171 S. (Par Felsko: 44.–45. lpp.)
52
Jūliuss Johans Dērings studējis Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Kopš 1845. gada dzīvoja
Jelgavā un pasniedza zīmēšanu Jelgavas ģimnāzijā (1859–1898). Sk.: Bēms R. Apceres par
Latvijas mākslu simt gados. – Rīga: Zinātne, 1984. – 145. lpp.; Šmite E. Jūliusa Dēringa
glezna “Konradīna fon Hoenštaufena sodīšana ar nāvi” // Mākslas Vēsture un Teorija. –
2007. – Nr. 9. – 53.–63. lpp.
53
Waldhauer C. Stadt-Krankenhaus in Riga // Zeitschrift für Bauwesen / Red. G. Erbkam. –­
1873. – Jg. 23. – Sp. 503–512. – Bl. K im Text, Bl. 58–60 im Atlas.
48
49
25
Ievads
Bekera (Felix Becker, 1864–1928)54, gan Vilhelma Lenca (Wilhelm Lenz,
1906–1976)55 sastādītajos leksikonos vācu valodā, gan arī enciklopēdiskos izdevumos latviešu valodā56.
Felsko darbības dažādās šķautnes atklāj ne tikai vispārējie 19. gs. arhitektūrai veltītie izdevumi. Liecības par viņa profesionālo veikumu rodamas arī 1912. gadā izdotajā Vilhelma Neimaņa monogrāfijā par Rīgas
Domu, kur lasāms pārbūvētā ziemeļu portāla apraksts, kas kopā ar Neimaņa un Reinholda Gulekes (Reinhold Guleke, 1834–1927) publicēto
vēsturisko fotofiksāciju līdz šim sniedza kaut nelielu priekšstatu par Felsko
veikumu Rīgas Doma rekonstrukcijā 19. gs. vidū.57
Abi 20. gs. pasaules kari, sarežģītā Eiropas un arī Latvijas vēstures attīstības
gaita, intereses pieaugums par funkcionālisma arhitektūras sasniegumiem
un tās zaudēšana par 19. gs. neostiliem bija galvenais iemesls ieilgušajam
pieklusumam arī attiecībā uz Felsko darbību, tādēļ 30. gadu un arī vēlāka
laika publikācijās apskatnieki aprobežojušies tikai ar arhitekta vārda un nozīmīgāko objektu pieminējumu. To uzskatāmi parāda 1934. gadā Vilhelma
Purvīša (1872–1945) redakcijā izdotā “Mākslas vēsture”.58 Arhitekts Artūrs
Krūmiņš (1879–1969) uzsvēra, ka “klasikas ziedu laiks bija jau pagājis un
arhitektūra iegriezās platajā “visu vēsturisko stilu” ceļā”59. Šo tēmu turpināja
arhitekts Jūlijs Biķis (1895–1969), rakstot par jaunāko laiku arhitektūru.
Novērtējot pozitīvās kvalitātes – rūpniecības attīstību un jaunos materiālus,
kas “ienesa veselu apvērsumu ēku konstrukcijā”, – Biķis pauda neapmierinātību ar 19. gs. retrospektīvisma tendenci un vēsturisko stilu atdarinājumiem.60 “Mākslas vēstures” autori, apskatot Latvijas 19. gs. un 20. gs.
sākuma arhitektūru, koncentrējās galvenokārt uz latviskas izcelsmes arhitektiem. No neostilu sakrālās arhitektūras sasniegumiem minēti tikai daži
Allgemeines Lexikon der bildenden Künstler von der Antike bis zur Gegenwart /
Begr. von U. Thieme und F. Becker. – Leipzig: Seemann, 1915. – Bd. 11. – S. 379.
55
Deutschbaltisches biographisches Lexikon: 1710–1960 / Hg. W. Lenz. – Köln; Wien:
Böhlau, 1970. – S. 210.
56
Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga: A. Gulbis, 1930–1931. – 5. sēj. – 8429.–8430. sl.
(objektiem nav dots datējums, un šķirkļa autors nav norādīts); Latvijas PSR Mazā
enciklopēdija. – Rīga: Zinātne, 1967. – 1. sēj. – 505. lpp. (šķirkli sagatavojusi Velta Mētere);
Latvijas padomju enciklopēdija. – Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1983. – 3. sēj. –
270. lpp. (šķirkļa autors nav norādīts).
57
Alt-Livland: Mittelalterliche Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels / Hg. R. Guleke. – Leipzig: Koehler, 1896. – Lief. 5. – Taf. 40; Neumann W. Der Dom zu St. Marien
in Riga: Baugeschichte und Baubeschreibung. – Riga: Löffler, 1912. – S. 72.
58
Mākslas vēsture / Red. V. Purvītis. – Rīga: Grāmatu draugs, [1934]. – 1. sēj.: Arhitektūra
un tēlniecība. – 225., 231.– 232., 234., 254. lpp.
59
Krūmiņš A. Klasicisms // Mākslas vēsture. – 1. sēj. – 225. lpp.
60
“Šis vēsturisko formu eklekticisms aizņem visu 19. gs. otro pusi. Viena laika celtnēs
līdzās parādās visu laikmetu un zemju arhitektūras stili un viņu sajaukumi.” – Biķis J.
Jaunākie laiki // Mākslas vēsture. – 1. sēj. – 231. lpp.
piemēri: “Šim laikam pieder realizētais uzskats, ka protestantiskais dievnams
jāceļ romānikas (Hilbiga Pāvila baznīca61), bet vēl labāk gotikas (J. Felsko
vecā Ģertrūdes baznīca) formās (..).”62 Citāts arī izsmeļ Felsko daiļrades apskatu minētajā izdevumā.
Nozīmīgs devums Felsko personības izzināšanā saistīts ar arhitektūras
vēsturnieka Paula Kampes (Paul Campe, 1885–1960) vārdu. Kampe 20. gs.
30. gados sagatavoja vairākas publikācijas (par Rīgas Sv. Jāņa baznīcu,
Sv. Pētera baznīcu, Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu un Ikšķiles baznīcu), kur
atrodami arī fakti par 19. gs. veiktajiem būvdarbiem, kuros piedalījies
Felsko.63 Šīs publikācijas ir svarīgas, jo balstītas uz tādu arhīvu materiālu
studijām, kuri mūsdienās ne vienmēr oriģinālā ir pieejami. Felsko veikums garāmejot pieminēts arī Pētera Ārenda (1900–1960) 1943. gada
izdevumā par Melngalvju namu.64
Pauls Kampe publicējis arī līdz šim visizvērstāko biogrāfisko materiālu par Rīgas pilsētas arhitektu Johanu Danielu Felsko.65 Teksts bāzēts uz
periodisko izdevumu sniegtajām ziņām, ko vietām papildina atsauces uz
nepublicētiem arhīvu materiāliem un tolaik jaunākajām publikācijām.66
Senākā, nepastarpinātā informācija, ko Kampem izdevies atrast baznīcas
sēžu protokolos, attiecināma uz 1838. gadu, kad Felsko kopā ar skārdniekmeistaru A. G. Maršicu (A. G. Marschütz) sagatavoja Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa tehniskā stāvokļa novērtējumu.67 Šai informācijai pievienots
koncentrēts pārskats par Felsko pirmajiem trīsdesmit dzīves gadiem.68 Kā
liecina Kampes leksikona pirmajā sējumā publicētie gadskaitļi un fakti,
Felsko turpmākie trīsdesmit pieci gadi līdz valsts dienesta atstāšanai bija
ražīga darba piepildīti. Leksikona otrajā daļā, t. s. papildinājumos, Kampe kā skrupulozs pētnieks starp nozīmīgiem jaunatklātiem faktiem un
Historiogrāfisks
pārskats
54
26
Gustava Hilbiga (Gustav Hilbig, 1822–1887) projektētā Rīgas Sv. Pāvila baznīca (1885–
1887) celta nevis romānikas, bet neogotikas stilā.
62
Rutmanis J. Latviešu architektūra 19. un 20. g. s. // Mākslas vēsture. – 1. sēj. – 254. lpp.
63
Campe P. Die St. Gertrud-Kirche zu Riga // Baltischer Kalender, 1933. – Riga: Bruhns,
[1932]. – Jg. 48. – S. 54; Kampe P. Rīgas Sv. Jāņa baznīcas būvvēsture // Senatne un
Māksla. – 1936. – Nr. 4. – 175.–186. lpp.; Kampe P. Rīgas Sv. Pētera baznīcas būvvēsture //
Senatne un Māksla. – 1939. – Nr. 3. – 70.–103. lpp.; Kampe P. Salaspils un Ikšķiles senie celtniecības pieminekļi: Rokas grāmata ekskursiju vadītājiem: Rīgas apkārtne. – Rīga:
Vēstures skolotāju biedrība, 1934. – 1. d. – 53.–55. lpp.
64
Ārends P. Melngalvju nams Rīgā. – Rīga: Tepfers, 1943. – 17.–18. lpp.
65
Campe P. Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 bis 1850. – Stockholm: Humanistiska fonden, 1951. – Bd. 1. –
S. 419–421; 1957. – Bd. 2. – S. 331–333.
66
Izdevuma autoru vietām pievīlušas tehniskās iespējas (rakstāmmašīna), jo dažkārt piezīme
daselbst (turpat) norāda kļūdainu avotu.
67
Campe P. Lexikon.. – Bd. 1. – S. 418.
68
Turpat. Kampe par informācijas avotu norāda: Angaben v. M. v. Kilian-Philipp. – 1949.
61
27
Ievads
datiem69 par Felsko publicējis katru laikrakstu slejās atrasto biogrāfisko
detaļu70, kas nenoliedzami atdzīvina priekšstatu par arhitekta personību
un apkārtējo vidi. Kampes apkopotais materiāls vācu valodā iznāca 20. gs.
50. gados Stokholmā, un ilgu laiku abos leksikona sējumos atrodamā uz
konkrētiem avotiem balstītā informācija par Felsko kalpoja kā pamat­
avots un nereti tika tiražēta citu autoru publikācijās, (piemēram, ziņas par
Felsko projektēto Lielo kapu uzrauga māju71). Turpmākais pētnieciskais
darbs arhīvos ļāvis būtiski papildināt un precizēt Paula Kampes tekstu.
Kaut arī atsevišķu autoru publikācijās faktoloģiskais materiāls parādījās, tomēr nevērīga un dažbrīd pat nievājoša attieksme pret 19. gs.
arhitektūru Latvijas sabiedrībā un profesionālajās aprindās saglabājās vēl
vairākus gadu desmitus.
Situācija sāka mainīties 20. gs. 60.–70. gadu mijā. Pārmaiņas ievadīja
arhitekta Jāņa Krastiņa izstrādātā 19. gs. Rīgas arhitektūrai veltītā disertācija.72 Tajā laikā Eiropā 19. gs. arhitektūras vēstures terminoloģija vēl
atradās meklējumu stadijā.73 Disertācija kļuva par pamatu autora turpmāko gadu publikācijām, piemēram, sadarbībā ar arhitektu Juriju Vasiļjevu (1928–1993) sagatavotajai nodaļai grāmatā “Rīga. 1860–1917”74.
Galveno uzmanību autori veltījuši pilsētas plāna izmaiņām 19. gs.75,
kā arī pievērsušies dzīvojamo ēku plānojuma raksturīgākajiem piemēriem76, minimāli skarot stilistikas jautājumus. Krastiņa un Vasiļjeva pārskatā iekļautas arī trīs Felsko celtnes: Mazā ģilde, pilsētas reālskola, Vecā
Sv. Ģertrūdes baznīca.77
20. gs. 80. gados neostilu arhitektūrai pievērsās arī citi pētnieki. Iznāca
Jāņa Siliņa (1896–1991) un Skaidrītes Cielavas (1920–2005) publikācijas
Campe P. Lexikon.. – Bd. 2. – S. 331–333. Sniegtas ziņas, piemēram, par reālģimnāzijas
pamatakmens likšanu 1865. gada 25. martā un Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcas celtniecību
1864.–1867. gadā.
70
Tā, piemēram, uzzināms, ka 1847. gadā divu mēnešu vecumā miris arhitekta dēls
Vilhelms Georgs Daniels Felsko. – Turpat. – 332. lpp.
71
Dāvidsone I. Rīgas dārzi un parki. – Rīga: Liesma, 1988. – 141. lpp.; Puķīte Š. Lielo kapu
saglabāšanas problēmas padomju okupācijas gados un mūsdienās // Latvijas materiālās
kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas: Rakstu krājums / Sast. A. Gavriļins. –
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. – 134.–135. lpp.
72
Крастиньш Я. Развитие архитектуры Риги второй половины XIX – началча XX
веков. – Рига, 1973. – T. 1. – 233 с.; т. 2. – 107 илл.
73
Historismus und bildende Kunst: Vorträge und Diskussion im Oktober 1963 in München
und Schloß Anif. – München: Prestel, 1965. – 124 S. (= Studien zur Kunst des 19. Jahrhundert. – Nr. 1.)
74
Krastiņš J., Vasiļjevs J. Rīgas izbūve un arhitektūra 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā //
Rīga: 1860–1917. – Rīga: Zinātne, 1978. – 413.–450. lpp.
75
Turpat. – 416.–420. lpp.
76
Turpat. – 422.–424. lpp.
77
Turpat. – 424.–427. lpp.
69
28
par Latvijas arhitektūru 19. gs. otrajā pusē. Jānis Siliņš emigrācijā rakstīja
par “vēsturisko stilu imitācijas laikmetu” un vispārējā laikmeta pārskatā iezīmēja iesīkstējušo 20. gs. 30.–60. gadu Latvijas un Krievijas arhitektūras
vēsturnieku redzējumu, kas atspoguļojās uzskatā, ka “produktīva vēsturisko
stilu secība izbeidzas ap 1850. gadu”, bet “1860.–1880. gados notiek eklektiska vēsturisko stilu atdarināšana un arhitektūras tradīciju pagrimšana”.78
Siliņa noliedzošās pozīcijas pamatā ir pieņēmums, ka “visā 19. gs. otrā
pusē joprojām spēkā uzskats, ka arhitektūrā svarīgākais ir rotājuma formas, būvķermeņa dekorācija. Tolaik arhitekti likās būt aizmirsuši, ka
arhitektūras galvenā problēma ir telpas veidošana.”79 Tomēr vairs netiek
pilnīgi noraidīta 19. gs. tehnisko jaunievedumu nozīme, uzsverot, ka
jaunie materiāli un konstrukcijas sākotnēji parādījās tādās novatoriskās
gadsimta būvēs kā, piemēram, dzelzceļa stacijas, pasaules izstāžu lielie paviljoni, rūpnīcas un citas.80 Nodaļā “Celtniecība Rīgā un provincē” Siliņš
sniedz koncentrētu Rīgas būvniecības ainas raksturojumu, sākot ar vēsturisko nocietinājumu likvidāciju.81 Autors uzskaita sabiedriskās un sakrālās celtnes, atsevišķos gadījumos minot arī to aptuvenus datējumus82, bet
neiedziļinās ēku stilistikā. Izvērstāks skaidrojums, orientējoties uz funkcionālo plānojumu, dots par daudzstāvu īres namiem bulvāru lokā un
priekšpilsētās. Stilistikas novērtējums ir lakonisks, akcentēta Berlīnes un
Sanktpēterburgas paraugu ietekme. 19. gs. otrās puses arhitektūras pārskatā
Siliņš orientējas uz arhitektu biogrāfijām un nacionālo piederību, norādot, ka sākotnēji liela nozīme bija “baltvācu eklektiskajiem arhitektiem,
[kas] darbojušies vai dzimuši Pēterburgā”83.
Rīgas pilsētas arhitekta Felsko darbībai Jānis Siliņš pievērsies īsi, nosaucot sešas viņa celtnes un pievienojot šādus apzīmētājus: “jaungotiskā
stilā” (Mazā ģilde), “eklektiskās gotiskās formās” (Anglikāņu baznīca), “romanizējoša fasāde” (Sv. Mārtiņa baznīca), “gotiskās formās” (Rīgas Vecā
Sv. Ģertrūdes baznīca), “Rīgas pilsētas ģimnāzija (..) un pilsētas reālskola
ar renesanses fasādēm”.84 Apskats noslēdzas ar vārdiem: “Lai gan Felsko ir
savi nopelni Rīgas arhitektūras izveidošanā, tomēr ne viņam, ne viņa jaunākajiem līdzgaitniekiem ap gadsimta vidu nebija lemts veikt kapitālākos
uzdevumus Rīgas celtniecībā.”85
80
81
82
83
84
85
78
79
Historiogrāfisks
pārskats
Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma: Daugava, 1980. – 2. sēj. – 197. lpp.
Turpat.
Turpat. – 198., 201.–202. lpp.
Turpat – 199. lpp.
Bieži vien tas ir viens un kļūdains gadskaitlis, kaut arī 19. gs. ēkas cēla vismaz divas būvsezonas.
Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – 2. sēj. – 202. lpp.
Turpat. – 203. lpp.
Turpat. – 203.–204. lpp.
29
Ievads
1986. gadā izdevumā “Latviešu tēlotāja māksla. 1860–1940” iekļauts Skaidrītes Cielavas sagatavotais pārskats par Rīgas arhitektūru, kam par pamatu, pēc
autores atzinuma, ņemta Jāņa Krastiņa un Jurija Vasiļjeva publikācija.86 Tekstā
paustās atziņas un vērtējumi nereti sakrīt ar Jāņa Siliņa publicēto informāciju
(tiesa, avots nav norādīts). Tomēr apiet 19. gs. otrās puses arhitektūras sasniegumus vairs nebija iespējams: “J. Felsko darbībā izpaudās viņa plašā erudīcija
un vērienīgā orientācija sava laika pilsētbūvniecības labākajās metodēs un paņēmienos. (..) J. Felsko projektētajiem objektiem raksturīgs racionāls plānojums
un harmoniski izturētas proporcijas.”87 Cielava ieskicējusi arī Felsko biogrāfiju.
Izsakot pieņēmumus un paspilgtinot faktus, autore veikusi tendenciozus uzlabojumus. Tā, piemēram, apgalvots, ka Felsko studijas beidzis ar zelta medaļu.
Emma Sallinga (Emma Salling), kas sarakstījusi monogrāfiju par Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas zelta medaļu ieguvējiem, norāda, ka Felsko pat nav
piedalījies konkursā par zelta medaļu.88 Arī par pilsētas arhitektu viņš kļuva
1844. gada 1. aprīlī, nevis 1843. gadā, kā raksta Cielava.
Jaunu posmu Felsko radošās darbības izpētē iezīmē 20. gs. pēdējais ceturksnis, kad pētījumus par 19. gs. otrās puses arhitektūru publicējis Jānis
Krastiņš. Viņa zinātniskā darba rezultāti parādās monogrāfijās un rakstos,
kur 19. gs. arhitektūras kontekstā aplūkots arī Felsko ieguldījums.89 Būtiskākais izdevums, kas ievadīja 19. gs. arhitektūras pētniecību Latvijā un
nav zaudējis nozīmi līdz pat šai dienai, ir monogrāfija “Eklektisms Rīgas
arhitektūrā”90, kura piedāvā panorāmiski plašu skatu uz 19. gs. Rīgas arhitektūru. Līdzšinējā nolieguma vietā tajā sniegts padziļināts 19. gs. Rīgas
arhitektūras vēstures apskats. Grāmatas pamatteksts sadalīts astoņās nodaļās, pakāpeniski ievadot laikmeta pilsētplānošanas, būvniecības noteikumu un arhitektoniskās stilistikas problemātikā, kā arī krievu arhitektūras
vēsturē tobrīd aktuālajā terminoloģijā91. Autors detalizēti analizējis Rīgas
Cielava S. Arhitektūra. 19. gs. 60. gadi – 19. gs. beigas // Latviešu tēlotāja māksla:
1860–1940. – Rīga: Zinātne, 1986. – 20.–29. lpp.
87
Turpat. – 21., 25. lpp.
88
Emmas Sallingas vēstule autorei 1998. gada 24. aprīlī. Sk. arī: Salling E. Kunstakademiets guldmedalje-konkurrencer 1755–1857. – København: Kunstakademiets bibliotek,
1975. – 127 s.
89
Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – 35.–42. lpp.; Krastiņš J. Johans Daniels Felsko //
Zvaigzne – 1989. – Nr. 17. – 13. lpp., 4. vāks; Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga:
Latvijas enciklopēdija, 1996. – 1. sēj. – 153. lpp. (šķirkli sagatavojis Jānis Krastiņš, Felsko
dzīves datus sniedzot pēc jaunā stila: 1813.30.X–1902.7.X).
90
Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 1988. – 278 lpp.
91
Krievu literatūrā ilgstoši tika izmantots eklektisma jēdziens. Pēdējos gados situācija ir
mainījusies. Sk.: Баторевич Н. И., Кожицева Т. Д. Архитектурнный словарь. –
Санкт-Петербург: Стройиздат, 2001. – C. 347–348; Савельев Ю. Р. Искусство
историзма и государственый заказ: Вторая половина XIX – начало XX века. –
Москва: Совпадение, 2008. – 400 с.; Орнамент стиля историзм: 1830–1890-е гг. /
Сост. и автор предисл. В. И. Ивановская. – Москва: Шевчук, 2008. – 207 с.
86
30
plāna projektu, atklājot to vēsturiskā perspektīvā un vienlaikus norādot
uz paralēlēm Eiropas pilsētbūvniecības praksē, kuras ļāva Johana Daniela
Felsko un inženiera Oto Dīces (Otto Dietze, 1832–1890) priekšlikumu
skatīt kā novatorisku laikmeta parādību. Rīgas pilsētas 19. gs. plānu apskats galvenokārt balstīts uz Sanktpēterburgas un Maskavas arhīvu materiālu studijām un vēl joprojām ir pamatpublikācija par šo tēmu. Krastiņš
piedāvā arī izvērstu 19. gs. arhitektonisko ainu, sākotnēji tematiski secīgi aplūkodams sabiedriskās ēkas (Lielā un Mazā ģilde, Birža, Vidzemes
bruņniecības nams, teātri, mācību iestādes, muzeji, kulta celtnes u. c.),
bet nākamajā nodaļā pievērsdamies dzīvojamām ēkām, mēģinot sintezēt
tematiski tipoloģisko (īres nami, savrupmājas, koka ēkas) apskatu ar atsevišķu arhitektu darbības ieskicējumu. Skaitliski apjomīgais materiāls
noteicis objektu būvvēstures koncentrētu izklāstu un norādi par stilistiku, vienlaikus mēģinot konkrēto arhitektūras pieminekli iekļaut kultūrvēstures kopainā. Plašāki teksti veltīti Felsko projektētajai Rīgas Vecajai
Sv. Ģertrūdes baznīcai, Mazajai ģildei un reālģimnāzijai, bet pilsētas reāl­
skola, Amatu biedrības amatniecības skola un dzīvojamās ēkas minētas
kopējā uzskaitījumā.92 Informatīvi svarīga ir grāmatas nodaļa “Eklektisma
stila celtnes Rīgā”, kur apkopotas ziņas (adrese, funkcija, projekta saskaņošanas gads, autors) par lielāko daļu no minētā perioda celtnēm, kā arī
iespējams iegūt pamatinformāciju par Felsko projektētiem, bet pamattekstā detalizēti neaplūkotiem objektiem.93
1996. gadā iznāca Daiņa Bruģa monogrāfija “Historisma pilis Latvijā”, kurā, runājot par 19. gs. arhitektūras parādībām, piedāvāta līdz tam
Latvijā izmantotajai alternatīva terminoloģija, kas bāzēta uz Eiropas arhitektūras un mākslas vēsturnieku tolaik jaunākajām publikācijām par
vēsturisko stilu ietekmēto arhitektūru.94 Grāmatas pamatteksts sadalīts
trīs lielās nodaļās, kuru apakšnodaļas secīgi atklāj Latvijas piļu un kungu
māju daudzveidīgās arhitektoniskās stilistikas nianses saistībā ar Eiropā
dominējošām parādībām. Grāmatā pieminēts arī Johans Daniels Felsko,
raksturojot viņa savrupmāju Rīgā, Elizabetes ielā 49 kā vienu no agrākajiem t. s. romiešu villas paraugiem Latvijas arhitektūrā.95 Bruģis izvirza
arī pieņēmumu par Felsko kā Alūksnes pils projektētāju, norādot uz Jāņa
Zilgalvja saskatīto līdzību ar Ūlu muižas pili netālu no Pērnavas.96 Salīdzinādams Alūksnes pili ar Rīgas Mazo ģildi, Bruģis apgalvo, ka “gan
94
95
96
92
93
Historiogrāfisks
pārskats
Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – 90., 92., 113., 130., 132. 166.–167. lpp.
Turpat. – 249., 256., 258., 260., 262., 264. lpp.
Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – Rīga: Sorosa fonds – Latvija; AGB, 1996. – 287 lpp.
Turpat. – 96.–97. lpp.
Zilgalvis J. Latvijas lauku centri 19. gadsimtā // Literatūra un Māksla. – 1984. –
Nr. 51. – 21. dec. – 16. lpp.; Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – 36. lpp.
