docHolistiska pieeja apkãrtèjãs vides un ilgtspèjas izglitibai
download 
Report Transcription
Holistiska pieeja apkãrtèjãs vides un ilgtspèjas izglitibai
Daļas un veselums Holistiska pieeja apkārtējās vides un ilgtspējas izglītībai Rokasgrāmata Daļas un veselums Holistiska pieeja apkārtējās vides un ilgtspējas izglītībai Šī skolotāju izglītības rokasgrāmata ir izveidota Zviedrijas Starptautiskajā centrā izglītībai ilgtspējīgai attīstībai (SWEDESD). Redakcija Autori Tulkojums latviešu valodā Sastādītāji: Wolfgang Brunner un Shepherd Urenje Zinātniskais redaktors: Fredrik Moberg Valodas redaktore (angļu izdevumam): Tammy Brown Irma Allen, Magnus Apelqvist, Per Bergstrom, Wolfgang Brunner, Iris Jane Mary Chimbodza, Lilian Chipatu, Dick Kachilonda, Caleb Mandikonza, Fanuel Manyinyire, Timothy Kamuzu Phiri un Shepherd Urenje. Maija Veide, Maija Kāle un Gaļina Aizvakara Ieteicamais papildmateriāls Brunner, W & Urenje, S. (2012). The Parts and The Whole: A Holistic Approach to Environmental and Sustainability Education. Visby: Swedish International Centre of Education for Sustainable Development. Autortiesības Šo skolotāju izglītības rokasgrāmatu ir atļauts reproducēt un adaptēt pētniecības un izglītības mērķiem, kuriem nav peļņas nolūka, ar nosacījumu, ka autori (Brunner, W. un Urenje, S.) un izdevējs (SWEDESD) tiek par to informēti pienācīgā veidā. Gotlandes Universitātes Zviedrijas Starptautiskais centrs izglītībai ilgtspējīgai attīstībai (SWEDESD) ir dibināts 2008. gadā. To finansē Sida – Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra. SWEDESD misija ir palīdzēt paplašināt indivīdu un organizāciju rīkoties spēju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Publikācija angļu valodā ir pieejama vairākās interneta vietnēs, ieskaitot www.swedesd.se un www.sadc-reep.org.za Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercialShareAlike 3.0 Unported Licence. Makets un ilustrācijas Latviešu izdevuma makets Helena Duveborg Mairita Timrote Saturs Holistiskie piemēri Fizika Ķīmija Bioloģija Ģeogrāfija Sociālās zinības Ekonomika 4 Priekšvārds 5 Ievads 9 Vārdnīca 11 Ievads 12 Misija 16 Laba dzīve 18 Ekoloģiskā pēda 20 Zivju spēle 23 Ievads 24 Vēsas ziņas karstajai planētai 26 Elektriskais tīkls 32 Daba darbojas virzienā uz priekšu 35 Ievads 36 Skābie apstākļi 38 Oglekļa cikls 41 Ievads 42 Daļas un veselums 44 Ko mēs darām ar ūdeni? 46 Slēgtā dārza mistērija 49 Ievads 50 Bitenieka stāsts 52 Laimīgā planēta 54 Neredzamo ūdeņu stāsts 57 Ievads 58 Mīti un leģendas 60 Ilgtspējīgs patēriņš 62 Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja 65 Ievads 66 Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība 68 Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti konflikti 70 Ekonomiskā atbildība Priekšvārds C - 4 Ievads Pārmaiņu vēji izglītības sistēmā Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA) 5 savu IIA var katra kas ir un Katrai un izaugt un Katra un ir Daži IIA pamatprincipi veida ieskati un gudras mums un un ne tikai Šis ieskats un esam ir Sistēmu sapratne rietumu katru un ir un ir ka un un daudz var resursu resursus un ir ir Visa gigantisks uz resursu un var tikt kas atkritumu viens nav ir resursu un Sugu ka un resursu sniedz caur ir Mūsu biosfēras sistēmas līmeņi Šūna 6 Organisms un ar tie un Ekosistēma Biosfēra - Līdzdalība: spēja rīkoties - - Pedagoģiskās stratēģijas IIA - 7 - Kā materiāls ir sakārtots Mūsu pieeja 8 Vārdnīca Albedo starojuma procents, ko atstaro virsma. Saules starojuma gadījumā albedo norāda uz neabsorbēto saules enerģijas apjomu procentos. Tumšākiem ķermeņiem parasti ir zemāka atstarošanas vērtība, tātad zemāks albedo. Biodegviela atjaunojams enerģijas resurss, ko veido bioloģiski materiāli jeb biomasa, piemēram, kokogles, skaidu briketes, cukurniedres, kukurūza, celuloze vai augu eļļas. Biosfēra globālā visu ekosistēmu summa. To var saukt arī par dzīves zonu uz Zemes, noslēgtu (izņemot saules un kosmosa starojumu) un pašregulējošu sistēmu. Ekoloģiskā pēda mērvienība, kas ataino bioloģiski produktīvās zemes un jūras platības apjomu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēces patēriņam nepieciešamos resursus un asimilētu radītos atkritumus. Ekosistēmas pakalpojumi cilvēku ieguvumi no resursu daudzveidības un procesi, ko nodrošina dabiskas ekosistēmas, piemēram, tīrs ūdens, klimata regulēšana, labības apputeksnēšana un cilvēku kulturālo vajadzību apmierināšana. Elektriskais tīkls savstarpēji savienots tīkls, kas elektrību no ražotājiem nogādā līdz patērētājiem. Elektroniskie atkritumi viss izmestais elektriskais aprīkojums, kas ir nokalpojis savu laiku, ieskaitot datorus, televizorus, videomagnetofonus, atskaņotājus, kopētājus un faksa aparātus. Fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies dabisku procesu gaitā, piemēram, apraktu beigtu organismu anaeroba sadalīšanās. Fosilajā kurināmajā ir augsts oglekļa procents, un tas ietver ogles, naftu un fosilo gāzi. Globālā sasilšana Zemes atmosfēras un okeānu vidējās temperatūras paaugstināšanās kopš 19.gs. beigām, kā arī tās sagaidāmais turpinājums. Globālie hektāri (gha) vispārpieņemta vienība, kas nosaka zemes biokapacitātes apjomu. Globālais hektārs norāda uz vidējo bioloģiski produktīvo platību, kas pieejama uz katru cilvēku. Globālie hektāri tiek lietoti, lai salīdzinātu cilvēku prasības pret dabu ar biosfēras spēju atjaunot resursus un asimilēt atkritumus. Holisms ideja, ka dabas sistēmas (fiziskās, bioloģiskās, ķīmiskās, sociālās, ekonomiskās, mentālās, lingvistiskās u.c.) un to īpašības ir jāskata kā veselums, nevis kā atsevišķu daļu kopums. Tas bieži ietver skatījumu, ka sistēmas kopumā funkcionē kā veselumi, un to funkcionēšanu nevar saprast tikai kā sastāvdaļu sakopojumu. Klimata pārmaiņas Nozīmīga un ilgstoša pārmaiņa laikapstākļu modeļu sadalījumā, ieskaitot temperatūras, mitruma, vēja un gadalaiku maiņu. Šīs pārmaiņas notiek ilgstošu periodu gaitā, kuru ilgums var svārstīties no vairākām desmitgadēm līdz pat miljoniem gadu. Kopīgie resursi resursi, kas pieder kolektīvam vai tiek dalīti kopienu starpā. Šie īpašuma veidi, kas pieder mums visiem, tiek saukti par „kopīgiem”, un tos vajadzētu aktīvi aizsargāt un pārvaldīt kopēja labuma mērķiem. Kopīgo resursu traģēdija dilemma, kas rodas situācijā, kur daudzi indivīdi, darbojoties neatkarīgi un racionāli savu interešu vārdā, galu galā noplicinās kopīgu ierobežotā apjomā pieejamu resursu, pat ja ir skaidrs, ka šāds rezultāts nebūtu neviena indivīda ilgtermiņa interesēs. Oglekļa cikls bioķīmisks cikls, kurā notiek oglekļa apmaiņa starp Zemes biosfēru, ģeosfēru, hidrosfēru un atmosfēru. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Zemes cikliem, un tā rezultātā ogleklis tiek atkārtoti izmantots biosfērā un visos tās organismos. Oglekļa zušana jebkas tāds, kas absorbē vairāk oglekļa nekā atbrīvo. Galvenie dabas procesi, kas rada oglekļa zušanu, notiek caur biomasas palielināšanos fotosintēzes rezultātā, kā arī caur ķīmisku un bioloģisku absorbciju okeānos. Otrreizējā izmantošana atkritumu pārstrāde jaunos produktos, lai novērstu potenciāli noderīgu materiālu izšķērdēšanu, samazinātu svaigu izejmateriālu patēriņu, pazeminātu enerģijas izmantojumu, kā arī samazinātu gaisa un ūdens piesārņojuma līmeni. Paskābināšanās pārmaiņas pasaules jūru, augsnes un saldūdeņu sistēmas ķīmiskajā sastāvā, kas rodas no izrakteņu ieguves un fosilo kurināmo dedzināšanas. Pārejas punkti kritiskie punkti mainīgā situācijā, kuriem seko jauns un neatgriezenisks pavērsiens. Punkts, kurā sistēma no viena stāvokļa pāriet uz citu. Pielāgošanās spēja sistēmas ilgtermiņa spēja pielāgoties izmaiņām un turpināt attīstīties. Tādai ekosistēmai kā mežs tas var nozīmēt piemērošanos un izdzīvošanu pēc vētrām, ugunsgrēkiem un piesārņojuma radītā kaitējuma, savukārt sabiedrībai tas nozīmētu spēju tikt galā ar politisku un ekonomisku nenoteiktību vai dabas katastrofām tā, lai tas būtu ilgtspējīgi ilgā termiņā. 9 Planētas robežas robežas, kas attēlo cilvēcei ”drošu darbības telpu”. Šo konceptu radīja pētnieku grupa 2009.gadā, lai aprakstītu deviņas drošas biofiziskas robežas, ārpus kurām Zemes sistēma nevar tikt izgrūsta bez katastrofiskām sekām. Šīs deviņas robežas ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, pārmērīga slāpekļa un fosfora radīšana, ozona slāņa noārdīšana stratosfērā, okeānu paskābināšanās, globālais saldūdens patēriņš, lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmaiņas, gaisa piesārņojums un ķīmiskais piesārņojums. Redukcionisms pieeja sarežģītu lietu dabas izprašanai, reducējot to uz lietu sastāvdaļu mijiedarbību vai uz vienkāršākām vai fundamentālākām lietām. Siltumnīcas efekts process, kura gaitā planētas virsmas termālo starojumu absorbē atmosfērā esošās siltumnīcas gāzes, un tas tiek vēlreiz atstarots visos virzienos. Šis atkārtotais starojums nonāk uz zemes virsmas, kā arī zemākajos atmosfēras slāņos, un tā rezultāts ir globālā sasilšana. Sociālā vienlīdzība vienlīdzīgas iespējas visiem pilsoņiem drošā un veselīgā vidē. 10 Spēcīga ilgtspēja šis koncepts ir balstīts uz zinātnisku faktu, ka visa cilvēces dzīve un darbība notiek Zemes planētas jeb „biosfēras” ietvaros, kurā dzīvo cilvēku dzimums, ieskaitot visas sabiedriskās funkcijas, piemēram, ekonomiku. Bez funkcionējošas biosfēras nevar pastāvēt nedz sabiedrība, nedz arī tās funkcijas, tai skaitā ekonomika. Taisnīga tirdzniecība tāda pieeja tirdzniecībai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ražotāji par savu darbu saņem taisnīgu daļu no preces cenas. Tas ietver taisnīgu samaksu par precēm un pakalpojumiem, pieklājīgus darba apstākļus un pircēju apņemšanos nodrošināt ražotājiem saprātīgus ienākumus. Taisnīgums apņemšanās atzīt katra cilvēka ieguldījumu. Ūdens pēda kopējais saldūdens apjoms, ko izmanto, lai saražotu preces un pakalpojumus indivīdu, kopienu vai uzņēmumu patēriņa apmierināšanai. Virtuālais ūdens tirdzniecības kontekstā šis jēdziens attiecas uz ūdeni, kas tiek izmantots preču vai pakalpojumu ražošanai. Holistiskie piemēri Holistiskie piemēri K ā jau minēts ievadā, aizvien pieaugošās vides problēmas, ar kurām saskaramies, nosaka nepieciešamību pēc holistiska skatījuma uz izglītību. Tas nozīmē starpdisciplināru pieeju un ciešāku dažādu mācību priekšmetu sasaisti, kā arī tematiskākas mācības. Papildus spējai strādāt ar holistiskām un tematiskām metodēm skolēniem nepieciešamas arī detalizētas zināšanas, ko sniedz tradicionālais dalījums mācību priekšmetos. Galvenā problēma ir savietot šīs šķietamās pretrunas un atrast veidu, kā holistisks un starpdisciplinārs skatījums varētu ietekmēt tradicionālo mācību procesu. Šāda pieeja ilustrēta piemērā Misija. Tas ir holistisks uzdevums, kur skolēni lieto dažādos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas. Uzdevuma mērķis ir izveidot ilgtspējīgu pasauli, balstoties uz skolēnu izpratnes līmeni. Dodot tikai dažus sākuma nosacījumus un uzdodot jautājumu “ko Tu ņemsi līdzi?”, skolēni pēta un kombinē dažādas zināšanu jomas un beigu beigās spēj detalizēti aprakstīt ilgtspējīgas pasaules modeli. Piemērs Laba dzīve var tikt izmantots kā īsāka tās pašas tēmas versija. Diskusiju un pārrunu veidā skolēni pēta ētiku, vērtības un citus pamatelementus, kas veido “labu dzīvi” ilgtspējīgā sabiedrībā. Ekoloģiskā pēda ir noderīgs instruments, runājot par vides ilgtspēju un salīdzinot ilgtspējīgus dzīves veidus dažādās valstīs un dažādiem indivīdiem. Pats jēdziens ir sarežģīts, un nepieciešamas pamatīgas iepriekšējas zināšanas daudzos priekšmetos. Piemērā Ekoloģiskā pēda mēs izskaidrojam tādus jēdzienus, kā ekoloģiskā pēda, bioloģiskā kapacitāte, resursu piedāvājums un pieprasījums. Mēs arī ilustrējam, kā tiek aprēķināta ekoloģiskā pēda, un kā to ietekmē cilvēku dzīves veids. “Kopīgo resursu traģēdija” skaidro, kāpēc visi mūsu kopīgie resursi bieži ir tikuši noplicināti, jo atbildība par to saglabāšanu nav saistīta ar indivīdu. Piemērs Zivju spēle ļauj skolēniem gūt dziļāku izpratni par kopienu resursu pārvaldības dzinējspēkiem un problēmām, kā arī sniedz zināšanas, rīkus un vērtības, kuri palīdzētu saprast, kā viņi paši varētu samazināt resursu pārmērīgu izmantošanu. 11 Holistiski piemēri Ekoloģija Ekosistēmu pakalpojumi Ilgtspēja Planētas robežas Dabas zinātnes Sociālās zinātnes Mērķi: - atklāt nozīmīgus ilgtspējīgas pasaules elementus - savietot šos elementus ar ilgtspējīgas pasaules modeli - pārrunāt un aprakstīt ētiskos un sociālos faktorus ilgtspējīgai līdzāspastāvēšanai Misija Ievads Misija ir holistisks uzdevums, kur skolēni izmanto dažādos priekšmetos gūtās zināšanas un izpratni. Mērķis, kā jau iepriekš norādīts, ir skolēnu spēja radīt ilgtspējīgas pasaules modeli atbilstoši savam izpratnes līmenim. Uzdevumu var izmantot dažādās situācijās, piemēram: - kā pārbaudes uzdevumu, lai redzētu, vai skolēni var savietot dažādu priekšmetu zināšanas vienotā veselumā; - kā novērtējumu mums, skolotājiem, lai noteiktu, vai mūsu mācību metodes ir vedušas pie iecerētajiem rezultātiem ilgtspējas izpratnei; - kā ievadu akadēmiskam kursam, kurā tiek runāts par ilgtspēju. attiecībās cilvēks/sabiedrība un daba uz kosmosa kuģa - saistīt šī vingrinājuma rezultātus ar ilgtspējas jautājumiem mūsu sabiedrībā un pasaulē 2–4 stundas Zemāk esošais materiāls sniedz ieskatu, kā izmanot uzdevumu kā pārbaudes uzdevumu skolēniem, kas mācās vidusskolas pēdējās klasēs. Atgādinājums skolotājiem Dodot skolēniem šo neparasto uzdevumu, mēs vienlaikus uzsākam attīstības procesu, kur skolēni ir galvenie spēlētāji. Mums kā procesa virzītājiem būtu jāpaliek nomaļus, ieņemot mazliet norobežotu un uzmanīgu stāvokli: - nekad nenoraidiet priekšlikumus vai idejas, pat ja tās ir “mežonīgas”. Lai skolēni paši diskusijā nonāk pie secinājumiem, pat ja Jūs jau uzreiz redzat, ka šis ir strupceļš. - Nedodiet skolēniem gatavas atbildes uz viņu jautājumiem vai problēmām, bet vediniet viņus meklēt atrisinājumus pašiem. Ļaujiet skolēniem būt radošiem un vadiet diskusiju. - Dodiet viņiem instrumentus dažādu uzdevuma aspektu risināšanai un palīdziet viņiem pašiem organizēt diskusijas. Darba gaita Mini-ekosistēma Uzsākot šo uzdevumu, būtu noderīgi iepriekš sagatavot mini-ekosistēmu (skat. 47.lpp.). Nenorādiet tieši uz kolbu, bet ļaujiet tai būt redzamai visu vingrinājuma laiku. Agrāk vai vēlāk skolēni to ievēros un iekļaus savās diskusijās. 12 Sākums 1. Izdaliet darba uzdevumu un ļaujiet skolēniem 5 minūtes ar to iepazīties. Neļaujiet skolēniem diskutēt, tā vietā aiciniet viņus uz piezīmju papīra uzrakstīt piezīmes un jautājumus, kas radušies pēc uzdevuma izlasīšanas. 2. Sadaliet skolēnus grupās pa 4-6 un aiciniet katru no skolēniem nolasīt veiktās piezīmes, īpaši nepaskaidrojot tās. Grupas kopīgā darba uzdevums ir sasniegt mērķi: Jūsu kosmoss kuģim ir jābūt tik labi aprīkotam, tehnoloģiski gudram un vilinošam, ka pārējie vēlēsies ceļot ar JŪSU kosmosa kuģi. Šajā procesā noderētu vienkārša kosmosa kuģa kontūras ilustrācija. Veidi, kā organizēt un strukturēt diskusijas Pēc neilga laika skolēnu kosmosa kuģi būs piepildīti ar dažādām ierīcēm un funkcijām, par kurām grupa būs iedomājusies diskusijas gaitā, un tad var rasties vajadzība pēc strukturēšanas. Šeit ir daži ieteikumi: Atrast sākuma punktu Viens veids, kā sākt diskusiju, ir aicināt izmantot skolēnus izmantot Maslova piramīdu kā „vajadzību hierarhijas” attēlojumu, un aicināt skolēnus vispirms atrast risinājumu „pamatvajadzību” apmierināšanai. Tad var ķerties pie citām, piramīdā augstāk esošām vajadzībām. Bezatkritumu domāšana Dažas no grupām var iedomāties, ka viņi kosmosa kuģī var radīt milzīgu telpu, kur uzglabāt visu, kas viņiem būtu nepieciešams ceļojuma laikā. Apstrīdiet viņu „lineārās plūsmas” idejas, ieviešot noteikumu, ka „kosmosa kuģī nav atkritumu lūkas, tā ka jūs nevarat izmest savus atkritumus kosmosā!” Iekšējā telpa un izmērs Dažām grupām var rasties grūtības, ja tās projektē kosmosa kuģus ar daudziem stāviem, kāpnēm un liftiem. Iesakiet viņiem visu izdzīvošanai nepieciešamo novietot vienā stāvā un sākt projektēt to. Veidojot noslēgtu telpu, galvenais diskusiju jautājums varētu rasties ap ūdeni. Aiciniet viņus meklēt “dabisku ūdens cikla radīšanas veidu”. Šai diskusijai par modeli derētu mini-ekosistēma (skat. 47.lpp.). Panākot to, ka diskusijas par ūdeni izskan agrīnā uzdevuma veikšanas stadijā, mēs palīdzam viņiem radīt slēgtu telpu, kas palīdzēs arī citu jautājumu risināšanā. Šajā brīdī skolēniem var rasties jautājumi par kosmosa kuģa izmēru. Mēs varam ļaut viņiem pašiem vienoties par piemērotāko izmēru, tajā pašā laikā norādot, ka uz planētas Zeme katram cilvēkam būtu pieejami 2 hektāri zemes (ekoloģiskās pēdas izteiksmē), ja tā tiktu sadalīta vienlīdzīgi! Gravitācija Pēc kāda laika skolēni varētu sākt komentēt gravitācijas (ne)esamību uz kosmosa kuģa. Apsveiciet skolēnus ar šāda jautājuma rašanos un atlīdziniet ar aicinājumu pašiem izvēlēties piemērotāko gravitācijas spēka stiprumu atbilstoši viņu kosmosa kuģa izmēram. Bez gravitācijas spēka viņiem būs jāparedz kosmosa kuģim rotācijas iespēja, un tas padarīs dizainu daudz sarežģītāku. Un vēl... Protams, skolēniem būs vēl daudzi un dažādi jautājumi, un mūsu kā skolotāju uzdevums ir iedvesmot viņus un iedrošināt nepadoties. Tas, ka skolēni būvē paši savu pasauli un ir galvenie idejas radītāji, bieži motivē viņus aktīvi iesaistīties uzdevuma veikšanā un būt lepniem par saviem sasniegumiem. 13 Holistiski piemēri Ekoloģija Ekosistēmu pakalpojumi Ilgtspēja Planētas robežas Dabas zinātnes Sociālās zinātnes Taisnīga un funkcionējoša sabiedrība Ētika, vērtības, nozīme Ekoloģiski elementi Enerģija un resursu pārstrāde Ilgtspēja Kā jau minēts uzdevuma mērķu sadaļā, ar šī uzdevuma palīdzību skolēni izveidos ilgtspējīgu attiecību modeli starp cilvēkiem un ekosistēmu. Šajā procesā skolēni veiks salīdzinājumu ar esošo situāciju uz planētas Zeme. Tas ļauj mums, skolotājiem, iepazīstināt skolēnus ar dažādiem jēdzieniem, tādiem kā bioloģiskā daudzveidība, ekoloģiskā pēda, ekosistēmu pakalpojumi, pielāgošanās, planētas robežas. Lai saprastu ilgtspējas principus, vienmēr nepieciešams holistisks skatījums, kad skolēniem jāaplūko daudzi savstarpēji saistīti aspekti. Skolēnu izveidotā pasaule kosmosa kuģī varētu palīdzēt šajā uzdevumā. Diagrammā (15.lpp.) var aplūkot pārskatu par nozīmīgiem elementiem un aspektiem, kas būtu jāņem vērā. Tas, cik sarežģīts izvērtīsies šis uzdevums, atkarīgs no skolēnu zināšanām un pie uzdevuma pavadītā laika. Beigu nostādnes Pēc uzdevuma izpildes tā iznākums varētu būt parādīts dažādos veidos, piemēram, - kā izstāde ar kartēm un kosmosa kuģu zīmējumiem, aprakstiem par dzīvībai svarīgām funkcijām un īpaši izceltiem radošiem un gudriem risinājumiem. - Kā rakstisks darbs, kurā katrs skolēns apkopo un reflektē par to, kas darīts grupās, risinot uzdevumu. Misija Holistiski piemēri Misija Darba lapa 1 Darba lapa 1 Planētas Padome norīkojusi Tevi plānot un piedalīties visaizraujošākajā cilvēces misijā. Tev ir jāaprīko gigantisks kosmosa kuģis, lai dotos ceļojumā kosmosā un nākotnē. Uzdevuma nosacījumi ir sekojoši: - ceļojums ilgs 6000 gadu, - Tev vienmēr būs pieejama saules gaisma, - kosmosa kuģī vienlaicīgi var atrasties ne vairāk kā 100 personu vienlaicīgi. Ko Tu ņemsi līdzi? 4 14 Draudi 8 9 savu pasaules uzskatu 6 Savieto 7 punkts MISIJA Skola Saule Biodegviela Šis grafiks ataino dažu zināšanu jomu pārskatu, ko skolēni var pārrunāt diskusiju laikā. 15 Holistiski piemēri Ekosistēmu pakalpojumi Savstarpējā mijiedarbība Laba dzīve Mērķi: - Veicināt izpratni par labas dzīves priekšnoteikumiem - Izprast, ka laba dzīve ir atkarīga gan no ilgtspējīgām attiecībām ar dabu, Ievads Skolēniem būtu svarīgi attīstīt kritiskās domāšanas prasmes un izcelt vides, sabiedrības un ekonomikas sasaisti mūsu pasaulē. Šis piemērs veidots ar mērķi atklāt dažādus labas dzīves priekšnoteikumus. Mācību procesā skolēni sapratīs, ka šie priekšnoteikumi ir atkarīgi gan no ilgtspējīgām attiecībām ar dabu, gan arī no taisnīgas, vienlīdzīgas un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas. Vērtīgu ieguldījumu šī uzdevuma veidošanā deva Zemes hartas iniciatīva (www.earthcharterinaction.org) gan arī no taisnīgas, vienlīdzīgas un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas. Iedvesma gūta no Zemes hartas iniciatīvas 1.5–5 stundas Darba gaita Iepazīstieties ar uzdevumu un veiciet nepieciešamo sagatavošanos, lai palīdzētu skolēniem. Izdaliet darba lapas un pārliecinieties, ka tās tiks izmantotas visa uzdevuma laikā. Darbs tiks veikts četros etapos: 1. Grupas izpēta, ko “laba dzīve” nozīmē katram no viņiem, kā arī grupai kopumā. 2. Grupas prezentē diskusiju rezultātus visai klasei “plenārsesijā”. 3. Grupas pārskata iegūtos rezultātus no ilgtspējas perspektīvas. 4. Grupas prezentē gala rezultātu klasei. 1 2 3 16 Laba dzīve – diskusijas mazās grupās - Ļaujiet skolēniem vispirms sākt ar personīgo vērtējumu (1. sadaļa) - Sadaliet skolēnus pa pāriem, un ļaujiet viņiem savstarpēji iepazīties ar otra redzējumu. Pierakstiet punktus, par ko viņi ir vienojušies diskusijas gaitā (2. sadaļa). - Sagrupējiet pārus tālāk grupās pa četri un atkārtojiet uzdevumu šajās jaunajās grupās (3. sadaļa). Prezentācija visai klasei - Sapulcējiet skolēnus un sāciet “plenārdiskusiju” par viņu secinājumiem. Strukturējiet viņu rezultātus zem dažādiem virsrakstiem, piemēram, veselība, drošība, pamatvajadzības, sociālās attiecības utt. - Apspriežiet, vai minētie labas dzīves priekšnoteikumi ir ilgtspējīgi vai neilgtspējīgi. Pārrunājiet arī jautājumu par izmaksām, kas nepieciešamas, lai panāktu vēlamos apstākļus (3. sadaļa). Ilgtspējīga dzīve Sadaliet skolēnus sākotnējās grupās pa četri un lūdziet vēlreiz caurskatīt viņu iepriekš izstrādātos nosacījumus labai dzīvei. Kas sarakstam būtu: - jāpievieno, - kas no tā jāizņem ārā - kas jāmaina... trešajā sadaļā, lai sasniegtu ilgtspēju? (4. sadaļa). 