2008 Marts - Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetens

2008 Marts - Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetens

Iznāk kopš 1951. gada decembŗa
2008.
MARTS
Nr. 2 (611)
Rakstnieks Zigmunds Skujiņš pie liepām alejā, pa kuŗu kādreiz pastaigājies Anšlavs Eglītis;
tēlnieku Gaidas Grundbergas un Juŗa Švābes piemineklis Anšlavam Eglītim Inciema parkā
SARĪKOJUMU KALENDĀRS
2. martā plkst. 12.30 pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas sarīkojums
16. martā plkst. 1.00 Rīgas teātŗa «Kabata» viesizrāde –
M. Zadornova komēdija «Pērku jūsu vīru!»
30. martā plkst. 12.30 DKLB biedru gadskārtējā pilnsapulce
No 24. līdz 26. maijam XV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas
vadības pasākumi – rajona koŗu un tautasdeju kopu mēģinājumi
25. maijā bistro vakars ar vakariņām un programmu
Losandželosas latviešu nama tālr.: 323-669-9027; DKLB informācijas tālrunis: 323-663-6267
DK LB Informācijas biļetens tīmeklī: www.biletens.com
Dienvidkalifornijas Latviešu INFORMĀCIJAS BIĻETENS ir
Dienvidkalifornijas latviešu biedrības izdevums
Biedrības adrese: 1955 Riverside Dr., Los Angeles, CA 90039
Raksti Informācijas Biļetenam iesūtāmi redaktorei:
Astrai Moorai
6157 Carpenter Ave., North Hollywood, CA 91606
Tālr./tālrakstis: 818-980-4748;
el. pasts: [email protected]
Raksti ievietošanai biļetenā iesūtāmi līdz katra iepriekšējā
mēneša 10. datumam. Iesūtītos rakstus redaktorei ir tiesības
īsināt vai rediģēt. Anonimus rakstus Informācijas Biļetenā
neievieto. Rakstos izteiktās domas pauž tikai rakstu rakstītāju
viedokli, kas var arī nesaskanēt ar izdevēju vai redaktores viedokli. Honorārus IB nemaksā.
DKLB biedriem par Informācijas Biļetenu nav jāmaksā. Biedru
nauda ir $25 gadā; ja biedrībā iestājas vīrs un sieva – par abiem $40
gadā. Par biedru var kļūt, nosūtot biedrības kasierim biedru naudu.
Personām, kuŗas nav DK LB biedri, Informācijas Biļetena
abonēšanas maksa ir $35 gadā. DKLB biedra nauda vai maksa par
abonementu jānosūta biedrības kasierim:
Mr. Jānis Taube, 1700 Malcolm Avenue, #101
Los Angeles Ca 90024; Tālr. 310-475-8004
Čeki rakstāmi uz: LATVIAN ASSOC. of SO. CA vārda.
Maksa privātpersonai par sludinājuma ievietošanu vienu reizi ir:
par pilnu lappusi $25, ½ lappusi – $15, ¼ lappusi $10, uzņēmējdarbības karti – $6.
*****************************************************
Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers
Pils laukumā 3, Rīga LV http://www.president.lv
Embassy of Latvia in USA:
2306 Massachusetts Ave., NW Washington, D. C. 20008
Tālr.: 202-328-2840, fakss: 202-328-2860
El. pasts: [email protected]
Mājaslapa: www.latvia-usa.org
Latvijas goda konsuls Losandželosā
Alfrēds Raisters
3012 Palos Verdes Drive West,
Palos Verdes Estates, CA 90274
Tālr.: 310-377-1784; fakss: 310-377-5235
E-pasts: [email protected]
Latvijas goda konsuls Kalifornijā
Džefrijs Jarčīvers (Jeff Yarchever)
2729 Bristol St. #200 Costa Mesa, CA 92626
Tālr.: 714-979-1700, fakss: 714-619-7403
E-pasts: [email protected]
Repatriācijas centra adrese:
Pavalstniecības un imigrācijas departaments
Repatriācijas centrs, Raiņa bulvārī 5
Rīga LV-1508; tālr. 371-7219435
Amerikas latviešu apvienības (ALA) mājaslapa:
www.alausa.org e-pasta adrese: [email protected]
BAFL: http://www.bafl.com
Daugavas Vanagu (ASV) mājaslapa:
www.daugavasvanagi.org
CIA world factbook informācija:
http://www.odci.gov/cia/publications/factbook/index.html
2
DK latv. ev. lut. baznīca: www.socaldraudze.com
Valstu saraksts, kuŗās Latvijas pavalstnieki var ieceļot bez
vīzas: www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/bezvizu/
Latvijas Valsts vēstures archīvs: www.lvva-raduraksti.lv
DK LB VALDE:
Biedrības priekšnieks: Ivars Mičulis
631 N. Pass Ave. Burbank, CA 91505
Tālrunis: 818-842-3639; el. pasts: [email protected]
Biedrības priekšnieka vietnieks: Ilgvars Dižgalvis
5111 Randal Street, Culver City CA 90230
Tālrunis: 310-838-1789
DK Latviešu biedrības valdē darbojas:
Jānis Daugavietis, Ilgvars Dižgalvis, Rūdolfs Hofmanis, Imants Leitis, Nora Mičule, Ivars Mičulis, Astra Moora (sekretāre), Nonita Priedīte (informātore
angļu valodā), Jānis Rutmanis, Valdis Pavlovskis,
Dace Taube (biedrības pārstāve latviešu nama valdē),
Jānis Taube (kasieris), Vija Vīksne (sarīkojumu vadītāja). Revīzijas komisija: Pārsla Blāķe, Inguna
Galviņa, Helēna Hofmane
DK Latviešu biedrības valdes sēdes notiek katra
mēneša otrajā trešdienā Losandželosas latviešu
namā
****************************************************
IB metiens – 400 eksemplāru
Latviešu namu izīrē J. Taube, tālr.: 310-475-8004
****************************************************
Par adrešu maiņām ziņot: Rūdolfam Hofmanim 1339 Quintero St., Los Angeles, CA
90026, tālr.: 213-250-3857,
el. pasts: [email protected]
Par sarīkojumiem un maiņām ziņots DK
LB informācijas tālrunī: 323-663-6267.
Diemžēl jauniegādātais biedrības automatiskais atbildētājs bieži niķojas, ierunātās ziņas piepeši mistiski nezin kāpēc izzūd.
Lūdzam DK latviešus būt pacietīgiem. Tagad vairs nevar dabūt automatiskos atbildētājus, kādi bija agrāk. Jaunajā var ierunāt tikai
ļoti īsu tekstu. Tāpēc liels lūgums – ja kādam
mājās glabājas vēl lietojams vecmodīgs atbildētājs, kas pašiem nav vajadzīgs, varbūt
varētu to ziedot biedrībai?
Godātie DK LB biedri, biļetena abonētāji un lasītāji!
2008. gads pienācis gluži nemanot. Parasti
gada sākumā samaksājam parādus, atjaunojam savu biedru statusu organizācijās.
Ļoti lūdzam visus DK LB biedrus samaksāt biedru naudu; tiem, kuŗi nevēlas būt DK
LB biedri, bet tomēr saņemt biļetenu, samaksāt par abonementu. Apmēram puse DK latviešu biedrības biedru un biļetena abonentu
to nav izdarījuši.
Biļetena lipekļu adreses iespiež Rūdolfs
Hofmanis, un viņam ir sarežģīti visu gadu atkal un atkal tās labot un papildināt, lai pierakstītu, kuŗš ir samaksājis, sūtīt atgādinājumus
un atkal labot. Uz adreses lipekļa aiz uzvārda
ir gada skaitlis – b*7 vai b*8, kas norāda, par
kuŗu gadu biedra nauda samaksāta. Diemžēl
daži biedra naudu maksā tikai katru otro gadu
vai bez atgādinājuma vispār nemaksā. Atgādinājumu sūtīšana nav lēta, tos parasti sūta
ar pirmās klases pastu, un visiem zināms, ka
pasts ar katru gadu pieprasa augstāku
samaksu par vēstules nosūtīšanu.
Daži nezin vai nesaprot, ka Losandželosā
ir vairākas latviešu organizācijas – latviešu
nams, DK latviešu biedrība, Daugavas Vanagu apvienība un baznīca. Daži domā, ka
iesūtot Latviešu nama kluba biedra samaksu,
automatiski saņems arī biļetenu. Latviešu
nama klubs dibināts nama atbalstam. Arī DV
un baznīca vāc ziedojumus atsevišķi. Tā nebūt nav izspiešana. Būt latvietim ārzemēs
diemžēl nav lēti. Gadskārtējo kalendāru izdod
DK latviešu biedrība.
Burts «p» ar datumu nozīmē, ka piesūtīts
paraugeksemplārs. Protams, biedrība nevar
atļauties gadiem ilgi tos sūtīt bez samaksas.
Paraugeksemplāru saņēmēji arī var iestāties
biedrībā!
Svarīgi arī laikus paziņot par dzīvesvietas
maiņu. Vairāki biedrības biedri un biļetena
abonenti bieži maina dzīvesvietu, bet jauno
adresi nepaziņo. Biedrībai tādējādi rodas lieki
izdevumi. Par katru pasta atsūtīto jaunas
adreses paziņojumu biedrībai jāmaksā apmēram viens dolars. Dzīvesvietu taču nemaina piepeši, vienā dienā, tātad ikvienam ir
iespēja laikus, pirms pārvākšanās, paziņot
savu jauno adresi biedrībai.
Ļoti lūdzam pacensties mazliet atvieglot
biļetena sagatavotāju un izdevēju darbu!
Aptauja par DK IB
LŪDZU ATBILDES PASVĪTROT
DK INFORMĀCIJAS BIĻETENS
Ir vajadzīgs;
nav vajadzīgs
Izlasu visus rakstus;
lasu tikai dažus
Apskatu tikai baznīcas daļu
Apskatos tikai fotografijas
Izlasu tikai virsrakstus
Apskatos tikai sarīkojumu ziņas
Vispār nelasu
Pietiek izsūtīt tikai sarīkojuma kalendāru
Biļetenu var izdot sešas reizes gadā
VISVAIRĀK INTERESĒ:
Vietējie notikumi;
notikumi Latvijā
Stāsti par mūsu kopienas locekļiem
Sarīkojumu apraksti
Raksti par jubilāriem
Nekrologi
IETEIKUMI:
Lūdzu aptauju nosūtīt redaktorei
3
Latviešu namā atkal superbols!
Sirsnīgi jo sirsnīgi apsveikta Dziesma Tetere, kam
nākamā dienā, 4. februārī, bija dzimumdiena
Grūti pateikt, kas tad 3. februārī latviešu namā
bija galvenais – superbola skatīšanās, kāršu spēle vai
citas izpriecas. Augšējie attēli liecina, ka kungi un arī
dāmas iedziļinājušies pavisam citā spēlē un, iespējams, mācās, lai vēlāk spēkus izmēģinātu kāda kazino Lasvegās vai kur citur…
Jau lasīts, ka Vilnis Auziņš ļoti labi spēlē pokeru
un piedalījies nopietnās sacensībās kopā ar citiem
lietpratējiem
Stāsta, ka superbola rezultātu sekmīgi uzminējuši
un lielāku naudas summu laimējusi Vilnis Auziņš un
Kriss Lūiss.
Novusa galds šoreiz bijis tikai viens – vai nebija
ieradušies pietiekami daudz novusa spēlētāju?
Protams, notika gadskārtējais čilli konkurss, kuŗā
pirmo vietu ieguva Pegita Meiere, otro vietu – Pēteris Freimanis, 3. vietu Laila Reimane.
Foto: Dziesma Tetere
4
Artūrs Rūsis un Tamāra Rūse pasniedza rīsu
vārīšanas katlu pirmās vietas ieguvējai
čilli konkursā Pegitai Meierei
Superbola īstie
karsēji spēlei nopietni gatavojas,
meklē un iegādājas īpašus apģērbus, lai rastos attiecīgs noskaņojums. Pegija Taube bija uzvilkusi
īpašus «superbola» zābakus, kuŗus daudzi apbrīnojuši un jautājuši, vai tie ērti staigāšanai.
Losandželosas latviešu namā 16. martā plkst. 1.00
Neatkarīgais teātris «Kabata» no Rīgas
izrādīs Michaila Zadornova komēdiju
Režisors – INDULIS SMILTĒNS
Viesturneju atbalsta: restorāns-klubs «Austrumu robeža»
Viesizrādes rīko – Milvoku mednieku un makšķernieku kluba priekšnieks
Andris Māgurs
LOMĀS:
Biļetes: $25.00, bērniem līdz 12 gadiem ieeja brīva
5
Latviešu dziesmu svētki ASV Rietumkrastā
Rietumkrasta latviešu Dziesmu
svētkus sāka rīkot aizritējušā gadsimta 60. gados. Vispirms tie notika Sietlā, pēc tam Portlandē, Sanfrancisko un 1970. gadā Losandželosā. Šos svētkus rīkoja minēto
pilsētu latvieši, nebija kopējas organizācijas kā ASV Vispārējo latviešu Dziesmu svētkiem austrumkrastā, kur svētku rīkošanu un financēšanu uzņēmās Austrumkrasta
latviešu koŗu apvienība.
Pēc III Rietumkrasta Dziesmu
svētkiem Sanfrancisko 1965. gadā
svētkus rīkot bija kārta Losandželosas latviešiem. Taču nebija nevienas organizācijas vai amatpersonas,
kas izlemtu, kad svētkus rīkot, kur
ņemt rīcības sākumkapitālu un kam
jāuzņemas iniciātīva.
Dzīvas pārrunas par svētku rīkošanu notika Dienvidkalifornijas
latviešu biedrības valdē, kā arī sabiedrībā vispār, bet neviens nevarēja nosaukt konkrētu personu, kas
uzņemtos svētku rīkošanas vadību.
Šī raksta autors uzņēmās izziņot
visu Dienvidkalifornijas latviešu
sanāksmi, kuŗas dienas kārtā būtu
divi punkti: vai 1970. gada jūlijā
rīkot Losandželosā IV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētkus? Un, ja
rīkot, tad ievēlēt Rīcības komiteju,
priekšsēdi un citus komitejas locekļus.