31
Ievads
celtnes specifiskais rustojums, gan lielie smailarkas logi, gan vairāki tīri
ornamentāli motīvi šeit uzrāda nepārprotamas sakritības”97. Atsaucoties
uz arhīvā atrasto Alūksnes muižas ēku sarakstu, autors precizē līdz tam
pieņemto Alūksnes pils celtniecības laiku (1861–1863), norādot, ka jaunās pils būvniecības darbi sākti ne vēlāk kā 1859. gadā.98 Tomēr vēl joprojām pastāv faktoloģiskas, dokumentāri neapstiprinātas neskaidrības, tāpēc
Bruģa un Zilgalvja izteikumi vērtējami kā Paula Kampes fiksētās Alūksnes
neogotiskās pils būvvēstures99 hipotētiskā loka paplašinājums. Alūksnes
pils galvenās fasādes kompozīcijai par paraugu, iespējams, kalpojusi Prūsijas kroņprinča (vēlāk Vācijas ķeizara) Vilhelma I (Wilhelm I., 1798–1888)
un viņa sievas Saksijas–Veimāras–Eizenahas princeses Augustas (Augusta
von Sachsen-Weimar-Eisenach, 1811–1890) vasaras rezidence Bābelsbergā. Bābelsbergas neogotiskā pils bija iecienīts paraugs, ko ierosmei savam
diplomprojektam Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā 19. gs. 60. gadu
sākumā izvēlējās arī Pauls Makss Berči (Paul Max Bertschy, 1840–1911),
tāpēc būtu pāragri Alūksnes pils projektu nešaubīgi saistīt ar Felsko profesionālo darbību. Arī Kokmuižas (Kocēnu) pils projekta100 pierakstīšana
Johanam Danielam Felsko (nevis viņa dēlam Karlam Felsko) ir diskutabla.
Felsko, vecākā, veikums pieminēts arī 1998. gadā izdotajā grāmatā
“Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām”.101 Faktoloģiski piesātinātajā izdevumā lielos vilcienos uzskaitīti Felsko projektētie objekti (rātsnams, astoņas baznīcas102, viena skola, Mazā ģilde), vairāk pakavējoties pie
Rīgas pilsētas plāna.103
Pēdējā gadu desmitā pilsētas arhitekta Felsko ieguldījumu Latvijas 19. gs.
arhitektūrā aktualizējuši Jānis Krastiņš, Jānis Zilgalvis, Irēna Bākule un
Arnis Siksna. Jānis Zilgalvis 2000. gadā publicēja pirmo pārskata variantu par
Felsko projektētajām baznīcām, atklājot nepieciešamību detalizēti pētīt Rīgas
pilsētas arhitekta mazpazīstamo profesionālo darbību.104 Autors izteica pieņēmumu, ka Salas Sv. Jāņa baznīcu arī, iespējams, cēlis Johans Daniels Felsko,
bet piemirsa, ka jau Pauls Kampe minējis šo baznīcu, tikai ar Salas vācisko
nosaukumu – Holmhof 105. Arhitekte Irēna Bākule 2001. gada monogrāfijā
par Latvijas rātsnamiem analizējusi Felsko līdzdalību Rīgas rātsnama remontdarbos 19. gs. 40. gadu sākumā un vēlāk izstrādāto pārbūves projektu.106
Kopumā autore negatīvi vērtējusi Felsko izstrādāto Rīgas rātsnama projektu:
“Gan uzbūvētais trešais stāvs, gan torņa proporciju zudums, gan arī biržas
zāles pārbūve un pārējo iekštelpu vienkāršojums degradēja sākotnējo, 18. gs.
vidū celto ēku. (..) Pēc pārbūves rātsnams bija zaudējis apjoma eleganci un sākotnējo plānojuma struktūru.”107 2001. gadā izdotajā grāmatā par pilsētbūvniecību Krievijā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, atsaucoties uz Krastiņa
publikāciju, iekļauta Felsko un Dīces Rīgas plāna shēma kā vienoti realizētas
pilsētas rekonstrukcijas piemērs.108 2002. gadā laists klajā Jāņa Krastiņa Rīgas
19. gs. arhitektūrai un arhitektu biogrāfijām veltīts enciklopēdiska rakstura
izdevums “Rīgas arhitektūras meistari. 1850–1940”109 un – sadarbībā ar Ivaru
Strautmani – “Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis”, kas sniedz jau publikācijās
aprobētu faktoloģisko materiālu110. 2005. gadā iznāca Jāņa Zilgalvja monogrāfija “Neogotika Latvijas arhitektūrā”, kur apkopoti ilggadējie pētījumi par
Latvijas neogotikas daudzveidību.111 Autors izvēlējies tradicionālu neogotikas iepazīšanas veidu, sākot ar agrām izpausmēm pils parku arhitektūrā un
starptautiski iecienītā Tjūdoru pils tēla izmantojumu, kam seko sazarotais,
daudzveidīgais, uz personālijām balstītais reģionālās arhitektūras materiāla izklāsts; noslēgumā minēti atsevišķi 20. gs. neogotikas piemēri. Jānis Zilgalvis
pārstāv pozīciju, ka neogotikas ēku plānojums un dekoratīvās formas ir tik
internacionālas, ka konkrētus paraugus un analoģijas saistībā ar Latvijas materiālu nosaukt ir tikpat kā neiespējami. Grāmatā iekļauta arī nodaļa par Johana
Daniela Felsko devumu baznīcu arhitektūrā112, kam pamatā – ar minimālām
faktoloģiskām korekcijām – ir autora 2000. gada raksts.
No 2005. līdz 2007. gadam klajā nāca kultūrvēstures entuziasta Vitolda
Mašnovska četru sējumu darbs “Latvijas luterāņu baznīcas”.113 Faktu, vēsturisko fotogrāfiju, dievnamu plānu un aktuālās fotofiksācijas apkopojums ir
nozīmīgs sākotnējās izziņas materiāls, tomēr autora redzeslokam atsevišķos
107
108
105
Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – 36. lpp.
98
Turpat. – 36., 238. lpp.
99
Campe P. Lexikon.. – Bd. 2. – S. 471.
100
Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – 131. lpp.
101
Krastiņš J., Strautmanis I., Dripe J. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. –
Rīga: Baltika, 1998. – 312 lpp.
102
Piņķu Sv. Annas baznīca ir piemirsta. Nav skaidrības, vai ar Sv. Katrīnas baznīcu
(1866–1875) domāta Felsko projektētā baznīca Viļķenē.
103
Krastiņš J., Strautmanis I., Dripe J. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. –
40., 69., 88.–90., 99.–100., 105.–107., 111. lpp.
104
Zilgalvis J. Johans Daniels Felsko: baznīcu arhitektūra // Materiāli par Latvijas kultūrvidi:
fakti un uztvere / Sast. A. Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 2000. – 66.–89. lpp.
97
32
106
109
112
113
110
111
Historiogrāfisks
pārskats
Campe P. Lexikon.. – Bd. 1. – S. 421.
Bākule I. Rātsnami Latvijas pilsētās. – Rīga: Zinātne, 2001. – 67.–79. lpp. – VII att.
Turpat. – 72.–73. lpp.
Градостроительство России середины XIX – начала XX века / Сост.
Е. И. Кириченко. – Москва: Прогрес-Традиция, 2001. – C. 71.
Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari: 1850–1940 = The Masters of Architecture of Riga. –
Rīga: Jumava, 2002. – 359 lpp. (Par Felsko: 32.–37., 256. lpp.)
Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. – Rīga: Puse [2002]. – 374 lpp.
Zilgalvis J. Neogotika Latvijas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 2005. – 359 lpp.
Turpat. – 218.–239. lpp.
Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas = The Lutheran Churches of Latvia. – Rīga:
Due, 2005. – 1. sēj. (A–G). – 470 lpp.; 2006. – 2. sēj. (I–L). – 486 lpp.; 2007. – 3. sēj.
(M–Sal). – 470 lpp.; 2007. – 4. sēj. (Sar–Z). – 471 lpp.
33
Ievads
gadījumos garām paslīdējušas jaunākās, uz detalizētiem arhīvu pētījumiem
balstītās publikācijas, kas būtiski papildina konkrētu celtņu būvvēstures ainu
19. gadsimtā. Tas attiecināms, piemēram, uz Felsko Piņķu Sv. Nikolaja (tag.
Sv. Jāņa) baznīcu un Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcu.
2007. gadā tika izdots Andreja Holcmaņa grāmatas “Vecrīga – pilsētbūvniecības ansamblis”114 atkārtots un papildināts variants “Vecrīga –
pilsētbūvniecības piemineklis”, kur, atsaucoties uz pamatpublikācijām,
minēts Felsko sagatavotais Rīgas pilsētas plāna projekts un atsevišķas hrestomātiski zināmas celtnes115. Autors atkārto kļūdaino apgalvojumu, ka
Anglikāņu baznīca celta uz bijušā Paula bastiona atliekām.116
2007. gadā iznāca autoru kolektīva sagatavota grāmata “Rīgas dievnami.
Arhitektūra un māksla”.117 Par luterāņu dievnamu arhitektūru galvenokārt
rakstījis Jānis Zilgalvis, kopumā atzinīgi izsakoties par Felsko veikumu sakrālās
arhitektūras jomā. Atsevišķiem objektiem veltītie apraksti vērtējami kā esejiski
vēstījumi, kas balstās uz iepriekšējo gadu publikācijām. Uz šī materiāla bāzes
veidots arī izdevums “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā”.118
2009. gadā publicētajā izdevumā “Rīga ārpus nocietinājumiem” iekļauts apskats par Felsko darbību pilsētbūvniecības jomā.119 Autori
hipotētiski uzsver Felsko teorētiskās studijas, iepazīstoties ar Eiropas
klasicisma pilsētbūvniecības tradīcijām (Romas un Parīzes piemēri)
Kopenhāgenā, un pieļauj domu, ka viņam bija zināmi teorētiķu Frančesko Algaroti (Francesco Algarotti, 1712–1764), Antuāna Krizostoma
Katrmēra de Kensī (Antoine Chrysostôme Quatremère de Qiuncy, 1755–
1849) un Hamfrija Reptona (Humphry Repton, 1752–1818) darbi, kas,
iespējams, atstājuši paliekošu iespaidu uz Rīgas plāna projekta izstrādi 19. gs. vidū.120 Irēna Bākule un Arnis Siksna piedāvā jaunu Rīgas
Holcmanis A. Vecrīga – pilsētbūvniecības ansamblis. – Rīga: Zinātne, 1992. – 252 lpp.
Holcmanis A. Vecrīga – pilsētbūvniecības piemineklis. – Rīga: Zinātne, 2007. – 27., 65.,
67., 73., 78., 88., 168., 169., 171., 175., 182., 192. lpp.
116
Turpat. – 67. lpp.
117
Banga V., Čoldere D., Levina M. (darba grupas vad.), Spārītis O., Tipāne A., Zilgalvis J.
Rīgas dievnami: Arhitektūra un māksla. – Rīga: Zinātne; Mantojums, 2007. – 747 lpp.
Grāmatas sākotnējais manuskripts bija sagatavots jau 2001. gadā.
118
Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā / Sast. M. Levina. – Rīga: Neputns,
2010. – 471 lpp.
119
Bākule I., Siksna A. Rīga ārpus nocietinājumiem: Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve no
17. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam = Riga beyond the Walls: The city’s planned
growth and transformation from 17th century to the First World War. – Rīga: Neputns,
2009. – 134.–166. lpp.
120
Itāliešu izcelsmes arhitektūras teorētiķis Frančesko Algaroti balstījās uz Andreas Palladio
(Andrea Palladio, 1508–1580) teorētiskajiem uzskatiem. Franču arhitektūras vēsturnieks
un teorētiķis Antuāns Krizostoms Katrmērs de Kensī “atzina kopējas pilsētbūvnieciskas
ieceres pārākumu par atsevišķu arhitektūras ansambļu risinājumiem”. Savukārt angļu
ainavu arhitekts Hamfrijs Reptons popularizēja “pilsētu saistību ar plašām zaļumu
teritorijām”. – Turpat. – 137., 140. lpp.
114
115
34
pilsētbūvnieciskās vides interpretāciju, akcentējot plašu bulvāri ar apļveida centrālo laukumu kā pilsētas attīstības priekšnoteikumu. Nodaļā par
Rīgas plānojumu 19. gs. vidū nav izmantota jaunākā nozares literatūra.
Autori orientējas uz Parīzes un Romas pilsētbūvniecības piemēriem, no
uzmanības loka pilnībā izslēdzot Vācijas, Austrijas un Polijas 19. gs. pirmās puses bagātīgo un daudzveidīgo pilsētbūvniecības pieredzi.
Strādājot pie pētījuma tēmas par Rīgas pilsētas arhitektu Johanu
Danielu Felsko, izmantoti arī netieši literārie materiāli – dažāda laika
publikācijas par arhitektūras teoriju, Eiropas arhitektūras un pilsētbūvniecības universālās vēstures, monogrāfijas par neostiliem, ārvalstu arhitektiem veltītas disertācijas, kā arī vadošo pētnieku izstrādāti konkrētu
pilsētu arhitektūras ceļveži. Šī materiālu grupa bija nepieciešama, lai
noskaidrotu 19. gs. arhitektūras teorētiskās nostādnes un interpretācijas
jautājumus, precizētu atsevišķu ēku projektu sagatavošanas un celšanas
datējumus, kā arī izvērtētu Felsko profesionālo darbību, norādot uz analoģijām Eiropas arhitektūrā.
Vispārējās historismam un tā laikmetam veltītās literatūras vidū vispirms
jānosauc historisma pētniecības autoritāšu Renātes Vāgneres-Rīgeres,
Dītera Dolgnera (Dieter Dolgner), Georga Germana, Gintera Kokelinka
(Günther Kokkelink) un Evas Beršas-Supanas (Eva Börsch-Supan) darbi,
kas ievada plašajā, niansēti daudzveidīgajā un komplicētajā 19. gs. arhitektūras vēsturē, atklājot vēsturiskos prototipus, kuri kalpoja par paraugu
un iedvesmas avotu 19. gs. arhitektiem. Jāatzīmē arī kaimiņvalstu Lietuvas
un Igaunijas pētnieku Nijoles Lukšonītes-Tolvaišienes (Nijolė LukšionytėTolvaišienė), Karinas Hallasas-Murulas (Karin Hallas-Murula) un Antsa
Heina (Ants Hein) veikums, kas ļāva iepazīt laikmeta arhitektonisko
fonu Baltijā. Jaunāko atsevišķiem 19. gs. arhitektiem veltīto monogrāfiju
klāstā kā nozīmīgas minamas publicētās Kārenas Dāvidas-Siroko (Karen
David-Sirocko) un Annes Kelblinas (Anne Koelblin) disertācijas, kas no jauna
palīdzēja izvērtēt Felsko nozīmi un ietekmju avotus Eiropas 19. gs. arhitektūras kontekstā.
Arhīvu un
muzeju fondu
materiāli
ARHĪVU UN MUZEJU FONDU MATERIĀLI
Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko personiskais arhīvs ar
skicēm, piezīmēm, projektiem, vēstulēm un atmiņām nav saglabājies.
Visticamāk arhīvu mantoja viņa dēls arhitekts Karls Felsko. Vēsturiskās
kolīzijas šai materiālu kopai nav bijušas labvēlīgas. Tāpēc Felsko, vecākā,
biogrāfijas un radošās darbības dokumentārās liecības bija jāmeklē dažādu
iestāžu arhīvu un rakstīto materiālu krātuvēs.
35
Ievads
1873. gadā gleznotājs un mākslas vēstures materiālu krājējs Jūliuss Johans Dērings pirmoreiz apkopoja informāciju par Johana Daniela Felsko
veikumu. Savāktās ziņas Dērings pierakstījis hronoloģiskā secībā, par katru
iekļauto faktu sniedzot avotu norādes – galvenokārt uz periodiskajiem izdevumiem.121 Šis materiāls kalpoja par pamatu Dēringa manuskriptam “Austrumbaltijas mākslinieku leksikons” (Ostbaltisches Künstler-Lexikon122),
kur 1. sējumā četrās rokraksta lappusēs sniegts lakonisks pārskats par
Felsko lielākajiem realizētajiem projektiem, pamatinformāciju papildinot ar mazāk nozīmīgām (bet ne mazsvarīgām) un tikai aculieciniekam
zināmām detaļām. Tā, piemēram, uzzināms, ka Felsko projektētajai Salas Sv. Jāņa baznīcai altārgleznu izgatavojis “J. Dērings no Jelgavas un
1872. gada 11. maijā to uzstādījis baznīcā”123. Dēringa savāktais un 19. gs.
90. gados papildinātais materiāls palika nepublicēts un pašreiz glabājas
Latvijas Valsts vēstures arhīvā.
Vairāku gadu laikā izdevies sameklēt un apzināt vairāk nekā simt Felsko
oriģinālprojektu.124 LVVA atrodas ievērojama materiālu kopa. Rīgas maģistrāta galvenās kancelejas fondā (749. fonds) sameklējami gadu desmitu
gaitā aizpildītie cariskās Krievijas ierēdniecības formulāri, kas sniedz izsmeļošu informāciju ne tikai par arhitekta ierēdņa gaitām, bet arī par izglītību,
ģimeni un sociālo statusu. Rīgas pilsētas kases kolēģijas fondā (1390. fonds)
atrodamas gan par pilsētas līdzekļiem celto ēku tāmes, kas sastādītas ar lielu rūpību (līdz pat ceturtdaļkapeikai), gan arī projekti. Nozīmīgs, līdz šim
neapzināts un neizmantots Rīgas pilsētas kases kolēģijas fonda materiāls ir
projekti un tāmes baznīcām ārpus Rīgas – pilsētas lauku īpašumos (Piņķos, Salā, Ikšķilē, Viļķenē u. c.). Skaitliski apjomīgs ir Vidzemes guberņas
valdes Būvniecības nodaļas fonds (10. fonds), kurā pastarpināti nonācis pa
kādam Felsko projektam. Arhitekta profesionālās darbības atspoguļojums
atrodams arī fondos, kur apkopoti organizāciju (piemēram, Lielās un Mazās ģildes, Melngalvju brālības, Rīgas Arhitektu biedrības) un atsevišķu
objektu (Rīgas Doma, Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas u. c.) vēsturiskās liecības.125 LVVA 2761. fonda daļa, kur galvenokārt iekļauti projekti (sākot
ar 1874. gadu), pašreiz pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvā Amatu
ielā 4. Tur, piemēram, atrodas Felsko 19. gs. 70. gadu īres namu projekti
Sammlung von Materialien zum Ostbaltischen Künstlerlexikon. Zusammengetragen von Julius Döring aus Dresden. Maler in Mitau. LVVA, 5759. f., 2. apr., 1011. l.,
279.–290. lpp. Dērings titullapā norādījis, ka materiālu apkopojuma pieraksts sākts
1873. gada 22. februārī.
122
LVVA, 5759. f., 2. apr., 1015. l. Kopija – VKPAI PDC.
123
Döring J. Ostbaltisches Künstler-Lexikon. – Bd. 1. – S. 190.
124
No tiem 55 projekti fiksēti LVVA, 31 – VKPAI LAM, 12 – RVKM.
125
Sk.: Pielikumi (271.–276. lpp.)
Arhīvu un
muzeju fondu
materiāli
121
36
4. Jūliusa Johana Dēringa dienasgrāmatas lappuse
37
Ievads
un Sv. Mārtiņa baznīcas plāns. Jauni fakti iegūti, pētot Dānijas Valsts arhīva126 (Rigsarkivet) un Krievijas Valsts militārās vēstures arhīva (Российский
государственный военно-исторический архив в Москве) materiālus, pārbaudot pirmavotos sniegto informāciju, kā arī korespondējot ar
Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas bibliotēku (Kunstakademiets bibliotek). Papildinformācija par Johana Daniela Felsko dzīvi un darbību
meklēta un arī atrasta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Latvijas Arhitektūras muzejā (piemēram, Rīgas pilsētas lauku īpašumos
celto namu projekti). Īpaši vērtīga bija Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā saglabātā Mazās ģildes projektu mape, kurā 12 lapas signētas
ar Felsko parakstu. Savukārt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atrasta
20. gs. 30. gados izgatavota stikla fotoplate ar Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas
projekta trešo variantu, kura oriģināls, kas kādreiz glabājās mācītājmuižā,
ir zudis.
I daļa
JOHANA DANIELA FELSKO
DZĪVE UN DARBĪBA
I.1. NO MŪRNIEKMEISTARA
MĀCEKĻA LĪDZ
PILSĒTAS ARHITEKTAM
I.1.1. Bērnība un jaunība
Par Johana Daniela Felsko pirmajiem divdesmit dzīves gadiem un viņa vecākiem ziņas
ir pieticīgas. Felsko tēvs ir Kēnigsbergā dzimušais un tur mūrnieka amatu apguvušais
Johans Jakobs Felsko (Johann Jakob Felsko,
1779–1853)127, ko vanderzeļļa gaitas 1805. gadā no Lībekas atveda uz Rīgu. Viņš strādāja par
mūrnieku (Maurer), nevis akmeņkali128 (Steinhauer, каменосечец), kā norādīts atsevišķās
publikācijās129. Johans Jakobs Felsko nekad
nav bijis mūrniekmeistars, kam bija tiesības
vadīt ēkas celtniecību.130 Pauls Kampe atzīmē,
ka arhitekta māte Terēze Luīze Heidemane
(Therese Luise Heydemann, 1773–1868) nāk no
Kurzemes un iepriekš bija precējusies ar kādu
Campe P. Lexikon liv- und kurländischer Baumeis­
ter, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 bis
1850. – Stockholm: Humanistiska fonden, 1951. –
Bd. 1. – S. 381, 418.
128
Mūrniekiem un akmeņkaļiem Rīgā 19. gs. bija
kopēja cunfte. To uzskatāmi atspoguļo cunftes karoga apraksts: Brunstermann F. Die Geschichte der Kleinen oder St. Johannis-Gilde im
Wort und Bild (zum Jubiläumsjahr 1901). –
Riga: Stahl, 1902. – S. 365.
129
Cielava S. Arhitektūra. 19. gs. 60. gadi – 19. gs. beigas // Latviešu tēlotāja māksla: 1860–1940. – Rīga:
Zinātne, 1986. – 21. lpp.; Zilgalvis J. Johans Daniels
Felsko: baznīcu arhitektūra // Materiāli par Latvijas
kultūrvidi: fakti un uztvere / Sast. A. Rožkalne. –
Rīga, 2000. – 66. lpp.
130
Rīgas mūrniekmeistaru sarakstu (1745–1901) sk.:
Brunstermann F. Die Geschichte der Kleinen oder
St. Johannis-Gilde.. – S. 362–364.
127
Rigsarkivet 1626–1.2–19. Kunstakademiet Akademieforsamlingen 1754–1947. Journalsager 1838–1839. – VI. 8.
126
38
5. Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīca.
1792
39
Johana Daniela
Felsko dzīve
un darbība
I.2. JAUNRADES
HRONOLOĢISKS PĀRSKATS
Lai rastos viengabalains priekšstats par Felsko radošo veikumu – personiskā
rokraksta veidošanos un attīstību, kā arī jaunrades daudzpusību un stilistiskajām tendencēm četros gadu desmitos –, nepieciešams vispārējs ieskats viņa
profesionālajā darbībā saistībā ar laikmeta arhitektūras ainu Rīgā un tālaika
nozīmīgākajiem stilistiskajiem strāvojumiem Rietumeiropas arhitektūrā.
Eiropas valstu arhitektu organizāciju aktīvā savstarpējā komunikācija
un informācijas apmaiņa, ko popularizēja Anglijas, Francijas, Vācijas un
Austrijas profesionālie periodiskie izdevumi240, ļāva ziņām par arhitektūras
jaunākajiem sasniegumiem un stilistiskajām tendencēm 19. gs. raksturīgā,
līdz tam nebijušā dinamikā sasniegt attālākos Eiropas reģionus. Sava loma
bija arī noteiktu teritoriju vēsturiskajiem kultūras sakariem, ko veicināja
būvniecībā iesaistīto arhitektu un amatnieku (mūrnieku, namdaru u. c.)
migrācija. Rīga kā cariskās Krievijas lielākā osta Baltijas jūrā bija atvērta
ne tikai tirdzniecībai un rūpniecībai, bet arī arhitektoniskām novācijām.
Felsko izstrādātie projekti līdz mūsdienām saglabājušies fragmentāri.241
Pēc viņa projektiem uzceltajām ēkām ir atšķirīga saglabātības un ekspluatācijas pakāpe. Daļa no objektiem joprojām ir nozīmīga pilsētvides sastāvdaļa,
citi pārbūvēti jau 19. gs. vai vēlāk vai arī laika gaitā nojaukti. Tomēr kopumā
realizēto projektu un arhīvu materiālu daudzums ir pietiekami liels, lai izsekotu Rīgas arhitektūras vēsturē tik nozīmīgās personības radošajai darbībai.
Tās intensitāte, kā arī plašais un daudzveidīgais spektrs atklājas Rīgas jaunā
plāna priekšlikumā 19. gs. vidū, pēc Felsko projektiem celtajās baznīcās, lielajos un sabiedriski nozīmīgajos namos, kā arī vienkāršās funkcionālās būvēs –
dzīvojamās un saimniecības ēkās, kas neuzrāda vēsturisko stilu arhitektūras
pazīmes. Felsko projektus un darba gaitu noteica gan pilsētas arhitekta tiešie
pienākumi, pievēršoties utilitārām celtnēm, gan akadēmiskā izglītība un radošais potenciāls, kas izpaudās vēsturisko stilu formās risinātos darbos, kuri
atklāj arhitektūras vēstures attīstību 19. gs. Rīgā un visā Latvijā.
