Promocijas darba kopsavilkums: Mūsdienu māksla Latvijas

Transcription

Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Lauku inţ enieru fakultāte
Arhitektūras un būvniecības katedra
Latvia University of Agriculture
Faculty of Rural Engineering
Department of Architecture and Construction
Mg. arch. Evita Alle
MŪSDIENU MĀKSLA LATVIJAS
KULTŪRAINAVĀ
CONTEMPORARY ART IN LATVIAN
CULTURAL LANDSCAPE
Promocijas darba
KOPSAVILKUMS
Arhitektūras doktora (Dr.arch.) zinātniskā grāda iegūšanai
ainavu arhitektūras apakšnozarē
SUMMARY
of Doctoral thesis for the scientific degree Dr.arch.
in landscape architecture
________________
(paraksts)
Jelgava 2013
INFORMĀCIJA
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Lauku
inţen ieru fakultātes, Arhitektūras un būvniecības katedrā
Doktora studiju programma – Ainavu arhitektūra
Promocijas darba zinātniskā vadītāja – Dr.phil. Māra Urtāne, arhitektūras un
būvniecības katedras profesore
Promocijas darba zinātniskā aprobācija noslēguma posmā:
1. apspriests un aprobēts LLU LIF Arhitektūras un būvniecības katedras
personāla pārstāvju sēdē 2012. gada 29. maijā;
2. apspriests un aprobēts LLU LIF akadēmiskā personāla pārstāvju sēdē
2012. gada 6. novembrī, un atzīts par sagatavotu iesniegšanai Promocijas
padomei;
3. atzīts par pilnībā sagatavotu un pieņemts 2013. gada 21. maijā.
Oficiālie recenzenti:
1. Dr.arch. Sandra Treija, Rīgas Tehniskās universitātes profesore
2. Dr.Scient. Karsten Jørgensen, Norvēģijas dzīvības zinātņu universitātes
profesors
3. Dr. phil. Simon Bell, Igaunijas dzīvības zinātņu universitātes profesors
Promocijas darba aizstāvēšana notiks LLU ainavu arhitektūras apakšnozares
promocijas padomes atklātā sēdē 2013. gada 5. septembrī Jelgavā, Akadēmijas
ielā 19, Lauku inţen ieru fakultātes 117. telpā, plkst. 15:00.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā
ielā 2 un internetā http://llufb.llu.lv/promoc_darbi.html
Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei – Akadēmijas ielā 19, Jelgavā,
LV – 3001, tālrunis 63028791; e-pasts: [email protected]
Atsauksmes vēlams sūtīt skanētā veidā ar parakstu.
Padomes sekretāre – LLU docente, Dr.arch. Una Īle
ISBN 978-9984-48-111-1 (print)
ISBN 978-9984-48-112-8 (online)
2
INFORMATION
The PhD Thesis was elaborated at the at Department of Architecture and
Construction of the Faculty of Rural Engineering, Latvian University of Agriculture
Doctoral study program – Landscape Architecture
Scientific advisor of PhD Thesis – Dr.phil. Māra Urtāne, professor of Latvia
University of Agriculture
Scientific approbation of the Thesis at the final stage:
1. discussed and approved at the meeting of Department staff of Architecture and
Construction on May 29, 2012;
2. discussed and approved at the meeting of academic staff of Faculty of Rural
Engineering on November 6, 2012 and accredit as ready for submitting at
Promotion board;
3. accredited as complete ready and accepted on May 21, 2013.
Official reviewers:
1. Dr.arch. Sandra Treija, professor of the Riga Technical University
2. Dr.Scient. Karsten Jørgensen, professor of landscape architecture
at Norwegian University of Life Sciences
3. Dr.phil. Simon Bell, professor of the Estonian University of Life Sciences
in Tartu
The defence of PhD Thesis will take place at the open meeting of the Promotion
Council of Latvia University of Agriculture, Sub-discipline of Landscape
Architecture at 15:00, September 5, 2013, Room No. 117, Faculty of Rural
Engineering, Akadēmijas Street 19, Jelgava.
The PhD Thesis is available at Fundamental Library of Latvia University of
Agriculture, Lielā Street 2, Jelgava and http://llufb.llu.lv/lua-theses.htm
Your are welcome to send your comments, signed and in the scanned form to
the secretary of Promotion Council – Akademijas street 19, Jelgava,
LV-3001, phone (+ 371) 63028791; e-mail: [email protected]
Secretary of the Promotion Council – Dr.arch. Una Īle
3
SATURS / CONTENT
Ievads ............................................................................................................. 5
Darba aprobācija .......................................................................................... 13
Darba struktūra un apjoms ........................................................................... 17
1. Mūsdienu mākslas nozīme kultūrainavā un attīstības priekšnosacījumi .. 18
2. Mūsdienu mākslas kultūrainavā veidošanās aspekti ................................ 23
3. Kultūrainavas attīstība mūsdienu mākslas kontekstā Latvijā ................... 27
Secinājumi ................................................................................................... 33
Introduction .................................................................................................. 35
Approbation of the research ......................................................................... 44
Research structure and volume .................................................................... 48
1. Significance of contemporary art in the cultural landscape and
the preconditions for its development ...................................................... 49
2. Formation aspects of contemporary art in the cultural landscape ............ 54
3. Development of the cultural landscape in the context of
contemporary art in Latvia ....................................................................... 56
Conclusions .................................................................................................. 61
Izmantotie avoti / Bibliography ................................................................... 63
4
IEVADS
Promocijas darba tēmas aktualitāte un izvēles pamatojums. Sākot ar 20. gs.
vidu, mūsdienu māksla pasaulē ieguva jaunu aktualitāti, izpratni un pamatojumu,
pievēršot pastiprinātu uzmanību jaunām mākslas izpausmes formām ārpus
muzejiem un izstāţu zālēm, kas manifestētas, piemēram, modernistu abstraktajās
skulptūrās un zemesmākslā. 21. gs. aizvien aktuālāks kļūst starpdisciplinārs
skatījums uz arhitektūras, publiskās ārtelpas un mūsdienu mākslas koeksistenci.
Vizuālā māksla publiskajā ārtelpā ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu urbānajā
vidē, kas veido būtisku ieguldījumu arī kultūrvēsturiskās vides aktivizēšanā. Māksla
publiskajā ārtelpā pilda ievērojamu lomu tādās sfērās kā kultūrģeogrāfija,
arhitektūra, ainavu arhitektūra, teritoriju plānošana, māksla, socioloģija un
filozofija.
Šī pētījuma tēmas aktualitāti nosaka relatīvi plašā un intensīvā mūsdienu
mākslas iesaiste urbānajā vidē, kas īpaši aktualizējusies kultūras jomā. Tas
atspoguļojas pilsētu attīstības plānos, kas ietver daţād us kultūras pasākumus,
festivālus un citus notikumus, piemēram, pilsētas dienas un mākslas dienas. Pasaulē
plaši tiek izmantotas mākslas un arhitektūras sniegtās iespējas un ieguldījums kā
katalizators pilsētvides reģenerēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.
Mākslas darbu iesaistīšana publiskajā ārtelpā veicina vietas estētisko bagātināšanu,
sociālo iekļaušanu, vietējo ekonomisko izaugsmi, simbolisku vērtību radīšanu un
citu ieguldījumu. Savukārt Latvijas situācija rāda, ka mūsdienu mākslas potenciāls
un plašās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas salīdzinājumā ar pasaulē vērojamo
praksi, piemēram, ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Vācijā, Francijā,
Spānijā un Nīderlandē. Latvijā vietējā plānošanas līmenī, akceptējot un integrējot
mākslas projektus urbānās vides pilnveidošanai, nereti trūkst vispārējas izpratnes
par mākslas publiskajā ārtelpā lomu, lietojumu un atšķirīgajām izpausmēm.
Raksturīgs strukturālas izpētes trūkums un ainavu arhitektūras vajadzībām
neatbilstošu metoţu lietojums. Latvijas praksē, kur māksla publiskajā ārtelpā bieţi ir
vērojama kā sporādiska parādība, pašvaldībās mākslas darbu eksponēšanai
publiskajā ārtelpā nav vienotas pieejas un nenotiek sistemātiska plānošana, kā arī tā
netiek integrēta likumdošanā. Līdz ar to izvirzīti vairāki izpētes jautājumi: Kā tiek
veidota mūsdienu māksla publiskajā ārtelpā Latvijā un Eiropā: kritēriji, pieejas un
aspekti? Kādas ir kultūrainavas un mākslas darba attiecības? Kāda loma ir šīm
attiecībām kultūrainavas veidošanā? Uz kādiem principiem balstās mākslas
integrācija pilsētvides attīstības politikā?
Zinātniskajos pētījumos liela uzmanība tiek pievērsta atsevišķi mākslas darbam,
māksliniekam vai skatītājam (sabiedrībai). Ainavu arhitektūras kontekstā šo
atsevišķo komponenšu savstarpējā mijiedarbība līdz šim nav plaši pētīta. Šajā
pētījumā pievienota papildu komponente – kultūrainava. Līdz ar to izveidojas
„kultūrainavas, mākslas darba, sabiedrības un mākslinieka” veselums, kas ietver
kompleksas savstarpējas sakarības. Kultūrainava saprotama kā mākslas darbu
realizēšanas vai norises un izpētes vieta. Zinātniskajā literatūrā vērojamā terminu
„kultūrainava” un „māksla” komplicētā struktūra un definīcijas norāda uz to
daudznozīmīgo lietojumu un nenoteiktajām robeţām . Līdz ar to, savstarpējā
savienojumā lietoti, jēdzieni nepārtraukti papildinās vai iegūst jaunas nozīmes. Lai
5
konceptualizētu pētījumā ietvertās komponentes, ņemot vērā promocijas darbā
risināmo jautājumu loku un jēdzienu spēju raksturot gan atrašanās vietu (publisko
ārtelpu), gan mūsdienās radītu darbu, kā arī mākslas darbu ar sociālu nozīmi
ietveršanas aspektus, šajā darbā izmantoti jēdzieni „māksla publiskajā ārtelpā” un
„mūsdienu māksla”. Pētījumā apskatīti mūsdienu mākslas darbi (ar to saprotot
vizuālo mākslu publiskajā ārtelpā, piemēram, instalācijas, trīsdimensionālus
objektus un akcijas), kas atrodas un realizējas kultūrainavā un ir ietverami publiskās
ārtelpas kategorijā, atrodoties ārpus interjera vai muzeja izstāţu izpratnes.
Līdzšinējais tēmas izpētes līmenis. Promocijas darba tēma ietver vairākus
pētnieciskos virzienus, ko nosaka divas plašas un atsevišķi attīstījušās jomas, tas ir,
publiskā ārtelpa un māksla publiskajā ārtelpā. Katra no šīm jomām zinātniskajā
literatūrā pētīta atsevišķi, izstrādājot atbilstošas teorijas, koncepcijas un pieejas, kas
atzītas kā zinātniskā, tā praktiskā jomā. Publiskā ārtelpa ietilpst pilsētplānošanas un
dizaina kategorijās, kas uzskatāma par vienu no kultūrainavas daļām. Tāpēc
publiskās ārtelpas un mākslas publiskajā ārtelpā, kā arī kultūrainavas ietvaru veido
ainavu arhitektūras, arhitektūras, teritorijas plānošanas, mākslas un filozofijas
teorijas.
Pasaulē par pētījuma tēmu ir daudz publikāciju, tai skaitā daudzpusīgi pētījumi
veikti par mākslas un arhitektūras sintēzi. Latvijas kontekstā galvenokārt atsevišķi
pētīti kultūrainavu un mākslas darbu jautājumi. Par mūsdienu mākslas realizēšanos
publiskajā ārtelpā pasaulē regulāri noris diskusijas zinātniskajās konferencēs,
kongresos un semināros. Arī Latvijā vērojami gan individuālu personu, gan grupu
un institūciju ieguldījums šīs jomas sistemātiskā aktualizācijā vietējā, valsts, kā arī
starptautiskā mērogā. Tomēr secīgu un praktisku risinājumu izstrāde ir sākuma
stadijā.
Kultūrainavas un mūsdienu mākslas atsevišķos un kopīgos aspektus pētījuši
daţād u nozaru pārstāvji, ieskaitot arhitektus, kultūrģeogrāfus, sociologus, kā arī
starpdisciplīnu pārstāvjus. Galvenie izpētes virzieni ir atsevišķi kultūrainavas un
mākslas darbu skatījumi, kā arī mūsdienu mākslas un kultūrainavas, tai skaitā
publiskās ārtelpas, attiecību meklējumi. Kultūrvēsturiskās vides kontekstā Latvijā
līdz šim nav īstenota padziļināta kultūrvēsturiskās ainavas sasaiste ar mākslas
publiskajā ārtelpā aktivitātēm. Par diskusijas būtiskumu norāda Pedvāles brīvdabas
mākslas muzejā pieņemtā rezolūcija „Mūsdienu māksla un kultūras mantojums”
[285]. Nozīmīgu ieguldījumu devusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova [50, 53],
analizējot Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja attīstības virzienus ainaviskās telpas
un mūsdienu mākslas kontekstā.
Pasaulē veikti plaši ainavu pētījumi, kas ietver ģeogrāfiskos, cilvēku darbības un
reakcijas sociālpolitiskos un ekonomiskos skatījumus [157, 8; 185; 262], kas dod
zināmu ieguldījumu arī vizuālās mākslas konteksta izpratnes paplašināšanā. Ainavu
arhitektūras kontekstā ir veikta izpēte pētnieku Saimona Bella (Simon Bell), Ingrīdas
S. Herlinas (Ingrid S. Herlin) un Ričarda Staila (Richard Stile) grāmatā Exploring
the Boundaries of Landscape Architecture [18], analizējot daţād u jomu saskares
zonas, tai skaitā ainavu arhitektūras un mūsdienu jeb laikmetīgās vizuālās mākslas
attiecību sintēzi. Latvijā ir veikti pētījumi par pilsētainavām un lauku ainavām
atšķirīgos skatījumos, piemēram, vēsturiskajā, pilsētbūvniecības un telpiskās
6
plānošanas. Galvenokārt lauku ainavu pētījumi ir izstrādāti Latvijas Universitātes
Ģeogrāfijas un zemes zinātņu katedrā, piemēram, prof. Aijas Mellumas un
prof. Oļģerta Nikodemus vadībā [158, 123]. Ainavu pārmaiņu vēsturiski
ietekmējošo faktoru konsekvences un secīgumu Latvijas lauku ainavās ir pētījusi
doc. Anita Zariņa [243], ieviešot pēctecības konceptu ainavu pētījumos. Pētniece
Inese Stūre ir veikusi ieguldījumu kultūras un dabas mantojuma aizsardzības un
attīstības jomā, noskaidrojot piemērotākos areālus tūrisma nozares attīstībai [219].
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inţen ieru fakultātē atšķirīgi ainavas
aspekti pētīti prof. Māras Urtānes un prof. Aijas Ziemeļnieces vadībā. Pievēršoties
kultūrvēsturiskajiem aspektiem, veikta padziļināta Latvijas arheoloģisko vietu
nozīmības izpēte [235] un Latvijas lauku ainavas pētījumi vēsturisko kompleksu
aizsardzības un estētiskā griezumā [245, 246, 247]. Ainavu plānošanas kontekstā
izceļams doc. Daigas Zigmundes veiktais pētījums, kur analizēta Latvijas urbānās
un lauku ainavas estētiskā un ekoloģiskā mijiedarbība [248].
Latvijā lielu ieguldījumu gan akadēmiskā vidē, gan praktiskā darbībā ir devis
prof. Ivars Strautmanis [213, 214, 215, 216, 217], analizējot arhitektūras un vides
sintēzi, publiskās telpas uztveri, semantikas un telpisko struktūru. Arhitekts
Voldemārs Šusts analizējis telpas uztveres un kompozīcijas jautājumus [221].
Kultūrvēsturiskā kontekstā arhitekts prof. Jānis Krastiņš veicis būtisku ieguldījumu
Rīgas vēsturisko apbūves kompleksu un to stilu attīstības detalizētā pētniecībā [124,
125, 126, 127].
Pilsētplānošanā plašus publisko ārtelpu ietekmējošos aspektus zinātniskajā
literatūrā aprakstījuši Eiropas un Ziemeļamerikas zinātnieki. Informācija par
indivīdu uztveri un orientēšanās spējām pilsētvidē un par pilsētas fizisko struktūru ir
atrodama pilsētplānotāja Kevina Linča (Kevin Lynch) pētījumos [149]. Savukārt
arhitekts Jans Gēls (Jan Gehl) pievēršas vides kvalitātes un plānošanas struktūras
sakarību izpētei pilsētās un cilvēkam pietuvinātas vides uzlabošanas pieejām [87].
Latvijā pilsētplānošanas jomā pētījumi norisinās Rīgas Tehniskās universitātes
Pilsētplānošanas un attīstības fakultātē arhitektu prof. Oļģerta Bukas, prof. Jāņa
Briņķa, prof. Uģa Bratuškina un prof. I. Strautmaņa vadībā [30, 213, 215, 27,
28, 29]. O. Buka un J. Briņķis [30] ir devuši ieguldījumu Latvijas teritoriālās
plānošanas un pilsētplānošanas izpētē. U. Bratuškins [27, 28, 29] veicis pētījumus
par Vecrīgas publisko ārtelpu un atsevišķām teritorijām saistībā ar to attīstības
iespējām.
Mākslas darbu atsevišķā izpētē dominē vēsturiskie pētījumi. Apjomīgu izpēti
par Latvijas laikmetīgo mākslu 90. gados ir veicis Laikmetīgās Mākslas centrs,
apkopojot zinātniskās esejas grāmatā „Deviņdesmitie. Laikmetīgā māksla Latvijā”,
kas atspoguļo būtiskākos mākslas notikumu pavērsienus 20. gs. pēdējā desmitgadē
[9]. Pirmos pētījumus par laikmetīgo mākslu Latvijā ir veikuši mākslas zinātnieki
un kuratori. Nozīmīgu ieguldījumu devušas latviešu mākslas zinātnieces Ruta
Čaupova un Gundega Cēbere, kas savas pētnieciskās intereses galvenokārt
saistījušas ar latviešu tēlniecības un pieminekļu izpēti [61, 124; 51; 52]. Latvijas
mākslas zinātnieki Solvita Krese [131, 132], Helēna Demakova [61] un prof. Ojārs
Spārītis [210] ir devuši ieguldījumu gan teorētisko, gan praktisko pētījumu veikšanā
par mākslas darbiem ārtelpā. Padomju Savienības ārtelpas skulptūru semiotiku,
ekonomiku un politiku padziļināti skatījis asoc. prof. Sergejs Kruks [133].
7
Līdzšinējie pētījumi Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un citviet pasaulē veikti,
ietverot vairākus virzienus, ietverot arhitektoniskos, plānošanas, estētiskos,
ekoloģiskos, sociālekonomiskos, uztveres un vērtību aspektus. Savukārt Latvijā
šādu zinātnisko pētījumu ir maz vai tie ir praktiskas nozīmes. Zinātnieka Dţo na
Vileta (John Willett) grāmata Art in a City 1967. gadā ir viena no pirmajām
grāmatām par mākslu publiskajā ārtelpā, kas analizē vizuālo mākslu pilsētvidē,
veicot arī sabiedrības aptaujas [240]. Virkne pētnieku pievērsušies mākslas
publiskajā ārtelpā teorētiski kritiskai izpētei [166, 167, 72, 151, 37, 244].
Zinātniskus pētījumus par mākslas publiskajā ārtelpā ieguldījumu vides un sociālās
kvalitātes uzlabošanā devis kultūras teorētiķis Malkolms Mailzs (Malcolm Miles)
[163], pētnieki Tims Hols (Tim Hall), Īans Robertsons (Iain Robertson) un Čerīna
Smita (Chereen Smith) [164, 99, 100], izstrādājot mākslas darbu veicinošas prasības
un paplašinot skatījumu par kominikāciju starp iesaistītajām pusēm. Mākslas
vēsturniece Arlēna Reivena (Arlene Raven) [189] un Angļu un mākslas vēstures
prof. Viljams J.T. Mičels (William J.T. Mitchell) [166] ir vieni no pirmajiem
autoriem, kas kritizē sociālo un politisko laikmetīgās mākslas diskursu ASV un
Lielbritānijā.
Vairāki pētījumi pasaulē atspoguļo sabiedrības iesaisti un tās lomu veiksmīgai
mākslas un vietas sasaistes veidošanā [64, 137, 189, 191]. Šajā kontekstā nozīmīga
ir mākslinieces Sūzena Leisija (Suzanne Lacy) 1995. gada grāmatā Mapping the
Terrain: New Genre Public Art atspoguļotā sociālās iesaistīšanas nozīmība [137],
šāda tipa mākslu nosaucot par jaunā ţan ra mākslu (angļu val. – new genre public
art). Savukārt polemiskos jautājumus starp māksliniekiem, skatītājiem un
pasūtītājiem, kas atspoguļojas mākslu publiskajā ārtelpā realizētajos piemēros,
analizējuši vairāki pētnieki [203, 204, 112]. Mākslas realizācijā būtiska loma ir
vietas sajūtas veidošanai [73, 144]. Vietu veidošanas stratēģijas plānošanas
kontekstā ASV analizējis pilsētplānotājs Ronalds Lī Flemings (Ronald-Lee
Fleming) [73], izmantojot mākslas publiskajā ārtelpā un urbāno dizaina piemērus,
kas veido vietas sajūtu.
Telpiskie plānošanas un pilsētplānošanas principi, ar ko darbojas arhitekti, ainavu
arhitekti, plānotāji, dizaineri un citi ar telpas veidošanu saistīti speciālisti, ietver
precīzas arhitektūras un dabas elementu organizācijas un kompozīcijas principus. Tas
atspoguļojas, piemēram, ainavu arhitekta Andrē Lenotra (André Le Nôtre)
projektētajos franču formālajos dārzos un apkārtējās vides akceptēšanā un ietveršanā
ainavu plānošanā [155]. Mākslas darbu atrašanās vietas izvēle, novietojums teritorijā
un telpiski kompozicionālie un funkcionālie risinājumi [249, 197] ir būtiskas
komponentes plānošanas procesā vietējā mērogā. Poļu arhitekte Anna Januča–Zostaka
(Anna Januchta–Szostak) [114] piedāvā metodoloģiju arhitektoniski kompozicionālai
mākslas darbu un ūdens elementu optimālai atrašanās vietas izvēlei. Mākslas un
atrašanās vietas attiecību izpētē nozīmīga ir vietai pielāgotas mākslas loma, ko kritiski
analizē arhitekte un pētniece Mivona Kvona (Miwon Kwon) grāmatā One Place after
Another: Site-specific Art and Locational Identity [135].
Ainavas un mākslas darba attiecību jautājumus iztirzājis arhitekts Luka Galofaro
(Luca Galofaro) [85], atspoguļojot mākslīgas laikmetīgas ainavas veidošanu, kas
nodrošina intensīvu dialogu ar ainavas lietotāju. Mākslas darbu integrācijā vidē
nozīmīgas ir ekoloģijas un dizaina tēmas, ko pētījuši virkne pētnieku un ainavu
8
arhitektu [14, 115, 116, 155, 119, 120, 273, 238, 187, 223, 224]. Ainavu arhitekts
Īans H. Tomsons (Ian H. Thompson) [223, 224], pētot Lielbritānijas ainavu
arhitektūras vērtības, izdala māksliniecisku izteiksmi kā vienu no estētiskajām
vērtībām, kur iekļauta ideja par ainavu arhitektūru kā mākslu. Atsevišķi pētījumi
pievēršas zemesmākslas attīstībai un analīzei [121, 206, 232], noskaidrojot sasaistes
konsekvences starp ainavu un artefaktu.
Zinātniskajā literatūrā atspoguļoti veidi kā tiek veicināti sociālekonomiskie aspekti
[244, 26, 86, 73, 75, 76, 77]. Plaši pētītas radošas pilsētas politikas izstrāde un
mākslas publiskajā ārtelpā iesaistīšanas iespējas urbānās reģenerācijas projektos [139,
190, 205], kas veicina ekonomiskas izaugsmi [99, 100]. Radošas pilsētas [139]
veidošanas pieeja aktualizējās 20. un 21. gadsimta mijā, kad kultūras un radošās
industrijas [77, 75] uzsāka aktivitātes, lai celtu atsevišķu teritoriju un pilsētu vērtību,
kas sniegtu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē. Arī Latvijā veikti „radošo industriju”
un „radošās ekonomikas” pētījumi [258, 307].
Šī pētniecības darba pieejas konceptuālajā izstrādē ņemts vērā virkne teorētisko
pētījumu, ko veikuši filozofi un mākslas kritiķi [142; 143; 57; 21; 60, 13-29; 207;
208; 34], kuri analizē telpas un laika aspektus. Mākslas kritiķe Dţ eina Rendela
(Jane Rendell) [192, 193, 194, 195, 288] pievērsusies kritiski telpiskajai praksei,
pētot mākslas darbus daţād ās vidēs. Viņa ir attīstījusi un paplašinājusi skatījuma
veidu uz laikmetīgo mākslu un arhitektūru, izmantojot trialektisku iedalījumu –
telpas, laika un sociālo.
Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir mainījies mākslas publiskajā ārtelpā izpausmes
veids, kas vairāk ir balstīts uz konceptuāliem risinājumiem [131]. Salīdzinot ar
Eiropā vadošajiem virzieniem, kas ir kopienas māksla un sociāla iesaistīšana [148],
iezīmējas kopīgas attīstības līnijas. Latvijā joprojām trūkst aptverošu pētījumu,
kuros būtu kompleksi analizētas kultūrainavas un mūsdienu mākslas pārklāšanās
kopējās iezīmes un mijiedarbība, kas sniegtu iespēju to padziļināti ietvert ainavu
arhitektūras teorijā un praksē. Pētniecības jomā iezīmējas skatījumi, kuri nav
pietiekami analizēti un pētīti, tādēļ promocijas darba autore saskārās ar virkni
ierobeţo jumu.
Pētījuma priekšmets: kultūrainavas, mākslas darba, sabiedrības un mākslinieka
savstarpējās attiecības un mijiedarbe. Detalizēti tiek pētīti šādi elementi:
 kultūrainava kā vieta publiskām aktivitātēm un norisēm;
 mūsdienu mākslas darbs kā patstāvīgi objekti, īslaicīgi pasākumi un akcijas;
 sabiedrība kā mākslinieku, mākslas darbu rašanās iniciatoru, vietējo iedzīvotāju,
mākslas darbu skatītāju un līdzdalībnieku sociālā loma;
 mākslas darbu kultūrainavā transformācijas dinamika.
Pētījuma raksturu nosaka pētniecības objektīvā daļa, norobeţo joties no
tradicionālās kompozicionālās un mākslinieciskās kvalitātes vērtējumiem un atstājot
cilvēka uztveres un pieredzes aspektus turpmākiem pētījumiem. Pētījuma objektam
ir sekojoši ierobeţo jumi:
 mūsdienās veidota kultūrainavas un mākslas savienība. Vēsturiskās attīstības
analīze pasaules kontekstā veikta laika posmā no 20. gs. vidus līdz mūsdienām.
Latvijas piemēru izpētes eksperimentālās daļas pētījumā ietverts laika posms no
20. gs. astoņdesmitajiem gadiem līdz 2011. gadam;
9
 mākslas darbu atrašanās vai norises vieta ir publiska vai daļēji publiska ārtelpa,
kas nodota sabiedrības vai atsevišķu grupu lietošanai vai to lietošana uztur
pašvaldība;
mūsdienu mākslas veidi, kas ir definējami kā sabiedriski vai sabiedrībai
redzami, kuru nozīmīgums ietekmē vai attiecas uz sabiedrības kopu vai atsevišķu
cilvēku grupu vai atspoguļo vietējās sabiedrības, skatītāju, mākslinieka vērtības, un
darbi, kas finansēti no sabiedriskiem līdzekļiem.
Promocijas darba mērķis: izpētīt mūsdienu vizuālās mākslas publiskajā
ārtelpā parādību kā kultūrainavas elementu, lai konstatētu tās sistemātiskas
integrācijas iespējas Latvijas kultūrainavas plānošanas un veidošanas procesā.
Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:
 izveidot teorētisko atziņu ietvaru zinātniski pamatotai mūsdienu mākslas
iesaistīšanai kultūrainavā. Analizēt un sistematizēt mākslas publiskajā ārtelpā
pamatkritērijus un attīstības procesus;
 izvērtēt Eiropas pieredzi mūsdienu mākslas sistemātiskai iekļaušanai
kultūrainavā;
 apkopot ekspertu viedokļus par mūsdienu vizuālo mākslu publiskajā ārtelpā
Latvijas kultūrainavas kontekstā;
 konceptualizēt mūsdienu vizuālās mākslas izpausmes publiskajā ārtelpā un
pārbaudīt konceptu lietojamību, izmantojot Latvijas piemērus;
 izvirzīt ieteikumus sistemātiskai mūsdienu vizuālās mākslas integrācijai vides
plānošanas un dizaina procesā ar mērķi veicināt kultūrainavas daudzveidību.
Pētījumā izmantotas ainavu arhitektūras, arhitektūras, ainavu plānošanas, kultūras
ģeogrāfijas, mākslas un socioloģijas zinātniskās pētniecības metodes, teorijas un
atziņas. Pētījums balstīts uz teorētiski analītisko izpēti un šādām kvalitatīvām datu
vākšanas metodēm:
 paradigmatisku Latvijas un pasaules piemēru izpēti, datus iegūstot no lauka
pētījumiem, literatūras studijām un arhīva materiāliem. Fragmentāra piemēru
izpēte veikta no 2006. līdz 2008. gadam. Sistemātisks Latvijas piemēru pētījums
veikts no 2009. līdz 2011. gadam. Izpētes piemēri izvēlēti atbilstoši mūsdienu
tendencēm un aktualitātēm kultūrainavā gan pilsētvidē, gan lauku vidē, tās
nenošķirot. Izvēlēto piemēru izpēte raksturojama kā atklātas ainavas studijas jeb
atklāta laboratorija, kas ietver tādu pētniecības norisi, kur notiek ikdienas dzīvei
pietuvināta saskaršanās ar pētījuma objektu. Datu vākšanas procesā izmantota
arī fenomenoloģiskā un etnogrāfiskā metode, kuru lietojusi virkne pētnieku [62,
153–160; 94, 182–186; 159; 89, 614–619, 288–292]. Fenomenoloģijas pieeja
fokusējas uz cilvēku, t.i., pētījuma autores un ekspertu, pieredzi un redzējumu.
Etnogrāfija ietver tiešus aktivitāšu un notikumu novērojumus, kā arī
komunikāciju un mijiedarbību ar noteiktas sabiedrības grupas biedriem vai
individuāliem dalībniekiem, kas ietver datu vākšanu ar aptaujām, intervijām,
pierakstiem, kā arī un veicot fotofiksāciju. Šajā pētījumā kombinētas
fenomenoloģiskās un etnogrāfiskās metodes, lai iegūtu datus no pašvaldību
pārstāvjiem, mākslas projektu organizatoriem, mākslas projektos iesaistītajiem
10
māksliniekiem un dalībniekiem un veiktu mākslas norišu novērošanu. Izvēlētie
piemēri tika analizēti, balstoties paplašinātu mākslas kritiķes Dţein as Rendelas
trialektisko modeli, izvēloties trīs kultūrainavas un mūsdienu mākslas
mijiedarbes analīzes lielumus – telpas, laika un sociālo lomu. Katra analīzes
lieluma iztirzāšanai izvēlēti raksturīgi piemēru paraugi;
 ekspertu intervijām, kas īstenota laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam.
Līdzšinējā Latvijas pieredzes salīdzinošā analīze Eiropas kontekstā veikta, lai
novērtētu pozitīvās un negatīvās attīstības iezīmes. Balstoties uz intervijām par
mūsdienu mākslas integrāciju kultūrainavā izpratni, tika vilktas paralēles,
salīdzinot ekspertu līdzīgās un atšķirīgās [89, 100] atsauces un tēzes;
 autoetnogrāfisko pieeju, kas ietver autores personīgos novērojumus un pieredzi
mākslas darbu izzināšanā kultūrainavā starptautiskā un Latvijas mērogā,
ieskaitot līdzdalību ES projekta Art Landscape Transformation1 („Ainavas
mākslinieciskā transformācija”, turpmāk tekstā „Transformācijas” projekts)
realizācijā no 2008. līdz 2011. gadam [234].
Pētījumā iegūto datu izpētei veikta satura un diskursa analīze, iegūtos materiālus
tematiski apkopojot, sistematizējot, segmentējot, kategorizējot un izdalot būtiskākos
konceptus [89, 867] un perspektīvas.
Pētījumā izmantota abduktīvā metode jeb „atgriezeniska” pieeja [62, 8; 89, 1],
nosakot vispārējo teorētiskā un empīriskā materiāla analīzi. Abduktīvās metodes
lietošanā pētnieks virzās starp indukcijas un dedukcijas perspektīvām un pēta jaunas
sapratnes iespējamības un zināšanu veidu. Šis pētniecības darbs aizsākās ar autores
dalību ES „Transformācijas” projektā. Tālāk, pētot mūsdienu mākslas darbības
teorētisko diapazonu, tika meklētas sakarības un iespējas ainavu arhitektūrā, kas
turpinājumā pētniecību atgrieza empīriskā gultnē, pētot mūsdienu mākslas praksi
Latvijas kultūrainavā.
Lai iegūtos rezultātus atspoguļotu jaunā griezumā un izpratnē, tika lietota datu
interpretatīvā metode [89, 458; 62, 152; 94, 186], interpretācijai notiekot caur paša
pētnieka pieņēmumiem attiecībā uz pasauli, dzīvi un cilvēkiem. Līdz ar to liela nozīme
šajā pētījumā ir autores pieredzei un skatījumam. Darba zinātniskā pamatojuma un
rezultātu izstrādei izmantota monogrāfiskā jeb aprakstošā metode, kas pamatota uz
līdzšinējām zinātniskajām teorijām un šajā pētījumā iegūtajām atziņām un
spriedumiem.
Promocijas darba zinātniskā novitāte.
 Pētījums paplašina un padziļina līdzšinējās ainavu arhitektūras teorētiskās
robeţas, balstoties uz analīzi par mūsdienu mākslas iespējām un to izmantošanu.
 Pētījumā iegūtie rezultāti izmantojami kā modelis vai pamats mūsdienu mākslas
paņēmienu izmantošanā publiskās ārtelpas veidošanā.
 Izstrādāts analītisks materiāls un sniegti ierosinājumi turpmākai daudzveidīgas
kultūrainavas attīstības plānošanai mūsdienu mākslas ietekmē, kas var radīt
1
Projekta vienošanās Nr. 2007–4230/001–001 CTU. Projekts realizēts Eiropas Komisijas
programmas „Kultūra 2007–2013” ietvaros. Projekts aptvēra tādas dalībvalstis, kā Portugāle,
Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Rumānija un Latvija. Tika attīstīti deviņi atšķirīgi scenāriji
kultūrvēsturiskās ainavās.
11
lielākas iespējas radošai kultūras koeksistencei. Tādējādi tiktu veidota
starpdisciplināra sadarbība, balstoties uz vietas apzināšanos, kuratora lomas
nozīmi, radošu risinājumu ietveršanu un īslaicīgu ainavas aktualizēšanu
kultūrainavas plānošanā un veidošanā.
Darba praktiskā nozīme. Pētījumā iegūtos rezultātus var izmantot praktiskā
kultūrainavas plānošanā un veidošanā gan vietējā, gan reģionālā plānošanas līmenī,
apzinot savstarpējās vizuālās mākslas un kultūrainavas konsekvences. Šis pētījums
saskan ar citiem pētnieciskajiem darbiem par radošajām praksēm un ainavas
attīstību, kas ir izstrādāti starptautiskā līmenī. Pētījums atklāj, ka Latvijā praktiskā
līmenī pašvaldībās ir nepieciešams veikt mākslas publiskajā ārtelpā pilnveidošanas
pasākumus. Tādējādi pētījuma rezultāti ir jāņem vērā pašvaldībām mūsdienu
mākslas publiskajā ārtelpā izpratnes paplašināšanai, ieviešanas un novērtēšanas
metoţu un pieeju pilnveidošanai.
Par promocijas darba tēmu iegūtie granti: 2010. gadā iegūts Eiropas Sociālā
Fonda apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” projekta
„Atbalsts LLU doktora studiju īstenošanai” mērķfinansējuma atbalsts. Vienošanās
Nr. 2009/0180/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/ VIAA/017.
12
DARBA APROBĀCIJA
Promocijas darba gaita un atsevišķi rezultāti atspoguļoti publikācijās un
konferencēs. Autore ir sagatavojusi 6 publikācijas zinātniskajos rakstos un 11 tēzes,
kā arī piedalījusies 17 starptautiskās un 4 vietējas nozīmes konferencēs, un 7
semināros. Promocijas darba tēma aprobēta 2 pētnieciskos un praktiskos projektos.
Publikācijas:
1. Alle, Evita. Development of Public Art in the Urban Space: Expresions and Potencial.
Research of rural development 2010: Annual 16th International Scientific Conference
Proceedings. Jelgava: Latvia University of Agriculture, Vol. 2, 2010, p. 185–191.
ISSN 1691-4031. Publikācija pieejama ABI (Commonwealth Agricultural Bureaux
International), AGRIS (International Information System for the Agricultural
Sciencesand Technology) un citās bezpeļņas bāzēs.
2. Alle, Evita. Evolution of Art Interventions for the Public Space in Latvia since the
1980`ies. Research of rural development 2011: Annual 17h International Scientific
Conference Proceedings. Jelgava: Latvia University of Agriculture, Vol.2, 2011,
p. 207–213. ISSN 1691-4031. Publikācija pieejama ABI (Commonwealth Agricultural
Bureaux International), AGRIS (International Information System for the Agricultural
Sciencesand Technology) un citās bezpeļņas bāzēs.
3. Alle, Evita. Spatial, temporal and social dimensions of the landscape influenced by the
contemporary art. Science – Future Of Lithuania: K. Šešelgis’ Readings – 2012.
Vilnius: Vilnius Gediminas Technical University, 2012, p. 176–187. ISSN 2029-2341.
Publikācija citēta ICONDA (The International CONstruction DAtabase); Gale:
Academic OneFile, InfoTrac Custom; ProQuest: Ulrich`s, Summon; EBSCOhost;
IndexCopernicus datu bāzēs.
4. Alle, Evita. Dynamic landscapes and power: The context of the nexus between the
cultural landscape and contemporary art. The Power of Landscape: Proceedings of
ECLAS 2012 Conference at Warsaw University of Life Sciences. Warsaw: Warsaw
University of Life Sciences, 2012, p. 13–16.
5. Alle, Evita. Creation of the „Zone effect” by contemporary art practices. EURAU12
Porto | Espaço Público e Cidade Contemporânea: Actas do 6º European Symposium
on Research in Architecture and Urban Design. Porto: FAUP, 2012. 1 autorloksne.
ISBN 978-989-8527-01-1. Publikācija pieejama http://www.eurau12.arq.up.pt/sites/
default/files/401.pdf
6. Alle, Evita. Exploring research approaches for interconnections between a landscape
and contemporary artworks. Landscape and Imagination: towards a new baseline for
education in a changing world = Paysage et Invention: evolution des enseignements
dans un monde en transition. UNISCAPE, Florence. Bandecchi & Vivaldi: Pontedera,
2013, p. 219-226. ISBN: 978-88-8341-548-7.
Tēzes zinātniskajās konferencēs:
1. Alle, Evita. Developments of Public Art Interventions in the Latvian Landscpe. Living
in Landscapes: Knowledge, Practice, Imagination. PECSRL: The Permanent European
Conference for the Study of the Rural Landscape, 24rd Session, book of abstracts, 23–
27 August 2010, Riga and Liepaja. Riga: University of Latvia, Faculty of Geography
and Earth Sciences, 2010, p. 38.
13
2. Alle, Evita. Ainavas transformācija: vides mākslas intervences ietekme. Ainavas
pētījumi: 68. zinātiskās konferences tēžu izdevums. Rīga: LU, 2010, 17.–19. lpp.
3. Alle, Evita; Urtāne, Māra. Public Art Interventions in the Landscpe: Landscape
Studio Exapmle. 5th International Scientific Conference „Students on their Way to
Science”, collection of abstracts, Jelgava, 2010, p. 23.
4. Alle, Evita. Kultūrainavas vērtību un liecību interpretācija laikmetīgās mākslas