Sapulcē ar lielu balsu vairākumu
nobalsoja, ka Dziesmu svētki jārīko. Par Rīcības komitejas priekšsēdi ievēlēja šī raksta autoru, priekšnieka vietnieku administrātīvos
jautājumos – Viktoru Vaitu, mākslinieciskās daļas vadītāju – režisoru Vili Lapenieku sen., finanču daļas vadītāju – Augustu Vanagu,
svētku informācijas vadītāju – Danielu Agrumu, svētku informācijas
vadītāju amerikāņu sabiedrībai –
Alfonu Reini, informācijas galda
vadītāju – Leontīni Ercumu, trans6
porta un ekskursiju vadītāju – Hariju Krūkli.
Laikrakstā Laiks ievietoja paziņojumu, kur un kad notiks nākamie
Rietumkrasta latviešu Dziesmu
svētki.
Pēc neilga laika Laikā parādījās
ziņojums, ka tanī pašā gadā un datumā latviešu Austrumkrasta latviešu koŗa apvienības nolēmušas
rīkot Vispārējos latviešu Dziesmu
svētkus ASV austrumkrastā. Nekavējoties piezvanīju Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejai un lūdzu Vispārējos latviešu
Dziesmu svētkus pārcelt uz citu
gadu vai vismaz citu datumu, piemēram, septembri. Mans priekšlikums tika noraidīts ar paskaidrojumu, ka abi svētki nekonkurēšot, jo
attālumi esot pietiekami lieli.
Skaidrs, ka nevienam nebija
iespējams būt divās vietās vienlaikus, un Rietumkrasta svētkos nebija
tik daudz apmeklētāju kā cerēts.
Sastādot Dziesmu svētku koŗu
kopkoncertu programu, mākslinieciskās daļas vadītājs režisors Vilis
Lapenieks ierosināja iekļaut vienu
okupētās Latvijas dziesmu ar dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem. Rīcības padome neizrādīja sevišķu sajūsmu, taču tā būtu labas gribas apliecinājums, ka šajos nacionālās izpausmes sarīkojumā mēs atceramies
okupēto tautu tēvzemē. Latviešu
sabiedrībā šis ierosinājums atbalstu
neguva, drīzāk nosodījumu, un Lapenieka teiktais, ka mums vienotības labad jāsadziedas ar tautu Latvijā, tika iztulkots kā polītiski kreiss
gājiens. Sevišķi aktīvi bija paši Rietumkrasta latvieši, jo pēc III Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētkiem Sanfrancisko amatvīri bija
aicinājuši režisoru V. Lapenieku
sen. uzrakstīt svētku novērtējuma
rakstu. Lapenieks bija teicis – ja
uzaicinājums domāts, lai Dziesmu
svētkus Sanfrancisko tikai slavētu, tad viņi maldās, jo viņa kritikas zīmulis būs «ļoti ass» un varbūt labāk aicinājumu rakstīt atsaukt. Tas nenotika, un Lapenieks
uzrakstīja samērā negātīvu vērtējumu. Tagad sanfranciskieši atspēlējās. Tika pat publicēti satīriski dzejoļi, piemēram: «Citādus
mums svētkus sola Lapenieks kā
pravietis, bet, kad pārplīst sapņu
ola, iekšā Ojārs Vācietis...»
Nākamais traucēklis ierastai
Dziesmu svētku norisei bija Sanfrancisko diriģenta Leonarda Bērziņa katēgoriskā prasība, lai svētkos būtu tikai viens koŗu diriģents
respektīvi viņš, un virsdiriģents
Oļģerts Bištēviņš diriģētu Rīcības
komitejas komponistam Jānim
Norvilim pasūtināto kantāti kopkorim un orķestrim, kuŗā ietilptu
«Kā Daugava vaida un bangas kā
krāc» melōdija. Paņēmu atvaļinājumu un aizbraucu tikties ar visiem Rietumkrasta koŗu dalībniekiem un diriģentiem, lai uzzinātu
viņu viedokli. Pēc draudzīgām
sarunām ar vietējo koŗu vadītājiem un dziedātājiem noskaidroju,
ka viņi piedalīsies Dziesmu svētkos tikai tad, ja nemainām ierasto
kārtību un ir vairāki virsdiriģenti.
Paziņoju šo lēmumu L. Bērziņam, un viņš vispār atteicās kopkori diriģēt, uzņemoties vienīgi
jauniešu koŗa diriģēšanu. Jauniešu
koŗa koncerts bija atsevišķs svētku sarīkojums.
Man piezvanīja Milvoku latviešu koŗa priekšnieks un lūdza,
vai mēs Dziesmu svētkos Losandželosā nevarētu ļaut kaut vienu
kopkoŗa dziesmu diriģēt Milvoku
kora vadītājam Ernestam Brusubārdam jun., trešās paaudzes diriģentam Brusubārdu ģimenē. Atbildēju, ka pirms pāris dienām
viens lielisks Dziesmu svētku di-
riģents no līdzdalības atteicies, un
varam lūgt viņu diriģēt vairākas
kopkoŗa dziesmas. E. Brusubārdam
jun. šī bija pirmā iespēja diriģēt
kopkori, un dziedātāji par viņu bija
sajūsmināti. Ja nemaldos, pēc tam
viņa vārds bija visu nākamo ASV
latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentu sarakstā.
Vilis Lapenieks ierosināja uzaicināt kopkoŗu koncertā piedalīties lietuviešu un igauņu koŗus, un Rīcības
komitejas locekļi vienprātīgi piekrita. Vēlāk vienojās, ka aicinās abus
kaimiņu koŗus nodziedāt pa dziesmai savā valodā.
Teātŗa izrādē «Minchhauzena
precības» uzaicinājām aktieri Jāni
Lejiņu tēlot Nariškina lomu un viņa
meitu Lolitu Lejiņu – Jakobīni.
Dziesmu svētkus ieskandināja
2x2 koris. 1970. gada 3. jūlijā atklāja izstādes, notika izlases koncerts,
vakarā Mārtiņa Zīverta lugas
«Minchhauzena precības» izrāde.
Pēc izrādes saviesīgā vakarā ar
savu programmu iepriecināja
«Čikāgas piecīši». Tajā pašā dienā bija arī Studenšu korporāciju
kopu sarīkojums. Tie visi notika
viesnīcā Biltmor, kur bija paredzēta arī apmeklētāju apmešanās. 4.
jūlijā bija rakstnieku cēliens, kuŗā
dzejnieki savu darbu lasījumus
illustrēja ar vokāli mūzikāliem
priekšnesumiem, dziedot un spēlējot ģitaras, un tautisks uzvedums
«Skaista mana tēvu zeme». Svētku
galvenā dienā, 5. jūlijā pēc svinīga
dievkalpojuma svētku kulminācija
bija kopkoŗu koncerts. Pēc koncerta bija pieņemšana un vakarā
dziesmu svētku balle divās zālēs –
viena ar kokteiļiem, otra ar vakariņām.
6. jūlijā bija atvadu pusdienām,
pēc tam ekskursijas uz Havaju salām, Meksiku un citur.
Andris Ritmanis no Portlandes
ierosināja dibināt Jaunatnes nacio-
nālo centienu atbalsta fondu, kam
līdzekļus sagādātu, katrai Dziesmu
svētku sarīkojuma biļetei lūdzot
piemaksāt 25 centus. Šis fonds
pastāv vēl tagad, un Losandželosā
dažas organizācijas savos sarīkojumos iekasē 25 centus par labu fondam, protams, ne vienmēr.
Pēc IV Rietumkrasta latviešu
Dziesmu svētkiem, kuŗos ikviens
Rīcības komitejas loceklis bija rūdījies, uzklausot mūžīgo kritiķu
iebildumus, varējām uzrakstīt svētku vērtējumu, un tajā daudziem
tika pausta pateicība un atzinība.
Bija liels prieks, ka piedalīties mūsu svētkos neatteicās neviens ielūgtais latviešu nacionālpolītiskās
un sabiedriskās organizācijas vadītājs – Latvijas vēstnieks Vašingtonā Anatols Dinsbergs, pēdējais
Latvijas Sabiedrisko lietu ministrs
Alfrēds Bērziņš, ALAs valdes
priekšsēdis Gunārs Meirovics un
Laika izdevējs Helmars Rudzītis.
Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komiteja Longbīčā 1989. gadā
No kreisās: Anda Andersone, Ilmars Bastjānis (†) , Ansis Ābele (†), Valdis Pavlovskis, Jānis Taube,
Arnis Tūbelis, Jānis Brauķis, Daira Cilne, Inese Birzniece, Nora Mičule, Maija Bedele,
Igors Ložeņicins, Teodors Lilienšteins, Ilgvars Dižgalvis
7
Tā kā IV Rietumkrasta latviešu
dziesmu svētku un ASV Vispārējo
latviešu Dziesmu svētku rīkotājiem
radās konflikts, iedomājos, ka vajadzētu dibināt Rietumkrasta latviešu
Dziesmu svētku padomi ar Austrumkrasta latviešu koŗu apvienībai
līdzīgām funkcijām.
Piezvanīju I Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku Rīcības komitejas priekšsēdim P. Pētersonam,
kas piekrita manam ierosinājumam,
lai gan domāja, ka šis ir tikai viens
atsevišķš gadījums, kad divi Dziesmu svētki rīkoti vienā laikā.
Pozitīvas atbildes saņēmu no II
un III Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīkotājiem Portlandē
un Sanfrancisko. Uzrakstīju padomes statūtus, kuŗos bija noteikts,
ka padomē ir Dziesmu svētku Rīcības komiteju priekšnieks, ko nomaina, kad citā pilsētā ievēl nākamo Dziesmu svētku Rīcības komitejas priekšsēdi utt. Statūtus piesūtīju Rietumkrastā visu četru latviešu kolōniju organizāciju vadītājiem atsauksmei un papildināšanai.
Iebildumu vai labojumu nebija.
Rietumkrasta latviešu Dziesmu
svētku padome darbojas vēl tagad,
un viens padomes izraudzīts pārstāvis ir Jaunatnes nacionālā fonda kasieris un arī pārrauga padomes līdzekļus.
Šīs atmiņas rakstot, es domāju
par daudzām spraigā sabiedriskā
darbā nostrādātām stundām un negulētām naktīm, kad radās sarežģījumi. Bet viss ir bijis tā vērts.
Dienvidkalifornijā līdz šim
Dziesmu svētki notikuši četras reizes.
Helmuts J. Brauķis
Līdz XV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkiem Ventūrā
vairs tika seši mēneši!
Līdz šim notikuši četrpadsmit Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki:
I 1962. gadā Sietlā – Rīcības komitejas priekšsēži Pēteris Pētersons un Harijs Mindenbergs
II 1965. gadā Portlandē – Rīcības komitejas priekšsēži Juris Krīgens un Andris Ritmanis
III 1967. gadā Sanfrancisko – Rīcības komitejas priekšsēži Valdemars Švāns unJānis Taube
IV 1970. gadā Losandželosā – Rīcības komitejas priekšsēži Helmuts Brauķis un Vilis Lapenieks
V 1972. gadā Vankuverā, B. C. (Kanadā) – Rīcības komitejas priekšsēži Jānis Lielmežs, O. Kalns un
J. O. Runikis
VI 1975. gadā Sietlā – Rīcības komitejas priekšsēži Miervaldis Janševics un Zigurds Segliņš
VII 1977. gadā Losandželosā – (Pasadena) Rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Taube
VIII 1979. gadā Sanfrancisko – Rīcības komitejas priekšsēdis Juris Karlsons
IX 1982. gadā Portlandē – Rīcības komitejas priekšsēži Juris Jurisons, Andris Ritmanis un Jānis Zommers
X 1985. gadā Vankuverā, B. C. (Kanadā) – Rīcības komitejas priekšsēdis Alberts Pūpols
XI 1989. gadā Losandželosā (Longbīčā) – Rīcības komitejas priekšsēdis Arnis Tūbelis
XII 1992. gadā Sietlā – Rīcības komitejas priekšsēži Jānis Praudiņš, Gunārs Švarcs un Jānis Atvars
XIII 1999. gadā Losandželosā (Tūkstošozolu pilsētā) – Valdis Pavlovskis un Silvija Kurmiņa Tubele
XIV 2003. gadā Sanfrancisko – Rīcības komitejas priekšsēde Zinta Zariņa
Sākušies mēģinājumi Dziesmu svētku izrādēm Ventūrā
26. janvārī notika pirmais mēģinājums dziesmuspēlei
«Vēstule no Losas». Komponiste Lolita Ritmane jau
pērnā gada nogalē daudziem ar e-pastu izsūtīja vēstuli,
kuŗā bija ziņots, kādas personas dziesmuspēlē darbojas,
kuŗām jau atrasti tēlotāji, kuŗām ne, un aicināja pieteikties. Pēc šīs vēstules vairāki arī pieteikušies.
Uz pirmo mēģinājumu ieradušies gandrīz visi tēlotāji,
par spīti sliktajam laikam pat no tālās Ventūras.
Vispirms visi aktieŗi lasīja savu lomu tekstu un
lasīšanas laikā daudz kas nosvītrots, īsināts un pārveidots. Skaidrs, ka līdz Dziesmu svētkiem vēl daudz kas
tiks mainīts, lai izrāde ritētu raiti un to būtu interesanti
skatīties. Ir zināms, ka visas lugas, pirms tās izrāda Brodveja teātŗos Ņujorkā, vispirms piedzīvo ugunskristības
8
provincē, kur režisors vēro skatītāju reakciju un
pārveido daudzas ainas, bez žēlastības svītrojot vai
nemitīgi pārgrozot tekstu. Tāds ir parastais darba
process.
Dziesmuspēlē «Vēstule no Losas» tēlot pieteicās
jauna talantīga dziedātāja, un viņa tēlos lomu, kas
sākotnēji bija paredzēta vīrietim. Izrādes autori viņas dēļ mainīja darbojošās personas dzimumu. Līdz
Dziesmu svētkiem droši vien būs vēl daudz citu
nepieciešamu maiņu. Pirmajā mēģinājumā aktieŗi
jau iemācījās divas dziesmas, teksts ikvienam centīgi jāmācās mājās.
Pie dziesmuspēles nosaukuma jāpierod, jo dažiem šķiet, ka vārds «Losa» pilsētu noniecina.
9
Par goda konsuliem
Latvijas Republikas goda konsuls ir persona, kas
Latvijas Republikas uzdevumā pārstāv valsti un veic
konsulārās funkcijas saskaņā ar 1963. gada Vīnes
konvenciju par konsulārajiem sakariem, starptautiskajām paražām, Latvijas Republikas noslēgtām divpusējām konsulārajām konvencijām un citiem starptautiskajiem līgumiem, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu, Konsulāro reglamentu, šo kārtību un
līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Ārlietu
ministriju un goda konsulu.