4 Gala secinājumi Pēdējais solis ir paplašināt diskusiju, ieviešot tajā dažādus ekosistēmu servisus. Gala rezultātā skolēni prezentēs klasei darbu ar virsrakstu: “Daži priekšnosacījumi labai un ilgtspējīgai dzīvei”. Zemes hartas dokumenti var dot nozīmīgu saturisku ieguldījumu šajā uzdevumā. Ir arī daudzi citi avoti, kurus var izmantot, lai bagātinātu un ilustrētu diskusijas. Darba lapa 1 Holistiski piemēri Laba dzīve Laba dzīve Darba lapa 1 1. Labas dzīves nosacījumi 2. Labas dzīves nosacījumi Personisks vērtējums Diskusija pāros “Kas ir visnozīmīgākie nosacījumi, kam jāpiepildās, lai dzīve būtu laba?” Izveidojiet pārus, sekojot skolotājas norādēm. - Iepazīstiniet viens otru ar saviem labas dzīves nosacījumiem; - Pārrunājiet tos, un papildiniet ar nosacījumiem, par ko esat vienojušies. Pēc diskusijas mēs esam vienojušies, ka: Uzrakstiet šos nosacījumus, nepārrunājot tos ar citiem. 3. Labas dzīves nosacījumi 4. Labas dzīves nosacījumi Izveidojiet grupas pa četri, sekojot skolotājas norādēm. Atkārtojiet to pašu, ko iepriekš, kad darbojāties pāros. Labotā versija pēc plenārsesijas: ar ko jāpapildina, kas jāatmet un kas jāmaina mūsu darba lapas 3. sadaļā? Diskusija grupā pa četri Diskusija grupā pa četri Pēc diskusijas četratā, mēs esam vienojošies , ka: 5. Lielāka bilde: Ilgtspējīga dzīve un ekosistēmu pakalpojumi Diskusija un darbs grupās pa četri - Sniedziet tādu ekosistēmu pakalpojumu piemērus, kas nozīmīgi „labas un ilgtspējīgas dzīves” nodrošināšanai. - Apkopojiet savas diskusijas un secinājumus rakstiskā ziņojumā un prezentējiet savus secinājumus rakstiski, plakāta formātā vai nelielas izstādes veidā. 5 17 Holistiski piemēri Ekoloģiskā pēda Globālie hektāri Ilgtspēja Taisnīgums Mērķi: - Saprast un lietot jēdzienus: ekoloģiskā pēda, globālie hektāri (gha). - Apdomāt un radīt idejas par to, kā ietekmēt ekoloģiskās pēdas lielumu taisnīgā un ilgtspējīgā 2–3 stundas Nepieciešamais ekipējums Šī uzdevuma izpildei skolēniem vajadzēs datorus ar interneta pieslēgumu. Vērtīgi avoti www.footprintnetwork.org www.footprintnetwork.org/en/ index.php/GFN/page/personal _footprint/ Ekoloģiskā pēda Ievads Ekoloģiskā pēda mēra cilvēku pieprasījumu pēc Zemes ekosistēmām. Tā ataino bioloģiski produktīvās zemes un jūras platības lielumu, kas nepieciešams, lai apmierinātu cilvēku vajadzības pēc resursiem, un asimilētu ar resursu izmantošanu saistītos atkritumus. Ekoloģiskās pēdas analīze salīdzina cilvēku pieprasījumu pēc resursiem ar ekosistēmu spēju nodrošināt resursus un sniegt pakalpojumus. Ekoloģiskā pēdas analīze šobrīd tiek plaši lietota kā mērvienība, kas ataino mūsu atkarību no dabas resursiem. Tā ir arī nozīmīgs indikators vides ilgtspējai (avots www.footprintnetwork.org). Darba gaita Ekoloģiskā pēda ir ļoti noderīga, pārrunājot vides ilgtspēju un salīdzinot dažādus dzīves stilus starp indivīdiem vai tautām. Tā ir arī sarežģīts instruments, kura izprašanai nepieciešamas daudzu mācību jomu zināšanas. Pārliecinieties, ka skolēniem ir nepieciešamās prasmes un izpratne, kā arī interneta pieeja. Sagatavojiet darba lapu kopijas šim piemēram. 1 2 3 Iepazīstiniet ar jēdzienu ekoloģiskā pēda un pārliecinieties, ka skolēniem ir izpratne par to, kā tā tiek aprēķināta (Darba lapa 1). Ja skolēniem ir pieeja internetam, viņi var paši aprēķināt savu ekoloģisko pēdu šeit: www.footprintnetwork.org/en/index.php/GFN/page/personal_footprint/ Iepazīstiniet ar globālo hektāru jēdzienu kā norādi uz to, cik ilgtspējīgs ir attiecīgās pēdas nospiedums pasaules mērogā. Ļaujiet skolēniem salīdzināt vidējo ekoloģisko pēdu starp dažādām valstīm, kā arī pārrunāt ekoloģiskās pēdas attīstības tendences (Darba lapa 2). Kad skolēni iepazinušies ar augstākminētajiem jēdzieniem, pienācis laiks pievērsties taisnīgu un ilgtspējīgu spēles nosacījumu meklēšanai dzīvei uz Zemes. Šajā piemērā mēs iedomājamies “Starptautisku jaunatnes konferenci” kā motivējošu faktoru mācīties. Sadaliet skolēnus grupās pa 3-4 un izdaliet Darba lapu 3. Bez šaubām, šis uzdevums skolēniem būs sarežģīts. Mēģiniet to vienkāršot, skaidrojiet un rosiniet meklēt pēc iespējas vairāk datu par ekoloģisko pēdu dažādās zemēs. Savās diskusijās skolēniem vajadzētu ietvert: - gudru, spēcīgu un nozīmīgu argumentāciju, - pārdomātas vai jaunas pieejas, kas var ietekmēt jaunu cilvēku uzvedību citās pasaules daļās, - ekoloģisko pēdu robežas: piemērošanās spēja, bioloģiskā daudzveidība utt. Visbeidzot vēstulē jāapspriež, kāda ir skolēnu pilsētu/rajonu un valstu ekoloģiskā pēda, jo nevienlīdzība un dažādi dzīves stili pastāv arī vienas valsts ietvaros. Beigu beigās skolēni sapratīs, ka vēstule, kuru viņi rakstījuši kā ieteikumu citiem, ir domāta arī viņiem pašiem. 18 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Holistic Holistiski piemēri Ekoloģiskā pēda ECO-FOOTPRINT DEMAND Population x consumption/person x resource and waste intensity 2.7 gha / person 2010 1 c. Enerģijas zeme Depletion of common resources GLOBAL STOREHOUSE b. Bioproduktīva jūra b. Bioproductive Sea diminish DE a. Bioproduktīva zeme a. Bioproductive Land diminish MA description of services we can get from these areas. grow n t io ND 2. Ekoloģisko pēdu nereti iedala vairākās jomās, pamatojoties uz to, kādus ekoloģiskos pakalpojumus tās sniedz. Aplūko attēlus, un izveido īstu aprakstu koat varam no šīm jomām saņemt. services these areas provide.tam, Look the illustrations below and give a short How can the eco-footprint demand: Co ns um p 1. Kas ir ekoloģiskā pēda? worksheet grow Darba lapa Ekoloģiskā pēda tagad tiek plaši lietota visā pasaulē kā mērījums vides ilgtspējai. Ecological p Footprint How can the biocapacity: Ekoloģiskā pēda p Examples 2 c. Energy Land d. Apbūvēta zeme S UP Y PL d. Built Land BIOCAPACITY Area x bioproductivity 1.8 gha / person 2010 e. Bioloģiskā daudzveidība e. Biodiversity 6 7 6 Darba lapa 3 Darba lapa 4 Holistiski Holistic piemēri Examples Ekoloģiskā Ecological pēda Footprint Globālie hektāri unEcological valstu Global Hectares and ekoloģiskā pēda Footprints of Nations Holistiski Holistic piemēri Examples Ekoloģiskā Ecological pēda Footprint Ekoloģiskā pēda taisnīgums Eco-footprint andun Fairness 33 44 Darba lapa worksheet Darba lapa worksheet Pamatinformācija Background 1. Globālais hektārs ir noderīgs jēdziens, lai salīdzinātu ekoloģisko pēdu 1. The concept of a global hectare (gha) is a useful tool when we compare the size starp valstīm un cilvēkiem. Kas ir globālais hektārs? Katra cilvēka ekoloģiskās pēdas izmērs atšķiras gan valstu iekšienē, gan ārpus to robežām. The size of the personal eco-footprint di ers greatly, both within countries and Ja visa zemeslode tiktu sadalīta taisnīgi, katram pienāktos aptuveni divi globālie hektāri between countries. If fairly distributed every person should have access to approx(gha), taču realitāte ir pavisam savādāka. Ko mēs varētu darīt, lai šo nevienlīdzību imately two global hectares (gha) each, but in reality we are far from that goal. mazinātu? What could be done in order to reduce these inequalities? of the ecological footprint between persons or countries. What is a global hectare? Ja mēs sadalītu globālos hektārus taisnīgi, tad katram pasaules iedzīvotājam būtu If the global hectares were shared a fair way between citizens of the worldizmērā). we pieejami divi globālie hektāriin(=20 000 m2, aptuveniall četru futbola laukuma would all have access in round figures, twoekoloģisko global hectares per person (=attēlā 20.000 Pirmajā attēlā irto, redzami dažādu valstu pēdu aprēķini. Otrajā ir size of about four football fields). tendences. In fig. 1 you will find figures on the avm2 or the redzamas ekoloģisko pēdu attīstības erage eco-footprint for di erent nations. In fig. 2 you can see the trend on how they have developed since 1961. Study the tables. 1. att. Fig 1. Valsts Country Dānija Populācija (milj.) Ekoloģiskā pēda (gha) Population Eco- foot(millions) 5 print (gha)8.3 Amerikas Savienotās valstis 308 2. att. Ekoloģiskā pēda uz vienu cilvēku 1960-2010 Fig 2. Ecological Footprint per person 1960–2010 O,7 gha 8.0 Globālie DenmarkZviedrija 5 8.3 9 5.9 hektāri United States 308 8.0 Norvēģija 5 5.6 Global 7 Sweden Vācija 9 5.9 Hectares 82 5.1 Norway Apvienotā Karaliste 5 5.6 6 61 4.9 7 Germany Botsvāna 82 5.1 2 2.7 5 Dienvidāfrika 49 2.3 6 United Kingdom 61 4.9 6.7 miljards 1,8 BotswanaPieejamie globālie hektāri 2 2.7 4 Svazilenda 1 1.5 5 South Africa 49 2.3 Zimbabve 13 1.3 3 Available Global hectares 6.7 billion 1,8 4 2 1.1 SwazilandLesoto 1 1.5 2 Angola 18 1.0 Zimbabwe 13 1.3 3 12 0.9 Lesotho Zambija 2 1.1 1 22 0.8 2 Angola Mozambika 18 1.0 Kongo Demokrātiskā republika 63 0.8 0 Zambia 12 0.9 Malāvija 14 0.7 1 1960 Mozambique 22 0.8 Dem. Rep. of the Congo 63 0.8 0 Ekoloģiskā pēda, adaptēta no Vikipēdijas (24/04/2012) Malawi 14 0.7 1960 O,7 gha 1,5 gha 1,5 gha 10,0 gha 10,0 gha Uzdevums Tu un Tava klase esat uzaicināti pārstāvēt savu valsti Starptautiskajā jauniešu Task Valstis ar augstu ienākumu līmeni konferencē „Dzīvesveids, ekoloģiskā pēda un taisnīgums”. Lai sagatavotos High income countries 1,8 gha Izvēle Nr. 1 Valstis ar vidēja un zema ienākuma līmeni 1,8 gha 1970 1970 1980 1980 Jūs dzīvojat nabadzīgā zemē. Jūs esat uzzinājuši, ka pārtikušo zemju ekoloģiskā Option 1 1990and low income 2000 countries2010 Middle 1990 Eco-footprint, adapted from Wikipedia (24/04/2012) pēda pieaug, un tāda dzīve nav ilgtspējīga. Lūdzu, uzrakstiet vēstuli skolēniem You live in a developing country. You have learnt that the ecological footprint of pārtikušajā zemē, izskaidrojot neilgtspējīga dzīvesveida sekas. Iesakiet viņiem wealthy nations is increasing and is far beyond what is sustainable. Write a letter ekoloģiskās pēdas samazināšanas veidus. to learners in a developed country informing them of the consequences of their way of life. Suggest to them sustainable ways of living that could help reduce their Izvēle Nr. 2 ecological footprint. Ekoloģiskās pēdas atlass (2010.gads) 2000 You and your class have been selected to represent your country at an Internatiokonferencei, jūs darbosieties grupās pa 3 vai 4, un jūsu uzdevums būs izdomāt nal Youth Conference about Lifestyles, eco-footprints and fairness. As preparation ieteikumus un argumentus, kā mainīt un ietekmēt izvēles un dzīvesveidu for this conference you will work in groups of 3–4 people with the goal of coming jauniešiem visā pasaulē. up with smart, strong and wise arguments that should influence the choices and lifestyles of young people in other countries. 2010 Ecological Footprint Atlas 2010 1. Kāpēc dažādās zemēs ir atšķirīgas ekoloģiskās pēdas? Nosauciet trīs pamatotus iemeslus. Jūs esat no pārtikušas zemes. Jūs esat uzzinājuši, ka bagāto valstu ekoloģiskā pēda 1. Why do countries have di erent eco-footprints? Give three good reasons. pieaug. Lūdzu, uzrakstiet vēstuli skolēniem no nabadzīgas zemes, izskaidrojot Option 2 savu dzīves veidu un izvēles, kā arī šī dzīvesveida sekas. Pastāstiet par to, ko jūs You are in a developed country. You have learnt that the ecological footprint of darāt, lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu katrs atsevišķi, pilsētas un valsts wealthy nations is increasing. Write a letter to learners in a developing country līmeņos. informing them of the consequences of your way of life. Inform them of the choices that you can make and those you have made to reduce your eco-footprint at indiviKādas ilgtspējīgus paradumus jūs ieteiktu neatmest nabadzīgo zemju dual, societal and national levels. 2. Kas noticis ar ekoloģisko pēdu laika gaitā? Aprakstiet tendences, un sniedziet vismaz trīs skaidrojumus par šo procesu iemesliem. iedzīvotājiem, lai viņu ekoloģiskā pēda paliktu neliela? 2. What has happened with the eco-footprint over time? Describe the trend and come up with three good explanations why. Which sustainability practices would you encourage people in developing countries to maintain in order to keep their eco-footprints small? 8 8 9 9 19 Holistiski piemēri Ekosistēmu dinamika Ekonomika Spēļu teorija Ekosistēmu pakalpojumi Zivju spēle - jeb kā atrisināt kopīgo resursu traģēdiju Mērķi: Ievads Dziļāk izprast kopējo Ar šīs vienkāršās spēles palīdzību skolēni uzzinās, kas ietekmē „kopīgo resursu traģēdijas” dilemmu. Hārdings uzskata, ka šo dilemmu izraisa tas, ka daudzi indivīdi, darbojoties neatkarīgi viens no otra un pieņemot racionālus lēmumus savās interesēs, visi kopā noplicina kopējos resursus pat situācijā, kad ir skaidrs, ka šo kopējo resursu noplicināšana nebūtu neviena indivīda interesēs (Garret Harding, „Zinātne”, 1968. gads). resursu pārvaldīšanas problēmas un veidus, kā samazināt pārmērīgas resursu izmantošanas riskus. „Traģēdijas piemēra” dinamika tiek plaši lietota, izskaidrojot dažādas situācijas, kurās resursi tiek noplicināti, piemēram, notiek pārmērīga dzīvnieku izkaušana, pļavu pārmērīga noganīšana, pārmērīga nozveja, kā arī klimata pārmaiņas neregulētu CO2 emisiju rezultātā. 1–1.5 stundas Boss E A D B C Nepieciešamais ekipējums Elinora Ostroma par šīs dilemmas izpēti 2009.gadā saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Ostroma apgalvo, ka kopējo resursu traģēdija varbūt nemaz nav tik grūti risināma, kā to apgalvo Hārdings, jo nereti vietējie paši atrisina savas kopienas problēmas. Taču, ja kopējos resursus pārņem cilvēki no ārpuses, kā to piedāvā Hārdings, šie risinājumi vairs nav izmantojami. Lai panāktu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tiem nevajadzētu piederēt valstij vai kādam privātīpašniekam. Tā vietā resursi jāpārvalda vietējām kopienām, kas risinātu kopējo resursu traģēdiju pašu spēkiem, sanākot kopā un vienojoties par noteikumiem. Šajā spēlē jūs vienkāršotā veidā varēsiet risināt dažus šīs sarežģītās problēmas aspektus. Diskusija, protams, jāpiemēro atbilstoša vecuma skolēniem. Lielas sērkociņu kastītes ar nelietotiem sērkociņiem (200 sērkociņu katrai grupai) A3 izmēra lapas Pamatinformācija par „kopīgo resursu traģēdiju”, kas piemērota skolēnu vecuma grupai. Darba gaita Skolēni spēlē šo spēli divas reizes. Pirmajā reizē skolēni visticamāk noplicinās resursus visai ātri. Otrajā spēlē viņi pētīs stratēģijas, kā izvairīties no šīs „traģēdijas”. Ir kritiski svarīgi, lai spēlētāji uzmanīgi seko instrukcijām, un īpaši ievēro noteikumu, ka viņiem nav ļauts sarunāties vienam ar otru pirmās spēles laikā! Sāciet spēlēt spēli, un izmantojiet spēles pieredzi kā ievadu dziļākai diskusijai par resursu pārvaldību un noplicināšanu. 1 2 3 4 20 Izdaliet skolēniem Darba lapu 1 un sekojiet instrukcijām. Salīdziniet pirmās un otrās spēles rezultātus, aizpildot rezultātu tabulu, un atbildiet uz jautājumiem no Darba lapas 2. Izmantojiet spēles rezultātus kā ievadu tālākai diskusijai par resursu pārvaldību un noplicināšanu. Sasaistiet spēles rezultātu ar globāliem un lokāliem kopējo resursu traģēdijas piemēriem un ļaujiet skolēniem pārrunāt iespējamās darbības personīgā un pārvaldes līmenī. Veidojiet uzdevumus tā, lai tie atbilstu skolēnu vecuma grupas vajadzībām. Darba lapa 1 Darba lapa 2 Holistic Holistiski piemēri Examples Zivju spēle The Fish Game TheZivju Fishspēle Game Liela papīra lapa, kur iezīmēta ezera līnija. Tas būs spēles laukums. A big sheet of white paper where you have drawn the outline of a lake, Sērkociņu kastītes ar vismaz 200 sērkociņiem. this will be your play ground. A big matchbox with matches representing fish in the lake (at least 200Sagatavošanās matches). 1. Sadalieties grupās ar 1 bosu un 5 spēlētājiem katrā (A līdz E). 2. Boss ieliek 50 sērkociņu (jeb 50 tonnu zivju) ezerā, un piešķir spēlētājiem Preparations kārtas numurus no A līdz E. 1. Divide into groups with 1 boss and 5 players (A–E). 3. Dalībnieki izlasa instrukcijas pirmajai spēlei un nesarunājoties spēlē, 2. The boss puts 50 matches = 50 tons of fish into the lake and names the atbilstoši personīgajai spēles stratēģijai. players A–E. 3. The participants read the instructions for the first game, and without Spēles noteikumi pirmajai spēlei strategy. talking to each other they decide on a personal 1. Viena spēle sastāv no 8 kārtām. 2. Spēlētājs A, kasgame iesāk pirmo kārtu, būs pēdējais nākamajā kārtā, un tā tālāk Game rules first līdz 8. kārtai. Tādējādi, katram no spēlētājiem vismaz vienā no kārtām būs 1. One game session consists of 8 rounds. iespēja būt pirmajam. 2. The player (A) who initiates the first round will be the last one in the 3. Spēlētāji zvejo, viens pēc otra ņemot sērkociņus ārā no ezera, sākot no next round, and so on for 8 rounds. Thus each player has at least one A līdz E. Katrs pats izlemj, kāds būs loms, taču šeit ir daži noteikumi: turn to be ”first” in a round. - Maksimālais loma lielums vienā kārtā var būt 6 sērkociņi (6 tonnas zivju) 3. You fish by taking matches out of the lake, one player after the other, from - Laivas un aprīkojuma izmantošanas izmaksas ir 1 sērkociņš katram A–E. You decide yourself on how big your catch will be during each spēlētājam katrā kārtā, neatkarīgi no tā, cik daudz zivju katrs noķer. Tas uz round, but you have to consider the following conditions: Tevi attiecas, pat ja neesi noķēris neko. Šīs makšķerēšanas izmaksas – Maximum catch during one round is 6 matches = 6 tons of fish. jāsamaksā bosam katras kārtas beigās. – The operating costs for boat and equipment are equal to 1 match in each - Katras kārtas beigās zivju populācija atjaunojas, ezerā palikušajam zivju round, regardless of how big your catch is. This applies even if you skaitam dubultojoties. Tomēr ir robežas: ezers nevar uzturēt vairāk par 70 haven´t had any catch at all! These costs are paid to the boss at the end tonnām zivju vienlaicīgi. Boss ir atbildīgs, lai spēlētāji sekotu noteikumiem, of each round. un lai katras kārtas beigās tiktu atjaunota zivju populācija (boss pievieno – At the endsērkociņus, of each round the makšķerēšanas fish populationizmaksas reproduces itself. The rate ezerā un savāc no dalībniekiem). is that the amount of fish left innekādā the lakegadījumā will double, but there is an upper 4. Pirmās spēles laikā spēlētāji nedrīkst sarunāties. TheZivju Fishspēle Game 1 Izspēlējiet ungame otro spēli, uninierakstiet katras grupas tabulā. A. PlayA. the first and pirmo second and fill the results from each rezultātus group in the table below Darba lapa worksheet WhatNepieciešams is needed Boss Boss Pirmā spēle Grupa Grupa Grupa Grupa Grupa Grupa Grupa Grupa Group 1 2Group 3Group 4Group 5 Group 6 Group 7 Group 8 2 3 4 5 6 7 8 Pirmā spēle First game Loma lielums: Komandai kopumā E A Group 1 22 Darba lapa worksheet First game Loma lielums: Uzvarētājam Total catch: Winner E A Holistic Holistiski piemēri Examples Zivju spele The Fish Game Total catch: Our group Otrā spēle SecondLoma gamelielums: Komandai kopumā Total catch: Our group D D B B 1. Salīdziniet kopējo komandas loma lielumu pirmajā un otrajā spēlē. 1. Compare total catch betweenPārrunājiet the first and Kāpēcthe rezultāti ir tik atšķirīgi? to. second game. Why were the results so d erent? Reflect on the outcome! C C 2. Kas nepieciešams, lai pārvaldītu kopēju resursu? 2. What is required to manage a common resource? 3. Cik liela ir ideālā zivju populācija ilgtspējīgai makšķerēšanai? 3. What is the ideal fish population for sustainable fishing? limit; the lake cannot feed more than 70 tons of fish at the same time. The boss spēles is responsible forirchecking that8 the players follow zivju. the rules Pirmās uzvarētājs tas, kam pēc kārtām ir visvairāk and is also taking care of the fish-replenishing by adding the right amount of matches each round. Spēles noteikumi otrajai spēlei 4. During the first game the players are, under no circumstances, allowed to 1. Šajā spēlē Tu nekonkurē ar citiem spēles dalībniekiem: jūs spēlējat kā talk to each other or come up with suggestions on how to act. 4. Kad zivju populācija sāk noplicināties? 4. When does the population of fish start to deplete? komanda un sacenšaties ar citām komandām klasē. Savā grupā jūs visi (ieskaitot Bosu) drīkstat pārrunāt un vienoties, kā vēlaties veidot spēles The winner of the first game is the person who after 8 full rounds has the stratēģiju. highest total catch. 2. Otrās spēles noteikumi ir sekojoši: - Spēlējiet spēli pēc pirmās spēles noteikumiem, izņemot to, ka šajā spēlē B. Izlasiet par „kopējo resursu traģēdiju.” Sasaistiet to, ko esat iemācījušies spēles laikā, ar to, ko uzzinājāt par „kopējo resursu traģēdiju” (pēdējo klašu skolēni var salīdzināt Hārdingas un Ostroma viedokļus). Pārrunājiet to grupās vai uzrakstiet īsu eseju. Gamesavas rules, second game komandas ietvaros varat sarunāties. 1. This-time are not competing with yourvismaz group50members. Instead you Pēc you 8 kārtām ezerā ir jābūt palikušām tonnām zivju. work as a team and compete against other groups in your class. Within yourŠīs group (the Boss included) you are free to discuss, reach agreements spēles uzvarētāji ir komanda, kurai pēc 8 kārtām ir visvairāk zivju un ir and izpildīti collaborate as much as you like. visi noteikumi (vismaz 50 tonnu zivju palikušas ezerā). 2. Conditions for the second game: – Proceed the same way as during the first game, except for instructions in point 1 above. – After the 8 rounds there still has to be at least 50 tons of fish in the lake. The winner is the group who after 8 full rounds has the biggest total catch. B. Read about “The tragedy of the commons”. Link what you learned from the outcomes of your games to the discussions on “The tragedy of the commons” (for advanced learners Compare Harding’s and Ostrom’s statements). Discuss in C. Cik ļoti piemēroties spējīgai ir jābūt zivju populācijai, lai varētu cīnīties ar tādām katastrofām, kā naftas noplūde? groups or write a short essay. C. How resilient must the fish populations be to cope with disasters such as an oil spill? 