aktivitātēs. Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4.
kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, sekcija „Latvijas kultūrainava
laikmetu grieţ os”. Referātu tēzes. Rīga, Latvija, 2011, 16.–17. lpp.
5. Alle, Evita. An Experience of Art Interventions: the „Art Landscape Transformation”
Project. EFLA ainavu arhitektūras reģionālais kongress ”Mind the Gap: Landscapes for
a New Era” rakstu krājumā, Tallina, 2011. 1 autorloksne, 9. lpp. (iesniegts publicēšanai).
6. Alle, Evita. Īslaicīgu mākslas darbu iekļaušana kultūrainavas attīstībā. Ainavu
arhitektūras studija. Jelgava: LLU, 2011, 56. lpp.
7. Alle, Evita. Methodology for evaluating temporal art interventions and their use for
dynamic landscape. International ECLAS (European Council of Landscape
Architecture Schools) conference” Ethics/Aesthetics”, book of abstracts. Sheffield:
Department of Landscape, University of Sheffield, 2011, p. 219–220.
8. Alle, Evita. Publiskās mākslas atrašanās vietas izvēle ainavā problemātika. Ainavas
pētījumi: 69. zinātniskās konferences tēžu izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2011,
22.–23. lpp.
9. Urtāne, Māra; Alle, Evita. Experience and Dynamics of Landscape: The Jelgava
Scenario. Art Landscape Transformations. Tomar: Instituto Politécnico de Tomar,
2011, p. 17–30.
10. Alle, Evita. Radoša mākslas ainava. Laikmetīgās mākslas iespējas ainavas veidošanas
kontekstā. IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress. Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē. Referātu
tēzes. Rīga: Latvijas ģeogrāfijas biedrība, 2012, 63.–64. lpp.
11. Alle, Evita. Search for the relational complex system: A theoretical framework for
interconnections between a landscape and contemporary art. EFLA Regional Congress
„Green Infrastructure: from global to local” International conference proceedings.
Saint–Petersburg: Saint–Petersburg State Polytechnic University Polytechnic
University Publishing House, 2012, 16.–17. lpp.
Pētījumu rezultātu prezentēšana starptautiskās konferencēs:
1. Alle, Evita. Contribution of the Contemporary Public Art in Urban Regeneration.
Erasmus intensive programme, Global quality heritage management, Masao, Portugāle,
2010. gada marts.
2. Alle, Evita. Development of Public Art in the Urban Space: Expresions and Potencial.
Ikgadējā 16. starptautiskā zinātniskā konference „Zinātne lauku attīstībai 2010”,
Jelgava, 2010. gada 19.–21. maijs.
3. Alle, Evita. Public Art Interventions in the Landscpe: Landscape Studio Exapmle.
5. starptautiskā zinātniskā konference „Studenti ceļā uz zinātni” („Students on their
Way to Science”), Jelgava, 2010. gada 28. maijs.
4. Alle, Evita. Development of Public Art Interventions in the Latvian Landscape.
PECSRL (Permanent European Conference for the Study of the Rural Landscape) 24rd
Session, „Living in Landscapes: Knowledge, Practice, Imagination”, Latvijas
Universitāte, Rīga un Liepāja, 2010. gada 23.–27. augusts.
14
5. Alle, Evita. Ainavas dinamika un secīgums publiskās mākslas ietekmē. 69. zinātniskās
konference „Ainavas pētījumi”, Latvijas Universitāte, Rīga, 02.02.2011. Prezentācija
„Publiskās mākslas atrašanās vietas izvēle ainavā problemātika”. LLU starptautiskā
ainavu arhitektūras zinātniskā konference „Dzīves stils un ainava”, Jelgava, 2011. gada
9.–11. februāris.
6. Urtāne, Māra; Purs, Indra; Dreija, Kristīne; Alle, Evita. Harmony and dramatic
character of Kurzeme landscape. 3rd international scientific conference „Spatial
Strategy For Sustainable Development”, Kuldīga, 2011. gada 26.–28. aprīlis.
7. Alle, Evita. Impact of Temporal Artworks on Continuity of Cultural Heritage
Landscape. LLU starptautiskā zinātniskā konference „Civilengineering`11”, Jelgava,
2011. gada 12.–13. maijs.
8. Alle, Evita. Evolution of Public Art Interventions in the Landscape of Latvia
Since 1980`s. LLU ikgadējā 17. starptautiskā zinātniskā konference „Zinātne lauku
attīstībai 2011”, Jelgava, 2011. gada 18.–20. maijs.
9. Alle, Evita. Kultūrainavas vērtību un liecību interpretācija laikmetīgās mākslas
aktivitātēs. Apvienotais pasaules Latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4.
kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, sekcija „Latvijas kultūrainava
laikmetu grieţ os”, Rīga, 2011. gada 29. jūnijs.
10. Alle, Evita. Methodology for evaluating temporal art interventions and their use for
dynamic landscape. Starptautiskā ECLAS (European Council of Landscape
Architecture Schools) konference ”Ethics/Aesthetics”, Lielbritānija, Šefilda,
2011. gada 7.–10. septembris.
11. Alle, Evita. An experience of art interventions: the „Art Landscape Transformation”
Project. EFLA (European Federation for Landscape Architecture) ainavu arhitektūras
reģionālais kongress „Mind the Gap: Landscapes for a New Era”, Igaunija, Tallina,
2011. gada 2.–4. novembris.
12. Alle, Evita. Kultūras ainavas un laikmetīgās mākslas mijiedarbības fenomena
stratēģiskie meklējumi. LLU Starptautiskā ainavu arhitektūras zinātniskā konference,
Jelgava, 2012. gada 5.–6. marts.
13. Alle, Evita. An integrated principles to the dynamic landscape approach: In-deep
interview method. Ikgadējā 18. starptautiskā zinātniskā konference „Zinātne lauku
attīstībai 2012”, Jelgava, 2012. gada 16.–18. maijs.
14. Alle, Evita. Search for the relational complex system: A theoretical framework for
interconnections between a landscape and contemporary art. VI Icon-la starptautiskā
konference „Green Infrastructure: from global to local”, Sanktpēterburga, Krievija un
Upsala, Zviedrija, 2012. gada 8.–16. jūnijs.
15. Alle, Evita. Creation of the „Zone effect” by contemporary art practices. EURAU12
(European Symposium on Research in Architecture and Urban Design) pētniecības
simpozijs „Public Space and Contemporary City”, Porto, Portugāle, 2012. gada 11.–15.
septembris.
16. Alle, Evita. Dynamic landscapes and power: the context of the nexus between the
cultural landscape and contemporary art. Starptautiskā ECLAS (European Council of
Landscape Architecture Schools) konference „The Power of Landscape”, Varšava,
Polija, 2012. gada 19.–22. septembris.
17. Alle, Evita. Exploring research approaches for interconnections between a landscape
and contemporary artworks. UNISCAPE starptautiskā zinātniskā konference
„Landscape and Imagination: towards a new baseline for education in a changing
world”, Parīze, Francija, 2013. gada 2.–4. maijs.
15
Ziņojumi par promocijas darba tēmu nacionālā mēroga konferencēs:
1. Alle, Evita. „Mākslas Patvērums” Augšprovinces dabas ģeoloģijas rezervātā Francijā.
LIF, Arhitektūras un būvniecības katedras, zinātniskā sanāksme – konference „Caur
izziņu – uz nākotni!”, Jelgava, 2010. gada 14. maijs.
2. Alle, Evita. Ainavas transformācija: vides mākslas intervences ietekme. Latvijas
Universitātes 68. zinātniskā konference, Zemes un vides zinātņu nozares sekcija,
apakšsekcija „Ainavas pētījumi”, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Rīga,
2010. gada 2. februāris.
3. Dreija, Kristīne; Alle, Evita. Latgales reģiona kultūrvēsturisko ansambļu klasifikācija
un attīstības potenciāls vides mākslas ietekmē. Latgales kongress, Daugavpils
Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūts, Daugavpils,
2010. gada 10.–12. novembris.
4. Alle, Evita. Radoša mākslas ainava. Laikmetīgās mākslas iespējas ainavas veidošanas
kontekstā. IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress „Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē”, sekcija
„Jaunās ainavas. Refleksijas un prakses”, Latvijas Universitāte, Latvijas ģeogrāfijas
biedrība, Rīga, 2012. gada 16.–17. marts.
Promocijas darba tēma diskutēta starptautiskos semināros un simpozijos:
1. The Nordic Landscape Course on Politics and Aesthetics, Sweden and Norway,
2008. gada 19.–24. maijs.
2. Ainavas Studijas simpozijs un Mutopia 5 darba grupa. Seminārs ir rīkots Eiropas
Kultūras programmas projekta „Trans-formations” 2007-4230/001-00; ZV76 ietvaros.
LLU, LIF, Jelgava. 2009. gada 7.–12. decembris
3. BOVA Intensive Postgraduate Course „Communicating Landscape in Community
Processes” seminārs, Vecauce, 2011. gada 17.–21. oktobris.
4. Creative WorX un Gētes institūta, Rīgā starptautiskā starpdisciplinārā konference „Art
in public space: crossroads of visual arts, architecture, urban development and civil
society”. Gētes institūts. Rīga. 2012.gada 25.–26. aprīlis.
5. ECLAS PhD Colloqium. Shefield. England. 2011. gada 7.septembris.
6. Eesti Maaülikool (Estonian University of Life Sciences) un Latvijas Lauksaimniecības
universitātes ainavu arhitektūras doktorantu un zinātnisko vadītāju seminārs. Tartu.
Igaunija. 2012. gada 18.–19. jūnijs.
7. Latvijas Lauksaimniecības universitātes starptautiskās vasaras skolas „Discovering the
Multifaced Landscape of the Baltic Sea Costal Area” semināra „Mākslas darbu sintēze
dabas ainavā” vadīšana, Jelgava un Mazirbe, 2012. gada 4. augusts.
Pētījumu rezultātu aprobācija pētnieciskajos un praktiskajos projektos:
1. Eiropas Kultūras programmas „Transformācijas” projekts 2007-4230/001-00; ZV76,
Kultūras programma 2007-2013, „Trans-formation: Art Landscape Transformation”,
no 2008. līdz 2010. gadam. Latvijas partnera projekta vadītāja LLU prof. Māra
Urtāne. Promocijas darba autore projekta ietvaros pētīja mākslas darbu
iestarpināšanas iespējas lauku un pilsētu kultūrvēsturiskajās teritorijās un bija viena
no vadītājām mākslas darbu realizācijā.
2. Kurators „X–OP” festivālā Portugālē, „X–OP” projekts ir ES EACEA, ES Kultūras
programma 2007–2013, Tomāras Politehniskajā Institūtā, Portugāle, 2010. gadā.
16
DARBA STRUKTŪRA UN APJOMS
Promocijas darba struktūru veido ievads, trīs nodaļas, secinājumi, 362
izmantotie avoti un 12 pielikumi. Darba kopējais apjoms ir 165 lapaspuses. Tajā
iekļauti 107 attēli un 10 tabulas. Promocijas darbā visi bez atsaucēm ievietotie
fotomateriāli, shēmas un tabulas ir pētījuma gaitā iegūti materiāli. Promocijas darba
saturs:
Ievads
1. Mūsdienu mākslas nozīme kultūrainavā un attīstības priekšnosacījumi
1.1. Kultūrainavas un mākslas publiskajā ārtelpā izpratne
1.2. Mākslas publiskajā ārtelpā vēsturiskā vieta pasaulē un Latvijā
1.3. Teorētiskās atziņas kultūrainavas un mūsdienu mākslas mijiedarbei
1.4. Mūsdienu mākslas vieta kultūrainavā un to ietekmējošie apstākļi
2. Mūsdienu mākslas kultūrainavā veidošanās aspekti
2.1. Mūsdienu māksla kultūrainavā Eiropas kontekstā
2.2. Ekspertu pieredze un viedokļi par mūsdienu mākslas
attīstību un veidošanu kultūrainavā
3. Kultūrainavas attīstība mūsdienu mākslas kontekstā Latvijā
3.1. Mūsdienu mākslas darba attiecības ar kultūrainavu
3.2. Mūsdienu mākslas darba ekspozīcijas vieta kultūrainavā
3.3. Kultūrainavas plānošanas un veidošanas principi
Secinājumi
Izmantotie avoti
Pielikumi
17
1. MŪSDIENU MĀKSLAS NOZĪME KULTŪRAINAVĀ UN
ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI
Viens no publiskās ārtelpas veidotājelementiem ir mūsdienu māksla, kas ir
nozīmīga komponente ainavu veidošanas procesos. Mūsdienu māksla kultūrainavā
nodrošina estētiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras vides kvalitātes
paaugstināšanas pienesumu. Šīs nodaļas ietvaros atspoguļota pētījuma galvenā
teorētiskā pieeja un konceptuālais ietvars, iztirzājot zinātniskajā literatūrā iegūtās
atziņas un teorijas. 1.1. apakšnodaļā raksturotas pētījuma priekšmeta galvenās
komponentes un veidotā izpratne, kā arī mākslas darba tapšanas priekšnosacījumi.
1.2. apakšnodaļā analizēta mākslas publiskajā ārtelpā vēsturiskā attīstības gaita
pasaulē un Latvijā laika posmā no 20. gs. vidus līdz 21. gs. 1.3. apakšnodaļā
mūsdienu mākslas kultūrainavā mijiedarbe analizēta teorētisko nosacījumu un
starpdisciplinārā rakstura izpratnē. Attīstīts telpas, laika un sociālās lomas
pamatojums mūsdienu mākslas kultūrainavā pilnīgai izpētei. 1.4. apakšnodaļā
analizēta mūsdienu mākslas vieta kultūrainavā un to ietekmējošie apstākļi, kas
ietver plānošanas un sociālekonomiskos aspektus, kā arī mākslas darbu ietekmi uz
jaunu vietu veidošanos. Tādējādi atspoguļota kultūrainavas attīstības plānošanā
izmantoto paņēmienu un iespēju daudzveidība.
1.1. Kultūrainavas un mākslas publiskajā ārtelpā izpratne
Vizuālās mākslas darbu veidojošo priekšnosacījumu un attiecību izpratnei
kultūrainavā zinātniskajos pētījumos iekļautas šādas komponentes: kultūrainava,
mākslas darbs, sabiedrība un mākslinieks. Visas komponentes vienlaicīgi veido
veselumu, kas ir šī pētījuma izpētes objekts. Veseluma jēdzienisko aspektu saiknes
uzskatāmi ilustrētas 1.1. attēlā.
1.1. att. Kultūrainavas un mākslas darba saiknes un jēdzieniskie aspekti
Fig. 1.1. Connections and conceptual aspects of the cultural landscape and a work of art
18
Par optimālu un pilnīgu savienību tiek uzskatīta visu komponenšu pārklāšanās
zona jeb mijiedarbība. Pārklāšanās zona galvenokārt raksturota ar daudzveidību
un radīto dinamiku telpā un laikā.
Šajā pētījumā lietots jēdziens „kultūrainava”, ar to saprotot ainavu, kas ir
mainījusies cilvēka attieksmes ietekmē, ietverot gan lauku , gan urbānās ainavas
izpratni (angļu val. – urban landscape) [300]. „Māksla publiskajā ārtelpā” ir
definēta kā mākslas darbs, kas adresēts visiem (sabiedrībai kopumā) nevis
specializētai auditorijai vai kas tapis vietas kontekstā, vai sabiedrības līdzdalības
procesā. Jēdziens „mūsdienu māksla” šajā pētījumā ietver mākslu, kas radīta
šodienas jeb mūsdienu iespaidā un ietver pēdējo 20 gadu periodu – laika posmu,
sākot ar 1991. gadu.
Zinātniskajā literatūrā relatīvi izdalāmi vairāki skatījumi uz mākslas darbu, kas
izvietots kultūrainavā: māksla ainaviskā jeb dabas vidē, vides māksla (angļu val. –
environmental art) un urbānās jeb pilsētvides iestarpinājumi (angļu val. – urban
interventions). Mākslai publiskajā ārtelpā vērojama tendence sasaistīties ar tās
skatītāju un radīt telpu [205] pretstatā vienkāršai izvietošanai telpā, tiecoties meklēt
kopsakarības starp mākslu, arhitektūru un urbāno dizainu [37]. Zinātniskajā
literatūrā tiek diskutēts par daļēju sakritību starp mūsdienu mākslu un ainavu
arhitektūru [277]. Tādējādi mākslas loma ainavu arhitektūrā ietver daudzus aspektus
un pārklāšanās sfēras. Dabas, ainavas formas vai atsevišķi radīti objekti kā mākslas
veidi relatīvi tiek grupēti trīs kategorijās:
 daba kā mākslas veids, kas izceļ mākslas un dabas estētikas attiecību [224, 64–
65; 66, 389];
 veidota jeb projektēta ainava kā mākslas veids, kas ietver ainavu arhitekta veidotas
ainavas, dārzus, parkus u.c. [49, 160–174; 115; 119; 224; 168, 28–31; 273];
 arhitektūra kā mākslas veids, kas ietver arhitektūras un tēlniecības savstarpējo
sintēzi [85, 241].
Pašreizējā mākslas zinātnes apritē nav vienprātības par mākslas darbu atrašanos
kultūrainavā definējuma vienotu lietojumu, tas variē atkarībā no pētījumu fokusa.
Pētījumi par mākslas lomu publiskajā ārtelpā un izpausmes formām atspoguļo
atšķirīgu izpratni un lietojumu, ko noteikusi mākslas publiskajā ārtelpā vēsturiskā
attīstība.
1.2. Mākslas publiskajā ārtelpā vēsturiskā vieta pasaulē un Latvijā
Māksla publiskajā ārtelpā vēsturiski attīstījusies, pamatojoties uz telpas, mākslas
un filozofiskajām idejām un teorijām. Vēsturiskās vietas analīze pasaulē no
20. gs. vidus līdz 21. gs. sākumam atspoguļo, ka māksla publiskajā ārtelpā
nepārtraukti paplašina savas robeţas.
Pastiprināta interese vizuālajā izpētē, kas attiecas uz vidi un telpu, aizsākās 20. gs.
60. gadu sākumā, kad mākslinieki centās izveidot savu analītisko attiecību valodu ar
fizisko vidi, par ko liecina daţād i mākslas vēstures avoti [85, 13]. Šajā laikā pilsētu
publiskajās ārtelpās izvietoja modernistu abstraktās skulptūras, izvairoties no galeriju
telpām, kā arī parādījās tendence realizēt monumentālus darbus tuksnesī, tādējādi
sāka attīstīties zemesmāksla [121]. 20. gs. 80. gados mākslas publiskajā ārtelpā
kontekstā tika pētītas jaunas formas [189, 205], kas ietvēra sociālo kontekstu un uz
19
kopienās balstītu mākslas virzienu. Liela nozīme mākslas publiskajā ārtelpā attīstībā
21. gadsimtā ir globalizācijas ietekmei, palielinoties indivīdu savstarpējai
komunikācijai laikā un telpā. Vērojamās tendences saistāmas ar eksperimentālu
pieeju.
Mūsdienu māksla ir daudzveidīga, un tās tendences iespējams raksturot ar
sekojošiem virzieniem: ekoloģisko [218]; sociālo [137]; mākslas darbu
iestarpinājumiem urbānajās telpās [122]; un jauno tehnoloģiju izmantošanu. Mākslas
publiskajā ārtelpā attīstība saskatāma virzībā no ainavas estētikas uz sociāla
konteksta ietveršanu, kas vairs nav vizuālajā estētikā balstīta. Līdz ar to pasaulē
vērojamās globalizācijas kontekstā arī mākslas attīstība neatpaliek, paplašinot
zinātnes, tehnoloģiju un ekoloģijas filozofiju iekļaušanas robeţas.
Pēc Otrā pasaules kara mūsdienu mākslas darbu veidošanās procesi publiskajā
ārtelpā Austrumeiropā, tāpat arī Latvijā, salīdzinot ar ASV un citām Rietumeiropas
valstīm, norisinājās daudz vēlāk. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā pazīstamākie
mākslas veidi publiskajā ārtelpā bija skulptūras, pieminekļi un memoriālie ansambļi.
Mākslas publiskajā ārtelpā attīstība laika posmā no 20. gs. vidus līdz 2011. gadam
Latvijā ietekmē vēsturiskā pēctecība un ir daudzslāņaina. Iespējams izdalīt trīs
raksturīgus etapus, kas attiecas uz mūsdienām: (1) pirms PSRS sabrukuma, kas ir
20. gs. astoņdesmitie gadi; (2) no Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas līdz
2000. gadam, kas ir 20. gs. deviņdesmitie gadi un (3) no 21. gs. sākuma. Izdalītie
laika posmi atspoguļo politisko varu maiņu vēsturiskā kontekstā, līdz ar to ainavas
organizācijas maiņu un tranzītu no vienas sistēmas un izpratnes otrā. Katrs posms
raksturojams ar savu politiskās varas un sociālekonomisko stāvokli un darba
politiku attiecībā uz mākslas, arhitektūras un plānošanas jomām. Mūsdienās pieaug
mākslas izpausmes veidi un publiskās ārtelpas izmantošanas robeţas, kur daudzi no
pasaulē esošajiem strāvojumiem sastopami arī Latvijā.
1.3. Teorētiskās atziņas kultūrainavas un mūsdienu mākslas mijiedarbei
Mūsdienu mākslas kultūrainavā tēmas starpdisciplinārais raksturs un
daudzšķautnainība nosaka atšķirīgu pieeju un fokusu izmantošanu izpētē.
Starpdisciplināru pieeju ir relatīvi maz, taču atsevišķas atbilstošas metodes rodamas
tādās jomās kā ģeogrāfija, socioloģija, bioloģija un ekonomika. Māksla publiskajā
ārtelpā tiecas ietvert teorijas no arhitektūras un urbānisma, sabiedrības un
kultūrpolitikas pētījumiem, mūsdienu mākslas teorijām un sabiedriskās sfēras
atjaunošanas teorijām [271].
Māksla publiskajā ārtelpā 21. gs. ir dinamiska izpētes joma, kur daudzām idejām
iedvesma gūta no jaunās domāšanas un zinātniskajām diskusijām, ieskaitot dzīvības
zinātnes un kritisko teoriju. Zinātniskajos pētījumos kultūrainavas un mūsdienu
mākslas kopīgā izpēte relatīvi ietver šādus aspektus:
 arhitektoniskie aspekti, kas ietver ainavu dizaina un telpiskuma teorijas, ārtelpas
arhitektoniski kompozicionālos priekšnoteikumus [16, 114, 213];
 estētiskie aspekti, kas ietver vizuālās, sensorās un kognitīvās uztveres aspektus,
veidojot izpratni par vidi, vides estētiku, mūsdienu mākslas darbiem vidē [22, 36, 43];
 ekoloģiskie aspekti, kas ietver uz ekoloģiju balstītu pieeju izmantošanu mākslas
darbu realizācijā [218];
20
 sociālekonomiskie aspekti, kas ietver sabiedrības iesaistīšanas paņēmienus un
atspoguļojas caur lietderību un pievienoto vērtību teritorijas attīstībā, izpauţ oties
caur plānošanas stratēģijām un idejām [99, 205].
Sistematizētās un analizētās pieejas, priekšplānā izvirza telpas, laika un sociālo
lomu, kas veido kompleksu skatījumu uz pētniecības objektu. Mūsdienu mākslas
kultūrainavā mijiedarbes izpētei šajā pētījumā pamatā izmantota mākslas kritiķes
Dţein as Rendelas (Jane Rendell) „kritiski telpiskās prakses” koncepcija, kas
izklāstīta grāmatā Art and Architecture: a Place Between [192]. Kritiskās prakses
analīze sniedz iespēju apzināt arhitektūras un mākslas fiziskās robeţas un ļauj
konstatēt labākos risinājumus starp abām nozarēm. Pamatojoties uz Dţ. Rendelas
izstrādāto pieeju un citu zinātnieku, un filozofu darbiem, kas arī savos pētījumos
ietvēruši telpas, laika un sociālos aspektus [207, 208, 142], šajā pētījumā izvirzīti
šādi analīzes lielumi:
 telpa – ietver „telpas”, „vietas” un „atrašanās vietas” jēdzienu izpratni; telpas
fizisko raksturojumu attiecībā ar mākslas darbiem un kontekstualitāti; un
sabiedrības ietekmi uz telpu, veidojot „praktizētu vietu”;
 laiks – raksturojoši lielumi ir pastāvīgā, ikdienas un īslaicīgā līmeņi, kā arī
pagātne un tagadne alegoriskā un dialektiskā konstrukcijā. Īpaši pievēršoties
īslaicīgumam, tiek paspilgtināta mākslas darba īslaicīgā realizēšanās ainavā, kā
arī mākslas darba pieredzēšanas un vērošanas ilgums;
 sociālā loma – raksturo „staigāšanas” koncepcijas izpratni; sabiedrības uztveres
maiņu no vērošanas uz līdzdalību; emocionālās estētikas uztveres jautājumus, kā
arī mākslas kā pieredzes veidošanos.
Pamatojoties uz raksturotajām zinātniski teorētiskajām atziņām, telpas, laika un
sociālais ietvars ir būtisks kultūrainavas un mūsdienu mākslas mijiedarbes izpētei.
Dţ. Rendelas pētījumi ir devuši ieskatu trialektiskā modeļa izmantošanā, kas
konkretizē mākslas darbu raksturīgos izpausmes procesus un faktorus. Piedāvātais
modelis mākslas kultūrainavā mijiedarbes izpētei piemērojams atsevišķas
kultūrainavas un mākslas darbu iezīmju akcentēšanā. Viena no prioritātēm ir,
izvērtējot minētos plānošanas instrumentus un izpētes metodes, nodrošināt
atbilstošus kultūrainavas heterogenitātes plānošanas, attīstības un dizaina procesu.
1.4. Mūsdienu mākslas vieta kultūrainavā un to ietekmējošie apstākļi
Mūsdienu mākslu kultūrainavā ietekmē vairāki faktori tādi kā: (1) atrašanās
vietas izvēle, kultūrainavas pārveide un transformācija, un (2) uztveres un izpratnes
jautājumi, kas iedalāmi objektīvajā (piemēram, telpa, fizikalitāte, simboli un
pārveidošana) un subjektīvajā daļā (piemēram, izpratne, radošums, pieredze un
atmiņas). Galvenokārt cilvēku, dabas, ekoloģiskie un estētiskie faktori nosaka
mākslas darbu radīšanu kādā konkrētā telpā. Izdalīti trīs vietas atlases kritēriji:
plānota vieta, neplānota jeb pielāgota vieta un brīvi izvēlēta vieta. Līdz ar to
atkarībā no mākslas darba realizācijas veida kultūrainavā, ieinteresēto pušu vai
dalībnieku loks ietver plašu diapazonu, piemēram, māksliniekus, vietējos
iedzīvotājus, investorus, valsts un pašvaldību iestāţu amatpersonas un citus.
Līdzšinējos pētījumos norādīts, ka tādējādi komunikācija starp iesaistītajiem
21
dalībniekiem kļūst par nozīmīgu procesu, kur uzmanība jāpievērš izpratnei par vidi
veidojošiem un ietekmējošiem faktoriem [244, 793–794].
Mākslas publiskajā ārtelpā veidošanā iesaistīti šādi aspekti, kas raksturo
sabiedrības izpratnes un ainavu plānošanas tendences:
 kultūrainavas plānošanas un sociālekonomiskie apstākļi;
 mūsdienu mākslas ietekme uz atrašanās jeb ekspozīcijas vietas kvalitāti.
Māksla publiskajā telpā plašākā kontekstā ietver politikas un ekonomikas
jautājumus un plānošanas ietekmi uz teoriju attīstību. Zinātniskajā literatūrā tiek
norādīts uz kopējas kultūras telpas konceptuālu paplašināšanos, kur izvirzīta
noteikta loma radošajām un kultūras industrijām. Pētījumi apstiprina radošo
industriju un kultūras pieaugošo lomu urbānās dzīves formēšanā [188, 196, 275, 44,
77, 139, 175, 178]. Radošās politikas veidošanā viens no virzieniem ir arī radošās
prakses, tai skaitā, māksla publiskajā ārtelpā. Māksla publiskajā ārtelpā sniedz
nozīmīgu ieguldījumu urbāno teritoriju ekonomiskajā izaugsmē un sociālās
labklājības celšanā, ko plaši izmanto pasaulē. Latvijā reģionālajā un vietējā
plānošanas līmenī nav konstatēti mērķtiecīgi izstrādātas vadlīnijas kvalitatīvai
mākslas darbu integrēšanai publiskajās ārtelpās.
Kultūrainavas un mākslas darbu mijiedarbes analīzē iesaistīti vairāki aspekti, kas
nosaka savstarpējo attiecību kvalitātes noteikšanas veidus. Kā vieni no
raksturīgākajiem aspektiem pētījumā tiek izcelti:
 kultūrainavas statiskā un dinamiskā kvalitāte, un jaunu vietu veidošanās, kas
nosaka ainavas izmaiņu straujumu un kvalitāti [2, 122–141; 198, 241];
 mākslas darbu ekspozīcijas vietas konteksta nozīme, kas tiek ietekmēta
mūsdienu mākslas eksponēšanas procesā [14; 38, 20; 48; 156];
 kultūrainavas vēsturisko vērtību sintēze mūsdienu mākslā, kas atspoguļo
kultūrainavas un mākslas darba maksimāli pilnīgas attiecības.
Pamatojoties uz teoriju [14, 48, 156] un atkarībā no mākslas darbu ekspozīcijas
vietas konteksta, tiek izdalīti trīs kultūrainavas un mākslas darbu attiecību tipi:
 savstarpēji nesaistīti – ainava un mākslas darbs ir pilnībā neatkarīgi un nesaistīti;
 daļēji saistīti – ainava un mākslas darbs ir daļēji atkarīgi viens no otra;
 pilnīgi saistīti – ainava un mākslas darbs ir pilnīgi atkarīgi viens no otra,
mākslas darbs ir saplūstošs ar apkārtējo vidi un bieţi nepamanāms.
Lai panāktu mākslas darba un atrašanās vietas maksimāli saistītas attiecības,
viens no risinājumiem ir izmantot kultūrainavā esošās vēsturiskās vērtības un
aktualizēt tās ar mūsdienu mākslas darbiem.
Visos mākslas publiskajā ārtelpā realizācijas procesos atspoguļojas
kultūrainavas kvalitāti veidojoši lielumi. Pasaulē plaši izmantots radošās politikas
ieguldījums teritoriju sociālekonomiskās labklājības celšanā, ko nodrošina atbilstošu
rīku ieviešana nacionālā un vietējā līmeņa plānošanā. Pilnvērtīgu kultūrainavas un
mākslas darbu attiecību kvalitāti nodrošina ietekmējošo faktoru apzināšana un
izpētes pieeju atbilstoša izmantošana.
22
2. MŪSDIENU MĀKSLAS KULTŪRAINAVĀ
VEIDOŠANĀS ASPEKTI
Mūsdienu mākslas ienestās izmaiņas kultūrainavā sniedz atšķirīgu ieguldījumu
kultūrainavas attīstībā. Balstoties uz pirmajā nodaļā apkopotajām un analizētajām
zinātniskajām atziņām un teorijām, šajā nodaļā noskaidrotas Latvijas mūsdienu
mākslas kultūrainavā izmantošanas risinājumi un pieredze starptautiskajā kontekstā.
Mūsdienu mākslas kultūrainavā izziņa balstīta uz kvalitatīvo metoţu izmantošanu,
kas balstīta uz divu pakāpju metodoloģisko ietvaru:
 Eiropas pieredzes analīze, izmantojot piemēru izpēti (2.1. apakšnodaļa).
Pētījuma fokuss vērsts uz mūsdienu mākslas darbu realizēšanās esošo
risinājumu un problemātikas analīzi kultūrainavā. Teorētiskais un praktiskais
problemātikas loks, kā arī vispārējo mākslas izpausmju raksturīgo iezīmju
trūkumi un iespējas izzināti daţād ību aspektā, izmantojot telpas, laika un
sociālās lomas paņēmienus;
 ekspertu viedokļu analīze, izmantojot interviju metodi (2.2. apakšnodaļa).
Pētījuma plašāko ietvaru veido pastāvošo kultūrainavas un mūsdienu mākslas
darbu mijiedarbes izpratnes un lietojuma analīze Latvijā. Izpēte balstīta uz
ekspertu intervijām, kas palīdz izprast ekspertu pieredzi un viedokļus par
Latvijas mūsdienu mākslas kultūrainavā attīstību. Noskaidrotas mūsdienu
mākslas kultūrainavā sakarību dominējošās tēmas un virzieni, nosakot vienojošo
un atšķirīgo gan teorētiskā, gan vietējā un starptautiskā līmenī.
Piemēru izpēte ir veikta visa pētnieciskā darba laikā, izmantojot abdukcijas
pieeju [117], kur katra piemēra izzināšana kļūst par informācijas un jaunu jautājumu
avotu nākamā piemēra izpētei. Pētījuma dati iegūti atklātā ainavas studijā, kur ar
pētāmo objektu notiek saskare ikdienas dzīvē vai pietuvināti tai. Atlasītie piemēri
atbilst daudzveidības principam, izvēloties atšķirīgās ainavās un atšķirīgos
izpausmes veidos realizētus darbus. Eiropas valstu pieredzes raksturojumam tika
apmeklēti atsevišķi mākslas projekti un mākslas izstādes publiskajā ārtelpā Anglijā,
Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Portugālē, Slovākijā, Somijā, Spānijā un
Zviedrijā. Papildus teorētiskās nostādnes analizētas tādās Eiropas valstīs kā
Norvēģija, Polija, Vācija un citās pasaules valstīs, ieskaitot ASV un Meksiku.
Latvijas situācijas raksturošanai izvēlēti 19 atsevišķi mākslas projekti. Atlasīto
piemēru pētniecības procesā izmantoti lauka pētījumi, pasākumu dalībnieku un
norises novērošana. Veikta literatūras un arhīvu materiālu analīze, kā arī preses
analīze. Ekspertu viedokļu analīzei izmantotas daļēji strukturētas intervijas ar 14
izvēlētiem respondentiem, kas ir saistīti ar praktiskām un teorētiskām ainavu
zinātnes un/vai mākslas nozarēm. Šajā pētījumā tika meklēts atšķirīgais un
vienojošais, lai raksturotu mūsdienu mākslas darbu izpratni un lietojumu
kultūrainavā un varētu noteikt galvenās sakarības un raksturiezīmes.
2.1. Mūsdienu māksla kultūrainavā Eiropas kontekstā
Šajā apakšnodaļā mūsdienu mākslas kultūrainavā mijiedarbes risinājumi Latvijā
analizēti, meklējot paralēles ar Eiropas pieredzi. Veiksmīga mūsdienu mākslas
integrācija realizēta gan Eiropas, gan Latvijas kultūrvēsturiskajās ainavās (skatīt
23
2.1. un 2.2. att.). Pamatojoties uz zinātniskajām teorijām un atziņām, šī pētījuma
ietvaros izvēlēti trīs kultūrainavas un mūsdienu mākslas mijiedarbes analīzes
lielumi:
 telpas nozīme – raksturo attiecību pāreju „no vienas telpas uz telpu
savienojumiem” – ietverta telpu sasaistes veidošana, mākslas darbu blīvums
teritorijā, mākslas darba vizuālā redzamība, mākslas darba un atrašanās vietas
saskaņa, telpu apdzīvošana („praktizēta vieta”), apzināšanās un uzmanības piesaiste;
 laika aspekts – izpauţ as „no paliekošā uz īslaicīgo” attiecību veida – mākslas
darbu pastāvēšanas ilgums, atkārtošanās, vērošanas un pieredzes gūšanas ilgums;
ainavas maiņas intensitāte;
 sociālā loma – atklājas „no pasīvā uz aktīvo” attiecību veida – cilvēku
pārvietošanās jeb kustība aplūkojot mākslas darbus, pieredzes gūšana un uztvere
(vērošana, līdzdalība un radošuma spējas), piesaiste vietai, kas ietver esošas un
radītas vietas potenciālu.
2.1. att. Versaļas pils dārzs,
Francija (2013. gadā)
Fig. 2.1. Garden of Versailles
palace, France (2013)
2.2. att. L. Sezões, M. G. Côrte–Real,
J. Nascimento, A. S. Santos „Jelgavas pilsētas
vēsturiskā vaļņa simboliskā atjaunošana”,
Ausekļu iela un J. Asara iela, Jelgava, 2010
Fig. 2.2. L. Sezões, M. G. Côrte–Real,
J. Nascimento, A. S. Santos „Symbolic
reconstruction of Jelgava city historical rampart”,
Ausekļu and J. Asara street, Jelgava, 2010
Latvijas izpētes piemēros kultūrainava galvenokārt darbojas kā: (1) fons;
(2) materiāls mākslas darba radīšanai – mākslas darbs kļūst par fizisku vai mentālu
daļu no ainavas, kur notiek sadarbība ar ainavu un tās elementiem; (3) vieta jeb
platforma, „audekls” mākslas darba izstādīšanai vai norisei; (4) ainavas sociāli
kritiskā aspekta aktivizācija, kur cilvēki parādās ne tikai kā ainavas sastāvdaļa
pasīvai tās vērošanai, bet kā ainavas lietotāji, veidotāji un pārveidotāji.
Telpas, laika un sociālās lomas izpētes pieejas ir izmantojamas publiskās
ārtelpas attīstības analīzei un plānu izstrādei, kas ietver mūsdienu mākslas darbus.
Dati izmantojami gan pilsētvides, gan lauku ainavas secīgai plānošanai. Mākslas
darbu pētniecības procesā ir būtiski ietvert visus tā attīstības posmus – pirms
mākslas darba radīšanas, radīšanas procesā un pēc tā radīšanas.
24
2.2. Ekspertu pieredze un viedokļi par mūsdienu mākslas
attīstību un veidošanu kultūrainavā
Apakšnodaļas ietvaros sistematizētas respondentu lietotās atsauces un tēzes,
meklējot kopīgo un atšķirīgo pieejās un izpratnē. Intervijās noskaidrotas kultūrainavas
veidošanā izmantotās mūsdienu mākslas iespējas un kā daţ ādie sociālie aģenti saprot
ainavas un mūsdienu mākslas mijiedarbības tendences Latvijas kultūrainavā un
lietojumu ainavu veidošanā teorētiskā un praktiskā skatījumā. Interviju rezultāti
liecina, ka ir konstatētas vairākas tēmas, kuras izkristalizējušās kā nozīmīgas, bet
daţ as no tām nav sasniegušas informācijas piesātinājuma punktu.
Analīzei ir izmantota kategorizēšana un galveno tēmu noteikšana. Tika ievērota
virkne minētu ideju, kas atkārtojas vai papildina viena otru un kas ir būtiskas
pētniecības problemātikas izzināšanai. Pētījuma gaitā tika identificētas līdzības starp
vairākām idejām un tās sagrupētas apakštēmās. Nākamajā pakāpē tika identificētas
trīs plašākas tēmas jeb virstēmas:
 „process” – atsauces un tēzes, kas atsedz aktīvos procesus ainavā, stratēģijas,
paņēmienus, kā arī atspoguļo mākslas darbu iesaistes veidus ainavā;
 „rezultāts” – atsauces un tēzes, kas izsaka un raksturo mākslas darbu ietekmi uz
ainavu un sabiedrības uzskatiem un šīs ietekmes vērtējumu;
 „turpinājums” – atsauces un tēzes, kas atklāj nolūku, vēlmes, tas ir, nākotnē
virzītu skatījumu, tendences, attīstības perspektīvas. Izvirzīti turpināmi procesi,
izpausmes veidi un nevēlamie aspekti.
Virstēma „process” sevišķi atspoguļo pozitīvos virzienus, ko respondenti min
attiecībā uz mūsdienu mākslas darbu iesaisti ainavā, kā arī ietver uz objektu un
metodiku virzītu paņēmienu izdalīšanu (daļa no konstatētajām apakštēmām ilustrēta
2.1. tabulā).
Intervijās identificētā virstēma „process”
The broad theme identified in interviews – „process”
N.p.k./
No
1.
2.
Apakštēmas /
Sub-theme
Lēmumu
pieņemšana /
Decision-making
Ainavas
respektēšana un
indivīda ietekme /
Respect of
landscape and
impact of individual
2.1. tabula
Table 2.1
Atsauces un tēzes /
References and thesis
 Politikas turēšana ārpus procesiem / Policy holding
outside the processes
 Demokrātija nonivelē / Democracy depreciates the value
 Lēmumu pieņemšana ekspertu lokā / Decision-making
among experts
 „Visu [..] nosaka politiķi” / „All [..] is determined by
politicians”
 „Spēle” un teātris / „Game” and theatre
 Skatītāja nepieciešamība / Need for the spectator
 Indivīda – mākslinieka ietekme / The individual –
artist impact
 Vēstures un kultūras respektēšana / Respect for
history and culture
25
2.1. tabulas turpinājums
Table 2.1 continued
N.p.k./
No
3.
Apakštēmas /
Sub-theme
Vietas izcelšana /
Highlighting of
place
 „Kad kāds darbojas, tas kļūst noderīgs” / „When
someone works, it becomes useful”
 „Iznešana uz priekšu” / „Bringing forth”
 „Rakšana zem virsmas” / „Digging under the surface”
 Lokāls raksturs / Local character
Virstēma „rezultāts” uzsver atstāto ietekmi ainavā, galvenokārt iztirzājot objekta
raksturlielumus, kā arī ainavas, metodoloģisku un sabiedrības attiecību kontekstu
(daļa no konstatētajām apakštēmām ilustrēta 2.2. tabulā).
Intervijās identificētā virstēma „rezultāts”
The broad theme identified in interviews – „result”
N.p.k./
No
1.
Apakštēmas /
Sub-theme
Mūsdienu laikmeta
statika un
stagnātisms / Statics
and stagnation of
today`s era