Rīga Felsko dzīves laikā izauga par svarīgu cariskās Krievijas industriālo
centru. Tā avotos minēta kā nozīmīgākā Baltijas jūras osta, trešais lielākais
rūpniecības centrs un piektā lielākā pilsēta visā impērijā. Būtisks saimnieciskās dzīves aktivitātes, pilsētas sniegto iespēju un labklājības rādītājs
bija iedzīvotāju skaita pieaugums. Felsko dzimšanas gadā (1813) Rīgā bija
Piemēram, Allgemeine Bauzeitung, Architektonisches Skizzenbuch, The Builder,
An Illustrated Weekly Magazine, The Buildings News, Moniteur des architectes,
Revue générale de l’architecture et des travaux publics un citi.
241
Sk.: Pielikumi (265.–269. lpp.).
240
64
27 170 iedzīvotāju, 1863. gadā to skaits jau bija 77 467, bet 1881. gadā –
169 329. Minētie skaitļi rāda, ka rīdzinieku skaits palielinājās visu 19. gs.,
lai 1897. gada iedzīvotāju skaitīšanā sasniegtu gandrīz trīssimt tūkstošus
(282 230).242 Rīga pakāpeniski kļuva par lielpilsētu ar sev raksturīgu arhitektonisko veidolu, kurā nenoliedzami atbalsojās Eiropas arhitektūras
stilistiskās tendences.
Jaunrades
hronoloģisks
pārskats
I.2.1. Sākotnējā pieredze būvmeistara amatā. 19. gs. 40. gadi
Rīgas ekonomiskais pamats 19. gs. 40. gados bija ārējā tirdzniecība.
Vācu, krievu un angļu tirgotāju rokās atradās milzīgs kapitāls. Rīga bija
svarīga Krievijas linu, linsēklu un kokmateriālu eksporta osta. Kopš gadsimta pirmās puses tirdzniecību pilsētā kontrolēja ne tikai Lielā ģilde, bet
arī Rīgas biržas komiteja, kas darbojās no 1816. gada. Taču neatkarīgi
no ekonomiskajām pārmaiņām un sociālajiem procesiem Rīgā joprojām
saglabājās viduslaicīga pilsētas pārvalde ar rāti priekšgalā. Arī viduslaicīgā
cunfšu sistēma (amatniecība) Rīgā vēl aizvien bija nozīmīgs saimnieciskās
un sabiedriskās dzīves faktors. Politiskajai dzīvei 19. gs. pirmajā pusē bija
raksturīgs sastingums, ko noteica Krievijas piekoptā politika, kura pieļāva
vācu muižniecības brīvu saimniekošanu Rīgā un visā Baltijā.
Rīgas būvniecībai svarīgas bija britu izcelsmes rūpnieka Ričarda Hanta
(Richard Hunt) 1819. gadā dibinātā tvaika kokzāģētava un tirgotāja Tonāgela
(Tonagel) ķieģeļnīca, kas no 1847. gada pastāvēja Mazjumpravmuižā.243 Visstraujāk kapitālistiskās attiecības veidojās ar celtniecību saistītajos mūrnieku,
namdaru, galdnieku, podnieku, skārdnieku u. c. amatos. Šajās profesijās arī
visātrāk pieauga nodarbināto skaits. 19. gs. 40. gados katram galdnieku cunftes meistaram bija atļauts turēt četrus zeļļus, bet 1859. gadā atsevišķi namdari
jau strādāja ar 27–28 palīgiem.244 Rīgas amatnieki šai laikā bija galvenokārt
vācieši, viņu darbnīcas un nami bija koncentrēti iekšpilsētā un Sanktpēterburgas priekšpilsētā.245
Felsko darbības sākumposmā Rīgas būvniecībā dominēja amatnieciska rakstura tendences – mūrnieki un namdari tiesības vadīt būvdarbus ieguva, piedaloties mazāksolīšanā.246 Pilsētā bija tikai daži akadēmiski izglītoti arhitekti,
piemēram, Pauls Hardenaks, Karls Adamsons (Karl Adamson, 1809–?) un
244
245
246
242
243
Straubergs J. Rīgas vēsture. – Rīga: Grāmatu draugs, [1936]. – 418.–420. lpp.
Feodālā Rīga. – Rīga: Zinātne, 1978. – 374. lpp.
Turpat. – 361. lpp.
Turpat. – 388. lpp.
Die Abtragung der Festungswerke Riga’s und die damit verbundenen Communalbauten:
Bericht und Rechenschaft der ständischen Commission. – Riga: Häcker, 1864. – S. 15,
26, 64, 67.
65
II daļa
PROJEKTU UN CELTŅU
VĒSTURE UN STILISTIKA
II.1. RĪGAS PLĀNS. 1856–1857
Laikā no 1856. gada marta līdz 1857. gada janvārim Johans Daniels
Felsko izstrādāja Rīgas jauno plānu (137. att.), kas paredzēja atbrīvot
pilsētu no vēsturiskajiem nocietinājumiem un t. s. Iekšrīgu savienot ar
plašajām priekšpilsētām. Plāna sagatavošanu lielā mērā ietekmēja cietokšņa statusa atcelšana Rīgai – nocietinājumi jau ilgu laiku bija nopietns
šķērslis pilsētas attīstībai. Enerģiskais Baltijas provinču ģenerālgubernators grāfs Aleksandrs Suvorovs-Rimnikskis (Александр СуворовРымникский, 1804–1882) Sanktpēterburgā atkārtoti aizstāvēja tolaik
progresīvās idejas par nocietinājumu likvidāciju, vairāku vēsturisko ielu
regulēšanu (iztaisnošanu un paplašināšanu), kā arī Rīgas Doma atbrīvošanu no gadsimtu gaitā uzceltajām piebūvēm. Jau 1854. gada maijā
Suvorovs-Rimnikskis apstiprināja Felsko izstrādāto Ģilžu ielas iztaisnošanas un paplašināšanas projektu.285 (32. att.) Tas liecina par ģenerālgubernatora iecerēm Iekšrīgas pilsētvides modernizācijā vēl pirms tam, kad
cariskās Krievijas galvaspilsētā tika pieņemts lēmums par Rīgas pilsētas
nocietinājumu likvidāciju.
II.1.1. Johana Daniela Felsko līdzdalība plāna sagatavošanā
1856. gada 2. martā Rīgas rāte no civilgubernatora Heinriha Magnusa
Vilhelma Esena (Heinrich Magnus Wilhelm Essen, 1796–1869) uzzināja par
Krievijas valdības atļauju likvidēt pilsētas nocietinājumus.286 Nepilnu divu
nedēļu laikā īpaši izveidota Rīgas nocietinājumu likvidācijas darbu sagatavošanas komisija ar birģermeistaru Eduardu Grimmu (Eduard Grimm,
1794–1874) priekšgalā apkopoja viedokļus un sagatavoja vēlamā rezultāta
detalizētu rakstisku formulējumu uz 14 lapām.287 Minētā komisija uzdeva
pilsētas arhitektam Felsko izstrādāt jaunā Rīgas plāna projektu, balstoties
uz 1856. gada 12. marta dokumentu.288 Pašreiz, spriežot pēc arhīva materiāliem, nav iespējams precīzi noteikt, cik liela bija arhitekta loma un
287
288
285
286
32. Mazās ģildes patversmes un Nodokļu pārvaldes ēkas jaunceltņu situācijas plāns. 1854
82
LVVA, 10. f., 2. apr., 4272. l., 3. lp.; 4153. l., 4. lp.; 1382. f., 2. apr., 1551. l., 85. lp.
Turpat, 2646. f., 1. apr., 41.a l., 1. lp.
Turpat, 2.–15. lp.
Turpat, 27. lp.
83
Projektu un
celtņu vēsture
un stilistika
Felsko un Vidzemes guberņas arhitekta Hāgena projektus ar 1861. un
1864. gadā publicētajiem Rīgas plāniem, kur fiksēts jau iepriekš paveiktais, skaidri redzams, ka pilsētas centra pārveides gaitā nereti notika atgriešanās pie Felsko un Dīces projektā ietvertām idejām un to īstenošanas.
Tomēr netrūka arī ieceru, kas netika izmantotas, tādējādi radot nākamām
paaudzēm risināmas problēmas. Jāatceras uz citadeli attiecinātie militārie
ierobežojumi, kas 19. gs. 50. gados liedza krasi mainīt tai pieguļošās teritorijas plānojumu un ierobežoja tolaik Eiropas mērogā aktuālā pilsētas
apļa jeb ātrgaitas maģistrāles plānošanu un izveidošanu arī Rīgā.
Felsko konceptuāli sagatavotajā Rīgas plānā 1856.–1857. gadā konsolidēti abi Eiropā 19. gs. vidū izplatītie pilsētbūvnieciskie risinājumi.
Savienojot Iekšrīgu ar Sanktpēterburgas priekšpilsētu, bijušo nocietinājumu
teritorijā izveidoja bulvāru loku un cēla jaunas, brīvi stāvošas sabiedriskās
ēkas. Vecpilsēta saglabāja ielu tīkla struktūru, bet, savienojot Iekšrīgas ielas ar priekšpilsētu maģistrālēm, tikai atsevišķos segmentos nojauca ēkas un
veidoja jaunus, taisnus ielu posmus. Paredzot Rīgas nocietinājumu likvidēšanu, Felsko 1856. gadā galvenokārt varēja orientēties uz Ziemeļeiropas
pilsētplānošanas paraugiem. Kopenhāgenas un Lībekas plānojuma izmaiņas,
domājams, vistiešāk ietekmēja arhitekta priekšstatus par pilsētvides pārveidošanas iespējām 19. gadsimtā. Pilsētas arhitekts, balstoties uz Ziemeļeiropas
pieredzi, tomēr nenonāca pretrunā ar Krievijas impērijas pilsētbūvniecības pamatnostādnēm un atsevišķas idejas veiksmīgi iekļāva savā projektā.
Felsko izstrādāto Rīgas pilsētas plānu var raksturot kā retrospektīvu un klasicisma tradīcijās balstītu, tomēr vienlaicīgi tajā redzama praktiskajā pieredzē
bāzēta un pragmatiski pamatota pieeja, kuras novatorismu un aktualitāti
praksē pierādīja 19. gs. otrās puses Rīgas pilsētbūvniecības vēsture.
II.2. SAKRĀLĀ
ARHITEKTŪRA
II.2.1. Apaļloka stils
II.2.1.0. Apaļloka stila pirmsākumi.
Stila daudzveidība, specifika un hronoloģija atsevišķos
Vācijas arhitektūras centros
Tradicionāli apaļloka stila (Rundbogenstil) rašanos saista ar vācu zemēm,
nereti pat norādot, kā tā ir neoromānikas vācu versija.336 Ar apaļloku saprot agrās kristietības, Bizantijas, romānikas un renesanses celtņu plānojuma un dekoratīvo elementu brīvu izmantojumu un daudzveidīgus kompilāciju variantus 19. gs. arhitektūrā.337
Par virziena aizsācēju ilgu laiku tika uzskatīts arhitekts Heinrihs
Hībšs338 (Heinrich Hübsch, 1795–1863), kas 1828. gada pavasarī publicēja rakstu ar nosaukumu In welchem Style sollen wir bauen? 339. Šajā
rakstā Hībšs aizsāka diskusiju par atbrīvošanos no antīkās arhitektūras
kopēšanas klasicisma garā un aicināja kolēģus radīt principiāli jaunu,
tieši 19. gs. pirmās puses romantiskajam, patriotiski revolucionārajam
noskaņojumam atbilstošu retrospektīvu stilistisko virzienu. Hībšs uzskatīja, ka ēkas jāprojektē sava laika vajadzībām, pirmkārt, izmantojot
vietējos būvmateriālus; otrkārt, atbilstoši laikmeta tehniskajām iespējām un pieredzei; treškārt, paredzot celtnes izturīgumu un stiprumu,
lai aizsargātu to pret klimata iedarbību; ceturtkārt, kas ir īpaši nozīmīgi,
bāzējoties vietējās kultūras tradīcijās.340 Hībša arhitektoniskās estētikas
pamatprincipi apsteidza savu laiku, tomēr viņa idejas bija izšķirošas historisma būvmākslas turpmākai attīstībai.
336
337
338
339
340
100
Sakrālā
arhitektūra
Koch W. Baustilkunde: Das Standardwerk zur europäischen Baukunst von der Antike bis
zur Gegenwart. – Gütersloh; München: Bertelsmann, 2006. – S. 273, 480.
Baumgart F. DuMont’s kleines Sachlexikon der Architektur. – Köln: DuMont, 2002. – S. 81,
155; Seemanns Internationales Architektur Lexikon von A bis Z: Architekten, Baumeister,
Biografien, Fachbegriffe, Baustile, Tendenzen. – Wien: Tosa, 2004. – S. 217–218.
Heinrihs Hībšs kopš 1813. gada studējis Heidelbergā un Karlsrūē pie Frīdriha Veinbrennera (Friedrich Weinbrenner, 1766–1826). Apceļojis Itāliju un Grieķiju (1817–1820,
1822–1824). 1827. gadā uzaicināts uz Karlsrūi par karalistes būvmeistaru (Residenzbaumeister) un Būvkomisijas locekli. – Evers B. Heinrich Hübsch (1795–1863) // Architektur
Theorie von der Renaissance bis zur Gegenwart. – Köln: Taschen, 2006. – S. 398.
Hübsch H. In welchem Style sollen wir bauen? – Karlsruhe: Müller, 1828. – 52 S., 2 Taf.
Evers B. Heinrich Hübsch (1795–1863). – S. 400.
101
Projektu un
celtņu vēsture
un stilistika
ietekme jaunā baznīcas plāna sagatavošanā bija 17. gs. beigās celtajai mūra
ēkai ar poligonālo apsīdu. Iespējams, ka tā tiešā veidā ietekmējusi Felsko
19. gs. 60.–70. gadu sakrālo ēku plānus ar poligonālu apsīdu.
Fasādes. Salas Sv. Jāņa baznīcu varētu dēvēt par Viļķenes Sv. Katrīnas
baznīcas dublikātu, jo atkārtota tā pati pamatideja. (144., 146. att.) To
visuzskatāmāk atklāj gan rietumu torņa stāvu proporcionālās attiecības,
gan lielās logailas ar apaļloka pārsegumu un Florences tipa spraišļojumu.
Felsko rokraksts saskatāms arī austrumu daļā ar poligonālo apsīdu un divām simetriski novietotām piebūvēm. Variācijas parādās porporcijās un
atsevišķās detaļās. Būvapjoma stūros un starp logailām Salas Sv. Jāņa baznīcai izmantotas lizēnas, pieaudzis logu skaits garenfasādēs, apsīdā logailas
pirmo reizi arhitekta jaunradē kārtotas trijās plaknēs divos līmeņos (ar
apaļloka noslēgumu augšā un mazākas, vertikāli pastieptas pirmā stāva
līmenī). Šo paņēmienu Felsko atkārtoja Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas trešā
projekta variantā 19. gs. 70. gadu sākumā. Salas baznīcā arhitekts pārdomāti un funkcionāli pamatoti variējis arī logailu formas. Īpaši interesantas
tās ir austrumu daļas piebūvēs, kur izmantotas šauras (t. s. šaujamlūku
tipa) logailas.432 Salīdzinot Broces attēlu un uzcelto baznīcu, varētu pat
teikt, ka akmens mūra un ķieģeļu izmantojumu Felsko pārņēmis no
17. gs. celtās Sv. Jāņa baznīcas. Tas sakrīt ar vācu arhitekta Heinriha Hībša
ideju par reģionālo vēsturisko būvformu izmantošanu 19. gs. celtnēs.
Interjers. Salas Sv. Jāņa baznīcas zāles tipa draudzes telpai ir līmenisks
pārsegums. Ērģeļu koris atrodas pie rietumu sienas, tam pretī – Felsko
projektiem raksturīgais letnera tipa altāris, kas nodala apsīdu. (145. att.)
Interjeru izgaismo plašas logailas ar renesanses stiegrojumu. Felsko par paraugu izvēlējies askētiskos klasicisma interjerus ar griestu spoguļa ieloci un
rozetēm draudzes telpas stūros. Līmenisks pārsegums ar griestu spoguļa
profilējumu un izvirzītu sienas dzegu ir arī altāra apsīdai. Interjera izveides
pamatā ir Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas 1862. gada projekts. To apstiprina
kanceles uzeja, kas arī Salas dievnamā sākas no mācītāja ģērbkambara.
Baznīcas iekārtas priekšmetu (kanceles un luktu) dekoram izmantoti četrlapji, kas vienlīdz labi iekļaujas kā apaļloka stila, tā arī neogotikas formu
valodā, vienlaicīgi norādot uz apaļloka stila izskaņu Felsko radošajā darbībā un visā Latvijas 19. gs. arhitektūrā.
Gan Viļķenes Sv. Katrīnas, gan Salas Sv. Jāņa baznīca rāda, ka apaļloka
stils Felsko sakrālajās būvēs saglabājās arī 19. gs. 60. gadu vidū, tomēr –
lakoniskāks un pieticīgāks nekā neogotika – tas izmantots tikai Rīgas pilsētas lauku muižu teritorijā celtajos dievnamos.
Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas apsīdas piebūvēs Felsko tās aizstājis ar vienu un platāku logailu.
432
126
Sakrālā
arhitektūra
II.2.2. Neogotika
II. 2.2.0. Ieskats sakrālās neogotikas pirmsākumos
Tradicionāli sakrālās neogotikas pirmsākumus Eiropā saista ar 18. gs.
vidu un angļu ainavparku izveidi, kad cēla nelielas kapelas gotiskās formās. Kaut arī nevar noliegt angļu arhitektu vadošo lomu, tomēr neogotikas ienākšana baznīcu celtniecības praksē ir komplicēta. Samērā ātri lokāli
varianti attīstījās arī vācu un franču kultūrtelpā. Pievēršanos neogotikai
noteica un lielā mērā sekmēja romantiskā vēstures izzināšana. Gotiskās formas sākotnēji kombinēja brīvi, neiedziļinoties viduslaiku gotisko
dievnamu konstruktīvajā loģikā, nereti ar neogotikas dekoratīvajiem elementiem papildinot arī vēsturiskas sakrālās celtnes.433 Izteikti romantiskā
neogotikas fāze Rietumeiropā noslēdzās 18.–19. gs. mijā.
19. gs. pirmajās desmitgadēs vācu zemēs (Prūsijā un Reinzemē) pastāvēja divi atšķirīgi strāvojumi, kas uzskatāmi parāda neogotikas daudzveidību. Nozīmīgu lomu neogotikas attīstībā ieņēma Prūsijas vadošais arhitekts Karls Frīdrihs Šinkels, Berlīnes Būvakadēmijā izskolojot jaunos
arhitektus, kas kardināli atšķirīgi interpretēja neogotiku. Šinkela paša
jaunrade atklāj arhitektūras priekšstatu maiņu no romantiski patriotisku
jūtu rosinātām gleznotām neogotiskām fantāzijām ar bagātīgu gotisko
elementu lietojumu dekorā līdz askētiskām celtnēm ar slaidām divdaļīga spraišļojuma smailarkas logailām un četrlapju balustrādi uz jumta
dzegas.434 Analogi Šinkela projektētajai Berlīnes Sv. Ģertrūdes baznīcai
(1819) traktētas arī Latvijas agrās sakrālās neogotiskās celtnes (Veckalsnavas baznīca, 1829–1835; Vecpiebalgas baznīca, 1835–1845).435 Šinkela nozīmīgākais sakrālais objekts bija Frīdrihsverderas baznīca Berlīnē (projekti 1817–1824; būve 1824–1830).436 Kontinentālajā Eiropā
tas bija pirmais neogotiskais sarkano ķieģeļu dievnams, kura projektā arhitekts izmantoja zināšanas par Anglijas un Ziemeļvācijas sakrālo
Milde K. Neorenaissance in der deutschen Architektur des 19. Jahrhunderts.. – S. 105,
107. – Abb. 99, 101.
434
Karl Friedrich Schinkel: Führer zu seinen Bauten. – Bd. 1: Berlin und Potsdam. – S. 9–19.
435
Vecpiebalgas luterāņu baznīcas projekta autors bija Tērbatas arhitekts Georgs Frīdrihs
Geists (Georg Friedrich Geist, 1782–1846). – Zilgalvis J. Neogotika Latvijas arhitektūrā. –
56., 57., 150., 299. lpp.
436
Breitling S. Friedrich-Werdersche Kirche // Karl Friedrich Schinkel: Führer zu seinen
Bauten. – Bd. 1: Berlin und Potsdam. – S. 40–45.
433
127
Johana Daniela
Felsko dzīve un
darbība
kompozīcijai Felsko, iespējams, varēja aizgūt
no paraugkrājuma Land- und Stadtkirchen,
kas iznāca no 1865. līdz 1867. gadam.555
Sarkandaugavas dievnama garenfasādēs
ritmiski mijas kontrforsi ar agrās gotikas
proporcijās veidotām šaurām, slaidām logailām.556 Monotonais elementu ritms kalpo
par fonu baznīcas austrumu daļai, kur centrālā loma ierādīta transepta gala fasādes kompozīcijai. (154. att) Lai kāpinātu dekoratīvo
izteiksmību, Felsko transepta pakāpienveida
zelmini nedaudz izvirzījis ārpus sienas vertikālās līnijas. Zelmiņa gaišie smilšakmens
kvadri kā nelielas replikas piešķir baznīcas
austrumu daļai atturīgu vizuālo tēlu. Poligonālās apsīdas sienu šķautnes papildinātas ar
pakāpienveida kontrforsiem, un gaismu spēle
rada viegluma iespaidu. Līdzīgi vācu kolēģiem Felsko 19. gs. 70. gados izvēlējās agrās
gotikas formas, bet vienlaicīgi atsacījās no
ģermāņu baznīcām tolaik raksturīgās būvapjomu masīvās monumentalitātes.
Interjers. Vilhelms Neimanis Sarkan­
daugavas Sv. Trīsvienības baznīcu 20. gs.
sākumā raksturojis lakoniski: “Garenbūve
veidota kā vienkārša zāle ar divām sānu luktām, kurās var nokļūt pa tornim blakus izveidotajām kāpņu piebūvēm. Astoņstūra formā
noslēgtais koris ir velvēts, bet garenjoma koka
pārsegums iebūvēts jumta spārēs.”557 (155.,
156. att.) Divos teikumos ir radīta dievnama
David-Sirocko K. Georg Gottlob Ungewitter und die
malerische Neugotik.. – S. 358–359.
556
Askētisko divdaļīgo logailu spraišļojuma ideju
Felsko varēja aizgūt no 1856. un 1861. gadā izdotajiem paraugkrājumiem Gotisches Musterbuch, kur
publicēti Hainas klostera baznīcas attēli. 1856. gada
izdevums, iespējams rosināja arī portāla timpāna
stiklotās daļas māsverka spraišļojumu. Analogu logailu spraišļojumu Felsko izmantoja Piņķu Sv. Nikolaja baznīcā. Sk.: Gotisches Musterbuch. – 1856. –
Taf. 2; Gotisches Musterbuch. – Bd. 2. – Taf. 159.
557
Neumann W. Die Trinitatiskirche. – S. 169.
555
70. Georgs Gotlobs Ungeviters.
Mombergas Sv. Jāņa baznīcas portāls. 1867–1870
71. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas portāls
164
telpiskās uzbūves skice, kam pamatvilcienos
var piekrist.
Baznīcas interjerā uzsvērta būvapjoma
garen­orientācija, jo atšķirībā no citiem Felsko
projektiem altārim šeit izvēlēta tradicionālā
vieta – apsīdā. Interjeru izgaismo pieci draudzes telpas smailarkas logu pāri un trīs apsīdas logi ar vitrāžām. Gar draudzes telpas trim
sienām izvietotas luktas ar faltverka motīvu
margu pildiņos.558 Interjeram vizuāli augstāku un plašāku iespaidu piešķir smailarkas
velve. (72. att.) Interese par draudzes telpas
centrālās daļas paaugstināšanu 19. gs. otrajā
pusē izpaudusies arī citu Eiropas arhitektu radošajā darbībā (piemēram, Štīlera 1860. gada
projekts Reitveinas baznīcai559). Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas kori sedz
zvaigžņu velve ar pēdējā remonta laikā atjaunotu ribu profilķieģeļu imitāciju un florālu
motīvu velves cekulā. Tas baznīcas interjeru
padara radniecīgu Ziemeļvācijas ķieģeļu gotikas dievnamu iekštelpām. Līdzīgi izpildīts arī
apsīdas velvējums.
Sakrālā arhitektūra
II.2.3. Baznīcu pārbūves
Paralēli sakrālo celtņu jaunbūvēm Felsko
projektējis arī dievnamu pārbūves. Tās papildina viņa projektēto baznīcu kopainu. Baznīcu atjaunošanas un paplašināšanas darbi atklāj mazāk zināmas epizodes celtņu plānu un
dekoratīvo elementu maiņā, palīdzot precizēt
arhitekta rokraksta attīstības hronoloģiju divdesmit gadu periodā. Tieši pārbūvēs Felsko
nereti pirmo reizi izmantojis jaunas idejas
būvapjomu proporcijām un stilistikai.