10 11 10 11 21 Fizika F Fizika izikas ieguldījums spēcīgas ilgtspējas izpratnē ir līdzsvara jēdziens. Šī zinātne nodarbojas ar enerģijas un vielas Pirmajā termodinamikas likumā. Tas ir enerģijas nezūdamības likums, kad enerģijas daudzums ir līdzsvarā gan pirms, gan pēc visiem dabas procesiem. Enerģiju nevar ne radīt, ne iznīcināt. Tas pats attiecas arī uz vielu jeb vielu nezūdamības likumu. Izņēmums ir atomenerģijas procesi, taču tas nav svarīgi ilgtspējas aspektā. Līdzsvars enerģijas un masas nezūdamības likumos atspoguļojas arī augstākos līmeņos, piemēram, ekosistēmā vai biosfērā. Līdz zemei nonāk augstas kvalitātes enerģija (saules stari), kas sniedz cilvēcei un visai dzīvībai kopumā kārtību, struktūru un patiešām arī pašu dzīvības iespēju. Taču šajā procesā tiek arī patērēts liels enerģijas daudzums. Faktiski, enerģijai visbeidzot atkal pametot zemi, tajā ir pilnībā zudusi enerģijas kvalitāte Kad siltuma enerģija ir sadalījusies un atdzisusi, un vairs nav temperatūras starpības ar apkārtējo vidi, enerģija ir zaudējusi visu tās kvalitāti un vairs nav izmantojama. šo līdzsvaru ir interesanti vērot dažādos ilgtspējas aspektos. Dabā pastāv līdzsvars starp zemi noplicinošiem un atjaunojošiem spēkiem. Pastāv arī līdzsvars starp saldūdens piesārņošanās un attīrīšanās procesiem. Oglekļa dioksīda veidošanās cilvēku un dzīvnieku, kā arī tehnoloģiju dēļ, jālīdzsvaro ar augu patērētā oglekļa dioksīda daudzumu. Un cilvēku sabiedrībai ir sava dzīves nodrošinājuma sistēma, kura ir vai nav līdzsvarā ar patēriņa tempiem. Saules stari Karstums Patēriņa un ražošanas līdzsvars dabā. Zemes platība, kas pieejama katram iedzīvotājam, ir 2 hektāri. Šai platībai jāspēj nodrošināt viena cilvēka dzīvi, un to nedrīkstētu piesārņot un degradēt. 23 Fizika Karstums Vielu īpašības Radiācija Astronomija Siltumnīcas efekts Klimata pārmaiņas Mērķi: Spēt diskutēt par siltumnīcas efektu un klimata pārmaiņām, izmantojot fizikas zināšanas. 2 stundas Nepieciešamais ekipējums Nepieciešamais ekipējums (skat. Darba lapas 2 attēlus) Vēsas ziņas karstai planētai Ievads Šajā piemērā mēs apkopojam ierasto fizikas stundu vielu tā, radot izpratni par siltumnīcas efektu un klimata pārmaiņām. Uzdevuma pieeja balstās Zemes, Venēras un Marsa temperatūru salīdzinājumā. Mēs ienesam uzdevumā fizikas elementus, lai izskaidrotu smalko līdzsvaru, kas padara klimata apstākļus uz mūsu planētas unikālus, kā arī to, kā siltumnīcas gāzes ietekmē klimatu. Ņemot to visu vērā, mēs pārrunājam cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām, piemēram: - oglekļa dioksīda emisiju palielināšanās sekas, - faktorus, kas ietekmē planētas albedo, - atmežošanu, kas grauj klimata pašregulēšanas spējas. Stikla kolba ar korķi Sildītājs Termometrs Kondensāta aprīkojums Mērglāze Ledus gabali (skat. attēlu) Darba lapu kopijas skolēniem (skat. pievienoto materiālu) Darba gaita 1 2 3 4 5 24 Sāciet ar “planētas pieeju”, salīdzinot Venēras, Zemes un Marsa apstākļus (Darba lapa 1). Ilustrējiet ūdens “vielu īpašības” un lieciet skolēniem iepazīties ar saistītajiem jēdzieniem (Darba lapa 2). Veiciet īsu paraugdemonstrējumu ar kolbu ar karstu ūdeni un ledu un izmantojiet rezultātus, lai uzsāktu diskusiju par ārējiem faktoriem, kas ietekmē globālo temperatūru. Lieciet skolēniem apkopot šos faktorus (Darba lapa 3). Ilustrējiet “albedo” un “ siltumnīcas efektu” un lieciet skolēniem mācīties no tā (Darba lapa 4). Novērtējums. Tā vietā, lai uzdotu tradicionālo pārbaudes darbu, lieciet skolēniem uzrakstīt īsu eseju par tēmu “Kā daži vienkārši fizikas eksperimenti ļāvuši man saprast siltumnīcas efekta un klimatu pārmaiņu jautājumus.” Lai palīdzētu, ierosiniet viņiem esejās iekļaut noderīgus jēdzienus, kas apgūti šajās nodarbībās. Darba lapa 1 Darba lapa 2 Physics Fizika Coolziņas News for Vēsas karstai a Hotplanētai Planet ZEME VENĒRA MARSS EARTH VENUS MARS Darba lapa worksheet 3 3 A. Papildini attēlu un uzraksti dažādu A. Iepazīsties ar šiem faktiem, lai varētu salīdzināt planētas. A. Read the facts so that you canB.compare the planets. Aizpildi tabulu, izmantojot informāciju no attēla. B. Use the information from the illustration and fill in the table below 22 Vielu īpašības Properties of Matter Darba lapa worksheet Trīs planētas Three Planets In the illustration you will find Šajā attēlā var iepazīties basic facts aboutpar theVenēras, temperature pamatfaktiem and atmospheric conditions on Zemes un Marsa atmosfēras un temperatūru. thestāvokļiem planets Venus, Earth and Mars. Vēsas ziņas Cool News forkarstai a Hotplanētai Planet 11 VēsasNews ziņas for karstai planētai Cool a Hot Planet Physics Fizika Cool News Vēsas ziņas for karstai planētai a Hot Planet 4 Plāna atmosfēras kārta 0.04% CO2 0,04 % CO Thin atmosphere (gandrīz viss CO2 atmosfērā, thetemperatūra atmosphere. (almost all CO vidējā atrodas augsnē), Average temperature in ground). +15 C. vidējā temperatūra +15° C. Average temperature -50 C. Bieza atmosfēra, Thick atmosphere kas satur 96% CO2. containing 96 % of CO Vidējā temperatūra Average temperature +420 C. +420° C. 2 -50° C. VENĒRA ZEME VENUS 1 2 MARSS EARTH A. Complete the illustration and write daļu nosaukumus. down the names of the d erent parts of the arrangement. 4 1 MARS 5 Vidējā temperatūra: 1 Average temperature (° C) 5 1 CO2 saturs atmosfērā (%): 2 2 3 3 4 45 CO2 content in atmosphere (%) Atmosfēras biezums (bieza, vidēja, plāna): Thickness of atmosphere, use: 5 thin, in between, thick B. Apraksti, kas notiek ar ledu sildīšanas procesā. Lieto vārdus: ciets, šķidrs, gāzveida, aprakstot ūdens iespējamos stāvokļus. Attālums līdz saulei (vislielākais, vidējs, Distance to sun, use:vismazākais): B. Describe what happens with the ice during the heating process. Use the words solid, liquid, gaseous when you describe the properties of matter that water may occur in. biggest, in between, smallest C. Kādas vielas īpašības piemīt ūdenim uz šīm planētām? (piemēram, ledus, šķidrs ūdens, tvaiks) C. In what properties of matter can you find water on these planets, i.e. ice, liquid water, water vapour? Marss Zeme Mars Venēra Earth C. Papildini attēlu. D. Iedomājies, kaVenus ar kosmosa kuģi nolaidies uz šīm planētām. Tu uzvelc skafandru, atver durvis un izkāp uz planētas. Izvēlies vienu no planētām, un apraksti, kāda būtu Tava pieredze. C. Complete the illustration. D. Imagine that you land with your spaceship on one of these planets. You put on your space suit, open the door and step out on to the planet. Choose one of the planets and describe what you think you would experience. E. Salīdzini savu rakstīto ar to skolēnu rakstīto, kas izvēlējās citu planētu. 13 12 E. Compare your text with a person who has chosen a d erent planet. 13 12 Darba lapa 3 Darba lapa 4 Fizika Physics Vēsas Coolziņas News for karstai a Hotplanētai Planet VēsasNews ziņasfor karstai planētai Cool a Hot Planet A. Smalkais līdzsvars dens va tvapikos u 44 Darba lapa worksheet i s Mākooņud cl r Ielej kolbāand un pievieno tam dažus Put hotkarstu waterūdeni in a flask add a number of iceledus cugabalus. Nelielu laika sprīdi Tu iegūsi ūdeni at visos tā bes. For a short period you will have water all three trīs iespējamos stāvokļos properties of matter at thevienlaicīgi! same time! Albedo siltumnīcas Albedo andunGreen houseefekts e ect Darba lapa worksheet wa t e Ū r A. The delicate balance Vēsas ziņas Cool News forkarstai a Hotplanētai Planet 33 Kolba unand Zemes The Flask Thetemperatūra Temperature of the Earth Fizika Physics Vēsas ziņas for Cool News karstai planētai a Hot Planet Led us ic e Karsts ūdens hot wa t er Salīdzini situāciju kolbā ar trīs planētām: Compare the conditions in the flask with the three planets: Marss Mars Venera Venus Zeme Mother Earth B. Kādi faktori ietekmē Zemes temperatūru un klimatu? B. What factors influence the temperature and climate of the Earth? 14 15 14 15 Kopā ar praktisko izglītību, sniedziet arī teorētiskās zināšanas par elektrību, elektriskajām ķēdēm un to, kā elektrība tiek ražota. Šāda pieeja motivē skolēnus un rada viņos slāpes pēc zināšanām. Tas, savukārt, veicina mācīšanās procesu. Nākamajos soļos mēs sasaistām viņu modeļus ar realitāti, iepazīstinot vienkāršotus vietējus, valstiska mēroga vai starptautiskus elektrības sadales tīklus kopā ar piemēriem par to, kā elektrība tiek ražota. Visbeidzot mēs tajā visā „ienesam” arī vides dimensiju. Darba gaita Sagatavošanās procesā izveidojiet savu tīkla modeli. Šādi Jūs saskarsieties ar grūtībām, ar kurām varētu saskarties skolēni vēlāk, kā arī sapratīsiet, kādi rīki viņiem būs nepieciešami un kādus jautājumus viņi Jums uzdos. Jūsu radītais modelis kalpos kā paraugs, un palīdzēs Jums izskaidrot jautājumus. Sagatavojiet visu praktisko ekipējumu (Darba lapa 1) un izdomājiet, kā savietot praktiskās pieredzes gūšanu ar teorētiskajiem aspektiem. Piemērs, kā savietot dažādas sastāvdaļas vienkāršā elektriskā tīklā. 27 1 2 3 4 Izveidojiet darba vietu. Sadaliet skolēnus grupās un ļaujiet viņiem veikt vienkāršus mājas un istabu “arhitektoniskus zīmējumus” , izmantojot A3 izmēra papīru. Ļaujiet skolēniem pielīmēt savu zīmējumu pie sienas, un tad jautājiet, kā viņi vēlētos redzēt šajā mājā elektrības apgādi. Svarīgu daļu konstrukcija Ļaujiet skolēniem izveidot dažādas daļas, kuras viņi tālāk ievietos savā modelī. Sagādājiet nepieciešamo ekipējumu un izdaliet celtniecības instrukcijas (Darba lapas 2 un 3). Izveidojiet tīklu Ja iepriekš neesat runājuši par šiem jautājumiem, pakāpeniski iepazīstiniet skolēnus ar elektrību, elektrisko strāvu un drošību, kas veido daļu no fizikas mācību vielas. Nepasniedziet pārāk daudz teorijas vienā reizē. Ļaujiet skolēniem sākt darbu saskaņā ar norādījumiem Darba lapā 4. Tiklīdz viņi sāks praktiski darboties, radīsies jautājumi, un tad skolēni daudz vairāk ieklausīsies teorijā. Ļaujiet skolēniem improvizēt un veidot dažādu objektu saslēgumus, piemēram, lampas un diodes ķēdes un paralēlslēgumā, signalizāciju, tosteru, televizoru utt. Pārbaude un mācīšanās Skolēni automātiski iemācīsies to, cik svarīgi ir pareizi savienot vadus. Pretestības vads “tosterā” kļūs silts, taču nedegs pie 4.5 voltu baterijas jaudas. Lai tas notiktu, būtu vajadzīgs stiprāks strāvas pievads vai mainīgs strāvas avots. Ar šādu ierīci varam arī ilustrēt drošinātāju funkciju: I. Savienojiet mainīgus strāvas avotus ar naglām. II. Ļaujiet skolēniem ieslēgt visas ierīces vienlaicīgi. III. Palieliniet strāvu, līdz brīdim, kad “tosters” sāk spīdēt, un drošinātāji sadeg. Tādā pašā veidā var demonstrēt īssavienojumus, runāt par elektrību un drošību, kā arī citiem jautājumiem. Sastāvdaļas vietējā elektrības tīklā Spēkstacija 28 Augstsprieguma vadi Apakšstacija Elektrības stabi Lielizmēra elektriskais tīkls ar dažādām ražošanas vienībām un patērētāju tipiem Hidroelektrostacija Ogļu stacija Atomelektrostacija Īpaši augsta voltāža 267-275 kW (galvenokārt maiņstrāva, dažkārt līdzstrāva) Rūpnieciskā spēkstacija Augsta voltāža 110 kW un vairāk Rūpnīca Transmisijas tīkls Zema voltāža Sadales tīkls Pilsētas spēkstacija Pilsētas tīkls Industriālā Saules enerģijas stacija Lauku tīkls Vēja enerģijas stacija 29 5 Modeļa izmantojums reālajā dzīvē Kad skolēni iepazinušies ar modeli, turpiniet tālāk ar tā izmantošanu reālajā dzīvē. Sāciet ar vienkāršotu elektrības tīklu rajona līmenī. - Kā ir organizēts sadales tīkls? - Kur tiek ražota elektrība? - Pārrunājiet dažādus elektrības ražošanas veidus. - Kāpēc lietot dīzeļa/degvielas ģeneratorus? Paplašiniet skolēnu redzējumu, ilustrējot, kā notiek elektrības sadale valsts vai starptautiskā līmenī. Iepazīstiniet skolēnus ar ģeneratoru funkcijām, augstas voltāžas transmisijas līnijām un transformācijas vienībām. Lieciet skolēniem uzzīmēt vienkāršotu shēmu tam, “no kurienes nāk elektrība, kad es ieslēdzu istabā gaismu vai lādēju savu mobilo telefonu”. 6 Vides dimensija Visiem elektrības ražošanas veidiem ir savi plusi un mīnusi. Dažviet pasaulē tieši elektrības ražošanas procesā tiek saražots visvairāk CO2 un tādējādi notiek globālā sasilšana. Iepazīstiniet skolēnus ar dažādām elektrības ražošanas metodēm, īpaši uzsverot ilgtspējas aspektus. Iepazīstiniet ar jaunākajiem tehnoloģiju risinājumiem, pārmaiņām dzīvesveidā un patēriņa paradumos. Ļaujiet skolēniem visu apkopot vienā dokumentā, plakātu izstādē vai prezentāciju formātā. Izmantojiet šādus virsrakstus: Ko varu darīt es, ... Ko var darīt: Mūsu sabiedrība, Privātuzņēmumi, Valdība, lai samazinātu negatīvos blakusefektus, kas rodas no elektrības ražošanas. 30 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Physics Fizika Elektriskais The Electric tīkls Grid Elektriskais tīkls The Electric Grid Elektriskais tīkls The Electric Grid 11 Darbarīki un citsequipment ekipējums, kasthat jālieto Tools and other could be of use Physics Fizika Elektriskais The Electric tīkls Grid Elektrisko slēdžu veidošana Building Electric Switches Darba lapa worksheet Darba lapa worksheet 2 Celt ar un uz To build with and build on Plāna metāla plāksne, lai Thin metal plateunfor ražotu “slēdžus” producing(05.-0.8 the “tosters” mm “switches” and the biezumā). “toaster” (0.5–0.8 mm thick). Skrūvgriezis screw drivers Metāla dzirkles metal shears Urbja uzgaļi Saplāksnis (10 mm Plywood uz sheet biezumā), kura(10 viss mm thick) which jāizvieto un on jāsaslēdz everything should (izmērs 30x40 cm).be drillers drill Papīra līme. Paper glue. (visi mērījumi ir mm) (all measurements in mm) Spuldžu pamatne Spuldzītes lamp sockets filaments 8 10 10 10 10 10 3 mm urbja diametrs 3 mm drill diameter 5. Bendvietās. and shape thevīli, long Izmanto laipart of nolīdzinātu asos stūrus un malas. the switch into an elastic arm (see pictures). electric motor 12 10 the pēc burrurbuma after drilling. 3. Fil 3. Apvīlē palikušos Elektriskais motors 8 8 10 sagriez metālu atzīmētajās pliers 12 10 negludumus. Skrūves 8 12 10 4. Use the metal shear to cut the separate switches and cut the sheet 4. Izmanto metāla dzirkles, lai metal at the markings. Use a file to sagrieztu atsevišķus slēdžus, un smooth sharp corners and edges. screws 20 12 10 2. Araāmuru izveido 2. Make dent with the iespiedumu hammer and unpunch iezīmēwhere urbšanas center youvietas. are going Izmanto 3 mm urbi. to make holes. Use a 3 mm drill. installed (size 30x40 cm). Urbis 20 50 50 1. Uzzīmē mērījumus saskaņā ar 1. Drawzīmējumu the external measurements un atzīmē, kur according to the figure and mark vajadzētu izdarīt urbumus un where to drill and cut the sheet(Ja griezumus metāla plāksnē. metal. (If youizgatavot are making several grasies vairākus switches, draw all ofvisus, thempirms at once slēdžus, atzīmē sāc next griezt to each unother, urbt). before cutting and drilling.) Griezums pēc urbšanas un cutapvīlēšanas after drilling and polishing 5. Ieloki un ievieto slēdža garo daļu 6. Mount the switches and use the elastīgajā daļā (skat. attēlu). same screws to fasten the connecting cables for the d erent 6. Iestiprini slēdžus un izmanto tās circuits. Knaibles Iestiprināta slēdža šķērsgriezums ar savienotājvadiem Cross section of mounted switch with Elastīgā daļa connecting cables Atklāti elektriskie vadi Metāla plāksnes nogrieztā daļa pašās skrūves, lai piestiprinātu elastic arm peeled electric cable cut piece of sheet metal Sadales kastes connection boxes Lodāmurs Baterijas Āmurs soldering iron batteries Skrūve hammer screw Elektrības vadi electric cables Lodmetāls Pretestības stieple soldering resistance wire Trauksmes zvans Saplāksnis plywood plate 17 16 alarm bell 17 16 Darba lapa 3 Darba lapa 4 Physics Fizika Elektriskais The Electric tīkls Grid Elektriskais tīkls The Electric Grid Elektriskais tīkls The Electric Grid 33 Tostera veidošana Building a Toaster Physics Fizika The Electric Elektriskais tīkls Grid 44 Darba lapa worksheet Darba lapa worksheet Kā izveidot tīklu How to buildelektrisko an electric grid 1. Iesit naglas vietās, kur baterija tiks pievienota elektriskajam tīklam. 20 20 20 20 20 20 2. Drill the holes (diameter 3 mm). 20 3. Nogriez iekrāsotās daļas, apvīlē stūrus Beginning of main electric line – –+ + – – –– main electric line Ķēdes pievienošana galvenajai elektrības līnijai Galvenās elektrības līnijas sākums soldering – – –– galvenā elektrības līnija nails elektrības vadi sadales kaste How to connect circuits to the main paralēli pievienots electric line motors elektriskais galvenā connected elektrības līnija parallel electric motor main electric line – – –– knot ”fuse” connecting box naglas + Wired chrome Lodēšana Mezgls nickel thread – – –– – –+ Hroma niķeļa vītne – – –– ”fuse” (0,4 mm chrome nickel thread) „sakausējums” sadales kaste ķēde ring and the spiral from coming into (Ja Tevwith nav lodmetāla, contact the toastertikpat walls.labi var electric cable connection box circuit 4,5 V battery spiral installed in toaster 18 18 – – –– Tosterā uzstādīta spirāle – – –– 4,5 V baterija – – –– vienkārši savienot vada galus.) (If you don´t have a soldering iron, twining the cable ends works just as well.) slēdži switches – – –– 7. Pielodē vadu galus hroma niķeļa 7. Solder the cable ends to the chrome spirālei. spiral.kvēldiegu tostera iekšpusē, nickel 8. Uzstādi iekšpusē ievietojot brīvos vada 8. Install the filament spiral inside thegalus. Novērs iespēju, kathe lodlampa vai spirāle toaster by threading free cable nonāktu kontaktā ar tostera sienām. ends from inside. Prevent the solde- How to lay the main electric line How to get started „sakausējums” (0,4 mm hroma niķeļa stieple) – – –– the plastic from 5 mm away. Galvenās elektrības līnijas izvietošana Darba sākšana Iekrāsotās daļas ir jānogriež. Visi shaded mērījumiparts ir mm.are cut away . The 7 All measurements in mm. 7 – – –– 6. Atrodi piemērotus savienotājvadus, to izveido mezglu un noņem 6. Findgalos suitable connection cables, make plastmasas apvalku mm garumā. a knot at the end of the5cable and peel 20 – – –– nail or a very thin screwdriver to make a filament sprial. 20 – – –– Uzstādīšana 5. Nogriez hroma niķeļa vada posmu Installation 10 cm garumā (0,4 mm) un cieši aptin 5. Cut 10 cm of chrome nickel tread to ap naglu vai ļoti tievu skrūvgriezi, (0,4 mm) and wire it tightly around a izveidojot kvēldiegu. 30 – – –– 4. Saloki četras ļipiņas tā, laithe izveidotos 4. Bend the four flaps so that sheet atvērta un pieskrūvē modelim. metal formskaste, an open box andtoscrew it to the model. 30 – – –– 3. Cut un o asās the shaded malas. parts and smooth the corners and sharp edges with a file. 1. Hammer in two nails where the battery will connect to the electric grid in 2. Iesit trešo naglu 2 cm attālumā no viena no baterijas poliem. your model. 3. Izveido vienkāršu „sakausējumu”, pievienojot trešo naglu vienam no poliem. 2. Hammer in a third nail at a distance of 2 cm from one of the battery poles. Izmanto hroma-niķeļa pretestības stiepli 0,4 mm diametrā, skat. attēlu. 3. Create a simple “fuse” by connecting this third nail to one of the poles. 4. Pievieno divām naglām elektrības vadus un izvieto galveno elektrības līniju, Use a chrome-nickel resistance wire of 0.4 mm, see illustration below. kas ieies visās Tevis izveidotā modeļa istabās. 4. Connect electric cables to the two nails and lay out a main electric line that 5. Ievieto sadales kastes tur, kur būs nepieciešami savienojumi ar galveno will reach to all the rooms in your model. elektrības līniju. 5. Put connection boxes where you need connections to the main electric line. 6. Pareizā pozīcijā pievieno visus objektus galvenajai līnijai. 6. Connect all the objects to the main line at appropriate positions. 7. Pārliecinies, ka katrai ķēdei ir savs slēdzis un vadi ir pareizi pievienoti plusa 7. Make sure that every circuit has its own switch and that the cables are fixed un mīnusa poliem Tavā tīklā. correctly to the plus and minus poles in your grid. 20 20 – – –– Lai izveidotu vienkāršu tostera modeli To build a simple model of a toaster 1. Izpēti projektu un atzīmē atbilstošos 1. Study the blueprint and draw the mērījumus uz metāla loksnes corresponding measures on the piece (visi mērījumi ir milimetros). of sheet metal provided by your teacher (all2.the measurenments are in mm). Izurb caurumus (3 mm diametrā). 20 vadītāji conductors sērijveidā savienotas gaismas ligzdas electric light sockets connected in series 19 19 Fizika Fizika – enerģijas jēdziens, enerģija saglabājas, taču tiek patērēta tās kvalitāte, karstums kā molekulu haotiska kustība. Daba darbojas virzienā uz priekšu Ievads Mērķi: Skolēniem vajadzētu izprast - dabas procesi notiek spontāni un vienā veidā (jeb „virzienā uz priekšu”), taču nekad spontāni nenotiek otrādi; - jebkuru procesu laikā dabā vienmēr tiek lietoti vismaz daži resursi; - dabas resursu nodrošināšana ir atkarīga no saules enerģijas, bieži vien sadarbībā ar augu valsti – seniem augiem (fosilie kurināmie) un jauniem augiem (biomasu). 