2.
3.
„Cita skatījuma” un
paaudzēm
atbilstošas valodas
veidošana / „Other
view” and creation
of appropriate
language for
generations
Akceptēšana un
nepazīstamā
nepieņemšana /
Acceptance un
rejection of
unknown




2.2. tabula
Table 2.2
Nespēja abstrahēties un veidot simbolus / Inability to
abstraction and creation of symbols
Iedabai (mentalitātei) jābūt nacionālai / Nature
(mentality) should be national
Mūsdienu mākslas vērienīguma trūkums / Lack of
ambition of contemporary art
Maz paraugu modernām tendencēm / Few samples of
modern trends
Citāds skatījums uz lietām / A different perspective
on things
Mūţ īgā māksla ir tik nedzīva un cieta / Permanent art
is so lifeless and solid
Paaudzei „atbilstošas valodas” lietošana / Use of
generation „adequate language”
Uzmanības piesaistīšana / Attracting of attention
 Attālināšanās faktors / Distancing factor
 Aizspriedumi pret laikmetīgajiem darbiem /
Prejudice towards contemporary works
 Mākslas elementa kapacitāte un spēja izmainīt /
Capacity and the ability of art elements to change
 Izglītība un informācija / Education and information
Virstēma „turpinājums” atspoguļo vēlamo virzību, attīstību nākotnē vai būtiskos
momentus, kas jāņem vērā kvalitatīvas kultūrainavas veidošanā mūsdienu mākslas
darbu iesaistes gadījumā (daļa no konstatētajām apakštēmām ilustrēta 2.3. tabulā).
26
Intervijās identificētā virstēma „turpinājums”
The broad theme identified in interviews – „continuation”
N.p.k./
No
1.
2.
3.
Apakštēmas / Subtheme
Ainavas
transformēšana un
vides
rehabilitēšana /
Landscape
transformation and
rehabilitating of the
environment
(Politiskās) varas
noteikta rīcība /
(Political) power to
set the action
Izpratnes robeţ as /
Borders of the
understanding