Goda konsula iecelšana notiek, Latvijas Republikas un valsts, kuŗā goda konsuls veiks konsulārās
funkcijas, amatpersonām savstarpēji vienojoties.
Goda konsulu amatā ieceļ un no amata atceļ ārlietu
ministrs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijas Atestācijas komisijas lēmumu. Goda konsula darbību pārrauga: Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvība; Latvijas Republikas
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; Konsulārais departaments; Finanču un īpašuma departaments; Dokumentācijas pārvaldības departaments.
Par goda konsulu var būt gan Latvijas Republikas
pavalstnieks, gan ārvalsts pilsonis.
Goda konsuls ir persona, kam ir teicama reputācija.
Goda konsuls nav ierēdnis un nav Latvijas Republikas
Ārlietu ministrijas darbinieks.
Goda konsuls netiek algots, un goda konsula amata
funkciju pildīšanai nepieciešamais materiālais nodrošinājums netiek veikts par Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem.
Goda konsuls vada goda konsulātu un darbojas
konsulārā apgabala robežās, kas ir noteikts goda konsulam izsniegtajā konsulārajā patentā, ko paraksta
Latvijas Republikas ārlietu ministrs un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.
Goda konsulam ir tiesības lietot Latvijas Republikas oficiālo simboliku.
Goda konsula funkcijas
Neizmantojot goda konsula statusu personisku interešu īstenošanai un apņemoties ar savu darbību nepieļaut kaitējumu Latvijas Republikas godam un interesēm, goda konsuls: aizstāv Latvijas Republikas
jurisdikcijā esošo fizisko un juridisko personu intereses; attīsta komerciālos, ekonomiskos, kultūras un zinātnes sakarus; pārstāv Latvijas Republikas pavalstnieku un nepavalstnieku intereses mortis causa
gadījumos konsulārajā apgabalā; pēc tiesas un ārpustiesas dokumentu saņemšanas nosūta tos Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai; sadarbojas ar Latvijas
10
Republikas Ārlietu ministriju un diplomātisko pārstāvību, sniedz informāciju pēc to pieprasījuma; nodrošina informāciju par goda konsulātu, norādot tā
atrašanās vietu un kontaktinformāciju; apmeklētāju
pieņemšanu; informāciju par apmeklētāju pieņemšanas laiku; informē valsts sekretāra vietnieku,
Konsulāro departamentu un diplomātisko pārstāvību
par goda konsulāta darbību gadījumā, ja goda konsuls
izbrauc no valsts, kuŗā atrodas goda konsulāts, uz
laiku, kas ilgāks par 30 kalendāra dienām.
Goda konsula iecelšana amatā
un atcelšana
Goda konsula kandidāts tiek izraudzīts pēc diplomātiskās pārstāvības vadītāja vai valsts sekretāra vietnieka ieteikuma. Goda konsuls amatam var pieteikties
arī pats.
Pretendējot uz goda konsula amatu, kandidāts iesniedz diplomātiskai pārstāvībai vai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai šādus dokumentus: motīvētu
pieteikumu ar norādi, kāpēc kandidāts vēlas uzņemties goda konsula pienākumus; vismaz divas rekomendācijas; dzīves aprakstu; rīcības programmu ekonomikā; kultūras, zinātnes un izglītības laukā un citās
nozarēs; dokumentus par materiālā nodrošinājuma
iespējām; citus dokumentus, kuŗus kandidāts un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamiem.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atestācijas
komisija goda konsula kandidāta iesniegtos dokumentus izskata divu mēnešu laikā no to iesniegšanas dienas.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atestācijas
komisijas pozitīva lēmuma gadījumā desmit darba
dienu laikā valsts sekretāra vietnieks par to informē
kandidātu un nodaļa sagatavo Latvijas Republikas
Ārlietu ministrijas notu, lūdzot piekrišanu personas
iecelšanai par goda konsulu ar rezidenci noteiktā pilsētā un noteikta konsulārā apgabalu izveidošanu.
Pirmais līgums ar goda konsulu tiek slēgts uz diviem gadiem, turpmākie – uz sešiem gadiem.
Goda konsula darbība izbeidzas ar goda konsula
nāvi.
Goda konsulu atceļ no amata: ja tiek anullēta
ekzekvatūra; valsts pārstāvji, kuŗā konsuls dzīvo,
paziņo, ka vairs neuzskata goda konsulu par Latvijas
Republikas goda konsulu; Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārskata darbības prioritātes konsulārajā apgabalā; goda konsuls nav uzsācis veikt savas
funkcijas viena gada laikā; goda konsuls, rīkojoties ar
viņam izsniegto pilnvarojumu, nav ievērojis normatīvajos aktos noteikto kārtību; goda konsuls nav
veicis savus pienākumus atbilstīgi Latvijas Republikas interesēm vai arī kaitējis tām, graujot Latvijas
Republikas starptautisko prestižu; goda konsuls atsakās no saviem pienākumiem; goda konsuls objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt noteiktās funkcijas.
Goda konsula darbības pārraudzība
Goda konsulu funkciju pārraudzību veic diplomātiskās pārstāvības vadītājs vai valsts sekretāra
vietnieks, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors.
Goda konsuls reizi gadā sniedz atskaiti par
paveikto darbu diplomātiskai pārstāvībai vai valsts
sekretāra vietniekam.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Finanču
un īpašuma departaments nodrošina goda konsulu ar
izkārtnes «Latvijas Republikas goda konsulāts»,
veidlapas, vizītkartes un aploksnes ar lielā valsts
ģerboņa attēlu paraugiem, zīmogu ar lielā valsts ģerboņa attēlu, valsts karogu, valsts himnas ierakstu..
Goda konsula pienākums ir saskaņā ar saņemtajiem paraugiem izgatavot minēto izkārtni, veidlapas,
vizītkartes un aploksnes.
No LR Ārlietu ministrijas
2005. gada 22. decembrī izdotā dokumenta
Nr. 438 «Par goda konsulu darbību»
Ārlietu ministrijas mājaslapa: www.mfa.gov.lv
P. S. Ārlietu ministrijas saīsināta informācija par
goda konsuliem ievietota, jo saņemti vairāki jautājumi, piemēram, – vai kādā apgabalā var būt tikai
viens goda konsuls, vai goda konsula amatam var
pieteikties ikviens, kādi ir goda konsula pienākumi
un uzdevumi u. tml. Šķiet, ka rakstā uz tiem vismaz
daļēji var rast atbildi.
Dziesmu svētku informācija tīmeklī:
www.westcoastlatviansongfest.org
Darbu Latvijā sācis jauns
ASV vēstnieks
11. februārī Rīgā darbu sāka jauns ASV vēstnieks
Čārlzs Larsons. Vēstniekam ir 39 gadi, 1992. gadā
viņš absolvējis Aijovas universitāti ar bakalaura gradu ekonomikā, 1966. gadā ieguvis doktora gradu jurisprudencē. Viņš ir Republikāņu partijas biedrs, no
2003. līdz 2006. gadam bija Aijovas pavalsts Senāta loceklis. Č. Larsonam ir majora dienesta pakāpe,
viņš dienējis Irākā. Vairāk nekā 50 lidojumos ar hēlikopteru CH-47 Chinook viņš piegādāja ASV vienībām Irākā municiju, arī kauju laikā Falludžā. Viņš
savācis informāciju un rediģējis grāmatu Heroes
Among Us, kuŗā aprakstīti 20 terrorisma apkaŗotāji.
Grāmatu iespiešanai sagatavo apgāds Penguin Publishing Group, tā nāks klajā visā drīzumā.
Č. Larsons nodibināja Irākas kaŗa atbalstgrupu
«Apvienotās ģimenes». Tā apmaksājusi televīzijas
reklāmas, kuŗās skaidrots, ka militārie spēki Irākā
kaŗo ar personām, kuŗas atbildīgas par 2001. gada
11. septembŗa terrora aktiem Ņujorkā. Č. Larsons
dibinājis arī humānās palīdzības grupu «Irākas cerība», kas savākusi aptuveni 100 000 ASV dolaru Irākas skolu atbalstam. 2003. gadā Larsons kļuva par
«Buša reindžeru» – šādu nosaukumu piešķīra cilvēkiem, kuŗi ASV prezidenta Buša pārvēlēšanas kampaņai ziedoja vismaz 200 000 ASV dolaru.
Larsons ir Rezerves virsnieku asociācijas, Amerikāņu leģiona un Pestīšanas armijas konsultātīvās padomes loceklis, partneris sabiedrisko attiecību kompanijā Lincoln Strategies Group, kā arī advokāts
ASV armijas rezervju militārajā tiesā.
Oficiāli Č. Larsons kļuva par ASV vēstnieku Latvijā 7. janvārī, kad notika svinīgā zvēresta ceremonija. Pēc tās Larsons sacīja, ka viņa galvenais uzdevums būs turpināt stiprināt Latvijas un ASV attiecības, gādāt par technisku palīdzību Latvijas demokratijas attīstībā un palīdzēt amerikāņu uzņēmējiem, kuŗi iegulda Latvijā.
Vēstniekam uz Latviju līdzi dosies dzīvesbiedre
Dženifera un abi dēli – divarpus gadus vecais Vils
un desmit mēnešu vecais Džons-Henrijs. Č. Larsons
būs ASV vēstnieks Latvijā vismaz līdz Džordža Buša valdības darbības beigām 2009. gada janvārī.
Ar jauno ASV vēstnieku Latvijā var sazināties,
zvanot: 319-533-1451 (kabatas tālrunis); 515-4016711 (mājas) 515-280-4855 (darba);
e-pasts: [email protected]
11
PANSIJA PILĪ ziemā
Ko skaistā un ražīgā vasara sarūpējusi – to izposta
ziema... tādi, nedaudz pārfrazēti, ir Anšlava Eglīša
vārdi, veltīti bērnības paradīzei – Inciemam.
Vecgada pašā nogalē gribēju sagādāt pārsteigumu
draugiem, kuŗi nekāro pēc veikalā pērkamām dāvanām. Tālab dāvināju viņiem ceļojumu uz Inciemu Un
man izdevās! Lai gan Inciema apkaimē, gluži tāpat kā
citviet Vidzemē staigāja mitri un nedraudzīgi vēji, man
nebija grūti draugus pierunāt doties uz Inciemu – apdzīvoto vietu, kuŗai agrāk viņu auto paskrējis gaŗām
bez piebremzēšanas...
Lai viss būtu košāk – jau pirms došanās ceļā skaļi
lasīju fragmentus no «Pansija pilī». Man bija pat grūti
izvēlēties, kuŗš fragments būtu labākais – varētu celt
priekšā vai visu grāmatu! Ātri, ātri nobēru, kālab dzejniekam Viktoram Eglītim tika piešķirts tāds īpašums...
kā pirmajā izlūkbraucienā pārdrošais laivinieks Gaujas šķērsotājus gandrīz noslīcina... kā Anniņa, Eglīšu
kalpotāja, no Rīgas uz vasaras mītni pavadā atved ceļot
nepieradušo govi... kā Romans Suta pikanti nežēlīgiem
vārdiem raksturo visus, kuŗi neatliekamus darbus,
tostarp arī makšķerēšanu, gatavi atlikt uz citu reizi...
Inciema vecajā parkā cauri koku kailajiem žuburiem vīd visas Anšlava aprakstītās ēkas: pils, smēde,
laidars, kalpu māja. Tikai tagad tās izskatās pavisam,
pavisam citādāk, nekā grāmatā... Muižas parks
apaudzis ar padomju laika celtnēm, un par to nu nebūtu ko žēloties, jo ūdenstornis, pasts, bērnudārzs, bibliotēka, aptieka ir iestādes, bez kuŗiem jau neiztiek neviena apdzīvota vieta. Taču ne katram miestiņam
(Inciemā saskaitāmas 600 dvēseles) ir tik jauks veikaliņš un kafejnīca. Tos apsaimnieko precēts pāris – Elita
Iliško un Artūrs Berdinskis. Savulaik, kad Anšlava
brālis Vidvuds veco smēdi jaunajiem saimniekiem
pārdevis – tā arī noteicis – saglabāt senatnīgo veidolu.
Veikals tiešām ir jauks – tur atrodamas ikdienai visnepieciešamākās mantas un arī dažādi kārumi. Bet ārpusē
zem mājīgā jumta rēgulāri pulcējas pagasta ļaudis,
kuŗiem gribas gan mēles patrīt, gan citam uz citu
pavērties. Savukārt kafejnīcā valda sirsnīga gaisotne,
sienas grezno stilizēti zīmējumi no grāmatas «Pansija
pilī». Vasarā viesi var pasūtināt kafiju vai pelēkos zirņus un notiesāt tos brīvdabā. Taču mani līdzbraucēji
nebija noskaņoti gastronomiskām izpriecām, viņu
mērķis – pēc iespējas vairāk apskatīt! Decembŗa diena
nežēlīgi rāvās īsumā, bet muižas parkā vēl naski ar pērnajām lapām cīnījās dārzniece. Viņa, tāpat kā citi
vietējie, pažēlojās, ka jaunajiem īpašniekiem nepietiek
spēka un līdzekļu veco ēku sakopšanai (te vairs nekas
12
nepiederot Eglīšiem, bet kādai «sabiedrībai ar ierobežotu atbildību»), bet mēs pievērsāmies parkā
gaumīgi novietotām laukakmens skulptūrām, no
kuŗām dažas ir stipri reālas, bet daudzām varam nosaukumu brīvi improvizēt... Savdabīgās akmens
skulptūras te novietotas jau padomju laikos, kad Vidvudam Eglītim izdevies pierunāt draugus māksliniekus kārtējo akmenskaļu mākslas plenēru rīkot tieši
Inciema skaistajā parkā. Patiešām, ziema ir pat viesmīlīgāka par vasaru, jo tad arī nejaušam gaŗāmbraucējam koku lapotne neaizsedz interesantos veidojumus, aicināt aicina izkāpt no auto un parka senatnīgajā dziļumā izstaipīt kājas un apmierināt ziņkārību.