2–2.5 stundas Nepieciešamais aprīkojums Zīmuļi 2 mērglāzes Sāls Ūdens 2 jēlas olas plāns metāla stienītis (> 30 cm) Vazelīns vai līdzīgs materiāls Svece vai gāzes deglis Liela kaste 10-15 atlecošas bumbiņas Daba darbojas virzienā uz priekšu tādā ziņā, ka procesi vienmēr notiek noteiktā veidā un to rezultātā zūd dabas resursu kvalitāte. Tā kā mums šie resursi ir nepieciešami it visā, ko mēs darām, būtu jāizvēlas pareizais resursu veids un daudzums. Tajā var palīdzēt Otrā termodinamikas likuma izpratne. Darba lapa 1 Eksperiments Nr.1 Nav iespējams mest spraudītes, izveidojot no tām kvadrātu, jo daba gluži vienkārši tā nedarbojas. Dabas procesi ir spontāni, un to rezultāts vienmēr ir haoss vai nekārtība. Iedomājieties savu istabu, ja tā kādu laiku netiks tīrīta: tajā agrāk vai vēlāk parādīsies nekārtība. Lai sakārtotu istabu un lai izveidotu kvadrātu no spraudītēm, ir nepieciešama enerģija. Tikai veltot savu laiku un enerģiju, Jums izdosies sakārtot spraudītes tieši tādā veidā, kā vēlējāties. Jautājuma iespējamie risinājumi 1. jautājums: Otrais termodinamikas likums varētu skanēt arī šādi: „Spontāni procesi rada nekārtību.” Vai arī šādi: „Lai kas arī notiktu, rodas nekārtība.” Jeb: “Vielai ir tendence paplašināties,” vai „Atšķirības pazūd” (mēģinājumā „sasniegt” līdzsvaru). 2. jautājums. Lai sniegtu labāku otrā termodinamikas likuma izpratni, nepieciešams vairāk spontānu dabas procesu piemēru. Ilustrējiet šo likumu ar piemēriem! Eksperiments Nr. 2 3. jautājums. Ielieciet olu sālsūdenī – tā tur peldēs, savukārt, saldūdenī tā nepeld. (Tā var pārbaudīt sāls klātbūtni ūdenī.) 4. jautājums. Tikai tad, ja veltāt enerģiju ūdens uzvārīšanai, Jūs varat apgriezt procesu pretējā virzienā un atdalīt sāli no ūdens. Tiekot tik tālu, atgādiniet skolēniem: saskaņā ar šo likumu, visu dabas procesu rezultātā vienmēr radīsies nekārtība. Ja tā ir, kāpēc dabā tomēr pastāv brīnišķīgas, sakārtotas struktūras? (Piemēram, ola, no kuras var izšķilties dzīvs cālis!) Diskusija grupā Runājot ar skolēniem, palīdziet viņiem nonākt pie šāda nozīmīga secinājuma: darbība dzīvē var vest pie kārtības, taču tikai tad, ja tiek nodrošināts pietiekami daudz enerģijas. Piemēram: - vista spēj dēt olas, ja tā apēd pietiekami daudz sēklu (uzņem enerģiju), - sēklas spēj augt, ja tās saņem pietiekami daudz saules gaismas (enerģija). Kā piemēru viņi varētu minēt (kā paskaidrots Fizikas nodaļas ievadā): 1. Kartupeļus, kas aug laukā un barojas no saules, ūdens un barības vielām. 2. Celtnes pilsētās, ko uzcēluši cilvēki, izmantojot materiālus un savu inteliģenci. 32 Pretrunas? Šie piemēri šķietami ir pretrunā Otrajam termodinamikas likumam. Taču kārtība, kas radīta ierobežotas telpas, piemēram, pilsētas, ietvaros, būs saistīta ar lielākas nekārtības rašanos ārpus ierobežotās telpas robežām. Tā būs, piemēram, fosilā kurināmā un organisku vielu izmantošana utt. Tādējādi Otrais termodinamikas likums vienmēr darbojas lielākā mērogā. Runājot par organisku vielu izmantošanu, mēs izmantojam saulē radušos nekārtību, saules stariem rodoties kodolsintēzes procesu rezultātā. Cilvēkiem tā dod lielu labumu, jo nekārtība ir radusies uz Saules, nevis uz Zemes. Darba lapa 2. Laiks vārīt olu. Kas notiek? Eksperiments Nr. 3: Karstais stienītis Secinājums: Spraudītes krīt viena pēc otras, kad vadītais karstums nonāk līdz vazelīnam/margarīnam. Tāpat notiek vārot olu, kad siltums tiek vadīts no karstuma avota uz katlu, caur ūdeni uz olu. Eksperiments Nr. 4: Karstums atlec Cita analoģija ir kustīgu bumbu izmantošana sasilšanas efekta attēlošanai atomos. Sagatavojiet lielu atvērtu kasti ar 10-15 mazām bumbiņām. Iemetiet vienu bumbiņu kastē tā, lai tā atsistos pret citām. Visas bumbiņas sāks kustēties. Secinājums: Enerģija tiek ieviesta sistēmā un izplatās vienmērīgi. Temperatūra paceļas vienā punktā, bet siltums izplatās pa visu sistēmu. Šis eksperiments sniegs skolēniem labāku izpratni, lai viņi spētu uzzīmēt stienīša piemēru Darba lapā. Risinājums zīmēšanas uzdevumam: skolēniem vajadzētu zīmēt molekulas ar tādu pašu vibrāciju arī mazliet ārpus metāla stienīša. Siltums ir nejauša molekulu kustība Šis ir veids, kādā dabas likums izsaka pareģojumu. Kad mēs vārām olu, siltums no plīts mēģina izplatīties, gluži tāpat kā sveces siltums izplatās metāla stienītī. Enerģija (siltums) tiek izkliedēta vai izplatīta, bet vai tas būtu uzskatāms par nekārtību? Jā, jo siltums patiesībā ir atomu kustība vai vibrācija ūdenī vai metāla stienī. Un vibrācija pastāv visos virzienos nejaušā kārtībā vai drīzāk nekārtībā. Augsta temperatūra ir strauja atomu vibrācija, savukārt temperatūras krišanās ir daļiņu vibrācijas tempa samazināšanās. Galu galā visas molekulas kustas ar līdzīgu intensitāti un visas sistēmas temperatūra ir vienāda. 5. jautājums. Izmantojiet ilustrāciju un labajā pusē ieteiktās atbildes, lai palīdzētu veidot diskusiju. Olas izvārīšanai pastāv trīs dažādas iespējas no ilgtspējas viedokļa: 1. Ogles (derīgais izraktenis): ierobežota pieejamība, rada nelīdzsvarotību sistēmā, piemēram, CO2. 2. Malka (fonds): pieņemams, taču pārmērīga lietošana nav ilgtspējīga. 3. Saules enerģija (plūsma): visilgtspējīgākā izvēle, to ierobežo pieejamā virsma. Elektrība varētu būt enerģijas nesējs visos trīs gadījumos. Elektrība nav enerģijas avots, bet gan veids, kā enerģiju virzīt patērētājam. Derīgie izrakteņi Nafta, ogles, dabasgāze, metāli (ieskaitot urānu), fosfors Fondi Koksne, zivis, pārtika, ūdens aizsprosti Plūsmas Saules stari, vējš, viļņi 33 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Physics Fizika Daba darbojas Nature Works virzienā uz Forwards priekšu Daba darbojas virzienā uz priekšu Nature Works Forwards Daba darbojas virzienā uz priekšu Nature Works Forwards 11 Spontāni procesi Spontaneous Processes Olas vārīšana. notiek? Cooking the Egg.Kas What Happens? Darba lapa worksheet Saliec 9 spraudītes kvadrāta formā, bet citas 9 spraudītes uzmet gaisā. Arrange nine drawing pins in a square and throw another 9 drawing pins into Vai Tu vari uzmest tā, lai spraudītes nokrītot veidotu tādu pašu kvadrātu? the air. Can you throw these in such a way that they land forming the same pattern of a square? Jā Yes 22 Darba lapa worksheet Ja olas uzdevums nav pārvērsties par cāli, bet gan tikt apēstai garšīgās brokastīs, tā ir jānovāra. Lai kādā veidā mēs to vēlētos darīt, šim procesam būs nepieciešami dabas If the purpose of the egg is not to be hatched into a chick but to be eaten as a tasty resursi, šajā gadījumā tas, protams, būs siltums, viena no enerģijas formām. Kas patiesībā breakfast, it needs boiling. Whatever we want to do, natural resources are needed, notiek, kad mēs vārām olu? Eksperiments Experiment 1 Nr. 1 Physics Fizika Daba darbojas Nature Works virzienā uz Forwards priekšu in this case of course heat, one form of energy. What is really happening when we boil the egg? Eksperiments Nr. 3 Karstais stienītis Nē Experiment 3. The hot bar No Izmanto vazelīnu vai margarīnu, lai pielīmētu spraudītes pie metāla stienīša. Turi stienīti Usevirs vaseline the drawing to the metal bar. Hold over a candle. svecestotā,stick lai karstuma avotspins atrastos vienā stienīša galā. the Gaidibar rezultātu. Kādā secībā Keep the heatnokrīt, on theun same end spraudītes kādēļ tā?of the bar and wait for the result. In what order do the drawing pins fall and why? 1. Formulē šī eksperimenta pieredzi dabas likuma formā. 1. State the experience from the experiment as a law of nature. 2. Nosauc vēl 2 šī likuma piemērus. 2. Find two more examples of this law. Eksperiments Nr. 2 Ielej mērglāzē siltu Experiment 2 ūdeni un pieber sāli. Samaisi. Ber klāt sāli tik ilgi, S A LT to ir iespējams izšķīdināt ūdenī. Putkamēr salt invien a beaker of warm water. Stir. 3. Kā Tu varat parādīt, ka sāls ir ūdenī, kaut arī to nav iespējams saskatīt? Stop when it’s not possible to dissolve any more salt. 3. How can you show that the salt is there, though invisible? S A LT Atomi vairāk vibrē karstajā pusē Karstsvibrate more on the hot side Atomic particles Hot 4. Saskaņā ar Tevis iepriekš noformulēto likumu, vai šo procesu var apvērst otrādi? Tas ir, vai Tu varat atdalīt sāli no ūdens? Auksts Cold 4. According to the law you just stated, can this be reversed? That you remove the salt from the water? Jā is canNē Kādēļ? veidā to var izdarīt? YesJa atbilde Noir jā, kādāWhy? If you answer yes, how? Diskusija grupā Uzzīmē molekulas un attēlo to vibrāciju pēc tam, kad svece ir nopūsta, bet stienītis vēl joprojām ir silts: Atrodiet „nespontānu” procesu piemērus. Tie ir procesi, kuri rada kārtību, piemēram, vistas augšana sēklu dēļ un Group discussion olas rašanās no vistas. Draw the molecules and show how they vibrate after the candle is taken away but while the bar is still warm: Find examples of “unspontaneous” processes. This means processes that create order, like with the hen Sagatavojieties pastāstīt savus piemērus visai klasei. growing because of seeds and the egg out of the hen. Prepare to present the examples for the class. 20 21 20 Darba lapa 3 Physics Fizika Daba darbojas Nature Works virzienā uz Forwards priekšu Daba darbojas virzienā uz priekšu Nature Works Forwards 33 olas vārīšanas veids The„Labākais” “Best” Way to Boil an Egg Darba lapa worksheet Desmitgades Miljoni gadu Decades Millions of years Saules Ogles Coalkurināmais Fosilais fossil Derīgiefuel izrakteņi No kurienes Where does the rodas karstums? heat come from? Koksne Solar „plīts” cooker Tieša plūsma Direct Flow Deposit Firewood Biomasa biomass Fondi Fund 5. Jautājums: Kurām no trīs minētajām kategorijām pieder priekšmeti trīsstūrī? Sašķiro tos! Question 5: Which of the three categories do the items in the triangle belong to? Sort them! Derīgie izrakteņi Fondi Zivis DEPOSIT FUND Ogles Fish jš Vē Sau Coalles stari Wind Nafta Sun rays āli Viļņi Urān MetWaves Oil s s Fosfors Metal Ura sprosti KoksnephorDausbasgāze Phos Ūdens aiznium Na ewood tural gas ms FirPlūsma Water da FLOW Derīgie izrakteņi (neatjaunojamie) Deposit Dabas resursi, kas (non-renewable) glabājušies miljoniem Natural resource gadu stored for millions of years Fondi (atjaunojamie) Dabas resursi, kas Fund (renewable) glabājušies neilgu laiku Natural resource stored for short time Plūsmas (atjaunojamas) Dabas resursi, kas plūst Flowvai (renewable) vairāk mazāk konstanti Natural resource flowing more or less constantly Ilgtspējas novērtēšana Trīs vārīšanas izvēles Assessing the sustainability Ja Jums vajadzētu novērtēt augstāk minētās kategorijas pēc to ilgtspējas, kā Jūs to darītu? Three choices for cooking If you were to grade the above categories in terms of sustainability, how would you grade them? 1 2 2 1 3 3 Tad kā vārīt olu? So how do you boil it? 22 22 21 Ķīmija Ķīmija K ā ķīmijas mācību priekšmets palīdz dziļākai spēcīgas ilgtspējas izpratnei? Ķīmija sniedz pamatizpratni par elementiem, kas veido organiskas un neorganiskas realitātes: – dažādie elementu tipi, kas ir pasaulē; – kā tie reaģē viens ar otru, veido jaunas molekulas un sajaukumus; – kā tos var atdalīt. No ilgtspējas viedokļa ķīmija palīdz saprast, ka mums ir pieejams galīgs noteiktu pamatelementu skaits, piemēram, metāli vai barojošas vielas, un ka otrreizēja pārstrāde un izmantošana ir vienīgais veids, kā panākt to nepārtrauktu pieejamību. No otras puses, mācoties ķīmiju mēs iemācāmies, ka atomi pastāv mūžīgi un tos nav iespējams izgaisināt pat sadedzinot vai ierokot zemē! Ķīmija sniedz detalizētāku izpratni par vitāliem dzīvības uzturēšanas procesiem, kā fotosintēze, elpošana un fermentācija. Tā arī sasaista dzīves zinātnes ar zemes zinātnēm, kā arī maza mēroga vietējus fenomenus ar globāliem procesiem, piemēram, mūsu atmosfēras veidošanos, ietekmes uz klimatu vai okeānu paskābināšanās procesu. Piemērā Skābie apstākļi mēs sasaistām vienkāršus laboratorijas eksperimentus ar liela mēroga paskābināšanās procesiem, ko izraisījusi cilvēku darbība. Skolēni tiek mudināti: - Saprast reakciju pamatā esošos ķīmiskos procesus; - Aptvert, kuras cilvēku aktivitātes izraisa paskābināšanās norises; - Apkopot dažus no dabā sastopamajiem šo norišu rezultātiem; - Pārrunāt, ko varētu darīt, lai samazinātu ietekmi. CO2 O2 Oglekļa cikls ir piemērs, kurš pieskaras vairākām lielām vides kon iktu zonām. Kā mēs izprotam un aprakstām pieaugošo CO2 l īmeni atmosfērā? Kā tas ir saistīts ar klimata pārmaiņām un okeānu paskābināšanos? Kāda ir atšķirība starp fosilo un bioloģisko kurināmo izmantošanu? Kā tas viss ir saistīts ar mūsu ikdienas dzīvi? Piemērs sniedz vienkāršotu pārskatu, kas skolotājiem un skolēniem palīdzētu izprast šos jautājumus. 35 Ķīmija Paskābināšanās Ķīmija Cēloņi Rezultāti Dzīvesveids un vide Mērķi - Saprast paskābināšanās rezultāta pamatfaktus. - Sasaistīt vienkāršus laboratorijas eksperimentus ar liela mēroga notikumiem dabā. - Sasaistīt dzīvesveidu un patēriņu ar vietējiem un globāliem askābināšanās procesiem. 2–3 stundas Skābie apstākļi Ievads Vides paskābināšanās cilvēka rīcības dēļ nav jauna parādība. Jau pirms 1882. gada Anguss Smits (Angus Smith) bija publicējis grāmatu ar nosaukumu „Skābais lietus”. Šajā laikā un daudzus gadus pēc tam šī parādība tika skatīta kā smaga, taču pamatā lokāla problēma, kas radās metāla kausēšanas rūpnīcu vai lielu ogļu dedzināšanas iekārtu tuvumā. 1960.gados saldūdens un gruntsūdens paskābināšanās jau bija plašāk izplatīta un kļuva par starptautisku problēmu. Šobrīd, 21.gs., tiek iesniegti globāli trauksmes ziņojumi par okeānu paskābināšanos. Sēra dioksīda emisijas rada 60-70% globālo skābes nogulšņu. Vairāk nekā 90% no sēra atmosfērā rodas cilvēku darbības rezultātā. Galvenie sēra rašanās avoti ir: - Ogļu dedzināšana; - Metāla sulfīdu rūdu kausēšana tīru metālu iegūšanai; - Vulkāna izvirdumi, kas vietējā mērogā palielina sēra daudzumu atmosfērā; - Organiskas sadalīšanās procesi. Cits liels paskābināšanās avots ir cilvēku radītas CO emisijas. Pēdējo 200 gadu laikā okeāni ir absorbējuši aptuveni pusi no cilvēku radītām oglekļa dioksīda (CO ) emisijām. Taču CO absorbēšana ir radījusi izmaiņas okeānu ķīmiskajā sastāvā, veidojot ogļskābi, pazeminot pH līmeni un samazinot oglekļa jonu (CO _) koncentrāciju, un tādējādi ietekmējot pārkaļķošanās procesus starp koraļļiem, vēžveidīgajiem un moluskiem. Šajā piemērā mēs runāsim par dažiem no minētajiem jautājumiem un sasaistīsim tos ar dzīvesveida un patēriņa modeļiem. Darba gaita 1. Sagatavojiet uzskates līdzekļus, kā parādīts Darba lapas 1 pirmajā daļā. Izmantojiet ļoti mazu sēra daudzumu, jo rezultātā radusies sēra dioksīda gāze ir ļoti lipīga. Iespējams, Jums vajadzēs degli, lai sērs aizdegtos ar ļoti mazu zilu liesmiņu. Šajā brīdī tekošais ūdens no pudelēm iesūks SO gāzi un paskābinās ūdeni. 2. Ļaujiet skolēniem aprakstīt eksperimentu un palīdziet viņiem uzrakstīt vienkāršas reakciju formulas. 3. Darba lapas otro daļu skolēni droši vien varēs aizpildīt patstāvīgi. 4. Nākamais solis ir praktiski pielietot tikko apgūtās lietas. Darba lapa 2 sniedz pārskatu par paskābināšanās cēloņiem un rezultātiem. 5. „Skāba diena!” Diskusijas par dzīvesveidiem, patēriņa stiliem un otrreizējo pārstrādi. - Lieciet, lai skolēni grupās apkopo savas ikdienas aktivitātes vai ikdienā izmantotos resursus. - Sasaistiet šīs aktivitātes ar paskābināšanās procesiem. - Izvirziet priekšlikumus, kā samazināt šīs problēmas. - Rezultātu prezentācija klasē. 36 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Ķīmija Skābie apstākļi Ķīmija Skābie apstākļi Skābie apstākļi Paskābināšana laboratorijā darba lapa 1 darba lapa 2 Fosilo kurināmo dedzināšana 2. Mērglāzei ar ūdeni pievieno pāris piles skābes indikatora (BTB indikatora). Caur salmiņu lēnām pūt gaisu ūdenī. Turpini, līdz panāksi ūdens krāsas maiņu. Kādēļ ūdens mērglāzē mainīja krāsu? Skaidrojumā izmanto ķīmiskās reakcijas formulas! Pirms Skābais lietus pH 3-5,6 Skābie apstākļi Kādēļ ūdens pudelēs maina krāsu? Skaidrojumā izmanto ķīmiskās reakcijas formulas! Paskābināšanās reālajā dzīvē 1. Apraksti, kā darbojas uzskates līdzeklis. Pēc 23 24 37 Ķīmija Oglekļa cikls Fotosintēze Bioloģiskais kurināmais Fosilie kurināmie Oglekļa cikls Ievads Mērķi - Saprast oglekļa cikla pamatfaktus un to, kā ikdienas aktivitātes piedalās cikla veidošanā. - Izmantot oglekļa ciklu, diskutējot par klimata pārmaiņām un okeāna paskābināšanos. 2-3 stundas Vispārējs pārskats par oglekļa ciklu ir nepieciešams daudzu nozīmīgu vides un ilgtspējas problēmu izprašanai, sākot ar klimata pārmaiņām līdz okeāna paskābināšanās procesiem. Ar oglekļa cikla palīdzību mēs arī varam sasaistīt vienkāršus eksperimentus klasē un vietēja mēroga ikdienas darbības ar liela mēroga globāliem nosacījumiem un procesiem. Tādējādi oglekļa cikls var būt vērtīgs pedagoģisks līdzeklis, ja mēs to mācām tādā līmenī, kādā skolēni var to izprast, piedalīties tā veidošanā un aprakstā. Liela daļa oglekļa cikla zināšanu bāzes ir ietverta tradicionālo mācību priekšmetu programmās bioloģijā un ķīmijā, piemēram, fotosintēze, elpošana, organiskā ķīmija, skābes, oksidēšana, kaļķakmens dedzināšana utt. Zinot to, ar oglekļa cikla piemēra palīdzību mums ir labas iespējas pārskatīt un apkopot iepriekš mācīto vielu, kā arī papildināt to, lai ienestu jaunas zināšanas un skatu punktus. Šeit mēs izmantojam vienkāršotu oglekļa cikla versiju, galvenokārt koncentrējoties uz dažādu „celiņu” laika ilgumu ciklā un to, kā šie celiņi ir savienoti ar ikdienas aktivitātēm. Piemēri ir ļoti vienkārši, taču detalizēti apskatot, kā tie veido daļu no oglekļa cikla, tie vienalga var būt ļoti noderīgi mūsu mērķiem. Darba gaita 1 2 3 4 5 38 Izskaidrojiet skolēniem vienkāršotu oglekļa ciklu (Darba lapa 1) un lieciet viņiem papildināt lapu ar aprakstiem. Pārliecinieties, ka viņi izprot oglekļa cikla uzbūvi un spēj to izmantot, sasaistot ciklu ar vienkāršām ikdienas norisēm. Izmantojot informāciju Darba lapā 2, skolēni var detalizētāk pārrunāt, kā fotosintēze un mūsu ikdienas darbības iekļaujas oglekļa cikla 1.-3. celiņos. Iepazīstināšana ar ķīmisko reakciju formulām var palīdzēt ilustrēt piesaisti oglekļa ciklam, ja tas atbilst Jūsu nolūkiem. Bioloģisko kurināmo un fosilo kurināmo dedzināšana varētu tikt izmantota kā uzskates līdzeklis (Darba lapa 2). Izmantojiet mazas māla krūzes kurināmajiem un pārliecinieties, ka abos paraugos visi galvenie parametri ir vienādi. Pārrunājiet rezultātus un palīdziet skolēniem sasaistīt tos ar oglekļa ciklu (3. un 4. celiņi). Ja iespējams, izmantojiet ķīmisko reakciju formulas. Okeānu paskābināšanās ir viens no jaunajiem draudiem, kuru iemesls ir palielināts CO2 līmenis atmosfērā. Lieciet skolēniem izdarīt ļoti vienkāršu eksperimentu (Darba lapa 3), lēni pūšot elpu skābes indikatoru saturošā ūdens mērglāzē. Drīzumā būs novērojama krāsas maiņa. Pārrunājiet rezultātus un palīdziet skolēniem sasaistīt tos ar oglekļa ciklu. Ja iespējams, izmantojiet ķīmisko reakciju formulas. Visbeidzot ļaujiet skolēniem sasaistīt fosilo kurināmo izmantošanu ar koraļļu un gliemežvāku apdraudējumu okeānā (4. un 5. celiņi). Šajā notikumu ķēdē ir vērojamas daudzas interesantas ķīmiskās reakcijas: ķīmiskie procesi, veidojot koraļļus un gliemežvākus, vai arī to šķīdināšana skābju dēļ. Darba lapa 1 Darba lapa 2 Ķīmija Oglekļa cikls Oglekļa cikls Darba lapa Ķīmija Oglekļa cikls Oglekļa cikls 1 Oglekļa plūsma (1.-3.celiņš) A. Papildini dokumentu. Darba lapa 2 1. Apraksti, kā zaļie augi ir saistīti ar oglekļa ciklu. Fotosintēze un elpošana 2. Kāpēc būtu pareizi teikt, ka visu oglekļa ciklu vada saule? CO2 5 4 3 2 1 3. Tu apēd saldu augli no koka un pēc brīža Tavs ķermenis to ir sagremojis. Apraksti, kā šis process iekļaujas oglekļa ciklā O2 Oglekļa dioksīds + ūdens CO2 + H2O glikoze + skābeklis C6H12O6 + O2 Elpošana O2 4. Uzraksti vienkāršotu ķīmiskās reakcijas formulu procesam (cukurs=glikoze = C6H12O6). CO2 B. Apraksti dažādos celiņus oglekļa ciklā un novērtē, cik ilgs laiks katrā celiņā ir nepieciešams oglekļa atomiem, lai izietu pilnu ciklu. 5. Tu izmanto dažādus bioloģiskā kurināmā veidus, lai apkurinātu māju un pagatavotu ēdienu. Apraksti, kā bioloģiskais kurināmais ir saistīts ar oglekļa ciklu. 1. celiņš Bioloģiskā kurināmā sadegšana 2. celiņš 3. celiņš O2 CO2 6. Uzraksti vienkāršotu ķīmiskās reakcijas formulu šim procesam (koksne=celuloze = C 12H22O11). 4. celiņš 5. celiņš Koksne 25 Kokogles 26 Darba lapa 3 Ķīmija Oglekļa cikls Oglekļa cikls Oglekļa plūsma (3.-5.celiņš) Darba lapa 3 A. Veic eksperimentu saskaņā ar skolotājas norādījumiem. 1. Apraksti enerģijas līmeņa atšķirību pārbaudāmajos šķidrumos. Bioloģisko un fosilo kurināmo sadegšana Termometrs Ūdens 2. Apraksti atšķirības tajā, kā spirts un benzīns ir saistīts ar oglekļa ciklu. 3. Apraksti atšķirības tajā, kā spirts un benzīns palielina CO līmeni atmosfērā. Oglekļa cikls un paskābināšanās B. Veic eksperimentu saskaņā ar skolotājas norādījumiem. 1. Kāpēc indikators mainīja krāsu eksperimenta laikā? Skābes indikators 2. Apraksti, kā eksperiments ir saistīts ar oglekļa ciklu. Oglekļa cikls un paskābināšanās 3. Kā fosilo kurināmo izmantošana ietekmē koraļļus un gliemežvākus okeānā? Koraļļi Gliemežvāki 27 39 Bioloģija Bioloģija K ā bioloģijas mācību priekšmets palīdz dziļāk izprast spēcīgu ilgtspēju? Bioloģija ir stāsts par dzīves pirmsākumu un evolūciju, un to var apskatīt kā nepārtrauktu izrādi par to, kā dzīvi organismi kā indivīdi un vispārsteidzošākajās sadarbības formās, turklāt bieži vien mainīgos apstākļos, ir atraduši ilgtspējīgus izdzīvošanas un attīstīšanās ceļus. Mācīšanās par šīs izrādes detaļu pārbagātību un neaptveramo laiku varētu rosināt mūsu skolēnus ļauties brīnumam, pārsteigumam un sajust sevī dziļu saikni ar Dabu. Piemērā Daļas un Veselums mēs paplašinām pētījumu robežas, un skolēni salīdzina dažādu mērogu bioloģiskās sistēmas. Tajās tiek meklēts kopīgais un atšķirīgais, kā arī to optimālie izdzīvošanas nosacījumi. Cerams, tas stiprinās skolēnu izpratni par to, ka viņi ir dabas daļa, ir saistīti ar to un atkarīgi no tās gan savās pamatvajadzībās, gan arī savā rīcībā. Piemērā Ko mēs darām ar ūdeni? mēs koncentrējamies uz ūdeni kā dabas resursu un absolūti nepieciešamu dzīves priekšnoteikumu. Skolēni tiek rosināti atklāt ūdens resursus un to sadali vietējā vidē, kā arī vērot un pārrunāt cilvēka rīcības ietekmi uz šiem resursiem. CO2 O2 No ilgtspējas skatu punkta bioloģija ļoti daudz nodarbojas ar attiecībām un sadarbību, izprotot lielās un mazās dzīvību veidojošās sistēmas. Piemērs Slēgtā dārza mistērija ir vienkāršots veids, kādā skolēni pēta un pārrunā dažas fundamentālas attiecības ekosistēmā: - Savstarpējā atkarība; - Partneru nodrošinātie „ekosistēmas pakalpojumi”; - Absolūtā otrreizējās pārstrādes nepieciešamība; - „Planētas robežas”, ko attēlo psiholoģiski pārejas punkti un simboliski parāda stikla pudeles sieniņa. 