2.3. tabula
Table 2.3
Māksla kā instruments ainavas kvalitātes celšanai / Art
as an instrument to enhance the quality of the landscape
Radošais process – ainava tiek nemitīgi pārveidota / The
creative process - the landscape is constantly modified
Noteiktas robeţ as / Established limits
Ainavas „mainīgais” raksturs / The „variable”
character of landscape
 Arhitekta, mākslinieka un ainavu arhitekta sadarbības
nepieciešamība / Need for cooperation between
architect, artist and landscape architect
 Nesecīga darbība / Non-sequential action
 Skatījuma trūkums uz nākotni / Lack of view on the
future
 Balstīšanās kultūrpolitikā / Reliance on cultural politics
 „Plaisa” starp laikmetīgo domāšanu un padomju laika
diskursu / „Gap” between the contemporary thinking
and discourse of the Soviet era
 Sarunas ar cilvēkiem un izskaidrošana / Conversations
with the people and explanation
 Skriešana cauri kultūrai, bet neiešana dziļumā /
Running through the culture, but not going at depth
 „Kvalitatīvi projekti” / „Quality Projects”
Lielākā daļa respondentu spēj formulēt vismaz daţ as mūsdienu tendences gan
ainavas, gan mākslas jomās. Izpratne par vienotu kultūrainavas un mūsdienu
mākslas sintēzi ir vāja, neskatoties uz respondentu pārstāvēto nozaru analoģiju. Tas
norāda uz vienotas kultūrainavas un mūsdienu mākslas sintēzes izpratnes un
lietojuma trūkumu
Izpētes rezultātā ir atklāta kultūrainavas un mūsdienu mākslas daudzveidīgā
izpratne, kas ietekmē kultūrainavas un mākslas saskares vietu pilnveidošanu nākotnē.
Atklātas tās tēmas, kas prasa sabalansētāku nozaru speciālistu sadarbību un pilnīgāku
ainavas plānošanas un veidošanas stratēģiju izveidi.
3. KULTŪRAINAVAS ATTĪSTĪBA MŪSDIENU MĀKSLAS
KONTEKSTĀ LATVIJĀ
Pētījumā sistematizēti un analizēti mūsdienu mākslas kultūrainavā attīstības
procesi un ietekmes uz kultūrainavas veidošanu mūsdienu mākslas iespaidā. Šī
pētījuma rezultātu interpretācijas nodaļas ietvaros, konceptualizēti galvenie
27
atklājumi, kas attiecas uz mūsdienu mākslas darbu teorētiskajām un praktiskajām
sakarībām un kas piemērojami kultūrainavas attīstības plānošanā un veidošanā.
3.1. apakšnodaļā analizēta vizuālo mūsdienu mākslas darbu attiecību daudzveidība
kultūrainavā un radītās konsekvences. Veidotās attiecību kvalitātes izvērtētas
kultūrvēsturisko ainavu piemērā. 3.2. apakšnodaļā pētīti mākslas darbu ekspozīcijas
vietas kultūrainavā vietējā un globālā mērogā, kas izvērtēti īslaicīgi eksponētu
mākslas darbu kontekstā. Savukārt 3.3. apakšnodaļā piedāvāti ieteikumi
kultūrainavas plānošanā un veidošanā, integrējot mūsdienu mākslas darbus, kas
pamatojas uz kultūrainavas apzināšanos un sabiedrības radošumu, integrētu pieeju
un savstarpējas saskaņotības principu.
Kultūrainavas attīstībai svarīgi ir apzināt mūsdienu mākslas iespējas, kas sekmē
dinamisku un sabalansētu kultūrainavas veidošanu un sabiedrības izpratni. Līdz šim
nav konstatētas stingras grupas, kas pamato vienotus mūsdienu mākslas kultūrainavā
attīstības veidus un skatījumus. Teorētiskā un empīriskā izpēte pierādīja, ka nav
saskaņotas izpratnes un dominē viedokļu nevienprātība. Literatūras izpētē konstatētais
teorētiskais ietvars un nolasītie mūsdienu mākslas publiskajā ārtelpā veidošanās
virzieni tika papildināti un precizēti, izmantojot piemēru izpētē un intervijās iegūtos
rezultātus. Izpēte pamatojas uz mūsdienu mākslas un kultūrainavas vēsturiskās
attīstības izpēti, iezīmētajām nākotnes tendencēm un kultūrainavas attīstības un
plānošanas dokumentiem. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekšējās nodaļās iegūto un
analizēto materiālu, ir konceptualizēti un atlasīti divi ainavu arhitektūrā piemērojami
skatījumu virzieni jeb perspektīvas uz mūsdienu mākslu kultūrainavā, kas grupēti
atlasot:
 mūsdienu mākslas darba attiecības ar kultūrainavu;
 mūsdienu mākslas darba ekspozīcijas vietu veidošanos kultūrainavā.
Šajā pētījumā ietverto skatījumu virzienu principiālā sasaiste ilustrēta 3.1. attēlā,
kas nosaka mākslas darbu ekspozīcijas vietu un attiecības ar kultūrainavu.
Sintēze /
Synthesis
Iestarpinājums /
Intervention
V i e t ē j a i s
/
G l o b a l
S c a l e
Kultūrvēsturiska ainava /
Historical Landscape
m ē r o g s
Mūsdienu mākslas darba
ekspozīcijas vieta / Exposition
Place of Contemporary Art
Mūsdienu mākslas darba attiecības ar
kultūrainavu / Relations between
Contemporary Art and the Cultural
Landscape
Kultūrainava / Cultural Landscape
G l o b ā l a i s
Sistēma / System
m ē r o g s
Grupa / Group
Individuāls /
Individual
/
L o c a l
S c a l e
3.1. att. Mūsdienu mākslas integrācijas kultūrainavā principiālā shēma
Fig. 3.1. Principal scheme of integration of contemporary art in a cultural landscape
28
Atlasītie skatījuma virzieni šajā pētījumā ir izvirzīti kā vieni no raksturīgākajām
izteiksmēm Latvijas kultūrainavā vai, tādi kas atkārtojās un pastiprināja viens otru.
Skatījuma virzieni izvirzīti ar mērķi pilnveidot palīginstrumentus kultūrainavas
plānošanā un veidošanā, kā arī izcelt mākslas darbu integrācijas problemātiku.
Mūsdienu mākslas attiecības ar kultūrainavu un mākslas darbu ekspozīcijas vietas
kvalitāšu konceptu lietojamība pārbaudīta, izmantojot atsevišķus izpētes piemērus,
izvēloties tēmai raksturīgāko un atbilstošāko.
3.1. Mūsdienu mākslas darba attiecības ar kultūrainavu
Apakšnodaļas ietvaros analizēti interviju un piemēru izpētes materiāli ar mērķi
identificēt raksturīgos Latvijas kultūrainavas un mūsdienu mākslas attiecību veidus,
kas izmantojami kultūrainavu plānošanā un veidošanā. Telpas un laika attīstības
ietekmē konstatētās trīs attiecību grupas, kas balstītas uz zinātniskām teorijām un
empīriskajām atziņām:
 kultūrainavas sintēze mākslas darbā, kas pamatojas uz mākslas darbu radīšanu
balstoties un meklējot saikni ar esošo kultūrainavu, ietverot kultūrainavas
vēsturisko aspektu un elementu pārnesi;
 mākslas darba iestarpinājums kultūrainavā, kas ietver mākslas darbu radīšanu,
nebalstoties un nemeklējot saikni ar esošo kultūrainavu;
 kultūrainavas izmaiņas, kas atspoguļojas, mākslas darbiem uzslāņojoties
kultūrainavā.
Attiecību koncepta lietojamība pārbaudīta uz mākslas darbu piemēriem, kas
realizēti kultūrvēsturiskās ainavās. Analīzei izvēlēta piemēru kopa, ko raksturo
(1) kultūrvēsturiskās teritorijas funkcijas maiņa mūsdienu mākslas ietekmē –
izvēlēti Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja un Raiņa tematiskais dārzs Berķenelē
piemēri un (2) atsevišķi mūsdienu mākslas objekti kultūrvēsturiskās ainavās –
izvēlēti starptautiskā „Transformācijas” projekta ietvaros no 2008.–2010. gadam
realizēti mākslas objekti Jelgavā; Laikmetīgās mākslas centra izstāde „Piemineklis”
1995. gadā; un divi mākslas objekti Lielajos kapos Rīgā 2004. gadā, tas ir,
mākslinieku Dana Hārveja (Dan Harvey) un Heveras Akroidas (Heather Ackroyd)
Life Drawing un mākslinieka Aigara Bikšes „Zemes mātes birojs 1/10”.
Kultūrainavas sintēze mākslas darbā. Grupas ietvaros analizētas pētījuma
gaitā identificētās kultūrainavas daudzveidīgās sintēzes iespējas mākslas darbā, kas
veido ar esošo kultūrainavu cieši sasaistītu un atvasinātu mūsdienu mākslas darbu.
Pētījumā relatīvi konstatētas trīs kultūrainavas sintēzes daudzveidības
raksturotājgrupas, ar iespēju darboties kā kritēriju kopa kultūrainavas un mākslas
darba sintēzes intensitātes vērtēšanai:
 kultūrainavas komponentes;
 kultūrainavas sintēzes procesi;
 sintēzes formas.
Ainavas vēsturisko vērtību sintēzes izpēte atklāj, ka ne visu kultūrvēsturiskās
ainavas elementu pārnešana un aktualizēšana veicinājusi veiksmīgu sabiedrības
pieņemšanu. Taču tiem raksturīga organiska iekļaušanās ainavā gan vizuāli
estētiskajā, gan nozīmes līmenī. Visi izpētes piemēri rāda būtisku mākslinieka
radošuma daļu ar dziļu sākotnējās ainavas izzināšanu un izpratni.
29
Mākslas darba iestarpinājums kultūrainavā. Konstatētās grupas ietvaros
apkopotas tās mūsdienu mākslas darba attiecību iezīmes ar kultūrainavu, kas
pētījumā atklājas kā ar esošo kultūrainavu netieši saistītu un neatvasinātu mākslas
darbu jeb elementu izvietošana esošā vidē. Mākslas darbu iestarpināšanā
kultūrainavā izdalāmas trīs kultūrainavas un mākslas darba savstarpējās attiecības
ietekmējošas iezīmes:
 konteksta loma, kas ietver ainavas lomu mākslas darbā; komunikāciju,
konfrontāciju un saskaņas radīšanu ar apkārtējo vidi;
 jaunas nozīmes radīšana, kas ietver jaunu vietu veidošanu;
 sabiedrības loma, kas ietver sabiedrības iesaisti; mākslu kā daļu no sabiedrības;
akceptēšanu un nepazīstamā noraidīšanu; uzvedības normas un drošību; reakciju
un vietas apdzīvošanu; un izpratnes robeţas veidošanu.
Vietai ir būtiska loma darba ekspozīcijā un emocionālās pieredzes gūšanā.
Optimālāks veids mūsdienu mākslas darbu integrācijai kultūrvēsturiskā ainavā ir
tad, kad darbs izriet no esošās ainavas, līdz ar to tas ir arī cilvēkiem labāk izprotams.
laiks
time
a)
heterotopia
laiks
time
b)
3.2. att. Kultūrainavas veidošanās mūsdienu mākslas uzslāņojuma gadījumā
Fig. 3.2. Development of the cultural landscape in case of layering
contemporary works of art
a) kultūrainava, kurā mākslas darbi vai notikumi tiek individuāli eksponēti vai pārklājas vienā
vai atšķirīgos laika posmos; b) izveidota heterotopija, attīstot vairākus mākslas darbus vai
notikumus vienā vai atšķirīgos laika posmos.
a) cultural landscape in which several art interventions or events have been exhibited
individually or have been overlapping resulting in one or several periods of time;
b) heterotopia created by developing a number of art interventions or events resulting in one
or several periods of time.
30
Mākslas darbu uzslāņošanās kultūrainavā. Grupas ietvaros analizētas
mūsdienu mākslas iezīmes, kas attiecas uz kultūrainavas teritoriālu veidošanos
vietējā un globālā mērogā. Pētījumā noteiktas divas kultūrainavas attīstību
ietekmējošas apakšgrupas, kas veidojas saskaņā ar mūsdienu mākslas darbu
uzslāņošanos noteiktā vietā:
a) atsevišķi realizēti mākslas darbi kultūrainavā – sākotnējā ainava netiek būtiski
transformēta, kas ir esošas vietas vai heterotopijas, piemēram, kapi;
b) transformēta kultūrainava, radot jaunu heterotopiju – izstādot mākslas darbus,
ainavas uzstādījums, kad vēsturiskā funkcija, nozīme vai struktūra ir pārtraukta
un izmainīta.
Apakšgrupas ilustrētas 3.2. attēlā.
Viens no kultūrainavas aktualizācijas veidiem ir mākslinieku, pasūtītāju un
vietējo iedzīvotāju iespēja realizēties kultūrainavā. Radošas darbības kultūrainavā
stimulē sabiedrības jaunradi, pamudinot aplūkot vai līdzdarboties mākslas
notikumos, kas virza uz jautājumu uzdošanu un izpētes veikšanu.
3.2. Mūsdienu mākslas darba ekspozīcijas vieta kultūrainavā
Kultūrainava saistībā ar mūsdienu mākslas procesiem ir kā dzīvs organisms, kas
vienmēr pakļauts telpas, laika un sociālās lomas notiekošām izmaiņām. Pētījumā
konstatēts, ka globalizācijas un urbanizācijas procesu ietekmē kultūrainavas
plānošanas akcents tiek pārvietots no individuālā mākslas darba veidošanas uz
vairāku mākslas darbu kopumu kā sistēmu. Šajā apakšnodaļā analizēti interviju un
piemēru izpētes materiāli, lai konstatētu, kā norisinās mākslas darbu ekspozīcijas
vietas veidošana vietējā un globālā uztveres mērogā.
Vietu veidošanas izpētes ietvaros apkopoti tie mūsdienu mākslas ekspozīcijas
vietu un izteiksmes veidi, kas pētījumā atklāja vietējā un globālā mēroga nozīmi.
Šajā apakšnodaļā izšķirti trīs veidi, kas atspoguļo mākslas darbu izteiksmi vietējā un
globālā mērogā:
 „individuāla vieta”, kurā realizējas viens vai vairāki mākslas darbi kā atsevišķi
elementi un koncepcijas atšķirīgos laika posmos;
 „individuāla vieta + grupa”, kas veido vairāku mākslas darbu tīklojums;
 „individuālu vietu virknējums, kas atkārtojas” un „individuāla vieta + grupu
virknējums, kas atkārtojas”, kas ietver atšķirīgas vietas un teritorijas pa kurām
„ceļo” individuāls darbs vai darbu grupa. Tiek veidota vienota idejiska sistēma
jeb tīklojums.
Izdalītie veidi ilustrēti 3.3. attēlā.
Plānošanas un politiskā ietekme spēj ietekmēt konsekventu mākslas darbu
izvietošanu ainavā, kas pieprasa iekļaušanu ilgtermiņa plānojumos. Pētījumā
konstatētas divas spilgtas parādības, kas atspoguļo vietējā un globālā mēroga
sakarības:
 mākslas darbu grupas veidošanās noteiktā teritorijā, kas formē mākslas darbu
ekspozīcijas vietu jeb „Zonas parādību”;
 īslaicīgi eksponētu mākslas darbu izteiksme, kas pastiprina ainavas estētisko un
dinamisko kvalitāti.
31
Uzskaitīto grupu lietojamība pārbaudīta atsevišķos izpētes piemēros – mākslas
darbu grupas veidošana noteiktā teritorijā analizēta Aizputes pilsētas piemērā,
savukārt īslaicīgi eksponētu mākslas darbu izteiksme analizēta festivālu piemērā.
a)
c)
b)
d)
e)
1
2
3
3.3. att. Mākslas izpausmes vietējā un globālā uztveres mērogā
Fig. 3.3. Artistic expressions on the local and global perception scale
1 – vieta; 2 – teritorija; 3 – konceptuāla saite; a) „individuāla vieta”, kur atkārtoti realizējas
vairākas idejas, koncepcija; b) „individuāla vieta”, kur realizējas viena ideja, koncepcija;
c) „individuāla vieta + grupa”, kur vienota ideja, koncepcija atkārtojas noteiktas teritorijas
robeţ ās; d) „individuālu vieta virknējums”, kas atkārtojas vienotās idejas, koncepcijas
ietvaros; e) „individuālu vieta + grupu virknējums”, kas atkārtojas vienotās idejas, koncepcijas
ietvaros.
1 – place; 2 – territory; 3 – a conceptual link; a) „individual space”, which has repeatedly
carried out several ideas, concepts; b) „individual space” where one idea, concept has been
implemented; c) „individual space + group”, where one idea or concept is repeated within a
certain area; d) „individual space sequences” that repeat; e) „individual space + group
sequences” that repeat.
Mākslas darbu grupas veidošanās noteiktā teritorijā: ekspozīcijas vieta jeb
„Zonas parādība”. Mākslas darbu grupas veidošanās atspoguļo tās idejas, kas
pētījuma rezultātos atklātas kā teritoriju formējoši faktori. Aizputes piemērs rāda, ka
Zonas areāls, kur eksponēti mākslas darbi, nav noteikts un definējams. Areāla
robeţas ir mainīgas, proporcionāli attīstoties jauniem mākslas iestarpinājumiem vai
izzūdot esošajiem.
Īslaicīgi eksponētu mākslas darbu parādības akceptēšana. Apkopotas
konstatētās sakarības, kas attiecas uz īslaicīgi eksponētu mākslas darbu izteiksmi.
Mākslas darbu rašanās, pastāvēšana un nobeigums raksturo ainavas īslaicību [110].
Īslaicīgu mākslas darbu eksponēšana pilsētvidē, piemēram, „Staro Rīga” un ledus
skulptūru festivālos, nepieprasa intensīvu ainavas plānošanu un ainavas fiziskas
izmaiņas, jo tiek pielāgoti esošajai vietai. Taču smilšu skulptūru festivāls rāda, ka
lielu objektu izvietošana aktualizē to piemērotību un atbilstību telpai, līdz ar to
32
iepriekšēju vietas plānošanu un sagatavošanu, kas izpauţas ilgtermiņā (piemēram,
atbilstošas slodzes ietveršana).
Mūsdienu mākslas attiecību ar kultūrainavu un mūsdienu mākslas ekspozīcijas
vietas skatījuma virzieni ļauj apzināties ietverto metoţu variācijas, kas nav
limitējamas laiktelpā un cilvēku radošajā izpausmē. Izstrādātie un atlasītie mūsdienu
mākslas kultūrainavā plānošanas koncepti var kalpot piemērotas metodikas un
instrumentu izstrādei, un pilnvērtīgākas mūsdienu mākslas integrācijai kultūrainavas
veidošanā. Tie ļauj izvērtēt mākslas doto potenciālu mērķu sasniegšanai, izvēloties
piemērotāko risinājumu.
3.3. Kultūrainavas plānošanas un veidošanas principi
Kultūrainavas plānošanas darbību sākumposmā jau nepieciešams ņemt vērā
mūsdienu mākslas integrāciju un tās sniegtās ainavas veidošanas iespējas. Balstoties
uz iepriekšējās nodaļās analizētajām teorētiskajām atziņām, pētnieciskā darba
rezultātiem, ir izdalāmi šādi vides plānošanas un dizaina procesa pilnveidošanas
principi:
 radoša kultūrainavas veidošana, kas piedāvā kultūrainavas veidošanu,
izmantojot gan esošu vides elementu radošu interpretēšanu jeb sintēzi mūsdienu
mākslā kvalitātes celšanai, gan ar vidi nesaistītu un jaunu risinājumu, un
izpausmes formu eksponēšanu esošā kultūrainavā;
 kuratora loma kultūrainavā, kas paredz kultūrainavas plānojumu attīstību
vienotā veselumā pēc noteikta attīstības modeļa un stratēģijām. Tiek ņemts vērā
gan vietējais, gan globālais mērogs un pilns attīstības realizācijas cikls, ietverot
vietas izpēti, dizainu, plānošanu un pārvaldību;
 īslaicīga kultūrainavas aktualizēšana, kas paredz ar mākslas izpausmēm saistītu
kultūrainavas veidošanu, piemēram, mākslas izstāţu un simpoziju rīkošanu, kas
zināmā laika posmā aktualizē pašu mākslas notikumu un vienlaikus piedalās
daudzveidīgā kultūrainavas izmantošanas bagātināšanā un „citādības”
veidošanā, kā arī sabiedrības uzmanības piesaistīšanā.
Principu vienojošais aspekts ir daudzveidības, integrētas pieejas un savstarpējas
saskaņotības principu ietveršana. Izdalītie principi paplašina dinamiskas un elastīgas
kultūrainavas veidošanas metodoloģiju, kas piemērojami daţād ās telpās un ainavu
tipos, vietējā un nacionālā plānošanas līmenī.
SECINĀJUMI
1.
Mūsdienās kultūrainavas plānošanā, pievēršot lielāku uzmanību ekoloģiskiem,
ekonomiskiem, sociāliem un tehnoloģiskiem aspektiem, mainās klasiskie
priekšstati par mākslas darbu lomu publiskajā ārtelpā un arvien lielāku nozīmi
iegūst sociālais konteksts.
2.
Daudzveidīgas kultūrainavas plānošanā un attīstībā ir nepieciešams
konsekventi ņemt vērā telpas, laika un sociālo lomu kā vidi ietekmējošu
komponenšu mijiedarbību.
33
3.
Māksla publiskajā ārtelpā, kas veidota, ņemot vērā kultūrainavas vērtības,
vietas idejiskos un plānošanas nosacījumus, rada organiskāku un pilnvērtīgāku
vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbi.
4.
Kvalitatīvas kultūrainavas veidošanas priekšnosacījums ir pašvaldību un valsts
institūciju, īpašnieku, mākslinieku, vietējo iedzīvotāju un citu personu
sadarbība. Mūsdienu mākslas integrācija kultūrainavā ir efektīvāka, ja mākslas
darba tapšanas procesā piedalās vietējie iedzīvotāji. Līdzšinējā pieredzē vietējo
iedzīvotāju iesaistīšana un aktīva līdzdalība publiskās ārtelpas viedošanā nav
pietiekama. Kultūrainavas kvalitāti veicina līdzsvarota lēmumu pieņemšana,
ilgtermiņa programmas, sabiedrības iesaiste un aktīvāka laikmetīgu paņēmienu
izmantošana mākslas darbu īstenošanā.
5.
Daudzveidīga un mūsdienīga mākslas darbu integrācija nodrošina
līdzsvarotāku kultūrainavas attīstību un atbilstību mūsdienu sabiedrības
vajadzībām. Latvijas pieredze liecina, ka mūsdienu mākslas darbu izvietošanai
kultūrainavā nav vēsturiskas vai funkcionālas vides attīstības sabalansētas
pēctecības.
6.
Mākslas darbi publiskajā ārtelpā, kas neizriet no esošās kultūrainavas
iezīmēm, uzskatāmi izmaina esošās vietas identitāti.
7.
Tradicionāli intensīvāka mākslas darbu koncentrācija ir vēsturisko pilsētu
publiskajā ārtelpā. Lauku kultūrainavā mākslas darbi tiek īstenoti vietās ar
augstu kultūrvēsturisko un ainavisko potenciālu. Mērķtiecīga šī procesa
organizācija var radīt vietzīmes, kas kalpo vispārējai reģiona attīstībai.
8.
Viens no kvalitatīvas kultūrainavas attīstības priekšnoteikumiem ir definēti
principi, kas ietver vietas apzināšanu, sabiedrības un kuratora lomas precīzu
noteikšanu. Veiksmīgāka un pilnvērtīgāka īslaicīgi eksponētu mākslas darbu
izvietošana jārisina plānveidīgi. Principi izmantojami kā instrumenti, paredzot
attīstības variāciju un iespēju daudzveidīgo amplitūdu un potenciālos
kultūrainavas aktivizēšanas un plānošanas virzienus.
9.
Latvijā plānošanas un sociālekonomiskās problēmas diktē nepieciešamību
veicināt sabiedrības, pašvaldību un teritoriju attīstības plānotāju izpratni par
mūsdienu mākslas lomu publiskajā ārtelpā. Līdzšinējais izpratnes līmenis nav
pietiekams speciālistu vidū. Kultūrainavas veidošanas procesā nav nodrošināta
atsevišķu nepieciešamo nozaru speciālistu sadarbība, ieskaitot ainavu
arhitektus.
10. Latvijā nav pietiekama mūsdienu mākslas klātbūtne publiskajā ārtelpā.
Kultūrainavas plānošanas procesā Latvijā nepieciešams adaptēt Eiropas
pilsētvides politikas un urbānās reģenerācijas programmu pieredzi.
34
INTRODUCTION
Topicality of the subject and rationale. On the global scale, contemporary art
achieved new topicality, understanding and relevance starting with the mid-20th
century, when attention was paid to new forms of artistic expressions beyond
museums and exhibition halls, manifested, for example, in the modernist abstract
sculptures and land art. In the 21st century the interdisciplinarity that marks the coexistence between architecture, public space and contemporary art has become more
outstanding.
Visual art in public space plays an important role in contemporary urban
environment representing a significant contribution also in the active life of
historical environment. Art in public space fulfils a prominent role and potential in
areas such as cultural geography, architecture, landscape architecture, urban
planning, art, sociology and philosophy.
The topicality of this research is conditioned by the relatively broad and
intensive engagement of contemporary art in the urban environment that has
become especially relevant in the cultural area both on a global scale and in Latvia.
It is reflected in the urban development plans that entail various cultural events,
festivals and other activities, for instance, town festivals and art festivals. On the
global scale opportunities provided by art in co-existence with architecture
contribution to urban regeneration are widely used as a catalyst at local, national
and international levels. Integration of works of art in the public space contributes to
the aesthetic enrichment of public space, social inclusion and local economic
growth, creation of a symbolic value and other investments. Whereas the situation
in Latvia indicates that the potential and resources of contemporary art are not fully
exploited, if compared to the existing practices in other countries, for example the
USA, Australia, the UK, Norway, Germany, France, Spain and the Netherlands. In
Latvia, at the local planning level, when accepting and integrating art projects for
the improvement of urban environment, frequently a lack of general understanding
of the role, utilisation and different manifestations of art in public space is evident.
Lack of all-embracing structural research and application of methods not
corresponding to the needs of landscape architecture is also characteristic. In
Latvian practice, where art in public space can frequently be observed as a sporadic
phenomenon, there is no common approach and systematic planning for erecting the
works of art in public space in the municipalities, and art in public space is not
integrated into legislation. Wherewith, proposed a series of research questions: How
is contemporary art in European public space formed and what kind of parallels can
be drawn with Latvia in terms of criteria, approaches and aspects? What relations
are employed between a cultural landscape and a work of art? What is the role of
these relations in cultural landscape designing? What are the principles on which the
policy of art integration in urban development is based?
In scientific investigations there is a focus on individual work of art, artist and
audience (the public). In the landscape architecture context the individual
components of interaction have not been extensively investigated. An additional
component – the cultural landscape – has been added in this study. Thus, a totality
of „the cultural landscape, work of art, society and artist” is established
35
encompassing complex interactions. The cultural landscapes in this research work
must be understood as the places where works of art are implemented or researched.
The complicated structure and definitions of the terms „cultural landscape” and „art”
evident in theoretical and research literature indicate to their ambiguous usage and
indeterminate borders. Thus, used in a mutual connection, the terms continuously gain
new meanings or aspects. In order to conceptualise the used components and taking
into account the scope of questions raised in the PhD thesis and ability of terms to
characterise the location (the public space), the work of art created nowadays, as well
as the work of art with a social significance, terms „art in public space” and
„contemporary art” have been used in the thesis. Within this study contemporary
works of art (in the sense of visual art in public space, e.g. installations, threedimensional objects and actions) are analysed as one of the cultural landscape
elements, which are erected in public space, that is, outside the interiors and museum
spaces.
Current research level of the subject. The subject of the PhD thesis
encompasses several research directions determined by two extensive and
independently developed areas, namely, the public space and art in public space.
Each of these areas has been researched in theoretical sources separately,
elaborating corresponding theories, conceptions and approaches that have been
acknowledged both scientifically and practically. Both public space and art in public
space are included in the category of urban planning and design that must be
considered as one of the parts of the cultural landscape that entail aesthetic,
economic, social and ecological aspects. Discussions about the implementation of
contemporary art in public space take place on a regular basis at scientific
conferences, congresses and seminars abroad. In Latvia, too, input from both
individuals and groups and institutions can be observed in a systematic actualisation
of this area on a local, national and global scale. However, elaboration of
consecutive and practical solutions is at the beginning phase.
The individual and common aspects of the cultural landscape and contemporary
art have been researched by the representatives of various areas, including
architects, cultural geographers, sociologists, as well as interdisciplinary
representatives. The main research directions are certain aspects of cultural
landscapes and works of art, as well as contemporary art and cultural landscape,
including public space and quest for relationship that are common features of
research directions. In the context of historical environment, so far the historical
landscape has not been related to contemporary art activities in public space in
Latvia. The significance of this discussion is underlined by the resolution
Contemporary Art and Cultural Heritage adopted the Open Air Museum at Pedvāle
[285]. Furthermore, substantial contribution has been provided by art historian
Ruta Čaupova, analysing the development trends of the Open Air Museum at
Pedvāle in the context of the scenic space and contemporary art [50, 53].
On the global scale, extensive landscape research projects have been carried out
encompassing geographical and human action related aspects, as well as the
reactions of human action in landscape in terms of socio-political and economic
aspects [157, 8, 185, 262], thus to a certain degree contributing to the broadening of
36
the understanding of the visual arts context. In the framework of landscape
architecture, an extensive research has been carried out in book Exploring the
Boundaries of Landscape Architecture [18] by Simon Bell, Ingrid S. Herlin and
Richard Stile, analysing zones of contact among various areas, including the
synthesis of relationship between landscape architecture and contemporary visual
art. In Latvia, comprehensive and versatile research projects have been carried out
on urban landscapes and rural landscapes in different aspects, for instance, in terms
of historical, urban planning and spatial planning. Most of the rural landscape
research projects have been implemented under the Department of Geography and
Land Sciences of the University of Latvia, for example, the book by prof. Aija
Melluma written under the supervision of prof. Oļģerts Nikodemus [158, 123]. The
consistency and consequence of the historical factors affecting landscape changes in
Latvian rural landscapes have been researched by doc. Anita Zariņa [243],
introducing the principle of succession in landscape studies. Researcher Inese Stūre
has contributed to the protection and development area of cultural and natural
heritage, specifying the most appropriate fields for the development of tourism
industry [219]. Individual landscape aspects have been researched at the Faculty of
Rural Engineering of Latvia University of Agriculture under the supervision of
prof. Māra Urtāne and prof. Aija Ziemeļniece, analysing cultural and historical
aspects in detailed studies of the significance of Latvian archaeological places [235]
and studies of Latvian rural landscape, the context of protection of historical
ensembles and aesthetic aspects [245, 246, 247]. In the context of landscape
planning a research project carried out by doc. Daiga Zigmunde, where the aesthetic
and ecological interaction of Latvian urban and rural landscape has been analysed,
can be mentioned [248].
In Latvia among the researchers of architecture and environment synthesis both
in the academic environment and practically a great contribution has been provided
by prof. Ivars Strautmanis [213, 214, 215, 216, 217], analysing the aspects of public
space, semantics and spatial structures. Architect Voldemārs Šusts has analysed the
questions of spatial perception and composition [221]. In the culturally historical
context prof. Jānis Krastiņš has provided substantial contribution in detailed
research of historical construction sites and their stylistic development in Riga
[124, 125, 126, 127].
In the context of urban planning, comprehensive aspects affecting the public space
in theoretical sources have been described by European and North-American
scientists. Information about an individual’s cognition and abilities of orientation in
urban environment and on the physical structure of a city is provided in the studies of
urban planner Kevin Lynch [149]. Whereas, architect Jan Gehl is analysing the
relation between quality and planning structure in cities and is providing approaches
of improvement of a meaningful and human-related urban environment [87]. In
Latvia, studies on the issue of urban planning are carried out at the Faculty of Urban
Planning and Development of the Riga Technical University under the supervision of
architects prof. Oļģerts Buka, prof. Jānis Briņķis, prof. Ivars Strautmanis and
prof. Uģis Bratuškins [30, 213, 215, 27, 28, 29]. Buka and Briņķis [30] have
contributed to the research of territorial planning and urban planning in Latvia.
37
Bratuškins [27, 28, 29] has carried out research on the development of public space in
Old Riga and individual territories in relation to their development opportunities.
In individual studies of works of art mostly research on the historical aspect
dominates. Extensive research about the Latvian Contemporary Art in the 1990-ies
has been carried out by the Latvian Centre of Contemporary Art compiling
scientific essays in a book The Nineties. Contemporary Art in Latvia, reflecting on
the most essential turns in art events in the last decade of the 20 th century [9]. The
first studies on contemporary art in Latvia have been carried out by art historians
and curators. Significant contribution has been provided by Latvian art historians
Ruta Čaupova and Gundega Cēbere, who have mostly related their scientific
interests to the research on Latvian sculpture and monuments [61, 124; 51; 52].
Latvian art historians Solvita Krese [131, 132], Helēna Demakova [61] and
prof. Ojārs Spārītis [210] have provided a significant contribution in carrying out
both theoretical and practical studies about the works of art in the public space. The
semiotics, economics and politics of the sculptures in the public space of the Soviet
Union have been analysed by asoc. prof. Sergejs Kruks in a detailed manner [133].
The previous studies in Europe, Northern America, Australia and other countries
have been carried out, including several directions – architectonic, aesthetic,
ecological, socio-economic aspects, as well as the perception and values. While in
Latvia there are a very limited number of such scientific studies or they are of
practical importance. Theoretical studies on art in the public space started in the
1960-ies – 1970-ies, when the contemporary art moved out of the museum premises
in the landscape. Scholars` John Willett’s book Art in a City published in 1967
[240] is one of the first books devoted to the art in public space that analyses the
visual art in urban environment, also carrying out public surveys. A number of
researchers are focused on theoretically critical studies of the art in public space
[166, 167, 72, 151, 37, 244]. In scientific research, art in public space improving
environment and social quality has been described by professor of cultural theory