Kolchoza laika ēka pārbūvēta par simpatisku
kafejnīcu «Pansija», kuŗā labprāt pulcējas vietējie
un iegriežas gaŗāmbraucēji
Stallis, kolchoza laikā uzbūvēta dzīvojamā ēka
augšā un veikali, kuŗi izputējuši
Protams, būtu ļoti labi, ja mākslinieku vārdi kaut kur būtu arī
iemūžināti un ekskursantiem
izlasāmi. Pils estrāde prasīt
prasās pēc uzlabošanas vai vismaz pēc... turpmākas nepostīšanas. Lai nu kā, bet parkā
sastaptie pusaudži ar zināmu
lepnuma rādīja uz kolchozlaika kantori, zem kuŗa balto
ķieģeļu apšuvuma vēl slēpjas
tas, ko reiz sauca par Pili.
Krimuldas pagasta (Inciems ietilpst tā territorijā)
avīzītes (to var lasīt tīmeklī: www.krimulda.lv) redaktore Ināra Miškina pastāstīja, ka komplicētajiem
Inciema territorijas īpašumiem pašlaik tiekot veikts
detaļplānojums.
Visvairāk vietējie lepojas ar pieminekli, kas pērn
parkā novietots par godu Anšlava Eglīša dzimšanas
dienai, kas bija pirms 100 gadiem. Tā autori ir Gaida
Grundberga un Juris Švalbe. Laukakmens
«manuskripta» lappusē ierakstīti ne tikai to cilvēku
vārdi, kuŗu klātiene rotāja Eglīšu mājokli, bet
vistiešākajā veidā veidoja mūsu izcilā rakstnieka
garīgo pasauli: Ubāns, Tone, Suta, Brastiņš, Goppers...
Stāvot pie jaunās piemiņas zīmes un metot skatu
pāri laika zoba sagrauztajiem cilvēku mitekļiem, droši
vien ne tikai man nāca prātā tautasdziesmas vārdi par
ūdentiņu un akmentiņu, kas dzīvo saules mūžu… Domāju arī par to vārdos pat nenosaucamo gara spēku,
kas vienojis un vieno garīgās pasaules cilvēkus: literātus, māksliniekus, mūziķus... Arī mūsu ģimenes
draugi, kā lielāko dārgumu padusē pasizdami
Alda Bigača (pa labi) un Anita Mellupe parkā pie
jaunās piemiņas zīmes
Anšlava Eglīša ASV izdoto «Pansiju pilī», kuŗa
«pievienotā vērtība» ir Dienvidkalifornijas latviešu
biedrības bibliotēkas zīmogs, Inciemu atstāja ar domu
– te noteikti atkal atgriezties. Visdrīzāk – pavasarī,
kad dabas brīnišķais pārvērtību spēks piepušķos
cilvēku roku atstātās rētas, bet saglabāto un pilnveidoto veidos vēl skaistāk.
Vislielāko prieku rakstnieka piemiņas godināšanas
sarīkojuma dalībniekiem esot sagādājis Kazimira
Laura klātiene un atraktīvais stāstījums. Laimīgas sakritības dēļ tieši tolaik grāmatu apgāds «Likteņstāsti»
lasītājiem varēja sākt piedāvājumu Ilmara Bastjāņa
triloģijas trešo daļu, kuŗā tik liela vieta ir Anšlava
Eglīša personībai un daiļradei.
Anita Mellupe
Zigmunds Skujiņš ļoti augstu vērtē Anšlava Eglīša
darbus gan kā lasītājs, gan kā kollēga
Pa šo veco liepu aleja kādreiz pastaigājies arī
Anšlavs Eglītis
13
Anšlavu meklējot
Jāņu rītā Māris Čaklais un Imants Ziedonis nokļuvuši Inciemā. Zina, ka kādreiz te dzīvojis rakstnieks
Anšlavs Eglītis, kas pēc kaŗa izbaucis uz ASV. Velnu
dzīdami, prasa vietējiem, vai nezina, kur dzīvo Anšlavs. Daudzi rausta plecus – tādu vārdu nav dzirdējuši.
Bet viens tomēr paskaidro: «Kādu laiku jau mūspusē nav manīts. Vai tikai ar viņu nav kas slikts atgadījies?»
No žurnāla «Dadzis», 2007. g. 11. nr.
Anšlava Eglīša aforismi
◙ Pēc kāda vēl pietiekami neizpētīta dabas likuma
viss, kam sakars ar teātri vai grāmatu iespiešanu, neskatoties uz visrūpīgāko plānošanu beigās ir jāveic pa
galvu, pa kaklu, strādājot naktīm cauri, un top gatavs
tikai pašā pēdējā mirklī.
◙ Ļaudis, kas nekad nav bijuši cietumā, izklieguši
to par briesmīgu vietu. Tās ir blēņas. Turklāt cietumos
ļaudis nepaliek mūžīgi. Tie parasti iznāk laukā ātrāk,
nekā liekas.
◙ Es neticu stāstiem, ka var gadiem ilgi nodzīvot
kopā ar nenormālu cilvēku un nenojaust, ka viņš ir
traks. Tādā gadījumā klātdzīvotājs bijis pārāk vājš un
paviršs novērotājs vai arī viņu pašu mocījusi kāda apsēstība.
◙ Kāzu mūzika bez kāzu nakts? Tāda ir dzīve! Tā ir
kā makšķere bez āķa, kā konjaks bez alkohola, kā diriģents bez orķestŗa.
◙ Cilvēks ir trejādība – gars, miesa un drānas. Tikai
gars un miesa ir plikadīda. Tas ir piedauzīgs. No tā
novēršamies. Tikai miesa un drēbes ir mironis. Tas ir
beigts. No tā vairāmies. Tikai gars un drēbes ir spoks.
No tā bēgam.
◙ Pretstats ir būtisks. Neredzēšanas pretstats ir –
krāsas; klusēšanas pretstats ir – vārdi; dusēšanas pretstats ir – darīšanas!
◙ Visskaistākie vārdi ir – neizteiktie; viskošākās
krāsas ir – neuztrieptās; visskaļākās skaņas ir – neiztaisītās; vislielākie darbi ir – nepastrādātie… un vistīkamākās meitenes ir – neapprecētās.
◙ Kaislīgākie un pastāvīgākie sīkumtirgus apmeklētāji ir jo tuva rada spēlmaņiem. Visi viņi gaida lielo
ķērienu, kas nekad nenāk.
◙ Cik savādi – visbrašākie marši un jautrākās dejas,
ja tās spēlē leijerkaste, kļūst dīvaini skumjas.
◙ Akla laime gadās vienam no tūkstoša, bet prasme
palīdz tikt uz priekšu katram!
14
Vēstule no Inciema
Inciema platība ir 11,89 hektari. Blakus Inciema
pusmuižai ar parku, kas aprakstīta A. Eglīša grāmatā
«Pansija pilī», padomju laikos uzcēla divas divstāvu
un vienu piecstāvu ēku, ūdenstorni, bērnudārzu, parkā estrādi. Īpašumus atdodot likumīgajiem īpašniekiem, pašvaldība savā īpašumā paturēja bērnudārzu
un estrādi, kā kompensāciju Eglīšu dzimtai piešķiŗot
2,1 ha nevērtīgu purvainu meža zemi. Taču uz Eglīšu
zemes tagad ir arī daudzdzīvokļu ēka ar simtiem iedzīvotāju un ūdenstorni. Skaidrs, ka apsaimiekot šādu
īpašumu ir ļoti sarežģīti.
2006. gadā vēlējos iegādāties īpašumu ar parku,
kur varētu izveidot viesnīcu. Uzzinot par Inciema
pusmuižu un tā īpašo auru, biju neizsakāmi priecīga.
Īpašums tika iegādāts 2006. gada martā un tā sakārtošana uzsākta nekavējoties. Labprāt vēlētos, lai jau
tagad Inciema muižas vietā slietos rekonstruēta ēka,
kuŗā glabātos dzīva Anšlava Eglīša un viņa dzimtas
piemiņa. Taču diemžēl augstākā lēmējinstitūcija vietējā mērogā ir pašvaldība. Vistiešākā pirmā instance
ir būvvalde, un var tikai brīnīties par tās gauso darba
tempu un nevēlēšanos palīdzēt, lai ātrāk sakārtotu un
atjaunotu šo garīgo īpašumu, visas pašvaldības lepnumu. Ne mazāk apbrīnojama ir tās vēlme gūt personisku labumu, izmantojot dienesta pilnvaras. Piemēram – darba uzdevuma (dokuments, ar kuŗu uzņēmēju deleģē veikt attiecīgās darbības) sagatavošana detaļplānojuma uzsākšanai ilga sešus mēnešus (parasti
tas notiek mēneša laikā), atbildes uz iesniegumiem
netiek saņemtas vispār vai ar novēlošanos, lai gan tās
jāsagatavo 14 darba dienu laikā. Pirmais lūgums izsniegt darba atļauju Inciema ciemata sakārtošanas
projektam tika iesniegts 2006. gada 10. aprīlī. Detaļplānojuma projekts tika apstiprināts 2007. gada 29.
septembrī, tātad tikai pēc pusotra gada!
Inciema centru nepieciešams sakārtot. Tagad, iestājoties krēslai, tur valda pilnīga tumsa. Inciems patlaban ir kā vilciens, kas stāv pamestā stacijā un gaida,
kad iedegsies zaļā gaisma. Gaida, kā un kas to vadīs.
Un viss tikai tāpēc, ka atsevišķas lēmējinstitūciju personas (man līdz galam neizprotamu iemeslu dēļ) nevēlas palīdzēt uzņēmējiem īstenot skaistus mērķus,
bet gan brutāli cenšas pakāpties un viņu muguras
sava varenuma demonstrēšanai. Vienīgais, ko varu
darīt – iedzīvotājiem un Eglīšu dzimtai paust dziļu
nožēlu par vēl nepaveikto un lūgt – neplosīt šo dzīvo
īpašumu, domājot vienīgi par savu labumu!
Īpašuma «Inciemi» īpašniece
SIA "Con Brio Baltic"
valdes priekšsēde Iveta Gaile
Latvijas vēstniecības ASV
ziņojums par jaunajām pasēm
Latvijas Republikas vēstniecības Amerikas Savienotajās Valstīs konsulārās amatpersonas vēlreiz vēlas
atgādināt, ka kopš 2007. gada novembŗa Latvijas Republikā ieviesta jauna parauga pase (tā sauktā ES pase), kas ir Latvijas institūciju un Eiropas Savienības
(ES) prasībām, kā arī starptautiskiem standartiem atbilstīgs personu apliecinātājs un ceļošanas dokuments. Pases datu lapā ir iestrādāta mikroschēma, kuŗā iekļauti personas biometrijas dati, t. i., personas
digitālā fotografija un kopš 2008. jūlija arī pirkstu
nospiedumi. Ievērojot pases izsniegšanas technoloģijas sarežģītību, Latvijas valsts pavalstniekiem, lai saņemtu pasi, ir jāierodas pasu nodaļā pašiem, dokumentu iesūtīšana pa pastu vairs nav iespējama. Vēlreiz atgādinām, ka pases techniski tiek izgatavotas
tikai vienā vietā Latvijā.
Ne visās Latvijas Republikas diplomātiskās un
konsulārās pārstāvībās ir un būs iespēja pieteikties un
noformēt LR pavalstnieka pasi. Latviešiem ASV šāda
iespēja ir, lai arī tam nepieciešams vairāk laika un
izdevumu. Vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka LR pavalstnieku pasi var arī izņemt, viesojoties Latvijā. Latvijas
pavalstnieki, kuŗi ir arī ASV pavalstnieki, var ieceļot
Latvijā ar derīgu ASV pasi un izņemt Latvijas pasi
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 9. pasu daļā,
Rīgā, Raiņa bulvārī 5. Latvijā pases iespējams izgatavot divu darba dienu laikā.
Latvijas vēstniecības darbinieki saņēmuši vairākas
vēstules, kuŗās pausta neizpratne par jauno Latvijas
pasu izgatavošanas kārtību. Tāpēc vēlamies paskaidrot, ka vēstniecības un arī konsulārās nodaļas darba
laiks ir darba dienās no plkst. 9.00 līdz 5.00. Tāpat kā
visās valsts iestādēs, arī vēstniecībās ir noteikts apmeklētāju pieņemšanas laiks – divas stundas četras
reizes nedēļā. Vēstniecības darbinieki saprot, ka daudziem ceļš uz Vašingtonu ir tāls, tāpēc iespējams pierakstīties iepriekš, zvanot: 202-328-2840, un katram
apmeklētājam ierasties viņam ērtā laikā. Jau tagad
notiek apmeklētāju pieņemšana arī ārpus oficiāli noteiktā darba laika.
Vēlamies uzvērt, ka ikviens Latvijas pavalstnieks,
kas vēlēsies saņemt Latvijas pasi un ieradīsies vēstniecībā arī ārpus pieņemšanas laika, netiks atraidīts,
bet gan pienācīgi apkalpots.
Vēstniecībā no šī gada 1. līdz 17. janvārim ir pieņemts 41 pasu pieteikums. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad dokumentus pasu maiņai varēja
iesūtīt pa pastu, šādā laikposmā tika saņemti daudz
mazāk pieteikumu. Piemēram, 2007. gadā – deviņi,
2006. gadā – desmit, 2005. gadā – vienpadsmit.
Papildus paskaidrojam, ka 1992. gada parauga pases – ar ielīmēto fotokartīti, kā arī tā saucamās
«beztermiņa» pases nebūs derīga ceļošanai no 2008.
gada 1. jūlija, taču būs derīgas izmantošanai Latvijā,
tostarp arī Saeimas vēlēšanās.
2002. gada parauga pases – ar skenēto fotokartīti
un skenēto parakstu ir derīgas līdz derīguma termiņa
beigām un nav jāmaina.
Jaunās pases izdos uz pieciem gadiem; personām
no 60 gadu vecuma – uz desmit gadiem.
LR vēstniecības ASV
Konsulārās nodaļas darbinieces
Ineta Vilcāne un Sigita Puriņa
Latviešu mūzeju
eksponāti tīmeklī
Ikvienam interneta lietotājam drīzumā būs iespēja
iepazīties ar informāciju par Latvijas mūzeju priekšmetiem. Mūzeju kollekcijas tiks reģistrētas un uzglabātas elektroniskā katalogā.
Latvijas mūzejos ir uzkrāts milzīgs skaits mūzeja
priekšmetu – kopumā aptuveni pieci miljoni vienību,
turklāt katru gadu iegūst apmēram 100 000 jaunu
mūzeja priekšmetu.