41 Bioloģija Sistēmiska pieeja Biosfēra un ekosistēmas Dzīvības norises Robežas Daļas un veselums Ievads Mērķi - Saprast, ka cilvēki ir saistīti ar dabas sistēmām un ir to daļa dažādos līmeņos. - Saprast, ka visos sistēmas līmeņos pastāv robežas un ierobežojumi Dabā viss ir savstarpēji cieši savienots, sākot ar atsevišķu šūnu līdz pat biosfērai. Mēs visi esam lielākas dzīvības sistēmas sastāvdaļa, un mūs vieno enerģijas plūsma un citi resursi. Runājot par ilgtspējas jautājumiem, ir būtiski saprast, ka mēs, būdami cilvēciskas būtnes, esam neatdalāma lielākas un sarežģītas dzīves sistēmas daļa. Mūsu dzīvesveidi un rīcība ietekmē ne tikai mūs pašus, bet arī visas pārējās sistēmas, kuru daļa mēs esam. Šajā piemērā mēs izmantojam sistēmisku pieeju, izceļot četrus sistēmas līmeņus mūsu biosfērā. Vienādi pieejot katram sistēmas līmenim, mēs norādām uz dzīves procesu un nosacījumu līdzībām šo sistēmu ietvaros. To darot, mēs parādām, kā mazākās daļas piedalās veseluma veidošanā, kā arī to, kā veselums rada savām daļām labvēlīgus nosacījumus. System levels in our biosphere Šūna Organisms Lineārā plūsma: Enerģijas un resursu piegāde no apkārtnes 3 stundas Ekosistēma Biosfēra Resursu otrreizēja izmantošana: ārējā enerģijas piegāde no saules Darba gaita 1. Izdaliet skolēniem Darba lapas. dzīvības sistēmas mūsu biosfērā. 3. Pārrunājiet, kādā veidā visas sistēmas ir atkarīgas vai nu no lineāras vai riņķveida resursu plūsmas. 4. Izmantojot Darba lapas 1-3, lieciet skolēniem strādāt pāros vai mazās grupās. Pārliecinieties, ka viņi saprot līdzības starp dažādām sistēmām. 5. Izmantojiet Darba lapu 4, lai iepazīstinātu sistēmas robežu konceptu, īpaši koncentrējoties uz „planētas robežām”. 6. Kad skolēni ir iepazinušies ar jaunajiem jēdzieniem un spēj lietot sistēmisku pieeju, aprakstot attiecības starp dažādām dzīvības sistēmām, ir pienācis laiks gala novērtējumam: Iztēlojieties, ka esat izvēlēti pārstāvēt savu skolu Pasaules Jauniešu Forumā jautājumā par to, kā cilvēki izmaina dzīves nosacījumus uz Zemes. 42 Sagatavojiet prezentāciju (debates, PowerPoint, plakāts, avīzes raksts) par tematu „mēs visi esam saistīti” vai „mēs esam veseluma daļa”. Darba lapa 1 Daļas un veselums Darba lapa 2 Bioloģija Daļas un veselums darba lapa Daļas un veselums 1 Bioloģija Daļas un veselums darbalapa Šūna ir mazākā vienība, kas spēj raksturot dzīvību. Lai izdzīvotu, šūnā pastāv vielmaiņa, kuras laikā tā saņem enerģiju un resursus no apkārtnes un izdala dažādus atkritumu produktu veidus. Šūnas izdzīvo, izmantojot resursus lineāras plūsmas veidā. Organisms ir mazākā funkcionējošā ekosistēmas vienība. Lai izdzīvotu, organismiem ir jāuzņem enerģija un resursi no apkārtnes un jāatbrīvojas no dažādiem atkritumu produktu veidiem. Organismi izdzīvo, izmantojot resursus lineāras plūsmas veidā. 1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās šūnas dzīvības procesos. 1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās organisma dzīvības procesos. 2 2. Nosauc piecus šūnu tipus savā ķermenī. 2. Nosauc piecas dažādas sugas, ko var sastapt ekosistēmā. 3. Kā Tu domā, kāpēc Tavā ķermenī ir dažādi šūnu tipi? 3. Kā Tu domā, kāpēc ekosistēmā pastāv dažādas sugas (augsta bioloģiskās daudzveidības pakāpe)? 4. Sniedz piecus labus piemērus tam, kā šie dažādie šūnu tipi palīdz visa organisma funkcionēšanai. 4. Sniedz piecus labus piemērus tam, kā šīs dažādās sugas palīdz visas ekosistēmas funkcionēšanai. 5. Apskati attēlu labajā pusē. Šūnām organismā ir divi dažādi „pienākumi”. Īsi apraksti saikni starp šūnu un organismu. „Izdzīvot” 5. Apskati attēlu labajā pusē. Sugām ekosistēmā ir divi dažādi „pienākumi”. Īsi apraksti saikni starp sugu un ekosistēmu. „Izdzīvot” „Palīdzēt ekosistēmai” „Palīdzēt organismam” 28 Darba lapa 3 Daļas un veselums Ekosistēma ir mazākā funkcionējošā vienība, kas, izmantojot tikai saules enerģiju, pārstrādā un rada visus tai nepieciešamos resursus. Lai „izdzīvotu”, ekosistēma ir atkarīga no ciešas sadarbības starp tās daudzskaitlīgajām un daudzveidīgajām sugām. Viņu sadarbībai ir jānodrošina ekosistēma ar pietiekamu enerģijas daudzumu, kā arī jāpārstrādā visi nepieciešamie resursi tik efektīvi, lai būtībā nerastos atkritumu produkti. 29 Darba lapa 4 Bioloģija Daļas un veselums darbalapa Daļas un veselums 3 Bioloģija Daļas un veselums darbalapa 4 Visu sistēmu (šūnu, organismu, ekosistēmu un biosfēras) veselība un labklājība ir atkarīga no noteiktiem optimāliem faktoriem. Šos apstākļus sauc par robežām un globālā līmenī tie nesen ir ieguvuši planētas robežu nosaukumu. 1. Sniedz resursu un atkritumu produktu piemērus, kas piedalās ekosistēmas dzīvības procesos. 1. Kādi ir optimālie šūnas apstākļi cilvēka organismā? 2. Nosauc trīs dažādas ekosistēmas, ko var sastapt biosfērā. 2. Kādi ir optimālie cilvēka izdzīvošanas apstākļi? 3. Kā Tu domā, kāpēc biosfērā pastāv dažādas ekosistēmas? 4. Sniedz trīs labus piemērus tam, kā šīs dažādās ekosistēmas palīdz visas biosfēras funkcionēšanai. 5. Apskati attēlu labajā pusē. Ekosistēmām biosfērā ir divi dažādi „pienākumi”. Īsi apraksti saikni starp ekosistēmu un biosfēru. 3. Kādi ir optimālie dabiskas ekosistēmas ilgtspējas apstākļi? „Izdzīvot” 4. Kādi ir optimālie apstākļi dzīvības uzturēšanai uz zemes? „Palīdzēt biosfērai” 30 31 43 Bioloģija Ekoloģija Dabas resursi Savstarpējās attiecības Ko mēs darām ar ūdeni? Mērķi resursus un to sadali vidē. - Vērot cilvēka rīcības ietekmi uz ūdens resursiem 2 stundas lauka darbam un 1,5 stundas klasē Ūdens uz zemes Saldūdens 1% Ledus 2% Sālsūdens 97% Ievads Ūdens savā tīrākajā veidā ir caurspīdīgs šķidrums bez garšas un smaržas. Tas pastāv ūdens tilpnēs, augsnē, gaisā – tvaika veidā, kā arī kā ledus. Ūdens klāj vairāk nekā 70% no Zemes virsmas. 97% no tā ir sālsūdens, bet atlikušie 3% ir saldūdens. No šiem 3% tikai mazāk nekā 1% ir pieejams dzīvības formām uz zemes, jo pārējais pastāv ledus formā polos. Cilvēku skaita palielināšanās un mūsu rīcība turpina piesārņot to mazo dzeramā ūdens daudzumu, kas mums ir pieejams. Tas padara nepieciešamu ūdens attīrīšanu pirms dzeršanas. Vairumā publisko ūdens piegāžu sistēmu ūdens vispirms tiek attīrīts ar ķimikālijām, lai atbrīvotu to no slimību ierosinātājiem un mikroorganismiem. Piesārņojošās vai apstarojot. Daži no dezinfekcijas līdzekļiem vai to blakusprodukti var potenciāli radīt draudus veselībai. Dažās valstīs, kur pastāv tīra, tekoša saldūdens trūkums, ko varētu attīrīt, tiek lietots jūras ūdens, attīrot to no sāls. Darba process Šajā modulī mēs koncentrējamies uz ūdeni kā dabas resursu. 1. Skolēni izpēta vidi ap skolu un apzina apkārtnes dabas resursus, jo īpaši ūdeni – tā avotus, izplatību, daudzumu un kvalitāti. 2. Skolēni novēro cilvēku rīcības ietekmi uz ūdeni. 3. Ar diskusijas palīdzību skolēni izlemj, ko viņi varētu pasākt, lai uzlabotu ūdens lietošanu savā apkārtnē. Ūdens vides pētīšana Sagatavojiet skolēnus šai lauka aktivitātei, pārrunājot dabas resursu jautājumu. Kas ir dabas resursi? Iedrošiniet skolēnus nosaukt un pierakstīt tos. Tie ietvers gaisu, ūdeni, augsni, dzīvniekus un augus. Sāksim ar ūdens pētīšanu. (Jūs varat lietot tādu pašu modeli arī citu dabas resursu pētīšanai.) Grupas aktivitāte 1. Sadaliet skolēnus mazās grupās pa 4-6 skolēniem katrā. Katra grupa pētīs atsevišķu ūdens aspektu noteiktā apkārtnē vai skolas tuvumā. 2. Iedodiet katrai grupai uzdevumu un jautājumu(-s), uz ko viņiem jāatbild, veicot lauka darbu un vērojot dabisko vidi skolas apkārtnē. 44 Darba lapa 1 Ko mēs darām ar ūdeni? Darba lapa 2 Bioloģija Ko mēs darām ar ūdeni? darbalapa Bioloģija Ko mēs darām ar ūdeni? 1 Ko mēs darām ar ūdeni? Rezultātu aplūkošana Turpinot darboties tajās pašās grupās, izmantojiet savu karti, zīmējumus un piezīmes, lai veiktu sekojošo uzdevumu? Ūdens kāzās Zulu cilts tradīcija Dienvidāfrikā paredz, ka tradicionālo kāzu dienas agrā rītā daži radinieki un draugi pavada līgavu uz upi, lai viņa nopeldas brīvā, tekošā ūdenī. Tā ir rituāla daļa, kas iezīmē iepriekšējā perioda beigas, kad aptuveni trīs dienu laikā līgava neizgāja no būdas. darba lapa 2 Ūdens uz Zemes 1. uzdevums: Apkopojiet informāciju Pusi no stundai atvēlētā laika izmantojiet, lai kopā ar grupu apkopotu lauka darbā iegūto informāciju. Aprakstiet, ko jūs redzējāt? 1.grupa apraksta ūdens avotus. 2.grupa apraksta ūdens izmantojumus. 3.grupa apraksta cilvēku pozitīvo un negatīvo rīcību. 1. Kādos veidos cilvēki izmanto ūdeni? 2. Vai cilvēki Tavā apkaimē vēl joprojām peldas un mazgājas upēs, dīķos vai citās ūdens tilpnēs? 3. Kādēļ cilvēki peldas vai nepeldas upē? Saldūdens 1% Ledus 2% Sālsūdens 97% Ūdenim nepieciešamās vides pētīšana 1. Grupa, uzdevums Nosakiet ūdens avotus un izvietojumu jūsu pētījuma apkārtnē. Uzzīmējiet karti, lai parādītu jūsu secinājumus citiem klasesbiedriem. Lietojiet apzīmējumus, lai norādītu uz avotiem, piemēram, krāns, upe, dīķis, avoti, peļķes, pudeles. Kas ir būtiskākās lietas, ko iemācījāties? 1. Grupa, jautājumi a. Aprakstiet, kā izskatās ūdens. b. Kādas ir tā formas un krāsas? c. Kur tas atrodas? d. Kāda ir tā kvalitāte un daudzums? e. Vai tas ir brīvi pieejams ikvienam? Kāpēc? Kā jūsu atradumi pozitīvi ietekmē cilvēkus? 2. Grupa, uzdevums Nosakiet ūdens izmantojumu jūsu pētījuma apkārtnē. Uzzīmējiet karti vai plakātu, lai parādītu jūsu secinājumus citiem klasesbiedriem. 2. Grupa, jautājumi Kur ūdens tiek izmantots kā mājās, citām dzīvām būtnēm? Kur ūdens tiek izmantots dzīvības uzturēšanai? Kur ūdens tiek izmantots sildīšanai vai dzesināšanai? Kur ūdens tiek izmantots augu audzēšanai? Kur ūdens tiek izmantots citām funkcijām? Kas tās ir par funkcijām? Kā jūsu atradumi negatīvi ietekmē cilvēkus? 3. Grupa, uzdevums Padomājiet, kur cilvēku rīcībai ir pozitīva vai negatīva ietekme uz ūdens daudzumu un/vai kvalitāti. Uzzīmējiet karti, lai parādītu šo vietu atrašanos un skaidri norādiet pozitīvās un negatīvās ietekmes. 2.uzdevums: plenāra plānošana Izmantojiet otru pusi stundai atvēlētā laika, lai izplānotu paši savu veidu, kā prezentēt savus atradumus visai klasei. Katrai grupai jāsagatavo 10 minūšu prezentācija un vēl 5 minūtes laika jāparedz diskusijai. Prezentācijā līdzvērtīgi jāpiedalās visiem grupas dalībniekiem. Sagatavojiet vizuālos uzskates materiālus savai prezentācijai. 3. Grupa, jautājumi 1. Kādu rīcību uzskatījāt par negatīvu rezultātu izraisošu? Kāpēc? 2. Kādu rīcību uzskatījāt par pozitīvu rezultātu izraisošu? Kāpēc? 3. Kā visa šī rīcība ietekmē citus cilvēkus? 4. Kā visa šī rīcība ietekmē citas dzīvas būtnes? 32 33 Darba lapa 3 Bioloģija Ko mēs darām ar ūdeni? Ko mēs darām ar ūdeni? Rīcības uzsākšana: plenārs darba lapa 3 Vērtīgo dabas resursu, piemēram, ūdens, saglabāšana nozīmē, ka mums visiem ir aktīvi jārīkojas. Tas jādara ne tikai individuāli, bet arī kopīgi. Katras grupas uzdevums ir dalīties ar sava lauka darba rezultātiem tādā veidā, kas klausītājos radītu interesi un pārdomas, līdz pat tam, ka klausītāji gribēs rīkoties, lai aizsargātu esošos dabas resursus un ūdeni, kā arī uzlabot un aizsargāt tā lietošanu. 1. uzdevums Katra grupa pēc kārtas prezentē savus materiālus 10 minūtes, kam seko 5 minūšu jautājumu un atbilžu posms. 2. uzdevums Pēc visām 3 prezentācijām, sadaliet klasi 3 jaunās grupās un dodiet vismaz 30 minūtes laika, lai identi cētu rīcības projektu, ko jūsu klase varētu veikt pētāmajā laukā. Sekojiet šīm vadlīnijām, lai uzrakstītu Rīcības Projekta Plānu. - Nosaukums. - Ievads: Kas ir problēmas cēlonis? Sniedziet informāciju, kas mudināja jūs rīkoties. - Mērķi: Nosauciet vismaz trīs lietas, ko gribat panākt. - Metodoloģija: Nosauciet rīcības soļus, kas vajadzīgi katra mērķa sasniegšanai. - Resursi: Kādi resursi (cilvēkresursi, nanses, darbs utt.) būs nepieciešami? (Paskaidrojiet, kā klase varētu iegūt šos resursus.) - Laika gra ks: Parādiet, kad ir jāveic katrs solis (un kurš būs atbildīgs par to, ka tas tiek veikts labi un laicīgi). - Partnerības: Nosauciet iespējamos partnerus kopienā (piemēram, saistīta pro la nevalstiskā organizācija vai institūcija, uzņēmums vai indivīds). - Novērtējums: Paskaidrojiet, kā jūsu rīcības projekts tiks novērtēts un kurš to darīs. 3. uzdevums: Mājasdarbs Katra grupa prezentē savu Rīcības Projekta plānu. Visiem skolēniem ir iespēja uzdot jautājumus un pārrunāt katru plānu. Skolēni apkopos labākos punktus un ieteiks, kā tos varētu īstenot, lai uzlabotu situāciju. Tad viņi var izveidot interešu grupu un uzrakstīt vēstuli ar saviem ierosinājumiem kādam Saeimas deputātam vai vietējas pašvaldības pārstāvim. 34 45 Bioloģija Elpošana Fotosintēze Ekoloģija Pamata cirkulācija Sistēmas dinamika Siltumnīcas efekts Mērķi - Gūt pārskatu par O /CO līdzsvaru mazās un lielās ekosistēmās. - Izvirzīt priekšlikumus, ko varētu darīt, lai samazinātu cilvēku radītas CO emisijas Slēgtā dārza mistērija Ievads Šim piemēram mēs esam izveidojuši stundu modeli, kurās izmantojam mini ekosistēmu noslēgtā pudelē kā modeli, lai iegūtu pamatizpratni par sistēmas dinamiku un siltumnīcas efektu uz Zemes. Ievietojot dzīvus organismus noslēgtā telpā, mēs pārbaudām skolēna izpratni par elpošanu un fotosintēzi. Mēs mudinām viņus tuvāk izpētīt, kā vielmaiņa starp dzīviem organismiem rada dinamisku gāžu līdzsvaru mūsu atmosfērā un kas varētu apdraudēt šo līdzsvaru. Šajās stundās pārrunāsim arī ilgtspējas pamatjēdzienus, piemēram, CO zudumus/avotus, ekosistēmas pakalpojumus un planētas robežas. 2-3 stundas Nepieciešamais aprīkojums Stikla pudele 1-15 litri Augsne Daudzgadīgi augi ar mazām lapām Karote Papīra caurule Gari kociņi Darba gaita Sagatavojiet mini ekosistēmu saskaņā ar instrukcijām 47.lpp. vai arī sameklējiet instrukcijas www.swedesd.de. 1 2 3 Pārliecinieties, ka skolēniem ir pamatzināšanas par elpošanu un fotosintēzi, kā arī to savstarpējo saikni (Darba lapa 1). Sadaliet skolēnus grupās un lieciet viņiem izteikt domas par CO saturu pudelē laika gaitā, kā arī viņu viedokļa pamatojumu. Lieciet skolēniem pārrunāt CO svārstību dzinējspēku un dinamisko līdzsvaru. Ja iespējams, demonstrējiet šīs svārstības ar CO mērītāja ekosistēmu pudelē kā piemēru pārrunās par atmosfēras CO saturu uz planētas Zeme (Darba lapa 2). 4 5 Pārrunājiet, kuri procesi nosaka CO saturu atmosfērā un iepazīstiniet ar jēdzieniem „oglekļa zudumi” un „oglekļa avoti” (Darba lapa 3). Sasaistiet CO saturu atmosfērā ar riskiem, kas rodas no klimata pārmaiņām. Sadaliet skolēnus grupā un lieciet viņiem veikt pārskatu par to, kā dažādas ieinteresētās puses var rīkoties, lai samazinātu savu CO emisiju. Ko var darīt... - mana ģimene... - privāti uzņēmēji... - pašvaldība... - valdība... - Apvienotās Nācijas... lai samazinātu CO emisijas? 46 Prezentē rezultātus klasē un pārrunā, kuri ir vissvarīgākie pasākumi. Kā radīt mini ekosistēmu 1 2 Pārliecinieties, ka kolba ir tīra. Ieberiet kolbā pietiekami daudz augsnes, izmantojot piltuvi un kociņu. Uzmanīgi pārliecinieties, ka kolbas malās nav pārāk daudz augsnes. Būtu labi izmantot svaigu augsni ar augstu organisku vielu saturu. 3 4 5 Ar kociņu uztaisiet mazu caurumiņu augsnē, kur stādīsiet augu. 6 7 Kad esat pabeigusi, aizkorķējiet pudeli un nolieciet gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros! Ja augs ir pārāk liels ievietošanai kolbā, uzmanīgi sadaliet to un pieplaciniet augsni ap tā saknēm. Turiet augu aiz augšējām lapām un ielieciet saspiestās saknes kolbā. Mērķējiet uz sagatavoto caurumu un atlaidiet augu. Izmantojiet kociņus, lai nodrošinātu saknēm pietiekamu kontaktu ar augsni. Atkārtojiet šo procesu, ja vēlaties iestādīt vairākus augus. Parasti nebūs nepieciešams pievienot ūdeni. Ja pēc aizkorķēšanas neredzat kolbā ūdens kondensātu, varētu būt nepieciešams pievienot mazliet ūdens. Sistēmas uzturēšana Tā kā kolba ir noslēgta, par to ir ļoti viegli rūpēties. Galvenais faktors, bez šaubām, ir nodrošināt, lai sistēma saņemtu pietiekami daudz gaismas un netiktu pakļauta pārkaršanas riskam. Tas nozīmē, ka Jums vajadzētu to aizsargāt no pārmērīga starojuma vasarā un nodrošināt papildus gaismu gada tumšajā daļā. Vēl viens faktors, kurš var radīt grūtības, ir tas, ka Jūs pievienojat pārāk daudz ūdens. Mēs esam tik ļoti pieraduši rūpēties par mūsu istabaugiem, aplejot tos vienu vai divas reizes nedēļā, ka jau sākumā varam pievienot pārāk daudz ūdens mūsu sistēmai. Parasti augsnes mitrums ir pietiekams, jo ūdens izdalās arī vielmaiņas rezultātā, kad baktērijas sāk sairdināt organiskās vielas augsnē. Pašorganizācija Sistēma pati par sevi rūpējas, izņemot gaismu un ūdeni. Protams, neviena suga nav spējīga izdzīvot viena pati noslēgtā telpā. Pēc kāda laika skolēniem kļūst skaidrs, ka kolbā eksistē vēl arī citas sugas: augi, dažādas baktērijas, sēnes, aļģes, mazi insekti un tā tālāk. Šīs sugas kopīgi darbojas, lai uzturētu izdzīvošanai svarīgu vielu cirkulāciju kolbā. Sistēma pati rūpējas par sevi un attīstās ar pašorganizācijas palīdzību! Mazas ekosistēmas ar nedaudzām sugām, bez šaubām, ir ļoti trauslas. Neskatoties uz to, pat mazas kolbas var izdzīvot gadiem ilgi. Aiz šī fakta slēpjas daudzi noslēpumi, un mums paveras plašs bioloģisko un ķīmisko parādību lauks, ko mēs varam pārrunāt kopā ar skolēniem. 47 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Bioloģija Slēgtā dārza mistērija Slēgtā dārza mistērija 1 Dzīvības elpa H2O O2, CO2 darba lapa CO2 2 A. Apraksti un paskaidro CO satura svārstības kolbā. - Kādēļ līkne svārstās? - Kas notiek ar augu, kad CO daudzums nokrīt līdz nullei? Ja Tu veiktu CO daudzuma mērījumus kolbā un atmosfērā, laika gaitā būtu redzamas gan kopsakarības, gan arī atšķirības. Risinājums ir otrreizēja pārstrāde C. Otrreizēja pārstrāde Kas to dara un kādā veidā? N, P, K darba lapa Bioloģija Slēgtā dārza mistērija O2 400 Resursi B. Paskaidro un apraksti CO satura svārstības atmosfērā. - Kādēļ līknei ir augšupejoša tendence? - Kādēļ pastāv gada cikls? 380 CO2 O2 Noslēpums ir sadarbošanās 370 360 350 330 320 Jan 1960 Darba lapa 3 Oglekļa dioksīda līdzsvars atmosfērā Bioloģija Slēgtā dārza mistērija darba lapa 3 A. Izskaidro, kā notiek oglekļa dioksīda samazināšanās atmosfērā (oglekļa zušana). Biomasas rašanās Kūdras rašanās Fosilo kurināmo rašanās Organisko nogulšņu rašanās B. Paskaidro, kā oglekļa dioksīds nonāk atmosfērā (oglekļa avoti). Atmežošana 340 Gada cikls 35 Slēgtā dārza mistērija Oglekļa dioksīda koncentrācija (ppmv) 390 Oglekļa dioksīds atmosfērā Mērījumi veikti Manua Loa, Havaju salas A. Apraksti un paskaidro, kā augi baktērijas ir atkarīgi viens no otra. Atkritumi Elpošana Laiks B. Tavi atkritumi ir mani resursi! Apraksti un paskaidro! Cukurs, O Produkti, atkritumi CO , ūdens Resursi VIELMAIŅA Fotosintēze - Kā tas spēj izdzīvot? Slēgtā dārza mistērija CO daļiņas miljonos Fosilo kurināmo dedzināšana Kūdras lauku kultivēšana 37 1970 1980 1990 Apr Jūl Okt 2000 Jan 2010 310 36 Ģ mācību jomas interdisciplināro dabu. Piemēri palīdz labāk izprast ekosistēmas pakalpojumus, spēcīgu ilgtspēju un pārstāvniecību, uzsverot saistību ar reālās dzīves situācijām, ar ko skolēni ir saskārušies. Tāpat piemēri resursu (kopējo resursu) izmantošanu, kā arī saikni ar citiem priekšmetiem, postu, piemēram, krūmāju ugunsgrēkus. Piemēros lietota sistēmiska pieeja, lai uzsvērtu ilgtspējas holistisko dabu. Darba lapu uzdevumi veicina kritisku domāšanu, rosina atbildes balstīt skolēnu dažādajās pieredzēs un sniedz iespējas alternatīviem risinājumiem, veicinot rīcību ilgtspējas sasniegšanai. Bitenieka stāsts Kopā dzīvojot, cilvēkiem ir jāatrod veids, kā saglabāt kopīgos resursus. Diemžēl dažreiz pastāv spēcīga motivācija resursu pārmērīgai ekspluatēšanai, ja tie ir visiem kopīgi. Laimīgā planēta Uzdevumā tiek pārrunāti iespējamie kopīgo resursu problēmas risinājumi. Neredzamo ūdeņu stāsts Nolemtības iespējamie iemesli ir līdzsvarā ar atjaunošanas iespējām un to, kā adaptācija palīdz radīt pielāgoties spējīgas sistēmas. 49 Ģeogrāfija Cieņa un rūpes par ekosistēmu pakalpojumiem Sociāls un ekonomisks taisnīgums Demokrātija un miers Bitenieka stāsts Kam pieder bites? Mērķi Stunda palīdz skolēniem izprast sarežģītos sociālo nesaskaņu jautājumus kopīgo labumu un to ilgtspējas jomā. 1.5-2 stundas Ievads Stundas materiāls ir balstīts uz patiesu stāstu no Zimbabves. Stundā ir izmantots bitenieka stāsts, un tās mērķis ir apvienot kritisku izpēti ar problēmu risināšanas metodēm, lai rosinātu ilgtspējas kompetenci, kā arī pārstāvniecības izpratni skolēnos. Materiāls palīdz skolēniem izprast sarežģītos sociālo nesaskaņu jautājumus kopīgo labumu un to ilgtspējas jomā. Un galvenais – tas palīdz viņiem kritiski domāt par to, kā izturēties pret tiem, kurus neinteresē ilgtspējīga dzīvesveida atbalstīšana. Tādējādi skolēni var izmantot kopienas vidi, lai izskaidrotu sarežģītus jautājumus plašākā sabiedrībā. Darba lapa 1 Individuāli un grupas uzdevumi 1. Lūdziet, lai katrs skolēns uzraksta atbildes uz jautājumiem. 2. Tad viņi pārrunās savas atbildes grupās (4 skolēni vienā grupā) un uzrakstīs kopsavilkumu. Darba lapa 2 Pārrunājiet tā kopienas dalībnieka rīcību, kurš nodedzināja stropus 1. Konflikta atrisinājuma parādīšanai skolēniem ir jāizmanto dotās vadlīnijas. Viņi var izmantot tabulas vai citus veidus, lai ilustrētu risinājumu. Darba lapa 3 Mājasdarbs 1. Kā šo stāstu ir iespējams izmantot jaunās situācijās mūsu sabiedrībā, izmantojot citu ekosistēmas pakalpojumu piemērus? 