Malcolm Miles [163], researchers Tim Hall, Iain Robertson and Chereen Smith
[164, 99, 100]. They have examined claims advanced by advocates supporting
views on art in public space and concerning the contribution of art in public space to
the urban regeneration. Feminist art historian Arlene Raven [189] and professor of
English and art history William J.T. Mitchell [166] are among the first authors who
have criticized the social and political discourse of contemporary art in the USA and
the UK.
Several studies in the world disclose the social involment and its role in the
successful connection of art and its locations [64, 137, 189, 191]. In this context, the
book Mapping the Terrain: New Genre Public Art by artist Suzanne Lacy published
in 1995 [137] becomes significant, as it reflects the importance of social inclusion,
and such type of art Lacy has defined as a public art of a new genre. In turn, the
polemic aspects among artists, public and customers which are carried out in public
projects, have been analysed by several researchers [203, 204, 112]. The
implementation of works of art contributes to the creation of a sense of place [73,
144]. Aspects of formation of places through the art in public space and urban
design have been examined by urban planner Ronald-Lee Fleming [73] examining
examples of art in public space and urban design which forms a sense of place.
38
Spatial planning and urban planning principles that are under the expertise of
architects, landscape architects, planners, designers and other specialists related to
creation of space, include accurate organisational and compositional principles of
architecture and natural elements. It is reflected, for instance, in french formal
gardens designed by landscape architect André Le Nôtre and accepting the
surrounding environment and inclusion in landscape planning [155]. The choice of
location of works of art, location in the territory, spatially compositional and
functional solutions [249, 197] are essential aspects in the planning process in the
micro-level. In compositional context, the work of art must be viewed in interaction
with landscape and its separate elements. Polish architect Anna Januchta–Szostak
[114] provides the methodology of visual art location in urban public places and
particulary by creating architectural composition for sculptural and water
compositions. In the research of art and site relationship, the site-specific art is
relevant as analysed by architect and researcher Miwon Kwon in the book One
Place After Another: Site-specific Art and Locational Identity [135].
The issues of relationship between the landscape and work of art has been
analysed by architect Luca Galofaro, reflecting the formation of artificial
contemporary landscape that ensures intensive dialogue with the landscape
user [85]. Significance of ecological and design topics for integration of work of art
into the environment has been explored by a number of researchers and landscape
architects [14, 115, 116, 155, 119, 120, 273, 238, 187, 223, 224]. Landscape
architect Ian H. Thompson, exploring the value of British landscape
architectural aspects, liberates the discourse of artistic expression as one of the
aesthetic values presenting the idea of landscape architecture as the form of art
[223, 224]. Certain studies have been devoted to the analysis of the development of
land art [121, 232], clarifying the evident consistency between the landscape and an
artefact.
In a number of publications proposals for improving the quality of public space
[106, 205] and socio-economic aspects have been provided [244, 26, 86, 73, 75, 76,
77]. Elaboration of the opportunities of involving the creative city and art in public
space in urban regeneration projects [139, 205] to develop urban policy,
contributing to the economic growth [99, 100]. The approach of creating a creative
city [139] became more popular in the turn of the 20th and 21st centuries, when
cultural and creative industries [77, 75] commenced activities in order to raise the
value of individual territories and cities and to ensure contribution to the economic
growth. In Latvia, too, studies of “creative industries” and “creative economics”
have been carried out [258, 307]. For developing conceptual framework of this
research, a number of theoretical studies carried out by philosophers and art critics
are taken into account [142; 143; 57; 21; 60, 13-29; 207; 208; 34], analysing the
spatial and temporal aspects. Art critic Jane Rendell [192, 193, 194, 195, 288] has
critically analysed the spatial praxis examining works of art in various
environments. She has developed and expanded the view on contemporary art and
architecture through a trialectical model – spatial, temporal and social being.
In the last decade in Latvia the mode of manifestation of art in public space has
changed and now is based on conceptual solutions [131]. In comparison to the
leading trends in Europe that is community art and social engagement [148],
39
common development tendencies can be noted. In Latvia it can be observed that
there is a lack of thorough studies where the common features and interaction
between the overlapping of the cultural landscape and contemporary art were
analysed in a detailed manner that would provide an opportunity to discuss it within
the context of landscape architecture theory and practice. As regards the research
area, there are also aspects evident that have not been analysed and studied
sufficiently, therefore the author of the PhD thesis came across a number of
restrictions.
The research subject of Thesis: relations and interactions among the cultural
landscape, the work of art, public and the artist. The following elements have been
examined in detail:
 the cultural landscape as a place for activity and process;
 the work of contemporary art as permanent objects, temporary events and actions;
 public as artists, initiators of the artwork, local inhabitants, spectators and
participants social role;
 cultural landscapes transformation dynamics affected by works of art.
The subject of the PhD thesis, in terms of the landscape architecture context,
includes the conception of place creation, use of materials and the values of cultural
landscapes. The character of research was determined by the objective part of the
research, withdrawing from the traditional assessments of compositional and artistic
quality and leaving cognitive and experience-based aspects for further studies.
Restrictions related to the object of the PhD thesis:
 co-existence of the cultural landscape and art that has been created nowadays.
For the analysis of the historic aspect in the global context, the period from the
middle of the 20th century up to nowadays has been analysed. The period
included in the experimental part of Latvian case studies is dated from the
1980-ies up to 2011;
 the location or venue of the works of art is public or partially public space that
has been passed to the use of community or individual groups or their use is
funded by local authorities;
 manifestations of contemporary art that can be defined as social or visible to
society, whose significance influences or refers to a group of society or an
individual group of people or reflect the values of local community, spectators,
the artist, and works of art that have been funded with public funding.
The aim of the research: to research the phenomenon of contemporary visual
art in public space as an element of the cultural landscape, in order to determine
systematic integration possibilities for planning and designing Latvian cultural
landscape.
Tasks to reach the set goal:
 establish framework of theoretical findings for knowledge based contemporary
art involvement in the cultural landscape. Analyse and systematize basic criteria
and development processes of art in public space;
40
 evaluate European experience of systematic inclusion of contemporary art in the
cultural landscape;
 summarize opinions of experts on contemporary visual art in public space in the
context of Latvian cultural landscape;
 conceptualize contemporary visual art expressions in public space and verify
usability of the concepts, through Latvian examples;
 propose recommendations for systematic contemporary visual art integration in
environmental planning and designing process in order to encourage diversity of
the cultural landscape.
In the elaboration of the PhD thesis scientific research methods, scientific
theories and research findings of landscape architecture, architecture, landscape
planning, cultural geography, art and sociology have been applied. This study is based
on the theoretically analytical study, and the following qualitative research methods in
order to collect data have been applied:
 paradigmatic multiple case study in Latvia and in the world. The process of case
studies encompasses the materials – observations obtained in the field studies,
theory and research literature studies and archival materials. Fragmentary case
studies have been performed from 2006 till 2008. Systematic research on
Latvian case studies has been carried out from 2009 till 2011. Case studies have
been selected according to the contemporary tendencies and trends in the
cultural landscape both in urban and rural environment without separating them.
The case studies can be characterised as an open landscape studies or open
laboratory that entail such a research process where interaction with the object
of study seen in the context of everyday life takes place. As regards the data
collection process, phenomenological and ethnographic methods have also been
used [62, 153–160; 94, 182–186; 159; 89, 614–619, 288–292]. The
phenomenological approach has been applied in data collection where the focus
is laid on the experience and vision of the individual, i.e. the author’s and
experts’. Ethnography encompasses direct observations of activities and events,
as well as communication and interaction with members of a certain group of
community or individual participants depending on the situation. Ethnographic
research mostly entails data collection with interviews, researcher’s notes,
observations and by photographing. This research contains a combination of
phenomenological and ethnographic methods, in order to obtain data from the
representatives of local authorities, organisers of art projects, artists and
participants involved in the art projects and to carry out observation of art
implementation processes. The selected cases were analysed on the basis of the
expanded trialectical model proposed by art critic Jane Rendel, choosing spatial,
temporal and social aspects. To evaluate each element of analysis, characteristic
cases have been selected;
 in-depth interviews with experts have been implemented in the time period from
2011 to 2012. Comparative analysis of the existing Latvian experience in the
context of Europe was conducted to assess the current positive and negative trends
in development. On the basis of in-depth interviews paralells were drawn
comparing similarities and differences of experts’ references and thesis [89, 100];
41
 autoethnographic approach - the author’s personal observations and experience
in the research process studying works of art in the cultural landscape at
international and local scale, including participation in implementation of the
EU project Art Landscape Transformation2 (hereinafter Transformation project)
from 2008 till 2011 [234].
The research obtained data content and discourse analysis was carried out,
wherein data were summarised, systematized, segmented and categorised by
themes, including the most significant concepts [89, 867] and perspectives.
The abductive research method [62, 8; 89, 1] has been used in the research,
determining the general analysis of the theoretical and empirical material. When
applying the abductive method, a researcher moves back and forward between the
induction and deduction perspectives and basically studies the possibilities of new
understanding and new knowledge. This research work was commenced in an
empirical manner due to the author’s participation in the EU project
Transformation. Next, having examined the theoretical diapason of the
contemporary art, relations and possibilities in landscape architecture were sought
that consequently returned the research work in the empirical framework,
investigating the practice of contemporary art and its inclusion possibilities in
Latvian cultural landscape.
In order to display the results obtained by the author in an innovative angle and
understanding, interpretation method was used [89, 458; 62, 152; 94, 186].
Interpretation is implemented through the researcher’s presumptions in relation to
the world, life and people. Great significance in research is attributed to the author’s
vision and experience. For the theoretical reasoning of the PhD thesis and
elaboration of results the monographic or descriptive method has been applied that
has been based on the current scientific theories, research findings and opinions
obtained in the PhD thesis.
Scientific novelty potential of the PhD Thesis.
 The research extends and deepens the theoretical and methodological boundaries
of the existing landscape architecture, based on an analysis of contemporary art
possibilities and its use.
 The results obtained in the research can be applied as a model or a basis for
using appropriate techniques in making new places or enhancing existing public
spaces.
 Analytical material has been developed and recommendations for further
planning and designing principles of diversified cultural landscape under the
influence of contemporary art have been provided that can serve as
preconditions for creating more opportunities for the co-existence of creative
culture.
2
Agreement Nº2007-4230/001-001 CTU. The project was supported by the European
Commission, Programme Culture 2007-2013. It took place from 2008 to 2011 in seven countries
(Portugal, Latvia, Ireland, Spain, Italy, France and Romania) and was implemented in nine different
scenarios.
42
Practical significance of the PhD Thesis. This study is coordinated with other
works being developed internationally regarding creative practices and landscape
development. Research results can be used in practical cultural landscape planning
and design both at local and regional planning levels, identifying mutual
connections between visual arts and cultural landscape. The study reveals that on a
practical level municipalities need to make improvement measures of art in public
space in Latvia. It is a valuable material for municipalities for understanding and
broadening the potential methods, approaches and impacts.
The awards and grants accepted for the subject of PhD Thesis: in 2010 have
been achieved suppor by the European Social Fund „Support for the Doctoral Study
Programme Implementation” in the project „Support for the Implementation of
Doctoral Studies at Latvia University of Agriculture”. Agreement No.
2009/0180/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/017.
43
APPROBATION OF THE RESEARCH
Individual results of the PhD thesis are reflected in publications and scientific
conferences. The author has elaborated 6 publications in scientific articles and 11
scientific theses, as well has participated in 17 international and 4 local conferences
and 7 seminars. Additionally, the topic of the thesis has been approbated in 2
research and practical projects.
Publications:
1. Alle, Evita. Development of Public Art in the Urban Space: Expresions and
Potencial. Research of rural development 2010: Annual 16th International Scientific
Conference Proceedings. Jelgava: Latvia University of Agriculture, Vol. 2, 2010,
p. 185–191. ISSN 1691-4031. Proceedings are included in to databases ABI
(Commonwealth Agricultural Bureaux International), AGRIS (International
Information System for the Agricultural Sciences and Technology) and others nonprofit basis.
2. Alle, Evita. Evolution of Art Interventions for the Public Space in Latvia since the
1980`ies. Research of rural development 2011: Annual 17h International Scientific
Conference Proceedings. Jelgava: Latvia University of Agriculture, Vol.2, 2011,
p. 207–213. ISSN 1691-4031. Proceedings are included in to databases ABI
(Commonwealth Agricultural Bureaux International), AGRIS (International
Information System for the Agricultural Sciences and Technology) and others nonprofit basis.
3. Alle, Evita. Spatial, Temporal and Social Dimensions of the Landscape Influenced
by the Contemporary Art. Science – Future Of Lithuania: K. Šešelgis’ Readings –
2012. Vilnius: Vilnius Gediminas Technical University, 2012, p. 176–187.
ISSN 2029-2341. The paper is indexed by: ICONDA (The International
CONstruction DAtabase); Gale: Academic OneFile, InfoTrac Custom; ProQuest:
Ulrich`s, Summon; EBSCOhost; IndexCopernicus.
4. Alle, Evita. Dynamic Landscapes and Power: The Context of the Nexus Between the
Cultural Landscape and Contemporary Art. The Power of Landscape: Proceedings
of ECLAS 2012 Conference at Warsaw University of Life Sciences. Warsaw: Warsaw
University of Life Sciences, 2012, p. 13–16.
5. Alle, Evita. Creation of the „Zone Effect” by Contemporary Art Practices.
EURAU12 Porto | Espaço Público e Cidade Contemporânea: Actas do 6º European
Symposium on Research in Architecture and Urban Design. Porto: FAUP, 2012. 1
author's
sheet.
ISBN
978-989-8527-01-1.
Available
at:
http://www.eurau12.arq.up.pt/sites/ default/ files/401.pdf
6. Alle, Evita. Exploring Research Approaches for Interconnections Between a
Landscape and Contemporary Artworks. Landscape and Imagination: towards a new
baseline for education in a changing world = Paysage et Invention: evolution des
enseignements dans un monde en transition. UNISCAPE, Florence. Bandecchi &
Vivaldi: Pontedera, 2013, p. 219-226. ISBN: 978-88-8341-548-7.
Theses published in scientific conferences:
1. Alle, Evita. Developments of Public Art Interventions in the Latvian Landscape.
Living in Landscapes: Knowledge, Practice, Imagination. PECSRL: The Permanent
European Conference for the Study of the Rural Landscape, 24rd Session, book of
44
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
abstracts, 23.–27. 08. 2010, Riga and Liepaja. Riga: University of Latvia, Faculty of
Geography and Earth Sciences, 2010, p. 38.
Alle, Evita. Landscape Transformation: Impact of the Environmental Art
Interventions. 68th Scientific conference abstracts: Landscape Studies. Riga:
University of Latvia, 2010, pp. 17–19.
Alle, Evita; Urtāne, Māra. Public Art Interventions in the Landscape: Landscape
Studio Example. 5th International Scientific Conference: Students on their Way to
Science, collection of abstracts, Jelgava, 2010, p. 23.
Alle, Evita. Interpretation of the Cultural Landscape Values by Contemporary Art
Activities. Unified World Latvian Scientists 3rd Congress and Lettonic 4th Congress
Science, Society and National Identity, section „Latvian cultural landscape turn of an
epoch”, book of abstracts. Riga, Latvija, 2011, lpp. 16–17.
Alle, Evita. An Experience of Art Interventions: the „Art Landscape
Transformation” Project. EFLA Regional Congress: Mind the Gap: Landscapes for a
New Era, proceedings, Tallinn, 2011. 1 author's sheet, p. 9. (submitted for
publication).
Alle, Evita. Temporary Works of Art into the Cultural Landscape Development.
Landscape architecture studio. Jelgava: LLU, 2011, pp. 56.
Alle, Evita. Methodology for Evaluating Temporal Art Interventions and Their Use
for Dynamic Landscape. International ECLAS conference: Ethics/Aesthetics, book
of abstracts. Sheffield: Department of Landscape, University of Sheffield, 2011, pp.
219–220.
Alle, Evita. Siting Public Art in the Landscape: Problems. 69th Scientific
Conference: Landscape Studies, book of abstracts. Riga: University of Latvia, 2011.
pp. 22–23.
Urtāne, Māra; Alle, Evita. Experience and Dynamics of Landscape: The Jelgava
2011, pp. 17–30.
Alle, Evita. Creative Artscape: Contemporary Art Possibilities in Landscaping. IV
Congress of Latvian Geography: Geography in a Changing World, book of abstracts.
Riga: Latvian Geography association, 2012. pp. 63–64.
Alle, Evita. Search for the Relational Complex System: a Theoretical Framework for
Interconnections Between a Landscape and Contemporary Art. EFLA Regional
Congress. VI Icon-la International Conference: Green Infrastructure: from global to
local, conference proceedings. Saint–Petersburg: Saint–Petersburg State Polytechnic
University Polytechnic University Publishing House, 2012, pp. 16–17.
Presented papers in scientific conferences:
1. Alle, Evita. Contribution of the Contemporary Public Art in Urban Regeneration.
Erasmus intensive programme: Global quality heritage management, Mação,
Portugal, March, 2010.
2. Alle, Evita. Development of Public Art in the Urban Space: Expressions and
Potential. The Annual 16th International Scientific Conference: Research for Rural
Development 2010, Jelgava, 19.–21.05.2010.
3. Alle, Evita. Public Art Interventions in the Landscape: Landscape Studio Example.
5th International Scientific Conference: Students on their Way to Science, Jelgava,
28.05.2010.
45
4. Alle, Evita. Development of Public Art Interventions in the Latvian Landscape.
PECSRL 24rd Session: Living in Landscapes: Knowledge, Practice, Imagination,
Riga and Liepaja, 23.–27.08.2010.
5. Alle, Evita. Public Art Influence: Landscape Dynamics and Continuity. 69th
Scientific conference abstracts: Landscape Studies, Riga, 02.02.2011.
6. Urtāne, Māra; Purs, Indra; Dreija, Kristīne; Alle, Evita. Harmony and Dramatic
Character of Kurzeme Landscape. 3rd international scientific conference: Spatial
Strategy For Sustainable Development, Kuldīga, 26.–28.04.2011.
7. Alle, Evita. Impact of Temporal Artworks on Continuity of Cultural Heritage
Landscape. International Scientific Conference: Civilengineering`11, Jelgava, 12.–
13.05.2011.
8. Alle, Evita. Evolution of Public Art Interventions in the Landscape of Latvia
Since 1980`s. The Annual 17th International Scientific Conference: Research for
Rural Development 2011, Jelgava, 18.–20.05.2011.
9. Alle, Evita. Interpretation of the Cultural Landscape Values by Contemporary Art
Activities. Unified World Latvian Scientists 3rd Congress and Lettonic 4th Congress
Science, Society and National Identity, section „Latvian cultural landscape turn of an
epoch”, book of abstracts, Riga, 29.07.2011.
10. Alle, Evita. Methodology for Evaluating Temporal Art Interventions and Their Use
for Dynamic Landscape. International ECLAS conference: Ethics/Aesthetics,
Sheffield, 7.–10.09.2011.
11. Alle, Evita. An Experience of Art Interventions: the „Art Landscape
Transformation” Project. EFLA Regional Congress: Mind the Gap: Landscapes for a
New Era, Tallinn, 2.–4.11.2011.
12. Alle, Evita. Search for the Strategic Interaction between the Cultural Landscape and
Contemporary Art. International scientific conference on the landscape architecture:
Composition, Conception and Context in Lanscape Architecture, Jelgava, 5.–
6.03.2012.
13. Alle, Evita. An Integrated Principles to the Dynamic Landscape Approach: In-deep
Interview Method. The Annual 18th International Scientific Conference: Research
for Rural Development 2012, Jelgava, 16.–18.05.2012.
14. Alle, Evita. Search for the Relational Complex System: a Theoretical Framework for
Interconnections Between a Landscape and Contemporary Art. VI Icon-la
International Conference: Green Infrastructure: from global to local, Saint–
Petersburg and Uppsala, 8.–16.06.2012.
15. Alle, Evita. Creation of the „Zone Effect” by Contemporary Art Practices.
EURAU12 symposium: Public Space and Contemporary City, Porto, 11.–
15.09.2012.
16. Alle, Evita. Dynamic Landscapes and Power: the Context of the Nexus between the
Cultural Landscape and Contemporary Art. ECLAS conference: The Power of
Landscape, Warsaw, 19.–22.09.2012.
17. Alle, Evita. Exploring research Approaches for Interconnections between a
Landscape and Contemporary Artworks. UNISCAPE International Conference:
Landscape and Imagination: towards a new baseline for education in a changing
world, Paris, 2.–4.05.2013.
46
Presented papers in local conferences:
1. Alle, Evita. Haute–Provence Geological Nature Reserve in France: „Refuges D’Art”.
Scientific conference in Lanscape Architecture: Through Research – to the Future!,
Jelgava, 14.05.2010.
2. Alle, Evita. Landscape Transformation: Impact of the Environmental Art
Interventions. 68th Scientific conference abstracts: Landscape Studies, Riga,
2.02.2010.
3. Dreija, Kristīne; Alle, Evita. Classification of Cultural Historical Ensembles in the
Latgale Region and the Development Potential. The International scientific II
Congress of Latgale, Daugavpils, 10.–12.11.2010.
4. Alle, Evita. Creative Artscape: Contemporary Art Possibilities in Landscaping. IV
Congress of Latvian Geography: Geography in a Changing World, Riga, 16.–
17.03.2012.
The results of the research have been approbated at international seminars and
symposia:
1. The Nordic Landscape Course on Politics and Aesthetics, Sweden and Norway,
19th–24th May, 2008.
2. Symposium Landscape Studio and workshop Mutopia 5. The seminar is hosted
by EU project Trans-formations 2007-4230/001-00, ZV76. Latvian University
of Agriculture, the Faculty of Rural Engineering, Jelgava, 7.–12. 12.2009.
3. BOVA Intensive Postgraduate Course Communicating Landscape in Community
Processes, Vecauce, 17.–21.10.2011.
4. The international conference Art in public space: crossroads of visual arts,
architecture, urban development and civil society by Creative WorX and GoetheInstitut Riga, Riga, 25.–26.04.2012.
5. ECLAS PhD Colloquium. Shefield. England. 7th September, 2011.
6. Eesti Maaülikool and Latvian University of Agriculture Landscape Architecture PhD
research seminar, Tartu, Estonia, 18.–19.06.2012.
7. A teacher in the international summer school Discovering the Multifaced Landscape
of the Baltic Sea Costal Area, Latvian University of Agriculture, Jelgava and
Mazirbe, 4.08.2012.
Approbation of the research results in research and practical projects:
1. Participation in the Trans-formation: Art Landscape Transformation project
(Agreement No. 2007-4230/001-00). The project is multi-annual project, from 2008
to 2010, and is supported by European Commission – Program Culture 2007-2013.
Author of the Thesis within the project studied contemporary art integration
processes in rural and urban historical areas and was one of the leaders of the
implementation of a work of art in Jelgava.
2. Curator of the X-OP festival in Portugal, the Polytechnic Institute of Tomar, 2010.
The X-OP project is multi-annual project, from 2008 to 2011, and is supported by
European Commission – Program Culture and Ministry of Culture of the Republic of
Slovenia, Municipality of Maribor and Maribor 2012 Public Institute.
47
RESEARCH STRUCTURE AND VOLUME
The PhD thesis consists of an introduction, three chapters, conclusions, the list
of bibliography that contains 362 titles and 12 annexes. The total volume is 165
pages. There have been included 107 figures and 10 tables. All the figures and
schemes included in the PhD thesis, as well as the tables without references are materials
acquired by the author during the research. Content of the thesis:
Introduction
1. Significance of contemporary art in the cultural landscape and
the preconditions for its development
1.1. Understanding of the cultural landscape and art in public space
1.2. Historical discourse of art in public space globally and in Latvia
1.3. Theoretical findings referring to the interaction between the
landscape and contemporary art
1.4. The place of contemporary art in the cultural landscape and
the influencing circumstances
2. Formation aspects of contemporary art in the cultural landscape
2.1. Contemporary art in the cultural landscape in European context
2.2. Experience and opinion of experts in the development and
formation of contemporary art in the cultural landscape
3. Developing perspectives for Latvian cultural landscapes through
contemporary art practices
3.1. Relations between contemporary art and the cultural landscape
3.2. Exposition place of contemporary art in the cultural landscape
3.3. Principles for planning and designing the cultural landscape
Conclusions
Literature sources
Annexes
48
1. SIGNIFICANCE OF CONTEMPORARY ART IN THE CULTURAL
LANDSCAPE AND THE PRECONDITIONS FOR ITS DEVELOPMENT
Contemporary art is one of the formative elements of the public space and it
plays a significant role in the landscape formation processes. It has the added value
in increasing the quality of the aesthetic, economic, social and cultural environment.
In the framework of this chapter the core theoretical approach and the conceptual
framework have been revealed, analysing the findings and theories obtained from
theory and research literature. In Subchapter 1.1 the main components of the
research subject, as well as the creative preconditions in making a work of art have
been characterised. In Subchapter 1.2 the historical development of art in public
space has been analysed in the world and in Latvia from the mid-20th century till the
21st century. In Subchapter 1.3 the interaction of contemporary art in the cultural
landscape has been examined in the framework of theoretical conditions and
interdisciplinary character. The significance of the role of space, time and social
dimension has been viewed in terms of a complete study of contemporary art in the
cultural landscape. In Subchapter 1.4 the place of contemporary art in the cultural
landscape, as well as the crucial factors have been analysed, including planning and
socio-economic aspects, as well as the influence of the works of art on the formation
of new places. Thus, the diversity of the methods and opportunities used in the
development planning of the contemporary art in the cultural landscape has been
revealed.
1.1. Understanding of the cultural landscape and art in public space
To understand the preconditions underlying the creation of the work of art and
the resulting relationships in the cultural landscape, the following components have
been included in scientific studies: the cultural landscape, the work of art, society
and the artist. All components add to the totality that forms the object of the thesis
herein. The connections and conceptual aspects among the terms have been
illustrated in Figure 1.1.
An optimum and complete connection is considered the overlapping zone or the
interaction of all components. The overlapping zone is mostly characterised with
diversity and the created dynamics in space and time.
In this thesis term „cultural landscape” has been used meaning a landscape that
has changed due to human attitude including both rural and urban landscape [300].
„Art in public space” has been defined as a work of art that has been addressed to
everybody (general public) instead of specific target audience or a work of art that
has been created in the context of the place or social engagement. Term
„contemporary art” in this thesis refers to art that has been created nowadays and
entails the period of the last 20 years beginning with 1991.
In theory and research literature several perspectives on the work of art that has
been located in the cultural landscape can be distinguished: art in scenic or natural
environment, environmental art and urban interventions. Art in public space has a
tendency to connect with the spectator and create spaces [205] as opposed to simply
49
be exhibited in space, thriving to seek for interconnection among art, architecture
and urban design [37]. In theory and research literature discussions about a partial
correspondence between contemporary art and landscape architecture take place
[277]. Thus, the significance of art in landscape architecture entails many aspects
and overlapping areas. Natural objects, landscape objects or separately created
objects as modes of art are relatively grouped in three categories:
 nature as a mode of art that emphasises the relations of art and nature aesthetics
[224, 64–65; 66, 389; 224, 65];
 created or designed landscape as a mode of art that entails landscapes, gardens,
parks, etc. designed by the landscape architect [49, 160–174; 115; 119; 224; 168,
28–31; 273];
 architecture as a mode of art that entails mutual synthesis between architecture
and sculpture [85, 241].
In the current debates of art history there is no consensus about a uniform
definition of the works of art being located in the cultural landscape. It varies