No 2008. gada informācija par ikvienu mūzeju
jaunieguvumu tiek ievadīta datubazē. Latvijas mūzeju ekspozīcijās un izstādēs ik gadu apmeklētāji var
iepazīties ar apmēram 5% no visiem mūzeju krājumiem, bet atlikušie 95% atrodas mūzeju glabātuvēs.
Patlaban ikvienam interesentam pasaulē ir iespējams apskatīt daudzu pasaulē zināmu mūzeju galerijas
internetā, piemēram, šādu iespēju piedāvā Ermitāža
Sanktpēterburgā un Britu mūzejs Londonā.
PĀRDOD
Angļu-latviešu vārdnīca – $5.00;
Latvju grāmatas 1977. g. izdevums, 1009 lpp.
Ed. Ozoliņš, red. J. Endzelīns
«Svešvārdu vārdnīca» – $5.00;
«Latvju dainas» (atsevišķi sējumi )– $5.00;
Pasūtinājumus adresēt:
Maija Ositis, P.O. Box 426, Orinda CA 94563
Čeki izrakstāmi ar norādi: John Zitars
Sūtīšana:
1-2 grāmatas $5.00, trīs un vairāk –$10.00
15
Vienā klubā ar Džeju Leno
Burbankas pilsētā pie Magnolia un Cordova ielu
krustojuma ir grāmatnīca, kuŗā ir tikai grāmatas par
automobiļiem un lidmašīnām. Nesen veikalam mainījās īpašnieki, tagadējais ir Losandželosas sitroenu kluba loceklis un reizēm pie veikala rīko sava kluba
biedru sanāksmi. Paiesībā tur dažādu autoīpašnieku
saieti notiek katru sestdienu. No tuvienes un tālienes
sabrauc vīri, no kuŗiem dažs labs atgādina bijušo
«puķu bērnu», apbrīno cits cita spēkratus, gaŗi spriež
un runā par cilindriem, skrūvēm, eļļām, motoriem utt.
Nesen, piemēram, uzzināju, kā vislabāk izdarāma
motora aizdedzes sveču nomaiņa: lai notīrītu visus
netīrumus un gružus ap sveču pamatu, nevajag lietot
vis riepu gaisa sūkni, kā parasti dara, bet, ar pāris apgriezieniem atskrūvējot sveces vaļīgāk, ar starteri darbina motoru, līdz visi gruži izlido kā nebijuši. Lai tiktu
klāt aizdedzes svecēm, kas nav aizsniedzamas ar pirkstiem, uz sveču porcelāna gala uzmauc gumijas caurulīti, un tādējādi sveces var viegli gan izkrūvēt pēc tam,
kad gruži izpūsti, gan ieskrūvēt atpakaļ. Pēc tam gumijas caurulīti nomauc un sveci pievelk, lietojot atslēgu.
Kādā no sitroenu kluba sanāksmēm ar savu nesen
iegādāto sitroenu atbrauca arī populārais NBC raidceļa
pusnakts sarunu vadītājs Džejs Leno, rūpīgi apskatīja
visus auto un piedalījās pārrunās par to priekšrocībām.
Atbraukt uz kādu kluba sanāksmi un apskatīt grāmatnīcu solījis Jānis Priedkalns, kad ciemosies pie
brāļa Jura Priedkalna Tūkstošozolu pilsētā.
Sitroenus nezin kāpēc dēvē par neglītām pīlēm, taču šie auto ir ekonomiski, patērē maz degvielu un tagad, kad benzīns ir tik dārgs, 1965. gada AMI-6
(attēlā pa labi vidū) ir ļoti vērtīgs braucamais.
A. M.
16
Gudriem vīriem gudras sarunas;
pirmais no labās Džejs Leno
Vai šis senais buiks nav īsts mākslas darbs?
Dažu «neglīto pīlēnu» parāde
Losandželosas apgabala Augstākās tiesas tiesnese Dzintra Janava
novelk tiesneses mantiju
Šī fotografija ar parakstu, ka Jānis Janavs palīdz savai dzīvesbiedrei Dzintrai Janavai uzvilkt tiesneses mantiju, bija ievietota laikraksta
Los Angeles Time 1986. gada 12.
jūlija numurā. Togad Kalifornijas
gubernātors Džons Dukmeijans iecēla sešus tiesnešus, tostarp Dzintru
Janavu, par Losandželosas apgabala
augstākās tiesas tiesnešiem.
Daily Journal š. g. 3. janvāŗa numurā ziņots, ka 31. janvārī Dzintrai
Janavai būs pēdējā darba diena, lai
gan tiesnese sīkāk nepaskaidrojot,
kāpēc nolēmusi pensionēties. Pieminēts, ka 21 gada laikā Dzintrai Janavai bijušas ievērojamas prāvas. Viņa
raksturota kā prasīga tiesnese, neiecietīga pret advokātiem, kuŗi aizmirst izslēgt kabatas tālruni un ierodas tiesas zālē dažas minūtes par
vēlu.
Santamonikas advokāts Freds
Vūčers atzīst, ka sākumā viņš pat
baidījies un tikai pēc 15 gadiem
Dzintas Janavas tiesas zālē sācis
justies ērti. Viņas darbabiedri uzskata, ka tiesnesei ir tiesības būt
prasīgai un nesaudzīgai, jo viņas
darba nasta ir neticami smaga. Protams, tiesnesis viegli iemanto ienaidniekus.
Droši vien daudziem vēl labā
atmiņā 2006. gada tiesnešu vēlēšanās, kad Dzintra Janava zaudēja
mazāk kvalificētai kandidātei, iespējams, daļēji sava amerikāņiem
svešādā uzvārda dēļ. Pēc vēlēšanām un pirms gubernātors Arnolds
Švarcenegers Dzintru Janavu atkal
iecēla par tiesnesi, pret viņu rīkota
pat organizēta kampaņa. Advokāte
Amanda Sevarda atzīstas, ka izsūtījusi simtiem e-pasta vēstuļu, kuŗās
aicināts balsot pret Dz. Janavu. A.
Sevardei nepatika, ka tiesnese lēma
par labu Venisbīčas Linkolna laukuma dzīvojamo ēku īpašniekiem,
kuŗi vēlējās tās pārbūvēt un uzlabot.
Advokāts Džons Murdoks, kas
kādreiz pārstāvējis Linkolnas laukuma iedzīvotāju apvienību, atzīst,
ka Dzintra Janava ir teicama tiesnese, kas labi zina likumus un kuŗai
nav aizspriedumu, un pauž nožēlu,
ka viņa pensionējas.
Dzintra Janava 1958. gadā Sanhozē universitātē ieguva bakalaura
gradu un 1961. gadā gradu jurisprudencē. Toreiz viņas bijušas
tikai piecas sievietes...
Dzintras Janavas darbabiedri
bēdājas, ka kollēga viņus atstāj.
Augstākās tiesas tiesnesis Džons
A. Kronštats slavē tiesneses izcilās spējas, viņas prasmi uzklausīt,
iedziļināties, rūpīgo darbu, kas
advokātiem allaž rada drošības
sajūtu neatkarīgi no prāvas iznākuma.
Tiesnesim pirms prāvas jāizrokas cauri papīru kalniem. Grūti
iedomāties, kā trauslā Dzintra
Janava tika ar visu galā. Viņa apgalvo, ka nekad nav bijis gaŗlaicīgi, jo nav divu līdzīgu prāvu.
Kaut arī Dz. Janavai 31. janvārī bija pēdējā darba diena, tiesnesei vēl labu laiku būs jāmēro
ceļš uz pilsētas centru, jo jāpabeidz iesāktās prāvas. Tikai pēc
tam būs vairāk laika ceļojumiem,
atpūtai, grāmatām.
17
Lieldienu ticējumi
Lieldienu rotaļas
Senie latvieši Lieldienas svinēja trīs dienas.
Ir ticējums, ka Lieldienu rītā pati saule dejo un šūpojas. Tāpēc arī cilvēki izkaŗ šūpoles un tajās šūpojas.
Tiem, kuŗi Lieldienās kārtīgi izšūpojušies, nekož odi:
Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas.
Tātad Lieldienas svinētas trīs dienas. Lieldienās jāceļas pirms saullēkta un kailām kājām vienā kreklā, nevienam neredzot, jāskrien nomazgāties, vislabāk ūdenī, kas
tek pretī saulei uz austrumiem – tad būs skaistums un
veselība. Guļot ilgāk, visu gadu būs grūti no rītiem
piecelties. Tie, kuŗi uzcēlās pirmie, modināja vēl guļošos
un viņus nopēra, jo zaru īpašs spēks cilvēku apveltī ar
veselību un veiksmi.
Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā.
Lieldienu rītā pirms saullēkta jāuzliek sāls uz staba
gala un jāatstāj līdz pašam saules rietam – tas būs derīgs
pret visām slimībām.
Protams, Lieldienās jāsit un jāēd olas. Puiši apstaigāja
mājas un pēra iemītniekus ar rīkstēm, kamēr dabūja olas.
Lieldienās īpaši daudz olu ieteic ēst bērniem, lai viņi
augtu apaļi kā olas.
Lieldienu rītā jāmainās ar olām, lai nākamā vasarā
vistas labi dētu.
Lieldienās pareģo arī laiku:
Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, sals vēl četrdesmit
naktis.
Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst, būs
laba vasara.
Lietus Lielajā piektdienā nozīmē auglību.
Ja pirmajā Lieldienu denā ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
Pēc Lieldienām iestājas silts laiks.
Lieldienās laiku var arī ietekmēt:
Lieldienu naktī pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti,
tad būs laba vasara.
Lieldienās nedrīkst dedzināt uguni, citādi neaugs kāposti.
Ja grib, lai zirņi labi augtu, Lieldienās jāvāra kāposti.
Lieldienu rītā jāpurina ābeles, lai vasarā būtu daudz
ābolu.
Padomi meitām precību gados:
Lieldienu rītā jāiet gavilēt; uz kuŗu pusi atskan atbalss, no tās puses gaidāmi precinieki.
Lieldienu rītā meitai skaisti jāsaklāj gulta, kuŗš pirmais tur iesēdīsies, tas meitu apprecēs.
Ja laimējas bērza galā rubeni ieraudzīt, meita noteikti
precēsies. Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.
Vistiņas ķeršana
Vienam aizsien acis, un viņš jautā: «Kur tu mani
vedīsi?» Viņam atbild: «Uz cūkkūtiņu putru ēst.»
«Vai karote ir?»
«Meklē pats!»
Tad visi bēg un ķērājs lūko kādu noķert.
Sietiņa dzīšana
Rotaļas iesācējs paņem lakatu, sagriež to grīstē.
No pulka kāds jautā: «Ko tu dzen?»
«Sietiņus dzenu.»
«Cik augstu sietiņš?»
«Deviņas jūdzes.»
Tiklīdz to pasaka, visiem jābēg. Kam dzinējs iesit, tam jāiet viņa vietā.
Putnu dzīšana
Dažos Latvijas novados Lieldienās dzina putnus.
Pirmajā Lieldienu rītā pirms saullēkta ļaudis devās
uz kādu augstāku kalnu mežā. Putnu dzinēji līdzi
nesa divas pēdas garu šautru, ko no kalna augšas
svieda lejā un kliedza: «Tiš mežā, prom mežā, no
mājām ārā!» Cilvēki ticēja, ka tā vari aizdzīt ļaunos
garus.
18
Želejas olas
Lieldienās var pagatavot olas no želejas. Olā izurbina caurumiņu un iztecina olas saturu; tās vietā ielej želeju. Var veidot daudzkrāsainas olas, vispirms
piepildot pusi olas ar vienas krāsas želeju, kad tā
sastingusi, iepilda citas krāsas želeju. Kad želeja sastingusi, čaumalu noloba.
Kristīne Dina Bitēna
Lieldienu cikls
Lielā piektdiena
Lieldienas
Es šorīt saņēmu dāvanu –
Baltu pūpolzaru un debesis zilas.
Aiz pēdējiem cīruļputeņiem
Jau gājputni spārnus cilā.
Pūpolsvētdiena
Es Dieva nelaimīgā mīlestība esmu,
Ko šodien kalnā Viņš kā krustu nesa;
Kā mūžīgu un dzīvinošu dvesmu
Viņš savu elpu manās krūtīs dvesa.
Es atvēru acis un jutu –
Kaut kas ir noticis šorīt.
Rīta gaisma nāk šķīsta
Kā bērni baznīcas korī.
Vēl rītam ir sarma skropstās,
Bet acīs tāds pūpolu maigums.
Gluži negaidot silta asara
Arī man noglāsta vaigu.
Es Dieva nelaimīgā mīlestība biju,
Kad ērkšķu vainagu ap Viņa galvu pinu;
Es rūgto biķeri līdz galam piepildīju,
Kad bailēs zvērēju, ka nepazinu.
Kaut kas ir noticis šorīt,
Kamēr es gulēju miegā.
Kāds līdzējis sniegapulkstenim
Izlauzties cauri sniegam.
Drīz ledus aizies, drīz modīsies bites,
Un šķitīs, ka ziemas nemaz nav bijis.
Kā bērnam, kas mostas no miega,
Ir zemei Dievs uzsmaidījis.
Ar naida etiķi un dusmu žulti dzirdīts,
Viņš nodots, aizliegts, sāpināts un nievāts;
Viņš izraidīts no mājokļiem un sirdīm –
Vai kāds var būt vēl vientuļāks par Dievu?
Zelta miglā sačukstas lazdas,
Baltiem smiekliem pūpoli smejas;
Dziļi krūtīs kā cīrulis debesīs
Priekā sirds iegavilējas.
No Viņa acīm šorīt debesis zilas,
No Viņa smaida – balti pūpolzari,
No Viņa rokas es saņēmu dāvanā
Vēl vienu pavasari.
Šīs Dievišķās un Cilvēciskās rokas –
Tās mūžam mani nesušas kā krustu.
Viņš lūdz par mani savās krusta mokās,
Lai dvēsele man tumsā nepazustu.
Ir debesis šorīt vaļā
Kā dziesmu grāmatas vāki.
Šai rītā un pavasarī
Es vēlreiz pasaulē nāku.
Zaļā ceturtdiena
Svētais vakarēdiens
Kāds žēlums Viņa mīlošajās acīs,
Kāds gaišums Viņa vaiga sāpju rievās!
Viņš savu nāvi piedot man ir nācis...
Es – Tava nelaimīgā mīlestība, Dievs!