50 Darba lapa 1 Bitenieka stāsts Darba lapa 2 Holistic Ģeogr ja Examples Bitenieka stāsts Ecological Footprint worksheet darba lapa Bitenieka stāsts 31 Holistic Ģeogr ja Examples Bitenieka stāsts Ecological Footprint worksheet darba lapa Kas nogāja greizi? 32 Apspriediet grupā sekojošus jautājumus. 1. Kāpēc, pēc jūsu domām, kaimiņš nodedzināja bites? 2. Kā būtu jāizturas pret šo kaimiņu, pēc jūsu domām? 3. Kā bišu nodedzināšana ietekmēja Šumbas kunga ģimeni, kopienu, kaimiņu, kurš nodedzināja bites, un arī dabisko vidi? 4. Kādēļ Šumbas kungs, atgriežoties mājās, nolēma atsākt bitenieka darbu? 5. Ierosiniet jaunas stratēģijas Šumbas kungam. Kā mēs varam izmantot šo gadījumu ilgtspējīgas kopienas veidošanā? 2008.gadā divi Zimbabves iedzīvotāji Šumbas kungs ar kundzi, atgriezās mājās no bankas, nesot somu pilnu ar naudu, kopā tie bija 5 triljoni Zimbabves dolāru. Viņiem neizdevās nopirkt ģimenei nepieciešamos kukurūzas miltus, cukuru vai pārtikas eļļu, jo produkti tirgū nebija pieejami. Šumbas kungs apdomāja, ko varētu darīt ģimenes labā. Tad viņš atcerējās, kā viņa vecaistēvs gādāja par ģimeni, turot Āfrikas savvaļas bites un ievācot medu. Šumbas kungs nolēma izveidot bišu stropu. Ierosiniet savā grupā priekšlikumus ilgtspējīgas bišu turēšanas plānam. Prezentējiet šo plānu klasei. Hova kungs viņam palīdzēja izveidot stropu, izmantojot vietējos resursus. Par to viņš prasīja medus burku, nevis naudu. Neilgi pēc tam, kad stropā iemājoja bišu spiets, Šumbas kungs ievāca medu ģimenes vajadzībām. Viņš paļāvās uz prasmēm, ko bija iemācījies no vectēva. Lai padarītu bites miegainas medus ievākšanas laikā, viņš dedzināja dažus augus. Mazliet vēlāk kopiena ievēroja, ka ēdamo ogu krūms, kurš sen nebija nesis ražu, tagad bija pilns ar ogām, turklāt apkaimē varēja novērot lielāku putnu sugu daudzveidību. Nākamās lietus sezonas sākumā ražu sāka nest vēl divas ogu sugas un citi mazi augļi. Bērni dzinās pakaļ daudzveidīgiem brīnišķiem tauriņiem, kādi agrāk nebija redzēti. Kopiena ievēroja arī to, ka daudzi bērni pārstāja ciest no biežajām saaukstēšanās un klepus lēkmēm, kā tas bija agrāk. Pieaugot pieprasījumam pēc medus, Šumbas kungs uzlika vēl divus stropus un sāka tirgot medus pārpalikumu. Tagad viņš varēja atļauties samaksāt bērnu skolas naudu. Kādu dienu viņš devās uz pilsētu meklēt pārdošanas iespējas. Nākamajā rītā piezvanīja viņa sieva un pastāstīja, ka visi trīs stropi bija nodedzināti, jo kāds no kopienas mēģināja bez atļaujas ievākt medu. Šumbas kungu šis zaudējums sagrāva, viņš sēdās iekšā nākamajā autobusā un devās mājās. Ilgajā mājupceļā viņš nolēma atsākt bišu turēšanas projektu un sāka plānot jaunas stratēģijas, kā panākt projekta ilgtspēju nākotnē. Kam šīs bites piederēja? Pārrunājiet īpašumtiesības un ieguvumus no bitēm. Skolēni individuāli atbild uz jautājumiem: 1. Kuri jautājumi šajā stāstā piesaistīja Tavu uzmanību? 2. Kā Tu domā, no kurienes nāca bites? 3. Kam šīs bites piederēja? 4. Kādu labumu bites sniedza Šumbas kungam un apkārtējai videi? 5. Nosauc dažas pārmaiņas kopienā, kas radās bišu turēšanas rezultātā. 6. Cik, pēc Tavām domām, ir vērtas bites ekonomiskā izteiksmē? Un kam? Sadalieties grupās pa 4 un pārrunājiet savas atbildes. Uzrakstiet kopsavilkumu. Jums vajadzētu sagrupēt punktus ekoloģiskos, sociālos un ekonomiskos ieguvumos. 38 39 Darba lapa 3 Bitenieka stāsts Holistic Ģeogr ja Examples Bitenieka stāsts Ecological Footprint worksheet darba lapa 3 Mājasdarbs Strādājot grupās pa 4, parādiet, kā mēs varam tikt galā ar kopienas neizpratni par apkārtējo vidi. Lietojiet piemēros no citiem ekosistēmas pakalpojumiem. - Kā mēs varētu iepriekš apspriestās stratēģijas izmantot jaunajās situācijās mūsdienu sabiedrībā? - Kā ekosistēmas pakalpojumu pārvalde var atbalstīt ilgtspējīgu kopienas iztiku? Šim uzdevumam būs nepieciešams veikt papildus izpēti. Prezentējiet savu darbu klasē, izveidojiet plakātu vai uzrakstiet eseju. 40 51 Ģeogrāfija Cieņa un rūpes par ekosistēmu pakalpojumiem Sociāls un ekonomisks taisnīgums Demokrātija un miers Laimīgā planēta - Atgriežoties no kopējo resursu traģēdijas Mērķi - Noteikt kopējos, dzīvību uzturošos resursus un ekosistēmas pakalpojumus. - Demonstrēt sociālo un ekoloģisko pakalpojumu savstarpējo saikni. - Paskaidrot, kā vietējās aktivitātes veicina globālās klimata izmaiņas. - Izcelt prakses, kas atbalsta resursu ilgtspējīgu izmantošanu. 2 -2,5 stundas Nepieciešamais aprīkojums Vietējā vide kā mācību laboratorija Ievads Šajā piemērā mēs lietosim praktiskas, sajūtamas vietējās vides pieredzi. Tas palīdz padziļināt skolēna izpratni, ka dzīvību uzturošie elementi uz zemes, piemēram, ūdens, gaiss, zeme, uz kuras audzējam pārtiku un no kuras gūstam izejmateriālu ekonomiskajai attīstībai, ir neapspriežams resurss, kas mums visiem ir kopējs, neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā mēs dzīvojam. Mēs nevaram pasargāt sevi un citas sugas, ja labāk neizprotam mūsu vidi. Darba gaita Skolēniem vajadzētu palīdzēt reflektēt par dzīvību atbalstošiem resursiem, kuri viņiem ir nepieciešami un kurus viņi lieto ikdienā skolā, mājās vai vietējā līmenī. Viņiem vajadzētu saprast, ka arī ceļojot tepat apkārtnē vai globāli, pamata dzīvības uzturēšanas resursi ir vieni un tie paši. Tomēr cilvēku dažādajās ekonomiskajās un sociālajās aktivitātēs lielākā daļa resursu ir tikuši smagi noplicināti. Tie var tikt atjaunoti, ja cilvēki mainīs savus ieradumus un patēriņa modeļus. Šīs prakses var palīdzēt tādu sistēmu radīšanā, kuras ir spējīgas adaptēties un mainīties. To sauc par pielāgošanās spēju. Darba lapas palīdzēs skolēniem veidot padziļinātu izpratni par vitālajiem personisko, vietējo un globālo resursu konceptiem, ekosistēmas pakalpojumiem, planētas robežām un pielāgošanās spēju. Darba lapa 1 Manai personiskajai izdzīvošanai nepieciešams Ārpusklases aktivitāte, kurā skolēni pieraksta, ko viņi redz, saož, jūt vai dzird sev apkārt. Skolēniem vajadzētu to uzskaitīt un izskaidrot, kāpēc viņiem ikdienā nepieciešami tādi resursi kā svaigs gaiss, ūdens, enerģija un pārtika. Viņiem ir jāpārrunā, vai šīs vajadzības citās pasaules daļās būtu atšķirīgas un kam pieder šie resursi vietējā un globālā līmenī. Darba lapa 2 Ekosistēmas pakalpojumu un planētas robežu izprašana Planētas robežu izskaidrošanā var izmantot tādus modeļus kā „es un manas personiskās vajadzības pudelē” un „Zemeslode pudelē”. Skolēni var pārrunāt kopīgo resursu apdraudējumu, izmantojot dotās fotogrāfijas. Darba lapa 3 52 Ko Tu vari darīt situācijas uzlabošanā, ieskaitot klimata pārmaiņas? Tas palīdzēs skolēniem iesaistīties praksēs, kuras veicina resursu ilgtspējīgu izmantošanu kā indivīdiem, klasei, ģimenei vai kopienas locekļiem, tādā veidā veicinot pārstāvību un spēcīgu ilgtspēju. Darba lapa 1 Darba lapa 2 Laimīgā planēta Laimīgā planēta Personiskajai izdzīvošanai nepieciešamais darba lapa Laimīgā planēta Laimīgā planēta 1 Personisko robežu izpratne darba lapa 2 Aktivitāte Nr. 2 Aktivitāte Nr. 1 Ej ārā un padomā, ko tu redzi, dzirdi, smaržo vai sajūti sev apkārt. Kas no tā Tev palīdzēja šorīt izdzīvot? Uzskaiti šos vitāli svarīgos resursus. Sadalieties pa pāriem, izvēlieties un uzskaitiet resursus no iepriekšējā saraksta, par kuriem vienosieties, ka tie ir izdzīvošanai paši svarīgākie. Izskaidrojiet, kāpēc šis resurss jums ir vajadzīgs dzīvē. 1 2 3 4 A. Lineāra plūsma B. Otrreizēja izmantošana Paskaidro, kas, pēc tavām domām, varētu notikt ar indivīdu katrā pudelē attiecībā uz dzīvību uzturošām sistēmām, piemēram: Norādiet uz kopīgajiem dzīvību uzturošajiem resursiem dažādās vietās, kas attēloti zīmējumos. Ūdeni Gaisu Pārtiku Kam, pēc jūsu domām, pieder šie resursi? Enerģiju Tie ir daži no dzīvību uzturošajiem resursiem, ko sauc arī par „globālajiem kopīgajiem resursiem”. Tie nāk no dabas un sniedz „ekosistēmas pakalpojumus”. Tavas atbildes parāda, ka pastāv robežas attiecībā uz to, ko var panākt, lietojot pieejamos resursus lokālā līmenī. 42 41 Darba lapa 3 Darba lapa 4 Laimīgā planēta Aktivitāte Nr. 3 darba lapa Laimīgā planēta Laimīgā planēta 3 Aktivitāte Nr. 4 darba lapa 4 Izlasiet šo uz pierādījumiem balstīto rakstu, kas sniedz cerību. Pārvarot atmežošanu – mežu un ekosistēmas pakalpojumu atjaunošana o c i k sfo r ls a kļ a pe Sl ā i k l s c lo ģ Bio i sk ā s da u d ība zveids ci k ls a na slāņ Ozo dīšanās r noā tosfērā stra Atmosfēras ae (vēl nav aprēķ rosols ināt s) (vē pie Ķ ln s a Neraugoties uz ilgstošo mežu degradāciju, daudzās valstīs sāk palielināties mežu platības. Jauni meži rodas agrākajās lauksaimniecības zemēs, un mežu plantācijas tiek stādītas komerciāliem un atjaunošanas mērķiem. Plantācijas un atjaunoti meži spēj uzlabot ekosistēmas pakalpojumus un veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, taču tie nespēs mēroties ar sākotnējo mežu klājuma sastāvu un struktūru. Pieejas mežu ekosistēmu atjaunošanai ir stipri atkarīgas no mežu un augsnes degradācijas pakāpes, pārpalikušās augu valsts dažādības, kā arī atjaunošanas pas Oke kā ān bin u ā s nā ša limata pārmaiņas ais s ) K isk jum āts īm rņo rēķin ā ap v mērķiem. Pastāv daudzas iespējas apvienot ambiciozu mežu atjaunošanas un reģenerācijas plānus ar ilgtspējīgu lauku dzīvesveidu un kopienas līdzdalību. Jauniem mežiem būs nepieciešama jauna pārvalde, kā mainīgām un pielāgoties spējīgām sistēmām, kuras var izturēt klimata pārmaiņas, dabiskās vides fragmentāciju un citas cilvēka radītas problēmas. Avots: Chazdon, R.L., 2008, pieejams: www.sciencemag.org/content/320/5882/1458 F P ār m z e a iņ a s li e t m e s o ša nā s ā la i G lo b d e n s s a l d ū j u ms to i z ma n Ir novērota arī būtiska ozona slāņa noārdīšanās palēnināšanās, kas norāda uz to, ka dzīvības uzturēšanas sistēmas un ekosistēmu pakalpojumus ir iespējams atjaunot. Ja Zeme tiktu ielikta kolbā un sarkanie segmenti norādītu uz robežām, mēs būtu tās pārkāpuši. Explain how the ozone layer is being restored. Nosauciet dažas sociālās un ekonomiskās aktivitātes, kuras ir novedušas pie šādas situācijas sarkanajos segmentos. Bioloģiskās daudzveidības zaudēšana Izskaidro, kā Tu kā indivīds, Tava skola, ģimene vai kopiena var samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Klimata pārmaiņas Citas aktivitātes, ko mēs varam darīt vides aizsardzības labā Šeit aprakstīti spilgtākie piemēri, kā dažas kopienas ir uzsākušas rīcību, kas mainījusi kopīgo resursu traģēdiju par veselīgu un dzīvību uzturošu planētu. Ar CAPE Kapacitātes Attīstības Programmas palīdzību ir izstrādāta „12 rokas nospiedumu” bukletu sērija, kā resurss izglītotājiem, vadot „Rīcību pretim ilgtspējai”. Bukletu kopijas var iegūt caur ShareNet un tajos runāts par tādiem tematiem kā: Dušas un vannas ūdens atkārtota izmantošana, Bites, Zaļie, Avoti, Uzbrucēji, Izzūdošās upes, Dārzu dizains, Atkritumi, Roibuš, Mātes koka sēklas utt. Tos var lejuplādēt arī www.capeaction.org.za. Aktivitāte Nr. 5 Skolēni var lūgt skolotājai palīdzēt iesaistīties skolas līmeņa vides aizsardzības projektos, kā tas aprakstīts „Rokas nospiedumu” sērijā vai uzsākt citus projektus, kas iederētos jūsu skolā. Jūs varētu aizsākt šo projektu klasē, un pamazām tas varētu kļūt par visas skolas aktivitāti, kas parādītu spēcīgu ilgtspēju un pārstāvību. Slāpekļa satura palielināšanās 43 44 53 Neredzamo ūdeņu stāsts Mērķi - Izprast virtuālā ūdens jēdzienu. - Novērtēt ūdeni kā ekosistēmas pakalpojumu. - Izprast nepieciešamību nelietot vairāk saldūdens nekā sistēma spēj radīt. 3 stundas Ievads Ūdens resursi uz planētas Zeme ir apdraudēti. Ir spēcīgs pieprasījums pēc labākas kopējo ūdens resursu pārvaldīšanas. Lai uzsvērtu šos jautājumus, profesors Arjens J.Hekstra no Nīderlandes ir radījis ūdens pēdas jēdzienu. Viņš saka: „Interese par ūdens pēdu sakņojas atziņā, ka cilvēku ietekme uz saldūdens sistēmām var galu galā tikt piesaistīta cilvēku patēriņam. Problēmas, piemēram, ūdens trūkumu un piesārņojumu, var saprast labāk un risināt, apskatot ražošanas un piegādes ķēdes kopumā. Ūdens problēmas bieži vien ir piesaistītas globālās ekonomikas struktūrai. Daudzas valstis ir būtiski paplašinājušas savu ūdens pēdu, importējot ūdens-intensīvas preces no citurienes.” Daudzas no šīm jaunajām perspektīvām ir sarežģītas un skolēniem var būt grūti aptveramas. Šajā uzdevumā mēs nodarbosimies ar dažiem šīs jomas jautājumiem, izmantojot stāstu, kas var saistīt skolēnu fantāziju un iztēli. Šo stāstu varētu nolasīt skolotāja, vai arī to var izspēlēt kā ludziņu. Šajā piemērā lomas lasa skolēni. Darba gaita Divi aktieri izpilda īso dialogu. Aktieriem vajadzētu iedot tekstu jau laicīgi, lai viņi var izmēģināt, bet klausītājiem tai vajadzētu būt pirmreizējai saskarsmei ar tekstu. Lasījums vairākas reizes tiks pārtraukts, lai klausītājiem dotu dažādus uzdevumus. 1 2 3 54 Ūdens saturs I Pirms stāsta sākuma, skolēniem ir jāmin ūdens saturs dažādos objektos (Darba lapa 2, 1.uzdevums). Īsi pārrunājiet viņu atbildes un pārliecinieties, ka skolēniem ir nepieciešamā būtisko konceptu izpratne. Pirmā daļa. Tavs dienišķais ūdens Pēc pirmās daļas noklausīšanās, diskusija, kas aprakstīta Darba lapā 2, 2.uzdevumā, palīdzēs skolēniem iegūt sava ikdienas ūdens patēriņa pārskatu. Otrā daļa. Ūdens saturs II Pēc stāsta otrās daļas noklausīšanās ir laiks atgriezties pie 1.uzdevuma jautājuma. Skolēni pārrunās savus jaunos uzskatus par ūdens saturu. Viņi nonāks pie jauniem argumentiem un pierakstīs savus apgalvojumus (3.uzdevums Darba lapā 2). Lielākā sfēra attēlo visu ūdeni virs, uz un zem Zemes. Vidējā sfēra attēlo Zemes kopējo šķidro dzeramo ūdeni. Pati mazākā sfēra attēlo visu pieejamo saldūdeni upēs un ezeros. Hovards Perlmans, USGS. Džeks Kuks, Vudshoulas Okeanogrāfijas institūts. Datu avots: Igors Šiklomanovs, 1993. http://ga.water.usgs.gov/edu/earthhowmuch.html 4 Virtuālais ūdens Virtuālā ūdens koncepts ir abstrakts un, iespējams, sarežģīts skolēniem. Sekojošais uzdevums palīdzēs viņiem gūt labāku priekšstatu par to (4.uzdevums Darba lapā 3). Pēdējā stāsta daļa Jautājums, „kā mēs varam panākt, lai katram pietiktu ūdens”, ir ļoti sarežģīts un droši vien vedīs uz garākām un pamatotākām diskusijām. Ļaujiet skolēniem izrunāt dažādas idejas. Diskusijai tuvojoties beigām, iespējams, būs daži aspekti, ko skolēni nav minējuši un vajadzības gadījumā skolotāja var ieviest diskusijā: - Ēdiet mazāk gaļas. - Plānojiet iepirkumus un pareizi uzglabājiet pārtiku, lai tā nesabojājas. - Katra cilvēka rīcība ir svarīga ūdens drošībai valstī. Un pasaulei! - Valsts, kas importē pārtiku, importē arī ūdeni. - Dažām valstīm ir daudz, citām nav... - Nepērciet tuksnesī augušus apelsīnus! - Daudzās valstīs tiek izmantots daudz mazāk ūdens nekā minēts stāstā. Tas liek domāt par taisnības jautājumu. Kam ir tiesības uz ūdeni noteiktā reģionā? Vai tikai tiem, kas tur dzīvo? - Aku ūdeni var izmantot ilgtspējīgi tikai tad, ja to atjauno lietus un gravitācija. - Vai pastāv kādas senas ūdens taupīšanas tradīcijas? 5 Galīgie secinājumi 5. un 6. uzdevumi ir dažādi piemēri, kā Jūs varat nobeigt šo tēmu, atkarībā no pieejamā laika un Jūsu mērķiem. Skaitļi un idejas ir izmantotas ar Tonija Allena, Londonas Karaļa koledžas emeritētā profesora, Stokholmas Ūdens balvas 2008 saņēmēja atļauju. 55 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Holistic Ģeogr ja Examples Neredzamo ūdeņu stāsts Ecological Footprint Neredzamo ūdeņu stāsts worksheet darba lapa Šajā stāstā darbojas divi varoņi – skolēns Toms (T) un Ūdens glāze (Ū). Varoņu dialogs tiks pārtraukts, lai skatītāji varētu veikt vairākus uzdevumus, kuros tiks pārrunātas vai vērtētas noteiktas dialoga daļas. Pirmais uzdevums ir jāveic pirms dialoga sākšanās, tā ir sagatavošanās izrādei. Neredzamo ūdeņu stāsts 31 worksheet darba lapa Šie daļa uzdevumu jāpilda grupā un daļa – individuāli. Iedvesmu un dažus pamatfaktus atradīsi lomu spēlē „Neredzamo ūdeņu stāsts”. Citus nepieciešamos faktus un uzdevumus skolotāja dos nākamajās stundās. 1.uzdevums (Darba lapa 2) 32 1. Ūdens saturs I Kuros no šiem objektiem ir visvairāk ūdens? Pārrunājiet grupās un pamatojiet atbildi: Stāsts sākas ar to, ka Toms ēd brokastis un runājas ar mammu. Toms palūdz ūdeni un mamma iedod viņam 2 litru krūku, jautājot, vai tas būs pietiekami. Toms atbild, raugoties uz tikko piepildītu ūdens glāzi: T: Ū: T: Ū: Holistic Ģeogr ja Examples Neredzamo ūdeņu stāsts Ecological Footprint Domāju, ka ar diviem litriem pietiktu visai dienai! Ar diviem litriem nepietiktu visai dienai! Izbeidz! Tu esi ūdens glāze, un tev nevajadzētu sarunāties ar mani! Jā, es esmu ūdens glāze, taču šajā stāstā es necietīšu vis klusu! Esmu ūdens, esmu noguris, ka pret mani izturas kā pret gaisu. Ar diviem litriem dienā varbūt pietiek, lai padzertos, bet tavā dzīvē vēl ir tik daudz neredzama ūdens. Kā tu domā, cik ūdens patērē viens cilvēks dienā? 2.uzdevums (Darba lapa 2) 2. Tavs dienišķais ūdens Darbs grupās. Cik daudz ūdens jūs katrs lietojat dienā? Sastādiet sarakstu, apkopojiet daudzumu un izstāstiet klasei pirms turpinās stāsts Mēs atgriežamies pie stāsta, kad Toms rēķina un min, cik daudz ūdens viņš dienā izlieto: T: Hmm... ja pieskaita arī vēl pāris tējas krūzes, tāpat nesanāks vairāk par 3 litriem! Ū: Nu nu, bet tu taču nelieto mani tikai dzeršanai, vai ne? T: Nē, protams, ja es pieskaitu dušu un drēbju mazgāšanu, un vēl arī visu citu, ko ūdens man palīdz izdarīt dienas laikā, varbūt sanāks simts litri dienā. Ū: Nav slikts minējums, bet daudzi cilvēki izlieto pat 500 litrus dienā. Taču mēs vēl joprojām runājam tikai par ūdeni, kas nāk pa kaut kāda veida krānu. Taču neaizmirsti, ka lielāka daļa ūdens, ko tu izmanto, ir neredzama! T: (aizkaitināts) Jā, es zinu, ka ūdens var izvārīties vai iztvaikot un kļūt neredzams tvaiks, bet personīgi es nelietoju šāda veida ūdeni! Ū: Nomierinies. Atbildi, lūdzu, cik daudz manis tiek lietots, lai pagatavotu grauzdētu maizīti? T: (smejas) Aha, mēģini mani piemānīt! Kad maize tiek grauzdēta, no tās iztvaiko ūdens. Tāpēc jau tā kļūst cieta! Ū: Tev taisnība Tom, taču, klau, te būs tas tiešām neredzamais ūdens maizē: kad kvieši, no kuriem vēlāk tapa maize, vēl tikai auga, viņiem vajadzēja daudz ūdeni. Tāpat ūdens tika lietots, lai apstrādātu graudus, izceptu un iepakotu maizi. Tā nu katrai šķēlei bija vajadzīgi 40 litri ūdens, pirms tā nonāca uz tava šķīvja. T: (protestē) Un vienalga tā bija diezgan sausa! Ū: Protams, neredzamais ūdens ir tikpat bezgaršīgs, cik neredzams, taču tas ir ļoti reāls. Un tas pats attiecas uz ābolu – 70 litri. Vai ka jas tasi – 140 litri. T: Tas ir pat vairāk ūdens, nekā biju domājis izlietojam visā dienā, tikai vienai ka jas tasītei... ! Mērķis Ūdens daudzums Mērķis Ūdens daudzums Kopā 3. Ūdens saturs II Darbs grupās. Īsa diskusija grupā: a. Stāstā tiek runāts par neredzamu vai virtuālu ūdeni. Izskaidrojiet pasaules virtuālo ūdeni! b. Pēc stāsta otrās daļas noklausīšanās: Kurš no objektiem 1.uzdevumā satur visvairāk ūdens? Paskaidro! 45 Darba lapa 3 46 Darba lapa 4 Holistic Ģeogr ja Examples Neredzamo ūdeņu stāsts Ecological Footprint Neredzamo ūdeņu stāsts worksheet darba lapa 4. Virtuālais ūdens dažādos produktos a. Uzmini virtuālā ūdens apjomu zemāk uzskaitītajos produktos. b. Salīdzini savus minējumus ar citu klasesbiedru minējumiem. c. Pieraksti skolotājas nosaukto pareizo atbildi (www.virtualwater.eu). Neredzamo ūdeņu stāsts 3 Holistic Ģeogr ja Examples Neredzamo ūdeņu stāsts Ecological Footprint worksheet darba lapa 34 6. Ūdens ikkatram Uzraksti īsu avīzes rakstu vai izveido nelielu plakātu izstādi ar nosaukumu „Taisnīga un ilgtspējīga mūsu kopējā ūdens lietošana” - Strādājiet grupās pa 2-3 cilvēkiem. Mans minējums Pareizā atbilde Mans minējums Pareizā atbilde - Izlemiet, kāda būs jūsu raksta vai izstādes mērķa grupa. - Pārrunājiet to, kā pielāgosiet materiālu mērķa grupai. - Izmantojiet dotos attēlus iedvesmai, kā arī izmantojiet citus faktus, skaitļus un konceptus, ko esat iemācījušies šo stundu laikā. Tea Lielākā sfēra attēlo visu ūdeni virs, uz un zem Zemes. Vidējā sfēra attēlo Zemes kopējo šķidro dzeramo ūdeni. Pati mazākā sfēra attēlo visu pieejamo saldūdeni upēs un ezeros. Kartē attēlota vidējā nacionālā ūdens pēda m3 uz cilvēku/gadā laikā no 1996.-2005.gadam. Zaļajā krāsā iekrāsoto valstu ūdens pēda ir mazāka par pasaules vidējo līmeni. Dzeltenajā un sarkanajā krāsā iekrāsoto valstu ūdens pēda ir lielāka par pasaules vidējo līmeni. d. Personisks komentārs. 