depending on the research focus. Studies about the significance of art in public
space and modes of expression reveal a different understanding and application that
has been determined by the historical development of art in public space.
1.2. Historical discourse of art in public space globally and in Latvia
Art in public space has historically developed on the basis of space, art and
philosophical ideas and theories. The analysis of the historical place globally from
the mid-20th century till the beginning of the 21st century reveals that art in public
space continuously extends its borders.
Increased interest in visual research referring to environment and space started in
the beginning of the 1960s, when artists tried to establish the language of their
analytical relationship with the physical environment as evidenced by various sources
of art history [85, 13]. In urban public space modernist abstract sculptures were
located avoiding galleries and a tendency to implement monumental works of art in
desert occurred, thus giving rise to the development of land art [121]. In the 1980s
within the context of the art in public space new forms were examined [189, 205]
that entailed social context and an art direction that was based on community
engagement. In the 21st century art in public space was affected by globalisation due
to growth of mutual communication in time and space. The observable tendencies
can be related to an experimental approach.
Contemporary art is diverse, its tendencies can be characterised with the following
directions: ecological [218]; social [137]; urban interventions [122]; and use of new
technologies. Development of art in public space can be viewed in the movement from
landscape aesthetics to inclusion of social context, which is not based on the visual
aesthetics. Thus, in the context of globalisation development of art does not lag
behind, deepening the inclusion borders of science, technologies and ecology
philosophies.
After the World War II contemporary works of art in public space in Eastern
Europe, including Latvia, appeared quite late in comparison to the USA and other
West European countries. Similarly to the experience elsewhere in the world, in
50
Latvia, too, the most popular genres of art in public space were sculptures, monuments
and memorial ensembles. Development of art in public space in Latvia from the
mid-20th century till 2011 is affected by the historical succession and it is multilayered. It is possible to distinguish three phases referring to nowadays: (1) before the
collapse of the USSR, that is the 1980s; (2) from the restoration of the independence
of the Republic of Latvia till 2000, that is the 1990s; and (3) from the beginning of the
21st century. The distinguished periods of time reveal the change of the political
powers in a historical context and thus the change of landscape organisation and
transit from one system and understanding to another. Each phase is characteristic for
the circumstances of political power and socio-economic conditions, as well as
working policy in relation to art, architecture and planning areas. Nowadays the modes
of artistic expression increasingly go beyond the borders of the usage of public space.
Many of the global trends are evident in Latvia, too.
1.3. Theoretical findings referring to the interaction between the cultural
landscape and contemporary art
The interdisciplinary character and diversity of contemporary art in the cultural
landscape determine the usage of different methods and focal points in research.
Interdisciplinary methods are relatively few, however certain corresponding
methods can be found in such areas as geography, sociology, biology and
economics. Art in public space tends to encompass theories from architecture and
urbanism, social and culturally political studies, theories of contemporary art and
renewal theories of public domain [271].
Art in public space in the 21st century is a dynamic research area, where
inspiration for many ideas has been obtained from the new way of thinking and
scientific discussions, including life sciences and critical theory. In scientific
research the joint studies of the cultural landscape and contemporary art relatively
entail the following aspects:
 architectonic aspects that entail landscape design and spatiality theories,
architectonically compositional preconditions of open space [16, 114, 213];
 aesthetic aspects that entail the aspects of visual, sensory and cognitive perception
establishing an understanding of environment, environmental aesthetics,
contemporary works of art in the environment [22, 36, 43];
 ecological aspects that entail the use of ecology-based approaches in the
implementation of works of art [218];
 socio-economic aspects that entail public engagement methods and are revealed
through efficiency and the added value in the development of territory being
expressed through the planning strategies and ideas [99, 205].
The systematised and analysed methods foreground the role of space, time and
social dimension consequently forming a complex perspective on the object of
research. To examine the interaction between contemporary art and the cultural
landscape in this thesis the „critical spatial practice” conception coined by art critic
Jane Rendell in her book Art and Architecture: a Place Between [192] has been
applied. The analysis of critical practice provides an opportunity to study the
physical borders if architecture and art and allows to find out the best solutions
51
between both branches. On the basis of the approach elaborated by Rendell and the
works of other scientists and philosophers who have also included the spatial,
temporal and social aspects in their studies [207, 208, 142], in this thesis the
following elements of analysis have been proposed:
 space – includes the understanding of terms „space”, „place” and „site”;
physical characteristics of space in relation to works of art and contextuality;
and the influence of society to space creating a „practised place”;
 time – the characteristic features are the continuous, daily and temporary levels,
as well as past and present in an allegorical and dialectical construction. Paying
special attention to temporariness, the temporary implementation of the work of
art in landscape, as well as the experience and observation duration of the work
of art is emphasised;
 social role – characterise the understanding of the „walking” conception; change
of public perception from observation to engagement; entail the issues of
emotional aesthetics perception, as well as the formation of art as experience.
On the basis of the provided theoretical findings, the role of space, time and
social dimension are important elements in the analysis of the interaction between
the cultural landscape and contemporary art. Rendell’s studies have provided an
insight in the application of the trialectic model that specifies the characteristic
expression processes and factors of the works of art. The offered model for the
examination of the interaction between contemporary art and the cultural landscape
can be applied to accentuate certain features of the cultural landscape and works of
art. One of the priorities having assessed the mentioned planning instruments and
research methods is to ensure the corresponding planning, development and design
processes of the landscape heterogeneity.
1.4. The place of contemporary art in the cultural landscape and
the influencing circumstances
Contemporary art in the cultural landscape is affected by several factors such as:
(1) choice of location, reorganisation and transformation of the cultural landscape,
and (2) the issues of perception and understanding that can be distinguished in the
objective part (for instance, space, physicality, symbols and reorganisation) and the
subjective part (for instance, understanding, creativity, experience and memory).
Mostly human, nature, ecological and aesthetic factors determine the creation of the
work of art in a particular space. Three criteria of the place selection have been
distinguished: a planned place, unplanned or adapted place and a freely selected
place. Thus, depending on the implementation of the work of art in the cultural
landscape, the scope of interested parties or participants encompass a wide
amplitude, for instance, artists, local inhabitants, investors, officials of
governmental and local governmental institutions and others. In the previous studies
it has been indicated that consequently communication among the involved
participants turns into a significant process, where attention must be paid to the
factors forming and affecting the understanding of environment [244, 793–794].
In the creation of art in public space the following aspects are included
characterising the tendencies of public understanding and landscape planning:
52
 planning and socio-economic circumstances of the cultural landscape;
 impact of contemporary art to the quality of the location or exposition place.
Art in public space in a wider context entails political and economical issues and
the impact of planning to the development of theories. In the scientific literature
authors refer to the conceptual extension of a joint cultural space, where a certain
role is played by the creative and cultural industries. Studies approve to the
increasing role of the creative industries and culture in the formation of the urban
life [188, 196, 275, 44, 77, 139, 175, 178]. In elaborating the creative policy one of
the directions is the creative practice, including art in public space. Art in public
space provides an important contribution in the economic growth of urban territories
and in the increase of the social welfare that is widely used on a global scale. In
Latvia at regional and local planning levels no guidelines have been elaborated for a
qualitative integration of works of art in public space.
In the analysis of the interaction between the cultural landscape and works of art
several aspects are included that determine the quality assessment modes of mutual
relationships. Some of the most characteristic modes are the following:
 the static and dynamic quality of the cultural landscape and formation of new
places that determine the speed and quality of landscape changes [2, 122–141;
198, 241];
 the significance of the context of exposition place of the work of art that is
affected in the exhibiting process of contemporary art [14; 38, 20; 48; 156];
 the synthesis of historical values of the cultural landscape in contemporary art
reflecting complete relationship between the cultural landscape and the work of
art to the utmost degree.
On the basis of the theory [14, 48, 156] and depending on the context of the
exposition place of the work of art, the following three types of relationship
between the cultural landscape and the work of art are distinguished:
 mutually unrelated – the landscape and the work of art are completely unrelated;
 partially related – the landscape and the work of art are partially related;
 completely related – the landscape and the work of art are completely related to
each other, the work of art merges with the surrounding environment and is
often unnoticeable.
In order to achieve the completely related relationship model between the work
of art and the location, one of the solutions is to raise the awareness of the historical
values existing in the cultural landscape with the help of contemporary works of art.
In all implementation processes of art in public space the features contributing to
the quality of the cultural landscape can be evidenced. On a global scale, the
contribution of the creative policy in raising the socio-economic welfare is widely
used and it is ensured by introducing the corresponding tools in the planning
processes at national and local levels. Valuable quality of relationships between the
cultural landscape and the works of art is ensured by acknowledging the influencing
factors and using corresponding study methods.
53
2. FORMATION ASPECTS OF CONTEMPORARY ART IN
THE CULTURAL LANDSCAPE
The changes brought by contemporary art in the cultural landscape provide
various contributions in the development of the cultural landscape. On the basis of
the theoretical findings and theories summarised and analysed in the first chapter,
this chapter is dedicated to the solutions of Latvian contemporary art exhibited in
the cultural landscape and experience in the international context. In the cultural
landscape of contemporary art the study process is based on the use of qualitative
methods applying the two-level methodological framework:
 analysis of European experience using the case studies (Subchapter 2.1). The
research focus is directed at the analysis of the existing solutions and
problematic of the implementation of contemporary works of art in the cultural
landscape. Theoretical and practical scope of problematic, as well as
deficiencies and opportunities of general art expression features from the
diversity aspect, applying temporal, spatial and social roles;
 analysis of expert opinions applying the interview method (Subchapter 2.2). The
general framework of the study is formed by the analysis of the existing
understanding and usage of the interaction between the cultural landscape and
contemporary art in Latvia. Research is based on the expert interviews that help
to understand the experience and opinions of experts regarding the development
of Latvian contemporary art in the cultural landscape. The subjects and
directions dominating in the cultural landscape of contemporary art have been
clarified, finding similarities and differences on the theoretical level, as well as
local and international levels.
Examination of case studies has been carried out during the entire research work
that can be explained with the abduction approach [117], wherein studying each
separate case study leads to the information and new questions about the next case
study. The research data have been obtained in an open study of landscape where
the contact with the surveyed object takes place every day or is close to a daily
contact. The selected case studies correspond to the diversity principle, selecting the
works implemented in different landscapes and different modes of expression. For
the characterisation of European experience certain art projects or exhibitions in
public space were visited in Great Britain, Denmark, France, Estonia, Italy,
Lithuania, Portugal, Slovakia, Finland, Spain and Sweden. Additionally theoretical
viewpoints were analysed in such European countries as Norway, Poland, Germany
and other countries in the world, including the USA and Mexico. 19 art projects
have been selected to characterise Latvian situation. In the research process of the
selected case studies, field studies and observation of participants and events have
been applied. Analysis of literature and archival materials, as well as press analysis
has been carried out. For the analysis of expert opinions, partially structured
interviews with 14 selected respondents who are related to practical and theoretical
landscape science and/or art have been interviewed. In this research the author was
looking for similarities and differences in order to characterise the understanding
and usage of contemporary works of art in the cultural landscape and in order to
determine the main correlations and features.
54
2.1. Contemporary art in the cultural landscape in European context
In this subchapter the solutions of contemporary art in the cultural landscape in
Latvia have been analysed drawing parallels with European experience. Successful
integration of contemporary art has been implemented both in the cultural
landscapes of Latvia and Europe (see Figures 2.1 and 2.2). On the basis of the
scientific theories and findings, in the framework of this thesis three elements of the
analysis of the interaction between the cultural landscape and contemporary art have
been selected:
 the spatial significance – characterise the transition of relationships „from one space
to spatial connections” – includes formation of spatial connections, density of the
works of art in the particular territory, visibility of the work of art, harmony between
the work of art and the location, inhabiting of spaces („practised place”), awareness
raising and attraction of attention;
 the temporal aspect – expressed „from the permanent to temporary” relationship
mode – the duration of the works of art, repetition, duration of observation and
experience; intensity of the landscape change;
 the social role – revealed „from the passive to the active” relationship mode –
movement of people or the movement carried out when observing the works of
art, obtaining of experience and perception (observation, participation and
creativity), attraction to the place that entails the potential of the existing and
created place.
In the Latvian case studies the cultural landscape mostly operates as: (1) a
background; (2) material for the creation of the work of art – the work of art
becomes a physical or spiritual part of the landscape, where the cooperation with
landscape and its elements is evident; (3) a place or platform, „canvas” for the
exhibition of the work of art or event; (4) activation of the landscape socially critical
aspect, where people appear not only as part of the landscape for passive
observation, but also as landscape users, creators and transformers.
Research methods of space, time and social role can be used for the analysis of
the public space development and elaboration of plans that entail contemporary
works of art. The data can be used for successive planning of both urban and rural
landscape. In the research process of the works of art it is essential to encompass all
phases of development – before the creation of the work of art, in the creative
process and after its creation.
2.2. Experience and opinion of experts in the development and formation of
contemporary art in the cultural landscape
In the framework of the subchapter the references and theses used by the
respondents have been systematized drawing parallels between similarities and
differences in in terms of methods and understanding. The opportunities of
contemporary art used in the creation of the cultural landscape have been clarified in
interviews, as well as how the various agents understand the tendencies of the
interaction between the cultural landscape and contemporary art in Latvian cultural
landscape and their usage in landscape creation from a theoretical and practical
55
perspective. The results of interviews provide evidence that several significant themes
have crystallised, yet some of them have not reached the saturation point.
Categorisation and determination of the main themes have been applied for the
analysis. Attention was paid to a number of mentioned ideas, which repeat or
supplement each other and that are significant for studying the research problematic.
Similarities among several ideas have been identified and they have been grouped in
subthemes. Next, three broad themes have been identified:
 „process” – references and theses that reveal the active processes in the
landscape, strategies and methods, as well as reflect the ways the works of art
are integrated in the landscape;
 „result” – references and theses that express and characterise the influence of the
works of art on the landscape and the public opinion and the assessment of this
influence;
 „continuation” – references and theses that reveal the purpose and intention, that
is, future-orientated perspective, tendencies, development perspectives.
Continuing processes, modes of expression and the avoidable aspects have been
proposed.
The broad theme „process” reveal the positive directions that respondents have
mentioned in relation to the integration of contemporary work of art in the landscape,
as well as entails the distinguishing of approaches based on the object and
methodology (part of the stated subthemes has been illustrated in Table 2.1). The
broad theme „result” emphasizes the impact to nature, mostly analysing the features
of the object, as well as the context of the landscape, methodology and society (part
of the stated subthemes has been illustrated in Table 2.2). The broad theme
„continuation” reveals the desirable movement, development in future or the crucial
aspects that must be taken into consideration when creating a qualitative cultural
landscape to integrate contemporary works of art (part of the stated subthemes has
been illustrated in Table 2.3).
Most of the respondents can formulate at least some contemporary tendencies in
both landscape and art. Understanding about a uniform cultural landscape and
synthesis of contemporary art is weak, irrespective of the analogy of industries
represented by the respondents. It indicates to the lack of understanding and using a
synthesis of a uniform cultural landscape and contemporary art.
As a result of the empirical research, the diverse understanding of the cultural
landscape and contemporary art has been revealed that influences the improvement of
connections between the cultural landscape and art in future. The themes that require
more balanced cooperation among industry specialists and elaboration of more
extensive landscape planning and designing strategies have been revealed.
3. DEVELOPMENT OF THE CULTURAL LANDSCAPE IN THE
CONTEXT OF CONTEMPORARY ART IN LATVIA
In this chapter that carries interpretation of the result, the main findings related
to theoretical and practical correlations of contemporary art applicable to planning
and design of the cultural landscape are conceptualized. Diversity and consistency
created by the interaction between the cultural landscape and contemporary art in
56
landscape planning perspective are analyzed in Subchapter 3.1. The quality of
relations variety between the cultural landscape and visual contemporary art has
been analysed with the case studies of heritage landscapes. In Subchapter 3.2 types
of contemporary art exposition places are investigated on a local and global scale
evaluated by examples of temporary artworks. In Subchapter 3.3 recommendations
for planning and designing the cultural landscape by integrating contemporary
works of art based on landscape awareness and creativity and on the principle of
integrated approaches and mutual harmonization are offered.
For development of landscape it is important to identify opportunities of
contemporary art, which promote a creation of a dynamic and balanced landscape
and public awareness. Up to now strict groups which justify common development
types and perspectives of contemporary art in cultural landscape have not been
detected. Theoretical and empirical investigation has demonstrated that there is no
coherent understanding and opinion disagreements are prevailing. During an initial
theoretical research conceptual framework of the study decoded perspectives were
supplemented and clarified through interviews and the case study results.
Theoretical and empirical investigation is based on historical development
exploration of landscape and contemporary art, future trends and landscape
development and planning documents. Therefore, on the basis of the materials
obtained and analyzed in previous chapters two perspectives of contemporary art in
the cultural landscape applicable in landscape architecture have been developed and
conceptualized, grouped in the following manner:
 relations between contemporary art and the cultural landscape to be used in
planning;
 formation of contemporary art exposition places in the cultural landscape.
The perspectives selected in the study have been set as some of the most
characteristic expressions in Latvian cultural landscape or they have recurred and
reinforced each other. Research perspectives of the cultural landscape development
in the context of contemporary art have been raised in order to improve tools for
landscape planning, as well as to highlight the problems caused by integration of
artworks in landscape.
The connection of principal basic-elements of the present research is illustrated
in Figure 3.1 which determines exposition places of artworks and interaction with
the cultural landscape. Usability of perspectives verified in the context of individual
case studies, selecting most typical and appropriate to the topic.
3.1. Relations between contemporary art and the cultural landscape
Within the framework of the subchapter interviews and case studies materials
have been analyzed in order to identify typical relations between the cultural
landscape and contemporary art in Latvia to be used in the planning. In the study
three groups were identified:
 synthesis of the cultural landscape in contemporary work of art based on the
creation of a work of art searching for a connection with the existing cultural
landscape and including the transmission of historical landscape elements and
aspects;
57
 intervention of the work of art in the cultural landscape including the creation of
works of art without having to rely and without looking for links with the
existing cultural landscape;
 changes of the cultural landscapereflected by layering works of art in the
cultural landscape.
Usability of groups verified by the examples of works of art which are disposed
in historical landscapes. For the analysis set of examples has been selected
characterized by (1) the changing function of the historical place due to the impact
of contemporary art – the Open-Air Museum at Pedvāle and thematic garden of
Latvian poet Rainis at Berķenele has been selected and (2) individual contemporary
art objects in the historical landscape – artworks implemented in international
„Transformation” project from 2008 to 2010 in Jelgava, the Latvian Centre for
Contemporary Art exhibition „The Monument” in 1995, and two art objects in the
Great Cemetery at Riga that were erected in 2004 (Life Drawing by artists Dan
Harvey and Heather Ackroyd and 1/10 of Mother Earth's Office by artist Aigars
Bikše) have been selected.
Synthesis of the cultural landscape in contemporary work of art. Within the
group the identified features of diverse synthesis establishing contemporary art are
analysed that are tightly connected and emerge from the cultural landscape. In the
research three relative subgroups of the diversity of cultural landscape synthesis
have been identified indicating the ability to function as a set of criteria, to evaluate
intensity of the cultural landscape and a work of art:
 components of the cultural landscape;
 synthesis processes of the cultural landscape;
 synthesis types.
Investigation of synthesis of the landscape historical values reveals that not all
of the cultural landscape elements that were transmitted and activated contributed to
a successful community acceptance. However, they are characterized by an organic
integration into the landscape both in terms of the visual aesthetics and significance
level. All examples of the research manifest the importance of artist’s creativity, a
deep cognition and awareness of the initial landscape.
Intervention of the work of art in the cultural landscape. Within the
recognized group the features of relations between the cultural landscape and
contemporary art have been summarized revealing themselves as works of art
indirectly related and non-derivative of the existing landscape and extraneous works
of art or elements. Three features have been proposed:
 the role of context, which includes the role of landscape in the work of art,
communication, confrontation and the creation of coherence with the environment;
 creation of a new significance, which includes a place-making;
 the role of society and involvement of society, art as a part of the community,
acceptance and rejection of the unknown, rules of conduct and safety, response and
site inhabitation and creation of insight.
The place plays an essential role in the exposition of works of art and giving rise
to emotional experience. The optimal integration way of contemporary art in the
cultural landscape is when the work of art is arising from the existing landscape, so
it is better understood and accepted by people.
58
Layering of the works of art in the cultural landscape. Within the group,
contemporary art features relating to the formation of the cultural landscape on a
local and global scale have been analyzed. In the study two subgroups affecting the
development of the cultural landscape forming according to the layering of
contemporary works of art in a certain place were identified:
a) the cultural landscape with individual erected works of art – the existing
landscape is not substantially transformed and existing sites or heterotopia, such as
cemetery, can be used;
b) transformed cultural landscape by creating new heterotopia – purpose and
historical function, meaning or structure of the landscape is changed and
interrupted. Subgroups are illustrated in Figure 3.2.
One of the ways to actualize the cultural landscapes is the opportunity for artists,
customers and local residents in cultural landscape to express themselves. Creativity
in the cultural landscape stimulates creativity of general public, prompting them to
view or participate in the art events, ask questions and conduct individual research.
3.2. Exposition place of contemporary art in the cultural landscape
The cultural landscape in relation to contemporary art processes is a living
organism that is subject to ongoing changes of spatial, temporal and social role. In
the research it was established that according to globalization and urbanization, the
focus of the cultural landscape planning is moved from an individual work of art to
multiple of works of art as a set of system. In this subchapter material from
interviews and case studies has been analyzed in order to establish how the making
of exposition places of works of art takes place at a local and global level. Within
the place-making investigation those contemporary art exhibition places and
expression types that revealed either local or global significance were summarized.
In the research three types were distinguished:
 „individual place” with one or several works of art;
 „individual place + group” forming a network of several artworks;
 „individual place sequences” and „individual place + group sequences” that
include distinct locations and areas by which an individual work of art or a group
of works of art „travels”. A unified conceptual system or network is made.
The distinguished types are illustrated in Figure 3.3.
Planning and political influence can affect the consistent placement of works of
art in the landscape, which requires the inclusion in long-term planning. In the study
two explicit phenomena that reflect the local and global connection were identified:
 creation of a group of works of art in a determined area forming the exposition
site of the work of art, or the „Zone phenomenon”;
 temporarily exposed works of art reinforcing the aesthetics and dynamics of the
landscape.
Usability of listed groups were verified within individual case studies – creation
of a group of works of art in a determined area was analyzed in Aizpute city
example and temporarily exposed works of art were analyzed in city art festival
examples.
59
Creation of a group of works of art in a determined area: exposition site of
the work of art, or the „Zone phenomenon”. This group reflects the ideas that
results of the research revealed as formative factors of a particular area. Example of
Aizpute has showed that the „Zone” area is not fixed and definable in terms of
where the works of art are exhibited. The borders of area are variable in proportion
to the development of new artistic insertions or disappearance of the existing ones.
Acceptance of temporarily exposed works of art. The observed connections
relating to the temporarily exposed works of art have been summarized. Occurrence,
existence and ending of the work of art characterize the landscape temporality
[110]. Exposition of temporary works of art in the urban environment, such as the
Light Festival „Staro Rīga” and the Ice Sculpture festival in Jelgava, does not
require intensive landscape planning and landscape physical transformation because
it has been adapted to the site. However, the Sand Sculpture Festival in Jelgava has
shown that placement of large objects raises questions towards the suitability and
appropriateness of space, so that the preliminary site planning and preparation in the