Luktu balstus grezno profilējumi un trijlapju stilizācija
kapiteļu vietā.
559
Architektonisches Skizzenbuch. – 1860. – H. 2. – Bl. 2.
558
72. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca.
1876–1878. Šķērsgriezuma kopija
165
Projektu un
celtņu vēsture
un stilistika
parauggrāmatu autors Georgs Gotlobs Ungeviters. Iespējamā Felsko ietekmēšanās no Rīgas Doma plāna vēl būtu pētāma nākotnē.
Felsko neogotisko sakrālo celtņu savdabība neatkarīgi no izmantotajām
agrās, augstās vai vēlās gotikas formām ir proporciju elegance, visu būvapjomu savstarpēja saskaņošana un vieglums, kāds citu arhitektu jaunradē
Ziemeļeiropā 19. gs. 60.–70. gados nav vērojams.
Baznīcu pārbūvju projektos Felsko savas ieceres attīstīja no jau esošās celtnes būvapjomiem un arhitektoniskajiem elementiem, piemēram,
traveju porporcijām (Ikšķile), logu un durvju ailu formām (Rīgas Doms),
cenšoties panākt jauno elementu maksimālu, organisku sasaisti ar vēsturisko ēku un vienlaicīgi piešķirot pārbūvēm sev konkrētajā desmitgadē stilistiski raksturīgo. Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko uzskatīja,
ka viņa projektēto sakrālo celtņu formām skaidri un nepārprotami jāapliecina piederība 19. gadsimtam. Latvijā viņš bija pirmais, kas izstrādāja oriģinālus neogotisko baznīcu projektus, balstoties uz detalizētām zināšanām
par viduslaiku gotisko baznīcu arhitektūru.
II.3. SABIEDRISKĀS ĒKAS
Sabiedriskās
ēkas
Dubultu
saviesīgā ēka
II.3.1. Agrie projekti. 1842–1859
Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko pirmajās divās profesionālās darbības desmitgadēs galvenokārt nodarbojās ar sabiedrisko ēku pārbūvēm, izstrādājot projektus tikai divām jaunceltnēm. Pilsētai nozīmīgo
jaunceltņu projekti, tāpat kā tāmes, saglabājušies fragmentāri, tāpēc par
arhitekta iecerēto ne vienmēr iespējams spriest detalizēti.
II.3.1.1. Dubultu saviesīgā ēka
(projekts 1847; būve 1847–1848)
19. gs. 40. gadu otrajā pusē pēc Felsko projekta uzcēla Dubultu peldvietas saviesīgo ēku – divstāvu namu ar kolonādi un terasi dārza pusē. Tās
pamatakmeni lika 1847. gada 7. septembrī, bet ēku svinīgi atklāja 1848. gada
20. jūnijā.637 Par Felsko līdzdalību projekta īstenošanā liecina lapa ar situācijas plānu un stāvu plāniem.638 (81. att.)
Dubultu saviesīgās ēkas būvapjoma modelējumu noteikušas klasicisma
idejas: kubveida pamatkorpusam pieslēdzas nedaudz liekta kolonāde ar
altānu virs tās. No periodikā publicētā apskata par jaunceltni uzzināms, ka
galvenā fasāde bija redzama, jau braucot ar kuģīti pa Lielupi.639 (82. att.)
Nama otra fasāde, ko papildināja ar vieglu telts jumtu pārsegtā kolonāde,
bija atvērta pret dārza apstādījumiem un parku, kas aizstiepās līdz pat
jūras krastam.640 Noslēgtība un kompaktums – skatā no ielas, atvērtība un
plašums – pret dārza apstādījumiem. 19. gs. pirmās puses saviesīgo ēku
arhitektūrā nereti ar kolonādi centās panākt celtnes un apstādījumu šķietamu vienotību. Tādu risinājumu izmantojis arī Heinrihs Hībšs Bādenbādenes dzērienu hallē (1837–1840), kur uz augsta granīta kvadru cokola
uzcelta atklāta kolonāde ar četru kolonnu portiku centrā.641
Dubultu saviesīgās ēkas projektā stāvu plānos norādīta arī centrālo telpu
funkcija. Pirmajā stāvā arhitekts bija paredzējis lielo deju zāli, biljarda un
639
640
Riga // Das Inland. – 1848. – Nr. 27. – 5. Juli. – Sp. 582–583.
LVVA, 10. f., 4. apr., 767. l., 20. lp.
Riga // Das Inland. – 1848. – Nr. 27. – 5. Juli. – Sp. 582.
Abās pusēs ceļam, kas veda no saviesīgās ēkas uz jūrmalu, bija “šveiciešu stilā” celti apartamenti 50–60 atpūtniekiem. – Riga // Das Inland. – 1848. – Nr. 27. – 5. Juli. – Sp. 582.
641
Dolgner D. Historismus: Deutsche Baukunst 1815–1900. – Leipzig: Seemann, 1993. – S. 43.
637
638
186
187
Projektu un
celtņu vēsture
un stilistika
II. 4. DZĪVOJAMĀS ĒKAS
Rīgas pilsētas arhitekta Felsko sagatavotie dzīvojamo ēku projekti, kas izstrādāti visai plašā laika periodā, atspoguļo vispārējo situāciju, kā arī priekšstatu un iespēju maiņu būvniecības jomā Rīgā un tās apkārtnē no 1840. līdz
1880. gadam. 19. gs. Rīgas dzīvojamo ēku arhitektūras evolūcija tradicionālajos priekšstatos saistās ar Kristofa Hāberlanda klasicismu, priekšpilsētu
koka ēkām, ko cēla pēc Sanktpēterburgā izstrādātiem paraugprojektiem, un
intensīvu bulvāru loka apbūvi pēc nocietinājumu nojaukšanas. Tālaika Rīgas arhitektūrai ir veltīti speciāli izdevumi837, kuros analizētas arī uzceltās
ēkas. Tomēr nevar sacīt, ka līdzšinējās publikācijās atrisināti visi ar 19. gs.
celtņu būvvēsturi saistītie jautājumi. Nepietiekami novērtēts palicis arī arhitektu individuālais ieguldījums. Šajā nodaļā detalizēti aplūkotas stilistiski
izteiksmīgākās Felsko projektētās dzīvojamās ēkas.
1868. gadā, atskatoties uz pilsētas arhitekta Felsko divdesmit pieciem
profesionālās darbības gadiem, Rigasche Stadtblätter atzīmēja, ka “viņa vadībā uzcelts liels skaits privāto dzīvojamo ēku”838. Trīsdesmit piecus gadus vēlāk šī ziņa precizēta krājumā Riga und seine Bauten, kurā teikts, ka
Felsko “uzcēla Jakša, Grīnfeltes, Jakoba u. c. namus”, un divām ēkām
publicēts kopskats un plāns.839 Tā savulaik Felsko iegāja arhitektūras vēsturē kā trīs zināmu un daudzu nezināmu dzīvojamo namu projektu autors. Jānis Krastiņš uzskaitījumu nedaudz paplašinājis.840 Sarakstu papildina Latvijas Valsts vēstures arhīvā un Latvijas Arhitektūras muzeja fondos
atrastie celtņu projekti. Šie materiāli gan neatklāj pilnīgu ainu, jo 19. gs.
pirmajā pusē nebija obligāta prasība saglabāt būvprojekta oriģinālu un
projektu kopijas arhīvos nonākušas izņēmuma gadījumos, tomēr pēdējo
gadu atradumi papildina iepriekš zināmo.841
Васильев Ю. Классицизм в архитектуре Риги: Очерк истории планировки
и застройки Риги в конце ХVIII – начале ХIХ в. – Рига: Издательство АН
ЛССР, 1961. – 379 с.; Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 1988. –
278 lpp.; Koka Rīga / Red. L. Slava. – Rīga: Neputns, 2001. – 244 lpp.
838
Zur Tages Chronik // Rigasche Stadtblätter. – 1868. – Nr. 37. – 12. Sept. – S. 266.
839
Mehlbart H., Neumann W. Der Wohnbau // Riga und seine Bauten. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 359–360. – Abb. 404–407.
840
Sk.: Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – 166.–167., 247., 252., 256., 258.,
261. lpp.; Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari: 1850–1940. – Rīga: Jumava,
2002. – 36. lpp.
841
Apzinātos Felsko projektēto dzīvojamo ēku projektus sk: Pielikumi (255., 258., 261.–269. lpp.).
837
236
II. 4.1. Agrie projekti
Kad Felsko sāka pilsētas arhitekta gaitas, viņa darbību pirmos piecus gadus
stingri reglamentēja Krievijas paraugfasāžu albumi.842 Arhitekts Pēteris Blūms
kolēģu profesionālās iespējas 19. gs. 40. gados raksturojis lakoniski: “Var tikai
iedomāties, cik neapskaužami vienmuļa bijusi šī laika arhitektu prakse.”843
Senākās ziņas par Felsko līdzdalību dzīvojamo ēku celtniecībā Rīgā datējamas ar 1847. gada rudeni, kad viņš iegādājās gruntsgabalu Sanktpēterburgas
priekšpilsētā Elizabetes un Skolas ielas stūrī844 un lūdza atļauju celt personisko
dzīvojamo ēku “3,5 pilsētas asu platumā un 5 pilsētas asu garumā”845, kam
metriskajā sistēmā aptuveni atbilstu 5,6 x 8 m liela platība846. Pēc pieciem
gadiem zemes fogtejas būvprotokolos atkal fiksēta informācija par būvdarbu
norisi. 1852. gadā izbūvēts dzīvoklis bēniņu telpā847, bet nākamajā gadā –
jauns korpuss sētas pusē un vēl viens dzīvoklis bēniņos848. Kā raksta Jānis Krastiņš, “1842. gada Krievijas celtniecības nolikums prasīja, lai visas koka ēkas
priekšpilsētās būtu vienstāva, un pieļāva vienīgi mezonīna izbūvi”849. Tā kā
tolaik ēkas cēla pēc paraugfasādēm, norādes par piebūvi vai bēniņu izbūvi un
precīzi parametri ir vienīgās arhīvu ziņas, kas ļauj iztēloties ēkas būvapjomu.
Vispārējā celtniecības situācija Felsko profesionālās darbības otrajā desmitgadē raksturota šādi: “19. gadsimta vidū Rīgas būvnieciskā izaugsme ir tik
lēnīga, ka, liekas, tūlīt apstāsies pavisam.”850 Nostiprinājies uzskats, ka 19. gs.
50. gados tikpat kā neko nebūvēja. To skaidro ar Krimas kara (1853–1856)
izraisīto ekonomisko krīzi un Rīgas ostas blokādi.851 Tomēr, pārskatot Vidzemes guberņas būvvaldes materiālus, atklājas interesanta aina. Desmitgades
vidus projekti tiešām nav saglabājušies. Toties 1850.–1854. gadā un kopš
1858. gada celtniecības darbu saskaņošana notikusi.852 Tolaik pārsvarā veiktas dažādas pārbūves un citi nelieli darbi, aktīvi piedaloties arī pilsētas arhitektam. Pārbūves galvenokārt bija saistītas ar namīpašnieku saimniecisko
Dzīvojamās
ēkas
Līdz 1850. gadam bija spēkā noteikums – sūtīt uz Sanktpēterburgu ziņas par ēkām,
kas uzceltas pēc paraugfasādēm. Sk.: Holcmanis A., Jansons A. Privāto ēku celtniecība
Rīgas iekšpilsētā (Vecrīgā) pēc paraugfasādēm // Latvijas PSR pilsētu arhitektūra. –
Rīga: Zinātne, 1979. – 83. lpp.
843
Blūms P. Rīga bez cietokšņa vaļņiem // Koka Rīga. – 105. lpp.
844
LVVA, 749. f., 6. apr., 2828. l., 404. lp.
845
Turpat, 1379. f., 1. apr., 835. l., 628. lp.
846
1 Faden = 1 pilsētas ass = 161, 25 cm. Sk.: Zemzaris J. Mērs un svars Latvijā 13.–19. gs. –
Rīga: Zinātne, 1981. – 51. lpp.
847
LVVA, 1379. f., 1. apr., 836. l., 238. lp.
848
Turpat, 361. lp.
849
Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – 63. lpp.
850
Blūms P. Rīga bez cietokšņa vaļņiem. – 104. lpp.
851
Feodālā Rīga. – Rīga: Zinātne, 1978. – 342. lpp.; Rīga: 1860–1917. – Rīga: Zinātne,
1978. – 416. lpp.
852
LVVA, 10. f., 1. apr. 1430. l.; 2. apr., 4161., 4235.–4335. l.; 4. apr., 54.–62. l.
842
237
Projektu un
celtņu vēsture
un stilistika
252
par jaunākajām tendencēm arhitektūrā Eiropas vadošajos centros. Felsko
aktīvi iesaistījās neostilu piedāvātajos eksperimentos, sekmīgi īstenojot tos
sakrālajā arhitektūrā un sabiedrisko ēku būvniecībā, taču dzīvojamo ēku
celtniecībā viņš – ar retiem izņēmumiem – palika uzticīgs klasicisma formālās izteiksmes līdzekļiem. Arhitekta praksē nebija īres namu un savrupmāju klasiskā izpratnē, jo viņa projektētās dzīvojamās ēkas apvienoja abas
funkcijas. Felsko idejas par funkcionāli pamatotu ēkas plānojumu atspoguļo Limbažu pastorāta pārbūves projekta varianti. Dzīvojamo ēku projektos
uzskatāmi atklājas arī Rīgas pilsētas arhitekta Felsko idejiskā izaugsme, kas
sasaucās ar laikmeta parādībām Rietumeiropā.
NOBEIGUMS
Publicētais promocijas darbs ir pirmais detalizētais, uz oriģinālmateriāliem balstītais pētījums par pirmo Rīgas pilsētas arhitektu Johanu Danielu
Felsko. Viņš ir ievērojamākais historisma laika arhitektu pirmās paaudzes
pārstāvis Latvijā, kurš cariskajai Krievijai pakļautajā lielākajā Baltijas jūras
ostas pilsētā Rīgā ienesa jaunu arhitektonisko domāšanu. Galvenā uzmanība darbā veltīta Felsko arhitektūras stilistikai, tās attīstībai un izmaiņām
četrās desmitgadēs kontekstā ar Eiropas arhitektūru.
Arhitekta biogrāfiju pamatlīnijās iezīmē vairākas attīstības fāzes, kas līdz
šim pieņemtas un ilgstoši izmantotas kā pašsaprotama un ierobežota patiesība. Vēlreiz pārbaudīti jau zināmie fakti par Felsko un atrasti jauni, piemēram, iegūtas dokumentāras liecības par arhitekta studijām Karaliskajā daiļo
mākslu akadēmijā Kopenhāgenā. Rezultātā izveidojās pietiekami plaši izvērsta aina, un starp projektiem, dienesta formulāriem, ierakstiem baznīcu,
mācību iestāžu un biedrību dokumentos pamazām atklājās pirmais Rīgas
pilsētas arhitekts un viņa laikmeta arhitektūras redzējums. Atsevišķu faktu
meklējumi un precizējumi dažādos avotos ļāva izsekot Felsko celto namu
būvvēsturei, kas nereti ievilkusies gandrīz divdesmit gadu garumā, kuru laikā projekti tikuši pakļauti izmaiņām.
Neraugoties uz spēcīgu klasicizējošo pamatu, Felsko jau 19. gs. 40. gados izstrādāja dažus neogotiskus projektus, izzinot gotikas daudzveidīgās
dekoratīvās formas. 50. gados, pakāpeniski attālinoties no klasicisma, arhitekta uzmanību kā prototips saistīja Itālijas renesanses arhitektūra, ļaujot radīt savus apaļloka stilā iecerētu sakrālo un sabiedrisko ēku projektus.
19. gs. 50. gadi līdz šim bija vispieticīgāk izpētītais posms Felsko radošajā
darbībā. Jaunatklātie projekti uzskatāmi parāda loģisku pēctecību celtņu
plānojuma attīstībā un fasāžu dekorā. 19. gs. 60. gadu pirmajā pusē vienlaicīgi tapa projekti Mazajai ģildei, pilsētas reālģimnāzijai un Rīgas Vecajai
Sv. Ģertrūdes baznīcai, kas uzceltas neogotikas un Hannoveres arhitektūras
skolai radniecīgās apaļloka stila formās. Minētās trīs nozīmīgās ēkas atklāj
daudzpusīgās zināšanas, kādas tolaik bija Rīgas pilsētas arhitektam. Viņu
interesēja ne tikai stilistiski daudzveidīgs fasāžu dekors, bet arī komplicēti
celtņu plāni, ko laikabiedri ne vienmēr prata novērtēt. Felsko, projektējot
celtnes, ne vien balstījās uz vēsturisko arhitektonisko mantojumu, bet arī
253
Nobeigums
ietekmējās no laikabiedru veikuma Eiropā. Viņu, tāpat kā Georgu Gotlobu Ungeviteru un Ķelnes Doma turpmākās celtniecības tradīcijās skolotos
jaunos arhitektus, saistīja t. s. arheoloģiskā neogotika, kas paredzēja detalizētu vēsturisko formu izzināšanu. Felsko projektēto sabiedrisko un sakrālo
ēku arhitektūrā izmantotas neogotikas daudzveidīgās izpausmes formas, no
19. gs. 60. gados iecienītajiem augstās un vēlās gotikas plāniem un formu
sulīgās plastikas nonākot pie agrās gotikas askētisma arhitektonisko elementu traktējumā un celtņu plānu prototipu izvēlē 70. gados. Profesionālās darbības pēdējā desmitgadē, pieaugot vispārējai interesei par vācu neorenesansi
un reprezentatīvu namu celtniecību bulvāru lokā, Felsko atsevišķu ēku projektos atgriezās arī pie atturīga klasicizējoša dekora, kas bija tuvs Berlīnes
tālaika arhitektūras stilistikai.
Felsko profesionālās darbības detalizēta izpēte ļāva atklāt līdz šim mazāk
zināmu periodu Latvijas 19. gs. arhitektūras vēsturē, kad Rīga no relatīvi nelielas pilsētas, kur ēkas tika celtas pēc paraugfasādēm, izauga par metropoli
ar bagātīgu, krāšņu un reprezentatīvu, vēsturisko stilu inspirētu celtņu fasāžu dekoru. Būtiska loma šai procesā bija vēl klasicisma tradīcijās skolotajam
arhitektam, kura mūža veikums parāda arhitektūras vēstures pārzinātāju un
vēsturisko stilu formu meistarīgu interpretētāju.
Johana Daniela Felsko biogrāfija un radošā darbība ir uzskatāms apliecinājums tam, kā vienā personā veiksmīgi sadzīvoja ierēdnis praktiķis ar
arhitektu mākslinieku, dāvājot dzimtajai pilsētai augstvērtīgu, laikmetīgu
arhitektūru, kas joprojām ir neatņemama Rīgas pilsētvides sastāvdaļa.
PIELIKUMI
NEPUBLICĒTIE AVOTI
JOHANA DANIELA FELSKO PROJEKTI
(hronoloģiskā secībā)
Nr.
p. k.
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
254
Gads
Nosaukums, komentārs, atrašanās vieta
1844
Lielās ģildes jaunbūves situācijas plāns.
Situations Plan des neu zu erbauenden großen Gilde-Gebaude 1844.
Paraksts: J. Felsko.
Saskaņots 1844. gada 8. augustā.
LVVA, 1382. f., 2. apr., 1551. l., 79. lp.
[1845] Projekts mūra dzīvojamās ēkas un spīķera izbūvei Sv. Jura hospitālim piederošā gruntsgabalā
(2. pilsētas daļa, 2. kvartāls, policijas Nr. 141, 142, 143).
Project zum Erbau eines massiven Wohngebäudes nebst Speichers auf den im 2 Stadttheil 2 Quartier
Sub. Pol. Nr. 141, 142, 143 belegenen dem St. Georgen Hospital gehörigen Grundes.
Paraksts: Stadt Architekt Felsko.
Bez datējuma.
LVVA, 6828. f., 6. apr., 255. l., 1. lp.
[1847] Rīgas pilsētas rātsnama galvenā fasāde un jumta stāva plāns.
Zeichnung von dem Rathhause der Stadt Riga nach seiner gegenwärtigen Beschaffenheit. Façade.
Dach-Etage.
Paraksts: Felsko Stadt Architekt.
Bez datējuma.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0066/F9.
[1847] Rīgas pilsētas rātsnama stāvu plāni (pagrabs, 1., 2. stāvs).
Zeichnung von dem Rathhause der Stadt Riga nach seiner gegenwärtigen [labots: früheren – D. L.]
Beschaffenheit. 2-ter Stock. 1-ter Stock. Keller Etage.
Paraksts: Felsko Stadt Architekt.
Bez datējuma.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 1829/F9.
1847 Plāns mūra kroga ēkas jaunbūvei Rīgas pilsētas īpašuma Lādes muižā.
Plan zu dem auf dem Rigaischen Stadt-Gute Ladenhof massiv neu zu erbauenden Starpekrug für 1847.
Profil. Facade. Grund-Plan.
Paraksts: Felsko Stadt Baumeister.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0110/F9.
1848 Projekts saviesīgās ēkas jaunbūvei Dubultos.
Project zu einem neuen Gesellschaftshause in Dubbeln.
Paraksts: Für die Bauleitung Felsko Stadt-Architekt.
Saskaņots 1848. gada 10. novembrī.
LVVA, 10. f., 4. apr., 767. l., 20. lp.
1849 Plāni dzīvojamām koka un mūra ēkām Rīgas pilsētas īpašumā Salaspils muižā pie
kaļķu dedzinātavas.
Pläne zu dem, auf dem Stadtgute Kirchholm beim Kalkofen, entweder von Holz oder Massiv
neuzuerbauenden Wohnhause. 1849. [Holz:] Profil. Facade. Grundriss. [Massiv:] Profil. Facade.
Grundriss.
Paraksts: Felsko Stadt Architekt.
Piezīme ar zīmuli zem virsraksta: Massiv 2600 Rbl., Holz 800 Rbl.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0080/F9.
1849 Projekts Biķernieku skolas jaunbūvei pie Sanktpēterburgas šosejas netālu no augstā tilta.
Plan zu dem an der Petersburger Chaussée ohnweith der Hohen Brücke neu zu erbauenden
Bickernschen-Schulhause. 1849. Profil. Seitenansicht. Facade. Grundriss.
Paraksts: Felsko Stadt Baumeister.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0074/F9.
255
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
(izlase)
Arhīvu, muzeju un
citu iestāžu materiāli
10. fonds: Vidzemes guberņas valdes Būvniecības nodaļa
Apraksts Lieta
Dānijas Valsts arhīvs Kopenhāgenā:
Rigsarkivet 1626–1.2–19. Kunstakademiet
Akademieforsamlingen 1754–1947.
Journalsager 1838–1839. – VI. 8.
Krievijas Valsts militārās vēstures arhīvs Maskavā:
РГВИАM, ф. 349, оп. 36, д. 600–602.
Krievijas Valsts vēstures arhīvs Sanktpēterburgā
(bij. Centrālais valsts vēstures arhīvs Ļeņingradā):
ЦГИАЛ, ф. 218, оп. 3, д. 1739; ф. 1293,
оп. 165, д. 132.
Fotokopija glabājas VKPAI PDC.
Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa:
Jansons, Aleksandrs. Anglikāņu baznīcas vēsturiska
izziņa. 1968. Manuskripts;
Mihaševičs H. Materiāli par Rīgas Sāpju Dievmātes
baznīcu. Inv. Nr. Z–323 (6/19);
Rīgas fasāžu notinumi. Nr. 1354
(Рига. Лист 10. 18 апреля 1823 года).
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs:
Inv. Nr. VRVM 535/61; VRVM 30553;
VRVM 33278; VRVM 39374/46.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Latvijas Arhitektūras muzejs:
Johana Daniela Felsko fonds.
Sk. oriģinālprojektu sarakstu 265.–269. lpp.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Pieminekļu dokumentācijas centrs:
Rīgas Mazās ģildes,
Melngalvju nama,
Rīgas Anglikāņu baznīcas,
Rīgas Doma,
Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas,
Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas,
Ikšķiles baznīcas,
Piņķu Sv. Annas baznīcas,
Piņķu Sv. Jāņa (agrāk Sv. Nikolaja) baznīcas,
Salas Sv. Jāņa baznīcas,
Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcas lietas.
1
1401
2
3956
2
4153
2
2
2
2
2
2
2
4155
4160
4161
4245
4248
4260
4265
2
4272
2
2
2
2
2
2
2
4
4278
4280
4289
4305
4364
4369
4372
740
4
747
4
763
4
4
4
764
767
890
4
891
4
907
Lietas datējums, nosaukums
[1851] In Veranl. eines Berichts des Ing. Montschanowitschs. Betreffend die von den
Unternehmern des Baus der Steinernen Lutherischen Kirche auf Hagenhoff ihm angetragene
Leitung dieses Baus gegen eine Gratification von 500 rub. für das Arbeitsjahr.
[1870–1872] О постройке в Риге городской больницы состоящей из 6-и отдельных
деревяных строений на каменных подвалах.
[1854] Betr. den Neubau des Hauses der St. Johannis Gilde zu Riga nebst Regulirung
der Strassenlinie.