Kā brīnumā pumpurā raugos
Un ieklausos Lieldienu zvanos.
Caur gaŗgaŗu ziemu es nācu
Uz atkalredzēšanos.
Es ceļos nometos pie Tava krusta
Un pieri piespiežu pie Tavām rētām.
Kaut mēs viens otram mūžam nepazustu,
Tu, Mīlestība glābjošā un svētā!
Kāds milzīgs akmens šorīt
No manas dvēseles vēlies –
Viss ir piepildīts –
Kristus ir augšāmcēlies.
Nelauz bērziņu šodien,
Visa birzīte raudās,
Katru asaru maksāsi
Šodien sidraba naudā.
Netraucē pumpurus šodien,
Vēl rītos rasa salst ledū.
Neaiztiec ziedu šodien,
Lai bitēm nepietrūkst medus.
Lai mēs viens otrā arī
Ne zariņa nenolaužam,
Es redzēju Dieva dēlu
Uz pusēm maizīti laužam.
Tā ir Dzīvības maize,
Ņemiet,Viņš teica, un ēdiet!
No manas rokas caur manu sirdi
Tie Dzīvības graudi sētie.
Tas ir mans Dzīvības kauss,
Ņemiet, Viņš teica, un dzeŗiet!
No mans rokas caur manu sirdi
Dzīvības vārtus veŗiet.
Ne zariņa nenolaužot,
Ne asna, ne pumpura viena,
Basām kājām caur sidraba birzi
Iet Zaļā ceturtdiena.
Klusā sestdiena. Māte Marija
Klusi, mans bērniņ, klusi,
Redzi, Māte ir raudājusi.
Redzi, uz debess vaiga
Viņas asaru pēdas.
Smagākas par akmeni
Ir Mātes bēdas.
Klusi, mans bērniņ, klusi,
Redzi, Māte ir piekususi.
Redzi, visas Dēla rētas
Ir Mātes sirdī
Tūkstoškārtīgi
Izsāpētas.
Klusi, mans bērniņ, klusi,
Redzi, Māte mums piedevusi.
Redzi, caur savu Dēlu
Māte mūs visus
Un arī tevi, bērniņ,
Žēlo.
19
Jānis Ripa ir atgriezies!
Ne viens vien Jaungada ballē jutās patīkami pārsteigts, pēc tik ilga laika atkal ieraugot architektu
Jāni Ripu. Jānis apmēram pirms gadiem piecpadsmit
aizbrauca uz Konektikutu pie vecākiem. Vecāki tagad miruši, un Jānis prāto par atgriešanos Losandželosā, vismaz ziemā. Tiesa, īpašumi tagad te ir ļoti
dārgi, cits variants Jānim ir – iegādāties māju Džordžijā.
Par Jāni stāsta leģendas. Viņam bija māja Makarturparka apkaimē, kur dzīvoja vairāki latvieši un pa
kādam lietuvietim, tajā notika dažādas interesanti
saieti. Šajā mājā bija paredzēta pirmā apmešanās
latviešu sportistiem, kuŗi 1984. gadā 23. olimpisko
spēļu laikā Losandželosā meklētu polītisko patvērumu. Par šādu iespēju laikrakstos ziņoja žurnālisti,
stāstīja Amerikas Balss radioraidījumos, ko klausījās
arī Latvijā. Protams, tas toreiz bija joks, bet tika uztverts kā nopietnība, un PSRS vienība, kuŗā bija arī
Latvijas sportisti, spēlēs vispār nepiedalījās...
Jānis Ripa savulaik strādāja Staņislava Borbala
birojā, vienmēr nāca uz latviešu sarīkojumiem, neatteicās palīdzēt, kur vajadzīgs.
Uz Jaungada balli Jānis bija atnācis kopā ar senu
paziņu, mākslinieci Ingrīdu, pēc tautības vācieti.
Palīdz arī mazumiņš
Apmēram pirms gada biedrība saņēma vēstuli no
Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas drāmas un
dzejas teātŗa ar lūgumu palīdzēt iegādāties jauniestudējumam nepieciešamos tērpus. Biedrība teātrim nosūtīja 500 dolaru. Nesen saņemta vēstule, ka režisore
Inese Vanaga Neredzīgo biedrības Strazdumuižas drāmas un dzejas teātrī iestudējusi Antona Čechova lugu
«Kaija», ar kuŗu trupa piedalījās Astotā Rīgas amatieŗteātŗu festivālā «Rīga spēlē teātri 2008» , kas no 1.
līdz 3. februārim notika VEF Kultūras pilī; no 8. līdz
10. februārim Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā
«Mazā ģilde» un Rīgas Mākslas darbinieku namā. Festivāla galvenais mērķis – veicināt amatieŗteātŗu māksliniecisko izaugsmi un kvalitātīvu attīstību, izvērtējot
un apbalvojot veiksmīgākos sezonas veikumus.
Izrādes vērtēja žūrijas komisija – teātŗa kritiķe Guna Zeltiņa, Lietuvas Tautas mākslas centra Teātŗa nodaļas vadītāja Irēna Maciulevičiene, Klaipēdas universitātes Režijas katedras vadītāja, Lietuvas amatieŗteātŗu asociācijas prezidente doktore Danute Vaigauskaite,
režisors Ārijs Geikins, režisors Valdis Lūriņš.
Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas drāmas
un dzejas teātris A. Čehova lugu «Kaija» ar labiem
panākumiem izrādīja 1. februārī plkst. 8.00 vakarā
VEF Kultūras pilī Lielajā zālē.
Neredzīgo teātŗa vadība pateicas mūsu biedrībai, jo
500 dolaru ziedojums ļoti palīdzējis.
Māksliniece
Astrīda Prestona
piedalās izstādē
Plein Air Past and Present
San Diego Museum of Art
1450 El Prado
Balboa Park. San Diego, CA
Tālr.: 619-232-7931
Izstāde būs atvērta līdz 27.
aprīlim
Aicinām ikvienu Dienvidkalifornijas latvieti kļūt par
Amerikas latviešu apvienības biedru!
ASV ir ap 90 000 latviešu izcelsmes iedzīvotāju, bet ALA ir apzinājusi tikai nelielu daļu no tiem.
Diemžēl arī daudzi Dienvidkalifornijas latvieši nav ALAs biedri. Mūsu biedrība varētu uz kongresu
sūtīt vairāk delegātu, ja Amerikas latviešu apvienībā ar biedrības starpniecību iestātos vairāk biedru.
Kopīgi strādājot, mēs varam dot daudz, atbalstot latvisko kultūru un izglītību ne tikai mūsu jaunatnei,
bet visai latviešu sabiedrībai – šeit, ASV, kā arī Latvijā!
ALAs Biedru nozares vadītājs ir MarcisVoldiņš, e-pasts: [email protected]; tālr.: 617-969-2310.
20
Sirsnīgi sveicam Lisu un Alni,
kopēju dzīves ceļu sākot!
Lisa Tsujimoto un Alnis Briedis salaulājās
2007. gada 18. novembrī
Daudzpusīgā Jūlija Plostniece
Piektdienas vakaros
NBC raidceļā ir
diezgan interesanta
spēle 1 vs 100, kuŗā
vienam galvenajam
dalībniekam un simts
viņa pretspēlētājiem
jāatbild uz dažādiem
nebūt ne viegliem
jautājumiem. Tikko
kāds no simts pretspēlētājiem kļūdas, viņam no spēles jāizstājas.
18. janvāŗa vakarā viena no 1 vs 100 spēles dalībniekiem bija Jūlija Plostniece. Izrādās, ka viņa ir ne tikai
skaista, ar izcilu balsi, bet arī ļoti gudra. Jautājumi šajā
spēlē ir par visdažādākajiem tematiem, un tikai vispusīgi izglītots cilvēks spēj uz tiem atbildēt. Jūlija bija
viena no pieciem, kas palika līdz beigām un zināja atbildi, kad galvenais spēles dalībnieks kļūdījās. Viņa
laimētos 250 000 dolārus sadalīja starp pieciem veiksminiekiem.
Apsveicam Jūliju un ceram, ka viņa iedrošināsies pieteikties konkursā American Idol, kur arī noteikti gūs
labus panākumus.
Birutas Šulcas ieguldījums Losandželosas operas darbībā
Pirms nepilna gada biļetenā varēja lasīt gaŗāku rakstu par Birutu Šulcu, taču tajā nebija pastāstīts, ka viņa apmēram desmit gadu ir brīvprātīga Losandželosas
operas darbiniece. Biruta pastāstīja, ka mūzikas centrā
tādu brīvprātīgo darbinieku ir vairāki tūkstoši, kuŗi
organizēti dažādās grupās. Biruta ir Opera League
lielākā atbalstgrupā, kas sadarbojas ar operas darbiniekiem. Opera League ir sadalīta mazākās grupās, kuŗai
katrai ir savs direktors. Biruta darbojas Artist Services
grupā, kas gādā par mākslinieku transportu un palīdz
viņiem iekārtoties, un Education and Community
Programs, kas sadarbojas ar skolotājiem, kolledžu studentiem, bērniem, vecļaužu centriem, bibliotēkām.
Biruta palīdz skolotāju semināros un skolēniem un
pensionāriem operas izrādēs.
Artist services grupai viņa pievienojās, kad uzzināja par Maijas Kovaļevskas viesošanos, jo gribēja viņu
sagaidīt. Nākamreiz viņa sagaidīs kādu citu mākslinieku.
Brīvprātīgajiem darbiniekiem piešķiŗ biļetes uz
operu ģenerālmēģinājumiem, uz gadskārtējo sarīkojumu, kuŗā Placido Domingo paziņo par nākamā gada
programmu, sōlisti nodzied ārijas dažas šo operu ārijas,
tiek servētas uzkodas. Ir arī citas brīvprātīgo darbinieku godināšanas un tikšanās dažādās mājās, kur pārrunā
operu izrādes un notiek priekšnesumi. Ir dažādas pakāpes brīvprātīgo darbinieku gada biedru maksa, sākot ar
$45.00.
Biruta teic, ka viņai patīk darboties šajā laukā, jo
iespējams satikt daudzus interesantus cilvēkus un iespējams noklausīties priekšlasījumus skolotāju semināros. Skolotāji, apmeklējot seminārus, saņem kreditus,
ko var lietot algas paaugstināšanai.
Ģenerālmēģinājumos biļetes nepārdod. Tās piešķiŗ
par ziedotām stundām, augstākas pakāpes Opera
League biedriem, izdala vecļaužu centros un operas
darbiniekiem.
Galerija Baltic Crossroads
3929 Fountain Ave, Los Angeles, CA 90029
Tālr.: 323-664-6216; 818-653-9961 (kabatas)
Grāmatas, rotaslietas, audumi, keramikas izstrādājumi, fotografijas, gleznas, grafikas, akvareļi, plakāti
Galerija atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas
21
ĪSZIŅAS
● Ārstu skaits strauji Latvijā samazinās – ārsti
noveco, viņu caurmēra vecums ir 50 gadu. Pēdējo
desmit gadu laika aptuveni 2500 ārstu pametuši savu
arodu.
● Rīgas sabiedriskajā transportā par braukšanu bez
biļetes pērn sodīti 46 672 pasažieŗi, 11,3 reizes vairāk
nekā 2006. gadā, kad tika sodīti 4119 «zaķi». Visvairāk sodīto pasažieŗu bijis tramvajos. No pagājušā gada 1. marta tramvajos vairs nav konduktoru, un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes jākompostrē. Biļešu kompostieri atjaunoti konduktoru trūkuma dēļ. No
šā gada 1. janvāŗa braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā ir 40 santimu, bet, pērkot biļeti no
transportlīdzekļu vadītājiem, tā maksā 50 santimu.
Sodu par braukšanu bez biļetes Rīgas sabiedriskajā
transportā plāno palielināt līdz 15 latiem.
● Nacionālā būvkompaniju apvienība piedāvā
Latvijas nacionālo bibliotēku «Gaismas pils» uzcelt
par 139,5 miljoniem latu, apvienība, kuŗā ir būvkompanijas PBLC, «Moduls Rīga» un «PB Fasādes» – par
189,45 miljoniem latu. Kopējās izmaksas abos piedāvājumos varētu būt ap 500 miljoniem latu. Valsts
aģentūra «Jaunie trīs brāļi» pārtraukusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības konkursu nepietiekama financējuma dēļ.
● Žurnāla National Geographic darbinieku pētījums liecina, ka pasaules valodas izzūd nepieredzētā
ātrumā un līdz ar tām zināšanas par dabas pasauli.
Valodas visstraujāk izzūd Austrumsibirijā, Ziemeļaustrālijā, Dienvidamerikas centrālā daļā, ASV Oklahomas pavalstī un ASV Klusā ōkeana piekrastes ziemeļrietumu apgabalos. Ļoti iespējams, ka līdz gadsimta beigām izzudīs puse no pasaules 7000 valodu.
● Latvijā paredzēts izveidot 47 hektaru lielu parku,
kuŗā atradīsies 272 granīta sienas, ko klās 65 miljoni
pasaules iedzīvotāju vārdi. Šī Wall of the World būšot
viens no pasaules brīnumiem. Ikvienam, kas vēlas
iegravēt sienā savu vārdu, jāreģistrējas tīmeklī un jāsamaksā piecas eiras. Ja trīs gadu laikā nepieteiksies
vismaz divi miljoni cilvēku, visu kontā ieskaitīto naudu ziedos Sarkanajam Krustam.
● Bērnu un ģimenes lietu ministrija turpmāk no
ārvalstu adoptētājiem pieņems tikai tādus iesniegumus, kuŗos pausta vēlme adoptēt trīs un vairāk vienas
ģimenes bērnus, bērnus, kuŗi ir vecāki par deviņiem
gadiem, bērnus, kuŗi ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības traucējumiem, un bērnus, par kuŗiem bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par adopciju uz
ārvalstīm un kuŗiem līdz šim nav izdevies atrast adoptētājus ārzemēs.