long-term is needed (for example, considering the appropriate load).
Both perspectives – relation between the cultural landscape and contemporary
art, and the exposition places of contemporary art – lead to the awareness of
variations of the methods that are not subject to limitation in space and time and
human creativity. The developed and selected perspectives of contemporary art in
the cultural landscape may serve as an appropriate methodology and tools for
elaboration, and more valuable integration of contemporary art in the cultural
landscape development. They enable to assess the potential of artistic expressions in
order to attain the objectives, choosing the most appropriate solution.
3.3. Principles for planning and designing the cultural landscape
In the early stage of landscape planning it is already necessary to take into
account the integration of contemporary art and its provided potentialities. On the
basis of the analyzed theoretical findings, research results and the observed
categories of diversity of contemporary art in the cultural landscape in the previous
chapters, the following principles for cultural landscape planning and designing
improvement can be pointed out:
 creation of a creative cultural landscape which offers designing the cultural
landscape, using both existing environmental elements of creative interpretation
or synthesis by contemporary art to enhance the quality, and exposing new
works of art in the cultural landscape without relating it to the existing
environment;
 the curatorial role in the cultural landscape, which provides the planning
development of the cultural landscape in a whole according to certain
development models and strategies. This takes into account both the local and
global scale and complete development and implementation cycle of the works
of art in the cultural landscape, including exploration, designing, planning and
management of location;
 temporal actualization of the cultural landscape, which provides design of the
cultural landscape related to artistic expressions, such as art exhibitions and
60
symposia, that in a certain period of time actualize the artistic event and at the
same time participate in enrichment and creation of the „otherness” for diverse
cultural landscapes and raise public awareness.
The uniform aspect of principles includes the principles of diversity, integrated
approach and harmony. The distinguished guidelines expand the development
methodology of a dynamic and flexible cultural landscape and are applicable for
different spaces and types of landscape, both at a local and national planning level.
CONCLUSIONS
1.
Nowadays in the planning of cultural landscape and paying more attention to
ecological, economic, social and technological aspects, the classical opinions
about the role of art in the public space change and increasingly significant
role is played by the social context.
2.
In planning and development of diverse cultural landscape it is necessary to
continuously take into account the spatial, temporal and social role as an
interaction of components influencing environment.
3.
Art in public space that has been created taking into account the values of the
cultural landscape, as well as the ideological and planning conditions of the
place, give rise to more organic and valuable interaction of environmental
components.
4.
The precondition for creating a qualitative cultural landscape is the
cooperation among local governments and governmental institutions, owners,
artists, local inhabitants and other persons. The integration of contemporary art
in the cultural landscape is more effective if local inhabitants are engaged in
the creation process of the work of art. The previous experience in engaging
local inhabitants and active participation in creating an public space is not
sufficient. The quality of the cultural landscape is facilitated by a well-thought
decision making, long-term programmes, public engagement and more active
usage of contemporary approaches in implementing works of art.
5.
Diverse and contemporary integration of the works of art ensures more
balanced development of the cultural landscape and correspondence to the
needs of contemporary society. Latvian experience proves that location of
contemporary works of art in the cultural landscape has not got a balanced
continuity of historical or functional environmental development.
6.
Works of art in the public space that do not result from the features of the
existing cultural landscape, significantly change the identity of the existing
place.
7.
Traditionally more intensive concentration of the works of art is evident in the
public space of the historical cities. In rural landscape the works of art are
implemented in places with a high culturally historical and scenic potential.
61
Focused organisation of this process can create landmarks that serve for a
general development of the region.
8.
One of the preconditions of the development of qualitative cultural landscape
is defined principles that entail the awareness of place and determination of
the role of society and the curator. More successful and valuable location of
temporary exhibited works of art must be solved according to planning
strategies. The principles must be used as instruments anticipating the diverse
amplitude of development variations and opportunities and the potential
directions of activation and planning of the cultural landscape.
9.
In Latvia the planning and socio-economic problems dictate the necessity to
facilitate the understanding of general public and the planners of local
governments and territory development about the role of contemporary art in
public space. The previous level of understanding is not sufficient among
specialists. In the process of the cultural landscape cooperation among
industry specialists is not ensured, including landscape architects.
10. In Latvia there is no sufficient presence of contemporary art in the public
space. In the planning process of the cultural landscape in Latvia it is
necessary to adapt the experience of European urban policies and regeneration
programmes.
62
IZMANTOTIE AVOTI / BIBLIOGRAPHY
Publicētie avoti / Published works
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15.
16.
17.
18.
19.
Abascal, Jimena Blázquez; Rispa, Raul; Varas, Valeria. Sculpture Parks in
Europe. A Guide to Art and Nature. Basel, Boston, Berlin: Birkhauser, 2006.
240 p. ISBN 10: 3764376252, ISBN 13: 9783764376253.
Abreu, J.Guilherme. On the theory of the Artistic Place: transformation,
transposition, transmission and transfiguration. (Dis)locations: exile, topology,
relocation. Porto: FBAUP, 2011, p. 122–141. ISBN 978-972-98517-5-9.
Adams, Don; Goldbard, Arlene. Creative Community: The Art of Cultural
Development. New York: Rockefeller Foundation, Creativity & Culture Division,
2001. 119 p. ISBN 0891840524.
Aldersons, Jūlijs. Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem. Rīga:
Zvaigzne ABC, 2011. 392 lpp. ISBN 9789934020100.
Andreja Upīša valodas un literatūras institūts, Latvijas PSR Zinātņu akadēmija.
Latviešu literārā valodas vārdnīca. Rīga: Zvaigzne, 1980. Sēj. 4. (kopā 8 sējumi).
Andrews, Malcolm. Landscape and Western Art. New York: Oxford Univercity
Press, 1999. 248 p. ISBN 978-0-19-284233-6.
Ansule, Agita. Sajūtu pilsēta. Latvijas arhitektūra. 2011, Nr. 94, lpp. 58–62.
Antrop, Marc. Why Landscapes of the Past are Important for the Future. Landscape
and Urban Planning. 2005, Vol. 70, p. 21–34.
Astahovska, Ieva. Deviņdesmitie. Laikmetīgā māksla Latvijā = Nineties:
contemporary art in Latvia. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2010. 565 lpp.
Latviešu un angļu val. ISBN 9789934807831
Augé, Marc. Non-Places, An Introduction to an Anthropology of Supermodernity.
London and New York: Verso, 1995. 122 p. ISBN 1-85984-956-3.
Bach, Penny B. New Land Marks: public art, community and the meaning of place.
Washington, DC: Editions Ariel, 2001. 160 p. ISBN-10: 0967914345.
Bachelard, Gaston. The Poetics of Space. Boston: Beacon Press, 1994. 241 p.
ISBN 0807064734.
Baranovska, Inese. Homo urbanus – homo sapiens?: Latvijas mākslinieku skulptūras
un instalācijas no Rīgas [katalogs] = Homo urbanus – homo sapiens?: Sculpture and
Instalations by Artists from Riga, Latvia. Rīga: Mākslas menedţ menta un informācijas
centrs = Riga: The Centre for Art Management and Information, 2008.
Beardsley, John. Earthworks and Beyond. New York: Abbeville Pres, 2006. 239 p.
ISBN 0789208814.
Beitnere, Dagmāra. Radošā pilsēta: Ventspils stāsts. Latvijas Architektūra, 2009,
Nr. 85, 10.–11. lpp.
Bell, Simon. Elements of visual design in the landscape 2. London, New York: Spon
Press, 2004 (1996). 220 p. ISBN 0-415-32517-X; ISBN 0-415-32518-8.
Bell, Simon. The Potential of Applied Landscape Ecology to Forest Design
Planning. Edinburgh: Forestry Commission, 2003. 162 p. ISBN 0-85538-590-1.
Bell, Simon; Herlin, Ingrid S.; Stile, Richard. Exploring the Boundaries of
Landscape Architecture. London: Routledge, 2011. 344 p. ISBN-10: 0415679850.
Bell, Simon; Nikodemus, Oļģerts. Rokasgrāmata meţ a ainavas plānošanai un
dizainam. Rīga: Valsts meţ a dienests, LTS International Ltd., 2000. 75 lpp.
ISBN 9984-528-782.
63
20.
21.
22.
23.
24.
25.
26.
27.
28.
29.
30.
31.
32.
33.
34.
35.
36.
37.
38.
39.
Bendiksens, Pēters. Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes
apgāds, 2007. 382 lpp. ISBN 978-9984-23-284-3.
Benjamins, Valters. Māks lasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā.
Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2005, 152.–187. lpp.
ISBN 9984-9829-04.
Berleant, Arnold. The Aesthetics of the Environment. Philadelphia: Temple
University Press, 1992. 218 p. ISBN-10: 1566393345
Beunders, Henri. The end of arrogance, the advent of persuasion: Public art in a
multicultural society. Social Analysis, 2007, Vol. 51 (1), p. 42–57.
Biggs, Elizabeth W. Everyone Play: Sound, Public Space, and the (Re)making of
Place. Ann Arbor: ProQuest LLC, 2009. Dissertation.
Bozal, V. Representing or Constructing Nature. Spetial issue Naturopa, 2000,
No. 93, p. 4–5.
Brandão, Pedro. APOCALYPTIC – INTEGRATED. 20 notes of „parallel thought”,
on public space and economy, and some new types of public spaces.
WATERFRONTS OF ART III. Public Art & Urban Design. Interdisciplinary and
Social Perspectives. Barselona: Univerity of Barselona, 2003, Vol. 4,
p. 162–169. ISBN: 84-475-2767-0.
Bratuškins Uģis. Rīgas centra publisko ārtelpu paplašināšanās Nacionālās
bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles kontekstā. RTU Zinātniskie raksti. Arhitektūra
un pilsētplānošana. Rīga: RTU, 2008, 108.–119. lpp. ISSN 1691-4333.
Bratuškins Uģis. Vecrīgas publiskās ārtelpas sabiedrības vērtējumā. RTU
Zinātniskie raksti. Arhitektūra un būvzinātne. Rīga: RTU, 2002, 25.–36. lpp.
ISSN 1407-7329.
Bratuškins, Uģis. Vecrīgas publisko ārtelpu attīstība XX un XXI gadsimtā. Rīga:
Rīgas Tehniskā universitāte, 2006. 140 lpp. Promocijas darbs.
Briņķis, Jānis; Buka, Oļģerts. Teritoriālā plānošana un pilsētbūvniecība. Rīga:
Rīgas Tehniskā universitāte, 2001. 219 lpp. ISBN 9984-681-58-0.
Bruģis, Dainis. Elejas pils ansamblis. Elejas pils. Katalogs: Rundāles pils muzejs,
1992, 77.–102. lpp.
Bunkše, Edmunds V. Ar zemi saistītās maņas un ainavu plānošana. Latvijas
Architektūra, 2011, Nr. 95, 92.–94. lpp.
Bunkše, Edmunds V. Sensescapes: or a Paradigm Shift from Words and Images to
All Human Senses in Creating Feelings of Home in Landscapes. Landscape
Architecture and Art, 2012, No. 1, p. 10–15.
Burjo, Nikolā. Attiecību estētika. [No franču valodas tulkojusi Ieva Lapinska] Rīga:
Laikmetīgās mākslas centrs, 2009. 144 lpp. ISBN 978-9934-8078-2-4.
Careri, Francesco. Walkscapes: Walking as an Aesthetic Practice. Barcelona:
Gustavo Gili, 2002, 2003. 203 p. ISBN 978-84-252-1841-5.
Carlson, Allen. Aesthetics and the environment. The appreciation of nature, art and
architecture. London: Routledge, 2000. 272 p. ISBN-10: 041530105X.
Cartiere, Cameron. Coming in from the Could: A Public Art History. The Practice of
Public Art. New York, Abingdon: Routledge, 2008, p. 7–17. ISBN 10:0-203-92667-6.
Casanovas, Montserrat. Public Art and its Integration in the Urban Environment.
Urban Regeneration. A Challenge for Public Art. Barcelona: University of
Barcelona, 2005, p. 19–23. ISBN 84-475-1737-3.
Casey, Edward S. The Fate of Place. A Philosophical History. Berkeley, Los Angeles,
London: University of California Press, 1997. 495 p. ISBN-10: 0520216490.
64
40.
41.
42.
43.
44.
45.
46.
47.
48.
49.
50.
51.
52.
53.
54.
55.
56.
57.
58.
59.
60.
Chang, Chang Tou; Huang, Shirlena. Recreating place, replacing memory:
Creative destruction at the Singapore River. Asia Pacific Viewpoint, 2005,
Vol. 46 (3), p. 267–280.
Chaplin, Sarah; Stara, Alexandra. Curating architecture and the city. Abington:
Routledge, 2009. 258 p. ISBN-10: 0415489830.
Chilvers, Ian. The Oxford Dictionary of Art. 3rd ed. New York: Oxford university
press, 2004. 862 p. ISBN-10: 0198604769.
Clarke, Samantha. Contemporary Art and Environmental Aesthetics.
Environmental Values, 2010, No. 19, p. 351–371.
Collins, Patrick; Fahy, Frances. Culture and creativity: a case study from the West
of Ireland. Cities, 2011, Vol. 28, p. 28–35.
Cooper, Ivy. Being Situated in Recent Art: From the „Extended Situation” to
„Relational Aesthetics”. Janus Head, 2009, Vol. 11 (1–2), p. 333–343.
Crang, Mike; Cook, Ian. Doing ethnographies. Durham: Sage, 2007. 244 p.
ISBN 978-0-7619-4446-1.
Crang, Mike; Thrift, Nigel. Thinking Space. London, Canada: Routledge, 2000.
384 p. ISBN 0-415-16015-4.
Crawford, Donald W. Comparing natural and artistic beauty. Landscape, natural
beauty and the arts. Cambridge: Cambridge University Press, 1993, p. 183–198.
ISBN 0-521-55854-9.
Crowe, Sylvia. Garden design. 3rd. Woodbridge: Garden Art Press, 1994. 296 p.
ISBN 1-870673-40-9.
Čaupova, Ruta. Case Study of The Open-Air Art Museum in Pedvale. Creative
Europeon: governance and management of artistic creativity in Europe. An
ERICarts report presented to the Network of European Foundations for Innovative
Co-operation (NEF). Bonn: ARCult Media, 2002, p. 214–224. ISBN 3930395592.
Čaupova, Ruta. Caur skatienu ainavā mēs uztveram saiknes ar Visumu. Studija.
februāris/marts 2005, 50.–55. lpp.
Čaupova, Ruta. Daţ i pilsētvides un tēlniecības attiecību aspekti. Arhitektūras un
māksla Rīgā. Idejas un objekti. Rīga: Neputns, 2004, 170.–185. lpp.
Čaupova, Ruta. The Open-Air Art Museum at Pedvale: The Interrelations of
Contemporary Art Projects and the Local Environment. Koht ja Paik = Place and
Location. Studies in Environmental Aesthetics and Semiotics VI. Tallinn Eesti
Kunstiakadeemia, 2008, p. 257–274.
Dāvidsone, Irēna. Dekoratīvā skulptūra Latvijas parku un dārzu ainavā. Rīga:
Zinātne, 1973. 38 lpp.
Dāvidsone, Irēna. Rīgas dārzi un parki. Rīga: Liesma, 1988. 159 lpp.
ISBN 5410003829.
Dāvidsone, Irēna. Rīgas parki un dārzi. Rīga: Zinātne, 1978. 64 lpp.
De Certeau, Michel. The Practice of Everyday Life. Berkeley, Los Angeles,
London: University of California Press, 1984. 229 p. ISBN 0-520-23699-8.
Dean, Tacita; Millar, Jeremy. Art Works. Place. London: Thames and Hudson
Ltd., 2005. 208 p. ISBN–13 978-0-500-93007-6.
Debord, Guy. The society of the spectacle. New York: Zone Books, 1994. 154 p.
ISBN 0-942299-79-5.
Dehaene, Michiel; De Cauter, Lieven. Heterotopia and the City. Public space in a
postcivil society. Abingdon, New York: Routledge, 2008. 345 p. ISBN10:
0–203–08941–3.
65
61.
62.
63.
64.
65.
66.
67.
68.
69.
70.
71.
72.
73.
74.
75.
76.
77.
78.
79.
80.
81.
Demakova, Helēna. Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māksla un starptautiskais
konteksts. Rīga: 1/4 Satori, 2010. 366 lpp. ISBN 978-9934-8047-5-5.
Deming, Elen M.; Swaffield, Simon. Landscape Architecture Research: Inquiry,
Strategy, Design. New Jersey: John Wiley and Sons, Inc., 2011. 256 p.
ISBN 978-0-470-56417-2.
Dempsey, Amy. Destination Art. London: Thames & Hudson Ltd., 2010 [2006].
288 p. ISBN 978-0-500-28880-1.
Deutsche, Rosalyn. Evictions: art and spatial politics. Cambridge: MIT Press, 1996.
394 p. ISBN 0-262-04158-8.
Dewey, John. Art as Experience. New York: Penguin Publishing Group, 2005
[1934]. 373 p. ISBN: 0-399-53197-1.
Dewey, John. Experience and Nature. Read Books, 2007 [1925, 1929]. 476 p. ISBN
1406704407
Eisner, Simon; Gallion, Arthur; Eisner, Stanley. The Urban Pattern. 6. New
York: John Wiley & Sons, 1993. 641 p. ISBN-10: 0471284289.
Evans, Graeme. Hard-branding the Cultural City. From Prado to Prada.
International Journal of Urban and Regional Research, 2003, 27(2), p. 417–440.
Feldberga, Laura. Pastaiga kā mākslas darbs. Latvijas arhitektūra. 2006. gada,
Nr. 3, lpp. 70–74.
Fielden, Bernard Melchior. Conservation of historic buildings. Oxford:
Architectural Press, 2003 [1982, 1994]. 408 p. ISBN 0-7506-5863-0.
Fielden, Bernard Melchior; Jokilehto, Jukka. Management Guidelines for World
Cultural Heritage Sites. 2. Rome: ICCROM, 1998 [1994]. 137 p.
ISBN 929077150X.
Finkelpearl, Tom. Dialogues in Public Art. Cambridge, London: MIT Press, 2000.
453 p. ISBN 0-262-06209-7.
Fleming, Ronald-Lee. The art of placemaking: interpreting community through
public art and urban design. London, New York: Merrell, 2007. 383 p.
ISBN–13 978-1-8589-4371-8.
Flick, Uwe. An introduction to Qualitative Research. Third edition. London: Sage
Publications, 2006. 443 p. ISBN 1847873243.
Florida, Richard. Cities and the creative class. London, New York: Routledge,
2005. 198 p. ISBN 0-415-94887-8.
Florida, Richard. The rise of the creative class: and how it’s transforming work,
leisure, community and everyday life. New York: Basic Books, 2002. 434 p.
ISBN–10 0-465-02477-7.
Florida, Richard; Tinagli, Irene. Europe in the creative age. London: Demos,
2004. 48 p.
Foster, Hal. The Artist as Ethnographer? The Traffic in Culture: Refiguring Art and
Anthropology. Berkley, Los Angeles, London: University of California Press, 1995,
p. 302-309.
Foster, Hal; Krauss, Rosalind; Bois, Yve-Alain [et al.]. The Predicament of
contemporary art [roundtable]. Art since 1900. Modernism. Antimodernism.
Postmodernism. London: Thames & Hudson, 2004, p. 671–679. ISBN 0-500-23818-9.
Francis, Mark. A Case Study Method For Landscape Architecture. Landscape
Journal. 2001, Vol. 20, 1, p. 15–29.
Freeland, Cynthia. But is it art?: an introduction to art theory. Oxford: Oxford
University Press, 2001. 231 p. ISBN 0-19-285367-8.
66
82.
83.
84.
85.
86.
87.
88.
89.
90.
91.
92.
93.
94.
95.
96.
97.
98.
99.
100.
101.
102.
103.
Fried, Michael. Art and Objecthood. Art and Objecthood: Essays and Reviews. USA
the University of Chicago Press, 1998, p. 148–172.
Friedland, Roger; Boden, Deirdre. Now Here: Space, Time and Modernity.
Berkeley: University of California Press, 1994. 435 p. ISBN 0520080181.
Gadamer, Hans-Georg. Truth and method. 2nd revised. London, New York:
Continuum, 2004 [1975]. 601 p. ISBN-10: 082647697X.
Galofaro, Luca. Artscapes: Art as an Approach to Contemporary Landscape.
Barselona: Editorial Gustavo Gili, SL, 2007 [2003]. 210 p. ISBN 978-84-252-1843-9.
García, Beatriz. Cultural Policy and Urban Regeneration in Western European
Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future. Local Economy, 2004,
Vol. 19 (4), p. 312–326.
Gehl, Jan. Cities for People. Washington, Covelo, London: Island Press, 2010.
288 p. ISBN-10: 1-59726-573-X.
Gieryn, Thomas F. A space for place in Sociology. Annual Review of Sociology,
2000, No 26, p. 463–496.
Given, Lisa M. The SAGE Encyclopedia of Qualitative Research Methods.
Thousand Oaks: SAGE Publications, 2008. 288 p. ISBN 978-1-4129-4163-1.
Goldsworthy, Andy; Gomez, Nadine. Refuges D’Art. Lyon: Fage, 2008. 223 p.
ISBN 978-2-84975-080-3.
Goličnik Marušic, Barbara; Nikšič, Matej; Coirier, Lise (ed.). Human cities:
celebrating public space. Stichting Kunstboek, 2010. 160 p. ISBN 978-90-5856-345-3
Graham, Beryl; Cook, Sarah. Rethinking curating: art after new media.
Cambridge, London: Mit Press, 2010. 354 p. ISBN 0262013886.
Grath, Dorothy Mc. Landscape Art. Mexico: Atrium Group, 2002. 191 p.
ISBN 84-95692-19-8.
Groat, Linda; Wang, David. Architectural research methods. New Yourk: John
Wiley & Sons, 2002. 395 p. ISBN 0-471-33365-4.
Grosmane, Elita. Jelgavas pilsētbūvnieciskā struktūra: pacēlumi un kritumi. Senā
Jelgava. Rīga: Neputns, 2010, 33. –71. lpp. ISBN 9789984807737.
Groys, Boris. Art Power. Cambridge, London: MIT Press, 2008. ISBN 978-0-26207292-2.
Gūtmane, Helēna. Quality of public space and patterns of behaviour. Designer’s
reflection on humanity. Leuven: Master Thesis of Human Settlements,
2009–2010. 104. lpp.
Habermas, Jürgen. The Structural Transformation of the Public Sphere. An Inquiry
into a Category of Bourgeois Society. Cambridge: MIT Press, 1991 [1989, 1962].
301 p. ISBN 0262581086.
Hall, Tim; Robertson, Iain. Public Art and Urban Regeneration: advocacy, claims
and critical debates. Landscape Research, 2001, Vol. 26 (1), p. 5–26.
Hall, Tim; Smith, Chereen. Public Art in the City: Meanings, Values, Attitudes and
Roles. Interventions. UK: Intellect Ltd, 2005, Vol. 4, p. 175.–180.
Hallam, Elizabeth; Ingold, Tim. Creativity and Cultural Improvisation. Oxford,
New York: Berg, 2007, p. 1–24.
Hallasa-Murula, Karina. Procenta likums Igaunijā. Latvijas Architektūra. 2011,
Nr. 5, 68–69. lpp.
Hayden, Dolores. The power of place: urban landscapes as public history.
Canbridge, London: The MIT Press, 1995. 296 p. ISBN 0-262-58152-3.
67
104. Heidegger, Martin. Being and time. 7th ed. Malden, Oxford, Carlton: Blackwell
Publishing, 2005 [1927]. 589 p. ISBN 0-631-19770-2
105. Heidegger, Martin. The Origin of the Work of Art. Poetry, Language, Thought.
New York: Harper and Row, 2001 [1971], p. 15–86. ISBN 0-06-093728-9.
106. Hein, Hilde. Public art: Thinking museums differently. Lanham: AitaMira Press,
2006, 198 p. ISBN-13: 978-0-7591-0958-2.
107. Hussey, Christopher. The Picturesque: Studies in a Point of View. New York:
Routledge., 1927. 307 p. ISBN-10: 0714611441.
108. Ingerson, Alice E. What are Cultural Landscapes? Instıtute of Cultural Landscape.
Studies Report. Cambridge: MA, 2003, p. 29–38
109. Inglis, David; Hughson, John. The Sociology of Art: Ways of Seeing. Basingstoke,
New York: Palgrave Macmillan, 2005. 223 p. ISBN 13: 978-0-333-96267-1.
110. Ingold, Tim. The Perception of the Environment: essays on livelihood, dwelling and
skill. London: Routledge, 2000. 465 p. ISBN 0-203-77426-4.
111. Isbell, William Harris; Silverman, Helaine. Andean Archaeology: Art, landscape,
and society. New Yourk: Kluwer Academic/ Plenum Publishers, 2002. 376 p. ISBN
0-306-47250-3.
112. Jacob, Mary Jane. Outside the Loop. Culture in Action: A Public Art Program of
Sculpture Chicago. Seattle: Bay Press (WA), 1995, p. 50–61. ISBN-10: 0941920313.
113. Jacobs, Peter. De In Re (form)ing landscape. Landscape Journal, 1991, Vol. 10 (1),
p. 48–56.
114. Januchta-Szostak, Anna. The role of public art in Urban space recognition.
Cognitive Maps. Vukovar: Intech, 2010, p. 75–100. ISBN: 978-953-307-044-5.
115. Jellicoe, Alan Jellicoe. Studies in landscape design. Oxford: Oxford university press,
1970 [1966, 1900]. 112 p.
116. Jellicoe, Alan Jellicoe. The studies of a Landscape Designer over 80 years.
Medison: Garden Art Press, 1996 [1959, 1966, 1970]. 250 p. ISBN 1870673123.
117. Johansson, Rolf. On Case Study Methodology. Methodologies in Housing Research.
The Urban International Press, 2005, p. 30-39.
118. Jorgensen, Anna. Beyond the view: Future directions in landscape aesthetics
research. Landscape and Urban Planning, 2011, Vol. 100, p. 353–355.
119. Jørgensen, Karsten. Local History: Global Myth – The Concept of Nature in
Landscape Architecture in the Nineteenth and Twentieth Centuries. Landscape
Review, 2004, Vol. 9 (1), p. 19.
120. Jørgensen, Karsten. Semiotics in landscape design. Landscape Review, 1998,
Vol. 4 (1), p. 39–47.
121. Kastner, Jeffrey; Wallis, Brian. Land and environmental art. London: Phaldon
Press, 1998. 304 p. ISBN 0714835145.
122. Klanten, Robert; Hubner, Matthias. Urban Interventions: Personal Projects in
Public Places. Berlin: Die Gestalten Verlag, 2010. 287 p. ISBN-10 3899552911.
123. Kļaviņš, Māris. Vides zinātne. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 599 lpp.
ISBN 9789984825090.
124. Krastiņš, Jānis. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1988. 279 lpp.
ISBN 5-7966-0093-1.
125. Krastiņš, Jānis. Latvijas Republikas būvmāksla. Rīga: Zinātne, 1992. 235 lpp.
ISBN 5796608495.
126. Krastiņš, Jānis. Mežaparks. Rīga: Zinātne, 1997. 229 lpp. ISBN 5796611593.
68
127. Krastiņš, Jānis; Strautmanis, Ivars; Dripe, Jānis. Latvijas arhitektūra no senatnes
līdz mūsdienām. Rīga: Baltika, 1998. 312 lpp. ISBN 9984-917-83-5.
128. Krauss, Rosalind E. Sculpture in the Expanded Field. The originality of the avantgarde and other modernist myths. Cambridge: MIT Press, 1985,
p. 276–290. ISBN 0-262-61046-9.
129. Kreivyte, Laima. Going Public: Strategies of Intervention in Lithuania.
Interventions. Advances in Art and Urban Futures Volume 4. Bristol, Portland:
Intellect Books, 2005, p. 121–131. ISBN 1-84150-118-2.
130. Kremer, Elisabeth. Performative Planning as a Method of Initiating Change.
Scientific Journal of Riga Technical University: Series 14. Sustainable Spatial
Development = RTU zinātniskie raksti: 14. sērija. Ilgtspējīga telpiskā attīstība. Rīga:
RTU, 2011, Vol. 2 = 2. sēj., p. 81–84 = 81.–84. lpp. Angļu val.
131. Krese, Solvita. Izstāţ u retorika jeb kas veido 90 gadu mākslas valodu.
Deviņdesmitie. Laikmetīgā māksla Latvijā. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2010,
p. 60–81. ISBN 978-9934-8078-3-1.
132. Krese, Solvita. No objekta līdz situācijai: publiskās mākslas transformācijas. Pilsēta.
Laikmets. Vide. Rīga: Neptuns, 2007, 223.–244. lpp. ISBN 9789984807119.
133. Kruks, Sergejs. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika. Pieminekļu
celtniecība un demontāža Latvijā 1945-2010. Rīga: Neputns, 2011. 526 lpp.
ISBN 978-9984-807-84-3.
134. Kundziņš, Māris. Dabas formu estētika. Rīga: SIA Madris, 2004. 168 lpp.
ISBN 9984317560.
135. Kwon, Miwon. One Place after Another: Site-specific Art and Locational Identity.
London: the MIT press, 2002. 218 p. ISBN 0-262-11265-5.
136. Kyle, Gerard; Graefeb, Alan; Manningc, Robert; Bacon, James. Effects of place
attachment on users’ perceptions of social and environmental conditions in a natural
setting. Journal of Environmental Psychology, 2004, Vol. 24, p. 213–225.
137. Lacy, Suzanne. Mapping the Terrain: New Genre Public Art. Washington: Bay
Press, 1995. 296 p. ISBN 0-941920-30-5.
138. Laime, Sandis. Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā. Riga: Latvijas
Universitāte, 2011. 214 lpp. Promocijas darbs.
139. Landry, Charles. The Creative City: a toolkit for urban innovators. 2nd. London:
Comedia, 2008 [2000]. 352 p. ISBN 978-1-84407-598-0.
140. Langer, Susanne K. Feeling and Form: a theory of art developed from philosophy
in a New Key. London: Routledge and Kegan Paul, 1953. 431 p.
141. Langer, Susanne K. Philosophy in a New Key. A Study in the Symbolism of Reason,
Rite, and Art. 3rd. Cambridge, Mass: Harvard University Press, 1957 [1942]. 315 p.
ISBN 0-674-66503-1.
142. Lefebvre, Henri. The Production of Space. Oxford, Cambridge: Basil Blacwell,
1991 [1974, 1984]. 434 p. ISBN 0-631-14048-4.
143. Lefebvre, Henri. The Right to the City. Writings on Cities. Oxford: Blackwell
Publishing, 1996, p. 63–184. ISBN 0-631-19187-9.
144. Lippard, Lucy R. The lure of the local: the sense of place in a multicentered society.
New York: The New Press, 1997. 336 p. ISBN-10: 1565842480.
145. Lipsky, Zdenek. The changing face of the Czech rural landscape. Landscape and
Urban Planning, 1995, Vol. 31, 1–3, p. 39–45.
146. Lipton, Amy; Watts, Tricia. Ecoart: Ecological Art. In: Ecological Aesthetics. Art
in Environmental Design: Theory and Practice. Basel: Birkhouser, 2004, p. 90–95.
69
147. Low, Setha; Smith, Neil. Politics of Public Space. New York: Routledge, 2006.
185 p. ISBN 10:0-415-95138-0.
148. Lucie-Smith, Edward. Movements in Art since 1945. London: Thames & Hudson
Ltd, 2000. 304 p. ISBN 0-500-20344-X.
149. Lynch, Kevin. The Image of the City. Cambridge, London: MIT Press, 1960. 194 p.
ISBN-10: 0-262-62001-4.
150. Martinsons, Kaspars. Zemes mātes birojs Lielajos kapos. Latvijas avīze, 2004. gada
4. jūnijs.
151. Massey, Doreen B. Space, place, and gender. Minneapolis: University of Minnesota
Press, 1994. 280 p. ISBN 0-8166-2617-0.
152. Matzner, Florian. Public Art: A Reader. Kunst im Öffentlichen Raum. OstfildernRuit: Hatje Cantz, 2001. 718 p. ISBN 3-7757-9073-X.
153. Mākslas procents. Latvijas Architektūra, 2007, Nr. 6, 26.–28. lpp.
154. McDonough, Tom. Guy Debord and the Situationist International. Cambridge,
London: MIT Press, 2002. 492 p. ISBN 0-262-13404-7.
155. McHarg, Ian L. Design with Nature. London: J. Wiley, 1969. 208 p. ISBN-10:
047111460X.
156. McTighe, Monica E. Framed Spaces: Photography and Memory in Contemporary
Installation Art. Lebanon: Dartmouth College Press, 2012. 264 p. ISBN 978-161168-251-9.
157. Meinig, Donald William. Landscape is an attractive, important, and ambiguous
term. The Interpretation of Ordinary Landscapes. New York : Oxford University
Press, 1979, p. 1–7. ISBN-10: 0195025369.
158. Melluma, Aija; Leinerte, Mirdza. Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 1992, 175 lpp.
ISBN 5 401 00772 8.
159. Merriam, Sharan B. Qualitative Research and Case Study Applications in
Education. San Francisco : Jossey-Bass Publishers, 1998. p. 275. ISBN 0787910090.
160. Merrifield, Andrew. Place and Space: A Lefebvrian Reconciliation. Transactions of
the Institute of British Geographers, 1993, Vol. 18 (4), p. 516–531.
161. Meusburger, Peter. Milieus of Creativity: The Role of Places, Environments, and
Spatial Contexts. Milieus of Creativity: An Interdisciplinary Approach to Spatiality
of Creativity. Dordrecht: Springer Science + Business Media B.V., 2009, Vol. 2,
p. 97–154.
162. Michael, Jones. The concept of cultural landscape: discourse and narratives.
Landscape Interfaces: Cultural Heritage in Changing Landscapes. Dordrecht,
Norwell: Kluwer Academic Publishers, 2003, p. 21–52. ISBN 1-4020-1437-6.
163. Miles, Malcolm. Art, Space and the City: public art and urban futures. London:
Routledge, 1997. 161 p. ISBN 0-203-97311-9.
164. Miles, Malcolm; Hall, Tim. Interventions. Advances in Art and Urban Futures.
Bristol: Intellect books, 2005. 180 p.
165. Mitchell, W. J. T. Landscape and Invisibility. Sites Unseen: Landscape and Vision.
Pittsburgh: University of Pittsburgh Press, 2007, p. 33–44. ISBN-10: 0822959593
166. Mitchell, W. J. T. Art and the Public Sphere. Chicago, London: University of
Chicago Press, 1992. 268 p. ISBN 0 226 53211 9.
167. Mitchell, W. J. T. Landscape and Power. 2nd. ed. Chicago, London: The University
of Chicago Press, 2002 [1994]. 376 p. ISBN 0-226-53205-4.
168. Moore, Kathryn. The art of design. Landscape design,1993, No. 217, p. 28–31.
70
169. Moran, Joe. Reading the Everyday. London, New Yourk: Routledge, 2005, 209 p.
ISBN 0-203-28040-7.
170. Morris, Nina J.; Cant, Sarah G. Engaging with place: artists, site-specificity and
the Hebden Bridge Sculptural Trail. Social and Cultural Geography, 2006,
Vol. 7 (6), p. 863–888.
171. Motloch, John L. Introduction to Landscape Design. 2nd edition. New York,
Chichester, Weinheim, Brisbane, Singapore, Toronto: John Willey & Sons,
2001. 384 p. ISBN-10: 0471352918.
172. Nadeau, Randall L. Dimensions of Sacred Space in Japanese Popular Culture.
Intercultural Communication Studies VI. 1996, Vol. 2, p. 109–114.
173. Norberg-Schulz, Christian. Genius Loci: Towards a Phenomenology of
Architecture. New York: Rizzoli, 1980. 216 p. ISBN-10: 0847802876.
174. Norman, E. H.; Norman, J. M. Community operational research issues and public
art practice: the art director system. The Journal of the Operational Research Society,
2000, Vol. 51 (5), p. 510–517.
175. O’Connor, Justin. The cultural and creative industries: a literature review. 2nd.
London: Arts Council England, 2010. 102 p. ISBN 978-0-7287-1353-6.
176. Ode, Åsa. Visual Aspects in Urban Woodland Management and Planning. Alnarp:
Swedish University of Agricultural Sciences, 2003. 41 p. Doctoral thesis. ISBN 91576-6420-X.
177. O'Doherty, Brian. Inside the White Cube: The Ideology of the Gallery Space,
Expanded Edition. Berkeley, Los Angeles, London: University of California Press,
2000. 113 p. ISBN 9780520220409.
178. Okano, Hiroshi; Samson, Danny. Cultural urban branding and creative cities: A
theoretical framework for promoting creativity in the public spaces. Cities, 2010,
Vol. 27 (Supplement 1), p. S10–S15.