[1859] Betr. den Erbau eines Ambaren Wacht- und Spritzenhauses.
[1877] О разрешении постройки общественнаго дома в Дуббельн.
[1877] О разрешении постройки съезжей на Петергольмской улице.
[1852] Betreff. das Baugesuch des Kaufmann Götschell.
[1852] Betreff. das Baugesuch des Kaufmann Carl Friedrich Holmberg.
[1852] Betreffend das Baugesuch des Arrendator Wilhelm Georg Thonnagel.
[1854] Betr. das Baugesuch der hiesigen St. Johannis Gilde zum Erbau des St. Johannis
Stifthauses.
[1854–1856] Betreffend das Baugesuch des Rigaschen Stadt Cassa Collegiums zum Erbau des
Gebäudes für die Steuerverwaltung.
[1858] Betr. das Baugesuch des Maurergesellen Mansfeld zu Riga.
[1858] Betr. das Baugesuch des Kaufmanns Carl Ludwig Kymmel zu Riga.
[1858] Betreffend das Baugesuch des Rathsherrn Friedrich Carl Scharr.
[1859] Betreffend das Baugesuch (..) des Convents zum Heiligen Geiste.
[1865–1873] Betreffend die Bestätigung von Privat-Bauten für die Stadt Riga pro 1865. Bd. I.
[1870] О посройкe лавочных рядов на толкучем рынке по набережной реки Двины.
[1872] Отн. постройки на берегу р. Двины открытаго навеса для торговли овощами.
[1799] Альбом планов типовых жилых и хозяйственных построек в Государственных
имениях Лифляндской губернии.
[1823–1850] Типовые проекты, чертежи строений и зданий почтовых станций,
городских застав и др.
[1829] Альбом типовых проектов зданий для губернских и уездных присутственных
мест в губернских городах.
[1848] Типовой проект дома губернатора с хозяйственными постройками.
[1845–1848] Планы, проекты зданий губернских и уездных учреждений в г. Риге.
[1809–1811] Альбом типовых фасадов частных городских строений. Собрание
фасадов Его Императорским Величеством высочайше апробованных для частных
строений в городах Российской Империи 1809 года. Альбом (..) для заборов и ворот
кчастным строениям в городах Российской Империи 1811 года.
[1854] Альбом типовых фасадов одноэтажных домов. Высочайше утверждено в
С. Петербурге 28 Января 1854.
[1880–1910] г. Рига. Проекты учебных заведений и ремесленных училищ.
223. fonds: Rīgas Lielā (Sv. Marijas) ģilde
270
Apraksts
Lieta
1
1
1
1
100
101
102
103
Lietas datējums, nosaukums
[1845] Rīgas 1. pilsētas daļas 2. kvartāla topogrāfiskā tabula.
[1845] Rīgas 2. pilsētas daļas 2. kvartāla topogrāfiskā tabula.
[1845] Rīgas 2. pilsētas daļas 1. kvartāla topogrāfiskā tabula.
[1846] Rīgas 1. pilsētas daļas 1. kvartāla topogrāfiskā tabula.
271
BIBLIOGRĀFIJA
5759. fonds: Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Kurzemes provinces muzejs
Apraksts
Lieta
2
1011
2
1015
2
1016
2
1017
Lietas datējums, nosaukums
[1873] Sammlung von Materialien zum Ostbaltischen Künstlerlexikon. Zusammengetragen
von Julius Döring aus Dresden. Maler in Mitau.
[B. g.] Ostbaltisches Künstler-Lexikon von Julius Döring bearbeitet.
Bd. 1.: A bis G. 244 S.
[B. g.] Ostbaltisches Künstler-Lexikon von Julius Döring bearbeitet.
Bd. 2.: H bis Ro. 248 S.
[B. g.] Ostbaltisches Künstler-Lexikon von Julius Döring bearbeitet.
Bd. 3.: Ro bis Z. 245 S.
6715. fonds: Rīgas pilsētas Skolu kolēģija (Vidzemes guberņa)
Apraksts
Lieta
2
99
Lietas datējums, nosaukums
[1863–1867] Acta der ständischen Commission für den Neubau eines Realgymnasiums.
6828. fonds: Karšu un plānu kolekcija
Apraksts
Lieta
6
255
276
Lietas datējums, nosaukums
[1845] Project zum Erbau eines massiven Wohngebäudes nebst Speichers auf dem St.
Georgen Hospital gehörigen Grundes.
Ziņas par Johanu Danielu Felsko periodikā
viņa dzīves laikā
(hronoloģiskā secībā)
Vom 9ten bis 15ten November. Getaufte:
[Johann Daniel Felsko] // Rigasche Stadtblätter. –
1813. – Nr. 46. – 18. Nov. – S. 367.
Wendt, Peter. Die Kunst geht bei uns nach Brod //
Rigaische Stadtblätter. – 1841. – Nr. 42. –15. Okt. –
S. 330–332.
Berichtigung: [Maurergeselle Felsko] // Rigasche
Zeitung. – 1841. – Nr. 127. – 25. Oct.
[Zeugniß der Königlichen Akademie des bildenden
Künste] // Rigaische Stadtblätter. – 1841. – Nr. 45. –
5. Nov. – S. 353–356.
Proklamierte. Petri- und Dom-Kirche: [Der
Maurermeister Johann Daniel Felsko mit Georgine
Wilhelmine Groß aus Kopenhagen] // Rigaische
Stadtblätter. – 1842. – Nr. 28. – 15. Julius. – S. 228.
Erste Gemälde-Ausstellung in Riga vom 3. bis zum
15. September 1842 // Rigaische Stadtblätter. – 1842. –
Nr. 37. – 16. Sept. – S. 295.
Riga: Unsere Kunst-Ausstellung // Blätter für Stadt
und Land. – 1842. – Nr. 37. – 16. Sept. – S. 146.
[Stadtbaumeisteradjunct] // Das Inland. – 1843. –
Nr. 39. – 28. Sept. – Sp. 345.
Die neusten projektirten Bauten und Einrichtungen
unserer Stadt: [Der Bau-Plan der Großen Gilde Stube]
// Rigaische Stadtblätter. – 1844. – Nr. 19. –10. Mai. –
S. 146.
Riga: [Große Gildstube und Georg-Hospital] // Blätter
für Stadt und Land. – 1844. – Nr. 46. – 15. Nov. –
S. 182–183.
Riga: [Umbau des Waisen-Hauses] // Rigaische
Stadtblätter. – 1845. – Nr. 17. – 26. Apr. – S. 132–134.
Grundstein-Legung des Georgen-Hospitals // Rigaische
Stadtblätter. – 1845. – Nr. 25. – 21. Junius. –
S. 193–195.
Grundstein-Legung des Georgen-Hospitals. Fort­
setzung // Rigaische Stadtblätter. – 1845. – Nr. 26. –
28. Junius. – S. 202–206.
Getaufte. Petri Kirche: [Wilhelm Georg Daniel Felsko] //
Rigaische Stadtblätter. – 1847. – Nr. 19. – 15. Mai. –
S. 151.
Begrabene. Petri Kirche: [Wilhelm Georg Daniel
Felsko] // Rigaische Stadtblätter. – 1847. – Nr. 22. –
5. Junius. – S. 175.
Riga: [Orgel-Facade in der Reformierte Kirche] //
Das Inland. – 1848. – Nr. 11. – 15. März. –
Sp. 216–217.
Riga: [Das neue Gesellschafftshaus in Dubbeln] //
Das Inland. – 1848. – Nr. 27. – 5. Juli. –
Sp. 582–583.
Riga: [Rathhausbau] // Das Inland. – 1850. – Nr. 1. –
2. Jan. – Sp. 7.
Korrespondenz: [Der neue Thurm der St. JohannisKirche und das neue Rathhaus] // Das Inland. – 1850. –
Nr. 28. – 10. Juli. – Sp. 440.
Zur Chronik von Riga: [Legung des Grundsteines des
evangelisch-luterischen Martins-Kirche] // Rigasche
Stadtblätter. – 1851. – Nr. 20. – 17. Mai. – S. 153.
Die Martins-Kirche // Rigasche Stadtblätter. – 1851. –
Nr. 21. – 24. Mai. – S. 161–164.
Korrespondenz: [Fest der Kreuzes-Erhöhung .. Martins
Kirche] // Das Inland. – 1851. – Nr. 40. – 1. Oct. –
Sp. 697.
R. Einige Korrespondenz-Artikel aus Nr. 40 des
Inlandes: [Das Dach der Martinskirche. Richtfest] //
Rigasche Stadtblätter. – 1851. – Nr. 41. – 11. Oct. –
S. 327–328.
Personalnotizen. Civil: [J. Felsko – Künstler im Fache
der Baukunst ohne Klassenrang] // Das Inland. –
1851. – Nr. 52. – 24. Dez. – Sp. 934.
Die Einweihung der Martins-Kirche // Rigasche
Stadtblätter. – 1852. – Nr. 44. – 30. Oct. – S. 387–390.
Die Grundsteinlegung zu der neu zu erbauenden
Pinkenhofschen St. Annen-Kirche // Rigasche
Stadtblätter. – 1853. – Nr. 22. – 4. Juni. – S. 199–201.
Korrespondenz: [Grundsteinlegung .. St. AnnenKirche] // Das Inland. – 1853. – Nr. 24. –15. Juni. –
Sp. 516–517.
Zur Tagesgeschichte: [die Restauration in der
Wöhrmannschen Anlage] // Rigasche Stadtblätter. –
1854. – Nr. 18. – 6. Mai. – S. 155.
277
ATTĒLU SARAKSTS
MELNBALTIE ATTĒLI
[1.] Prettitulā: Johans Daniels Felsko. 19. gs. 60. gadi.
No: Ingmara Bertelsena kolekcija.
2. Sv. Jura hospitāļa piebūves un saimniecības ēkas
projekts. No: LVVA, 6828. f., 6. apr., 255. l.
3. Vērmanes parka restorāns. Ne vēlāk kā 1875. No:
Rigascher Almanach für 1876. – Riga: Häcker, 1875.
4. Jūliusa Johana Dēringa dienasgrāmatas lappuse.
No: LVVA, 5759. f., 2. apr., 1123. l.
5. Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīca. 1792. No: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monu­mente. –
Bd. 5. LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija, inv.
Nr. 4966.
6. Johana Daniela Felsko dāvinātais piekariņš mūrniek­
zeļļu piemiņas pokālam. 1833. No: RVKM, inv.
Nr. VRVM 535/61.
7. Johana Daniela Felsko lūgumraksts Karaliskās dai­
ļo mākslu akadēmijas vadībai. 1838. No: Rigsarkivet
1626–1.2–19. Kunstakademiet Akademieforsamlingen
1754–1947. Journalsager 1838–1839. – VI. 8.
8. Ieraksts Rīgas Mazās ģildes mūrnieku cunftes meistaru
grāmatā. 1842. No: LVVA, 224. f., 1. apr., 2102. l.
9. 1. Baltijas mākslinieku izstādes kataloga lappuse.
1842. No: Verzeichnis der Kunstwerke in der ersten
Gemälde-Ausstellung inländischer Künstler in Riga vom
3. bis 15. Sept. – Riga, 1842. – S. 3.
10. Biķernieku skolas projekts. 1848. No: VKPAI LAM,
inv. Nr. LAM 0074/F9.
11. Johans Daniels Felsko. 19. gs. 50. gadi. No:
Ingmara Bertelsena kolekcija.
12. Būvmeistara Felsko paraksts. 1847. No: VKPAI
LAM, inv. Nr. LAM 0110/F9.
13. Pilsētas arhitekta Felsko paraksts. 1863. No: RVKM,
inv. Nr. VRVM 33278.
14. Rīgas mūrniekmeistaru apsveikums. 1892. No:
RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
15. Rīgas Arhitektu biedrības vēstule Johanam Da­
nielam Felsko. 1900. No: LVVA, 2748. f., 1. apr., 14. l.
16. Georgīne Vilhelmīne Felsko. 1898. Foto: Karls
Hebenšpergers, 1898. No: Ingmara Bertelsena kolek­
cija.
17. Johans Daniels Felsko. 19. gs. 90. gadi. Foto: Ro­
berts Borharts. No: Illustrierte Beilage der Rigaschen
Rundschau. – 1902. – Nr. 11. – Nov. – S. 93.
288
18. Felsko dzimtas kapa piemineklis Lielajos kapos.
Foto: Daina Lāce, 2009.
19. Pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko mazdēls
Georgs Oskars Felsko. Ne vēlāk kā 1914. Foto: Karls
Putrigs. No: Margarētes Valteres kolekcija.
20. Georga Oskara Felsko ģimene Rīgā pie Brīvības
pieminekļa. 20. gs. 30. gadi. No: Margarētes Valteres
kolekcija.
21. Projekts kroga ēkai Lādes muižā. 1847. No:
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0110/F9.
22. Sv. Ģertrūdes draudzes lūgšanu nams. 19. gs.
60. gadi. No: Illustrierte Beilage der Rigaschen
Rundschau. – 1906. – Nr. 11. – S. 77.
23. Rīgas Anglikāņu baznīca. 1853–1859. Foto: Karls
Šulcs, 1890. No: BCB.
24. Projekts kroga ēkai Elizabetes un Aleksandra ielas
stūrī. 1867. No: LVVA, 1390. f., 1. apr., 718. l.
25. Mazās ģildes nams. 19. gs. 60. gadi. Foto: Alfonss
Bērmans. No: VKPAI PDC, Mazās ģildes lieta.
26. Pilsētas reālģimnāzija. Situācijas plāns. 1863. No:
LVVA, 6715. f., 2. apr., 99. l.
27. Projekts kroga ēkai Daugavmalā, Jaunielas galā.
1866. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 3664/F9.
28. Projekts ēkām Terēzes Kuhecinskas gruntsgabalā
Bruņinieku un Aleksandra ielas stūrī. 1865. No: LVVA,
10. f, 2. apr., 4364. l.
29. Pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko biroja zī­
mogs. 1873. No: LVVA, 4922. f., 2. apr., 30. l.
30. Valentīna Vitčevska nama projekts. 1876. No:
LVVA, 2761. f., 3. apr., 2013. l.
31. Atraitnes Ģertrūdes Bernhartes nama projekts.
1873. No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 2002. l.
32. Mazās ģildes patversmes un Nodokļu pārvaldes ēkas
jaunceltņu situācijas plāns. 1854. No: LVVA, 10. f.,
2. apr., 4153. l.
33. Oto Dīce. Smilšu vārtu uzmērījums. 1857. No:
LVVA, 2646. f., 1. apr., 23. l.
34. Tāme Rīgas nocietinājumu likvidācijas darbiem.
1857. No: LVVA, 1390. f., 4. apr., 1328. l.
35. Rīgas nocietinājumu likvidācijas svinīgais sā­
kums pie Smilšu vārtiem. Atklātne pēc Alfonsa
Bērmana fotogrāfijas. No: LNVM, kolekcijas
Nr. VF 4749/175.
289
36. Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds. Skice gleznai
“Rīgas vaļņu nojaukšana”. No: RVKM, inv.
Nr. VRVM 32783.
37. Vīnes plāna projekts. 1844. No: Allgemeine Bau­
zeitung. – 1844. – S. 292.
38. Vīnes plāna projekts. 1858. No: Mollik K., Reining
H., Wurzer R. Planung und Verwirklichung der Wie­
ner Ringstrassenzone – Wiesbaden: Steiner, 1980. –
Abb. 16. ( = Die Wiener Ringstrasse. Bild einer Epoc­
he / Hg. R. Wagner-Rieger. – Bd. 3.)
39. Lībekas plāns. 1830. No: Lübeck Lexikon: Die
Hansestadt von A bis Z / Hg. A. Graßmann. – Lü­
beck: Schmidt-Römhild, 2006.
40. Kopenhāgenas plāns. 1839. No: Klassicisme i
København: Arkitekturen på C. F. Hansen tid / Red.
H. Raabyemagle, C. M. Smidt. – København: Gyl­
dendal, 1998. – S. 11.
41. Brēmenes plāns. 1839. No: Focke J. Das alte Bre­
men. – Leipzig: Insel, 1922. – S. 13–15. – Plan 7.
42. Rīgas plāns. 1857. No: RVKM, inv. Nr. VRVM
30553.
43. Projekts Daugavas krastmalas pārveidei. 1857.
No: РГВИАМ, ф. 349, оп. 36, д. 602.
44. Projekts Daugavas krastmalas vārtiem un
tirdzniecības vietām. No: РГВИАМ, ф. 349,
оп. 36, д. 601.
45. Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca. 1851–1852. No: Rigascher Almanach für 1865. – Riga: Häcker, 1864.
46. Sv. Mārtiņa baznīcas plāns pēc paplašināšanas. No:
Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer
Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – Abb. 121.
47. Piņķu Sv. Annas baznīca. 1804. No: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumen­te. – Bd. 9. LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija,
inv. Nr. 4970.
48. Piņķu Sv. Annas baznīcas projekts. 1852. No:
LVVA, 1390. f., 1. apr., 827. l.
49. Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas pirmais projekts.
1856. No: LVVA, 1390. f., 1. apr., 782. l.
50. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca. 20. gs. sākuma foto.
No: Viļķenes Sv. Katrīnas ev.-lut. draudzes arhīvs.
51. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcas plāns. No: Viļķenes
Sv. Katrīnas ev.-lut. draudzes arhīvs.
52. Salas Sv. Jāņa baznīca. 1807. No: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumen­
te. – Bd. 10. LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija,
inv. Nr. 4971.
53. Salas Sv. Jāņa baznīcas interjers. Foto: Marika
Vanaga, 2011.
54. Rīgas Anglikāņu baznīca. 1853–1859. No:
Rigascher Almanach für 1863. – Riga: Häcker, 1862.
290
55. Rīgas Anglikāņu baznīcas plāns. No: Riga und sei­
ne Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. – Riga:
Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 176. – Abb. 139.
56. Sv. Marijas baznīca Dārbi pilsētā. 1837–1839.
No: Stanton P. Pugin. – London: Thames and Hud­
son, 1971. – P. 45. – Ill. 17.
57. Rīgas Anglikāņu baznīca. 1853–1859. Foto:
Aivars Siliņš, 2011.
58. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. 1864–1869.
Foto: Karls Šulcs. No: BCB.
59. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Situācijas plāns.
1863. No: LVVA, 1429. f., 3. apr., 104. l.
60. Džordžs Gilberts Skots. Hamburgas Sv. Nikola­
ja baznīca. 1844. No: http://en.wikipedia.org/wiki/
File: Nikolaikirche Hamburg Entwurf.jpg.
61. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Torņa fasādes
projekts. 1863. No: LVVA, 1429. f., 3. apr., 104. l.
62. Freiburgas pilsētas baznīca. Ap 1840. No: Gom­bert H. Das Muenster zu Freiburg im Breisgau. –
München; Zürick: Schnell & Steiner, 1987. – S. 5.
63. Minhenes Sv. Marijas palīdzības baznīca Au
priekšpilsētā. 1831–1839. No: Allgemeine Bauzei­
tung. – [1839?]. – Nr. 7.
64. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Garenfasādes
projekts. 1863. No: LVVA, 1429. f., 3. apr., 104. l.
65. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Interjera pro­
jekts. 1863. No: LVVA, 1429. f., 3. apr., 104. l.
66. Piņķu Sv. Nikolaja baznīca. 1798. No: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monu­
mente. – Bd. 7. LU Akadēmiskās bibliotēkas kolek­
cija, inv. Nr. 4968.
67. Piņķu Sv. Nikolaja baznīca. Otrais (neogotiskais)
projekts. 1862. No: LVVA, 1390. f., 1. apr., 782. l.
68. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca. 1876–
1878. No: y–y. Die St. Trinitatis-Kirche bei Riga //
Rigascher Almanach für 1880. – Riga: Häcker, 1879.
69. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas plāns.
Kopija. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 1980
2/F9.
70. Georgs Gotlobs Ungeviters. Mombergas Sv. Jāņa
baznīcas portāls. 1867–1870. No: David-Sirocko K.
Georg Gottlob Ungewitter und die malerische Neu­
gotik in Hessen, Hamburg, Hannover und Leipzig. –
Petersberg: Imhof, 1997. – S. 360.
71. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas portāls.
1876–1878. Foto: Daina Lāce, 2005.
72. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca. 1876–
1878. Šķērsgriezuma kopija. 1903. No: VKPAI LAM,
inv. Nr. LAM 1980 1/F9.
73. Rīgas Sv. Jāņa baznīca ar Johana Daniela Felsko
projektēto torni. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
74. Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca pirms pārbūves.
1791. No: Brotze J. C. Sammlung verschiedener
Liefländischer Monumente. – Bd. 4. LU Akadē­miskās
bibliotēkas kolekcija, inv. Nr. 4965.
75. Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas pārbūves pro­
jekts. 1858. No: VKPAI PDC.
76. Rīgas Doma ziemeļu portāla priekšhalle pēc Joha­
na Daniela Felsko pārbūves. Foto: Reinholds Guleke,
ne vēlāk kā 1896. No: Alt-Livland: Mittelalterlic­
he Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels /
Hg. R. Guleke. – Leipzig: Koehler, 1896. – Taf. IV, b.
77. Rīgas Doma rietumu fasāde pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. Foto: Reinholds Guleke. No: BCB.
78. Ikšķiles baznīcas torņa fasāde pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. No: BCB.
79. Ikšķiles baznīcas plāns pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. No: VKPAI PDC, Ikšķiles baznīcas
lieta.
80. Ikšķiles baznīcas altāra apsīda pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. No: BCB.
81. Dubultu saviesīgās ēkas plāna projekts. 1847. No:
LVVA, 10. f., 4. apr., 767. l.
82. Skats no Lielupes uz Dubultiem. 19. gs. vidus.
No: Album Livländischer Ansichten / Hg. W. S. Sta­
venhagen. – Mitau: Stavenhagen, 1866.
83. Projekts noliktavu uzrauga un ugunsdzēsēju ēkai
Maskavas priekšpilsētā. 1859. No: LVVA, 10. f, 2. apr.,
4155. l.
84. Pilsētas bāreņu patversme pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. 1845–1846. No: Rigascher Alma­
nach für 1874. – Riga: Häcker, 1873.
85. Sabiedrisko ēku paraugfasāžu krājuma lapa
Nr. 37. 1843. No: LVVA, 10. f., 4. apr., 747. l.
86. Melngalvju nams pirms Johana Daniela Felsko
pārbūves. Ne vēlāk kā 1857. No: Melngalvju nams
Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami; Rīgas vēs­
tures un kuģniecības muzejs, 1995. – 236. lpp.
87. Melngalvju nama Lielā zāle pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. 19. gs. 60. gadi. No: Melngalvju
nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami; Rīgas
vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. – 248. lpp.
88. Melngalvju nama Lielā zāle pēc Johana Daniela
Felsko pārbūves. 19. gs. 60. gadi. No: Melngalvju
nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami; Rīgas
vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. – 249. lpp.
89. Melngalvju nams pēc Johana Daniela Felsko pār­
būves. Ne agrāk kā 1859. Foto: Alfonss Bērmans, ne
vēlāk kā 1886. No: Māras Siliņas kolekcija.
90. Mazās ģildes vecais un jaunais nams. No: RVKM,
inv. Nr. VRVM 33278.
91. Mazā ģilde. Pirmais projekts. Ģilžu ielas fasāde.
1862. No: RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
92. Mazā ģilde. Pirmais projekts. 2. stāva plāns. 1862.
No: RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
93. Mazā ģilde. Pirmais projekts. 1. stāva plāns. 1862.
No: RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
94. Opozīcijas piedāvātā Mazās ģildes plāna skice.
1863. No: RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
95. Gustavs Hernigs. Drēzdenes saviesīgā nama plāns.
1837–1838. No: Milde K. Neorenaissance in der de­
utschen Architektur des 19. Jahrhunderts: Grund­
lagen, Wesen und Gültigkeit. – Dresden: Verlag der
Kunst, 1981. – S. 126. – Abb. 120.
96. Mazā ģilde. Trešais projekts. Ģilžu ielas fasāde.
1864. No: VKPAI PDC, Mazās ģildes lieta.
97. Pilsētas reālģimnāzija. Fasādes projekts. 1863. No:
LVVA, 6715. f., 2. apr., 99. l.
98. Pilsētas reālģimnāzija. Pirmais projekts. Stāvu plā­
ni. 1863. No: LVVA, 6715. f., 2. apr., 99. l.
99. Pilsētas reālģimnāzija. Otrais projekts. 1864. No:
LVVA, 6715. f., 2. apr., 99. l.
100. Pilsētas reālģimnāzija. 1865–1867. No: Riga­scher
Almanach für 1868. – Riga: Häcker, 1867.
101. Amatu biedrības amatniecības skolas projekts.
1876. No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 608. l.
102. Pilsētas reālskola. Fasādes projekta kopija. 1876.
No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 2954.
103. Gotfrīds Zempers. Cīrihes Politehnikums.
Ap 1859. No: Fröhlich M. In Dresden erdacht –
verwirklicht in der Welt // Dresdner Hefte: Bei­träge
zur Kulturgeschichte. – 2003. – 21. Jg. – H. 75:
Der Architekt und die Stadt. Gottfried Semper zum
200. Geburtstag. – S. 79.
104. Rīgas pilsētas slimnīca. Situācijas plāns. 1873.
No: Waldhauer C. Stadt-Krankenhaus in Riga // Zeit­
schrift für Bauwesen. – 1873. – Jg. 23. – Bl. K im Text.