22
Vērtīgs izdevums
Apgādā «Likteņstāsti» gada sākumā klajā nāca Talsu architekta Juŗa Jansona un Anitas Mellupes enciklopēdiska rakstura grāmata par kurzemnieka, mācītāja
Kārļa Amendas un izcilā komponista Ludviga van
Bēthovena draudzību. Juris Jansons šai grāmatai materiālus rūpīgi vāca trīsdesmit gadu. Kārlis Amenda dzimis 1771. gadā Kurzemē, Lipaiķos, mācījies Jelgavas
pilsētas Latīņu skolā un ģimnazijā, studēt devās uz
Jēnas universitāti. Viņš kļuva par mājskolotāju nesen
mirušā komponista Volfanga Amadeja Mocarta bērniem. Ar Bēthovenu viņš iepazinās 1798. gadā kādā
mājas koncertā, kuŗā Amenda spēlēja vijoli. Bēthovenam bija 28 gadi, Amendam 27. Abi kopā muzicēja,
devās pastaigāties, tērzēja. Viņu starpā radās dziļa
draudzība. Bēthovens K. Amendam veltījis vairākus
savus skaņdarbus. Taču jau pēc nepilna gada Amenda
atgriezās dzimtajā Kurzemē, jo bija jāpalīdz brāļa ģimenei. K. Amenda sāka strādāt par mājskolotāju Lielvirbu muižā un ar Bēthovenu apmainījās vēstulēm.
1802. gadā Amendu ordinēja par Talsu draudzes mācītāju. Kārlis Amenda miris 1836. gadā un pēc paša vēlēšanās apbedīts ezera krastā pie Talsu mācītājmuižas,
no kurienes saskatāms Talsu baznīcas gailis.
Grāmatā ļoti daudz laikmeta izziņas materiālu, attēlu, citātu, izrakstu no archīviem, radurakstu pētījumu.
Talsu mācītājmuižā iekārtota Kārļa Amenda istaba.
LATVIEŠU NAMA PĀRVALDEI
Atbalstot latviešu namu, nosūtu Nama kluba biedru naudu par 2008. gadu……..................... $50.00
Nosūtu ziedojumu nama uzturēšanai
$..........
Kopā……………………................................$........
Uzvārds, vārds un adrese
Tālr.: ......................................................................
El. pasts: ................................................................
Čeki rakstāmi:
Latvian Ev. Luth. Church – Community Center un
nosūtāmi uz Losandželosas latviešu namu:
1955 Riverside Drive, Los Angeles, CA 90039-3704
Laiks atjaunot Nama kluba
biedra statusu
Latviešu nama pārvalde laipni lūdz Nama kluba
biedrus samaksāt biedru naudu par 2008. gadu, lai
arī turpmāk bārā varētu pārdot dzērienus. Mums
taču visiem patīk pasēdēt pie bāra, padziedāt un
patērzēt.
Nama kluba biedru nauda – 50 dolaru – nav
paaugstināta kopš kluba dibināšanas. Kluba biedru saraksts atrodas nama priekštelpā pie sienas.
Latviešu nama kluba biedri atbalsta latviešu
namu, kuŗā ir telpas daudzām organizācijām, tostarp DK Latviešu biedrībai, kas izdod biļetenu
un, protams, arī lūdz laikus samaksāt biedra naudu.
Dienvidkalifornijas latviešu
biedrības biedru gadskārtējā pilnsapulce
notiks svētdien, 30. martā plkst. 12.30 latviešu
nama otrā stāvā
Ināras un Alfona Reina piemiņas istabā
Darba kārta:
Sapulces vadības vēlēšanas;
2007. g. pilnsapulces protokola nolasīšana;
Biedrības valdes priekšnieka ziņojums par darbību 2007. gadā;
Kasieŗa pārskats par 2007. gadu;
Revīzijas komisijas ziņojums;
DKLB 2008. gada budžeta pieņemšana;
Valdes locekļu un revīzijas komisijas vēlēšanas;
Dažādi jautājumi.
DKLB valde
Par biļetena izsūtīšanu
Pēdējā laikā saņemtas sūdzības par vēlu biļetena
saņemšanu. Biļetens tiek sašķirots pa pastu nodaļu
numuriem, salikts maisos un nogādāts Ziemeļholivudas pasta nodaļā. Diemžēl neder labie padomi
noskaidrot, vai kāds biļetens nav pazudis, jo pat
pasta darbinieki nezin, kad tos piegādā.
Piemaksājot $11.79 gadā, biļetenu iespējams saņemt ar pirmās klases pastu. Biļetens iznāk deviņas
reizes gadā, katra numura izsūtīšana patlaban maksā
$1.31.
Learn a language at UCLA
in eight weeks!
People over 15 are all welcome!
Scholarships available!
Intensive Estonian
Intensive Latvian
Intensive Lithuanian
June 23-Aug. 15, 2008
4 hrs, Mo-Fri, 12 credits
For scholarships and other
information contact:
Dr. Daniel Ryan at
[email protected]
or visit:
http://www.international.ucla.edu/
languages/projects/balssi/
23
Anaheim Ballet
280 E Lincoln Ave
Anaheim, CA 92805
714-490-6150
www.anaheimballet.org
www.myspace.com/anaheimballet
www.youtube.com/anaheimballet
Anaheim Ballet
Podcast Season 2
We are very excited to announce that Season 2 of the Anaheim
Ballet Podcast Series has started.
Please view our most recent podcast by clicking on the following link: http://youtube.com/watch?v=vr5KaEeQ9Fs
We invite you to subscribe to our podcasts (free of charge) by
either searching "anaheim ballet" in the itunes store and
clicking "subscribe", or by going to www.youtube.com/
anaheimballet and clicking "subscribe.
Orange County Plastic Surgery
Juris Bunkis, M.D., F.A.C.S.
30212 Tomas Suite 275
Rancho Santa Margarita, CA 92688
Phone: 949- 888-9700
www.ocps.com
Cilvēks – suņa labākais draugs!
SANDIEGO LATV.
EV. LUT. DRAUDZE
Mācītājs Dāvis Kaņeps
1927 Riverside Drive
Los Angeles, CA 90039
(310) 621-9572
[email protected]
Grace Lutheran Church
3993 Park Boulevard, San Diego, CA 92116
16. martā plkst. 3.00 dievkalpojums ar dievgaldu; pēc dievk. kafijas galds un
draudzes pilnsapulce
Sandiego latv. ev. lut. draudzes priekšnieks:
Jānis Legzdiņš
4576 Mississippi St. #6, San Diego, CA 92116;
Tālr.: 619-299-3624; e-pasts:
[email protected]
Dāmu komiteja:
Maiga Bērziņa, tālr. 619-702-8077
Antra Priede, tālr. 619-225-0817
Aida Zilgalve, tālr. 760-439-9847
Kasieris: Jāzeps Vingris
3627 32nd Str, Apt 4 San Diego CA 92104
Lūdzam draudzes nodevas un ziedojumus
rakstīt uz J. Vingris vārda un nosūtīt viņam
www.sandiegodraudze.com
www.sandiegodraudze.us
Darbs māju un logu tīrīšanas uzņēmumā
Kalifornijā, Orange County;
iespēja nopelnīt $500-$700 nedēļā; apmāca tos,
kuŗiem šajā darbā nav pieredzes. Lieliska iespēja
baudīt Kalifornijas jaukumus un strādāt;
sīkākas ziņas:
949-588-5835 vai 949-290-3122
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
PĀRDOŠANA UN PIRKŠANA
PALĪDZĪBA, PĀRCEĻOTIES UZ CITU DZĪVESVIETU (jebkur AMERIKĀ vai uz LATVIJU)
Bezmaksas konsultācijas: mājas
vērtības noteikšana dažu stundu laikā; mājas
sagatavošana pārdošanai, u. c. Ikvienu laipni
konsultēs un palīdzēs nekustamo īpašumu eksperts
MĀRTIŅŠ LEIKARTS, tālr.: 310-717-7577
[email protected]
www.shorewood.com/martin
24
Aicinājums latviešu māksliniekiem
Aicinām pieteikties XV Rietumkrastu latviešu
Dziesmu svētku minidarbu mākslas izstādei
Small Treasures from Latvia,
kas notiks no 29. augusta līdz 31. augustam.
Izstādi rīkos mazā mākslas galerijā Ventura Artists
Union Galery tieši blakus galvenai svētku viesnīcai
Crowne Plaza. Tā kā galerija ir maza un intima, izstādē pieņems tikai neliela izmēra mākslas darbus: gleznas, akvareļus, zīmējumus, grafiku, fotografijas un citus
darbus, kā arī dažādu materiālu skulptūras. Izmēri: gleznas, fotografijas, zīmējumi, grafika nedrīkst pārsniegt
12x14 collu lielumu (ar ietvaru); pieņems skulptūras,
kuŗas var pārsūtīt 10x10x12 collu kastē. Ikviens var pieteikt trīs darbus, mākslas komitejai izvērtēšanai iesūtot
fotografiju, slīdītes vai tvartu. Darbi piesakāmi līdz 16.
aprīlim.
Pieteikšanās anketas varēs saņemt, rakstot vai zvanot
Marutai Taubei, e-pasts: [email protected]
tālr.: 310-841-0446 vai Andai Andersonei,
e-pasts: [email protected]
tālr.: 626-441-7995.
Dosimies uz Grieķiju!?
Pirms vairākiem gadiem mācītājs Dāvis Kaņeps
aicināja pieteikties ceļojumam pa Svētā Pāvila pēdām.
Kaut kādu iemeslu dēļ ceļojums nenotika vai tika atlikts uz nenoteiktu laiku. Droši vien ne viens vien rūpīgs Bībeles lasītājs vēlētos paklejot pa vietām, kur
sludinājis Sv. Pāvils. Pieteicoties vismaz desmit cilvēkiem, šāds ceļojums nebūt nav nereāls un noteikti būtu neaizmirstams piedzīvojums.
Kāpēc latvieši ir vislabākie
pasaulē?
Tāpēc, ka latvietis ēd poļu ābolus, dzer igauņu
pienu, iepērkas lietuviešu veikalos un ļoti lepojas ar
savām latviskajām tradicijām.
Tāpēc, ka pie mums, Latvijā, cilvēki brauc pa
aizvakardienas ceļiem ar vakardienas automašīnām,
turklāt ar rītdienas ātrumu.
Tāpēc, ka Latvijā nav tādas vietas, uz kuŗu būtu
jābrauc ilgāk par trim stundām, izņemot no vienas
Rīgas malas līdz otrai.
Tāpēc, ka tikai Latvijā, braukdams ar maksimāli
atļauto ātrumu, citi braucēji tevi lamā, jo tu bremzē
satiksmi.
Tāpēc, ka vienīgi Latvijā ir ceļazīme «Uzmanību
– cūkas!».
Tāpēc, ka tikai pie mums garantijas laiks gludeklim ir ilgāks nekā dzīvoklim jaunceltnē.
Tāpēc, ka vienīgi mūsu valstī lielajām algām
naudas pietiek, bet mazajām nepietiek.
Tāpēc, ka latviešu valodā neviens nelamājas.
Tam mums ir krievu valoda.
Tāpēc, ka tikai pie mums, meklējot darbu, svarīgāk ir zināt svešvalodu, nevis valsts valodu.
Tāpēc, ka vienīgi mēs, dzīvodami divreiz sliktāk
par saviem kaimiņiem, igauņiem, stāstām par
viņiem divreiz vairāk anekdošu.
Tāpēc, ka mums būs koncertzāle kā Ņujorkā, bet
bērnu slimnīcas – kā Somālijā.
Tāpēc, ka pie mums centrālo apkuri pieslēdz tikai tad, kad puse Latvijas iedzīvotāju ir saaukstējušies.
Tāpēc, ka mēs pat no kaņepēm taisām sviestu.
Tāpēc, ka vienīgi Latvijā var dabūt tik lielisku
šņabi, ka cilvēki labāk mirst, nekā atklāj vietu, kur
to pirkuši.
Tāpēc, ka mūsu nacionālais augs ir latvānis!
Jociņi
Vieta romiešu Korintā, kur sludinājis
Svētais Pāvils
Zemākais dolara kurss konstatēts Sibirijā.
Vietējā ciema iedzīvotāji par vienu dolaru nedeva
pilnīgi neko.
***
Pie aptiekāra pieskrien viena no pārdevējām un
šausmās kliedz: «Kāds igaunis vēlas sev darīt galu
un lūdz pārdot pudelīti ciānkālija, kuŗa maksā 50
santimu.»
«Nelaimīgais. Viņš ir jāglābj. Pasakiet viņam,
ka tā pudelīte maksā 60 santimu.»
25
DIENVIDKALIFORNIJAS
LATVIEŠU KREDITSABIEDRĪBA
Informācijas tālruņi
kasieris Roberts Virza: 626-966-6360
aizdevumi – Ilga Jankovska: 818-783-1437
Pašreizējās aizdevumu likmes
1. Paju (noguldījumu) nodrošinātiem aizņēmumiem līdz 5 gadiem par 4.875% APR*.
2. Jaunu auto iegādei maksimālais aizdevums $30.000 līdz 6 gadiem par 5.5% APR.
3. Mazlietotu auto (ne vairāk kā divu gadu vecu) iegādei 75% no izmaksas, bet ne vairāk
kā $30.000 līdz 4 gadiem par 6.0% APR, līdz 5 gadiem par 6.25% APR.
4. Augstākas kvalitātes auto (vecāku par 2 gadiem) iegādei 75% no izmaksas, bet ne
vairāk kā $30.000 līdz 5 gadiem par 6.875% APR.
5. Caurmēra kvalitātes auto (vecāku par 2 gadiem) iegādei 75% no izmaksas, bet ne vairāk
kā $20.000 līdz 4 gadiem par 7.5% APR.
Ja aizdevuma pieprasītāja ienākumi un kreditvēsture nav saskaņā ar caurmēra prasībām,
auto pirkšanai varētu būt nepieciešams galvotājs, bet varam arī piedāvāt competetive terms
biedriem ar izcilu kreditu.
6. Aizdevumi ar vienu vai diviem galvotājiem, ne vairāk kā $10.000 līdz 5 gadiem
par 9.0% APR.
7. Aizdevumi pret parakstu, ne vairāk kā $5000 līdz 4 gadiem par 10.0% APR.
*APR – Annual Percentage Rate
Interesentus par nekustamo īpašumu hipotēkāriem aizdevumiem lūdzam sazināties
ar kreditsabiedrības aizdevumu pārstāvi. Atgādinam, ka daļējus vai pilnus papildmaksājumus var izdarīt katrā laikā bez soda maksas, tā dzēšot parādu ātrāk, bet šie
papildmaksājumi neaizstāj kārtējos mēneša maksājumus, kas pēc likuma ir jāturpina.
Noguldījumu dividendes tiek noteiktas katra pusgada beigās un pieskaitītas noguldījumiem.