5. Ūdens-liesa maltīte Jums nepieciešama informācija, ko sniegs skolotāja, kā arī interneta pieslēgums. a. Izveidojiet labu un barojošu vakariņu plānu ar mazu ūdens pēdu. b. Salīdziniet savu un klasesbiedru rezultātu. Vērtīgas saites: www.waterfootprint.org www.virtualwater.eu Vērtīgas saites: www.waterfootprint.org www.virtualwater.eu Avoti: Ūdens Zemē un virs tās: Hovards Perlmans, USGS. Džeks Kuks, Vudsholas Okeanogr jas institūts. Datu avots: Igors Šiklomanovs, 1993. http://ga.water.usgs.gov/edu/earthhow-much.html Vidējā ūdens pēda: Mekonnen, M.M. un Hoekstra, A.Y. (2011) Nacionālās ūdens pēdas uzskaitījums: ražošanas un patēriņa zaļā, zilā un pelēkā ūdens pēda, Ūdens vērtības pētījuma ziņojums, Sērija Nr.50, UNESCO-IHE, Delfta, Nīderlande 47 56 48 Sociālās zinības Sociālās zinības Š ī sadaļa runā par ilgtspējas problēmām no sociālo zinātņu skatu punkta, un koncentrējas uz vides atbildību, sociālo/kultūras atbildību un ekonomisko atbildību, lai sasniegtu sociālo dzīvotspēju un taisnīgumu. Mācīšanās process sadalīts trīs daļās: - Mīti un leģendas; - Patēriņš; - Cīniņš. Mīti un leģendas pieskaras pamatiedzīvotāju tradicionālo zināšanu lielajai nozīmei un to saistībai ar dabas resursu pārvaldīšanu un saglabāšanu. Tie caur folkloru un lokāliem stāstiem runā par ilgtspējas jautājumiem un problēmām. Bez tam, tie koncentrējas arī uz pienākumiem vides, sociālajā un kultūras jomā ilgtspējīgas iztikšanas modeļa izveidošanai ar ekosistēmu aizsardzības palīdzību. Skolotājiem un skolēniem tiek dota iespēja novērtēt pamatiedzīvotāju tradicionālās zināšanas dabas resursu saglabāšanas jomā, to vērtību un pielietojumu. Patēriņa sadaļa apskata saikni starp mūsu patēriņa izvēlēm un oglekļa pēdu, kā arī to ietekmi uz vidi. Daži no faktoriem, kas ietekmē mūsu pārtikas izvēli, iekļauj transportēšanas distanci, laiku, kas nepieciešams, līdz produktu var patērēt, produktu izcelsmi - importa vai vietējie, kā arī iepakojumu. Diskutējot skolēniem un skolotājiem tiek doti līdzekļi informētu lēmumu izdarīšanai attiecībā uz pārtikas izvēli. No skolēniem tiek sagaidīts, ka viņi iegūs kompetenci ietekmēt maltīšu izvēli mājās un kopienas līmenī. Šī aktivitāte ir ļoti rosinoša un sekmē komandas veidošanu. Cīniņa sadaļā parādīts veids, kā skolēnos radīt izpratni par pasaules ekonomiku un kā tā ietekmē cilvēkus ar dažādiem ekonomiskiem statusiem. Bagātības un varas sadalījums sabiedrībā parasti ietekmē cilvēka iespējas baudīt cilvēktiesības pilnā apjomā un dzīvot cieņpilnu dzīvi. Skolēni un skolotāji tiek rosināti pārvērtēt „taisnīguma” un „atbildības” jēdzienus, vienlaikus arī veicinot pārdomas par personīgo praksi un to, kā viņi ietekmē citus. 57 Sociālās zinības Svētie koki, dzīvnieki un vietas Pamatiedzīvotāju tradicionālās zināšanas Mīti un leģendas Mērķi - Palīdzēt skolēniem iedziļināties pamatiedzīvotāju tradicionālajās zināšanās. - Palīdzēt skolēniem sasaistīt mītus un leģendas ar dabas resursu saglabāšanu. 1,5 stundas Mīti un leģendas Ievads Šī sadaļa runā par ilgtspējas problēmām ar mītu un leģendu (lokāli stāsti un folklora) palīdzību, kā arī koncentrējas uz atbildību vides, sociālo un kultūras jomā ilgtspējīgas iztikas modeļa sasniegšanai, aizsargājot un saglabājot ekosistēmas. Kontaktējieties ar gados vecākiem kopienas locekļiem, lai atrastu tautas nostāstus, kuri ir saistīti ar ekosistēmām un to aizsardzību. Šie nostāsti varētu nākt no vietējiem avotiem vai citām vietām. Apkopojiet dažādus veidus, kā pamatiedzīvotāju tradicionālās zināšanas ir saistītas ar ekosistēmu aizsardzību. Darba gaita 1 2 3 58 Lasīšana un diskusijas par vietējo nostāstu un folkloras lomu ekosistēmu aizsardzībā. Diskusija par pamatiedzīvotāju tradicionālo zināšanu (mītu un leģendu) vērtību mūsdienu dzīvē. Zināšanu praktiskais pielietojums – skolēni dalīsies ar stāstiem, kuri ir saistīti ar augstāk aprakstītajām idejām. Darba lapa 1 Mīti un leģendas Darba lapa 2 Sociālās zinības Mīti un leģendas darba lapa Pamatiedzīvotāju tradicionālo zināšanu loma 1 Šie divi piemēri ir mītiski stāsti, kas bija kopīgi dažos afrikāņu ticējumos. Pārrunājiet tos un atbildiet uz jautājumiem. Sociālās zinības Mīti un leģendas darba lapa 2 Diskusija Piemērs Nr. 1 Daži cilvēki uzskata, ka pastāv kon ikts starp moderno domāšanas veidu un tradicionālajām zināšanām, kas vairs netiek tik ļoti cienītas kā kādreiz. Zimbabvē ir koks, par ko nostāsti vēsta, ka tas spēja sniegt pārtiku, ja cilšu vecākie bada laikos nostājās tā ēnā un palūdza pārtiku. Dievi koka pakājē noliktu ēdienu. Tādējādi tradīcija aizliedz šī svētā koka nociršanu. Vai Jūsu apkaimē ir līdzīgi stāsti? 1. Kādu lomu tradicionālās zināšanas var spēlēt dabisko resursu aizsardzībā un saglabāšanā? 2. Kādu lomu Tu vari spēlēt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā? 3. Izmantojot modernas idejas un savu dzīves pieredzi, radi stāstu un leģendu, kas veicinātu dabas resursu aizsardzību. 4. Kā mēs varētu aktīvi iesaistīt visus pārējos bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā? Piemērs Nr. 2 Malāvijā leoparda nogalināšanu varēja atļaut tikai vietējais virsaitis. Jebkurš cits, kuru noķertu nogalinām leopardu, tiktu izraidīts no kopienas un zemes. Ja tomēr tika pieļauts izņēmums, virsaitis kon scēja leoparda ādu. Lai apspriestu jautājumus, pārdomā cilvēku cieņu pret tradicionālajiem nostāstiem un to vērtībām, pārdomā mītus un kā tie veicina bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus. Diskusija 1. Izmantojot stāstā sniegto informāciju, varētu teikt, ka šajā stāstā netiek runāts par ekosistēmas pakalpojumiem. a. Vai Tu piekrīti šim viedoklim? b. Argumentē savu viedokli. Kur vien iespējams, Tev vajadzētu papildināt atbildi ar piemēriem no Tavas kopienas/valsts. 2. Kādu lomu abu piemēru stāstos spēlē koki/dzīvnieki ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā? 49 50 Darba lapa 3 Mīti un leģendas Dalīšanās ar tradicionālajiem nostāstiem Sociālās zinības Mīti un leģendas darba lapa 3 Diskusija un rakstīšana Leģenda no Zviedrijas 8.gs. Ziemeļu valstīs dominēja vikingi. Daļa no viņu reliģijas bija ticība Asa dieviem. Vikingi bija karotāju sabiedrība, un ja kāds nomira kaujā, viņš nonāca Valhallā, kur dzīvoja dievi. Valhallā katru vakaru notika lielas dzīres, kurās tika ēsta cūka. Kad tā bija notiesāta, dzīrotāji savāca visus kauliņus un ielika tos ādas maisā. Nākamajā dienā cūka bija augšāmcēlusies. Kādu vakaru viens no vikingiem salauza cūkas kaulus un izēda kaulu smadzenes. Šī iemesla dēļ nākamajā dienā cūka nevarēja augšāmcelties. 1. Kādu ilgtspējas mācību mēs varam paņemt no šī stāsta? a. Padomā par citiem stāstiem, ko Tu esi dzirdējis. Dalies savā stāstā ar pārējiem klasesbiedriem. b. Kāds ir sakars starp stāstu un ilgtspēju? 2. Izmantojot mūsdienu idejas un Tavu dzīves pieredzi, radi stāstu un mītu, kas veicinātu dabas resursu aizsardzību. 51 59 Sociālās zinības Oglekļa pēda Nepieciešamība un alkatība Atbildīgs patēriņš Mērķi - Sniegt skolēniem iespēju kritiski izvērtēt savas patēriņa izvēles un sekmēt viņu spēju uzturēt spēcīgu ilgtspēju. - Izprast saikni starp patēriņa paradumiem un to ietekmi uz oglekļa pēdu. 4-6 stundas Nepieciešamais aprīkojums un grupas lielums 12-36 skolēni 3-4 grupās (atkarībā no pieejamajām ēst gatavošanas ierīcēm) Katrai grupai vajadzētu piešķirt Vides maltītes pārbaudes lapu, zīmuli, kartona kasti un naudu pārtikas pirkšanai (ap 2 LVL uz cilvēku) Ilgtspējīgs patēriņš Ievads Mums ir nepieciešams kritiski izvērtēt savus ēšanas paradumus, lai veidotu ilgtspējīgus patēriņa modeļus. Viens no šī mērķa sasniegšanas veidiem ir oglekļa pēdas samazināšana ar patēriņa izvēļu palīdzību. Daži no pārtikas izvēli ietekmējošiem faktoriem varētu ietvert, kā tā tikusi audzēta, cik tālu tā ir vesta, vai tā ir sezonas prece vai arī tā ir mēnešiem ilgi glabāta ledusskapī, vai tā ir atsūtīta pa gaisu no citurienes, vai tā ir gaļa vai zivs, kā arī to, kādā iepakojumā mēs to saņemam. „Vides maltīte” ir izglītojoša aktivitāte, kas pēta dažas no izvēlēm, ko mēs kā patērētāji izdarām attiecībā uz ēdienu, iepakojumu un atkritumiem un kam ir ietekme uz vidi, kurā dzīvojam. To var izmantot kā atsevišķu aktivitāti vai ari ietvert plašākā mācību programmā. Šī aktivitāte ir aizraujoša un konkurenci rosinoša, un tā ir piemērota aktīvai līdzdalībai. Tā ne tikai palīdzēs mācībās vides jautājumos, tā ir arī lielisks komandas veidošanas treniņš! Norādījumi skolēniem Jūsu komandai ir jāizplāno un jāsagatavo maltīte, ko ēdīsiet visi kopā. Jums būs jānopērk visas nepieciešamās sastāvdaļas, lietojot skolotājas iedoto naudu. Pēc tam jūsu maltīte tiks pārbaudīta, lai novērtētu tās ietekmi uz vidi, ņemot vērā produktu veidu un iepakojumu. Ietekmes novērtēšanai tiks izmantota Vides maltītes audita lapa. Komandas galējais rezultāts parādīs jūsu maltītes ietekmi uz vidi. Jo lielāks ir rezultāts, jo lielāka arī ietekme. Noteikumi - Nedrīkst izmantot iepriekš sagatavotas sastāvdaļas. Jums pašiem ir jānopērk viss, kas nepieciešams maltītes pagatavošanai, ieskaitot sāli, eļļu, margarīnu, tomātu mērci, dzērienus utt. - Jūs nedrīkstat iedotajai naudai pievienot savu. - Komandas nedrīkst savā starpā mainīties vai pārpirkt produktus (piemēram, sāli un eļļu) viena no otras. - Jūs nedrīkstat pirkt iepriekš sagatavotus ēdienus, piemēram, picas, žāvētas vistas un pelmeņus. - Iepirkšanās laikā nedrīkst no produktiem noņemt kādu iepakojuma daļu, lai samazinātu iepakojuma punktus. - Savāciet visus nopirkto produktu iepakojumus kartona kastē, neko nedrīkst izmest. - Visiem pirkumiem līdzi jānāk čekam. Čeki ir jāsaglabā pārbaudes nolūkiem. - Katrai komandai uz maltīti vajadzētu uzaicināt arī skolotāju. Skolotājiem iepriekš vajadzētu tikties ar veikala vadību un apsardzi, izskaidrot aktivitātes mērķi un iegūt atļauju aktivitātes norisei viņu veikalā. 60 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Sociālās zinības Ilgtspējīgs patēriņš Vides maltīte – norādījumi skolēniem darba lapa Sociālās zinības Ilgtspējīgs patēriņš Vides maltīte – pārbaudes lapa 1 darba lapa Jūsu komandai ir jāizplāno un jāsagatavo maltīte, ko jūs ēdīsiet visi kopā. Jums būs jānopērk visas nepieciešamās sastāvdaļas, izlietojot skolotājas iedoto naudu. Pēc tam jūsu maltīte tiks pārbaudīta, lai novērtētu tās ietekmi uz vidi, ņemot vērā produktu veidu un iepakojumu. Ietekmes novērtēšanai tiks izmantota Vides maltītes audita lapa. Komandas galējais rezultāts parādīs jūsu maltītes ietekmi uz vidi. Jo lielāks ir rezultāts, jo lielāka arī ietekme. NOPIRKTĀS PRECES VEIKTAIS ATTĀLUMS, LAI NOPIRKTU ŠO PRECI CENA IEPAKOJUMS ĒDIENU/ DZĒRIENU VEIDS 2 VIETĒJS, VALSTS, IMPORTĒTS Ja preces pirktas vienā veikalā, pieskaitiet tikai vienu attālumu. Ierakstiet „tāds pats” citās sadaļās 1. Aktivitāte – Maltītes plānošana Maltītes plānošana: komandai ir aptuveni 20 minūtes, lai izplānotu maltīti. Ja grupā ir vairāk nekā 6 skolēni, izvēlieties 4 pārstāvjus, kuri dosies iepirkties. Iepirkšanās: paredziet vismaz vienu stundu iepirkšanās procesam. Galvenās grūtības un sarežģītās izvēles šajā aktivitātē būs saistītas ar iepirkšanos. Maltītes pagatavošana un ēšana: atgriezieties skolā un sagatavojiet maltīti. Saklājiet un izdekorējiet galdus. Kopīgi izbaudiet maltīti un pagaršojiet ēdienu, ko gatavojušas citas komandas 2. Aktivitāte – Vides maltītes pārbaude Atkritumu pārbaude: grupas ietvaros sakārtojiet kartona kastē savāktos atkritumus pa kategorijām, sašķirojiet tos otrreizējai pārstrādei. Jums vajadzēs paskaidrot, kādēļ esat sakārtojuši atkritumus šādā veidā. Maltītes pārbaude: katrai komandai vajadzētu pārbaudīt savu maltīti, izmantojot Vides maltītes pārbaudes lapu. - Atzīmējiet pārbaudes lapā katru nopirkto preci un tās cenu. - Aprēķiniet, cik naudas esat iztērējuši un cik ir palicis pāri. - Sadaliet iepakojumus pa veidiem atbilstoši Vides maltītes punktu lapai. Saskaitiet, cik gabalu no katra iepakojuma veida jums ir. Piemēram, ja komandai ir divi plastmasas maisiņi, iepakojuma punkti ir jāpieskaita par katru no tiem. Aprēķiniet iepakojuma punktus. - Nosakiet, kādi pārtikas veidi jums ir. Aprēķiniet punktus par pārtikas veidiem. - Aprēķiniet galējo punktu skaitu un interpretējiet to saskaņā ar Vides maltītes skalu. Atskaites un kopsavilkums: palūdziet katru komandu parādīt viņu punktu skaitu un paskaidrot, kā šie punkti ir iegūti. Pārrunājiet aktivitāti un mācību ieguvumus. Atkārtoti izejot cauri aktivitātei, kā jūs domājat, ko varētu darīt citādāk un labāk, lai samazinātu punktu skaitu? KOPĀ Vides maltītes skala 10-40 41-60 Ilgtspējīgs patēriņš Drusku pārsniedz ilgtspējīga patēriņa robežas – nepieciešams veikt izmaiņas Vairāk par 60 – Ārkārtīgi neilgtspējīgs patēriņš – nepieciešams veikt radikālas izmaiņas IEPĒRKOTIES VEIKTAIS ATTĀLUMS IZTĒRĒTS IEPAKOJUMS PĀRTIKAS/DZĒRIENU VEIDS VIETĒJS, VALSTS, IMPORTĒTS PAVISAM KOPĀ 52 Avots: Taylor, L. (2010). My carbon footprint; Project 90X2030 and WESSA: Share-Net, Howick. Darba lapa 3 Darba lapa 4 Sociālās zinības Ilgtspējīgs patēriņš 5 6 Ar mašīnu – 5 km Ar mašīnu – 6 km 5 Sarkanā gaļa, alkohols, gāzētie dzērieni 5 Cieta plastmasa 5 Vairāk kā 1,5 LVL pārtēriņš 4 Ar mašīnu – 4 km 4 Vista, zivs, konservi, olu izstrādājumi, saldējums 4 Salikts iepakojums,alumīnija bundžas, mīksta plastmasa 4 1,2 – 1,5 LVL pārtēriņš 3 Ar mašīnu – 3 km 30 Importa. Šis produkts ticis importēts no citas valsts 3 Jauktas sulas 3 Papīrs, kartons, bundža 3 0,8 – 1,2 LVL pārtēriņš 2 Ar mašīnu – 2 km 10 Valsts. Preces nākušas no vietām, kas atrodas vairāk nekā 30 km attālumā, tomēr ir ražotas mūsu 2 Maize, rīsi, pasta, kukurūzas miltu izstrādājumi, tēja, 2 Izmetama pudele 2 Pārtērējām 40-80 santīmus 1 3 Ar mašīnu – 1 km 0 Mājās audzēts No kurienes nāk jūsu ēdiens? Cik tālu tas ir ceļojis līdz veikalam? 1 Otrreiz izmantojama stikla pudele 1 1 0 Bez iepakojuma 0 Pārtērējām līdz 40 santīmiem Uzrakstiet īsu eseju, izsakot savu viedokli par sekojošiem jautājumiem: - Kā šī aktivitāte palīdz izskaidrot saikni starp mūsu pārtikas izvēlēm un to ietekmi uz vidi? - Kā mūsu pārtikas izvēles palīdz sasniegt spēcīgu ilgtspēju? Iekļāvāmies budžetā 0 4 Rakstīšana 0.5 Dārzeņi, augļi, salāti, tīra augļu sula darba lapa Galvenie diskusiju jautājumi: - Ko jūs varējāt darīt, lai samazinātu savu punktu skaitu šajā aktivitātē? - Ja jūs vēlreiz veiktu šo aktivitāti, vai jūs ko darītu citādāk? - Kādi apstākļi ietekmēja lēmumus jūsu grupā? - Vai jūs pieturējāties pie sākotnējā plāna? Ja ne, tad kāpēc? - Vai veikalā piedāvātā izvēle jums palīdzēja izdarīt videi draudzīgus lēmumus? - Kā jūs domājat, kas ir atbildīgs par jūsu izvēles ierobežojumu šādā veidā? - Ko jūs domājat par punktu sistēmu pārbaudes lapā? - Ko jūs vēlētos mainīt pārbaudes lapā? - Jūsu ietekme uz vidi ir pārbaudīta, lietojot kāda cita vērtību sistēmu. Kā tas jums liek justies? - Vai jūs piekrītat veidam, kādā šī aktivitāte interpretēja jūsu kā patērētāja ietekmi uz vidi? - Vai pastāv arī citi vidi ietekmējoši faktori, kuri šajā aktivitātē netiek ņemti vērā? - Ko Tu varētu darīt savā dzīvē, lai kā patērētājs samazinātu ietekmi uz vidi? - Kas notiks ar iepakojumu un pāri palikušo pārtiku pēc šīs aktivitātes? - Kāpēc ir būtiski apdomāt to, kā pārtika tiek audzēta (organiski vai nē), vai arī to, vai tā ir taisnīga tirdzniecība, vai nē? 0 Audzēta savā dārzā 3. Aktivitāte - ziņojums par vides maltītes aktivitāti Braucām ar riteni Avots: Taylor, L. (2010). My carbon footprint; Project 90X2030 and WESSA: Share-Net, Howick. Sociālās zinības Ilgtspējīgs patēriņš 3 Gājām ar kājām No kurienes nāk jūsu ēdiens? Cik tālu tas ir ceļojis līdz veikalam? Kādu pārtiku jūs pirkāt? Kāds iepakojums ir uz jūsu nopirktajiem produktiem? Katrs iepakojuma veids jāskaita atsevišķi, piemēram, 3 plastmasas maisiņi = 3 2 LVL pareizināti ar cilvēku skaitu grupā. Vai esat pārtērējuši budžetu? Cik tālu un kādā veidā jūs devāties uz veikalu, lai nopirktu preces? Punkti PĀRTĒRĒTS Punkti IEPAKOJUMS Punkti PĀRTIKAS VEIDS Punkti VIETĒJS/VALSTS IMPORTĒTS Punkti darba lapa VEIKTAIS ATTĀLUMS 53 Avots: Taylor, L. (2010). My carbon footprint; Project 90X2030 and WESSA: Share-Net, Howick. 54 Avots: Taylor, L. (2010). My carbon footprint; Project 90X2030 and WESSA: Share-Net, Howick. 55 61 Sociālās zinības Sociālā atbildība Ekonomiskais taisnīgums Bagātība un vara Mērķi Skolēniem vajadzētu spēt aprakstīt saikni starp bagātību un varu, kā arī izmantot šīs zināšanas, ietekmējot līdzdalību kopienas lēmumos. 1,5-2 stundas Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja Ievads Bagātības un varas sadalījums sabiedrībā parasti ietekmē cilvēka iespējas baudīt cilvēktiesības pilnā apjomā un dzīvot cieņpilnu dzīvi. Šī aktivitāte analizē bagātības sadalījumu. Tā rosina skolēnus un skolotājus pārvērtēt „taisnīguma” un „atbildības” jēdzienus, vienlaikus arī veicinot pārdomas par personisko rīcību. Aktivitāte pēta saikni starp varu un bagātību un to, kā šī saikne ietekmē lēmumus par pieeju ekosistēmas pakalpojumiem. Tā liek skolēniem sasaistīt sociālo un ekonomisko taisnīgumu ar spēcīgu ilgtspēju. Darba lapa 1: Cīniņš Nepieciešamais aprīkojums Pamatzināšanas par: 1) Nodokļiem 2) Vides ētiku 3) Sarkano grāmatu 4) Lobismu Pasaules bagātību ataino 100 monētas vai žetoni. Ir tikai viens noteikums – neviens no dalībniekiem nedrīkst pieskarties citam grupas dalībniekam. Dalībnieki stāv vai sēž aplī. Iesākumam diviem dalībniekiem būs cimdi, diviem būs tikai viena brīva roka, un vienam jau ir 5 monētas. Spēle sākas, un viņu uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk monētu/žetonu, nepieskaroties nevienam citam. Pēc tam, kad visas monētas/ žetoni ir savākti, dalībnieki saskaita savas monētas/žetonus. Tās attēlos viņu bagātību un varu. Palīdziet izveidot viņiem trīs grupas saskaņā ar bagātību, kas viņiem pieder. 1. grupa 2. grupa 3. grupa Liela bagātība un vara (L) Vairāk nekā 13 monētas Tiek apmierinātas visas „pamatvajadzības” un vairums „vēlmju” Vidēja bagātība un vara (V) 6-12 monētas Tiek apmierinātas pamatvajadzības Maza bagātība un vara (M) 5 monētas vai mazāk Izdzīvošanas grūtības slimību, izglītības trūkuma, nepietiekama uztura un nabadzīgas pajumtes dēļ Darba lapa 2: Ekonomiska „taisnīguma” radīšana Uzdodiet katrai grupai radīt plānu monētu/žetonu (pasaules bagātībai) taisnīgai sadalei. Lieciet viņiem balsot par labāko plānu. Balsošanas noteikumi ir sekojoši: katram no pirmās grupas dalībniekiem ir 5 balsis; katram no otrās grupas dalībniekiem ir 2 balsis; katram no trešās grupas dalībniekiem ir puse balss. Uzvar plāns, par kuru ir atdots visvairāk balsu, un nepieciešamības gadījumā tiek pārdalīta bagātība. Darba lapa 3: Ziņojums par aktivitāti 62 Atsaucieties uz jautājumiem, kas sniegti Darba lapā 3, lai sagatavotos produktīvai diskusijai. Pārliecinieties, ka dalībnieki ir sagatavojušies diskusijai par nepieciešamajām un veiktajām pārmaiņām vietējā, nacionālā un globālā līmenī. Darba lapa 1 Darba lapa 2 Sociālās zinības Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja Cīniņš darba lapa Sociālās zinības Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja 1 Ekonomiskā „taisnīguma” radīšana darba lapa 2 Vai uzskati, ka esi ieguvis taisnīgu daļu? Savā grupā radiet plānu taisnīgam monētu/žetonu sadalījumam visā klasē. Aprakstiet savu plānu un paskaidrojiet, ko būtu nepieciešams izdarīt. Pamatojiet, kāpēc jūsu grupas plāns ir taisnīgs. . Pasaules bagātību ataino 100 monētas vai žetoni. Dalībnieki stāv vai sēž aplī. Iesākumam diviem dalībniekiem būs cimdi, diviem būs tikai viena brīva roka, un vienam jau ir 5 monētas. Spēle sākas, un viņu uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk monētu/žetonu, nepieskaroties nevienam citam. Ir tikai viens noteikums – neviens no dalībniekiem nedrīkst pieskarties citam grupas dalībniekam. 1 2 3 Balsošana Saskaiti savas monētas un pieraksti skaitu. Mana grupa ir Izvēlies savu grupu, atzīmējot ar (X). Ja Tev ir vairāk nekā 13 monētu, atzīmē 1. grupu; ja esi savācis 6-12 monētu, atzīmē 2. grupu; ja Tev ir 5 monētas vai mazāk, atzīmē 3. grupu. Grupa Grupa Grupa Vairāk nekā 13 monētas 6-12 monētas 5 monētas vai mazāk 1 4 Izvirziet runātāju, kurš paskaidrotu jūsu grupas plānu pārējiem un atbildētu uz jautājumiem. Kad skolotāja dod starta signālu, savāc pēc iespējas vairāk monētu/žetonu, nepieskaroties citiem. 2 3 Es balsoju par šo plānu 1 2 Grupa 2 3 Grupa 3 Grupa Grupa Grupa Plāns Plāns Plāns Balsošanā izmantojiet vēlēšanu biļetenus. Uzrakstiet pamatojumu, kādēļ šis plāns uzvarēja balsošanā. Izveido savu grupu. Grupa Grupa Grupa Liela bagātība un vara (L) Vidēja bagātība un vara (V) Maza bagātība un vara (M) 1 1 Grupa 2 3 56 Avots: Kempf, S and Shiman, D. (1994). Center for World Education, University of Vermont. www1.umn.edu/humanrts/edumat/hreduseries/tb1b/Section2/activity2.html Darba lapa 3 57 Avots: Kempf, S and Shiman, D. (1994). Center for World Education, University of Vermont. www1.umn.edu/humanrts/edumat/hreduseries/tb1b/Section2/activity2.html Darba lapa 4 Sociālās zinības Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja Vēlēšanu biļetens Mana grupa ir Es balsoju par šo plānu 1 darba lapa 2 Grupa Grupa 1 2 Ziņojums par aktivitāti 3 darba lapa 3 Kā sadalīšanas netaisnīgums ir saistīts ar citiem jautājumiem, piemēram, vides postīšanu? Vai pastāv saikne starp taisnīgumu un ilgtspēju? Kuri no šīs spēles aspektiem ataino, kā ir sadalīta pasaules bagātība un vara? Dažiem dalībniekiem bija cimdi, citiem bija tikai viena brīva roka, bet vienam dalībniekam jau pirms spēles sākšanas bija 5 monētas. Kādā veidā šī spēle palīdz labāk izprast nabadzīgu cilvēku/tautu situāciju vai attieksmi? Un kā – bagātu cilvēku/tautu? Kāpēc dažiem tika dots vairāk balsu nekā citiem? Vai pareizi tika atainoti cilvēki, kuriem ir vairāk/mazāk varas? Kuri mūsdienu pasaulē ir tie, „kam ir”? Kuri ir tie, „kam nav”? Kurām valstīm „ir” un kurām „nav”? Kuriem mūsu valstī „ir” un kuriem „nav”? Un mūsu pilsētā vai kopienā? Kāpēc? Kādēļ tiem, kam „ir”, būtu jādomā par tiem, kam „nav”? Kādu iemeslu dēļ? Ekonomika? Morāle/reliģija? Politika? Kādēļ lai tie, kam „ir”, dotu naudu vai resursus tiem, kam „nav”? Vai tas ir nabadzības problēmu risināšanas veids? Vai Tu domā, ka pasaulē vajadzētu pārdalīt bagātību un varu? Kādēļ? Ja atbildēji „jā”, vai Tu ierosinātu to paveikt? Pēc kādiem principiem Tu vadītos savā pārmaiņu priekšlikumā? 