105. Rīgas pilsētas slimnīca. Palātu korpusa projekts.
Ne vēlāk kā 1870. No: Waldhauer C. Stadt-Kranken­
haus in Riga // Zeitschrift für Bauwesen. – 1873. –
Jg. 23. – Bl. 59 im Atlas.
106. Rīgas pilsētas slimnīcas projekts. Palātu korpusa
plāns. Ne vēlāk kā 1870. No: Zeitschrift für Bauwe­
sen. – 1873. – Jg. 23. – Bl. 58. im Atlas.
107. Sadovņikova labdarības iestāde. 1874–1876. No:
Rigascher Almanach für 1881. – Riga: Häcker, 1880.
108. Sadovņikova labdarības iestādes plāns. No: Riga
und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Ver­ein. –
Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 266. – Abb. 263.
109. Švābes nams Rātslaukumā. Nerealizēts projekts
(fasāde pirms pārbūves). 1857. No: LVVA, 1382. f.,
2. apr., 1551. l.
110. Švābes nams Rātslaukumā. Nerealizēts projekts (fa­
sāde pēc pārbūves). 1857. No: LVVA, 1382. f., 2. apr.,
1551. l.
291
112. Johana Daniela Felsko nams Elizabetes ielā 5a
(tag. 49). Plāns. No: Riga und seine Bauten / Hg. Riga­scher Technischer Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt,
1903. – S. 359. – Abb. 406.
113. Johana Daniela Felsko nams Elizabetes ielā 5a
(tag. 49). No: Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher
Technischer Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. –
S. 360. – Abb. 407.
114. Vernera nams Kalēju ielā. Fasādes projekts. 1878.
No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 2144. l.
115. Vernera nams Kalēju ielā. Plāna projekts. 1878.
No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 2144. l.
116. Jakoba nams Lielajā Aleksandra ielā. Projekts.
1879. No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 1222. l.
117. Jakoba nams Lielajā Aleksandra ielā. Fasā­d es
projekts. 1879. No: LVVA, 2761. f., 3. apr., 1222. l.
118. Paraugfasāde Nr. 71. 1812. No: Собранiе фасадов Его Императорскимъ Величествомъ высочайше апробованных для частных строенiй въ
городахъ Россiйской Имперiи. – [B. v. b. i.], 1812. –
Ч. IV. – Илл. 71.
119. Jakša nams Esplanādes bulvāra un Ganību ielas
stūrī. Projekts stāvu plāniem. 1879. No: LVVA, 2761. f.,
3. apr., 1073. l.
120. Olaines kungu māja. Nerealizēts projekts. Ap
1860. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0077/F9.
121. Ūlu muižas pils Pērnavas apkaimē. 1859–1860. No:
Rigascher Almanach für 1879. – Riga: Häcker, 1878.
122. Limbažu pastorāts. Pārbūves projekts. 1878. No:
LVVA, 1390. f., 1. apr., 672. l., 93. lp.
KRĀSAINIE ATTĒLI
123. Krievijas valsts ierēdņa Johana Daniela Felsko die­
nesta formulārs. 1868. Titullapa. No: LVVA, 749. f.,
1./2. apr., 984. l.
124. Krievijas valsts ierēdņa Johana Daniela Felsko die­
nesta formulārs. 1868. Atvērums. No: LVVA, 749. f.,
1./2. apr., 984. l.
125. Projekts koka un mūra dzīvojamām ēkām Rīgas
pilsētas īpašumā Salaspils muižā. No: VKPAI LAM,
inv. Nr. LAM 0080/F9.
126. Projekts kalpu dzīvojamo telpu izbūvei Rīgas pil­
sētas īpašumā Salaspils muižā. No: VKPAI LAM, inv.
Nr. LAM 0083/F9.
127. Projekts t. s. erkera loga izbūvei mūrniekzeļļa
Mansfelda mājā Stabu un Skolas ielas stūrī. 1858. No:
LVVA, 10. f., 2. apr., 4278. l.
128. Projekts skolas ēkas paplašināšanai Rīgas pilsētas
īpašumā Katlakalna muižā. 1856. No: LVVA, 1390. f.,
1. apr., 929. l.
129. Projekts skolas ēkai Rīgas pilsētas īpašumā Salas
muižā. 1856. No: LVVA, 1390. f., 1. apr., 929. l.
292
130. Projekts pagraba atjaunošanai Rīgas pilsētas
īpašumā Ikšķiles muižā. VKPAI LAM, inv. Nr. LAM
0107/F9.
131. Projekts klētij Rīgas pilsētas īpašumā Ikšķiles
muižā. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0089/F9.
132. Projekts smēdes jaunbūvei Rīgas pilsētas īpašu­
mā Salaspils muižā. VKPAI LAM, inv. Nr. LAM
0079/F9.
133. Projekts saimniecības ēkas pārbūvei Rīgas pilsē­
tas īpašumā Salaspils muižā. 1862. No: VKPAI LAM,
inv. Nr. LAM 0085/F9.
134. Projekts labības šķūnim Rīgas pilsētas īpašumā
Ikšķiles muižā. 1848. VKPAI LAM, inv. Nr. LAM
0100/F9.
135. Projekts dzirnavām Rīgas pilsētas īpašumā
Ikšķiles muižā. VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0094/F9.
136. Projekts vecās iesala darītavas pārbūvei par alus
un spirta brūzi Rīgas pilsētas īpašumā Ikšķiles muižā.
VKPAI LAM, inv. Nr. LAM 0093/F9.
137. Rīgas plāns. 1857. No: РГВИАМ, ф. 349,
оп. 36, д. 600.
138. Daugavmalas plāna fragments. 1857. No:
РГВИАМ, ф. 349, оп. 36, д. 602.
139. Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca pēc 19. gs. 80. gadu
pārbūves. Torņa fasāde. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
140. Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca pēc 19. gs. 80. gadu
pārbūves. Altāra apsīda. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
141. Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca. Garenfasāde. 1851–
1852. Foto: Daina Lāce, 2012.
142. Piņķu Sv. Annas baznīca. Garenfasāde. 1853–
1854. Foto: Marika Vanaga, 2011.
143. Piņķu Sv. Annas baznīca. Austrumu fasāde.
1853–1854. Foto: Marika Vanaga, 2012.
144. Salas Sv. Jāņa baznīca. Austrumu fasāde. 1869–
1873. Foto: Marika Vanaga, 2012.
145. Salas Sv. Jāņa baznīca. Interjers. Foto: Marika
Vanaga, 2012.
146. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca. 1864–1867;
1875–1879. Foto: Daina Lāce, 2003.
147. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca. Interjers. Foto:
Daina Lāce, 2003.
148. Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca. Austrumu fasāde.
1875–1879. Foto: Rauls Liepiņš, 2012.
149. Anglikāņu baznīca. Interjers. Foto: Marika
Vanaga, 2012.
150. Anglikāņu baznīca. Interjers. Foto: Marika
Vanaga, 2012.
151. Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas projekts.
3. lapa: baznīcas altārdaļa ar pakāpienveida zelmini,
plāns un zvaigžņu velvju priekšlikums. 1863. LVVA,
1429. f., 3. apr., 17. l., 1. lp.
152. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Torņa fasāde.
1864–1869. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
153. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Interjers. Foto:
Aivars Siliņš, 2011.
154. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca. 1876–
1878. Foto: Daina Lāce, 2005.
155. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca. Vel­
vju un luktu plāns. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM
1980 2/F9.
156. Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca. Inter­
jers. Foto: Marika Vanaga, 2012.
157. Piņķu Sv. Nikolaja (Jāņa) baznīca. Torņa fasāde.
1872–1874. Foto: Marika Vanaga, 2012.
158. Piņķu Sv. Nikolaja (Jāņa) baznīca. Interjers.
Foto: Marika Vanaga, 2012.
159. Piņķu Sv. Nikolaja (Jāņa) baznīca. Interjers.
Foto: Marika Vanaga, 2012.
160. Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca. Torņa fasāde.
1859–1860. Foto: Marika Vanaga, 2012.
161. Karls Neiburgers. Rīgas Doma plāns. 1885. No:
LVVA, 1426. f., 1. apr., 28. l.
162. Rīgas Doms. Anonīms ziemeļu portāla priekšhalles
pārbūves priekšlikums. 19. gs. 60. gadi (?). No: BCB.
163. Rīgas Doms. Anonīms torņa fasādes pārbūves
priekšlikums. 19. gs. 60. gadi (?). No: BCB.
164. Rīgas rātsnama uzmērījums pirms pārbūves dar­
bu sākšanas. 1847. No: VKPAI LAM, inv. Nr. LAM
0066/F9.
165. Rīgas rātsnama pārbūves projekts. 1847. No:
Jāņa Zilgalvja kolekcija.
166. Mazā ģilde. Otrais projekts. Kalēju ielas un Ģilžu
ielas fasāde. 1863. No: RVKM, inv. Nr. VRVM 33278.
167. Mazā ģilde. Trešā projekta variants. 1864. No:
RVKM, inv. Nr. VRVM 33278. Iespējams, Johana
Daniela Felsko zīmējums.
168. Mazā ģilde. Amatu ielas fasāde. 1864–1866.
Foto: Aivars Siliņš, 2011.
169. Mazā ģilde. Meistaru ielas fasāde. 1864–1866.
Foto: Aivars Siliņš, 2011.
170. Pilsētas reālskola. Situācijas plāns. 1876 (?). No:
LVVA, 2761. f., 3. apr., 1097. l.
171. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija (bij. pilsētas reālskola).
1865–1867. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
172. Rīgas centra daiļamatniecības pamatskola (bij.
Amatu biedrības amatniecības skola). 1876–1877.
Foto: Aivars Siliņš, 2011.
173. Troņmantinieka bulvāra kvartālu plāns. 1865.
No: LVVA, 1390. f., 1. apr., 437. l.
174. Tirgotāja Oskara Jakša nama projekts. 1879. No:
LVVA, 2761. f., 3. apr., 1073. l.
293
THE FIRST RIGA CITY ARCHITECT
JOHANN DANIEL FELSKO (1813–1902)
SUMMARY
Riga City Architect Johann Daniel Felsko (1813–
1902) is one of the main protagonists of Latvia’s 19th
century architectural history. His creative heritage is a
sort of connection between the early 19th century Clas­
sicist architecture and the manifold, spectacular late
Historicist constructions and façades of the last third
of the 19th century. Surveys of Latvia’s 19th century
architecture cannot do without the architect Felsko’s
output, as his projects were radically innovative in the
region. While his contemporaries in Germany, England,
France and Denmark created the canonical buildings of
Western European Historicism, Felsko deserves to be
called the founder of Historicism in the architecture of
Riga and Latvia in general. The subject of the disserta­
tion was topical because the creative heritage of Riga’s
first academically trained leading architect Johann
Daniel Felsko previously was not studied thoroughly and
ascertained by archival materials. As the first indepth research of Felsko’s work, the dissertation is
based on original materials. Defended in 2010, it has
been worked out under the supervision of Dr. Elita
Grosmane and subsequently edited for publication at
the Art History Institute of the Latvian Academy of Art.
The study focuses on the stylistics of Felsko’s architec­
ture, its development and changes over four decades in
the context of European architecture.
Part I. LIFE AND WORKS
I.1. From bricklayer’s apprentice
to city architect
Johann Daniel Felsko’s biography delineates also the
architectural scene in the cities he had visited. Infor­
mation on the first twenty years of Felsko’s life and his
parents is scarce. Johann Daniel’s father was the brick­
layer Johann Jakob Felsko who was born in Königsberg
(present Kaliningrad) and came to Riga from Lübeck in
1805 as a journeyman. In Riga he worked as a mason
or bricklayer (Maurer) with no rights to supervise con­
294
struction works. The future architect’s mother Therese
Luise Heydemann was born in Courland. They got
married in Riga St. Gertrude’s Church on 16 February
1808. On 18 October 1813 (old style), a son was born
to the Felsko family, christened as Johann Daniel by
St. Gertrude’s Church pastor on 9 November 1813.
The first ten years of Felsko’s life were marked by
increasing building activity in Riga, as suburban resi­
dences needed rebuilding after the fire of 1812 and new
wooden churches also emerged. He attended a private
school from 1823 to 1829. After graduating from the
school, he learned his father’s craft with his godfather,
Riga City Master Builder Johann Daniel Gottfriedt. In
winter months he studied technical drawing with the
Livonia Province architect Julius Adolph Spazier. In
1832 Felsko passed the apprentice’s exam and could
subsequently add his memory pendant with the inscrip­
tion “J. D. Felsko 1833” to the goblet of the bricklayer
apprentices association.
In spring 1832 Johann Daniel Felsko set out for a
journeyman’s trip to Eastern Prussia and his father’s na­
tive city Königsberg. In autumn the same year Felsko
moved to Warsaw and probably joined the construction
of the citadel as a mason’s apprentice. Later Felsko pro­
ceeded to the Western Prussian city Posen, the present
Poznań. The next stop for Felsko was Berlin, the capital
of the united Prussian Kingdom. From Berlin he moved
north-east to Lübeck and then to Denmark.
In autumn 1835 when Felsko submitted his applica­
tion to the Royal Academy of Fine Arts in Copenhagen,
its training system dated back to the mid-18th century.
Felsko started to attend the Second School of Architec­
ture intended for students with previous knowledge.
On 18 April 1838, planning his return to Riga, Felsko
submitted a petition to the Royal Academy of Art:
“I attended the Academy for three years and now, on my
way home, I ask to issue a certificate or recommendation
that would be very important in my homeland…” Aged
twenty five, Felsko returned to Riga and got involved
with the St. Peter’s Church repairs. Possibly then Riga
295
LIST OF IMAGES
BCL – Latvian National Library, Baltic Central Library
(Baltijas centrālā bibliotēka), Riga
LNHM – Latvian National History Museum (Latvijas
Nacionālais vēstures muzejs), Riga
LSHA – Latvian State Historical Archives (Latvijas
Valsts vēstures arhīvs), Riga
RHNM – Riga History and Navigation Museum (Rīgas
vēstures un kuģniecības muzejs)
RSMHAM – Russian State Military History Archive
in Moscow (Российский государственный военноисторический архив в Москве)
HDC – State Inspection for Heritage Protection, Heritage Documentation Centre (Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas
centrs), Rīga
LMA – State Inspection for Heritage Protection, Latvian Museum of Architecture (Valsts Kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas Latvijas Arhitektūras muzejs), Riga
ULAL – University of Latvia Academic Library (Latvijas
Universitātes Akadēmiskā bibliotēka), Riga
[1.] Frontispiece. Johann Daniel Felsko. The 1860s.
From: Ingmar Berthelsen’s collection.
2. Project of St. George’s Hospital extension and outbuilding. From: LSHA, coll. 6828, reg. 6, file 255.
3. Wöhrmann’s Garden restaurant. Not after 1875.
From: Rigascher Almanach für 1876. – Riga: Häcker,
1875. – Einlage.
4. Julius Johann Döring’s journal page. From: LSHA,
coll. 5759, reg. 2, file 1123.
5. Riga St. Gertrude’s Church. 1792. From: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. –
Bd. 5. ULAL, inv. No. 4966.
6. Memory pendant donated by Johann Daniel Felsko
for the bricklayers’ association goblet. 1833. From:
RHNM, inv. No. VRVM 535/61.
7. Johann Daniel Felsko’s petition to the Royal Academy
of Fine Arts in Copenhagen. 1838. From: Rigsarkivet
1626–1.2–19. Kunstakademiet Akademieforsamlingen
1754–1947. Journalsager 1838–1839. – VI. 8.
8. Record in the masonry masters’ book of Riga Small
Guild. 1842. From: LSHA, coll. 224, reg. 1, file 2102.
9. Page of the First Baltic Artists’ Exhibition catalogue.
1842. From: Verzeichnis der Kunstwerke in der ersten
304
Gemälde-Ausstellung inländischer Künstler in Riga
vom 3. bis 15. Sept. – Riga, 1842. – S. 3.
10. School project for Biķernieki. 1848. From: LMA,
inv. No. LAM 0074/F9.
11. Johann Daniel Felsko. The 1850s. From: Ingmar
Berthelsen’s collection.
12. Master Builder Felsko’s signature. 1847. From:
LMA, inv. No. LAM 0110/F9.
13. City Architect Felsko’s signature. 1863. From:
RHNM, inv. No. VRVM 33278.
14. Greetings from Riga masonry masters on Johann
Daniel Felsko’s 50th service anniversary. 1892. From:
RHNM, inv. No. VRVM 33278.
15. Letter of praise from Riga Architects’ Society to
Johann Daniel Felsko. 1900. From: LSHA, coll. 2748,
reg. 1, file 14.
16. Georgine Wilhelmine Felsko. 1898. Photo: Carl
Hebensperger, 1898. From: Ingmar Berthelsen’s
collection.
17. Johann Daniel Felsko. The 1890s. Photo: Robert
Borchardt. From: Illustrierte Beilage der Rigaschen
Rundschau. – 1902. – Nr. 11. – Nov. – S. 93.
18. Felsko’s family tombstone in the Large Cemetery of
Riga. Photo: Daina Lāce, 2009.
19. City Architect Johann Daniel Felsko’s grandson
Georg Oskar Felsko. Not after 1914. Photo: Carl Puttrig.
From: Margarete Walter’s collection.
20. Georg Oskar Felsko’s family in Riga by the Freedom Monument. The 1930s. From: Margarete
Walter’s collection.
21. Project for a tavern in Lāde manor. 1847. From:
LMA, inv. No. LAM 0110/F9.
22. Prayer house of St. Gertrude’s congregation. The
1860s. From: Illustrierte Beilage der Rigaschen Rund­
schau. – 1906. – Nr. 11. – S. 77.
23. Anglican Church in Riga. 1853–1859. Photo: Carl
Schultz, 1890. From: BCL.
24. Project for a tavern on the corner of Elizabetes and
Aleksandra Street. 1867. From: LSHA, coll. 1390, reg. 1,
file 718.
25. Small Guild Hall. The 1860s. Photo: Alfons Behrmann. From: HDC, Small Guild file.
26. City Real Gymnasium. Situation layout. 1863.
From: LSHA, coll. 6715, reg. 2, file 99.
27. Project for a tavern on the Daugava Riverbank, end
of Jauniela. 1866. From: LMA, inv. No. LAM 3664/F9.
28. Project for buildings on Therese Kuchezynsky’s
property on the corner of Bruņinieku and Aleksandra
Streets. 1865. From: LSHA, coll. 10, reg. 2, file 4364.
29. Seal of the City Architect Johann Daniel Felsko’s
office. 1873. From: LSHA, coll. 4922, reg. 2, file 30.
30. Project for Valentin Wittschewsky’s House. 1876.
From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 2013.
31. Widow Gertrude Bernhart’s House project. 1873.
From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 2002.
32. Situation layout of the Small Guild Orphanage and
tax administration building. 1854. From: LSHA, coll.
10, reg. 2, file 4153.
33. Otto Dietze. Survey of the Sand Gate. 1857 (?).
From: LSHA, coll. 2646, reg. 1, file 23.
34. Estimate for the removal of Riga’s fortifications.
1857. From: LSHA, coll. 1390, reg. 4, file 1328.
35. Festive Opening of Riga’s Fortification Removal
at the Sand Gate. Postcard after the photo by Alfons
Behrmann. From: LNHM, coll. No. VF 4749/175.
36. Julius Gottfried Siegmund. Sketch for the painting
“Riga’s Fortification Removal”. From: RHNM, inv. No.
VRVM 32783.
37. Plan of Vienna. Project. 1844. From: Allgemeine
Bauzeitung. – 1844. – S. 292.
38. Plan of Vienna. Project. 1858. From: Mollik K.,
Reining H., Wurzer R. Planung und Verwirklichung der
Wiener Ringstrassenzone (= Die Wiener Ringstrasse.
Bild einer Epoche / Hg. R. Wagner-Rieger. – Bd. 3). –
Wiesbaden: Steiner, 1980. – Abb. 16.
39. Plan of Lübeck. 1830. From: Lübeck Lexikon: Die
Hansestadt von A bis Z / Hg. A. Graßmann. – Lübeck:
Schmidt-Römhild, 2006.
40. Plan of Copenhagen. 1839. From: Klassicisme i
København: Arkitekturen på C. F. Hansen tid / Red.
H. Raabyemagle, C. M. Smidt. – København: Gyldendal, 1998. – S. 11.
41. Plan of Bremen. 1839. From: Focke J. Das alte Bremen. – Leipzig: Insel, 1922. – S. 13–15. – Plan 7.
42. Plan of Riga. 1857. From: RHNM, inv. No. VRVM
30553.
43. Project for the reconstruction of Daugava Riverbank.
1857. From: RSMHAM, coll. 349, reg. 36, file 602.
44. Project for the Daugava Riverbank gate and shops.
From: RSMHAM, coll. 349, reg. 36, file 601.
45. St. Martin’s Church in Riga. 1851–1852. From:
Riga­cher Almanach für 1865. – Riga: Häcker, 1864.
46. St. Martin’s Church layout after extension. From:
Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer
Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – Abb. 121.
47. Piņķi St. Anna’s Church. 1804. From: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. –
Bd. 9. ULAL, inv. No. 4970.
48. Piņķi St. Anna’s Church project. 1852. From:
LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 827.
49. First project of Piņķi St. Nicholas’s Church. 1856.
From: LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 782.
50. Viļķene St. Catherine’s Church. Early 20th century
photo. From: Viļķene St. Catherine’s Lutheran congregation archive.
51. Viļķene St. Catherine’s Church layout. From: Viļķene St. Catherine’s Lutheran congregation archive.
52. Sala St. John’s Church. 1807. From: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. –
Bd. 10. ULAL, inv. No. 4971.
53. Sala St. John’s Church interior. Photo: Marika
Vanaga, 2011.
54. Anglican Church in Riga. 1853–1859. From:
Rigascher Almanach für 1863. – Riga: Häcker, 1862.
55. Anglican Church layout. From: Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. – Riga: Rigaer
Tageblatt, 1903. – S. 176. – Abb. 139.
56. St. Mary’s Church in Derby. 1837–1839. From:
Stanton P. Pugin. – London: Thames and Hudson,
1971. – P. 45. – Ill. 17.
57. Anglican Church in Riga. 1853–1859. Photo:
Aivars Siliņš, 2011.
58. Riga Old St. Gertrude’s Church. 1864–1869.
Photo: Carl Schulz. From: BCL.
59. Riga Old St. Gertrude’s Church. Situation layout
project. 1863. From: LSHA, coll. 1429, reg. 3, file 104.
60. George Gilbert Scott. St. Nicholas’s Church in
Hamburg. 1844. From: http://en.wikipedia.org/wiki/
File: Nikolaikirche Hamburg Entwurf.jpg.
61. Riga Old St. Gertrude’s Church. Tower façade project. 1863. From: LSHA, coll. 1429, reg. 3, file 104.
62. Freiburg Minster. Ca 1840. From: Gombert H. Das
Muenster zu Freiburg im Breisgau. – München: Schnell
& Steiner, 1987. – S. 5.
63. Mary Help of Christians in Au Church in Munich.
1831–1839. From: Allgemeine Bauzeitung. – [1839?]. –
Nr. 7.
64. Riga Old St. Gertrude’s Church. Long façade
project. 1863. From: LSHA, coll. 1429, reg. 3, file 104.
65. Riga Old St. Gertrude’s Church. Interior project.
1863. From: LSHA, coll. 1429, reg. 3, file 104.
66. Piņķi St. Nicholas’s Church. 1798. From: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. –
Bd. 7. ULAL, inv. No. 4968.
67. Piņķi St. Nicholas’s Church. Second (Neo-Gothic)
project. 1862. From: LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 782.
305
68. Sarkandaugava St. Trinity Church. 1876–1878.
From: y–y. Die St. Trinitatis-Kirche bei Riga // Riga­
scher Almanach für 1880. – Riga: Häcker, 1879.
69. Sarkandaugava St. Trinity Church. 1876–1878.
Layout copy. From: LMA, inv. No. LAM 1980 2/F9.
70. Georg Gottlob Ungewitter. Momberg St. John’s
Church portal. 1867–1870. From: David-Sirocko K.
Georg Gottlob Ungewitter und die malerische Neu­
gotik in Hessen, Hamburg, Hannover und Leipzig. –
Petersberg: Imhof, 1997. – S. 360.
71. Sarkandaugava St. Trinity Church portal. 1876–
1878. Photo: Daina Lāce, 2005.
72. Sarkandaugava St. Trinity Church. 1876–1878.
Lateral section copy. 1903. From: LMA, inv. No. LAM
1980 1/F9.
73. St. John’s Church in Riga with the tower designed
by Johann Daniel Felsko. Photo: Aivars Siliņš, 2011.
74. Riga Mater Dolorosa Church before reconstruction. 1791. From: Brotze J. C. Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. – Bd. 4. ULAL, inv.
No. 4965.
75. Riga Mater Dolorosa Church reconstruction project. 1858. From: HDC.
76. North-side porch of Riga Dom after Johann
Daniel Felsko’s reconstruction. Photo: Reinhold Guleke,
not after 1896. From: Alt-Livland: Mittelalterliche
Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels / Hg.