Pieprasiet informāciju par dzīvības apdrošināšanu uz noguldījumiem un aizdevumiem!
NEVAIROSIM SVEŠU ĻAUŽU BAGĀTĪBU, BET GAN PAŠI SAVU –
NOGULDĪSIM UN AIZŅEMSIMIES NAUDU PAŠI SAVĀ KREDITSABIEDRĪBĀ!
Dienvidkalifornijas latviešu kreditsabiedrības valde
26
Draudzes Ziņas
Andŗa Baloža foto
Viens vārds skan sirdī manā, To Jēzus runājis: Lai nāk pie Labā gana, Kas ceļā izslāpis! Nekad nav velts šis gājums – No krusta Golgatā Plūst dzīvā ūdens krājums, Kas visus spirdzina. Tu, slāpstošais, ko snaudi, Aust žēlastības rīts! No dzīvā strauta baudi Un topi mazgāts glīts! Šī ir tā Kunga diena, Tev Jēzus saule lec, Tik turies pie Tā viena, Tavs parāds izdeldēts! Pie žēlastības strauta Es nāku, Kungs un Dievs, Lai lāsīte man ļauta, Ka varu atspirgties. Kā briedis brēc aiz slāpēm Un valgmi meklē tas, Tā sirds ar savām sāpēm Pēc Tevis ilgojas. (306) Johanns Franks, atdzejojis Roberts Bērziņš DRAUDZES AMATPERSONAS
Prāvests Dāvis Kaņeps: 1927 Riverside Drive, Los Angeles, CA 90039
(310) 621-9572
Priekšnieks Jānis Lejnieks: 8682 Larthorn Dr., Huntington Beach, CA 92646 (714) 968-9992
Kasiere Tamār Rūse: 31 Laguna Woods Dr., Laguna Niguel, CA 92677
(949) 443-2150
Sekretāre Daina Ābele: 2908-B Camino Capistrano, San Clemente, CA 91775 (949) 443-5170
Dāmu kom. priekšniece Liene Linde: 29 Sunset Ave., #1, Venice, CA 90291 (310) 396-5244
Dāmu kom. kasiere Viola Lāce: 2890 Tiffany Lane, Simi Valley, CA 93063
(805) 522-0185
DIENVIDKALIFORNIJAS LATVIEŠU EV. LUT. DRAUDZES IZDEVUMS 27
Draudzes dzīves kalendārs 2008. gada martam 2. martā plkst. 11.00 Kalpaka bataljona un Latvijas leģiona atceres dievkalpojums; pēc dievkalpojumadāmu komitejas sapulce 9. martā plkst. 11.00 dievkalpojums; pēc dievk. draudzes gada pilnsapulce 12. martā plkst. 11. 00 no rīta Bībeles stunda Ventūrā Reiņa un Ritas Daņilovu mājās 1081 Meta Street, Ventura 16. martā plkst. 11.00 Pūpolsvētdienas dievkalpojums ar dievgaldu 21. martā plkst. 11.00 Lielās piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu 23. martā plkst. 9.00 no rīta Kristus Augšāmcelšanās dienas dievkalpojums; pēc dievkalpojuma dāmu komitejas rīkotas Lieldienu brokastis 30. martā plkst. 11.00 Baltās svētdienas dievkalpojums Bet, ja par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušiem, kādēļ tad daži starp jums runā, ka nav mirušo augšāmcelšanās. Ja jau nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana un veltīga jūsu ticība. (I Kor. 15:12‐14) Datums 6. janvāris
13. janvāris
20. janvāris
27. janvāris
3. februāris
Dievkalpojumu statistika dievlūdzēji dievgaldnieki kollekte skolas saime 32
42
26
21
30
18
16
$ 319.00
$ 228.00
$ 200.00
$ 286.00
$ 494.00
31
14
21
zied./personu $ 9.97
$ 5.43
$ 7.69
$ 13.62
$ 16.47
Paziņojums par altāŗa ziedu novietošanu Biruta Šulca apņēmusies organizēt ziedu kalendāru katram svētdienas dievkalpojumam, lī‐
dzīgi kā to agrāk ilgus gadus darīja Zenta Cīrule. Ar Birutu Šulcu var sazināties, zvanot: 626‐
443‐8464. Ziedu novietošanai var pierakstīties arī sienas kalendārā draudzes dievnama ieejas tel‐
pā. Mēs sirsnīgi pateicamies Birutai par kalpošanu draudzes labā, un ceram uz draudzes locekļu atsaucību. Noliekot ziedus dievnamā, varam jauki pieminēt kādu tuvāko, par kuŗu vēlamies aiz‐
lūgt, vai arī atceroties un godinot kādā ievērojamā jubilejā. 28
Mācītāja ievadraksts
Dzimumdienas aprīlī Sveicu ikvienu ar Kristus augšāmcelšanās 1. Liene Zemjānis prieka vēsti! Šo vēsti mēs ar lielāko prieku va‐
6. Sandra Tolks ram saņemt un dot tālāk. Ko tad katrs no mums 7. Miervaldis Veiss saprot un sajūt, klausoties Lieldienu rīta stāstī‐
10. Annija Teteris jumu? Svarīgi nopietni to ikkatram pārdomāt, 11. Dzintra Švarcs jo Dievs tādējādi mums parāda savu patieso 15. Tālivaldis Dumpis spēku, un mēs apzināmies Dieva varenību. 18. Anita Circene, Aira Veiss Mums tas liek pārdomāt – kur sastopamies ar 20. Miķelis Cilnis, Ella McAuliffe Dievu? Kur Dievs ir atļāvies atklāties un darīt 21. Sarma Zemjānis zināmu Viņa klātieni? Ja neesi turējis acis vaļā, 26. Jānis Janavs varbūt esi palaidis gaŗām vienu otru izdevību to 27. Aleksandrs Berkolds, Gunārs Krūmiņš ieraudzīt. Iespējams, ka esi to redzējis, bet neesi 28. Andrejs Zinbergs sapratis. Patiesība var atklāties gan sāpēs un 29. Velta Nichols, Valdis Pavlovskis, asarās, tā spēj ielauzties vientulībā un iz‐
Rita Pētersone misumā. Evaņģelija nostāstos par pirmajām 30. Alfreds Raisters Lieldienām bailes ir emōcijas, ko izjūt vairāki aculiecinieki. Tātad – varbūt bailēs tu sāksi Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas sastapt Dievu kā pirmo un vienīgo dzīvdarītāju manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, un glābēju tavā dzīvē. Šķiet, ka masu saziņu mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev līdzekļi, atspoguļojot sensācijas, vēlas cilvēkus labu darījis! (103. iespaidot, ziņojot par arvien ekstrēmākiem Psalms 1‐2) dzīves piemēriem. Mums nemitīgi jālasa par Sirsnīgi apsveicam visus jubilārus!
briesmām, kādām pakļauti ļaudis visā pasaulē. Draudzes padome un mācītājs
Esam pieraduši dzirdēt, cik daudz sliktāki un sarežģītāki ir mūsdienu dzīves apstākļi. Liekas, ka nekas vairs neiedarbojas un nekas vairs nespēj satricināt un iebiedēt, lai panāktu sirdi satriecošu reakciju. Cilvēki vēlas pagriezt pulk‐
steni atpakaļ uz vienkāršākiem, saprotamākiem laikiem. Vairākumam nemitīgā bēdu ziņu straume apnīkst. Bet kurp griezties? Ceļš no nožēlības purva ir grūti saredzams. Satrauc, ka arvien vairāk cilvēku citiem neuzticas. Ne‐
pieciešamā sadraudzība, ko Jēzus apsolīja saviem sekotājiem, fragmentējas, sašķīst arvien smalkāk. Taču arī tas neapturēs Dieva ļaudīm baudīt apsolīto prieku! Jo, kur divi vai trīs sanā‐
kuši manā vārdā, tur ES esmu ar viņiem… Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus Draudzes dāmu komitejas locekles savā pirmajā visiem vēlot... aicinu uzticēties visumūžīgajam gada sapulcē 3. februārī. Laipns ielūgums visiem Dievam... alfa un omega, pirmam un pēdējam. piedalīties nākamā sapulcē, 2. martā pēc Viņa Vārds lai ir vienmēr mūsu vidū kā dzīvi‐
dievkalpojuma! nošs spēks! 29
Stefanīda Jansons dz. Temnovs
dzimusi 1920. gada 9. februārī, Latgalē,
mirusi 2008. gada 16. janvārī, Downey, Kalifornijā;
izvadīta 2008. gada 23. janvārī Rose Hills kapos, Whittier, Kalifornijā
Es izdzirdēju varenu balsi atskanam no goda krēsla: lūk, Dieva
mājoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi
būs Viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem, un Viņš būs viņu Dievs.
Mārtiņš Šmits
dzimis 1944. gada 8. septembrī,
miris 2007. gada 24. decembrī Tujunga, Kalifornijā
Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs,
nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis.
Dienvidkalifornijas latviešu ev. lut. draudzes gada pilnsapulce 2008. gada 9. martā, plkst. 12.15 pēcpusdienā (tūlīt pēc dievkalpojuma) baznīcas zālē 1927 Riverside Dr., Losandželosā Darba gaita 1. Sapulces amatpersonu izraudzīšana; 2. Iepriekšējās gada sapulces protokola nolasīšana un pieņemšana; 3. Draudzes amatpersonu ziņojumi; 4. Latviešu nama pārvaldes ziņojumi; 5. 2007. gada budžetu (padomes un dāmu komitejas) pārskats; 6. Revīzijas komisijas ziņojumi; 7. 2008. gada budžetu projektu apstiprināšana; 8. Draudzes amatpersonu vēlēšanas; 9. Dažādi jautājumi, ierosinājumi un priekšlikumi. Ja izziņotajā laikā, plkst. 12.15, nesanāks statūtos noteiktais kvōrums (1/6 balstiesīgu draudzes locekļu), tad stundu vēlāk, sapulce notiks plkst. 1.15 ar tādu pašu darba gaitu, un tā būs tiesīga lemt par visiem jautājumiem, vienalga, cik draudzes locekļu ieradušies. Piezīme: Balstiesīgs ir katrs iesvētīts draudzes loceklis, kas nokārtojis maksājumus draudzei par 2007. gadu, kā arī 2008. gadā no jauna iestājušies locekļi. Aicinām draudzes locekļus piedalīties sapulcē kuplā skaitā. Dienvidkalifornijas latviešu ev. lut. draudzes valde 30
Dienvidkalifornijas latviešu ev. lut. draudzes dāmu komiteja laipni ielūdz uz Lieldienu brokastīm 23. martā pēc dievkalpojuma, kas sāksies plkst. 9.00
Bērniem līdz 10 gadu vecumam olu meklēšanas sacensības baznīcas dārzā Ieeja par ziedojumu: pieaugušiem vismaz $20; pensionāriem vismaz $15; jauniešiem līdz 16 gadiem brīva
ZIEDOJUMI MĀSU DRAUDZĒM
H. & E. Brauķis $115, D. Kaņeps $120,
G. Krūmiņš $50, G. & G. Kuškēvics $100,
E. & T. Rūsis $115, I. Tīsiņš $115,
S. Upenieks $1000.
ZIEDOJUMI ZIEMSVĒTKOS
(turpinājums)
R. & H. Hofmanis $25, I. Jankovskis $20,
A. & D. Krūmiņš $50, A. & D. Tūbelis $150.
Kristības
Evelīna Anna Blāķe, Ata un Solvitas (Pasteres)
pirmā meitiņa, pievienojās Kristus raudzei,
saņemot kristības sakramentu draudzes dievkalpojumā š. g. 13. janvārī.
Par Evelīnas krustvecākiem kļuva Ādams Blāķis
un Kristīna Strong (Naumova).
Apsveicam Blāķu un Pasteru ģimenes un vēlam
svētību, audzinot Evelīnu kristīgā mīlestībā un žēlsirdībā!
31
Latvian Ev. Luth. Church of So. Calif.
LATVIEŠU SABIEDRISKAIS CENTRS
1927 Riverside Drive
LOS ANGELES, CALIF. 90039-3704
NON-PROFIT ORG.
U.S. POSTAGE
PAID
Permit No. 78
NORTH HOLLYWOOD, CA
CHANGE SERVICE REQUESTED
(DATED MATERIAL)
PLEASE DO NOT DELAY
Skaitlis aiz adresāta vārda un uzvārda rāda, par kādu gadu biedrībai samaksāta biedru nauda vai maksāts
par INFORMĀCIJAS BIĻETENA abonementu.
B nozīmē «DK Latviešu biedrības biedrs»; A nozīmē «IB abonents»;
S nozīmē «students»; P nozīmē «paraugeksemplārs».
Lūdzu izgriezt un nosūtīt kopā ar čeku:
DIENVIDKALIFORNIJAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS KASIERIM
Vēlos būt Dienvidkalifornijas latviešu biedrības biedrs.
Nosūtu Dienvidkalifornijas latviešu biedrības biedru naudu par 200_ . gadu ………$ 25.00
Biedru nauda ģimenei – $40
Biedrības biedriem Informācijas Biļetenu piesūta par brīvu!)
(nevajadzīgo svītrot)
Nevēlos būt Dienvidkalifornijas latviešu biedrības biedrs,
bet vēlos saņemt Informācijas Biļetenu.
Nosūtu abonēšanas maksu
par 200_ . gadu ……………$ 35.00
Esmu students. Vēlos saņemt Informācijas Biļetenu.
Nosūtu abonēšanas maksu
par 200_ . gadu ……………$ 5.00
Papildus ziedoju Dienvidkalifornijas latviešu biedrības darbam: ...………….…............$ ____
Kopā $ ____
Uzvārds, vārds, adrese un tālrunis: ________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
elektroniskā pasta adrese:_________________________________________________
Čekus lūdzam rakstīt: LATVIAN ASSOCIATION OF SO CALIF., un nosūtīt:
Mr. Janis Taube, 1700 Malcolm Ave, #101, Los Angeles, CA 90024
Dienvidkalifornijas latviešu biedrības informācijas tālrunis: 323-663-6267
Nama tālrunis: 323-669-9027
Dienvidkalifornijas latviešu nams atrodas Losandželosā, 1955 Riverside Drive, un sasniedzams ar 93. autobusu
(Glendāle, San Fernando) un ar 96. autobusu (Sherman Oaks) – Newell un Riverside Drive pietura
32