3 Grupa Grupa plāns plāns plāns Balsu aprēķins Tagad būs jāsaskaita balsis. Balsošanas rezultātu apkopošanā darbojas sekojoši noteikumi: 1. katram no pirmās grupas dalībniekiem ir 5 (5) balsis; 2. katram no otrās grupas dalībniekiem ir 2 (2) balsis; 3. katram no trešās grupas dalībniekiem ir puse (1/2) balss. balsu skaits no balsu stiprums 1. grupas x 5= 2. grupas x 2= 3. grupas x 0.5 = Rakstīšana Uzraksti īsu eseju par tematu „Kā taisnīgums resursu sadalīšanā var palīdzēt sasniegt ilgtspēju?”, tajā paužot savu viedokli par bagātības un varas sadali mūsu valstī vai pasaulē. Kopējais balsu skaits par šo plānu 2. grupas plāns Iedvesmai vari padomāt par sekojošiem jautājumiem: 1. grupas x 5= 2. grupas x 2= 3. grupas x 0.5 = Ko Tev nozīmē ekonomiskais taisnīgums? Apraksti, kā Tu juties savā pozīcijā uzdevuma laikā. Vai naudai un varai nāk līdzi arī atbildība? Kā vara un nauda ietekmē cilvēka spēju baudīt cilvēktiesības un cieņu? Vai nabadzīgām valstīm būtu jāatmaksā savi parādi? Kas notiktu, ja tām nebūtu tas jādara? Kopējais balsu skaits par šo plānu 3. grupas plāns 4 Izlasi jautājumus, lai sagatavotos produktīvai diskusijai. Pārliecinies, ka esi sagatavojies diskusijai par nepieciešamajām un veiktajām pārmaiņām. Grupa Grupa 1. grupas plāns Sociālās zinības Taisnīgums un spēcīga ilgtspēja 1. grupas x 5= 2. grupas x 2= 3. grupas x 0.5 = Diskusija grupā un plakāta veidošana Sadalieties grupās pa 4 un pārrunājiet jautājumu: Kāda ir saikne starp taisnīgumu un ilgtspēju? Tad katra grupa izveido plakātu. Kopējais balsu skaits par šo plānu Kurš plāns ir uzvarējis? Tas arī tiks īstenots. Avots: Kempf, S and Shiman, D. (1994). Center for World Education, University of Vermont. www1.umn.edu/humanrts/edumat/hreduseries/tb1b/Section2/activity2.html 58 Avots: Kempf, S and Shiman, D. (1994). Center for World Education, University of Vermont. www1.umn.edu/humanrts/edumat/hreduseries/tb1b/Section2/activity2.html 59 63 Ekonomika Ekonomika E konomisko un sociālo atbildību veido indivīdu un organizāciju rīcība, mēģinot saglabāt līdzsvaru starp ekonomiku, sabiedrību un ekosistēmu. Starp ekonomikas attīstību (materiālā nozīmē) un sabiedrības un apkārtējās vides labklājību vienmēr pastāv kompromiss. Atbildīga uzņēmējdarbība attiecas gan uz biznesa organizācijām, gan arī uz citiem, kuru rīcība atstāj iespaidu uz vidi. Šī atbildība var būt pasīva, izvairoties iesaistīties sociāli kaitīgās darbībās, vai aktīva, veicot aktivitātes, kas tiešā veidā tuvina sociālo mērķu piepildījumam. Šīs sadaļas uzdevumi rāda skolotājiem un skolēniem dažādus ceļus, kā rīkoties ar savu sociālo un ekonomisko atbildību, lai veicinātu līdzsvara rašanos starp biznesa aktivitātēm no vienas puses un sociālajām un ekonomiskajām sistēmām no otras puses. Taisnīgas tirdzniecības šokolāde Šis ir ekonomisks uzdevums, kas pēta „taisnīgas tirdzniecības” jēdzienu, izsekojot šokolādes ceļojumam no kakao audzēšanas saimniecības līdz šokolādei veikala plauktā. Tas liek skolēniem saprast, ka ikreiz, kad viņi ēd šokolādi, smagi strādājoši zemnieki, kas dzīvo tāltālās vietās, dalās ar viņiem kādā ļoti īpašā lietā. Kā ir saistīti mobilie telefoni un Āfrikas gorillas Šis uzdevums pēta saikni starp industriju un dabu, piemērā izmantojot mobilo telefonu un ekosistēmas pakalpojumu sadursmi Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tas liek skolēniem domāt par Āfrikas minerālu bagātību kā par svētību vai lāstu. Ekonomiskā atbildība Šis ir ekonomiska novērtējuma uzdevums, kurš veicina ekosistēmu – vērtīgu produktu un pakalpojumu avota – veselību. Aktivitāte pēta ekosistēmas pakalpojumu vērtību pār sociālām, politiskām un ekonomiskām klasēm. Tas liek skolēniem pārdomāt savu rīcību un sākt atbildīgi uzvesties kopienā. 65 Ekonomika Taisnīga tirdzniecība Verdzība Monokultūra Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība Mērķi - Saprast, kurp dodas mūsu nauda, kad pērkam taisnīgi un netaisnīgi tirgotu šokolādi. - Izprast atsevišķus taisnīgas tirdzniecības principus kā ilgtspējīgu alternatīvu. Ievads Vai zinājāt, ka kakao, kas aug tāltālās vietās, kļūst par šokolādi, ko nopērkat veikalā? Šis process sākas ar kakao audzētājiem. Ikreiz, kad ēdat šokolādi, smagi strādājoši zemnieki, kas dzīvo šajās tālajās vietās, dalās ar jums kādā ļoti īpašā lietā. Šokolādi veido kakao, kas nāk no kakao pupiņām. Tās aug kakao kokos, pākstīs, kas pēc izmēra un formas atgādina regbija bumbu. Ziloņkaula krasts Gana 1,5 – 2 stundas Kamerūna Dažkārt saimniecībās strādā bērni. Viņiem visu dienu ir smagi jāstrādā kakao audzētavās, jo viņu vecāki ir pārāk nabadzīgi un nevar atļauties sūtīt bērnus skolā vai nolīgt pietiekami daudz cilvēku darbam saimniecībā. Šiem bērniem nav iespējas iet skolā vai ilgi spēlēties. Viņi var pat tikt savainoti darbā saimniecībā. Taisnīgas tirdzniecības organizācija mēģina uzlabot kakao audzētāju sociālo statusu. Daļa no Taisnīgas tirdzniecības kakao tiek audzēts Kamerūnā, Ganā un Ziloņkaula krastā. Nauda, ko maksājam veikalā par 50 santīmus vērtu šokolādes tāfelīti, tiek sadalīta apmēram šādi: Grupa Santīmi Veikali 0.10 Šokolādes uzņēmumi 0.225 Valdība (PVN) 0.075 Ne-kakao sastāvdaļas un izmaksas 0.095 Audzētāji 0.005 Procenti 20 45 15 19 1 Darba gaita Vispirms skolēni būtu jāiepazīstina ar šokolādes „ceļojumu”, lai viņi saprastu atšķirīgos posmus un grupas, kas iesaistītas kakao tirdzniecībā un šokolādes ražošanā. Darba lapas izvadīs skolēnus cauri trim soļiem, kā parādīts zemāk 1 2 3 66 Darba lapa 1. Aktivitāte, kas pēta ienākumus, ko gūst dažādas grupas šokolādes ražošanas un tirdzniecības procesā. Kādas varētu būt šī sadalījuma sekas? Skolēniem vajadzētu apdomāt un pārrunāt, kas, pēc viņu domām, strādā vissmagāk. Darba lapa 2. Kādēļ kakao ražotāji ieņem tik mazu naudas daudzumu un kāda ir sociālā un ekonomiskā ietekme, kas nāk no šokolādes industrijas? Darba lapa 3. Kā Tu vari palīdzēt šajā situācijā? Darba lapa 1 Darba lapa 2 Ekonomika Ekonomika Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība darba lapa Kur nonāk mūsu nauda? Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība 1 Kur nonāk mūsu nauda? Izmanto šīs rindiņas piezīmēm un uzraksti atbildes uz atsevišķas lapas. Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība darba lapa 2 Aktivitāte Nr.2 Aktivitāte Nr.1 Sociālā ietekme Ieinteresēto pušu daļas šokolādes tāfelītē Nauda, ko maksājam veikalā par šokolādes tāfelīti, tiek sadalīta apmēram šādām grupām. Ja šokolādes tāfelīte, kas sastāv no 20 gabaliņiem, parādītu, kur nonāk mūsu nauda, cik gabaliņus saņemtu katra grupa? Grupa Procenti 1. Apraksti vismaz divas sociālās sekas, kas izriet no zemās kakao pupiņu audzētāju darba samaksas! 2. Daudzi kakao audzētāji un viņu bērni nekad nav ēduši šokolādi. Kā Tu to komentētu? Šokolādes gabaliņi Veikali Šokolādes uzņēmumi Valdība (PVN) Verdzība Ne-kakao sastāvdaļas un izmaksas 3. Ir pat tādi kakao audzētāji, kuri vispār nesaņem atlīdzību par savu darbu. Darbinieku, kuram nemaksā par darbu, sauc par vergu. Kakao saimniecībās vergi bieži vien ir bērni, kuri atvesti strādāt tālu no mājām un ģimenēm. Apraksti savas domas šajās sakarā! Kakao audzētāji Pārveidojiet šo tabulu sektoru diagrammā, parādot, kur nonāk mūsu nauda, pērkot šokolādi, un cik procentus saņem katra grupa. Katram sektoram pievienojiet papildus informāciju, izskaidrojot, ko tas dara, piemēram, veikali – maksā algas veikalu darbiniekiem. Sektoru diagrammai izmantojiet atsevišķu lapu. Ekoloģiskā ietekme: monokultūra un atmežošana Kurš izlemj šokolādē ieinteresēto pušu saņemamās daļas un kāpēc? 4. Vēl viena problēma kakao audzēšanas sakarā ir mežu izciršana kakao pupiņu audzēšanai. Dažkārt cilvēki izveido lielas kakao koku plantācijas vai saimniecības. Kādēļ tas varētu radīt problēmu? Vai Tu vari nosaukt trīs iemeslus, kādēļ zemniekiem par pupiņām samaksātā daļa ir tik maza? 5. Kakao koki neaug pārāk labi ārpus meža, tādēļ zemnieki lielās saimniecībās lieto daudz ķimikāliju – pesticīdu, lai izvairītos no kaitēkļiem un slimībām. Viņi arī lieto mēslojumu, lai augi ātrāk izaugtu. Kādēļ šī varētu būt problēma? Ķimikālijas 6. Kā Tu domā, kādā veidā zemnieki varētu aizsargāt apkārtējo vidi, ja viņi ieņemtu vairāk naudas par kakao? 61 60 Avots: Toepel, A.(2009) Fair Trade Chocolate Book, www.globalexchange.org Avots: Toepel, A.(2009) Fair Trade Chocolate Book, www.globalexchange.org Darba lapa 3 Ekonomika Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība Šokolāde, verdzība un taisnīga tirdzniecība Kur nonāk mūsu nauda? worksheet Izmanto šīs rindiņas piezīmēm un uzraksti atbildes uz atsevišķas lapas. 3 Aktivitāte Nr. 3 Zemnieki 4% Citas sastāvdaļas un izmaksas 37% Taisnīgas tirdzniecības uzņēmums 10% Veikals 20% Valdība 15% Taisnīgas tirdzniecības šokolādes tāfelīte Zemnieki 0,5% Šokolādes uzņēmums 45% Valdība 15% Veikals 20% Parasta šokolādes tāfelīte Citas sastāvdaļas un izmaksas 19.5% Kur nonāk mūsu nauda? Izmantojot šo informāciju, aprēķiniet izmaksu sadalījumu katrai šokolādes tāfelītei: Cena: 0,3 LVL Cena: 0,6 LVL PVN (Valdība): PVN (Valdība): Veikals: Veikals: Šokolādes uzņēmums: Šokolādes uzņēmums: Citas sastāvdaļas: Citas sastāvdaļas: Zemnieki: Zemnieki: 1. Padomā par vārdiem „taisnīgs” un „tirdzniecība” un apraksti savu izpratni par taisnīgu tirdzniecību. 2. Apraksti vismaz trīs problēmas, kas saistītas ar Taisnīgas tirdzniecības preču mārketingu/pārdošanu. 3. Ko Tu varētu darīt, lai panāktu, ka veikalos tiek pārdota Taisnīgas tirdzniecības šokolāde? Kampaņa Kā Tu varētu pārliecināt savus draugus un ģimeni pirkt Taisnīgas tirdzniecības produktus? Padomā par trīs labiem argumentiem. Tu vari sākt ar klasi, tad ar skolu... Mājās sāc ar ģimeni, tad ar kopienu... 62 Avots: Toepel, A.(2009) Fair Trade Chocolate Book, www.globalexchange.org 67 Ekonomika Mobilo telefonu lietderība Pieprasījums un piedāvājums Konflikti un ekosistēmas pakalpojumi Minerālo resursu svētība un posts Mērķi Skolēniem vajadzētu spēt - Pilnveidot kritiskās domāšanas prasmes attiecībā uz pieaugoša patēriņa dzīvesveidu, šajā gadījumā, mobilajiem telefoniem. - Rīkoties atbildīgi attiecībā uz ekonomisko un sociālo taisnīgumu ar dabas aizsardzības palīdzību. 1,5-2 stundas Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti konflikti Ievads Vai esat kādreiz domājisi par industrijas un dabas attiecībām? Viens piemērs šeit ir saikne starp mobilajiem telefoniem un ekosistēmas pakalpojumiem. Vai varat iztēloties attiecības starp Āfrikas mežu gorillām, mobilajiem telefoniem un bruņotiem konfliktiem? Ja Jums pieder mobilais telefons, iespējams, Jums pieder daļiņa no Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR). Mobilo telefonu ražošanā būtisks elements ir koltāns (kolumbīts-tantalīts). 80% pasaules koltāna rezervju atrodas KDR dziļajos mežos. Vieta, kur notiek koltāna izrakumi, ir arī apdraudēto zemieņu gorillu mājas. Vienlaikus ir zināms, ka paplašinoties mobilo telefonu tirgum, tiek izmests milzīgs skaits veco modeļu. Daži lielākie KDR koltāna lietotāji ir Sony Ericsson, Microsoft, HewlettPackard, IBM, Nokia, Intel Lucent, Motorola, Siemens, Intel, Hitachi utt. Un kādas markas telefons pieder Jums? Šīs stundas aktivitātes palīdzēs skolēniem saprast saikni starp globālajiem tirgus spēkiem, politiku un ekoloģiskās vides aizsardzību. Jums būs nepieciešama pamatinformācija par mobilo telefonu lokālo un globālo piedāvājumu un pieprasījumu. 68 Darba lapa 1 Darba lapa 2 Ekonomika Ekonomika Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti Elektroniskie atkritumi Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti darba lapa Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti 1 Lāsts vai svētība? Aktivitāte Nr.1 darba lapa 2 Aktivitāte Nr.2 Pamatinformācija 2009.gadā pasaulē bija vairāk nekā 5 miljardi mobilo telefonu pieslēgumu. (Lai aizskaitītu līdz 1 miljardam, Tev būtu nepieciešami 32 gadi). Vidējais mobilā telefona dzīves cikls ir tikai 14 mēneši. Ir aprēķināts, ka ik dienu tiek izmesti aptuveni 426 000 mobilo telefonu. Gada laikā tie ir aptuveni 155 miljoni. Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti Diskusijas temati par ekonomisko spiedienu un ekoloģisku vidi Turpinot pieaugt nepieciešamībai pēc koltāna, nekontrolēta izrakteņu ieguve KDR turpinās nodarīt kaitējumu apdraudētajai zemieņu gorillu sugai. Tikai 10% no mobilajiem telefoniem tiek atkārtoti pārstrādāti, no kā izriet, ka aptuveni 140 miljoni mobilo telefonu gadā nonāk atkritumos. Mobilo telefonu atkārtota pārstrāde aizsargā pildizgāztuves no daudzām potenciāli bīstamām ķīmiskām vielām, kas tiek izmantotas telefonos, ieskaitot antimonu, arsēnu, varu, kadmiju, svinu un cinku. Gorillu skaits ir samazinājies no 9000 indivīdu 1996.gadā līdz tikai apmēram 3000 indivīdu mūsdienās. Bruņotas grupas pārvalda raktuves, kuru dēļ reģionā notiek liela mēroga lietusmežu iznīcināšana, masveidā iznīcinot gorillu dabisko 1. Cik mobilie telefoni Tev ir piederējuši? dzīvesvietu. 2. Kāds ir bijis ilgākais viena telefona kalpošanas laiks? Izrakteņu ieguve ir piesaistījusi vairāk nekā 10000 nelegālu raktuvju darbinieku mežu aizsargātajās daļās. 3. Cik mobilie telefoni Tev būs bijuši 60 gadu vecumā? 4. Vai Tu vari nosaukt trīs alternatīvas mobilā telefona izmešanai? Jautājumi diskusijai I. Raw material II. Product 1. Mobilo telefonu kā komunikācijas līdzekļu vērtība nāk par veselas sugas izdzīvošanas un nozīmīgu dzīvesvietu cenu. 2. Kas, pēc Tavām domām, rada kon iktu KDR? 3. Apraksti un paskaidro, kā mobilo telefonu lietotāji atbalsta kon iktu Kongo? 4. Ko mēs zaudētu, ja zemieņu gorillu suga izmirtu? Vai vari aprakstīt saikni starp gorillu nožēlojamo stāvokli KDR un milzīgo pieprasījumu pēc mobilajiem telefoniem visā pasaulē? III. Waste 1. Ieraksti diagrammā trīs nosaukumus procesa paskaidrošanai! re i an a O tr z ēj a p ā r s t r ād e u n iz m a n toš 2. Kas šajā lineārajā ražošanas procesā rada problēmu? 3. Apraksti un izskaidro trīs veidus, kā mēs varam palīdzēt samazināt problēmu. 63 Avots: BBC World News (2002) Mobile phones ’fuel gorillas’ plight’ http://news.bbc.co.uk/2/hi/2036217.stm Avots: Arms, M. (2010), How Cell Phone Recycling Can Help African Gorillas: www.articlesbase.com/cell-phones-articles/how-cell-phone-recycling-can-help-african-gorillas-1780854.html 64 Darba lapa 3 Ekonomika Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti Dari kaut ko! Mobilie telefoni, gorillas un bruņoti kon ikti darba lapa 3 Aktivitāte Nr.3 Diskusiju temati par iespējamiem risinājumiem Ko varētu darīt, lai atrisinātu jautājumus, par ko esam runājuši līdz šim? Mēs visi esam dzirdējuši par „delfīniem drošu tunci”. Cerams, drīz dzirdēsim arī par „gorillām drošu mobilo telefonu”. Pārdod tālāk savu mobilo telefonu. Daži mobilo telefonu uzņēmumi uzpērk lietotus telefonus, remontē tos un tad pārdod jaunattīstības valstīs Latīņamerikā un Āfrikā. Ko Tu par to saki? Sakopo projekta portfolio vai izveido plakātu Ekoloģiski jūtīgās vietās dabas resursi var kļūt par lāstu, nevis svētību. Izvēlies vienu dabas resursu, kas, pēc tavām domām, ir kļuvis drīzāk par lāstu, nevis par svētību vietējiem. Apkopo projekta portfolio vai izveido plakātu, lai parādītu, kā tas ir noticis. Atceries piedāvāt iespējamos problēmas risinājumus. E-atkritumi Pārrunājiet elektronisko atkritumu pārstrādi problemātiku. 65 69 Ekonomika Ekonomiskā atbildība Vides ētika Nodokļi Ekosistēmas pakalpojumu ekonomiskā vērtība Mērķi Skolēniem būtu jāspēj nākt klajā ar iniciatīvu vides un sabiedrības attīstībai. 1,5-2 stundas Ekonomiskā atbildība Ievads Veselīgas ekosistēmas ir augstu vērtējams produktu un pakalpojumu avots. Ekosistēmu preču un pakalpojumu gudra lietošana radīs spēcīgu ilgtspēju un sniegs pozitīvu ieguldījumu globālajā sociālekonomiskajā sistēmā. Šī aktivitāte pēta ekosistēmas pakalpojumu vērtību pāri sociālām, politiskām un ekonomiskām klasēm. Tā liek skolēniem pārdomāt savu rīcību un izvēlēties atbildīgu uzvedību kopienā. Spēles telpas iekārtošana Nepieciešamais aprīkojums Pamatzināšanas par: 1) Nodokļiem 2) Vides ētiku 3) Sarkano grāmatu 4) Lobismu Nepieciešamais aprīkojums Pamatzināšanas par: 1) Nodokļiem 2) Vides ētiku 3) Sarkano grāmatu 4) Lobismu Dalībnieki strādās grupās pa 5 cilvēkiem. Katram dalībniekam tiek piešķirta loma un iedota viena no sekojošajām informācijas vienībām. Skolēns nedrīkst to atklāt pārējiem dalībniekiem. 1. Zemnieks, kura iesēto labību katru gadu nogana antilopes, tādējādi radot zaudējumus vienas mēnešalgas apmērā Informācija pirms uzdevuma veikšanas: - Antilope ir aizsargājama ar likumu. - Nodarīto zaudējumu apjoms: 1 mēneša alga/ienākumi - Mēneša alga/ienākumi: 25 LVL. 2. Ekologs, kurš strādā NVO, mēģinot pasargāt antilopes Informācija pirms uzdevuma veikšanas: - Antilope ir aizsargājama ar likumu. - Smaržas no viena antilopes dziedzera melnajā tirgū maksā 100 LVL. - Cena par ādu: 25 LVL. - Saskaņā ar Sarkanās grāmatas datiem ir palikuši tikai 500 pieauguši sugas pārstāvji. - Viņu skaits samazinās par aptuveni 60 pieaugušām antilopēm gadā. - Mēneša alga/ienākumi: 500 LVL. 3. Malumednieks Informācija pirms uzdevuma: - Antilope ir aizsargājama ar likumu. - Smaržas no viena antilopes dziedzera melnajā tirgū maksā 100 LVL. - Risks tiks noķertam malumedībās: 10%. - Malumedībās nogalināto antilopju skaits mēnesī: 5. - Mēneša alga/ienākumi: 100 LVL. 4. Pašvaldības ierēdnis Informācija pirms uzdevuma: - Antilope ir aizsargājama ar likumu. - Ir zinām paredzamo nodokļu ieņēmumu daļa, kas nav saņemta, jo antilopes noganījušas laukus. - Ir zināma ienākumu iespēja no starptautiskajām NVO, kas ierodas apgabalā, lai pasargātu antilopes. - Vietējie cilvēki uzskata, ka ir palikušas vismaz 3000 pieaugušas antilopes, taču NVO uzskata, ka tikai 500. - Mēneša alga/ienākumi: 100 LVL. 70 5. Vietējais viesnīcas pārvaldnieks Informācija pirms uzdevuma: - Antilope ir aizsargājama ar likumu. - Mēneša ienākumi no tūristiem, kas apmeklē reģionu, lai ieraudzītu antilopes: 50 LVL, bet tie katru gadu samazinās par 5 LVL, jo samazinās antilopju skaits. - Vietējie uzskata, ka ir palikuši vismaz 3000 pieaugušu dzīvnieku. - Antilopju skaits samazinās par aptuveni 60 pieaugušiem dzīvniekiem gadā. - Mēneša alga/ienākumi: 200 LVL. Darba gaita 1 Vietējā valdība izlemj ievākt nodokli, kas tiks izmantots, lai ieviestu aizsardzības pasākumus un saglabātu stabilu antilopju skaitu esošajā līmenī (tas ir tā sauktais maksājuma konteksts). Katram dalībniekam tiek uzdots jautājums: Paturot prātā Jūsu mēneša ienākumus, cik daudz jūs gribētu maksāt šī mērķa sasniegšanai? - Katrs dalībnieks uzraksta savu novērtējumu, nesakot to citiem, un atdod moderatoram. - Pārtraukums, lai moderatoram ir laiks apkopot novērtējumus. 2 Tagad grupa brīvi apspriežas. Katrs dalībnieks dalās zināšanās, kas viņam vai viņai ir par antilopi. Iekārtojums ir tāds pats kā pirms pārtraukuma. Katram dalībniekam tiek uzdots jautājums: - Kāda būtu atbilstoša nodokļu likme antilopes aizsardzības nolūkiem (procentos no mēneša ienākumiem)? - Vai, Tavuprāt, pastāv cita iespēja antilopju skaita kontrolēšanā? Katra grupa prezentē savu priekšlikumu. 3 4 Apspriediet rezultātus no stingri utilitāra viedokļa pozīcijām. Apspriediet naudas kritisko lietderīgumu/marginālo lietderīgumu. Sasaistiet to ar ekosistēmu pakalpojumu pārvaldi. Rakstīšanas/plakātu konkurss Izmantojot aktivitātē gūto pieredzi, dalībnieki var uzrakstīt eseju vai izveidot plakātu. Var arī sarīkot plakātu konkursu kā grupas uzdevumu. 71 Darba lapa 1 Ekonomiskā atbildība Kādēļ gan aizsargāt antilopi? Darba lapa 2 Ekonomika Ekonomiskā atbildība darba lapa Ekonomiskā atbildība 1 Ekonomika Ekonomiskā atbildība darba lapa 2 Pašvaldība lems par nodokli, kura ieņēmumi tiks izmantoti dabas aizsardzībai, lai uzturētu antilopju skaitu stabilā līmenī. Paturot prātā savus mēneša ienākumus, cik daudz Tu gribētu maksāt nodokļos šādam mērķim? Aktivitāte Nr. 1 Grupas aktivitāte (pieci dalībnieki grupā) Aktivitāte Nr. 3 Izlem par nodokļa apmēru, kādam Tu piekristu, un iesniedz šīs ziņas moderatoram, neatklājot savu lēmumu pārējiem dalībniekiem. Grupu kopēja sesija un diskusija 1. Katra grupa prezentē savu priekšlikumu Nodarbošanās 2. Kopēja diskusija. Pārrunājiet rezultātus no stingri utilitāra viedokļa. Es vēlos maksāt Kāds ir naudas marginālais lietderīgums? Uzraksti iemeslus maksājuma likmes izvēlei Kā naudas lietderīgums ir saistīts ar ekosistēmu pakalpojumu pārvaldību? Aktivitāte Nr. 2 Grupu diskusija (pieci dalībnieki grupā) 1. Dalies informācijā par antilopēm Katrs dalībnieks tagad var izstāstīt, ko viņš zina par antilopēm. 2. Katra grupa apspriež: Kāda būtu piemērota nodokļa likme antilopes aizsardzības nolūkiem (izteikta procentos no mēneša ienākumiem)? Atbildi uz šiem jautājumiem: - Ko Tev nozīmē nodokļu taisnīgums? - Apraksti, ko Tu domāji par nodokli, kas tev ir jāmaksā šajā aktivitātē. - Vai ar dažādiem darbiem un varu ir saistīti pienākumi? - Kā vara un nauda ietekmē cilvēka iespējas baudīt ekosistēmas pakalpojumus? - Vai bagātām valstīm vajadzētu palīdzēt nabadzīgajām valstīm aizsargāt viņu ekosistēmas pakalpojumus? Vai - Izveido plakātu. Kādas iespējas vēl var apsvērt antilopju skaita kontrolēšanai? 66 72 67 Š ī publikācija ir veidota saistībā ar Apvienoto Nāciju dekādi „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” , un tās mērķis ir sniegt atbalstu skolotājiem un pasniedzējiem, kas cenšas izglītības programmā ieviest vides un ilgtspējas izglītību. Informācijas un pieredzes avoti publikācijas veidošanā nāk no Dienvidāfrikas, Svazilendas, Zambijas, Zimbabves un Zviedrijas. Publikāciju veidojis SWEDEST, Zviedrijas Starptautiskais centrs izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, un tās pasūtītājs ir Sida – Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra. Publikācija sastāv no divām daļām: Pirmā daļa ir pasniedzēju rokasgrāmata, kurā minēti holistiski vides un ilgtspējas izglītības piemēri. Tie ir izvēlēti kā atspēriena punkts sasaistes radīšanai starp dažādiem mācību priekšmetiem. Otrā daļa sastāv no darba lapu mapes, ko var izmantot apmācāmo aktivitātēs. Darba lapas iedalītas trīs sadaļās: holistiskie piemēri, kuri attiecas uz vairākiem mācību priekšmetiem, dabaszinātņu piemēri (fizika, ķīmija un bioloģija) un sociālo zinātņu piemēri (ģeogrāfija, sociālās zinības un ekonomika). ISBN 978-91- 637-1218-0