R. Guleke. – Leipzig: Koehler, 1896. – Taf. IV, b.
77. Riga Dom tower façade after Johann Daniel Felsko’s
reconstruction. Photo: Reinhold Guleke. From: BCL.
78. Ikšķile Church tower façade after Johann Daniel
Felsko’s reconstruction. From: BCL.
79. Ikšķile Church layout after Johann Daniel Felsko’s
reconstruction. From: HDC, Ikšķile Church file.
80. Ikšķiles Church altar apse after Felsko’s reconstruction. From: BCL.
81. Dubulti Gathering House layout project. 1847.
From: LSHA, coll. 10, reg. 4, file 767.
82. A view of Dubulti from River Lielupe. Mid-19th
century. From: Album livländischer Ansichten / Hg.
W. S. Stavenhagen. – Mitau: Stavenhagen, 1866.
83. Project for the Firemen’s and Storage Guard’s House
in Moscow suburb of Riga. 1859. From: LSHA, coll.
10, reg. 2, file 4155.
84. Riga City Orphanage after Felsko’s reconstruction.
1845–1846. From: Rigascher Almanach für 1874. –
Riga: Häcker, 1873. – Einlage.
85. Sheet No. 37 from the collection of standard façades
for public buildings. 1843. From: LSHA, coll. 10, reg. 4,
file 747.
86. Blackheads House before Felsko’s reconstruction.
Not after 1857. From: Melngalvju nams Rīgā / Sast.
306
M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. – 236. lpp.
87. Large Hall of the Blackheads’ House after Johann
Daniel Felsko’s reconstruction. The 1860s. From: Melngalvju nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami;
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. – 248. lpp.
88. Large Hall of the Blackheads’ House after Johann
Daniel Felsko’s reconstruction. The 1860s. From:
Melngalvju nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas
nami; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. –
249. lpp.
89. Blackheads’ House after Felsko’s reconstruction.
Not before 1859. Photo: Alfons Behrmann, not later
than 1886. From: Māra Siliņa’s collection.
90. The old and new Small Guild houses. From:
RHNM, inv. No. VRVM 33 278.
91. Small Guild House. 1st project. Ģilžu Street façade.
1862. From: RHNM, inv. No. VRVM 33 278.
92. Small Guild House. 1st project. 1st floor layout.
1862. From: RHNM, inv. No. VRVM 33 278.
93. Small Guild House. 1st project. Ground floor
layout. 1862. From: RHNM, inv. No. VRVM 33 278.
94. Sketch of the Small Guild House layout proposed by the opposition. 1863. From: RHNM, inv.
No. VRVM 33 278.
95. Gustav Hörnig. Dresden Gathering House (Gesell­
schafts­haus) layout. 1837–1838. From: Milde K. Neorenaissance in der deutschen Architektur des 19. Jahrhunderts. – Dresden: Verlag der Kunst, 1981. – S. 126. – Abb. 120.
96. Small Guild House. 3rd project. Ģilžu Street façade.
1864. From: HDC, Small Guild file.
97. City Real Gymnasium. Façade project. 1863. From:
LSHA, coll. 6715, reg. 2, file 99.
98. City Real Gymnasium. 1st project. Floor layouts.
1863. From: LSHA, coll. 6715, reg. 2, file 99.
99. City Real Gymnasium. 2nd project. 1864. From:
LSHA, coll. 6715, reg. 2, file 99.
100. City Real Gymnasium. 1865–1867. From: Riga­
scher Almanach für 1868. – Riga: Häcker, 1867.
101. Trade School of the Tradesmen’s Association. 1876.
From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 608.
102. City Real School. Façade project copy. 1876.
From: LMA, inv. No. LAM 2954.
103. Gottfried Semper. Polytechnic Institute in Zurich.
Ca 1859. From: Fröhlich M. In Dresden erdacht –
verwirklicht in der Welt // Dresdner Hefte: Beiträge
zur Kulturgeschichte. – 21. Jg. – 2003. – H. 75: Der
Architekt und die Stadt. Gottfried Semper zum 200.
Geburtstag. – S. 79.
104. Riga City Hospital. Situation layout. 1873. From:
Waldhauer C. Stadt-Krankenhaus in Riga // Zeitschrift
für Bauwesen. – 1873. – Jg. 23. – Bl. K im Text.
105. Riga City Hospital. Project of ward block façades.
No later than 1870. From: Waldhauer C. Stadt-Krankenhaus in Riga // Zeitschrift für Bauwesen. – 1873. –
Jg. 23. – Bl. 59 im Atlas.
106. Riga City Hospital project. Layout of the ward
blocks. Not after 1870. From: Zeitschrift für Bau­wesen. – 1873. – Jg. 23. – Bl. 58. im Atlas.
107. Sadovnikov’s Charity Institution in Riga. 1874–
1876. From: Rigascher Almanach für 1881. – Riga:
Häcker, 1880.
108. Sadovnikov’s Charity Institution layout. From: Riga
und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. –
Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 266. – Abb. 263.
109. Schwabe’s House in Town Hall Square of Riga.
Unrealised project. Façade before reconstruction. 1857.
From: LSHA, coll. 1382, reg. 2, file 1551.
110. Schwabe’s House in Town Hall Square of Riga.
Unrealised project. Façade after reconstruction. 1857.
From: LSHA, coll. 1382, reg. 2, file 1551.
111. Schwabe’s House in Town Hall Square of Riga.
Unrealised project (situation layout). 1857. From:
LSHA, coll. 1382, reg. 2, file1551.
112. Johann Daniel Felsko’s House at 5a (now 49) Elizabetes Street in Riga. Layout. From: Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. – Riga: Rigaer
Tageblatt, 1903. – S. 359. – Abb. 406.
113. Johann Daniel Felsko’s House at 5a (now 49) Elizabetes Street in Riga. From: Riga und seine Bauten / Hg.
Rigascher Technischer Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt,
1903. – S. 360. – Abb. 407.
114. Werner’s House at Kalēju Street. Façade project.
1878. From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 2144.
115. Werner’s House at Kalēju Street. Layout project.
1878. From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 2144.
116. Jacob’s House at Great Aleksandra Street. Project.
1879. From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 1222.
117. Jacob’s House at Great Aleksandra Street. Façade
project. 1879. From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 1222.
118. Standard façade No. 71. 1812. From: Собранiе
фасадов Его Императорскимъ Величествомъ высо­чайше апробованных для частных строенiй въ
городахъ Россiйской Имперiи. – [S. l.], 1812. –
Ч. IV. – Илл. 71.
119. Jaksch’s House at the corner of Esplanāde Boulevard and Ganību Street. Floor layout project. 1879.
From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 1073.
120. Olaine manor house. Unrealised project. Ca 1860.
From: LMA, LAM 0077/F9.
121. Uulu manor house near Pärnu. 1859–1860. From:
Rigascher Almanach für 1879. – Riga: Häcker, 1878.
122. Limbaži vicarage. Reconstruction project. 1878.
From: LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 672, p. 93.
Colour plates
123. Service form of the Russia’s state official Johann
Daniel Felsko. 1868. Title page. From: LSHA, coll. 749,
reg. 1/2, file 984.
124. Service form of the Russia’s state official Johann
Daniel Felsko. 1868. Double-page spread. From: LSHA,
coll. 749, reg. 1/2, file 984.
125. Project for wooden and stone dwelling houses in
Salaspils manor, property of Riga. From: LMA, inv.
No. LAM 0080/F9.
126. Project for servants’ dwelling quarters in Salaspils
manor, property of Riga. From: LMA, inv. No. LAM
0083/F9.
127. Project for the so-called bay window in the
bricklayer’s apprentice Mansfeld’s House on the corner
of Stabu and Skolas Streets. 1858. From: LSHA, coll. 10,
reg. 2, file 4278.
128. School extension project for Katlakalns manor,
property of Riga. 1856. From: LSHA, coll. 1390, reg. 1,
file 929.
129. School project for Sala manor, property of Riga.
1856. From: LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 929.
130. Cellar restoration project for Ikšķile manor,
property of Riga. From: LMA, inv. No. LAM 0107/F9.
131. Granary project for Ikšķile manor, property of
Riga. From: LMA, inv. No. LAM 0089/F9.
132. Smithy project for Salaspils manor, property of
Riga. From: LMA, inv. No. LAM 0079/F9.
133. Outbuilding reconstruction project for Salaspils manor, property of Riga. 1862. From: LMA, inv.
No. LAM 0085/F9.
134. Barn project for Ikšķile manor, property of Riga.
1848. From: LMA, inv. No. LAM 0100/F9.
135. Mill project for Ikšķile manor, property of Riga.
From: LMA, inv. No. LAM 0094/F9.
136. Reconstruction project of the old malt factory into
brewery and distillery for Ikšķile manor, property of
Riga. From: LMA, inv. No. LAM 0093/F9.
137. Plan of Riga. 1857. From: RSMHAM, coll. 346,
reg. 36, file 600. 138. Detail of Daugava Riverbank plan. 1857.
RSMHAM, coll. 346, reg. 36, file 602.
139. Riga St. Martin’s Church after the reconstruction
of the 1880s. Main (tower) façade. Photo: Aivars Siliņš,
2011.
140. Riga St. Martin’s Church after the reconstruction
of the 1880s. Altar apse. Photo: Aivars Siliņš, 2011.
141. Riga St. Martin’s Church. The long façade. 1851–
1852. Photo: Daina Lāce, 2012.
142. Piņķi St. Anna’s Church. The long façade. 1853–
1854. Photo: Marika Vanaga, 2011.
307
143. Piņķi St. Anna’s Church. East-side façade. 1853–
1854. Photo: Marika Vanaga, 2012.
144. Sala St. John’s Church. East-side façade. 1869–
1873. Photo: Marika Vanaga, 2012.
145. Sala St. John’s Church. Interior. Photo: Marika
Vanaga, 2012.
146. Viļķene St. Catherine’s Church. 1864–1867,
1875–1879. Photo: Daina Lāce, 2003.
147. Viļķene St. Catherine’s Church. Interior. Photo:
Daina Lāce, 2003.
148. Viļķene St. Catherine’s Church. East-side façade.
Detail. 1864–1867, 1875–1879. Photo: Rauls Liepiņš,
2012.
149. Anglican Church. Interior. Photo: Marika Vanaga,
2012.
150. Anglican Church. Interior. Photo: Marika Vanaga,
2012.
151. Riga Old St. Gertrude’s Church project. Sheet
No. 3: altar part with the step-shaped gable, layout
and proposal of stellar vaults. From: LSHA, coll. 1429,
reg. 3, file 17, p. 1.
152. Riga Old St. Gertrude’s Church. Tower façade.
1864–1869. Photo: Aivars Siliņš, 2011.
153. Riga Old St. Gertrude’s Church. Interior. Photo:
Aivars Siliņš, 2011.
154. Sarkandaugava St. Trinity Church. 1876–1878.
Photo: Daina Lāce, 2005.
155. Sarkandaugava St. Trinity Church. Layout of vaults
and galleries. From: LMA, inv. No. LAM 1980 2/F9.
156. Sarkandaugava St. Trinity Church. Interior. Photo:
Marika Vanaga, 2012.
157. Piņķi St. Nicholas’s (John’s) Church. Tower façade.
Photo: Marika Vanaga, 2012.
158. Piņķi St. Nicholas’ (John’s) Church. Interior. Photo:
Marika Vanaga, 2012.
159. Piņķi St. Nicholas’s (John’s) Church. Interior.
Photo: Marika Vanaga, 2012.
160. Riga Mater Dolorosa Church. Tower façade.
Photo: Marika Vanaga, 2012.
161. Karl Neuburger. Riga Dom layout. 1885. From:
LSHA, coll. 1426, reg. 1, file 28.
162. Riga Dom. Anonymous reconstruction proposal
for the north-side porch. The 1860s (?). From: BCL.
163. Riga Dom. Anonymous reconstruction proposal
for the tower façade. The 1860s (?). From: BCL.
164. Survey of Riga Town Hall before reconstruction
works. 1847. From: LMA, inv. No. LAM 0066/F9.
165. Riga Town Hall reconstruction project. 1847.
From: Jānis Zilgalvis’ collection.
166. Small Guild House. 2nd project. Kalēju Street
and Ģilžu Street façades. 1863. From: RHNM, inv.
No. VRVM 33 278.
167. Small Guild House. Version of the 3rd project.
1864. From: RHNM, inv. No. VRVM 33 278. Presumable draft by Johann Daniel Felsko.
168. Small Guild House. Amatu Street façade. Photo:
Aivars Siliņš, 2011.
169. Small Guild House. Meistaru Street façade. Photo:
Aivars Siliņš, 2011.
170. City Real School. Situation layout. 1876 (?). From:
LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 1097.
171. Riga 2nd State Gymnasium (former City Real
School). Photo: Aivars Siliņš, 2011.
172. Riga Centre Primary School of Applied Arts (former Trade School of the Tradesmen’s Association). Photo: Aivars Siliņš, 2011.
173. Troņmantinieka Boulevard district plan. 1865.
From: LSHA, coll. 1390, reg. 1, file 437.
174. Merchant Oskar Jaksch’s House project. 1879.
From: LSHA, coll. 2761, reg. 3, file 1073.
DER ERSTE RIGAER STADTARCHITEKT
JOHANN DANIEL FELSKO (1813–1902)
ZUSAMMENFASSUNG
Der Rigaer Stadtarchitekt Johann Daniel Felsko
(1813–1902) gehört zu den bedeutendsten Architekten
des 19. Jahrhunderts in Lettland. Seine Baukunst steht
in eigentümlicher Prägung zwischen der Architektur
des Klassizismus und den vielfältigen, reichen Bau- und
Fassadenlösungen des Späthistorismus im letzten Drittel
des Jahrhunderts. Seine Werke werden in jeder Überblicksdarstellung zur Architektur des 19. Jahrhunderts
in Lettland erwähnt, sie waren damals absolute Neuheiten in der lokalen Baukunst. Während seine westeuropäischen Zeitgenossen in Deutschland, England,
Frankreich und in Dänemark errichteten Bauten, die
heute zu Hauptwerken der Architektur des Historismus
in Westeuropa gezählt werden, der Architekt Johann
Daniel Felsko kann schon jetzt als einer der Begründer
der Baukunst des Historismus in Riga und in Lettland
insgesamt gelten. Mit der unter Leitung von Dr. Elita
Grosmane am Kunsthistorischen Institut der Lettischen
Kunstakademie erarbeiteten, 2010 verteidigten und
jetzt veröffentlichten Dissertation liegt erstmalig eine
detaillierte, quellengestützte Untersuchung des architektonischen Nachlasses von Felsko vor. Das Hauptanliegen dieser Arbeit stellt die stilistische Analyse seiner
Bauwerke im europäischen Vergleich über vier Jahrzehnte dar.
Teil I. LEBEN UND WIRKEN
I.1. Vom maurergesellen zum
stadtarchitekten
Im biographischen Teil wird kurz auch die jeweilige
architektonische Landschaft der von Felsko besuchten
Städte vorgestellt. Es ist wenig über die ersten zwanzig
Lebensjahre von Felsko und seine Eltern bekannt. Sein
Vater Johann Jakob Felsko, der in Königsberg (jetzt
Kaliningrad) geboren und ebendort zum Maurer ausgebildet wurde, kam als Wandergeselle im Jahre 1805
über Lübeck nach Riga, wo er als einfacher Maurer ohne
Befugnis zu einer Bauleitung gearbeitet hat. Therese Luise Heydemann, die Mutter des späteren Stadt­
308
architekten von Riga, stammte aus Kurland. Die Eltern
heirateten am 16. Februar 1808 in der Gertrud-Kirche
zu Riga. Am 18. Februar 1813 (nach Julianischem
Kalender) bekamen sie einen Sohn, der am 9. November desselben Jahres in der genannten Kirche auf den
Namen Johann Daniel getauft wurde.
Das erste Lebensjahrzehnt von Felsko fiel in die Zeit
nach dem Stadtbrand des Jahres 1812, als das Stadtbild
von Riga von intensiver Bautätigkeit geprägt war; in den
Vorstädten wurden Wohnhäuser erneuert und Kirchen
aus Holz gebaut. In der Zeit von 1823 bis 1829 besuchte er eine Privatschule. Anschließend lernte Felsko bei
seinem Patenonkel und dem Rigaer Stadtbaumeister
Johann Daniel Gottfriedt das Handwerk seines Vaters.
Beim Architekten des Livländischen Gouvernements
Julius Adolf Spazier bekam er in den Wintermonaten
Unterricht in technischem Zeichnen. Nach 1832 bestandener Gesellenprüfung konnte dem Zunftpokal
der Maurermeisterzunft ein weiterer Anhänger mit der
Namens- und Jahresinschrift “J. D. Felsko 1833” hinzugefügt werden.
Die Gesellenwanderung führte Felsko im Frühjahr
1832 nach Ostpreußen, in die Geburtsstadt seines Vaters
Königsberg. Im Herbst desselben Jahres ging er nach
Warschau, wo er sich möglicherweise an der Errichtung
der Zitadelle beteiligte. Anschließend führte ihn der
Weg über Posen (jetzt poln. Poznań) in Westpreußen
nach Berlin, in die Hauptstadt Preußens. Von dort wanderte er nordostwärts nach Lübeck und kam schließlich
nach Dänemark.
Als Felsko im Herbst des Jahres 1835 den Antrag
zur Aufnahme in die Königliche Akademie der schönen
Künste in Kopenhagen stellte, wurde dort noch nach
dem in der Mitte des 18. Jahrhunderts eingeführten
Lehrsystem unterrichtet. Felsko nahm das Studium für
Fortgeschrittene mit Vorkenntnissen in der Zweiten
Architekturschule auf. Bei der Vorbereitung zur Rückkehr nach Riga wandte er sich am 18. April 1838 an
die Leitung der Akademie mit der folgenden Bittschrift:
“erlaube ich mir gehorsamst zu ersuchen, da ich meine
309
Felsko baute jedoch keine gewöhnlichen Mietshäuser und Einfamilienhäuser. Das Eigenheim des
Grosshändlers Oskar Jaksch (1879–1880, jetzt die
Botschaft Russlands in der Antonijas-Strasse 2) mit Fassaden im Stil der Neorenaissance bot beide Nutzungs­
möglichkeiten.
II.4.3. Wohnbauten außerhalb von Riga. Diese
Bauten zeichnen sich durch reine Funktionalität aus.
Ausser dem Neubauprojekt des Gutshauses in Olai (lett.
Olaine; 1850er/60er Jahre) im Patrimonialgebiet von
Riga haben sich auch die Bauprojekte der Wohnhäuser
für die Bediensteten erhalten. Die streng symmetrische
Anlage des Hauses verzierte Felsko mit neugotischem
Dekor. Drei Eingänge verdeutlichen die funktionelle
Raumverteilung im Gebäude.
Einzigartig im Bereich der Wohnarchitektur Felsko’s
ist das neugotische Bauprojekt des Schlosses in Uhla
(estn. Uulu; 1859–1860) bei Pernau (estn. Pärnu). Die
malerische Anlage mit einem polygonalen Turm verweist auf die Kenntnisse des Baumeisters der englischen
und deutschen neugotischen Schlösserarchitektur der
ersten Hälfte des 19. Jahrhunderts, gleichzeitig kann
man hier einen sehr freien Umgang mit Bauvolumen
und gotischen Dekoren feststellen. Dem Schloss in
Uhla war kein langes Bestehen beschieden, es wurde im
Ersten Weltkrieg zerstört.
Der Umbau des Pastorates in Lemsal (lett. Limbaži,
1877–1878) war aus praktischen Gründen notwendig
geworden. Die Raumverteilung sollte so verändert werden, dass die drei Bereiche – die Empfangsräume des
Pfarrers, die Wohnräume und der hauswirtschaftliche
Bereich – voneinander getrennt wurden und jeweils einen eigenen Eingang erhielten.
318
ABBILDUNGSVERZEICHNIS
SCHLUSS
Johann Daniel Felsko brachte in der größten baltischen Hafenstadt, im russisch verwalteten Riga,
eine neue architektonische Denkweise auf den Weg.
Die umfassende Untersuchung der Bauwerke von
Johann Daniel Felsko ermöglicht einen Einblick in der
Architekturgeschichte des 19. Jahrhunderts in Lettland, als Riga von einer vergleichsweise kleinen Stadt
mit einer vereinheitlichten Baukunst nach russischen
Fassadenmustern zu einer Metropole mit einem reichen
architektonischen Erscheinungsbild mit prachtvollen
und repräsentativ dekorierten Fassaden in historischen Stilformen erwuchs. Der klassizistisch geschulte
Stadtarchitekt, dessen Werk ihn als einen Kenner der
Architekturgeschichte und meisterhaften Interpreten historischer Stile ausweist, hat diese Entwicklung wesentlich
mitbestimmt. Das Leben und künstlerische Schaffen
von Johann Daniel Felsko belegen eindrucksvoll, dass
ein praktisch und rational ausgerichteter Verwaltungsbeamter zugleich ein künstlerisch tätiger Architekt sein
konnte, der seiner Stadt hochwertige zeitgenössische
Architektur hinterliess, die bis heute das Stadtbild prägt.
AML – Architekturmuseum Lettlands am Staatlichen
Amt für Denkmalschutz (Valsts Kultūras pieminekļu aiz­
sardzības inspekcijas Latvijas Arhitektūras muzejs), Riga
BZB – Nationalbibliothek Lettlands, Abteilung Baltische Zentralbibliothek (Baltijas Centrālā bibliotēka), Riga
HSAL – Historisches Staatsarchiv Lettlands (Latvijas
Valsts vēstures arhīvs), Riga
MGSR – Museum für Geschichte und Schifffahrt in
Riga (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs)
NHML – Nationales Historisches Museum Lettlands
(Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), Riga
RMHSAM – Russisches militärhistorisches Staatsarchiv
in Moskau (Российский государственный военноисторический архив в Москве)
ZDD – Zentrum für Denkmaldokumentation am Staat­lichen Amt für Denkmalschutz (Valsts Kultūras piemi­
nekļu aizsardzības inspekcija, Pieminekļu dokumentācijas
centrs), Riga
[1.] Frontispiz: Johann Daniel Felsko. 1860er Jahre. Im
Besitz von Ingmar Berthelsen.
2. Georgen-Hospital. Projekt für einen Anbau und ein
Wirschaftsgebäude. Aus: HSAL, Best.-Nr. 6828, Reg.Nr. 6, Akten-Nr. 255.
3. Restaurant im Wöhrmannschen Park. Nicht später
als 1875. Aus: Rigascher Almanach für 1876. – Riga:
Häcker, 1875. – Einlage.
4. Seite aus dem Tagebuch von Julius Johann Döring.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 5759, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 1123.
5. St. Gertrud-Kirche in Riga. 1792. Aus: Brotze J. C.
Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente. –
Bd. 5. Akademische Bibliothek der Universität Lettlands, inv. Nr. 4966.
6. Anhänger von Johann Daniel Felsko für den Zunftpokal der Maurermeisterzunft. 1833. Aus: MGSR, Inv.
Nr. VRVM 535/61.
7. Bittschrift Felsko’s an die Leitung der Königlichen
Akademie der Schönen Künste in Kopenhagen. 1838.
Aus: Rigsarkivet 1626–1.2–19. Kunstakademiet Akademieforsamlingen 1754–1947. Journalsager 1838–
1839. – VI. 8.
8. Eintrag in das Meisterbuch der Maurermeisterzunft
der Kleinen Gilde von Riga. 1842. Aus: HSAL, Best.Nr. 224, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 2102.
9. Seite im Katalog: Verzeichnis der Kunstwerke in der
ersten Gemälde-Ausstellung inländischer Künstler in
Riga vom 3. bis 15. Sept. – Riga, 1842. – S. 3.
10. Projekt des Schulgebäudes in Bickern. 1848. Aus:
AML, Inv. Nr. LAM 0074/F9.
11. Johann Daniel Felsko. 1850er Jahre. Im Besitz von
Ingmar Berthelsen.
12. Unterschrift von Felsko mit dem Zusatz “Baumeister”. 1847. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0110/F9.
13. Unterschrift von Felsko mit dem Zusatz “Stadt­
architekt” Felsko. 1863. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM
33278.
14. Widmung vom Rigaschen Maurer-Amt zum
50. Dienstjubiläum Felsko’s. 1892. Aus: MGSR, Inv.
Nr. VRVM 33278.
15. Würdigung des Architekten-Vereins zu Riga an die
Adresse des Architekten Johann Daniel Felsko. 1900.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 2748, Reg.-Nr.1, Akten-Nr.14.
16. Georgine Wilhelmine Felsko. 1898. Foto: Carl
Hebensperger, 1898. Im Besitz von Ingmar Berthelsen.
17. Johann Daniel Felsko. 1890er Jahre. Foto:
Robert Borchardt. Aus: Illustrierte Beilage der Riga­
schen Rundschau. – 1902. – Nr. 11. – Nov. – S. 93.
18. Grabdenkmal der Familie Felsko auf dem Grossen
Friedhof in Riga. Foto: Daina Lāce, 2009.
19. Georg Oskar Felsko, Enkel des Stadtarchitekten
Johann Daniel Felsko. Nicht später als 1914. Foto: Carl
Puttrig. Im Besitz von Margarete Walter.
20. Familie von Georg Oskar Felsko an der Freiheitsstatue
in Riga. 1930er Jahre. Im Besitz von Margarete Walter.