179. Olwig, Kenneth. Editorial: Law, Polity and the Changing Meaning of Landscape.
Landscape Research, 2005, Vol. 30 (3), p. 293–298.
180. Olwig, Kenneth. Landscape, Nature and the Body Politic: from Britain’s
Renaissance to America’s New World. Madison: University of Wisconsin Press,
2002. 299 p. ISBN 0-299-17420-4.
181. Oosterling, H. Grootstedelijke Reflecties. De Verbeelding van de Openbare Ruimte.
InterAkta 5: Grootstedelijke Reflecties over Kunst & Openbare Ruimte. Rotterdam:
CFK, 2002 [1999], p. 7–11.
182. Pauketat, Timothy R. A new tradition in archeology. The Archaeology of
Traditions. Gainesville: University Press of Florida, 2001, p. 1–16.
ISBN 0813027454.
183. Peck, Jamie. Struggling with the creative class. International Journal of Urban and
Regional Research, December 2005, Vol. 29 (4), p. 740–770.
184. Phillips, Patricia. Public Art: A Renewable Resource. Urban Futures: Critical
Commentaries on Shaping Cities. London: Routledge, 2003, p. 122–133.
185. Plachter, Harald; Rössler, Mechtild. Cultural landscapes: Reconnecting culture
and nature. Cultural landscapes of universal value. Components of a Global
Strategy. Jena: Fischer Verlag, 1995, p. 15–18.
186. Plaza, Beatriz. Evaluating the Influence of a Large Cultural Artifact in the Attraction
of Tourism: The Guggenheim Museum Bilbao Case. Urban Affairs Review, 2000,
Vol. 36 (2), p. 264–274.
71
187. Potteiger, Matthew; Purinton, Jamie. Landscape Narratives: Design Practices for
Telling Stories. New York: John Wiley and Sons, 1998. 340 p. ISBN 0-471-12486-9.
188. Pratt, Andy C. Creative cities: the cultural industries and the creative class.
Geografiska annaler: Series B – Human geography, 2008, Vol. 90 (2), p. 107–117.
189. Raven, Arlene. Art in the public interest. New York: UMI Research Press, 1989.
373 p. ISBN 0835719707.
190. Remesar, Antoni. Public Art: Towards a theoretical framework. Urban Regeneration.
A Challenge for Public Art. Barcelona: University of Barcelona, 2005, p. 128–140.
191. Remesar, Antoni. Waterfronts of art III. Public Art & Urban Design.
Interdisciplinary and Social Perspectives. Barselona: University of Barselona, 2003,
Vol. 4, 178 p. ISBN: 84-475-2767-0.
192. Rendell, Jane. Art and architecture: a place between. New York: IB Tauris & Co
Ltd, 2006, 240 p. ISBN-10: 1-84511-222-9, ISBN-13: 978-1-84511-222-6.
193. Rendell, Jane. Critical Spatial Practice: Curating, Editing, Writing. Issues in Curating
Contemporary Art and Performance. Bristol, Chicago: Intellect, 2007, p. 59–75.
194. Rendell, Jane. Public Art: Between Public and Private. Advances in Art and Urban
Futures: Locality, Regeneration & Divers[c]ities. Bristol: Intellect Press, 2000, p.
19–26. ISBN 1-84150-827-6; ISBN1-84150-046-1.
195. Rendell, Jane. Site-Writing: The Architecture of Art Criticism. London, New York:
I.B.Tauris&Co, 2010. 309 p. ISBN-10: 1845119991.
196. Richards, Greg; Wilson, Julie. Developing Creativity in Tourist Experiences: a
Solution to the Serial Reproduction of Culture? Tourism Management. 2006, Vol. 27
(6), p. 1209–1223.
197. Robinette, Margaret A. Outdoor sculpture. Object and environment. New York:
Whitney Library of Design, 1976. 191 p. ISBN 0-8230-7406-4.
198. Rotenberg, Robert. Space, place, site and locality. Exploring the Boundaries of
Landscape Architecture. London: Routledge, 2011, p. 233–258.
199. Rubene, Māra. Laikmetīgā māksla: patika un komentārs. Mākslas darbs un
komentārs. Estētikas burtnīcas. Nr.2. Rīga: Latvijas Estētikas asociācija, 2001, p. 5–8.
200. Russo, Antonio P.; Sans, Albert A. Student Communities and Landscapes of
Creativity. European Urban and Regional Studies, 2009, Vol. 16, No 2, p. 161–175.
201. Rychen, Jailee. Abundance and Banality. Jeff Koons at the Palace of Versailles.
Graduate Journal of Visual and Material Culture, 2011, Vol. 4, 11 p.
202. Sayre, Henry M. Open space. The Object of Performance: the American Avant-Garde
since 1970. Chicago, London: The University of Chicago Press, 1989, p. 211–245.
203. Senie, Harriet F. The Tilted arc controversy: dangerous precedent? Minneapolis :
University of Minnesota Press, 2002. 205 p. ISBN 0-8166-3785-7.
204. Senie, Harriet; Webster, Sally. Critical Issues in Public Art: Content, Context, and
Controversy. Washington: Smithsonian Institution Press, 1998, p. 336.
ISBN 1560987693
205. Sharp, Joanne; Pollock, Venda; Paddison, Ronan. Just Art for a Just City: Public
Art and Social Inclusion in Urban Regeneration. Urban Studies, 2005, Vol. 42 (5/6),
p. 1001–1023.
206. Smithson, Robert. The Collected Writtings. London: University of California Press,
Ltd, 1996. 389 lpp. ISBN 978 0 520 20385 3
207. Soja, Edward. Postmodern Geographies: The Reassertion of Space in Critical
Social Theory. London: Verso, 1989. 228 p.
72
208. Soja, Edward. Thirdspace: Expanding The Geographical Imagination. Oxford:
Blackwell Publishing, 1996. 352 p.
209. Sontag, Susan. Against interpretation. Against interpretation and other essays. New
York: Farrar, Straus & Giroux, 1966, p. 3–14. ISBN 0-312-28086-6.
210. Spārītis, Ojārs. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga: Nacionālais
apgāds, 2007. 199 lpp. ISBN-978-9984-26-306-9.
211. Stephenson, Janet. The Cultural Values Model: An integrated approach to values in
landscapes. Landscape and Urban Planning, 2008, Vol. 84, p. 127–139.
212. Straus, Erwin. The Forms of Spatiality. In: Phenomenological Psychology: The
Selected Papers of Erwin W. New York: Basic Books, 1966, p. 3–37.
213. Strautmanis, Ivars. Dialogs ar telpu. Rīga: Liesma, 1977. 136 lpp.
214. Strautmanis, Ivars. Latviskā telpa. Rīga: RTU izdevniecība, 2011. 157 lpp.
ISBN 978-9934-10-141-0.
215. Strautmanis, Ivars. Māksla arhitektūrā. Rīga: Liesma, 1982. 103 lpp.
216. Strautmanis, Ivars; Asaris, Gunārs. Padomju Latvijas memoriālie ansambļi. Rīga:
Zinātne, 1986. 151 lpp.
217. Strautmanis, Ivars; Bruno, Artmanis. Telpa, kas sākas ar mums. Rīga: Liesma,
1967. 133 lpp.
218. Strelow, Heike. Ecological Aesthetics. Art in Environmental Design: Theory and
Practice. Basel: Birkhouser, 2004. 255 p. ISBN-10: 3764324244.
219. Stūre, Inese. Kultūras mantjuma aizsardzība un attīstības plānošana. Rīga: Latvijas
Universitēte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, 2005. Promocijas darbs. 194. lpp.
220. Svece, Artis. Jautājums dabai. Studija. 2005, februāris/marts, 47.–48. lpp.
221. Šusts, Voldemārs. Telpas uztvere un kompozīcija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005
[1979]. 127 lpp. ISBN 9984-36-002-4.
222. Temel, Robert. The temporary in the city. Temporary Urban Spaces: Concepts for
the Use of City Space. Basel: Birkhäuser, 2006, p. 55–62.
223. Thompson, Ian H. Ecology, community and delight: a trivalent approach to
landscape education. Landscape and Urban Planning, 2002, No. 60, p. 81–93.
224. Thompson, Ian H. Ecology, community and delight: sources of values in landscape
architecture. London and New York: Taylor and Francis Group, 1999. 201 p. ISBN
0-419-25150-2; ISBN 0-419-23610-4.
225. Thrift, Nigel. Performance and Performativity: A Geography of Unknown Lands. A
Companion to Cultural Geography. London: Blackwell Publishing, 2004, p. 121–136.
ISBN 0-631-23050-5.
226. Tilley, Christopher. A Phenomenology of Landscape: Places, Paths, and
Monuments. Oxford/Providence: Berg, 1994. 221 p. ISBN 0 85496 919 5.
227. Toffler, Alvin. Future Shock. New Yourk, Toronto, London, Sydney, Auckland:
Bantam, 1970. 561 p. ISBN-10: 0553277375
228. Traumane, Māra. Laikmetiga maksla – sabiedriska telpa, mediju iespaids un
komunikacijas strategijas 90. gados = Contemporary art: public space, influence of
the media and communication strategies in the 90’s. Deviņdesmitie. Laikmetīgā
māksla Latvijā = Nineties: contemporary art in Latvia. Rīga: Laikmetīgās mākslas
centrs, 2010, p. 120–161. Latviešu un angļu val. ISBN 9789934807831
229. Tress, Barbel; Tress, Gunther. Capitalising on multiplicity: a transdisciplinary
systems approach to landscape research. Landscape and Urban Planning. 2001,
Vol. 57 (3–4), p. 143–157.
73
230. Tuan, Yi-Fu. Space and place: the perspective of experience. Minneapolis:
University of Minnesota Press, 1977. 235 p. ISBN 0-8166-3877-2.
231. Tuan, Yi-Fu. Topophilia: A Study of Environmental Perceptions, Attitudes, and
Values. Englewood, New Jersey: Prentice Hall, 1974. 260 p.
232. Tufnell, Ben. Land Art. London: Tate Publishing, 2006. 128 p. ISBN-10: 1854376047.
233. Umblija, Ramona. Notikums 1984. Laika uzmērījums ar atkapēm. Daba. Vide.
Cilvēks.
Rīga:
Latvijas
Mākslinieku
savienība,
2004,
45.–72. lpp.
ISBN 9984192954
234. Urtāne, Māra; Alle, Evita. Experience and Dynamics of Landscape: The Jelgava
2011, p. 17–30. ISBN 978-972-9473-52-4.
235. Urtāne, Māra. Landscape of arcaeological sites in Latvia. Alnarp: Swedish University
of Agricultural Sciences, 2001. 130 lpp. Doctoral thesis. ISBN 91-576-5828-5.
236. Verstegen, Ian. Arnheim, Gestalt and Art. A Psychological Theory. Wien,
NewYork: SpringerWienNewYork, 2005. 188 p. ISBN 10 3-211-28864-3.
237. Vroom, Meto J. Lexicon of garden and landscape architecture. Basel, Boston:
Birkhauser-Publishers for Architecture, 2006. 351 p. ISBN-10: 3-7643-7525-6;
ISBN-13: 978-3-7643-7525-6.
238. Weilacher, Udo. Between Landscape Architecture and Land Art. Basel: Birkhäuser
– Publishers of Architekture, 1999. 247 p. ISBN-10: 3764353163.
239. Whybrow, Nicolas. Art and the City. London and New York: I.B. Tauris, 2010.
198 p. ISBN: 978-1-84511-465-7.
240. Willett, John. Art in a City. Liverpool: Liverpool University Press, 2007 [1967].
256 p. ISBN 1846310822
241. Wines, James. Green architecture. Hong Kong, Koln, London, Los Angeles,
Madrid, Paris, Tokyo: Taschen, 2008. 240 p. ISBN 978-3-8365-0321-1.
242. Yin, Robert K. Case study research: Design and methods. Thousand Oaks, CA:
Sage, 2005. 179 p. ISBN-10: 0761925538.
243. Zariņa, Anita. Ainavas pēctecīgums: ainavu veidošanās vēsturiskie un biogrāfiskie
aspekti Latgalē. Rīga: Latvijas Universitāte, 2011. 136 lpp. Promocijas darbs.
244. Zebracki, Martin; Vaart, Rob V. D.; Aalst, Irina V. Deconstructing public
artopia: situating public-art claims within practice. Geoforum, 2010, Vol. 41 (5),
p. 786–795.
245. Ziemeļniece, Aija. Estētiskā kvalitāte ainaviskajā telpā. Jelgava: Latvijas
Lauksaimniecības universitāte, 1998. 98 lpp.
246. Ziemeļniece, Aija. Restoration and preservation of the identity of historical cultural
landscape = Kulturvesturiskas ainavas identitates atjaunošana un saglabāšana.
Scientific Journal of Riga Technical University: Series 10. Architecture and Urban
Planning = RTU Zinātniskie raksti: 10. sērija. Arhitektūra un pilsētplānošana. Rīga:
RTU, 2011, Vol. 4 = 4. sēj., p. 66–69, 136.–138. lpp. Angļu un latviešu val.
247. Ziemeļniece, Aija. The Visually Esthetic Quality of Landscape Space of Zemgale
Plain = Zemgales līdzenuma kultūrvēsturiskās telpas ainaviski estētiskā kvalitāte.
Scientific Journal of Riga Technical University: Series 10. Architecture and Urban
Planning = RTU Zinātniskie raksti: 10. sērija. Arhitektūra un pilsētplānošana. Rīga:
RTU, 2009, Vol. 3 = 3. sēj., p. 175–179, 175.–179. lpp. Angļu un latviešu val.
248. Zigmunde, Daiga. Latvijas urbānās un lauku ainavas ekoloģiskā un estētiskā
mijiedarbe. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2010, 194 lpp.
74
249. Зитте, Камилло. Художественные основы градостроительства. Камилло
Зитте; пер. с нем. Я. А. Крастиньша. Москва: Стройиздат, 1993. 253 с.
250. т аa и , о и ; т аa и ,
а и . Пикник на обочине. Chicago:
Chicago Review Press, 2012 [1972].
Elektroniskie resursi / Electronic resources
251. 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls 6–13.02.2011. [tiešsaiste]. Jelgavas
pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūra” [citēts 09. 07. 2011.]. http://www.kultura.
jelgava.lv/apskati/foto-galerijas/ledus-skulpturas/
252. Agence Régionale du Patrimoine Provence-Alpes-Côte d’Azur. Survey of the Refuges
d’art project’s economic and social benefits in the Digne region, 2007
[online 05. 04. 2010.]. http://www.patrimoine-paca.com/IMG/pdf_
CAHIERDIGNE.pdf
253. Ainavu ekoloģiskās plānošanas modeļu izstrāde meža apsaimniekošanai. [tiešsaiste].
Gala
pārskats.
2004. gada
decembris
[tiešsaiste
19. 02. 2010].
https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:UC6IgvRAszgJ:www.lvm.lv/tools/do
wnload.php%3Fname%3Dfiles%252Ftext%252FAinavas_teksts.pdf+&hl=en&pid=
bl&srcid=ADGEEShvfj2QYyI9gEVH32zTiXv8EXSNmSxVevC5otia90QjGUsR2q
FM8M324Mj8AfUsweF_n9fcXA0xa9M3VmyCUkhytEjOCDTDFUzMdlsJQUQ8XNM4gZ6Sdj-FWfdK3-OXlSgJWx&sig=AH
IEtbR9GyvMvNXFz9osQ7p-gGQNJVks0g
254. Aizputes pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Latvijas statistika [tiešsaiste].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes [citēts 05. 07. 2012.]. http://data.csb.
gov.lv/dialog/statfile16.asp
255. Artconnexion [online 05. 10. 2012]. http://www.artconnexion.org/espace-publicpublic-realm
256. Astahovska, Ieva. Robežpārkāpēji. 80. gadu māksla = Trespassers. The art of the
80s [DVD]. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs = Riga: Latvian Centre for
Contemporary Art, 2005. ISBN 9984982912
257. Benfelde, Sallija. Nenoteiksmes gaisotnē [tiešsaiste]. Vides vēstis, 2008. gada 29.
oktobris [citēts 5. 03. 2011.]. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/172449nenoteiksmes_gaisotne
258. Cāne, Renāte. Radošums kā mūsdienu ekonomikas attīstības priekšnoteikums.
Radošo industriju pieredze [tiešsaiste]. Darba tirgus sociālie un ekonomiskie
izaicinājumi. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2008 [citēts 27. 10. 2010.].
http://old.turiba.lv/darba_tirgus_2008/pages/Cane_lv.html
259. Cēsu mākslas festivāls. Mākslas festivāls „Cēsis 2011” [tiešsaiste 27. 08. 2012.].
http://www.cesufestivals.lv/lat/arhivs/2011/programma/?doc=588
260. Cita
Rīga.
Jēkaba
laukums.
2007–2013
[tiešsaiste
5. 02. 2011.].
http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/jekaba-laukums/
261. Clarke, Michael; Clarke, Deborah. The Concise Oxford Dictionary of Art Terms
[online]. Oxford University Press [cited 05. 08. 2011.]. http://www.
oxfordreference.com/views/ENTRY.html?subview=Main&entry=t4.e1832..
262. COST-ESF Science Policy Briefing. Landscape in a Changing World. Bridging
Divides, Integrating Disciplines, Serving Society [online]. The European Science
Foundation, 2010, October 26 [cited 08. 12. 2011.]. http://www.esf.org/
publications/science-policy-briefings.html
263. Cow parade. Ventspils 2012 [tiešsaiste 27. 09. 2012.]. http://cowparade. ventspils.lv/
75
264. Damon,
Betsy
[online].
Greenmuseum.org
[cited
05. 05. 2012.].
http://greenmuseum.org/content/artist_index/artist_id-62__nosplit-z.html
265. dOCUMENTA (13) [online 08. 11. 2012]. http://d13.documenta.de/#/en/
266. Florida, Richard. The Rise of the Creative Class [online 10. 15. 2011.]
http://www.washingtonmonthly.com/features/2001/0205.florida.html.
267. Fourth Plinth. Commissions [online]. Mayor of London. [cited 05. 04. 2011].
http://www.london.gov.uk/fourthplinth/commissions
268. Grosmane, Elita; Simsons, Ivo. Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā
rekonstrukcija = Mitau: virtuelle Rekonstruktion der Architektur und Kunst [DVD].
Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2.izd., 2008
Latviešu un vācu val.
269. Grupa 93 uzņēmuma izstrādātais, pieejamais kartogrāfiskais materiāls
[tiešsaiste].
Teritorijas plānošanas uzņēmuma Grupa 93 mājas lapa [citēts 26. 06. 2011.].
http://grupa93.lv/?fl1m58i2.
270. Harvey, Dan; Ackroyd, Heather. Life Drawing [online]. Arts Admin [cited 07. 02.
2011]. http://www.artsadmin.co.uk/projects/life-drawing.
271. Hunt, Jeremy; Vickery, Jonathan. Public art in the 21st century [online]. Grove
Art Online. Oxford Art Online, December, 2010 [cited 05. 09. 2011.].
http://www.oxfordartonline.com/subscriber/article/grove/art/T2093917
272. IXIA PA Limited. Public Art: A Guide to Evaluation [online]. 2nd ed., February
2012 [cited 25. 08. 2012.]. http://ixia-info.com/files/2010/04/public-art-a-guide-toevaluationmarch10.pdf
273. Jørgensen, Karsten. Landscape as art and architecture. The Hydro Park and the
renewal of the Norwegian landscape [online]. World in Denmark, 2010 [cited
24. 04. 2012.].
http://sl.life.ku.dk/English/outreach_publications/Conferences/papers_conferences/w
orld_denmark_2010/~/media/Sl/Kurser/Afholdte_kurser/2010/World_in_Denmark_2
010/Finding_Modern_Sites/karsten_joergensen_fp26.ashx
274. Kauliņš, J. Ainavu ekoloģiskā plāna iestrādāšana vietējo pašvaldību teritoriju
plānojumos. 2009. gada jūlijs [tiešsaiste 20. 11. 2012.]. http://84.237.218.196/
IS/bio_information.nsf/58AF5CEABFD432A6C225763400577667/$file/18.pdf
275. KEA European Affairs. Kultūras ietekme uz kreativitāti [tiešsaiste]. Valsts Valodas
centrs, 2010 [tulkojums]. Pētījums sagatavots Eiropas Komisijas vajadzībām, 2009
[citēts 05. 10. 2011]. http://kriic.lv/jaunumi/kulturas-ietekme-uz-kreativitati
276. KEA European Affairs. The Impact of Culture on Creativity [online]. A Study
prepared for the European Commission, 2009 [cited 5. 07. 2010.].
http://ec.europa.eu/culture/documents/study_impact_cult_creativity_06_09.pdf
277. Kingery-Page, Katie. Landscape and Contemporary Art: Overlap, Disregard, and
Relevance. Landscape Legacy. Landscape Architecture and Planning Between Art
and Science. Maastricht, the Netherlands, 2010. 12 p. [tiešsaiste 05. 10. 2011.].
http://krex.kstate.edu/dspace/bitstream/2097/9185/1/KingeryPage LL2010.pdf.
278. Kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” izstrāde [tiešsaiste]. Latvijas
Republikas Kultūras mijistrija [citēts 24. 11. 2012.]. http://www.km.gov.lv/lv/
ministrija/radosa_latvija.html
279. Laikmetīgās mākslas centrs [tiešsaiste 07. 03. 2012.]. http://www.lcca.lv
280. LIFT11 [online]. Urban Installations Festival [cited 18. 02. 2012.]. http://www.lift11.ee/
281. Lydiate, Henry; Berkowitz, Natalia; Odling-Smee, James. Government Policies
and the Arts: % for Art Legistaltion, 1992 [online 24. 03. 2010.]. http://www.
76
282.
283.
284.
285.
286.
287.
288.
289.
290.
291.
292.
293.
294.
295.
296.
297.
298.
299.
300.
artquest.org.uk/artlaw/public-policies/government-policies-the-arts/percent-for-artlegistlation.htm
Massey, Doreen; Rose, Gillian. Personal Views: Public Art Research Project.
Commissioned by Artpoint on behalf of Milton Keynes Council. [online 02.
12. 2011.]. http://www.artpointtrust.org.uk/projects/details.asp?projects_id=11.
Mākslas Menedžmenta un Informācijas Centrs [tiešsaiste]. Biedrība Mākslas
menedţ menta un informācijas centrs [citēts 07. 03. 2011.] http://www.mmic.lv/.
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. [tiešsaiste 10. 06. 2012.] http://pedvale.lv.
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. Mūsdienu mākslas un kultūras mantojums
[tiešsaiste]. Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija [citēts 22. 09.
2011.]. http://mantojums.lv/?lang=lv&cat=576.
Perromat, Prune. The Q&A: Jean-Jacques Aillagon, Provocateur [online]. Intelligent
life [cited 22. 09. 2012.]. http://moreintelligentlife.com/blog/qa-murakami-versallies
Radi Rīgu! [tiešsaiste 10. 06. 2012]. http://radirigu.lv/
Rendell, Jane. (The Re-assertion of time into) critical spatial practice. Published by
Massey University. [online 09. 12. 2011.]. http://onedaysculpture.org.nz/
_symposium/jane%20rendell%20formatted.pdf.
Robertson, Jean. Art in the 21st Century [online]. Oxford Art Online [cited
05. 12. 2012]. http://www.oxfordartonline.com/public/page/themes/artin21cent
Rojal.
Kino,
mākslas,
kultūras
festivāls
[tiešsaiste
27. 10. 2012.].
http://www.facebook.com/fROJAL
Samson Kristine. Performative Planning – Staging inherent potentials in urban
transformation processes. World in Denmark 2010 [online 05. 04. 2012.].
http://sl.life.ku.dk/English/outreach_publications/Conferences/papers_conferences/w
orld_denmark_2010/~/media/Sl/Kurser/Afholdte_kurser/2010/World_in_Denmark_2
010/Alternative_Strategies_in_Urban_Planning/kristine_samson_fp45.ashx
Serde [tiešsaiste]. Mākslas darbnīcu un rezidences centrs [citēts 08. 05. 2012.].
http://www.serde.lv/
Staro Rīga [tiešsaiste 10. 01. 2012.]. http://www.staroriga.lv/.
Stein, Lana. Effort to enact a „percent for art” dies an undeserved death [online 10.
03. 2010.]. http://www.stlbeacon.org/content/view/100880/74/.
Strāvoklis. Neatkarīgie Latvijas mūziķi Raiņa dzejā [tiešsaiste 27. 10. 2011.].
http://www.stravoklis.lv/
Tsui, Hilary. Art interventions as alternative place−making [online]. Eurozine, 2008
[cited 20. 11. 2011.] http://www.eurozine.com/articles/2008-10-23-tsui-en.html.
Umbanhowar, Elizabeth. The Linking Form, Function and Meaning of Public Art.
CINK
[online
24. 03. 2012.].
http://depts.washington.edu/open2100/pdf/2_
OpenSpaceTypes/Open_Space_Types/public_art.pdf
Laureates 1999 [online]. UNESCO [cited 25. 07. 2012.]. http://whc.unesco.org/
en/activities/514
Vickery, Jonathan. Public Art and the Art of the Public – After the Creative City
[online]. Public art online: the leading publicē art resource [cited 05. 11. 2012].
http://www.publicartonline.org.uk/whatsnew/news/
article.php/Public+Art+and+the+Art+of+the+Public+--+After+the+Creative+City
Wolfrum, Sophie. Urban land scape _ performative urbanism [online]. Cultural
Landscape, EURAU, Madrid, 2008 [cited 24. 04. 2010.]. http://www.stb.ar.
tum.de/fileadmin/media_stb/downloads/2008_01_uls-perf.urb.pdf
77
301. Wright Chris. Place: the Future was Here! [online]. One Day Sculpture [cited
12. 09. 2011.].http://www.onedaysculpture.org.nz/_symposium/chris%20wright%20f
ormatted.pdf
302. а о
и , н е . Stalker [DVD]. Ruscico, 1979.
Starptautiskie, valdības un pašvaldību lēmumi un normatīvie akti /
International, national and local government decisions and regulations
303. AHI. Association for Heritage Interpretation [Online]. 2012 [cited 10.03.2012.].
http://www.ahi.org.uk/www/about/what_is_interpretation/.
304. Aizputes novada teritorijas plānojums 2012.–2023.gadam. Galīgā redakcija. I sējums.
Paskaidrojuma raksts. Aizputes novada Dome [tiešsaiste 08. 10. 2012.].
http://www.aizputesnovads.lv/docs/pazinojums12-23/tp-galared/I_SEJUMS_Paskaidrojuma_raksts/TP_PR_I_SEJUMS_GALA_RED.pdf
305. Attīstības plānošanas sistēmas likums. Latvijas Republikas likums. [tiešsaiste 08.11.
2011]. http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748
306. Council of Europe. The European Landscape Convention [online 05. 10. 2010.]
http://www.coe.int/t/dg4/cultureheritage/heritage/Landscape/default_en.asp.
307. Informatīvs ziņojums par radošo industriju un tās politiku Latvijā. Kultūras
ministrija, 2008 [tiešsaiste 08. 06. 2011.]. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=
30353658
308. Jelgavas pilsētas integrētas attīstības programma 2007.–2013. gadam. Jelgavas pilsētas
dome
[tiešsaiste
10. 10. 2012.].
http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/
dokumenti/dokumenti0/attistibas-planosana/jelgavas-pilsetas-attistibas-planosanas-8/
309. Jelgavas pilsētas teritorijas plānojums 2009.–2021. gadam. Teritorijas plānotā
izmantošana.
Jelgavas
pilsētas
dome
[tiešsaiste
10. 10. 2012.].
http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/dokumenti/dokumenti0/attistibas-planosana/jelgavaspilsetas-attistibas-planosanas-8/
310. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvijas Republikas saeima
[tiešsaiste 15. 04. 2012.]. http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_ saeima.pdf
311. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam. LR Reģionālās attīštības un
pašvaldību lietu ministrija, 2006, 21. lpp [tiešsaiste 10. 09. 2011.]. http://www.nap.lv
312. Likums „Par Eiropas ainavu konvenciju”. Latvijas Republikas likums [tiešsaiste 02. 05.
2011.]. http://www.likumi.lv/doc.php?id=156001.
313. Operational Guidelines for the Implementation of the World Heritage Convention.
UNESCO
World
Heritage
Centre
[online
13. 11. 2011.].
http://www.nhpfund.Org/files/operational-guidelines-en.pdf
314. Operatīvās vadlīnijas Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanai. Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija [tiešsaiste]. UNESCO Pasaules mantojuma centrs.
2005. gada grozījumu tulkojums latviešu valodā [citēts 10. 09. 2012.].
http://mantojums.lv/?cat=596&lang=lv
315. Recommendation concerning the Safeguarding of Beauty and Character of Landscapes
and Sites. General Conference UNESCO, Paris, 1962 [online 20. 05. 2011.]
http://unesdoc.unesco.org/images/0016/001604/160477eb.pdf
316. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Rīgas domes saistošie noteikumi
[tiešsaiste 20. 02. 2011.]. http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Teritorijas_
izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.pdf
78
317. Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam ar grozījumiem. 1. redakcija.
Paskaidrojuma raksts. Rīgas dome [tiešsaiste 10. 09. 2012.]. http://www.rdpad.lv/
rpap/att_plans/
318. Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam ar grozījumiem. 1. redakcija.
Kartoshēma „Dabas un apstādījumu teritoriju struktūra”. Rīgas dome [tiešsaiste
10. 09. 2012.].http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Pask_rakst_kartes/6.1._dabas_un_apst
adijumu_teritoriju_struktura.pdf
319. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi. Saistošie noteikumi, Rīgas dome [tiešsaiste 20. 10. 2011.]. http://www.
rdpad.lv/uploads/rvc/Saistosie_notekumi_RVC.pdf
320. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Rīgas dome,
Pilsētas attīstības departaments, 2006. gads [tiešsaiste 20. 10. 2011.]. http://www.
rdpad.lv/uploads/rvc/Paskaidroj_raksts.pdf
321. Sabiles novada teritorijas plānojums. Sabiles novada dome [tiešsaiste 10. 10. 2012.].
http://sabileweb.tosteris.com/wp-content/uploads/2011/03/Sabiles-novada-teritorijasplanojums.pdf
322. Valdības rīcības plāns „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai”. Apstiprināts ar Ministru kabineta 2012. gada 16. februāra
rīkojumu Nr.84 [tiešsaiste 09. 12. 2012.]. http://www.iem.gov.lv/files/text/Plans
2012(1).pdf
323. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts: ilgtermiņa
politikas pamatnostādnes, 2006, 24. lpp. [tiešsaiste 09. 12. 2012.]. http://polsis.mk.
gov.lv/view.do?id=1936
324. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013. gada periodam. LR Finanšu
ministrija, Rīga, 2007 [tiešsaiste 08. 06. 2011.]. http://www.esfondi.lv/upload/04kohezijas_politikas_nakotne/VSID_2009.pdf
Arhīva materiālu avoti / Archival materials
325. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīvs. Kartogrāfiski materiāli
par Jelgavas pilsētas un pils nocietinājumu. Jelgava.
326. Jelgavas novada domes dokumentu arhīvs. Būvlieta Nr. 97, Uzvaras parks, Uzvaras
iela 51. Jelgava.
327. Jelgavas novada domes dokumentu arhīvs. Būvlieta Nr. 197, Villa Medem, Uzvaras
iela 55. Jelgava.
328. Jelgavas novada domes dokumentu arhīvs. Metu konkursa „Pasta salas attīstība
Jelgavas pilsētā” nolikums, 2010. gada 16. decembra sēdes protokols Nr. 1. Jelgava.
329. Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra „Kultūra”. Materiāli par smilšu un ledus
skulptūru festivālu apmeklējumu. Jelgava.
330. Laikmetīgās mākslas centra arhīvs. Materiāli par brīvdabas simpoziju „Firkspedvāles
sarunas” izstādi 1994. gadā, „Piemineklis” 1995. gadā, kultūras projektu
„Re:publika” 2003.gadā, skulptūru kvadriennāli „Eiropas telpa” 2004. gadā,
tēlniecības kvadriennāli 2004. un 2008. gadā, mūsdienu mākslas forumu „Baltās
naktis”. Rīga.
331. Mākslas darbnīcu un rezidences centrs „Serde” arhīvs. Materiāli par mākslinieku
mobilitātes programmu „M4m” 2012. gadā, mākslas laboratoriju „Aiz” 2009., 2010.
un 2011. gadā un simpoziju „Humus” 2007. gadā. Aizpute.
332. Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja arhīvs. Foto un kartogrāfiskie materiāli par
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā notiekošiem notikumiem. Pedvāle, Sabile.
79
333.
334.
335.
336.
337.
VKPAI, PDC, Inv. Nr. 293-84-KM
VKPAI, Lieta Nr. 08-04-II, III, IV-12-B
VKPAI, Lieta Nr. 08-04-II, III, IV-17-338, Inv. Nr. 83457-16 III
Nepublicētie avoti / Unpublished resources
338. Ainavu arhitektes Ievas Kiesneres personīgais arhīvs. Fotouzņēmumu resursi par
„Jelgavas pilsētas vēsturiskā vaļņa simboliskā atjaunošana” projektu, Ausekļu iela
un J. Asara iela starp „Dobeles” un „Ezera” vārtiem, Jelgavā. Jelgava, Latvija,
2010.
339. Ainavu arhitektes Lilitas Lazdānes personīgais arhīvs. Fotomateriāls par mākslas
objektu „Baltās lapas” Pasta salā un Ledus skulptoru festivālu, Jelgavā. Jelgava,
Latvija, 2009, 2010.
340. ASV un Igauņu mākslinieka un arhitekta Dţ ona Grizniča (John Griznich)
personīgais arhīvs. Fotomateriāla resursi par darbu interdisciplinārā jaunrades
grupā „MUTOPIA 5” Jelgavā. Mooste, Igaunija, 2009.
341. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvalde. Fotomateriāls par mākslas
performanci „Sutka”. Jēkabpils, Latvija, 2011.
342. Lietuvas mākslas zinātnieces Elonas Lubites (Elona Lubyte) personīgais arhīvs.
Fotomateriāls par mākslinieka Vladas Urbanavičius darbu „Piekārtie akmeņi”
skulptūru zonā, Kauņā. Viļņa, Lietuva, 2008.
343. Mākslas kuratores un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas dekoratīvās
mākslas un dizaina departamenta vadītājas Ineses Baranovskas personīgais arhīvs.
Fotouzņēmuma resursi. Rīga, Latvija.
344. Mākslinieka Anša Liepas personīgais arhīvs. Fotomateriāls par vides objektu „Skatu
torni putnu un dabas vērotājiem” Svētes palienes pļavās Jelgavā. Jelgava, Latvija,
2010.
345. Mākslinieka Gļeba Panteļējeva personīgais arhīvs. Materiāli par Elejas muižas parkā
paredzētajām skulptūrām. Rīga, Latvija.
346. Mākslinieka Krista Pudzena personīgais arhīvs. Fotomateriāls par mākslas objektu
„Sarkanās Karalienes Skrējiens”, Jelgavā un Vrotslavā, Polijā. Rīga, Latvija, 2010,
2011.
347. Nevalstiskās Vides aizsardzības organizācijas apvienība – Vides aizsardzības kluba
„Bolderājas grupas” arhīvs. Fotouzņēmuma resursi par Vides aizsardzības kluba
„Bolderājas grupas”darbību. Rīga, Latvija.
348. Portugāļu mākslinieces Ţuanas Nascimento personīgais arhīvs. Fotomateriāls par
darbu interdisciplinārā jaunrades grupā „MUTOPIA 5” Jelgavā. Porto, Portugāle,
2009.
349. Spāņu fotogrāfes Dţ emmas Kaskones (Gemma Cascon) personīgais arhīvs.
Fotomateriāls par rezidences un darbnīcu centra „Serde” realizētajiem mākslas
objektiem Aizputē. Barselona, Spānija, 2012.
Attēlu saraksts / List of figures
350. A line made by walking [online]. Richard Long [cited 08. 10. 2010.].
http://www.richardlong.org/Sculptures/2011sculptures/linewalking.html
80
351. Brown, Adam. The New York City Waterfalls by Olafur Eliasson, Brooklyn Bridge
[online]. wikipedia.org [cited 08. 12. 2012.].
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/eb/BB_Water.JPG
352. Delaywaves. The Gates by Christo and Jeanne-Claude [online]. wikimedia.org
[cited 16. 01. 2013.]. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a8/
ChristoGates.JPG
353. Jacob Javits Plaza [online]. Martha Schwartz Partners [cited 22. 04. 2010.].
http://www.marthaschwartz.com/projects/civic_institutional_javits.php#
354. Kunsthaus Graz [online 22. 08. 2012.]. http://static.urbarama.com/photos/
original/3766.jpg
355. Oval Buddha, Modern art at Versailles [online]. Trendland [cited 22. 10. 2012.].
http://trendland.com/modern-art-at-versailles/versailles-arttakashimurakami
356. Spiral Jetty by Robert Smithson [online]. wikimedia.org [cited 16. 02. 2012.].
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/9/9c/Spiraljetty.jpg
357. Stikla skulptūras [tiešsaiste]. Gaisotne [citēts 15. 12. 2012.].
http://www.glasstone.eu/pullare.html#
358. Studio Daniel Libeskind; Schneide, Guenter. Jüdisches Museum Berlin [online].
wikimedia.org [cited 22. 08. 2011.]. http://upload.wikimedia.org/
wikipedia/commons/a/a9/JewishMuseumBerlinAerial.jpg
359. The Living Water Garden [online]. flowform [cited 05. 05. 2012].
http://flowform.net/gallery/photos/livingWater01.jpg
360. Tilted Arc [online 22. 04. 2010.]. http://classconnection.s3.amazonaws.com/471/
flashcards/172471/jpg/week_16_5-11-111305807846153.jpg
361. Trace [online 01. 12. 2012.]. http://2.bp.blogspot.com/-ZpqrHGrZ4s/TuYxiYMl8ZI/AAAAAAAAACE/ylqLNy1DulE/s1600/Hampton_Court_
Maze.gif
362. Wrapped Coast by Christo and Jeanne Claude [online 22. 10. 2009.].
http://www.plataformaarquitectura.cl/2011/12/28/arte-y-arquitectura-christo-yjeanne-claude/wrapped-coast-christo-australie/
81

Promocijas darba kopsavilkums: Mūsdienu māksla Latvijas

Transcription

Similar documents

Landscape Designer / Landscape Architect

Market Street at DC Ranch

BIESBOSCH STATION TOD PROJECT

Fundamentals Class Outline

Beauty, integrity, resilience

biographies

Local breeds - can we make it profitable?

- Universiti Teknologi Malaysia

iLandscape Branding Opportunities

Business Zone Brinje – Križpolje