21. Projekt einer Gastwirtschaft in Ladenhof (Lāde).
1847. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0110/F9.
22. Vorgängerbau der St. Gertrud-Kirche in Riga.
1860er Jahre. Aus: Illustrierte Beilage der Rigaschen
Rundschau. – 1906. – Nr. 11. – S. 77.
23. Anglikanische Kirche in Riga. 1853–1859. Foto:
Carl Schultz, 1890. Aus: BZB.
24. Projekt einer Gastwirtschaft auf der Ecke zwischen
der Elisabeth- und Alexanderstrasse. 1867. Aus: HSAL,
Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 718.
25. Kleine Gilde. 1860er Jahre. Foto: Alfons Behrmann.
Aus: ZDD, Akte der Kleinen Gilde.
26. Stadtgymnasium in Riga. Lageplan. 1863. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 6715, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 99.
319
27. Projekt einer Gastwirtschaft am Dünaufer, am
Ende der Neustrasse. 1866. Aus: AML, Inv. Nr. LAM
3664/F9.
28. Bebauungsprojekt des Grundstücks von Therese
Kuchezynsky auf der Ecke zwischen der Ritter- und
Alexanderstrasse. 1865. Aus: HSAL, Best.-Nr. 10, Reg.Nr. 2, Akten-Nr. 4364.
29. Stempel des Stadtarchitekten Johann Daniel Felsko.
1873. Aus: HSAL, Best.-Nr. 4922, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 30.
30. Projekt des Hauses von Valentin Wittschewsky.
1876. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3, AktenNr. 2013.
31. Projekt des Hauses für die Witwe Gertrud Bernhart.
1873. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3, AktenNr. 2002.
32. Lageplan der Neubauten des Stiftshauses der
Kleinen Gilde und der Steuerverwaltung. 1854. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 10, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 4153.
33. Otto Dietze. Aufriss und Aufmass der Sandpforte. 1857 (?). Aus: HSAL, Best.-Nr. 2646, Reg.-Nr. 1,
Akten-Nr. 23.
34. Kostenvoranschlag für die Abtragung der Festungs­
werke von Riga. 1857. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390,
Reg.-Nr. 4, Akten-Nr. 1328.
35. Feierliche Eröffnung der Abtragung der Rigaer
Festungswerke an den Sandpforten. Ansichtskarte
nach einem Foto von Alfons Behrmann. Aus: NHML,
Nr. VF 4749/175.
36. Juliuss Gottfried Siegmund. Skizze für das Gemälde
“Abtragung der Festungswälle von Riga”. Aus: MGSR,
Inv. Nr. VRVM 32783.
37. Plan der Stadt Wien. 1844. Aus: Allgemeine Bauzeitung. – 1844. – S. 292.
38. Plan der Stadt Wien. 1858. Aus: Mollik K., Reining
H., Wurzer R. Planung und Verwirklichung der Wiener
Ringstrassenzone ( = Die Wiener Ringstrasse. Bild einer
Epoche / Hg. R. Wagner-Rieger. – Bd. 3). – Wiesbaden:
Steiner, 1980. – Abb. 16.
39. Plan der Stadt Lübeck. 1830. Aus: Lübeck Lexikon:
Die Hansestadt von A bis Z / Hg. A. Graßmann. –
Lübeck: Schmidt-Römhild, 2006.
40. Plan der Stadt Kopenhagen. 1839. Aus: Klassicisme
i København: Arkitekturen på C. F. Hansen tid / Red.
H. Raabyemagle, C. M. Smidt. – København: Gyldendal, 1998. – S. 11.
41. Plan der Stadt Bremen. 1839. Aus: Focke J. Das alte
Bremen. – Leipzig: Insel, 1922. – S. 13–15. – Plan 7.
42. Plan der Stadt Riga. 1857. Aus: MGSR, Inv.
Nr. VRVM 30553.
43. Projekt zur Umgestaltung des Dünauferbereiches.
1857. Aus: RMHSAM, Best.-Nr. 349, Reg.-Nr. 36,
Akten-Nr. 602.
320
44. Projekt der Pfortenanlage und Handelsplätze
am Dünaufer. Aus: RMHSAM, Best.-Nr. 349, Reg.Nr. 36, Akten-Nr. 601.
45. St. Martins-Kirche in Riga. 1851–1852. Aus:
Rigascher Almanach für 1865. – Riga: Häcker, 1864.
46. St. Martins-Kirche in Riga. Grundriss nach der
Erweiterung. Aus: Riga und seine Bauten / Hg. Riga­scher
Technischer Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. –
Abb. 121.
47. St. Annen-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). 1804. Aus:
Brotze J. C. Sammlung verschiedener Liefländischer
Monumente. – Bd. 9. Akademische Bibliothek der Universität Lettlands, Inv. Nr. 4970.
48. Projekt der St. Annen-Kirche in Pinkenhof (Piņķi).
1852. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, AktenNr. 827.
49. St. Nikolai-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). Erster Entwurf. 1856. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1,
Akten-Nr. 782.
50. St. Katharinen-Kirche in Wilkenhof (Viļķene).
Foto vom Anfang des 20. Jh. Aus: Pfarrarchiv der ev.
St. Katha­rinen-Kirche in Viļķene.
51. St. Katharinen-Kirche in Wilkenhof (Viļķene).
Grundriss. Aus: Pfarrarchiv der ev. St. KatharinenKirche in Viļķene.
52. St. Johannis-Kirche in Holmhof (Sala). 1807. Aus:
Brotze J. C. Sammlung verschiedener Liefländischer
Monumente. – Bd. 10. Akademische Bibliothek der
Universität Lettlands, Inv. Nr. 4971.
53. St. Johannis-Kirche in Holmhof (Sala). Innen­
ansicht. Foto: Marika Vanaga, 2011.
54. Anglikanische Kirche in Riga. 1853–1859. Aus:
Rigascher Almanach für 1863. – Riga: Häcker, 1862.
55. Anglikanische Kirche in Riga. Grundriss. Aus: Riga
und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. –
Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 176. – Abb. 139.
56. Marienkirche in Derby. 1837–1839. Aus: Stanton P.
Pugin. – London: Thames and Hudson, 1971. – P. 45. –
Ill. 17.
57. Anglikanische Kirche in Riga. 1853–1859. Foto:
Aivars Siliņš, 2011.
58. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. 1864–1869. Foto:
Carl Schulz. Aus: BZB.
59. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Projekt des Lageplans. 1863. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1429, Reg.-Nr. 3,
Akten-Nr. 104.
60. George Gilbert Scott. Nikolaikirche in Hamburg.
1844. Aus: http://en.wikipedia.org/wiki/File: Nikolai­
kirche_Hamburg_Entwurf.jpg.
61. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Entwurf der Turmfassade. 1863. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1429, Reg.-Nr. 3,
Akten-Nr. 104.
62. Münster Unserer Lieben Frau zu Freiburg im
Breisgau. Um 1840. Aus: Gombert H. Das Muenster
zu Freiburg im Breisgau. – München: Schnell &
Steiner, 1987. – S. 5.
63. Mariahilfkirche in der Au, München. 1831–1839.
Aus: Allgemeine Bauzeitung. – [1839?]. – Nr. 7.
64. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Entwurf einer
Seitenfassade. 1863. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1429, Reg.Nr. 3, Akten-Nr. 104.
65. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Längs- und Querschnitt. 1863. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1429, Reg.-Nr. 3,
Akten-Nr. 104.
66. St. Nikolai-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). 1798. Aus:
Brotze J. C. Sammlung verschiedener Liefländischer
Monumente. – Bd. 7. Akademische Bibliothek der Universität Lettlands, Inv. Nr. 4968.
67. St. Nikolai-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). Zweiter (neugotischer) Entwurf. 1862. Aus: HSAL, Best.Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 782.
68. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkandaugava). 1876–1878. Aus: y–y. Die St. Trinitatis-Kirche bei
Riga // Rigascher Almanach für 1880. – Riga: Häcker, 1879.
69. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkandaugava). Grundriss. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 1980 2/F9.
70. Georg Gottlob Ungewitter. Portal der St. JohannisKirche in Momberg. 1867–1870. Aus: David-Sirocko K.
Georg Gottlob Ungewitter und die malerische Neu­
gotik in Hessen, Hamburg, Hannover und Leipzig. –
Petersberg: Imhof, 1997. – S. 360.
71. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkandaugava). Portal. 1876–1878. Foto: Daina Lāce, 2005.
72. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkandaugava). Querschnitt. 1876–1878. 1903. Aus: AML, Inv.
Nr. LAM 1980 1/F9.
73. St. Johannis-Kirche in Riga. Dachreiter von Johann
Daniel Felsko. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
74. Kirche der Mutter Gottes in Riga vor dem Umbau. 1791. Aus: Brotze J. C. Sammlung verschiedener
Liefländischer Monumente. – Bd. 4. Akademische
Bibliothek der Universität Lettlands, Inv. Nr. 4965.
75. Kirche der Mutter Gottes in Riga. Umbauprojekt.
1858. Aus: ZDD.
76. Dom zu Riga. Vorhalle nach dem Umbau von
Johann Daniel Felsko. Foto: Reinhold Guleke, nicht
später als 1896. Aus: Alt-Livland: Mittelalterliche Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels / Hg. R. Guleke. – Leipzig: Koehler, 1896. – Taf. IV, b.
77. Dom zu Riga. Turmfassade nach der Umgestaltung
von Johann Daniel Felsko. Foto: Reinhold Guleke.
Aus: BZB.
78. Kirche von Uexküll (Ikšķile). Turmfassade nach der
Umgestaltung von Johann Daniel Felsko. Aus: BZB.
79. Kirche von Uexküll (Ikšķile). Grundriss nach dem
Umbau von Johann Daniel Felsko. Aus: ZDD, Akte der
Kirche von Uexküll.
80. Kirche von Uexküll (Ikšķile). Ansicht der Apsis
nach dem Umbau von Felsko. Aus: BZB.
81. Gesellschaftshaus im Badeort Dubbeln (Dubulti)
bei Riga. Bauprojekt. 1847. Aus: HSAL, Best.-Nr. 10,
Reg.-Nr. 4, Akten-Nr. 767.
82. Badeort Dubbeln aus der Aa gesehen. Mitte des
19. Jh. Aus: Album livländischer Ansichten / Hg.
W. S. Stavenhagen. – Mitau: Stavenhagen, 1866.
83. Projekt des Spritzenhauses und der Ambaren Wacht
in der Moskauer Vorstadt von Riga. 1859. Aus: HSAL,
Best.-Nr. 10, Reg.-Nr. 2, Akten- Nr. 4155.
84. Rigaer Stadt-Waisenhaus nach dem Umbau von
Felsko. 1845–1846. Aus: Rigascher Almanach für 1874. –
Riga: Häcker, 1873. – Einlage.
85. Seite aus einer Sammlung von Musterfassaden für
öffentliche Bauten Nr. 37. 1843. Aus: HSAL, Best.Nr. 10, Reg.-Nr. 4, Akten-Nr. 747.
86. Schwarzhäupterhaus vor dem Umbau von Felsko.
Nicht später als 1857. Aus: Melngalvju nams Rīgā /
Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami; Rīgas vēstures un
kuģniecības muzejs, 1995. – 236. lpp.
87. Der Grosse Saal des Schwarzhäupterhauses nach dem
Umbau von Johann Daniel Felsko. 1860er Jahre. Aus:
Melngalvju nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga: Rīgas nami;
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. – 248. lpp.
88. Der Grosse Saal des Schwarzhäupterhauses nach
dem Umbau von Johann Daniel Felsko. 1860er Jahre.
Aus: Melngalvju nams Rīgā / Sast. M. Siliņa. – Rīga:
Rīgas nami; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs,
1995. – 249. lpp.
89. Schwarzhäupterhaus nach dem Umbau von Felsko.
Nicht früher als 1859. Foto: Alfons Behrmann, nicht
später als 1886. Im Besitz von Māra Siliņa.
90. Das alte und neue Gebäude der Kleinen oder
St. Johannis Gilde. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM 33 278.
91. Kleine Gilde. Erster Entwurf. Fassade an der Gildstubenstrasse. 1862. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM 33 278.
92. Kleine Gilde. Erster Entwurf. Grundriss des 2. Stock­werks. 1862. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM 33 278.
93. Kleine Gilde. Erster Entwurf. Grundriss des 1. Stockwerks. 1862. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM 33 278.
94. Kleine Gilde. Grundriss von Friedrich Georg Brunstermann. 1863. Aus: MGSR, Inv. Nr. VRVM 33 278.
95. Gustav Hörnig. Grundriss des Gesellschaftshauses in
Dresden. 1837–1838. Aus: Milde K. Neorenaissance in
der deutschen Architektur des 19. Jahrhunderts. – Dresden: Verlag der Kunst, 1981. – S. 126. – Abb. 120.
96. Kleine Gilde. Dritter Entwurf. Fassade an der Gildstubenstrasse. 1864. Aus: ZDD, Akte der Kleinen Gilde.
321
97. Stadtgymnasium. Entwurf der Fassade. 1863. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 6715, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 99.
98. Stadtgymnasium. Erster Entwurf. Grundrisse. 1863.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 6715, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 99.
99. Stadtgymnasium. Zweiter Entwurf. 1864. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 6715, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 99.
100. Stadtgymnasium. 1865–1867. Aus: Rigascher
Almanach für 1868. – Riga: Häcker, 1867.
101. Projekt der Gewerbeschule für den Gewerbeverein. 1876. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3,
Akten-Nr. 608.
102. Stadt-Realschule in Riga. Aufriss der Fassade.
1876. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 2954.
103. Gottfried Semper. Polytechnikum in Zürich. Um
1859. Aus: Fröhlich M. In Dresden erdacht – verwirklicht
in der Welt // Dresdner Hefte: Beiträge zur Kulturgeschichte. – 21. Jg. – 2003. – H. 75: Der Architekt und die
Stadt. Gottfried Semper zum 200. Geburtstag. – S. 79.
104. Stadt-Krankenhaus in Riga. Lageplan. 1873. Aus:
Waldhauer C. Stadt-Krankenhaus in Riga // Zeitschrift
für Bauwesen. – 1873. – Jg. 23. – Bl. K im Text.
105. Stadt-Krankenhaus in Riga. Aufriss des Pavillons. Nicht später als 1870. Aus: Waldhauer C. StadtKrankenhaus in Riga // Zeitschrift für Bauwesen. –
1873. – Jg. 23. – Bl. 59 im Atlas.
106. Stadt-Krankenhaus in Riga. Grundriss des Pavillons. Nicht später als 1870. Aus: Waldhauer C. StadtKrankenhaus in Riga // Zeitschrift für Bauwesen. –
1873. – Jg. 23. – Bl. 58. im Atlas.
107. Sadownikowsches Armenhaus. 1874–1876. Aus:
Rigascher Almanach für 1881. – Riga: Häcker, 1880.
108. Sadownikowsches Armenhaus. Grundriss. Aus: Riga
und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. –
Riga: Rigaer Tageblatt, 1903. – S. 266. – Abb. 263.
109. Haus des Kaufmanns H. P. Schwabe auf dem Rathausplatz. Nicht verwirklichtes Projekt. Fassade vor
dem Umbau. 1857. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1382, Reg.Nr. 2, Akten-Nr. 1551.
110. Haus des Kaufmanns H. P. Schwabe auf dem Rathausplatz. Nicht verwirklichtes Projekt. Fassade nach
dem Umbau. 1857. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1382, Reg.Nr. 2, Akten-Nr. 1551.
111. Haus des Kaufmanns H. P. Schwabe auf dem Rathausplatz. Nicht verwirklichtes Projekt. Lageplan. 1857.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 1382, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 1551.
112. Haus von Johann Daniel Felsko in der Elisabethstrasse 5a (jetzt 49). Grundriss. Aus: Riga und seine Bauten / Hg. Rigascher Technischer Verein. – Riga: Rigaer
Tageblatt, 1903. – S. 359. – Abb. 406.
113. Haus von Johann Daniel Felsko in der Elisabethstrasse 5a (jetzt 49) Aus: Riga und seine Bauten / Hg.
Rigascher Technischer Verein. – Riga: Rigaer Tageblatt,
1903. – S. 360. – Abb. 407.
322
114. Haus von Johann Ferdinand Werner in der
Schmiede-Strasse. Aufriss der Fassade. 1878. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 2144.
115. Haus von Johann Ferdinand Werner in der
Schmiede-Strasse. Grundriss. 1878. Aus: HSAL, Best.Nr. 2761, Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 2144.
116. Haus von A. J. F. Jakob in der Grossen Alexanderstrasse. Bauprojekt. 1879. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761,
Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 1222.
117. Haus von A.J. F. Jakob in der Grossen Alexanderstrasse Aufriss der Fassade. 1879. Aus: HSAL, Best.-Nr.
2761, Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 1222.
118. Fassadenmuster Nr. 71. 1812. Aus dem Musterbuch: Собранiе фасадов Его Императорскимъ Величествомъ высочайше апробованных для частных
строенiй въ городахъ Россiйской Имперiи. – [O. l.],
1812. – Ч. IV. – Илл. 71.
119. Haus des Kaufmanns Oskar Jaksch auf der Ecke
zwischen dem Esplanaden-Boulevard und der WeidenStrasse. Grundrisse. 1879. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761,
Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 1073.
120. Gutshaus von Olai (Olaine). Nicht verwirklichtes
Projekt. Um 1860. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0077/F9.
121. Schloss Uhla (Uulu) bei Pernau. 1859–1860.
Aus: Rigascher Almanach für 1879. – Riga: Häcker,
1878.
122. Pastorat in Lemsal (Limbaži). Umbauprojekt. 1878.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 672.
FARBIGE ABBILDUNGEN
123. Dienstausweis des russischen Staatsbeamten
Johann Daniel Felsko. 1868. Vorderseite. Aus: HSAL,
Best.-Nr. 749, Reg.-Nr. 1/2, Akten-Nr. 984.
124. Dienstausweis des russischen Staatsbeamten
Johann Daniel Felsko. 1868. Innenseite. Aus: HSAL,
Best.-Nr. 749, Reg.-Nr. 1/2, Akten-Nr. 984.
125. Stadtgut Kirchholm (Salaspils). Projekt für Wohn­bauten aus Holz und Haustein. Aus: AML, Inv.
Nr. LAM 0080/F9.
126. Stadtgut Kirchholm (Salaspils). Projekt für Wohnbauten von Bediensteten. Aus: AML, Inv. Nr. LAM
0083/F9.
127. Projekt zum Ausbau eines Erkerfensters am Haus
des Maurergesellen Mansfeld auf der Ecke zwischen
der Säulen-Strasse und Schulstrasse. 1858. Aus: HSAL,
Best.-Nr. 10, Reg.-Nr. 2, Akten-Nr. 4278.
128. Projekt zur Vergösserung des Schulgebäudes
auf dem Stadtgut Kattlakaln (Katlakalns). 1856. Aus:
HSAL, Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 929.
129. Projekt eines Schulgebäudes auf dem Stadtgut
Holmhof (Sala). 1856. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390,
Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 929.
130. Projekt zur Wiederherstellung des Kellers auf dem
Stadtgut Uexküll (Ikšķile). Aus: AML, Inv. Nr. LAM
0107/F9.
131. Projekt einer Kornkammer auf dem Stadtgut
Uexküll (Ikšķile). Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0089/F9.
132. Projekt einer Schmiede auf dem Stadtgut Kirchholm (Salaspils). Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0079/F9.
133. Umbauprojekt des Wirtschaftsgebäudes auf dem
Stadtgut Kirchholm (Salaspils). 1862. Aus: AML, Inv.
Nr. LAM 0085/F9.
134. Projekt einer Kornscheune auf dem Stadtgut Uexküll
(Ikšķile). 1848. Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0100/F9.
135. Projekt einer Mühle auf dem Stadtgut Uexküll
(Ikšķile). Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0094/F9.
136. Umbauprojekt der alten Malzbrauerei zu einer
Bierbrauerei und Schnapsbrennerei auf dem Stadtgut
Uexküll (Ikšķile). Aus: AML, Inv. Nr. LAM 0093/F9.
137. Plan der Stadt Riga. 1857. Aus: RMHSAM, Best.Nr. 349, Reg.-Nr. 36, Akten-Nr. 600.
138. Ausschnitt aus dem Bebauungsplan des Dünauferbereiches. 1857. Aus: RMHSAM, Best.-Nr. 349, Reg.Nr. 36, Akten-Nr. 602.
139. St. Martins-Kirche in Riga nach dem Umbau in
den 1880er Jahren. Ansicht der Hauptfassade. Foto:
Aivars Siliņš, 2011.
140. St. Martins-Kirche in Riga nach dem Umbau in den
1880er Jahren. Ansicht der Apsis. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
141. St. Martins-Kirche in Riga. Seitenfassade. 1851–
1852. Foto: Daina Lāce, 2012.
142. St. Annen-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). Seitenfassade. 1853–1854. Foto: Marika Vanaga, 2011.
143. St. Annen-Kirche in Pinkenhof (Piņķi). Ostansicht.
1853–1854. Foto: Marika Vanaga, 2012.
144. St. Johannis-Kirche in Holmhof (Sala). Ostansicht.
1869–1873. Foto: Marika Vanaga, 2012.
145. St. Johannis-Kirche in Holmhof (Sala). Innen­
ansicht. Foto: Marika Vanaga, 2012.
146. St. Katharinen-Kirche in Wilkenhof (Viļķene).
1864–1867, 1875–1879. Foto: Daina Lāce, 2003.
147. St. Katharinen-Kirche in Wilkenhof (Viļķene).
Innenansicht. Foto: Daina Lāce, 2003.
148. St. Katharinen-Kirche in Wilkenhof (Viļķene). Ostan­sicht. 1864–1867, 1875–1879. Foto: Rauls Liepiņš, 2012.
149. Anglikanische Kirche in Riga. Innenansicht. Foto:
Marika Vanaga, 2012.
150. Anglikanische Kirche in Riga. Innenansicht. Foto:
Marika Vanaga, 2012.
151. Projekt der Alten St. Gertrud-Kirche in Riga. Blatt 3:
Ostansicht mit Chor und einem Stufengiebel, Grundriss und Gewölbeplan. Aus: HSAL, Best.-Nr. 1429,
Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 17.
152. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Westansicht.
1864–1869. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
153. Alte St. Gertrud-Kirche in Riga. Innenansicht.
Foto: Aivars Siliņš, 2011.
154. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkan­
daugava). 1876–1878. Foto: Daina Lāce, 2005.
155. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkan­
daugava). Gewölbe- und Emporenplan. Aus: AML, Inv.
Nr. LAM 1980 2/F9.
156. St. Trinitatis-Kirche zu Alexandershöhe (Sarkan­
daugava). Innenansicht. Foto: Marika Vanaga, 2012.
157. St. Nikolai (Johannis)-Kirche in Pinkenhof. Westansicht. Foto: Marika Vanaga, 2012.
158. St. Nikolai (Johannis)-Kirche in Pinkenhof
(Piņķi). Innenansicht. Foto: Marika Vanaga, 2012.
159. St. Nikolai (Johannis)-Kirche in Pinkenhof
(Piņķi). Innenansicht. Foto: Marika Vanaga, 2012.
160. Kirche der Mutter Gottes in Riga. Westansicht.
Foto: Marika Vanaga, 2012.
161. Karl Neuburger. Grundriss des Doms zu Riga. 1885.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 1426, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 28.
162. Dom zu Riga. Anonymer Vorschlag zum Umbau
der Vorhalle. 1860er Jahre (?). Aus: BZB.
163. Dom zu Riga. Anonymer Vorschlag zur Umgestaltung der Turmfassade. 60er 1860er Jahre (?). Aus: BZB.
164. Aufmass des Rathauses zu Riga vor dem Umbau.
1847. Aus: AML, LAM 0066/F9.
165. Umbauprojekt des Rathauses zu Riga. 1847. Im
Besitz von Jānis Zilgalvis.
166. Kleine Gilde. Zweiter Entwurf. Fassaden an der
Schmiede- und Gildstubenstrasse. 1863. Aus: MGSR,
Inv. Nr. VRVM 33 278.
167. Kleine Gilde. Dritter Entwurf. 1864. Aus: MGSR,
Inv. Nr. VRVM 33 278. Vermutliche Zeichnung von
Johann Daniel Felsko.
168. Kleine Gilde. Fassade an der jetzigen AmatuStrasse. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
169. Kleine Gilde. Fassade an der jetzigen MeistaruStrasse. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
170. Stadt-Realschule in Riga. Lageplan. 1876 (?). Aus:
HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3, Akten-Nr. 1097.
171. 2. Staatliches Gymnasium (ehem. Stadt-Realschule)
in Riga. Foto: Aivars Siliņš, 2011.
172. Kunstgewerbe-Grundschule Riga-Zentrum (ehem.
Gewerbeschule des Gewerbevereins). Foto: Aivars
Siliņš, 2011.
173. Plan des Viertels am Thronfolger-Boulevard. 1865.
Aus: HSAL, Best.-Nr. 1390, Reg.-Nr. 1, Akten-Nr. 437.
174. Projekt des Hauses für den Kaufmann Oskar
Jaksch. 1879. Aus: HSAL, Best.-Nr. 2761, Reg.-Nr. 3,
Akten-Nr. 1073.
323